VIM' ŪPENANE RAKSTA PAR SAVU CEĻOJUMU NO DETROITAS UZ LATVIEŠU ĢIMNĀZIJU MīNSTEKĒ '
Pēdējā intervijā Saulaines nometnē pie Toronto jaunatnes aumāls „Mēs" stipendijas saņēmēja Vija tJdenane mo Detroitas mūsu laikraksta pārstāvim apsolīja atrakstīt par savu ceļojumu
-Uz. Vāciju un pirmajiem iespaidiem. Iedzīvošanās Jaunajos apstākļos un mācības ģimnāzijā, kurās tāpat vispirms nācās iejusties un pieskaņoties, tomēr aizņēma visu viņas laiku, tādē| redakcijai doto nolijumu Vija tj denāne varēja izpildīt tikai ta-
; g'ad..'Sniedzam lasītājiem, viņas speciālrakstii ......Lat^djai Amen-:;
,.Vai ju^ pirmo reizi lidosit?" māt, kas mani sagaidīs Minsterē, " Jautāja lidostas darbiniece, kas un jau pēc pāris minūtēm-bij-i mani pierakstīja stundu pirms tik apmulsusi/ka nezināju —
lidiriašlnas atiešanas.
„'Ne," es atbildēju, nei)iebilstot, ka pirmo reizi sēdēju lidmašīnā
raudāt vai smieties. Jutos tāpat, kā kādreiz. domājot par to, .kā-' dēļ īsti esmu šai pasaulē un cik
tikai pirms piecām dienām, kad ilgi te vēl būs jāpaliek. Pēc tam devos mātei lldž ūz ■ Ņujorku, ļ centos ar kaut kb' nodarboties Jaunkundze vēl kpskatīja manu' katrā brīvajā brīdī, lai nebūtu
pasi un nosvēra koferus, tad pa-leica. kurp jāiet.
■t\a man bija palikusi vēl viena slaiida, tad es Detroitu vairs neredzēšu gandrīz; veselu gadu. Es vēl īsti nespēju ticēt, ka esmu jau ceļā uz Vāciju, lai vienu gadu ..apmeklētu Minsteres latviešu tiranaziju. Es: arī nespēju īsti apjēgt, ka tieši man piešķirta jaunatnes žurnāla „Mēs" stipendija. Nekas man.nelikās tilc nereāls, k~. 15 gadu vecumā doties prom no -tnājām uz gandrīz veselu gadu» lai mācītos skolā, par kuru
jādomā. Lidmašīnā nu atkal likās, ka uzbruks domas, kuras jau biju tik bieži izkaluši un pār-malusi.
.Bostonā ielidojām, kad' saule sāka slēpties.aiz debesskrāpjiem. Laīlcs likās stāvam uz vietas,.kat-, ra minūte vilkās kā stunda. Kad visi. jaunie pasažieri bija uzņemti un. viss bija kārtībā, nāc?i;s
.Minsteres latvieŠM ģimnāzijas, internāta ēka,.tera-jiosaukta'^ par HausRiga, ■ • ■ '
Angliju, vēlāk ūdeni un tad — kontinentālo Eiropu!
Biju sajūmināta, ka ņu atrodos zemē, kurā niani vecāki dzīvo juši un par 'kuru esmu dzirdējusi tika,i runājam. iNolaišanās nevilkās ilgi. Kad speru pirmo soli uz Eiropas zemes, tā nelikās
vēl gaidīt, kamēr varējām atkal savādāka. Tikai man gribē-pacelties gaisā. Nožēloju, ka bija apstāties. noUekt gaM^^^^^^^t^^^
ļau nakts un nevarēja nekā redzēt.- Man nenāca miegs, jutos spirgta. Blakus man sēdēja di-
pateikties Dievani, ka esmu ieradusies Eiropa. Atkal bija jākāpj kādā autobusā, kas aizveda pasažierus uz ■ dokumentu ipārbau-
nekā daudz nezinu. Bija taču vas vecākas dāmas, kas dzīvoja
Detroitā vidusskola, kuyā Anglijā. Es viņām palīdzēju ie- TtZI^S^^Z^ labprāt_gfāju un darbojos iās sa- kārtoties un parādīju, kura po- «^gaidīju savu bagazu
biedrība; Nevaru īsti pateikt, ga kurai vajadzībai kalpo. Viena kad un kā saku noteiktāk ddmātļ teica, ka es, laikam, esot angļu par Mmsteri. Vecāki agrāk bija meitene. Neuzskatīju to par korn-
pratu. Vēlāk mums piebiedrojās vecāks pāris, un. man nācās uzcelt savus koferus uz plaukta virs' mūsu galvāmr Mēģinot koferus celt, -manas rokas vienkārši; negribēja lilausīt; palīdzēja kungs, kas, laikam, īsti nezināja, vai palīdzēt ārzemniecei, vai ne.
Pa logu ar lielu interesi- vēroju ^mazās lauku mājiņas, kuras, likās, tūlīt sakritīs: kaudzē. Vēroju laiikus, ceļus un .cilvēkus. Vil-
VECĀKI AICINĀTI ZIEMSVĒTKOS DĀVINĀT DĒLIEM UN MEITĀM
LIDOJUMU UZ PASAULES LATVIEŠU JAUNATNES- KONGRESU -
^ RIETUMBERLINĒ
furtē vai Hanoverā, lai laiku Eiropa pavadītu pēc paša patikas, Nepieciešarna .vienīgi savlaicīga pieteikšanās un iemaksa lidojuļ niU nodrošināšanai. ■No Torbnto izlidošana paredzēta nākošā gada 24. jūlijā, bet(
Kaut arī Ziemsvētku dāvanu iegādei vēl daudz laika, vecāki, par \q nav šaubu, klusībā jau brīžiem pārdomā, ar ko Ziemsvētkos, .varētu iepriecināt savus mī-hiļus. Tā V. Liepiņa aicinājums dītvināt lidojumu uz pasaules jiiunatnes. kongresu Ŗietumberlī-iiē liekas patiešām skaiāta Ziemsvētku velte, kura reizē ir arī praktiska uņ lietderīga, labs de-viims mūsu nacionālajiem centieniem, pie ta,m tāds, ka^ neapšaubāmi iepriecinās katru jau-niei. ' \ ■;:. . ] ■■;
„pbmāju, ka pašreiz pats svarīgākais ir gatavpšanāis ceļam uz Rietumberlini, kongresa dždib-. nieku apzināšanas uzsākšana un pār visu — lidojumu nodrošināšana, jo tie iespējami vienīgi
«Pasaules latviešu jaunatnes kongress, kas nākošā gadā notiks Rietumberlinē laikā nō 26.— 31/jlUijam, būs plašākās s^^^ ma latviešu jaunatnes pulcēlanās, kāda jebkad notikusi, un risināsies Latvijas neatkarības pasludināšanas 50 gadu atceres zīme," paskaidro šī kongresa rīcības komitejas informāeijas nozares vadītājs Valdis Liepiņš, kas jau ilgāku laiku uzturas Kanādā, bet ir Eiropas latviešu jau.latnes apvienības Anglijas nodalās biedrs. „Tādēļ skaistākā uii reizē ari vērtīgākā dāvana, ar 19tgriešar-ās 14. augustā no' Parī-kuŗu vecāki Ziemsvētkos var iepriecināt savus dēlus un meitas,j z«s. Lidojuma maršruts: Toron-ir.lidojuiņs uz šo tongŗesu Eieimnberlīmē.". ' .' ■. . . .1^ r—
: . . ■ . i^'^overa, bet atceļš tieši, nō Pa-
formaciju par pašu kongresa tā rlzes uz Toronto. Lidojumu ie-J programmu un.dažādajāin iece-' spējams pārtraukt-^Parīzē, tiem, rēm sniegt citā plašākā intervijā.,kas.nevēlas doties uz Rietumļ)et-' „Ziemeļamefikas latviešiem esam'' lini. IzlMošana no RietUmberlī-plānojuši. divus lidojumus . uz .nes. uz HanOveru paredzēts 1. āii-Eiropu, vienu no Ņujorkas, otni gūstā. .Aptuvenā dalības, maksa ro Toronto. Viss- ir tā plānots, lidojumam Toronto Parīze y ;ai lidojumu dalībnieki varētu Toronto ir, .290 Kanādas dolarU, Viedālīties arī.; Eiropas latviešu . oet maršrutam uz Rietumberlini 2. . dziesmu svētkos, kās notiks un Hanoveru 3ia dol. laikā no 1. — 4! augustam Hano-': Arī izlidošana no Ņujorkas vērā. Tādēļ šie lidojumi nav do-' paredzēta nākoša gada 24. jūlijā, mati vienīgi jauniešiem un kon- 'bet .atģrie.^anās-nedaudz, vēlāk gresa dalībniekiem,- bet; tajos 1—20. augustā no Parīzes; še.jāvar piedalīties ikviens latvietis, piebiM^^^ kas vēlas apmeklēt abus niinētos jam pārlikt už 14. augustu, ja da. :jeisarīkpjumus,;v.ai arī tikai ap- 'lībnieku vairumam tikai 3 nedē-siemot Eiropu." ļļu ceļojums būtu yēlam,āks, Lido^
Tālākajā sarunā V. Liepiņš ie-ļ juma" maršruts:Ņujorka~Frank^ pazīstināja tuvāk ar abu iecerēto furte - Rietumberlīņe — Hanove-lidojumUplāņieni, piebilstot, ka ra, bet atceļš tieši no Parīzes uz
ciens apstājas diezgan: bieži, bet. tad, ja pieteiksies nepieciešam visiem, kas nevēlēsies piedalīties Ņujorku. ■Lidojumu iesiJējams ne katrā miestiņā. Salīdmņāju mais dalībnieku skaits,"; intervi-' jaunatnes kongresā un apmeklēt pārtraukt PrānkfUrtē tiem, kas
ŗ^minējušies, ka es, varbūt, varēta turp aizbraukt. Viss tomēr li-icTs tikai sapnis, kaut īpan daž-rsiis brivā laikā patika spēlēties ar domu, ka, varbūt, reiz nokļūtu Minsterē.
'Nevienam nekā . neteicu 'par saviem plāniem, tikai ar vecāku srvi. aizrakstīju stipendijas ko-m.itei.3,i, ka esmu ieinteresēta, pi'fliku. lūgumrakstu, savācu, va-jadaagos papīrus. Visu nosūtīju, ■nMomājot par to,, kas varētu se-;■• ■ .T-'I-'ļ .saņēmu ziņu, ka man • •->'--nāla „Mēs" stipen-t'.',; ■ ■''"-^ī^-'^^. Min.sterē. Nepagu-V ' !"). it labākaj iem draugiem par ō« f ■ "'• '-r-^ i-^'i laikrakstos
. .varēia lasīt par meiteni, kas. dosies uz Minsteres latviešu ģim-
■ ņ^9.x]u, '^u tikai sākās jandāliņš! Mfin visiem bija jāstāsta, kādēļ turp braukšu, vai nebūs bailes, < ī?ti notiek.Bira visādi. !?)utājumi, .kādus vien var ie-doniāties. Visi draugi un radi teica, cik jauki, ka būšu „vecajā ton^inenta", lai viņiem atrakstot un īpastāstot, kā man tur klājo-ties. Salku, justies, it kā viņi sū-%!tumani prom uz otru pasaules pusi. Tad sāka citi: „Vai tad tev xiegn!bēsies Ziemsvētkos braukt tmāļps? Tev gan ir daudz drosmes doties vienai pašai tik tālu.
plimentu, bet atbildēju, ka esmu latviete. Tas neviļus lika iegrimt pārdomās, un es sevī gudroju, cik ilgi būšu latviete. Mani vecāki ir latvieši, pati esmu dzimusi un: augusi ASV, Man ir ASV pavialstniecība, esmu solījusies aizstāvēt Ameriku pret ienaida niekiem un likt to sev. visur pirmajā vietā. Kādas tad īsti man tiesības teikt, ka esmu latviete?
tw9
un noliku, pie muitas. Biju do- ^ ^^^fļ ar eikagas g^sa vilcie. jas turpinājumā paskaidro Vat mājusi, ka mani ilgi mi gs^^f"^"^^^ ^ dis Liepiņš, apsolot,visu:citu i^^
pratinās^koferustails-vaļāUi;^^^^^ nez' ko vēl. Bet tiku; cauri ļoti ātri, man tikai, paprasīja, vai ba-i.
eāžā nav ciffarešu kafijas tēias Katra stacija tikai: viens
vai alkohola. Atbildēju četmreU^di^^
zes „nein", tad sāku stiept sa- ^^^f-^^^^^ vas mantas uz izeju, paraudzī- ^^^^^^^^^^^ jos apkārt. Neredzot iespējamā '''ļ^^^'^^ visas lepneķsejas
sagaidītāja; nddoināju, nav da-'.J^^f^^
būjis zimi; ka viena pati iera^ » maza^ra^at^^^^^
1 Tajā SOS un ka man vajadzīga palīdzi-',. - , : ' ■
^ ,1-- . t-j -1 - .r, bija ierakstītas an Citas svarīgas ba nokļūšanai lidz vilcienam. Sa-,.' , .. .
_ ' . lietas, kuras par tādam vecāki
ņemu dusu:un parliecana^u. sm,^^ ^
dziesmu svētkus, dota iespēja li- nevēlas doties uz Rietumberļīni. c'-jjumu pārtraukt Barīzē, Prapk- Arī šai plānā izlidošana no Riie-
toju.
īsi pirms nolaišanās Anglijā
Tomēr par šo jautājumu ilgi gal- spēju to viena pati, bet pēk- 5™^' vu nelauziju, jo nevarēju tačul^^i .pienāca kāds Icungs un;pm-f^^''^^^ kļūt nekas cits, vienalga, ķp prā- vai neesmu tā, kurai jāpa • ™ f «Inu acr snaudu,
līdz tikt uz vilciena staciju, NO. f^^^ ^raudzījos.pa logu,
sēdēju Pan - American sabiedri- ^.j^ f ne.
, , , . . , , ,. ._ , , , - varēja redzēt, sur un tur para-
nedaudz nosnaudos. Ap so .laiku,bas biroja pusstundu, kamēr ma- . .
. _. .1 . j . -V ., , ^. V dijas mazas lauku budmas, bet
parādījās pirma dienas, gaisma, ni pavadoņi pabeidza darbu.. īz- _ '. ' .
Kad kāpām ārā no lidmašīnas. 1 ejot ām, abf pavadoņi nevarēja 5"^®- /^^^^^
bija vēss un miglains, bet citādi izšķirties, kUŗā autobusā jākāpj, .^ļ ^^ļj ^^^^^
^ _. . . \_ , ^ but an nemaz neisiju vīlusies,
nemaz nevarēja but, jo bijam ta- un ta nokavējam abus. Nākošais , . ^ , . . . , , - A , -j • j -. 1 -. bet isti to nezināju,
cu Londona, še kādam vajadzēja atgāja pec 25 mmutem.
mani.sagMt, bet neviens nepa. Braucu pirmo reizi ar autōbu- Bijat^vas stundas pagāj^^^ rādījāSi tādēļ devos viena pati su Vācijā. Visas niājās likās Mk'^^^ iekāpu vilciena. Ja mana uz autobusu, kas aizveda uz citu mājīgas, ceļi šaurie puķes ziedē-i ^^^^^ ēku tai pašā lidlaukā. Tas lilcās ja zem ēku logiem. Tūda]ieml- cienām drīz vajadzēja iebraukt tik liels un nekārtīgs, Ita gan-'lējos Diseldorfā m velējos, kaut .Minsterē. Vācu visus savus ko-drīz apmulsu skatoties. Vēl ta-' ļ^ūtu vairāk laika, ko še pava-! vienam ārā gaitenī un
-.1
I I
i
^^^^^^
¥ ^
^^^^^
dīt.
Kad autobuss apsējās, paņēmu mazāko ķoferi> lielāku somu, rokas somiņu, biezo ssiemas mēteli un lietussargu, tad oshtos tikt līdz savai pavadonei. - kas bija kādus četrus metrus man priekšā Un nesa tikai vienu koferi. Man šķita, ka tiillt. kritīšu, abas rokas sāka sāpēt Vilciens
gad domāju, ka šoferis apbrauca tai pašai ēkai trīs reizes apkārt liu nofbrauca garām arī tai vietai, kurā iekāpU. Bet vienalga, es tbniēr: tiku sveika pie BEA sabiedribas reģistrācijas galda. Es nu gan tavā ^etā pagaidītu ^'i^ jāgaida stunda līdz nāko-kSdti^gadu, pirms brauktu. Tad'^^Jai lidmašīnai. Nopiiiku divas nu tu, laikam, gan kārtīgi apska- Pastkartītes un aizsūtīju vienu llsi Eiropu!" Viss vienmēr atkar- ^ stājam, otru labai draudzenei tojas. un.man šķita, ka būtu,!^^^®^'^^-varbūt, labāk, ja es neviena ne-' Lidmašīna uz Diseldorfu atra-
pazlto. Kathi reizi, kad kāds nā- -dās otrā pusē lidlaukam. Mūs' tam jāatiet pēc divām minūtēm, ca parunāties, gribēju skriet atkal veda uz autobusu. Man aiz- j Tikko pacēlu papēdi noplatfor-sl^ptīes... ļmugurē sēdēja lidmašīnas kap- mas, vilciens arī sāka kustēties.
Beidzot pienāca brīdis, kad bi- teinis un runāja ar kādu vāciski. |a jādodas prom. Ko lai šalcu' šī bija pirmā reize, kad dzirdēju un daru? Bija jau: tā jocīgi ap vācu valodu kopš brīža, kad iedusu un negribējās daudz runāt, kāpu- lidmašīnā Detroitā. šoreiz Biti Jutu, ka pēdējās dienās es- ^ lidmašīnā nebija daudz pasažie-mu kļuvusi neparasti klusa,ibetru, un es atkal jutos tā, it kā
tur apsēdos uz masa soliņa, kas atlocījās no sienās.
Jutos pārsteigtā: izkāpjot no vilciena, Minsteres stacija pletās daudz lielāka, neka biju iedomājusies.; Man palīdzēja vienu iķoferi iznest, otrus divus kaut l^t izstiepu pati. Atvilku elpu. saliku koferus rindiņā un ā-pskatī; jU apkārtm, ^ī tad bija tā Min-
i
1
i
LN'J.m 13. kon&rosa laikā Toronto īpiišū sēdē hanācīt arī pasaule!, latviešu jaunatnes kongresa rīcības komitejas locekļi, kas tieši atradās Kanādā: no kreisās -^Lainļa Lahge (LŅJAK), Uflvis Grīnvalds .(ALJA), priekšsēde .Rasma Šilde-(ELJA, metumberlīne^/^^^V^^ Liepiņš (EUA.An-. glija): un Mārtiņš; Vāgners (Lf^ļAK). . PotorM.Zāndbergs
mēs aba§ gandriz rikšojām, jō
nekā daa'It nevarēju.'
Kad lidmašīnas riteņi atrāvās no zemes, jutu, ka liela daļa noļ manis palika Detroitā. Tā bija' tik neparasta sajūta, ka varēju gandrīz vai raudāt.'Tikai šai brīdī saku saprast, ko nozīmē pieķerties kādai vietai. Lidlauks attālinājās arvien vairāk, un mani pārņēma sajūta, ka esmu atstāta viena svešā vietā, kurā neviena- nepazīstu. Brīdi vēlējos pat saukt, lai: lido atpakaļ, ka negribu doties uz svešu zemi,ne-i7.ģlos atstāt' savus vecākus ,uņ. dr^iUgus. Tomēr šī sajūta drīz iz-g-aisa, es saņēmos un vēlējos jau būt Eiropā nākošajā mirklī. Gai-dīt astoņas stundas, kamēr lidmašīna sasniegs Vāciju , šķita pārāk garš laiksl " Pēc kāda laika stjuarteses pie-.: dāvāja dzeramo un .mazas ^ mai-sltes. Varēja dabūt avīzi, ja vēlējas, arī lasīt žurnālus. Nezinu, vai nu negribēju, vai arī nespēju lasīt, bet, paņemot grāmatu;-prātS: nenesās uz lasīšanu. Te bi ja tik daudz laika domāt un tieši to nedrikstēju darīt. Pirms pāris dienām man bija nācies gai-'dīt ājsta uzgaidāmajā telpā uz veselības pārbaudi. Tur sāku do-
pati nezinātu, loīrp dodos... Apakšā varēja redzēt vēl drusku
stāvēja stacijias otrā pusē, un ļ stere, uz kuru ar tādām gaidām
biju braukusi. Dzelzceļa stacijas ne vienmēr ir ' piemērotāikās pirmā iespaida gūšanai, bet Minsterē man patika! Visapkārt kustējās cilvēki, katrs 2iināja, Imrp dodas. Tikai es nezināju, uz ku-ŗU pusi maiii vēj š tālāk dzīs. Pagriezos pa kreisi, neviens pat nepaskatījās. Uz mani. Labajā pusē stāvēja vairāki dlvēki, ku-
Steigā tomēr pateicu pavadonei paldies,. bet nezinu, vai viņa to dzirdēja,..
Vilciens nelikās svešs. Pēc brīža atradu brīvu vietu kupejā, kurā sēdēja kāda māte ar savu
manu pusi, bet — nē. tas taču nelikās tik lielā steigā, parādījās nevarēja būt kāds, kas mani pa- ļ vecāka stila mājas. Tad iegriežā-zītu. Varbūt. Jā. Nē, Nav. Ir gan. mies kādā ielā. pa kuru, eš do-Ūri tad manā priekšā nostājās - māju, brauksim kādu gabalu līdz vidējā auguma kungs, un viņam' internātam, bet jau tūlīt novirzl-bija prievīte kakla saites vietā, i jāmies automašīnu novietnes lau-: ..Labdien, būsit Vija ūdenāne,"; kumā. Manā priekšā pacēlās kā skaistākā meldija ieskanējās' brūnā ēka. ļoti izskatīga un mp-manās ausīs.. V dema. Lieli logi, Miazs ūdens ba-
Mans.ceļš nu bija gandrīz ga- seins Viss atstāja ļoti priecīgu lā. Sagaidītājs ižrā<Mjās I. Balo-.iespaidu. Bet es biju iedomāju-dis, latviešu ^ģimnāzijas internā- "sies, dzirdējusi visādus stāstus, ta vadītājs. Viņš paņēma vienu- ka atrādīsimies kaut. kur lau-koferi Un veda inaniuz niašlnu, kos!...
lai aizvestu uz. internātu. īsais! Pati skola bija tepat ap stūri, ceļa gabaliņš likās toniēr garš, i Izkāpjot :nO automašīnas,- atkal jb galva ļ)ija tik šmāga, rokas'atdzīvojos, jo nevarēju-taču at-„lūza", kājas nespēja paspert ņā-;'.stāt minsteriešiem sliktu iespai-
mazo dēlu, Viņa kaut ko man ŗi varēja būt tie, kas mani vestu
teica, bet es nekā daudz nesa-' tālāka Kāds kungs jau nāoa uz ceļi. Viss te bija tik; zaļš^ cilvēki
košo soli. Izejot no stacijas, pirmoreiz
du. ■ Ar paceltu galvu uņ smaidu sejā tuvojos internātam: kas
raudzījos Minsteres centra. Mo-'būs, tas bus! Cerams, ka vien-ciernapilsētaj jaunas .ēkas un mēr to ar prieku atcerēšos.
Vija Udehāne
■ DAUGAVAS :VANAGU KIČENERAS-VOTERLŪ ■ NODAĻAS 15. ■GABASVĒTKOS ..' Uzņēmumā pa kreisi: Karogu sardze svinīgā akta. laikā (no kreisās) - DV Druvas nod. pr-dis A. Kalniņš, DV Toronto nodaļas pr-dis I. Zamļovskis, DV Kiče-neras-Voterlū noda|as pārstāvji Dz. Taube, A. Simsons un V. Simsone, Tērvetes (19.) skautu vienībās IĶičeņerās nodaļas' pārstāvji, māc. E. Ķerģis un DV Hamiltonas nodaļas pārstāvis AAmaliņš. — Uzņēmumā pa labi: Kanādas vanadžu priekšniece Monika Jonāme pasnieds atzinības rakstu Lidijaipa !abi ■.Kanādas;.DV;.2seīiiie§ ■valdes. pffiekš§ļ§dis:.K Kr^ rakstu mūsu .iepriekšējā numura)...' ■ • .-■ ■Foto:■ K. Toniiņš
tumberlīnesiizHanoverU paredzēta 1. augustā. Aptuvenā dalības maksa lidojumam Ņujorka — Frankfurte -— Parīze — Ņujorka ir 270 ASV dolāru,, bēl maršrutam uz Rietumberlini un Hanoveru 285 dol. ' ' ';
Abi lidojumi izkārtoti ār American Express starpniecību im notiks modernās džeta mašīnās (DG <^ vai Boeing 707) ar 1, kla-' ; ses apkalpi un ērtībām, še piezīmējams, .ka; vislētākie 3 nedēļu .. lidojumi; tjristu klasē. ir; apmž 140 dol. dārgāki; ■ ; ;
„PriekšIaicīga pieteikšanās uņ iemaksa ir absolūti nepiecieša-ma," uzsver Valdīs Liepiriš, „M lidojuma organizētāji varētu pa-^ rakstīt saistošus līgumus, kas iz-: darāms krietni. pirms; izlidošanas— ne velak paf nākošā gada janvāra beigām. Rīkotāji nevar ; uzņenities nekādu finānciālu at- ; ūildību un risku, ja paredzētajā liguņia parakstīšanas dienā lido jumiem nebūs pieteicies vajadzl-gais" dalībnieku skaits."
Teiktais nozīņiē: kas nopietni. domā par piedalīšanos minēta- : jos lidojumos, tam nekavējoties jāpieteicas, jo tas ir viņa paša interesēs! Pieteikšanās ar 50 dol. iemaksu pie: Valdis Liepiņš, ; 70 CambridgeAve,.Apt. 2125, Toronto 6, 6nt„Canada (abiem li-ciojumiem). : Pieteicoties uzdp-f'.ams pilns' priekšvārds, uzvārds, artrese, dzimšanās gads un izrau- . dzītais lidojums. Tie, kas vēlas lidot no; Ņujorkas, lūgti, arī paziņot, vai veļamāks trīs. vai čet-. ru nedēļu lidojums;... Rīkotāji vi- . sletn interesentiern. atbildēs, bez ^savešanās.; izsūtot detalizētu pie-lelkšanās-snketu: \
„šāi intervijā minētās ziņas at-.. karlgas. no .savLaicīgas pieteikša-; Lās un saistoša līguma; parakstīšanas," sarunas, beigās norāda Valdis Liepiņš. „Tādēļ rīkotāji patur tiesības, lidojumu, datus uri ■noteikumus mainīt, to .iepriekš. paziņojot lidojunia dallbnie-kiem..'V. Vte
r
l
fai Bērzaine iegūs jai
(Pārnesums īiol.lpp.) |šļu nebūtu. I
-^e būtu labi apkopta, augļu koki pakāpeniski atjaunoti, dārzi izmantoti, iestādīti krāšņuma kociņi un puķes. Arī materiāli šis piedāvājums organizācijai būtu. .izdevīgs; Vienīgi— šādi ho.mas līgumi jāparaksta uz ilgālcu lai-^ ku, kas varētu radīt grūtības nā-; kbtnes plāni^ īstenošanā.
■ Attiel(s.mē uz dzīvojamās ēkas atjaunošanu Rietumvācijas valde bija lūgusi dipi. inž. A. Martin-sona atzinumu. Viņš atzina, ka ; dzāvojainā un arī sannniecības ēka: pašreizējā stāvoklī visos, bū-•ō'es elementos ir tiktāl nolietojušās, ka daļēja atjāunošima vai pāi^iļvēšana būtu saistīta ar lielām grūtībārii un izmaksātu ne-^ciinēiigl dārgi salīdzinājumā ar I>anākto; Pēc A. Mārtinsona do-ēkas pārbūvēt ■'■}-ym: atjaunot tā, ;lai tās kalpotu •ilgākam laikam, kļūtu modema-• 1^ un atbilstu visām uzraudzīs bas ieš'tāžu . prasibānv Atstājot daīvojamo ēku pašreizējā stāvoklī, pielabojot tikai ņepieciešainā-ko, tā varētu kalpot vēl kādus, 4 yāi 6-gadus;,Tādēļ Martinsons " ieteica rūpēties par atļaujas iegū-šanu jaunas ēkas celšanai. Ja pilsētas būvvalde šādu atļauju dbtu, varētu sākt plānot un; būvēt jaunu ēku īpašuma citā vie-■ tā.'
Vispārējais atzinums bija, ka Bērzaine atrodas tiešā lielpilsētas :tuvuinā, -bet; katra, pilsēta meklē, paplašināšāiiās • iespējas, ļļ^g^lļļ' nesaudzīgi .laužot novecojušos " būvniecības ierobežojumus. &ī būviuecibas izplešanas pagaidāuv apstājusies tieši pie Bērzaines robežām. No tā secināms, ka ?īs DV organizācijas īpašums .sevī slēpj pagaidām vēl nepārredzamas nākotnes iespējas.
Pārrunājot šos :inž. A. Martin-sona atzinumus un ierosinājumus, valde, nolēma, ka nav vē^ lams ieguldīt līdzekļus ēkas remontdarbos, bet pieprasīt Prei-burgas būvvaldei atļauju jaunas celtnes būvei. Tūlīt pēc valdes sēdes arī uzsāka jautājuma kār-lošnnū. ■ No; sarunārn. būvju pārvaldē' varēja secināt, ka vienas
nepieciešami! un paveicam bi pieprasīji krētus lēmļ valde Bērzaiļ varēs pieņeiļ dā, kad v| būs paveikt nodos zemi kura vienīgi līgu. lēmūmļ
Sēdes tāli lēma atjāj Rendsburgaļ tās vadītājiļ mēr radisiij ■pas vadībaiļ .tnierii izrie'i nizētās akļ ar Baltijasļ šanas tendl tas 70 prot valdībai .iļ vēstuļu- skļ jo.ne visas] ziņas par
Pēc vanļ tes posteņi valdes (šoļ na Lomaii džu darbīl šuniā. .Ņo| nadžu ko\ -bti.rgā, Daļ ■šimai valc nozares vļ :cles uz 31 Vācijas v;ļ delegātu res vadīti zd
balss, tioa rfuna^s līd| vārim..
Rietun:\ļ v-ulde ņolļ gada no\ notikt Lfļ gadadienai Eiropas U kū, noriiiil nizācijas zinibasi Haniburjļ;jļ Augustamļ holcani, Menchengļ biniekiemi Kārlim:
jauiias ēkas celšanai nekādu šķēr- Altmenta
FIECPADSMET DARI
iDaugavas Vanagu Indlanapo-les apvienība dibinās 1952. gada 9-. novembri, no pārdesmit dibl-inātāju grupas izaugoV par vērā lielās DV organizācijas vienību ar 110 biedriem uz 15. gadadienu. Pirmais priekšsēdis bija J.Lazdiņš, kuŗš apviem^bu ar pāris gadu pārtrauktimu vadīja Īli gadu.' Bez viņa priekšnieki vēl bijuši J, (Gžibovskis (1 gadu), J. Ceriņš (2) un pašreiz L. Martin-sons. Vanadžu kopa nodibināta ■1967. gadā, tās pirmā priekšniece bija Valijā Andersone, ;p^ēc tām Zenta Lazdiņa, Ņina Riemere, Dzintra: Pŗeimāne,; Aida Ceriņa un pašreiz Aurora Zvejniece. Va-nadzēnu pulciņš noorganizēts 1964. gadā, dalībnieku skaits tajā .1(^15 visu laiku, -šau.^anas. un sporta.~kopas var atskatīties, uz ' apm; lō gadu aktīvu un atžista-m,u darbu. Indianāpoles DV šau: šanas kopas meistaršāvēju komanda jau 4 reizes izcīnījusi cerojošo balvu^vairogu gadskārtējās ASV DV meistarsacīkstēs, tā-. pat ķātru gadu atzīstami paim-Inuni: gūti DV globālajās šaušanas sacīkstēs. Pēdējā laikā pirmās vietas ASV" itiērogā guvuši ari kopas jaunieši MārJL St^l-zsiece (dāmu klasē) un Dzintars Zuicēns (jauniešu ģnipāj. Kopu Visu laiku vada pazīstamais šaušanas vecmeistars H. Strēlnieks. Sportā kopas valdītājs bija J. DzeiTzītls, bet tagad M. Lalļstiņš. b&z volejbolistiem un tasket-i)Olistiem aktīvi bijuši ari viegl-'^atlēti.-. .■■■,
viešu teātļ dažādi' iz| Jaungada balle, zaļi rētu DV tas isiedļ kuru vakt šu ķaŗav.Tiļ jai audzei] ŗas tēvi 1 ienes atbl bai; Ap-b^ mu, kas jiem vanaļ ejot alputļ Apvienīlļ vērtējusi zemes vsij jiem vamiļ .ganll7.āoi.j{ļ GV • alzinļ DV godā darbojas dzēm un
jumus iurļ draudzīgu nai. Ar pļ dianas ļa;ļ šU; katoļuļ vietējā Ls niba un dianapblēiļ ļsta ar balļ šaiias sac) Vienniēi ju-si apvi( tējām lat^ļ zacijām grupām.
Aprūpes darbā apvienība vāc-ziedojumus 14, jūnija palīdzībai adz dzelzs aizkara un. Ziemsvētku akcijā DV vispārējai, aprūpei. Pastāvēšanas laikā savālcti ap 8000 dol., no budžetu atlikumiem palīdzības darbam apvie-Biiba devusi pāri' par 1000 dol., tāpat, ar apm. 2500 atbalstīta skola, jaunatne, sports, informār cijas darbs un dažādi kulturāli pasākumi. Pie apvienības pastāv neliels vietējās aprūpes līdzekļu fonds, kuru katru gadu papildi n ar atlikumiem, ho budžeta.
No lielākiem sarīkojumiem minamas ASV DV dienas. 1964. gada un ASV DV li: delegātu; ša pulcē 1961. gadā. Katru gadu rīkoti Lāčplēšu svētki un atzīmēta Leģiona diena.- Tāpat gandrīz katru gadu notikušas, pāris lat-
DV ap\
sporta
nialā)
V-
