3, 91.
pēcpusdienā. Nākošajā progi^. mā 19. novembrī rādīs Jiliņas par Somijas karu ar Pad. savienību uti par- vācu .Mdņiaršala Roihmela cīņām Āfrikā otra pasaules kara laikā.: '
« Ilggadējais latviešu misionārs Iiidija Roberts r Kanipars, kas kopš maija atrodas Ziemeļ-almerikā, pašreiz ieradies, Toron-to uņ runās šādās sanāksmēs: 19. ■ novembrī, pīkst, li dienā Hun^rlea Church of God telr pās: (2810 Weston), bet pīkst. 6 vakarā Latviešu namā; 22. novembrī, pīkst. 8 vakari Valmera ielas baptistu baznīcā un 24. novembrī pīkst. 7 vakarā latviešu Sv; Andreja baznīcā. .V
fsies
jcas |ka^
3Z1-
Ja-
iz-fes-
tSVL
/a-
TJJB sestdienas skolas Latvijas valstssvētku akts nenotiks mācību idetāDžeses Ķečamā sko-ļjet gan Latviešu namā — 18. np) erabri pīkst, ii dienā. Runās I^oļmitejas Latvijas^ ^ ^ to dis Vilis' Haznersl Būs skolaS; audzēkņu piilekšnesumi, ķā ar! paziņos rezultātus 8. Masēs audzēkņu vēstures darba sacenslbģ. ■
© Saulaini pirmo reizi tis pa-stāvēšanas laikā apmeklējuši zagļi, atlaužot privāto vasaras mājiņu durvis un logus, lai piesavinātos gan drēbes, gan alkoholiskus dzērienus. Lielākus: vai mar zākus zaudējumus cietuši 5 vasaras mājiņu īpašnieki — pārval-?: des pr-ks J. Koncis, J. Ezergailis, J. dzoliņš, A. kaņķis un A., Kapiņa. ^ : ;
# DV Toronto nodaļas aprape daļa ludz tautiešus^, kas saņēmuši Ziemsvētku, 'kartītes,atsūtīt samaksu par tām at pievienotu ^r-avu aprūpes darbam, norādot, kādai pavadkuponā minētajai vajadzībai tā doīrmta.
® Gl^otāja Otto ĢrebSes 4?. patstāvīgo gleznu ižst^ Rič-moņdhillā pavisam apmeklējušS ap ,500 interesentu, Jkuŗi no 5T^ stādītajiem darbiem; iegādājis-šies'^28.\
9 Sv. Jajia draudzļss dāmu komitejas rīkotais Ziemsvētku tirdziņš T bazārs sadarbība ār Lat-vi^u . daiļamatnieku savienību Kanādā notiks 2. decembri no pīkst, io rītā līdz 6 vakarā. Ti^ dziņā būs iegādājamas latviskas rotas lietas, keramika,, grāmata^ u. G., bet dāmi^ komitejas dMbir nieces gādās par lalbām pu^e-iwin, kafiju un tortēm^^^^^ mi loterijai nodbOami dāmu ko-mitējas darbiņiecēin.
Kanādas DV valdes. gadsSiaŗ-tējais; Ziemsvētku tirdziņš Lat^ viešu namā^'notiks 9.- un 10. dē^ ceŗnbri.'
% TLTA ģimn^ijas padome pēc apspriedies ar skolotajiem, vecākiem un tautas augstskolas prezidija locekļiem izšūtās tautiešiem ziedojumu sarakstui5,apel-lejot braudzīgā aicinājuma vārdā atbalstīt skolžisdarbUy jo :ģlmr nazijai nepieciešams skaņu plašu atsķaņotājSi diapozitīvi ar latviešu, mākslinieku un viņu darbu attēliem, Latvijas ainayām vl-C.^ Vajadzīgas ari ģrāniatas, it sevišķi. E. Andersoņa Latvijas vēsture, Latviešu tautas pašakias tin teikas. Padome ir ieskatos, ka skolas uzturēšana un izveidošana ir visu tautiešu,; ne tikai audzēkņu vecāku pienāktims, tādēļ aici: riā ar ziedojumiem skolas darbu atbalstīt visus: Ja no apm, 3000 latviešu ģimienēm Toronto katra ziedotu ; tikai 50 centu, gimriazir jai būtu ievērojami palīdzēts.
la
LAT¥IEŠU KONCERTA
alpojumu ar diviem čella solo ■: Ērģeļu mūzikā Anita ļRundā-lieaiepriecināja, klausītājus ar arvien . drošāk techniski un mākslinieciski izstrādātu priekšnesumu, bet skaisti dziedāja Maiga -Dežardēna uņ Pēteris Geistauts.
Gadasvētku dievkalpojumā sirsnīgu draudzības garu 'apliecināT ja Toronto igauņu baptistu .koris, sava diriģ^a.Pētera Kaupa' vadībā izteiksmīgi nodziedot 3 . dziesmas, no kiiŗām. pēdējā, R. Rutso ,,Ss davoju viņpus mākoņiem" —. nesen tikai saņemt%;,ņo Igaunijas/Ļoti patika igauņulcor ŗa. solistes nepretenciozais, bet iejūtīgais; dziedājums; "žēl, ka programmā viņas vārds bija piemirsts.
Klavieru pavadījumus latviešu solistiem spēlēja Vera Leiiivebe-re, bet Kaljo Raida čella priekšnesumus pavadīja Pēteris Kaups.
|ba-
31a.
iii!
; VIJOLNIEKA/ITOR^.V
Ēīcibas komitejas ielūgumos bija teikts, ka profesoramvTO demāraiii ļtušēvicam apritējuši 80 mūža gadi, bet; godināšanas vakara norisē atklājās, ka bez šis jubilejas paiet ari 50. gadu, kopš- viņš iāavu 4 stīgu instru^ ņientu — vijoli no lokām nav iz-, laidis, un 40 gadu profesionāla mūziķa darbā, šīs triskāršās jubilejas zīmē 28. c^obŗa svinīb tad nu ari r^otika sev^ķi sirsnīgā; gaisofetiē. :-.
Jubilārs iemantojis cdenābuim mīlestību visā pilsētā. Ķalaniazu latvieši ir lejwii uz viņii^ jo neviens cits 'līdz Šim nav ieguvis tik lielu populāritātivietējā amerikāņu sabiedrībi 'Pat laikrakstos, televīzijā, radio viņa vārdu bi^i piemin un cildina. Profesors .nekur un nekad liav aizmirsis pateikt savu latviešu izcelsmi. Nebūs tādas latviešu organizācijas, kura nebūtu saņēmusi V. Rušēvic^ atbalstu kāda sarikojuma programmas ai^ildīšariā. Daudzās biedrībās viņš darbojas arī pats- Veikdams gan goda, gān darba amatus.: •
Amerikāņu sabiedribā prōf. V. Rušēvics iesaistījies tūnt J)ēcy ie-
; ceļošanas. Pašreiz viņŠ ir Ķala-mazū koUedžā mācības spēks, bet vietējā simfoniskajā orķestri jau '17 gadu koncertniedstars, vadot un organizējot ari citas
: mūzikas grupās un sarikojuiņusi Viņš kļuvis, kā mēdz teikt, par neaizstājamu ptrsonu Ķalaniazū pilsētā. Tb apliecih'a vairākkārt
, dzirdētie pronilneiiļfcu; vietējo amerikāņu apgalvojumi, ka nevarot iešdpmāties, kas, notiktu, ja Kalamazū vairs nebūtu Bušēvica-. Ar savām spējām un darbu pro-
■ fesors iemantoji^ arī plašāku aprindu mīlestību, ko apliecii^ja publika nesenā simfoniskā orķestra koncertā, kad, koiicert-
Rušēvicam uznākot mim mūziķiem, atskanēja izsauciens: „Rau, mūsu Voldemārs!" laatvieši domā; ka vt ņiem lielākas tiesības Voldemāru saukt par: savu, kaut pats Ruševics ir ie^tos, ka bez jebkādām atšķirībām; -pieder";visiem, veltījot savu mākslu ikvie-nami, kas pēc tās'tiecas.
Prof.; V; Rušēvica godiimšsfliu ievadīja ar viņa paša sniegtu brīvkoriceri;u 28. oktob?a vakarā kalamazū kolledžas telpās, kurš bija domāts 1^ amerikāņu> tā latviešu ptublikai, Pirms koņcer ta kolledžas mūzikas nozares pārstāvis cildināja jubilāru; Programmā dzirdējām Vītola, Mediņa, ; Leonarda, -Metjūza, Rakleja, Čaikovska^ Kreisļera uri Sensānsa darbus; Metjiiza ūn Rakleja :kompožicijas bija pimiŗ atskaņojumi, pie tam pēdējā vel tījums Ŗušēvicam. Savu darbu pirmatskaņojumus noklsiusljās arī abi komponisti, saņemot publikas suminājumus. Sevišķi Ižt teiktus šūmiņājumus tomēr izpelnījās pats vijolnieks Rušēvics^ visai ; plašajai auditorija pieceļoties; kājās un il^ aplp
Pēc koncerta Latviešu biedri
y MŪSU ; MŖSTĀVis -Brazīlijā; ^ ■
Jānis :Ķivītis ar 1. decembri maks davesvietii. Viņa jaunā adrese: Eua Arizona ■ m,; Brooklia PatBlisto,Sao. Patālo;If ;-^ 'SP,'.Bfasil.. ' .' . J.JpyīMs
resi rakšot ne vien miisu iaikra&sta abonesitus Brazīlija, l)«t siifit ari visu nodaļai;; domāto
bas namā jubilejas ricības 1;eja,v kurā darbojās visu orgam-zāciju pārstāvji, bija rīkojusi prbf. V, Ru^vica godināšanu un kopīgas vakariņas, kurās šoreiz bija aicināta tlkāi latviešu publika. Ar svētbrīdi vakaru prāv. J. Turks. Jubilāru qa ričibas 'komitejas pr-dis 0. Reinvalds, pasniedzot sīāksl. Arii. Sildega gatavotu adresi un aploksni. Godināšanas oficiālo dar ļu pabeidza ar tradicionālo viia glāzi un kopīgi nodziedāto ,jyaudz ibaitu dļ^iiņu.'';
Pie vakariņu galdiem — pēc „cerempnijmeistaŗa" • Roberta Zuilcas smēgtā profesora dzīves stāstījuma;-- vārdu deva apsveicēju virknei. y. Grīnbergs nodeva Sv. Jāņa tlraudžes sveicienus un velti, tālāk sveica Ž. Kārkliņš (Voldemārijā), A.; Sile (koris Dziesmu Vairogs), ī. Kāps (DV apvienība), L. Šinte (Studenšu korporāciju kopa.), Ilze Lilien-šteine (personīgi), A. Tralmaks (Medniēkii^aiksķermeku klubs), P. Austŗiņš (Apspiesto tautu kor mitejst un 'i^ru koris), A. Briedis (Latvijas radiofona, daiibinieki un Saginavas latviešu klubs), J (jrailītis (Lansiņgas latviešu draudzes), O. Reinvalds (Latviešu biedriba) un dti. Liels skaits bija āri rakstveida apsveikumu.
; Bez; prof. V. Ruševica dzīvesbiedres Austras, dēla Maŗaj ve-
Ciicagas; latviešu biedrībās Viestura zālē uz gauiMgi isiātajiem galdiem puķu^ groziņos; mirdz slaidas sveces: ir 5, novembris, lin Čikāgas latviešu ."?WCA^ klubs rīko savu gadskārtējo tējas va-
karu. Par; telpu dekorēšanu rū^ pējusies Margarita Brante.: eejas viesus sagaida ķiiiba pr-ce Emīlija &kliņa ar Olgu Ozoliņu,; ku|^a katram viesim ,pā-sniedz dažus rudens ziedus, kas plaukuši viņas dārzā. ..
Vakaru atklājot, S.Kāŗkliņa sirsnīgi apsveic viesus,; īpaši tālo viešņu no Vācijas Mzabeti Krauli,: kura ierosināja kluba dibināšanu pirms 14 gadiem, viņa pateicās visiem, atnākušajiem par kluba darbības atbalstīšanu • un īsumā pastāsta par darba grūtībām un panākumiem..E. Kraule ■savukārt .stāsta par kādu nekli, kas dzīvo Vācija Ain nonācis ļoti grūtos materiālos ipstāķļos. Klubs to pēc iespējas atbalstījis, pieņemdanis: par savu „krus^dēiu". Tagad viņš ne tikai pabeidzis augstskolu, bet arī: uzrakstījis par /Gētes,,Vilhelmu Meisteru" savu zinātnisko darbu. Vācijā ir ari kāda maza skoliņa, kuru YWGA atceras katros Ziemsvētkos. Bērni tur ll^lu centību mācās savu mātes valodu un ir ļoti priecīgi par dāvaniņām, kuras saņem no Amerikas krustmātēm, šis palīdzības darbs ir svētīgs. ; ; ^
; Tad kluba saimniecības vadītāja Lidija Zivtiņa aicina viesus pie darbinieču ar lielu rūpību klātā un gatavotā azaida galda. Kad
dzejoli ..Satikšanās ar Caku": Visiem labi-putamais un ieciei^-tais mākslinieks Ē. Kupcis dzied trīs solodziesnias'pasa pavadījumā — V; Ozoliņa «Lūgšanu^', Ād. Ābeles: „Atmiņu; dārzā" uii J.
a „Balto dienu". Arturs Gaiķis nolasa Zentas Mauriņas .vAntigoni", kas klausītājos izraisa pārdomu, velkot parallēles ar
© Reformācijas 450 gadus plašš Čikāgas latviešu lutersņū saiine atzīmēja kopīgi Sv. Lūkas ev.-lut. baznīcā, ArchiblskapsA. Lūsis vadīja mācītāju gājienu, kuru basiīcēni sveica ar piecelšanos. Prieks bija par vecākiem, kaš^ par spīti svētdienas vakaram, bl-
šodienu un jautājot sev, vai aii ^ ^ ^'^^ ^^^^^^^^^ ari savus-mūsu. sirdīs vēl kvēlo tā pāšaiz- P^®^^' kuriem redzētais paliks liedzlgā mīlestība, kura liek aiz- "^^^^^ ^^^^^^^
mirst sevi un cīnīties par cēli- žu-^^^ontrasts starp zeltaino lu-
piedalījās vienības dfblriSSaas un bijīisi t& pirn^ vadītāja. SS-gada Tēvzemes nometnē piedaU-jūšās vienības dalībnieces Uz© Brūvele, Ilga %Uti^^^^^i Treija, Daina Robiņa,! Silvija Zemjāne un Anna Lindemane. Par "^guntiņu vadītāju darbojas Maija Mlzēna. Turpmāk, dzēts, ka bez vadlt^ām gaidu sagatavošanā nākošajai lielgaldu
deklas- un plašās apsveicēju kuUnārā niāksla pārbaud^^^^^^^ Sl-virkries godin^anā piedalījās vēl vīra Baumane pieteic priekšne-
apm.
loo; citu un
viesu, profesora
sumus. Kā pirmo nesen iestājušos 'kluba biedreni Veru Dāboļi-ņu, Icas nolasa Karolas Dāles
kiem mērķiem,: šai gadījumā par ^©^aņu ibaznicas virsgŗana zizli un savu tautu un tālo tēvu zemi.
Viesi omulīgi kavējās, klauso- Piem bija īsti iespaidīgs, Valīāki
tišs mūziku, dejojot un pa star- bazmcēnt saskatīja 'i^^ ļidd-
pu loterijā izmēģinot savu laimi, starp nela^ archiblskapu Dr.
legiistami bija: tautisks spilvens, T. .Ģrlnbergu,un pašreizējo virs-
keramikas trauks, divas saktas, ganu, bet vecākā paaudze prie-
„pārsteigums" ,;un ziedi.. Abas cājās par archibisfcapa A. Lū^
laimēja jauniete Ingebor- silto balsi. Svētrunā viņš vai^-
ga Grīna/Kam laime, tam laime! kārt atgādināja: „Mīliet savu
M. K. I ibazmcu!" šajos vārdos ietverts ļoti daudz: visa mūsu nākotne
laiVLpmA r atkarīga no tā, cik ilgi spēsim sa-
0 No Bollingera bēru mājas ^^^^^^^^^^^ mūsu baz-uz krematoriju 6, novembrī iz- Archibisķaps norāja skepti Vietnamā 28. oktcrt>ri kri- mazdūšīgos, jo ar pietie-
tūšo leitnantu Menvilu Barbu, kamu mīlestību var panākt vi kas bija ieprecējies latviešu Lāč'su, piemēram «^ot Ciānas lat-. plēsa ordeņa kaTOlieŗa atv, ķapt, N^^^ ev.-lut. draudzes 70 gadu Alfrēda Ēbeļa ģimenē, Bēru na-i P mā ģarigo cerenioniju vadī^^^ amerikāņu māc. H, Blikender-
fers un 'Apvienotās latviešu] <3>Minēap^ Paulas lā^
draudzes māc I. (Saide* viešu; ev.-lut. draudzes svētdi©-
© Mārtinia Lutera, draudzē 4. nas skolas vecāku padome jau-novembri notika dSmii komite- najam mācību gadam ievēlēja jas rīkotais bazārs, kas bija kup- par priekšnieku A. Spāmiņu, 11 apmeklēts un deva krietnie sekretāri M. Stūmieku uri; kasie-ienākumus. Loterijā bija daudz ri V. Bergmani.. Saimniecības vērtīgu laimestu. Māikslinieka Ķ. pārziņa pienākumus ua;^ēmās L. Ansona gleznu laimēja J. Reņģe. Lanka ar palīdzi LElodi^ Skolu Priekšnesumos bija deklamāci- ļ valdes pr-dis L. Sproģis norādl-
pakāpei piedalīsies arī mag. phll; Magdalēna Rozentāle un svētdienas skolas skolotāja E. Q)roģe.
Tradicionālais kuru katru* gadu rikol Latviešu biedrība, novembri izpeli^ļās piekrišanu un atēšanu. Vi^em labi patika A. Znatnajas laikmetīgā joku ludziņa „čiplņa kunga jubilejai' autores režijā. Kg tēlotāji piedalījās M. Paudrupo, H. Pole, M. Reinvalde, L. šneidsre, A. Znatnaja, V. Dīriķis un R. Vītols. Dekoi^tors bija Harijs Ģelms, apgaismotājs A. BāradOp liš. Pēc Izrādes cepa MlJ'tiiBizbsi un nodevās deju ^priekam. Vakars bija labi aļHneklē^. ;. V
;' ■ GRAND RAPII^
MINEAPOLE
jas un dažādi humoristiski uzvedumi. ^
EDUARDA SMUGAJA ZIŅOJUMS NO SIPNEJĀS
LĀČPLĒSIS^V^^ .SKOLA;;: ■:;:..;
Toronto latvi^u bledrlba& sest- niecīgo: atlīdzību ife.^ paaugstinās
dienas skolā II.-novembri atcerējās mūsu varoņus \m iatzīmēja Mplēšuv dienu, aicinot viesos Lāčplēša kara ordeņa kavalieri E. Kuršinfeki. Atceres aktu ar svēt^ bridi ievadīja māc. A. Briiedis,pēc tam skolas pārzine A. Maftiriso-ne audzēkņiem stāstīja pār senlatviešu ķ^avīriem, par latviešu karavīru varonību vispār un . viņu clņāni. Kad visi kopīgi bija nodziedājuši dziesmu „ĶaŗaVIri bēdājās", 3. klases audMknePag-liija Tauriņa pasniedza ciemiņam E. Kuršinskim ziedus ar Latvijas krāsu lenti. Ar klusuma bridi visi godināja kritušos varoņus. E. Ķurširiskis iepazīstināja skolas audzēkņus ar savu Lāčplēša ka-" ŗa ordeni, pipi skolēni aplūkoja ar lielu' interesi, jo; vairumam pirmo reizi bija izdeVīiba iepazīties ar šo Latvijas armijas augstāko ordeni. Skolēnu apskatei bija izliktas arī citas Latvijas godazimes] sveču apņdrdžētas: Atbrīvošanas c^ti nozīme, Atbri-;vošanāS;Jcīņu 10 gadu atceres medaļa im Trijzvaigžņu ordenis.. Skolēnu priekšnesumos bija deklamācijas un uzstājās runas koris. Atceres akts izskanēja ar skolas himnu.
īpašā.: žūrijas komisija, kurā darbojās LNAĶ izglītības nozares vadītājs Mežaks, skolas pārzine A.Mari;insoņe; un skolotājas V. Slavieēa W M. Miezīti, jau izvērtējusi 8. klases audzēkņu sacensības darbus vēsturē. Godalgotos paziņos skolas valstssvētku aktā, kas notiks 18. novembrī pīkst, ii' dienā latviešu ■ .'namā.-.• ■■
TLB sestdienas skolas vecāku gada sapulce notika 1. novembrī un to vadīja y.inepers ar viet nielai R. Kurzemnieku un sekretāri G: Rāviņu, piedaloties samērā msizam vecāku skaitam, jo kopā ar skolotājiem sēdē bija tikai ap 60 dalībnieku. Sapulces nozīmīgais lēmums, kurti pieņēma vieŗQ)rātīģi> bijk skplas naudas paaugstināšana līz 40 dol. no ģimenes lidzšinfejb 30 dol. vietā. Tas bija nfipiecikams,^;M iespējams ^vukart, nedaudz palielināt jiiecigo skolotāju atlIdz^ bu, par ko spriests jau ilgu laiku, arī par vajadzīgu atzīts. U6z šim skolotāji saņēma tikaižl,60 dol. pa? mācības Stundu.
līdz;23Sdolari pap^3«stuSidu^'latviešu vālodžu skolotājiem par rakstu darbu labošanu apl^ōt vēl vienu stundu pār ik divām klasē tieši pasniegtām stundām. Palīgskolotāji līdz šim ;saņēinuši 3 dol. par vienii mācību dienu, bet skolas pārziiie t2 dol. Sapulce vēlējās/ lai, paaugstbot # dzību skolotājiem^ neaizmirstu arī pārējos skolas darbinieķus> piemērām; darbvedi; uri ākorde-oņistu. Atlīdzības paaugstināšanas jautājumu (kam im kādā aip-mērā) izšķirs īpaša komisija, kurā izraudzīja TLB pr-ku A. Gri bustu, skolas pārzini A. Martin^ soni un vecāku pārstāvjus R. Kurzenmieku un Ei Zūli.
Skolas darbības budžetu sapulce pieņēma 10724 dol apmērā, bet tās uzskatāms tikai par pagaidu budžetU/ jo sakafā ar lēmumu par atlld2ābu paaugstināšanu skolotājiem tas: mainīsies, šai pagaidu budžetā ienākumos no -žJO ģimeņu (! cik piedalījās šajā tik nozīmīgajā sapulcē?) maksātajām mācībumakļsām, ie-kalkulēti &90.0 doi, no. skolas sarīkojumiem 300 dolāru, bet no dažādiem piešķīrumiemĻ un ziedojumiem 1350 dol., :bet; iepriekšējā gada atlikums ir 1443 dol. Izdevumos lielāko; posteni veido atlīdzības; skolotājiem — 676« dol.,\ telpu īre, 2916 im alga darbvedei 459 dol. ^
Iecerēto papildklasi dažāda vecuma bērniem, kas nepiietiekami pārvalda latviešu valodu un nevar mācītie regulārajās klasēs, nav izdevies izveidot, jd tai pieteici tikai 2 bērni, bet darbības uzsākšanai vajadzīgi vismaz 10. Pašreiz skolā/darbojas U klases, vairākas no tām ir parallēlkla-ses. DariJvedeurikašieŗeL. Tauriņa ziņoja, ka skolas dažādajos speciālajos fondos pašreiz ir 1038 dol., bet'TLB
riplasīja revīzijas komisijas ziņojumu^ no kura iziriet^a; ka dokumenti, kase u. c. ir labā kārtībā.
Sapulces noljeigumā pārrunās, kuras skāra jautājumus par tel^ pu atvēlēšanu mažsksutiem un guntiņām, mācību ilgumu vecā-ķajārņ klasēm pēcpusdienas u. c, nozīmīgākais šķita ierosinājums iedalīt skolēnus parallēlkla-sēs pēc latvii^u valodas zināšanām, spējām un sekmēm.
Vilis: Eazners bez ■ tituliem ņu ir izciemojies Austrālijā, kur gan titulēts, gari netitulēts — visur bija, gaidīts, Csirsmgi; sveikts un devīgi cienāts, tātad; j,karalis-: ki; uzņeriits". Pēdējo iazi lieku ipēdiņās, jo tā nav manis izgudrota.- šos vārdus cita vidū teica atv. plkv. A. - Kripens, .kad man piezvanīja; tūlīt pēc atgriešanās np lidlauka uņ V. ;Hazriera izvadīšanas atceļā už ASV. r
Šis ievads un ari. viss tālākais nav domāts ne V. Haznera cildināšanai,- nedz arī pelšanai. Par to, ko viņš teica un veica Austrālijā, ir jo plaši rakstīts Aus-" trālijas Latvietī", tādēļ katrs, kam šī viesošanās īpaši interesē, ar tās norisi var bez lielām grūtībām iepazīties. Arī mūsu laikr ra^ta slejās laba daļa no visa jau aprakstīta, iv
Mans nolūks šoreiz ir pavisam cits,, pilnīgi personīgas dabas. Vili Hazneru redzēju uri satiku; pirmo reizi mūžā. Par viņu biju dzirdējis tik: daudz kontroversā-ļa, ka; tiešām ar vislielāko interesi, gāju uz Virsnieku apvienības Sidnejā rīkoto t.s.v „Haznera godmāšanu^'. ,
Man bija izdevība ar tālo viesi satikties un sarunāties (paldies rikotājiem!) pietiekami ilgu laiku, lai varētu ar viņu un viņa Uzskatiem iepazīties. Vispirms jau man patika viņa (oficiālā) atbilde . A. krīpenam ■ (kā nekā priekšnieks, vismaz bijušais),: ka šī nav viņa, Hazņera, godinaša' na, Itas še tieši notiek, bet gan latviešu vadošās domas, nostājas un rīcības atzīšana mums visiem tik svarigajoš jautājumos par Latvijas brivībū, -
Tālāk privātās sanmās pārcilājot dažādus; jautājumus un problēmas, kā cierrios braukšanu uz Latviju, BPĻA mērķus un uzdevumus, LKIA Brāļu kapus U.C., man kļuva, pat neērti, jo • šķita, ka Hazners nolasa manas domas: mūsu ieskati pilnīgi saskanēja. Ar šo nekādā;; ziņā neesmu domājis-sefvi nostādīt uz pjedestāla blakus Hazneram, jo neesmu tādos vadošos amatos, kuŗos ar savām domām un ieskatiem va^ rētu iespaidot citus. Tie derīgi vienīgi -man pašam.
Vēlāk referātu viak'arā dā ziņā negribu atliārtot visu to, kas atreferēts laikrakstos) rie tikai es, bet gandri? visi klausītāji (izņēmumi vienmēr būs!) bija pārliecināti, kā referents runa tiešām par to, ;ko labi zina. Vai tā bija koeksistence^ amerikāņu vai padomju politika, Latvijas kōriiiini&ti un pretkomūnistij vai ari statistiskie dati par izglītības
iestādērii ■ un; - izglītības līmeni okupētajā Latvijā, viss bija „bez skaļām frāzēm un aicināšanas kāpt m sārta", bet ar faktu pārzināšanu un: vieņi^ŗlp, pātieV so; to pasniegšariuļrefererits dziļi saviļņoja klausītājus uri stiprināja ticību ņiūsu darbam" (Citāti np ,,Austrāijas Latvieša");
Sava ceļojumā pa Austrāliju: V.; Hāzriers, • apnielilēja gandriz katru vietu, ķur nūt vairāk par 10 latviešiem. Lai ko tur viņš runāja, lai ko stāstīja, esmu pārliecināts, ka visur bijusi tā pati pamatdoma, ķuŗu:dzirdējām Sidnejā, proti: trimda nav^ jāuzņem kā lāsts, bet ka sūtība, im mums jāmeklē un jāatrpd ceļi un veidi, kā pārmest tiltu uz Latviju un tur dzīvojošo latviešu tautu, tomēr nepārprotami pasvītrojot, ka kaut kāda; sadarbība, ar okupantiem būtu noziegums.
Lūdzu : lasītājus . mani' nepār-prast, jo ar. šo rakstu nekādā ziņā neesmu domājisdziedāt slavas dziesmu Vilim Hažnerajn -ar tituliem vai bez tiem, bet gan uzsvērt, ka mūsu vadošo organizāciju vadītāji iet pareizus ceļus, sagādājot it.nepatīkamas galvassāpes mūsu - tēvzemes okupantiem un viņu: zābaku pucētājiem;
V;; Haaiers kā divu lielu orgāni zāciju -T- ©V un BPLA. (ari KLB ^ Red.) ^ vadoša persona pa-un pierādīja Austrālijas latviešiem, ķa ej am pa pareizo ļ mēģiiiāš apzinStļ visus tos v«cā-ceļii, ka jābūt elastīgiem un tak-1 kus; kuriem ir .bēnii svētdienas
ja uz vecāku padomes nozīmīgumu skolas darbā un lūdza ik svētdienas izraudāt 3 vecākus, kuri palīdzēs uzturēt ērtību un mieru mācību starpbrīžos. Paš-rei25 skolā reģistrēti 107 bērni. Juris Krafts uzņēmās mācit bērniem garīgās dziesmas un, varbūt, nākotnē ari atjaunot svē^ dienas skolas bērnu kori.;SkoIas pārziņa pienākumus līdz šim vēl neviens nav uzņēmite, bet to aizstāj ar 3 skolotājiem. L, Sproģis ari norādīja, ka skolu valde
skolas vecumā, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ tie nešūta bērnus skolā. Tuvākajā laikā atri-I šinās, arī pārziņa jautājumu. Ve^ caku padomes sēdi ar lūgšanu at-
P. Lan-
tika jāmaina, ■ ja apstākļi; to prasa; ka arvien.vēl spēkā kara vīra pirmais un pēdējais bauslis — ja gribi pretiriieku sakaut, vis pirriis tas jāpazīst. ' .
Patiesībā tās visas ir jau sen i klāja draudzes zināmas, lietas, un V. Hosaierš gins/ būtībā n^ateica nekā sevišķi jāu-®. Kokneses gaidu ^^v^^ ilg-ria, izņemot jaunākos statistiskos Radējā' vadītāja Ināra Poriete datus, kuri lielajam vairumam aizgājusi^^ri vienības vadības. Vi-; klausītāju nebija zināmi,; bet ņas darbībās laikā gaidas guvia veids, kā viņš to pateica, un viņa Laudz paliekoša latviskajā au-pi|eja mūsu galvenajām problē- cT^ināšanā, zināšanās un gaidu mam- bija divi galvenie faktori, L^ākās. Vienībās vadību pārņēma kuri viņam sagādāja «karalisko -^eitaSvine,,kas pirms 15^^^^ uzņemšanu" Austrālijā. Pie tarii ir veca patiesība, ka lietas, kuras svarīgas, vienmēr jāpārcilā, lai tās neierūs vai nepārklājas ar pelēko aizriiirstības puteitļu kārtu. •; ■.'■;■■. . ' '
Visai šai„karaliskajai uzņemšanai" atļaujos pievienot arī savu personīgo paldies Vi Hazneram un ari tiem, kas noorganizēja viņa viesošanos Austrālijā.
■ .,'Ed. šmuģajs
0 Vieria no visvecākajām Grand Rapidu un apķārines latviešu ev.lut. draudzes loceklēm īibā Purgaile nesen atskatījās uz 94 mūža gadiem. Viņā dzlnluSl Birzgales pagastā, tad pārcēlusies uz Lielvārdi, bet pēc appre-cēšariās dzīvojusi Rembates, pagastā. Gavilniece dziedājusi Lielvārdes kori, ar kuru piedalījusies ari 3. vispārējos dziesma svētkos. Par veco laiku notikumiem L. Purgailei atmiņā saglabājies daudz zīmīgu epizodu, un viņas atmiņu varētu apskaust viens otrs jaunākāSļ paaudzes pārstāvis. V^a vēl arvien I lasa ari latviešu laikrakstus un gi^-mātas. Jubilāri draudzes un dS-ņiu komitejas vārdā sveica māc.-Ķr. Hermanis.
(D Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.-lut. .draudzes jau^ natnes pulciņa sanāksmes pēc vasaras pārtraukuma atjaunotas; un notiek reizi mēnesi pēc dievkalpojuma. Jaunatnes ptācl-"ņu vada skol. L. Skuja. Jaunajam darbības posmam izraudzītajā valdē darbojas pr-ks Andris Valdmanis, viņa vietnieks Ansis Veinbergs, sekretāre Inta Mežu-lēi viņas palīdze Biruta Janso, ne, kasieris Uldis Kalējs, viņa palīgs Pēteris Daukša, biedrzinls LToants Bušš un viņa palīdze MS-ra Plbstņiece.
Latviešu katoļu draudzē izraudzīta jauna dāmu komiteja, kuras priekšniece ir Eleonora Dziļuma; viņas vietniece Leona Bogdaria un sekretāre Valentine Strože.
KOPĪGA DARBA
Latviešu stenda iekārtošanu un vadīšanu Tautību festivālā Čikāgā bija uzņēmusies Kr. Barona latviešu skola. Kaut Latviešu organizāciju apvienības pr-dis V. Laridmanis āicinājuniu festivālā piedalīties bija saņēmis tikai di-
apvienības
; ATCEĻĀ ; NO; SIDNEJAS .TJŽ ASV Komitejās Latvijas brivibai un ASV DV zemes valdes-priekšsēdis ViUs Ha^^^^ Sidnejas lidlauka pirms došanās atceļā ūz ASV: no kreisās — Latviešu virsniek centrālās valdes pr-dis A. Kripens, I. Bērziņš, nacionālpolitiskā darbiniece Ē. Rodze-^ele, V. Hamerš, Austrālijas DV valdes pr^iis V. Maliņš, kas īpaši bija ieradies no Adelaides, Sidnejas vanadžu kopas pr-ce Saķe, DV Sidnejas noda^ p^disM. Tenisons ar davesMedsi un DV
sekretārs ¥. Ādminis, ..
vas nedēļas iepriekš, skola uzticēto pienākumu toriiēr paveica godam. Eksponātus aizdeva čik^ gas latviešu veikalnieki L. La-plņš, K. Ķezbers, Ciānas draudzes grāmatu galds un rotkalis A. Telle, bet acij patīkamu kopiespaidu radīja mākslinieks O. Jē-gens. Astra Reveliņa savukārt ņe vieri aizdeva vairākus, bet pienā- . cigi novietoja. visuS eksponātus. Skolas labvēlis galdnieks R. Peld-mariis ziedoja daudz laika, palīdzot visu piēņiēroii iekārtot, kamēr materiālus piegādāja J. Mežmalis. ;Kā likās,'ar lielu prieku dežūrēja: skolas vecāko klašu audzēkņi. Vecāku padomes priekšsēža palīdze Zita Velk-me un skolas i^isiere Izolde Ja-remko pārzināja ēdienu gaidu, pie kura strādāja vairāku skolēnu mātes, kamēr vispārējā atbildība kā par steridu, tā ēdienu galdu piekrita vecāku padomes pr-dim A. Birkeriam. Pēc padarītā darbā viņš atviegloti uzelpoja, jo zaudējumi bija ciešami: nozagts izrādījās tikai pāris tautisku cimdu, bet zēnu neuzmanības dēļ ar sveču taukiem nopilinātas dažas sedziņas.-
Lielākajā Čikāgas laikrakstā „Chicago Tribune" bijaļ ievietoti ■ divu smaidīgu latviešu tautu meitu, Vitas Bārdas un Noras' Va- , laines, fotoattēls no festivāla atklāšanas dienas.
Eksponātu aizdevēju uri visu palīgu atsaucība un darbs pada-rija latviešu stendu ievēribas cienīgu kā izstādīto priekšmetu, tā iekārtojuma ziņā, dodot gandāri-jumu visai Čikāgas latviešu .sabiedrībai. ; S.
