IPūblished twice weeMy bjr tbe Latvian Relief Soeiety of Canada .jDaugsvas Vanagi" Business Office: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Canada ^ Telephones: 921—7M '
Editor-in-Chief: ALFRĒDS VINČELS United States Editarial Offices: New York: Editor -r- V. Irbe, J035 Bombouts Ave., Bronx N.Y. 10466, U.S.A.
2511 N. Kimball Atb., CMcago, ĪH.,
U.S.A.
. SATURDAY, OGTOBER 28, 1S6T
86. N.RS SESTDIENA, 1967. GADA 28. OKTOBRIS
17. GADS
AUTHOEIZED AS SECOND CLASS MAIL. ®Y THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PATMENT OF POSTAGE IN CASH
LATVIEāU LAIKEAESTS AMēRUA
Jznāk divas reizes nedēļā - .trešdienās \in sest» t^ienas. Izdevējs - Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daii<:avas Vanagi." ATB BSDAKTOES: ALFRĒDS VINCELS hedakeija un kantoris:' 401 Colleg-e Št., Toronto 4. Ontario. Canada ^ '^^^Iruiii: . (redakcijai). ■ 9:n-7121 (kantorim) hedaktora tālrunis rakaros — 531—4533 i>u.ļorkas redakcijas vadītājs V/IRBĒ ^-iudo ļx.5mbouts Ave.. Bronx X.Y. 10466. U.S.A Tālrunis 994-7917 ^ Cika<^as redakcijas vadītāja Z. KrLERE. -ul A. īvimball Ave., Chicago. lU., 60647-U.S5.1.,- tālrunis 486- "-----
-8975
hazneku vienā bienā latvieši: apsveica trīs
V austrālijas: pilsētās- .:
Laikraksts ,vSiustrālijas Latvietis" Jas brivibai īļrieķšsēdi un ASV
ziņo, ..ka Komitejas.. Latvi-; Vanž^ vadītāju Vili
Mazneru, 5. oktobri ierodoties Austrālijā, vienā dienā apsveica tautieši trīs pilsētās — Sidnejā, Melburnā un Adelaidē. Visplašākā sagaidīšana l)ija Austrālijas latviešu iā» Adelaide.
Sidiiejā, kiirŅujorkjis ciemiņa lidmašīna nolaidās, nākot no Saiifraiicisķo, Havajas un Oklen-das, V. Hazneru pirmie sagaidīja DV Sidnejas nodaļas valdes locekļi ar pivdi M. Tenisōnu/ plkv. A.. Krīpenu tm citi Pēc 3 stundu: uzturēšanās Sidnejā, viesis 'lidoja tālāk uz Melburnu, kur pretim bija attiŗauciš vietējas DVi nodaļas pr-dis V. Eo-3ays, Virsnieku apvienības vadītājs J.'Dzeņ^ u,c, ■ ; sveicie-; niem ilp. draugiism im paziņām :ASV,; tai^is ciemiņš atveda arī; jau pirmos iespaiduis pār Austrāliju, piemēraimr ^ „Jums te gan viss daudz tīrāks iiekā Amerikā!" 36 stundu ilgajā lidojumā sakrāto nogurumu viņš tikpat kā neļāva manīt. Tie, kas V. Hazneru nebija satikuši kopš redzēšanās dzimtenē vai Vācijā pirms 20 vai vairāk gadiem, priecājās.par viņa tīri jauneklīgo stāvu, kaut viņam jau, pienācis 62. mūža gads;
Adelaides lidlaukā V^.Hazneru sagaidīja turpat 50 tautiešu ar Austrālijas Dv zemes valdes pr^ di, V. Māiliņu, Latviešu apvienības Austrālijā prezidija pr-dl J. Riteni, abu šo lielo organizāciju valdes ļocekļierii un daudz citiem^ IPēc peliiītās dažu dienu atpūtas V. HaznerS: klausītāju priekšā pirmo reizi stājās 9. oktobrī.: Adelaides-- iatviesu nama, gndedzot divŗis priekšlasījumus. Pirmajā viņš analizēja starptautisko stāvokli, pieskārās jautā-jiwniēm par tb, ko. latvieši pašreiz dara'un. iĶdas ir musu iespējas, apskatīja situāciju okupētajā : Latvijā, pakavējās: pie mūsu attieķsņiēm ar tautu dzimtenē un norādīja,: ko var darīt tās labā. Otrā referātā: V. Ha^ nērs pakavējās pie mūsu jaimat-nes .organizācijai pie izglītības iespējāni Latvijā, pie dzimtenes jauniešu attieksmēm aŗ komunismu un bazmcu>; ķā arī pie pārkrievināšaņas spaidiem. Atzi-nībaipar veikto darbu V. HaznerS no rīkotājiem saņēma bu-:merahgii,-
: JJo Adelaides y.: Hazners apmeklēja Pertu, bet 12. oktobra vakarā ieradās Melburnā, kur publikas priekš^ stājās dienu: vē-
' iāk.;- ■': \'::.:..-
„ASV Daugavas Vanagi ar sa-viēm 25 apvienībās un kopās ap-: vienotajiem 2400 ;bi^^ ir tā mūsu: tautiešu grupa, kas: ar savu aktivitāti g^drīz visās sabiedriskās un kultūras dzīves nozarēs arvien jūtamāk ietekm
par tautiešu vispārējo aktivitāti Ainerikā. Brīvās Eiropas komitejas uzdevumā pastāvīgi un sistemātiski studējot okupētās Latvijas: preses izdevumus, V. Hazners neapšaubāmi, ir ;labi kvalificēts arī dzimtenes jautājumos izteikties,: --vē^^^^ Austrālijas latvieši, sevišķi priecājoties, - ka ciemiņa priekšlasījumi ir ļoti lietišķi, pamatoti ar faktiem un bez jebkāda emociju vai retorikas piejaukuma. :.
Ja Adelaidē tin Pērtā V. Hazne-ra referātus jau bija noklausījušies kopā ap: 300 apmeklētāju, Melburnā viņa apm. 2 stundu Ogajam referātam; uzananīgi sekoja ap 200 tautiešu. 15. oktobrī V. Hazners iestādīja atceres kociņu Melbiirnas DV īpašumā Vanagos; 17. un 18. oktobrī ,ar abiem referātiem „Ķas mums darāms Latvijas brīvības labā?" un «Latviešu jaunatne- okupētajā Latvijā" apmeklēja Balaratu un Džī-longu; bet .19. oktobri devās tālākā ceļā uz Kanberu un Sidneju (runāja 21. oktobrī), lai pabeigtu referātu turiieju ar . priekšlasījumiem 25. oktobrī Ņukāslē' un 28. oktobrī Brisbenā.
Kā Adelaidē! tā Melburnā V. Hāzneŗam īpašas apspriedes bija ar LAA -prezidija pārstāvjiem^ vietējo .latviešu organi^piju.daŗt trtiitefrfenr apviKiī-
bas kopām,' viesojoties ari korporāciju kofeu; :sanāksmes.: Viņa brauciena ^galvenaisvmotto bija sadarbība ^ļļji sadiraudzība, nosodot .katru' trimdinieku šķelšanas un sīku Ftridiņu meklēšanas mēģinājumu, „Savstāŗpējiem apvainojumiem nay vietas mūsu sabiedriskajā dzīvē," viņš uzsVērti izteicās. „B|ums ir, nepieciešams katrs posŗļtīvi^ domātājs tautie-^ i^'ims nav ne laikā, ne eiierģijas iekšējām .cīņām: pasu vidū. Amerika; nnims: tādas lietas vairs sen ^lenotiek, un' es domā^ ju, ķa tam tāpat jābūt.ari pie ■jums."-.- •.': ■';■■.:•.■■
Iztaujāts par ASV tautiešu dzīvi, y. Hlzaiers atzina, ka tā vispārējos vilcienos ir stipri H: dzīga Austrālijas tautiešu dzīvei un problēmār^. Yiņš ::domāj^, ka DV organizācija kopā ar mūsu draudzeni vei(|pj ciešāko bās kodolu tr^ndā, bet nenoliedza, ka DV .p:^anizāciju ari;Ziemeļamerikā, tfpat ka; Austrālijā; nodarbina paaudžu problēma. „Mēs tomēr jaunos visādi cenšamies piesaistīt jnūsu orgaiiizā-teicās V. Hazners
-•:-:^:' - ^ ■ V,': <5. Mežaks,-. -■ LvNAK- izglītības .lipzares vacUtājs :
Pareizi uzskatām atsaucību un par bērnu materiālo nākotni, atbalstu latviešu skolu darbam drebēdami par dolāru, kas būtu par mūsu vienības mi nacionālīīļ jāizdod bērna tautiskai audzina-stiprunu somi. Visu mīisu cen- sanai vai arī Alspār kļūdami pŗijt
CIĀNAS : DRAĪJDZEI ■ CIKAGĀ % GADU
■..Latviešu .Sv..Ciānas ,ev."lut. draudze,, atskatoties: uz 70 pastāvēšanas gadiem,. pidcēsies dievkalpojumā 29. oktobrī pīkst. 2 pēcpusdienā. Šai nedēļas nogalē notiks LELD'AAs pārvaldes sar nāksņie, bet reformācijas 450. gadadienu atzīmēs 31. oktobri pīkst. 8 vakarā ar dievkalpojumu, kurā piedalīsies ari arcMbīškaps A. Lūsis. --TUzņēmumā^S^^^ baznīcas altāris ar Latvijas karogu, kas atvests līdz no dzimtenes. 1929. uņ 1930. gadā, kad ASV valdīja saimnieciska krize, altāri j^aŠu spēkiem: izbiivēja, draudzes locekļi. Ari bazracas iekšienes pār-būvēšanā un atjaunošanā ieguldīts daudz darba. Sv. Ciānas draudze ir trešā vecākā laiviešu ev.-■draudze':ASV. " :.■.;: ' Foto.Ē. Eriksons
tienu un mērķu pamatā — bez Šī priekšnoteikuma tie nav sasniedzami — ir nacionālās āpzi-ņas uzturēšana im benui ieaudzināšana latviskumā. Līdz šim risumā ar stāvokli esam bijuši apmierināti, bet viemiiēr uzinamgi vērojuši katra jauna mācību gada sākumu, baidīclamtes ho draūr dīgām aāiņgm, bet āri cerēdami, ka redzēsim skolēnu skaita pieaugumu. Pēc līdz šim saņemtām ziņām liekas, kā jūtamu pārmaiņu nav arī Šoruden, bet tomēr ir vilsanāSj ķa kopīgā latviešu Skolu saime nav augusi. Mūsu stiprums lin vājmns' viemnēr labāk redzams mūsu mazajos centros. Kaut Vinipegas skolā šogad ir ievērojams skolēnu skaita pieaugums, pārsteidzoša ir ziņa no Sādijerijas: trīs ģimenes savus septiņus bērnus vairs nelaiž latviešu skolā. Vai tur apkārtnes ietekme būtu stiprāka nekā Vinipegā, jeb vai viņiem mazāk gara Stipruma?
Pēdējos gados Kanādas latviešu skolās mācījās tikai nedaudz vairāk par rienutrešdaļnvisu skolas vecuma bērnu Tā nav bērnu vaina, bet — vecāku. Tikai reti dzirdam atidātu atbildi, ka bērnus nieaudzuīa latviski vienaldžā-bas: vai materiālu apsvērumu dēļ. Parastie āiztīSt^ iemesli ir lailtā ti^ūkiims, tālais ceļš vai, kā tas vēl nesen bija Toronto, piemērotu skolas telpu trūkums. }iemžēl, tīc visi ir tikai āizbildi-, nājumi, ar kuriem sedz mazāic atzīstamus iemeslus. Kanādā li' ģiinenes, kas kātni nedēļu, vezdamas savus bērnus uz latviešu skolUj nobrauc vairāk nel<ā simt jūdžu, bet citām pat desmit ir par daudz. Vai tām ir mazāk laika nekā latviešu skolas ļjērnu vecāMem un skolotājiem? Nē! Mazāk ir tikai apņemšanās, mīlestības un pienākuma sajūtas pret savu tautu. Tagad Toronto sestdienas skola strādā īstās sko las telpās, bet vai tādēļ skolēnu
Skaits ir jūtami pieaudzis?
lautas vajadzībām vienaldzīgi.Ve-cīīku: piemērs pamudina āri Ibēr-nus skatīties Uz dzīvi ,prāktiSki' (tās ir — egoistiski un materiālistiski ), nebojāt savu ,laumV neīzšķirties no jcitiem', ,pielāg(i>> ties apkārtnei' u. t. t,".
LNAĶ valde sayā sēdē pārrunāja uņ atzina latviskas audzināšanas un latviešu skolu nozīmi, nolemjot aicināt visus latviešus atbalstīt jaunatnes audzuīāšanu un sūtīt savus bērnus latviešu skolās. Ja mūsu darbs^ai laukā būs nesekmīgsytaddrīzapsikSarī visi citi mūsu nacionālie centieni. Bērnu vecāld, sūtiet savus bērnus latviešu skolās! Nav par vēlu izšķirties vēl tagad.
MII
T i'liii
īri
Laikā, kad amerikāņu cīnās Vietnamā pret iMaskavas-inspirēto komunistu agresiju, tās: pašās inspirācijas spārnotie „pīs-ņiki" rīko bezprincipa demonstrācijas demokrātiskajās valstīs, galvenokārt ASV un Kaņadā. ša-: jās demonstrācijās vēl nekad nav prasītas tiesības un brivība
(67. turpinājums) oiemēru arī Ani©-
apvienību, kuras
Te paredsēts launags, — Aivars teica."^^^'
pēc tam — labprāt. ~-
Pagasta vecākais aicināja launagā pie| arī Uldi ar Brūni, bet Brunis atteicās. '
— Es te esmu svešs. Tikai tāds piektais Labāk došos mājās un bridināšu Moniku.
Pie gaJda rīkotāji apsēdināja Uldi blakus
— Jūs esot skolas biedri,— pagasta teica.ļTad jau tā labi sakrīt, un jūs, tiesneša varēsit pakavēt ministra kundzei laiku.
Tu redzi, kā laiki mainījušies, — Uldis tu mefdēdams, pēc brīža teica Ilgai. — kundze... .tiesneša kungs... /Un cik sen 3cad abi vēl slīpējām Lielo ielu un uz ties un minisļļbriem skatījāmies kā uz citas ] pilsoņiem!
~f Jā, un toreiz tu man zvērēji mūžīgu bu. I
— Es savu solījumu esmu turējis, — Uld šķīvī raudzīdamies.
^ Un Monikā? — Ilga
jgiikai ār manu mīlestību nav nel
iņa-sim vairs par to, mihisti
Režisora Reiņa Birzgaļa godSl^l^l^ ]ļ;i'§«'*'ģadu skatuves darba atcerē pēc ALT Bostonas sn-sambļa sniegtās M. Ziverta „Vara" izrādes Toronto. Visu SCanadas latviešu organizācijii un ša-Medribas vārdā jubilāru sveic LNAK valdes pr-dis J. Niedra (pa kreisi). Savu rindu sumināt feoUēgu gaida Toronto teātrinieki (no kreisās) Hugo Miķelsons, Milda Bēraiņā un Alma '^ača, tālāk.„Varas" tēlotāji Ilze Šedrika (Baņuta), Ernests Āboliņš (tatāra sitmis), Gunārs, Straii-■ rtM' (faiatvlls): m:iiM ReinisBlrsgalis (Mimd?iiiig§),: ''.-•y:-'^'• ■ .' "-"Foto: j. .Liģers"
apspiestajām tautām: vai. okupētajām valstīm, bet vienmēr provokatoriskās .ŗunāsr un saukļos izcelta miera prasība. Tāpat šie ;,miera mīļotāji" nekad nav demonstrējuši pret internacionālā komunisma^ agresiju, bet vienīgi pret ASV kā vadošo; dem'okrati-: jas- valsti.; : ■
šāda ,,miera" demonstrācija nelika ari 14;; oktobrī Toronto, pie provinces. parlamenta ēkās pulcējoties ap 3000 :,i)īsņikiem" ar .plakātiem uri : skaļruņiem gājienam uz pilsētas valdes ēku.-Gājiens'tomēr: neizvērtās tik nevainīgi miermīlīgs,' kā vēstij a plakāti un skaļruņos izkliegtie saukļi, jo„pīsņik:u" vidū bija vairāk:: nekā 100 pretdemonstrētā-ju, kas veikli; i25m.antoja ""visas iespējas, .lai. gājējiem ielās un skatītājiem parādītu šīs :demons-trācijas aizmuguri . un patiesos nolūkus. Visa gājiena priekšgalā izdevās nolsļūt kādam pretde-monstrē.tājam ar, plakātu,. kurā bija redzama sarkanā zvaigzne un uzraksts: ..Komunists". Vairāki pretkomūnistiski. plakāti bija redzami ari gājienā vidū. Tas driz vien sakarsēja i^mlermillgo sarkano : baložu" prātus, ;tā ka vietām sākās „piakātu vic&āš^ na", asu vārdu izmaiņa un citas nekārtības, kuras gan policijai izdevās, apslāpēt. : ■
Demonstrantu vidū bija ari de^ zertīeŗi no ASV armijas,, Kubas bārdaiņa. Kastro piekritēji, grieķu - komunisti un .līdāgi„mierā cLnītāji". Pretderaonstrētāju vidū
galvenokārt bija : universitātes studenti uri skolu jaunatnē, kurus vietējie laikraksti apzīmē par Edmund BurkeSociety piekritējiem, 'Latviešu . skaits pretde-mbnstirētājos bijā ap 30, vāirUms ģimnāzistu,
Deņionstrācijās iespaidīgs nobeigums bija paredzēts; pilsētas nama iaukUmāv bet tas izvērtās par rikotājiēm negaidītu farsu. Pretdemonstranti pastoidžās. pie ķēmīgās skulptūras pakārt; ar kā-.: jām. gaisā izbāztu sarkanās Ķīnas Māō,tēlu, un vietkongu vadoni Hočiminu. Tā demonstrāciju; atreferēja arī vietējie. laikra,ksti, televīzija un radiofons. Rīta laik-raksts„Thē Globe and :Mair virsrakstā bija minējis, - ka 100 vanagu dzeriā 3000 baložu.
Līdzīgās demonstrācijas ar policijas iejaukšanos un pat arestiem: nedēļas nogalē notika arī; ASV. Iespaidīgākus panākumus tomēr guva National .Committee: for Responšible Pātriotism aicinājums atbalstīt ASV valdības, politisko nostāju Vietnamā, Miermīlīgā demonstrācijā Ņujorkā savu atbalstu apliecināja ap 100.000 apzinīgu pilsoņu, un vismaz tikpat liels bija arī vērotāju pulks.
. Ja .demoristrācijas izmanto komunisti un viņu • līdžskrējēji' sabiedriskās domas iešpaidošar nai,. tad pretdemonstrācijas ir tikpat npzīniīgs komimi.snia apkarošanas veids. Ari latviešiem būtu vēlams pārvarēt savu „kaut-. rību" un .tajās aktīvāk: piedalīties. : :■' ■ E,-'N.-
Bērnu vecāki, kas savus bērr nus nesūtāt latviešu Skolā, pārdomājiet vēlreiz, vai jūsu ricī ba ir pareiza! Vai pašreizējo ērtību: dēļ jūs neatraujat saviem bērniem kaut ko, kas stiprina J^; raenes saites, radot bērnos kopā ar vecākiem vienas tautības sā-; jūtu un iespēju sarunāties savu
Sekmīgam skolas: darbam nepieciešami pietiekami daudz un labi skolotāji. Līdztekus rūpēm, ka tik daudz bērnu vēl neapmek-lē latviešu skolās, pastāv arī grūtības atrast skolotājus. Blakus kārtējam darbaiti un atbildībai uz skolas pārziņa pieciem gulstas pienākums, kas prasa daudz laika un Sagādā daudz sarūgtinājumu, meklējot skolotājus. : Cik daudz aicinājumu ir neselonīgi! Atteikties, varbūt, ir ļ viegli, bet vai tiek arī padomāts, kā pēc tarii jūtas aicinātājs? Napadari-TsilTi to cilvēku nastu, kuriem tā jau smagā diezgan, vēl smagāku! Iesim palīgā! \
Sevišķas giūtības šoruden ir Toronto skolā. Nav jau tā, ka Toronto nebūtu skolotājuj bet, diemžēl, lielākā daļa neparāda tādu tauWs mīlestību un pienā-kiuna apziņu kā tie, kas jau, strādā, laba daļa pat jau vairāk nekā 15 gadul Viņiem tā|pat sestdienās būtu daudz cita darāmā, bet tad jau latviešu skolas nebūtu. Atzīstot latviešu skolas nepieciešamību, vai ir taisnīgi gaidīt, lai ^citi dara šo dārbii?: V^ siem ir jāpalīdz, citādi vienai daļai nasta Itļūst par smagi^, Negribētos ticēt, ka Latvijā izglītību ieguvušajiem būtu pilnīgi aizmirsušies agrākie solījumi kalpot savai tadtāi. Tagad mūsu trimdas saimei viņu visvairāk va-jāga.: Negaidiet aicibājumu, bet; pieteicieties paši" pie vietējā skolas pārziņa! :■■ ' ."■
Tuvojas Latvijas valsts nodibināšanas piecdesmitā gadskār-
tēvu tēvu valodā, kaut ko, kaš ta. To gatavojamies atzīmēt da-dzīvē riniem dos nlašākuskatie- žāda veida. Viens no skaistāka-
dzīvē riņiem dos plašāku skatienu un izjūtas? Bērni nav atbīlclī-gi, ka riņi pārtauto jas. Atbildīgi par saviem bērniem ir vecāki. Dr. J. Girnus raksta: ,,Tā ir vecāku vaina, ja bērni atstāti pārtauto
jieiTi veidiem ar paliekamu un nākotnes nozīmi būtu ikvienam pēc sava stāvokļa un spējām veicināt mūsu jaunatnes latvisko audzināšanu. Pateicībā par visĶ
šanās iilderam, nerūpējoties par to, ko mums savā laikā brivā viņu tautisko audzināšanu. Vecāki pārdod un nodod savu bēr- cienīgu nu dvēseles, kad rūpējas tikai vanu.
Latvija ir devusi, sagādāsim tai dzimšanas dienas dā-
.asitāi*
Sakarā ar m' splestims^ pārcelšami uz
iMpi ImtraJcsta^ nākošais — trešdienas,
Spiestuves iekārtas pārvietošOTiM \so;re^ģījoties,; iespējams, ka ari sestdienas; 4: nove?^ . .numurs nevarēs iznākt.
