8 liATOA Mmm Mdliema, Ml, g. 13. sepiembns.
3. n^i^o
MOOEIS ŽULPS - KANAS>AS-MEISTAE& GALDA TENISĀ
Savas panākumiem bagātās sporta karjeras kalngalus nule sasniedzis Ziemeļaraerilcas latviešu labākais galda tenisists Modris žiilps (Hamiltona)^ kas To-roiito notikušās Kanādas nacionālās izstādes ietvaros rīkotajās Kanādas, 1967./68. gada galdavte-niša lilieistarsaeīkstēs sagādāja neaizmirstamus brīžus šī sporta veida cienītājiem, bet mazāk pa-tlkamlis saviem pretiniekiem. Liekas neticami, bet Žulps, kas izcīnījis neskaitāmus meistarti-tulus gan kanādiešu,. gan baltiešu un latviešu sacīkstēs, tāpat vairākkārt pārstāvējis Kanādu , pasaules meistarsacīkstēs, un kuram balvu biruma dēļ gandrīz Jāsāk domāt par mājas pāirbūvi, nekad vēl nebija izcīnījis Kanādas meistartitulu vienspēlē. Vistuvāk šai iederei viņš^ bija nokļuvis 1^55. -gadā, M vienīgo reizi iekļuva Kanādas meistarsacīkšu finālā, kur viņa cerības izklīdināja tortejais meistars Maksis Marinko.
Dažādos turnīros M. žulpam jau bija. izdevies pieveikt līdzšinējos Kanādas meistarus Marinko, Ivakiču un Lī, taču šoreiz viņš to iespēja arī meistarsacīkstēs, titula aizstāvi ķīnieti U no Vankuveras pārspējot jau pusfinālā, bet finālā, spēlējot lieliskā stilā, uzvarot britu Dereku Volu" (Toronto) ar 2i,^ 14— 21, 21—13, 21—15, 21—14 rezultā-'^tu. Kā rāda spēles rezultāts, bija nepieciešama milzīga griba uzvarēt, lai pēc. diviem zaudētiem setiem -tomēr i vēl uzvarētu trīs atlikušos. Pazīstamais latviešu sporta darbinieks Jānis Ādminis, kas ir arī Kanādas ranga tabulas sastādīšanas vadītājs, pēc žuipa uzvaras' atzina: „Tik aizraujoša finālspēle reti kad notikusi, arī Modris līdz šim- nekad* vēl tik labi nebija spēlējis!"
Otrs latvietis Laimonis. Eich-valds no Kičeneras pēc vairākām uzvarām ceturtdaļfinālā ārkārtī-. gi vienlīdzīgā spēlē 5 setos zaudēja pret M. Marinko.
Līdztekus Kanādas meistarsa-. cīkstēm risinājās arī starptautisks turnīrs; kurā piedalījās Anglijas un ASV; spēlētāji. Spēku samēra ziņā šis bija labākais turnīrs, kāds Kanādā jebkad noticis. Vistālāk no Kanādas reprezentantiem tika M. žulps, aizcī-noties i līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajam 2. vietas ieguvējam, amerikānim Gusikofam ar 16-21,'16—21, la—21. Flnāl&pēlē Nīls (Anglija) pārspēja Gusilso-lu ar 21—13, 10—21, 21—12, 21 —8 rezultātu.
šīs sacīkstes vispār izvērtās par . vienreizēju baltiešu triumfu, jo sieviešu' vienspēlē Kanādas mķistarnosaukumu izcīnīja Violeta Nešukaite (Toronto), ii-
.1
KAS ,KĻŪS DAUDZGĪŅU i MEISTARI?
Kanādas latviešu meistarsacīkstēs desmilcīņā vīriešiem un piecciņā sievietēm notiks 16. un 17, septembrī Latviešu vieglatlētikas kluba laukumā Stofvillē. Firmās dienas programmā, kas -sāksies pīkst. 1 dienā, notiks sacensības (secības : kārtībā) 100 m • skrējienā/ tāllēkšanā, lodes grūšanāi augstlēkšanā un 400 m skrējienā vīriešiem, bet: 80 m barjerskrējienā, lodes grūšanā un augstlēkšanā sievietēm.. Sa^ censības turpināsies otrā dienā y pīkst. 11 priekšpusdienā, kad programmā ir 100 m barjerskrējiens, diska mešana, kārtslēkša-na, šķēpa mešana un 1500 m skrējiens vīriešiem, bet tāllēkšanā un 200 m. skrējiens sievietēm.
Visās minētajās disciplīnās notiks arī atklātas sacensības, bez tam svētdienas programmā . uzņemta vēl vesera mešana vīriešiem un šķēpa mešana sievietēm, šajās sacīkstēs, iuŗas būs vienas no pēdējām šai sezonā, piedalīties apsolījuši ari Toronto igauņu vieglatlēti;
Pesmitcīņas un piecclņas meistarsacīkstēs atjaunoja tikai pēr . nā gadā, kad meistartitulus izcīnīja ASV latviešu vieglatlēts Juris Jesifers un Kaiva Ceļdo ma. Šogad labā gatavībā ir Ivars Zvaigznīte, kas, iespējams, labos pastāvošo meistarsacīkšu rekordu. Tāpat labā gatavībā ir arī Kaiva* Ceļdoma un Vija Bruniņa, tādēļ labi rezultāti sagaidāmi ari pieccīņS
Sacīkstēs aicināti piedalīties visi Kanādas latviešu vieglatlēti.
nālā pārspējot^ savu tautieti Sa-baliausku (Toronto) ar 21-1&, 21^13, 21-12. Tā vien liekas, ka jaunā lietuviete Nešukaite, kur ŗai vēl tikai 15 gadu, Kanādas galda tenisā valdīs_.llguš. gadus, jo viņa uzvaru panāca arī- starptautiskajā' turnīrā, finālā pieveicot' vairākkārtējo šī turnīra uzvarētāju amerikānieti Neibergeru, kura daudzkārt startējusi ari;pasaules meistarsacīkstēs, ar ,21— 11, 24-26, 2W7,^ 21-15. Kanādas meistarsacīlcstēs arī tālākajās vietās ierindojās baltietes —
3. vietā miīsu.ž. Marinko, bet
4. V. Ādmine (abas no,Toronto). Viņas startēja arī starptautiskajā 'turnīrā, kurā Ādmine no tālākas piedalīšanās izstājās otras kārtas spēlē, kamēr Marinko zaudējumu cieta: trešajā kārtā.
Visas pirmo četru vieu Ieguvējas Kanādas meistarsacīkšu "sieviešu vienspēlē (Nešukaite, Sa-baliauska, Marinko im, Ādmine) pārstāvēja. Ontario provinci: vienību sacensībā pret Ķvebeku, panākot 6—3 -iizvalu, kā arī pret ASV .virknējumu, kuru pieveica ar līdzīgu 6—3 rezultātu.
Vīriešu divspēlē M. Žulps pārī ar L.: Eichvaldu zaudēja ceturtdaļfinālā, tāpat jauktajā divspēlē latviešu -pāri V. Ādmine ar M, žulpu un ž.■Marinko. ar L. Eichvaldu netika, tālāk par ceturtdaļfinālu. Labāk veicās Ādminei un Marinko sieviešu divspēlē, taču pusfinālā viņām tomēr: nācās atzīt Nešukaites un amerikāiiietes Mārtiiias pāiāķumu.
Modris Žulps bija iedalīts ari Ontario provinces izlasē, kura zaudēja pret ASV ar 1—6. Viem-go .punktu -Ontario laljā guva žulps ar Volu, divspēlē pieveicot savus amerikāņu pretiniekus. Toties ^egli Ontario vienība pieveica Kvebeku un Ņufaimdleridu — abas af 6—0. rezultātu, v
Tiefti, kas īsti netic mišsu pasaku tēla' Sprīdīša cīņai ār milzi vaf teicienam,, ķa; mazs ciiiltis gāž lielu vezumu, nāksie? arī grūti ticēt,' ka augumā mazais un ;tikai 10 gadu vecais-Viktors Skujiņš (Torontb) panāca uzvaru Starptautiskā .turnīra zēnu klasē līdz 13 gadu vecumam un izcīnīja 2. vietu arī vēl nākošajā klasē, kurā spēlēja zēiii. līdz 15 gadu vecumam. Tiešām, /viens' otrs pretinieks bija diyreiz tik liels un plats ķāņiūšu dūšīgais Sprīdītis, -kas. piedevām bija arī gados visjaimākais un augumā mazākais: no, visiem dalībniekiem. Tādēļ. viņa. panākumi pelna jb lielāku apbrīnu. Atliek tikai novēlēt mazā un dūšīgā cīnītāja pieņemšanos augumā, reizē augot arī viņa-spēles mākai. Gru: pā līdz 13 gadu vecumam Vik-: tors Skujiņš finālā pieveica to-rontieti M.: Pozenu ar 15—21, 21-ldy 21-18,. 21t-%. Grupā līdz 15 gadu vecumam v^jiš sagādāja vēl lielāku pārsteigumu un finālā stājās pretim amerikānim R. Labaroņam ņb Grand Rapi-diēm. 'šis toņiēr bija pārāk ciets rieksts, un V. Skujiņš zaudēja ar 1M21, 15--21, 14^21 rezultātu. Ņez^, kāameriķānimMtu klājies, ja Viktors Skujiņš būtu pie tērpa piespraudis nozīmi ar. uzrakstu: >,Lat/vian Power", kuru nēsā 'tik daudz latviešu jauniešu?
■ .V. 'Tteteras'
Visvecākās, vecākās un vidējās paaudzes
m Ērgļu ligzē
. s
8 npi:n0 LaW^^ nama, 491::€c)llege St., Toronto.
'^.-.■;Pt:ie ■k'š:n.e s.u mi
Visus laipni ielūdz ■ LATVIĒŠIf- ORGANIZĀCIJU UN DRAUDŽU DĀMU^ KOMITEJAS ■
VAI. francijas prezidents .CE^^ PAD.
:'v:-^ ■■'-';'■; ^ ■ savienības?,'-
■ vai nākotnes; meistars kopā ar. pašreizējo? . ;' Kanādas jaunais meistars galda tenisā Modris Žulps (pa labi) kopā aŗ Viktoru Skujiņu, kas uz varēja starptautiskā tiirnlra zēm klasē 'mh'" izcīnīja . negaidītu.:. 2.. ^ vietu'arī nākošajā vecmm.ffi gnīpa.
■;,■;■^Fōto:,:,!J.■^■Iiiģers
■TORONTO DV . FUTBOM' i ; ;;vVIEŅlBAS:ļJZVAMS.:
Liekas, nav vairs šaubu,, ka Toronto DV Jutbola; vienība kri zes nedēļās pilsētas un apkārtnes meistarsacīkšu; 2. līgā pārva^ rējuši, jo vienība pašreiz demonstrē tik teicamu spēles veidu, kāds ilgi nav redzēts. Protams, par to visvairāk var priecāties vienības vadītāji un paši spēlētāji; ',:^^V^^,..';-\\'-\'. ' ■
Pēdējās divās 'līgas spēlēs- TO: rdntp DV kompiektējums 'izcīnīr ja. skaistas: iizvāras,;vispirms; ar pārspējot Ēast Yprk vienību (vārtus guva Skuja 2, Bušs 3, Piekalnletis un Gulbis), bet pēc tām Todmofden virknējumu ar 2—1 rezultātu, vārtus gūstot Skujam un Rāvām. Uz abām spē lēni ieradās visi paredzētie'spēlētāji, kas tad āri enerģiski cīni jās, lai no meistarsacīkšu punktu tabiilas. apakšas atkal iekļūtu vidusdaļā. Lieliski abās -spēlēs darbojās viembas aizsardzība, bet spēlē pret E^t York Išti veiltšmīga diena bija arī uzbrucējiem.
Toronto DV vienībai līgā atli kusas vairs tikai divas spēles—-pret Estonia ■ uri McLean vien-
ASV : prezidents Džonsoris no-. minējis nēģeri Valteru E. .Va-: šingtonū par Vašingtonas pilsētas galvu. Ja prezidenta vēlēša nās piepildīsies, Vašingtonas pilr sētas galvās vārds sakritīs ar pašas pilsētas nosaukumu. Izrau,-dzītajam pilsētas galvām doti atbildīgi uzdevumi, lai izveidotu Vašingtonu par. paraugu visā valstī.; Par' viņia galveno asistentu izfaudzīts Tornass. Flečerš, agrākais Sāndiego, Kalifomijā, pilsētas vadītājs; Plečers ir baltais. Abu iecelšana jāapstiprina ASV senātam.; Valters Vašingtons,. kūra oficiālais tituls būš „Kolumr bijās ■distrikta komisārs''^; pār. ņems izpildvaru no 3,locekļu ko • misijas, kas pārvaldīja galvaspilsētas administrāciju un pilsētā dzīvojošo hēģēŗu vairākumu kopš 1874. gada. Vašingtons saņems gadā 28.500 ;dol., bet viņa asistents Flečers — 26.000 dpJ. Jaunais komisārs paliks amativ 4 gadus. ■;':■;, ':';.■:
Pēc desmitiem jūdžu nosološa-nas ,pa Milvoku ielām baltā katoļu mācītājā Groppes vadībā, kāds; nesavaldīgs nēģeru pūlis ■ iebruka pilsētas galvas ;H. Meijera kabinetā, -, kur salauza mēbeles, izpostīja biroja iekārtu un iznīcināja dokumentus, tos saplēšot ūn izmētājot pa' grīdu, Phlis no 35. nēģeriem pieauga līdz simtam. Saniknotie nēģeri pilsētas ■ valdes ; birojos- «strādāja" ;;četras stundas, izpostot vienu pēc otra. Kad uz grīdas mētājās tikai sa^ dauzīto mēbeļu gabali un isāplo-sīto; dokumentu atliekas, demonstranti ieskrāpēja sienās; savus Vārdus un norāva tam gleznas. Policija arestējusi 5 nēģerus, kaš ar savu „sēdēšdnu" aizsprostojuši ieeju. '
. ;Diplomātiskās attieksmes tagad kārtojas citādi nekā vēl pirms gada. .Kad Londonā, pēc Anglijas sūtniecības ēkas nodedzināšanas Pekingā, uzlika „mā jas arestu"- sarkanās Ķīnas diplomātiem, ' ierobežojot viņu kustības brīvību; Pekingā anģļū diplomātiem atļāva attālināties tikai; 400 solu no sayām> dzīvesvietām. Kad;:Ķīnas diplpm^i. run--gu člņā Londonā guva dažus ievainojumus., angļu sūtnim Pekingā ar noUektii galvu nācās -par. to .ķīniešu pūļa priekšā ātvaino-;ties:;:... .;
padsmitiem, kurus uzvarot, latvieši nodrošinātu vietu tabulas vidusdaļā. Tas jau būtu. paiiā: kums, par kuŗu- vēl pirms pāris
nedēļām nevarēja iedrošināties runāt;. , ■ • v^-ŗ,.
Līdzīgi tagad kārtojas arī V^ šingtohas un Maskavas diplomātiskās attieksmes. Tās varētu raksturot; ar vārdiem: „Kā tu man, tā es tev!" Vašingtonā „iz-priecu kāri braucēji" bija nozaguši trīs .padomjļi sūtaiiecība& automaš^ai' bienu vēlāk trim amerikāņu diplomātiem nozaga automobiļus Maskavā. — Divas mašīnas Vašingtonas policija atrada jau 2|[dzības dienā un nodeva atpakaļ krieviem. Tai pašā dienā; divas- mašīnas saņēma atpakaļ arī amerikāņu diplomāti Maskavā. Trešo padoniju automobili.amerikāņu policija atrada astoņas dienas pēc nozagšanas; Amerikāņi Maskavā savējo atguva' devītajā dieriā....; ; ^
Johaņisbūrgā, Dieņvidāfrikāy apcietināts kāds padomju spiegs, kas uzdevies par kanādieti .Edmundu Trinku.; Viņa kabatās,aprasti viltoti, dokumenti un; īpašas spiegi^ņas ierīces. Apcieti^ nātais drosiETas policijā vēlāk at-zinies, ka nav Kanādas pavalstnieks, bet viņa. īstais vārds ir Jurijs Nikolājevičš Lpginovš un ' "mis 1933. gadā; Maskavā; Lo-ginovs arī:paskaidrojis, ka ir vispusīgi apmācīts padomju spiegs, padptš Pad. savienības slepenajām dienestam (KGB); un darbo-jas speciālo ; uzdevumu misijā. Viņ.š atklāja, ka Vitālijs Pavlovs, kuru kādreiz minējā kā padomju . slepenās policijas priekšnieku Ķ.anadā, darbojies Rietumeiropā. PavIoVu nodeva JgorS; Guzem ko, padomju sūtniecības šifru ierēdnis,; Īsas -1945. gādā palika Kānadā.!; • .: :/
■■;■■'■''.■■■;'■■■ ^
Deviņas valstis oficiāli ierosinājušās ūzņēmt sarkano Ķīnu Apvienotajās nācijās, kuru 22; ;ģenerālsapulce sāksies 19... septembrī. Sapulcē prezidēs. Rumānijas ārlietu ■ ministrs Kornēlijs Maneskū. Bez Rumānijas Ķīnas lemšanu Apvienotajās nācijās prasa Albānija, Alžīrija, Kambo-Kongo, Kuba,. Gvineja Mali un Sīrija.; Sakarā ar Ķīnas ne-"lieriem, Kanāda mainījusi; savu viedokli uh Ķīnas uzņemšanu AN ^airs. neatbalstīs;.'
: .Pad.' saviemba bridinājusi Āzijas ;valštiSi ka sarkanās Ķīnas atombumbās drizāk lietos pret tām: nekā karam. ar ..imperiālistiem". Āzijas pilsētās plaši izplar tītie padomju laikraksti apgalvo, ka paies 'vēl 8 10 .gadu, kamēr ķīnieši ar savām atombumbām: spēs apdraudēt aizokeāna ze-n:ies, .bet .^Āzijas valstis tās var skart itin drīz. v
DegoUa vizītei komunistiskajā Polijā; kā jau varēja sagaidīt, pasaules prese veltī lielāku uzmanību nekā jebkura cita valsts galvas ceļojumam. Parizi atstājot, prezidentu pavadīja oppziciōnā-ru zobgalīgās piezīmes un jautājumi, ko viņš te&s poļiem savā sešu dienu ilgajā: vizītē? Vai De-goUs . atkārtos Kvebekas . franču separātistiem veltīto saukli par „brīvo Kvebelm", attiecinot to arī uz Maskvai pakļautajiem un neapmierinātajiem poļiem, analoģiski runājot par ,,brivo Poliju", vai aprobežosies tikai ar konvencionālām pieklājības fra-■zēm?; .- ■
Komunistiska Polija, nav demokrātiskā Kanāda.; Degblļs to labi saprot, uņ tādēļ visas viņa līdzšinējās runas Polijā: bijušas uzmanīgas un apvaldītas. Ģenerālis iegrožojis, savii tempera^ mentu un savas idejas/ ietvēris piesardzīgos simbolos, kuros tomēr cauri manāmi viņā polītls-kie mērķi. Tai pašā laikā; vi^š veikli manevrējis ar poļu nacionālajām jūtām un poļu. ķomū' nistu politiskajiem centieniem, atzīstot Polijas rietumu robežas
gaļīgo nokārtojumu ar Oderasr Neisas līniju, kritizējot anierikā> ņu polītiku un pastāvot u2 Viet' namas kara izbeigšanu. Degolls cildināja Polijas ievērojamo lo-mu Eiropas pagātnē un tagad-nē, tāpat uzsvēra tās lielo nozīmi un svaru nākotnē, kad tai būs jāpalīdz atrisināt daudzas Eiropas lielās problēmas.
DegoUa pirmās uzrunas bija atļ3alss daudzajiem saukļierii, ar kurieni viņu sagaidīja Varšavas lidlaukā; kad ģenerālis ar Francijas pirmo lēdiju izkāpa no savas džeta lidrnašīņas^J^HaMi'; sveica augstakiT'^Poīijarjkomunistiskie vadītāji — partijas pirmais sekretārs Gomulkā, prezi-; dents Očabs, ministru prezidents Cīrankēvics u, c. Raksturīgākie saukļi lidlaukā ; bijar; Mi^rn Vietnaniā", «Izraēla — agre-sors", ..llguj mūžu Vācņ demokrātiskajai republikai" u. t. t.
Braucienā na lidlauka uz galvaspilsētu; kas ilga 45 min., De-goUam uzgavilēja 500.000 varša-viešu. 76 gadus vecais: Francijas prezidents stalti stāvēja^ vaļējā automsšlnā, ;kad. tā lēiii virzījās cauri biezajām ļaužu masām. Skolēni, kas parasti pēcpusdienās brivi, bija paturēti skolās, lai piedalītos ielu parādēs. Ģenerālis uzsmaidīja meitenēm īsajos minisvārkos un vēdināja ar roku namamātēm uii biroju daa, bjniēkiem; kas visi bija ieradušies sveikt Francijas valsts galvu. Strādnieki bija; atbrivoti ap darba. Tie nesa plakātus, kuros ģenjDegoļlu sveica arī kā j.ņeit-rāiā bloka cīnītāiu".
Brauciens beidzās Viljanova pjll ārpus Varšavas, kura Derr gollam bija ierādīta par oficiālo rezidenci. Drīz ģenerālis atkal atgriezās pilsētā un nolika vainagu pie Nezināmā kareivja pieminekļa Viktorijas laukun^. ; Oficiālajā pieņemšanā pie Polijas prezidenta Očaba ģen. Degolls atkārtoja savu atbalstu Ode-ras - Neisas robežai;starp Foliju un vķjiju, kas ķā pagaidu robeža noteikta pēc otra pasaules kara. ,3obežai JāpaUeķ, kur tā tagad atrodas," uzsvēra Degolls. Viņš kritizēja ASV politiku agrākajā -franču Indpķiiā. Degolls atgādināja Polijas, Indijas un Kanādas kā starptautiskās
Ģenerālis uzsvēra. ka~ Polija tagad. var palīdzēt: Francijai panākt kara darbības izbeigšanu Viethamā, izmantojot savu lomu ženēvas komisijā.
. Komunistiskā prese Degdlla vizīti atzina par Polijas vēsturisku: kopību ar Franciju, kura ģadsinitos bijusi poļu: militārā sabiedrotā.
Savā oficiālā runā komunistiskās Polijas vadītājiem ģen. Degolls cita vidū teica: ,.Mūsu acīs Jūs esat populāra, solīda, respet tējāma; un stipra realitāte. Pasaulei jābūt līdzsvarotai, uri neatkarīgai, i Jūs esat tauta, kurai jāstāv pirmajos līnijās." , ; ;
DegoUa uzslava un pamudinājums uz lielāku poļu neatkarību, pēc Rietumu novērotāju domāni, ir turpinājums tostam, kiiŗu viņš uzsauca 8; septembra vakarā kad pirmo reizi runāja par Rief-tumu, Centrālo im Austrumu Eiropu. DegOUa norāde uz „Cen-trālo Eiropu" plaši trakota kā pūles atdalīt Pad; savienību no Eiropas ; komunistiskajām valstīm; kuras t. s. aukstajā karā. apzīmētas par padoniju satelītiem. Degolls lika saprast, ka sagaida lielāku Polijas elastību, palīdzot atrisināt Eiropas problēmās, sevišķi Vācijas, bet poļu valdība nemaina savus ieskatus. PōUjas ārlietu ministrijas pārstāvis vēlāk norādīja, kā priekšnoteikums kaut kādam; Vācijas nokārtojumam ir prasība par Austrumvācijas atzīšanu uii ka Polijas un Rietumvācijas attieksmju normālizēšaņa atkarīga no Bonnas valdības,- kurai jābeidz Austrumvācijas izolēšanas politiku un iejaiikšanosJlsJt^cšējās Uetās,_.J$:oi5to Polijai riepatīķ ari Bonnas valdības pašreizējā austrumu politika, iizņe: mot diplomātiskas attieksmes ar Eumāniju un tirdznieciskiis sakarus ar čechoslovākiju. v
Ģen. (Degolls ar PoUjas: prezi^ dentu Očabu izUdoja no Varšavas uz Krakovu, ar to iesākot Polijas provinču apceļošanu. Krakovas iedzīvotāji pārpil^ja pUsētas šaurās ielas lin sajūsmā meta ziedus, kad Degolls ar pavadoņiem virzījās garām. Kad ģenerālis lūdza Dievu bijušo Polijas karaļu vecajā Krakovas katedrālē, poļu" katoļu hierarčhija sūtīja īpašu vik'āru viņu apsveikt. Krakovas kardināliš Voj-tila, kas ir pēc ranga otrs kardināliš valstī, atradās prombūtnē, kad kanons Figlevlcs pavadīja Degollu ūž Vāveles katedrāles kapellu. Katoļu aprindas pārlie-
kontrolkonīisijas locekļu — ženēvas 1954. gada vienošanos ,par Vietnamas sadalīšanu ziemeļu un dienvidu territorijSs pēc tam, kad M bija atsavināta
cinatas, ka Degolls padevies ko- ~ niūhistu. vadoņu spiedienam \m atteicies no tikšanās ar kardināli Višinski, kam ir' izteUtti. pretko-mūnistiska nostāja, ļ ,
Franči mēģināja poļu augstākās garīdzniecības izturēšanos mīkstināt, publicējot prezidenta DegoUa un kardinālā Višinska apinainīto vēstuļu tekstus kopš DegoUa vizītes Polijā. Vēstuies fcjjasisrnīgas. Katoļu primāts rakstījis, ka DegoUa ierašanās. Polijā viņam sagādājusi dziļu pŗiekū un apzīmējis Franciju kā simbolu poļu brīvībai. Vēlēdams labklājību poļu. katoļu baznīcai, Degolls savukārt apļieiiinājis kopīgās jūtas ar li^rdināli Višinski • un uzsvēris ciešās saites abu kristīgo nāciju starpā. ;
. Degolls teica zīmīgu runu studentiem un .profesoriem 600 gadu vecajā Krakovas univĢrsitā-tē, kas ir viena ņo vecākajām Eiropā, norādot, ka Polijai, līdzīgi Francijai, jārūpējas, lai to ne- -uzsūktu lielājs ārzemju varas. DegoUs brīdināja, ka .modernais progress gaii prasa' ar tām sadarbošanos, bet ir svarīgi, lai šī sadarbība neizvērstos 'iiaŗ neatkarības un brīvības zaudēšanu. Novērotāji šos DegoUa simboliskos vārdus attiecināja uz Pad. savienību un Poliju, kā arī uz Franciju un ASV no otras puses.
Ar to Degolls netieši atbildējis saviem Parīzes politiskajiem pretiniekiem, kas, viņām, izbraucot uz Varšavu, zobgalīgi jautāja, vai preziderifcs arī komunistiskajā Polijā rietumnieku izpratnē drīkstēs saukt: „Lai ^īvo brīvā Polijā !",kā darijis savā Kaiiadas vizītē, zīmējoties uz Kvebekas provinces franču separātistiem.
Turpinot braucienu pa Polijas provincēm, DegoUs apmeklēja agrāko, vācu nacistu. i nāves nometni Aušvicā, kur otrā pasaules kara laikā nogalināti ap 4 milj. žīdu. Nometnes ^muzeja apmeklētāju grāmatā DegoUs ierakstīja : ,.Kādas skumjas,, ļ^āds riebums un kāda cilvēces pieredze; vēli" ■;
Trīs dienu ceļojumā' pa Polijas provincēm DegoUu pavadīja Polijas ^prezidents bcabs. Viņš apmeklēja arī Vācijai atsavinātos apgabalus, kuļi pēc kara piedalīti Polijai. Poļu koņiūnisti šo Francijas prezidenta ; ceļojumu pa jauniegūtajām ^ territorijām uzskata kā simbolisku Francijas;
akceptu. '•■; '.i:- '. ^
Pēc pēdējām 'ziņām Degolls Dancigā. uzsaucis ..Ilgu.'mūžu brīvajai Polijai!'^ ;:
atkal tiesj; raķstniekMS;:'
Par :brivas;^ domās izteikšanu ļ jaunu; krievu intelektluāļu, kas Maskavā tiesas, priekšā atkal protestējuši pret domu: brivibas saukti trīs jauni jadpmju rakst-
nieki, kās pēc tam ieslodzīti cietumā. Tie ir Jevgeņijs Kuščovs, Vadims Delpne un Vladimirs Bu-kovskis. Rietmnu žurnālistiem tiesas zāle; ibljā slēgtā, un oficiālie padomju iestādījumi atteicās šo gadījumu komentēt^ Ap 30 aizsmakušu, privātās drēbēs tērptu; vīriešu aizsprostoja tiesas zāles durvis, aizbUdinoties ar vietu; trūkumu zālē. Aģentūras Associated Press reportieriem gan izdevās ielavīties zālē pusdienas pārtraukuma laikā, bet sargi viņus atka! izraidīja 1-iukā./,,'.■;.:.'■:;■;■■'. ■
Maskavā paskaidro, ka rakstnieki saukti pie atbildības par protestu prganiz^anu pret padomju kriminālo kodeku, kas paredz sodu līdz 7 gadiem par „pretpadomju propagandu". De-nipnstrācijis piedalījušies ap 50
ierobežošanu. Rakstniekus apsūdz nelegālas demonstrācijas organizēšanā, pretpadomju literatūras publicēšanā uri slepenās organizācijas; dibināšanā;
AtbUdpt uz žurnālistu jautājumiem par padomju rakstniekiem, policija ārpus tiesas zāles zobojās: „Jūs saucat viņus par rakstniekiem? — Viņi ir. huliga-ni!"
Pec iegūtajām ziņām, kāds de-mpnstrāciju dalībnieks notiesāts ar trīs gadiem spaidu darbos, kāds cits ievietots vājprātīgo i©-stādē.
Norvēģijā izveidotās apcietināto padomju rakstnieku komitejas prie^sēdis Gunārs Moēns izteicies, ka četriem padomju rakstniekiem būs jāatbild - tiesk par nelegālā literatūras žurnāla „Fhoenix" isdPšanu. .