F īpašs ļun vie-fekolēhi
tvīja", dzies
fio- mās veļu dienas, M. Adanja ai-dišanas cinaja ar klusuma brīdi godināt JĀ (12i visus mirušos nodaļas biedrus, decem- Priekšnesumu daļā A. Bencone pā. Spē- «deklamēja Indras Gubiņas ^,§0. tlla. le-        ^ citus dzejoļus, bet C>; Ēņa re. ^^uk^teina: stāstīja jautrus. un EaTpie- Wetnusi)iedz!vōjumus. Nākō^ . F (tSūr     vakMēšāna paredzēta, 12. de-bstinām ^^^^^^P^t. '7.3() vakarā^ r ^  namā (125 Bŗpadvlew Ave.). Latvijas ® ^^vi^u baptistu draudzes Eevkal- ^^—^^ sezonās pirmais reliģiski-tvētdle- ^^^^oP^^^omuvaitars notika 3i: fbaznīJ wmbrr Latviešu namā. Māc.
[ IrSnai ^' referēja piar tematu
,.E3Q)o vai c^^^
saule". Koncerta daļā piedalījās baritons P. Geistautsuii ko^^^^ vātorijas audzēkne ■ Uze Ābele. Pārjdomu vakarā bija ieradušies ap 70 dalībnieku. Nākošais pā^ domu vakars ņo^ decembri pīkst. 8 vakarā par tematu ^    ,,Dž. Ōrvela 1984.-gadS'\ Drāu-muj^ dzes Ziemsvētku ;mevkaliĶ)j Toron- uii eglītes vakars notiks 24 de-vienība cēmbriplfet, 4 pusdienā W izējusi mēra ielas baznīcā: Sarīkojumā ļlat- paredzēti  bērnu Ziemas svētku rstavji priekšneisumi. odalas ©: Gadskārtējais DV Ziem^^ Ozols, Im tirdziņš notiks 9, un 10. [ējļēm dembrī Latviešu-nanaā. Ieinteresētie, daiļaņiatniekt/vēl var piesteigties stendu iekārtošanai DV : as pie- grāmatnīcā vai arī pie A; šterna dtļja pa tālruni 787—6265. Tirdziņš ē jau- sestdiena būs atvērts no pīkst. ^^^^^^ vietas 10—7 vakarā, bet -svētdienā nb -brim pīkst: 1IO--6 vakarā. Vanadzes (talr. gādās arī par kafijas galdu, mai-— y. zītām un cepumiem- ; e, kas 0 Sv.ļJāņa draudzes dāmu ko-8 va- mitējas  2; -decembrī rīkotais tviešu Zienisvētku tirdziņš arī šogad ■'ešiem bijā labi apmeklēts. Kopīgais ap-.   grozījums ievērojanii pārsniedz orga- 2000 doĻ, bet iatlikums rēķinā^ms kon- ap 1800 dol. Pie ieejas tiešajam ; notiks palīdzības   darbam ziedots 241 ešii 2: dol., bet dāmu komitejas rīkota ā. To- loterija devusi ap 1000 dol. un .30 va- bufete ap 400 ^ol. atlikumu. Dar edzēts     "0 atlikuma ^mu komiteja ižšu izlietos Zienfisvētku sainīšu hosū-inftjj, tīMīM:^kupēta^  Latvijā uh pa-
līdzībai V vietējiem grūtdieņiem, otilm- ®: ^v./Andreja <iraudzē iri^ ēs uz ^ops.salaulājis Eduārd^^^ un Mirdzu Jankovski.
j^f^ kOpas^^nSk^gt^'r^i^ ' V' s: decembrī pīkst. 9 vakM ^^^^ viešu-namā inž:p:č^r^ vaka "ās pair 0^ iatomspēkstaci-grozi- •'^"^ Iteferātu noklausīties adci-riāti visi interesenti. ,
notiks .  ■    v^^:-:VwiFEGA' : ■
4-3244. ® DV Manitobas nodaļa 25. nō-'jis in- vembrī bija rīkojusi damu va-Hmar- ^aru. šāds sarīkojums notika jau otru reizi, un liekas, ka tas urags kļūs nodaļai par tradīciju, jo ar 'akarā norisēs veidU un lietišķo pieeju ir kaiit kas-jaīms un īpats, 1^ roties nb: citiem sarikpjumiern, kU0 notiek gada,tecējimiā. Šim sarīkojumam visus nepieciešamos darbus paveic vīri, kas arī vienīgie maksā ieejas niaksu, ka-t: 7.30 mēr daiļajam dzimuniam. viss ir bez maksas. Par godu dānto ri-liotēka ko arī loteriju, kurā laimē katra r ielafe loze. šordz loterijas bi-atver ja lio dzimtenes; atsūtīts dūrai-ijrāma- ņu pāris, St. Stepuļa ziedots, ku-:olatēm ŗu:laimēja A. VUlfft. Pie vanagu, ri kon- klātajiem galdiem vakara dallb- -iz- nieki uzkavējās līdz vēlsd: stun-: vai f il- dai. Humoresku ,,^riem pateici-s daļā. bā" nolasīja Velta Zariņa, bet dā-
auntis lem 1
skau-
biblio-ierīces. ••airāki ponisti, *s Ķe-as par kompo-atska-un L. ;t. 5.30 liotēka "ajieni Zienieļ-•mciklO' dāvinār ■*lens. vanar ēšanas jaunajā iU vadi' klāteso-^eku,.ka notik ja ivisas na kop-jvējoties pazīsta.
cietušar mājām cu. Lab pigi b un jumii Laipe j>. Venta
mU vārdā vīriem 'pateicās vana-džu kopas pr-ce Aina Jandava. Patīkami vakara norisē bija dziff-dēt, ka griitu slimību pārvarējusi :un no slininicas n^jās atgriezusies Valija Stendere. S. • Latviešu; biedriba L. un. A. Stāudžu mājā bija rīkojusi referātu vakaru, Iriiŗā Antons Staudžs
rirnājā par tematu ^Latvijas demokrātijas laiks", galvenokārt pakavējoties pie Saeimas. darbl-)as. Vakars btija- pulcinājis ap 20 dalībnieku, kuŗi dedzīgi pieda-ījās pāriimās, kuras aizņēma vairāk laika nekā - pats referāts. 0 Par lat^eSiem, mūsu kultūm un Latviju vispār kanādiešu bledribai Rokdarbu ģildes telpās referēja ilga Stauvere, Bija ieradušies ap 60 klausītāju, galvenokārt ģildes biedri, kas izrādīja lielu interesi, jo referentei vĢlSk nācās atibildētuzapm. 100jautājumiem; I. Stauvere demoņstrSja ari latviešu lietiskās mSkslas priekšmetus.
LAIKRAKSTA
,,LATVIJĀ AMERIKA
atsevišķi numuri dabūjami Toront©
9»
ļjSLD'AAs ĀRMISOAS: DARBA .VA02TĀJAM MIC. JŪLIJAM
es
Daudz un dažādu iemeslu dēļ pēdējos gadu desmitos, notiku-
nekopts mūsu baznīca daudzus gadus bija ārmisijas Jauks. Ša^: darbībā ar Zviedrijas luterāņu, baznīcu, mēs varējām materiāli aiļbalstīt tikai vienu ņīisijas pa-sākuiņu — ,j2ēlastrbas ciemu" Indijā, kuŗā tamīļu dialektā ICristus vēsti sludināja Latvijas ev.-lut, baznīcas; pirmā bīskapa meita — Anna Irbe. Jādomā, ka neatkarības gados . mēs misijas darbam būtu varējuši veltīt daudz vairāk līdzekļu un daudz lielāku atsaucību, jo ārmisijas darbs liecina par to, cik ņopiet^ ni mēs esam^ saJdausījuši Jē-ļ uz tālām pasaules ^m^^ zus aicinājumu; „Eita un darietļIndiju 'tamīļu valodā, kuŗā tā
mi rādījuši, ka ārmisijas darba au^i nav tādi, kādus varētu ;gai-dit. Māc. Vējiņa neatlaidīgajiem Mcinajumiiem un pāskubiiāju-miem arī bijuši panākunii. Esam varējuši ar saviem līdzekļiem ne vien atbalstīt darbu, kuru veikuši Anna Irbe, bet radušās arī jaimas iespējas tā seķinēšanai. Savu artavu esam devuši luterāņu iekārtotās un uzturētās slim-nīcaš ustuTēšanai Jeruzalemē, agrākajā Jordānijas daļā; sava. artava izgājusi Adissbebas rai-kas Kristus vēsti aiznes
par mācekļiem visas .tautas..." ..(Mat. ev:2&M)\y    ■ :
Dieva ceļi dažreiz ir dīvaini. ■Un tā interese par ārmisijas 4ar-bu mūsu draudzēs sāka rasties tad, kad mēs paši bijām izsviesti svešā ceļmalā, kad paši gaidījām palīiībulmatbalituno citiem cilvēkiem, kuŗi Kristus aicinājumu sadzirdējuši ne vien ar ausīm, bet ari ar sirdi. Tādēļ ari radās līdzekļi ārmisijas darbam un meklēja iespējas šī darba aktivizēšanai un iedzīvināšanai, iesaistot tajā arī trimt^ izkaisītās latviešu draudzes.
šī darba aktīvizēSaņi m dzekļu meklēšanā lieli nopelni ir -Sirakūzu un Bafalo latviešu ev.-lut. draudžu mācītājam Jūlijam
sludināta „2iēlastības ciemā" — kādreizējā Latvijas baznīcas misijas stacijā. Nupat, pēdējos naē-nesos, Sadarbībā ar Austrālijas eVi-ļut. baznīcu esam sākuši atbalstīt Sagimuru misijas staciju čimbu apgabalā, iaungvinejā, kur ļaudis vēl dsdvo gandris akmens laikmeta ai>štāk4os.
jāu norādīts, lieli ndpelni visu šo iespēju radīšaim ir niāc. Jūlijam Vējiņam, kam 11. decembri piepildīsies 65 mūža gadi. Visi ārmisijas draugi šai dienā Viņu sirsmgi atcerēsies un lūgs, lai Dievs viņam dod veselību un spēku vēl ilgi saukt un aicināt kalpošanai tos, kas tic,' ka tikai Kristus var izlīdzināt tos asos  lūzUmus,   kādi radušies
Latviešu gaMu ksistilbas     darbības moteikumu grāmatas redakcijas kollēģija: no kreisās — viešu gaidra ■priekšmiece Morella Vilka,.. Kanādas latviešu gaidu jendas priekšniece .Austra .Mar^ teone un vadītāja Judīte Vagnere,        ■ ^ 5V)to:/V.:Cin^
Tuvojoties Ziemsvētkiem, skaistu dāvanu saņēmušas gaidas: iznākusi latviešu gaidu kustības un darbības noteikumu grāmata, kuru izdevis gaidu centra apgāds un kura iegādājama pie apgāda vadītājīas Dz. Majoriņas Hamil-tonāJ Tā ir pirmā šāda veida grāmata kopš latviešu gaidas vispār darbojas, jo materiāli vākti, pat vairākkārt, jau agrāk,, bet Uzsāktais darbs nekad nebija beidzies ar vainagojumu -^grāmatas iznākšanu. Tagad tas beidzot noticis, šī grāmata gatavota 5 gadus. Izdevuma tapšanas stadijā resp. materiālu sagādē un vākšanā piedalījušās daudzas gaidu Vadītājas, it sevišķi atsevišķo jeridu priek^iečes, bet imciāti-va atradās Kāņadas latviešu gaidu rokās, redakcijas kollēģijā darbojoties latviešu gaidupriekš-niecei Morellai Vilkai, Kanādas
LATVIJAS VALSTSSVĒTKU- SARĪKOJUMS UETROim
Vējiņam, kas veic ārmisijas refē-;^ 3^3^ tautām valsttm m rasēm, renta pienākumus Baznīcas virs-1
Detroitas latviešu sarikojums 18. novembra vakarā notika vieitējā, mākslas Institiita telpās un bija ļoti labi apmeklēts
teica gubernatora vietnieks V. G. Millikens. ■ lidsāgu Deti:oitaš pilsētas galvas Dž. Kavanafa (J. Cavanauģb); proklamāciju nolast
Sarīkojumu ievadot, tā dallbhie- ja  viņa  pārstāvis, pasniedzot
valdē i^m Latviešu ev.-lut. draudžu . apvienībā Ameriiiā, veicot šo uzdevumu ār lielu sirdsdedzi, neatlaidību un sūtības apziņu.
Vienmēr im Visur, kur vien fei-jusi izdevība tbdarit, māc. J. Vējiņš vērsis uznianlbu už to, ka ārmisijas | darbs ir kristus mums uzticēta sūtība, kaut; īpaši
Tie, kuriem ar māc. J.; Vējiņa roku palīdzēts, protams, ir tālu; tie savu labvēli ari nemaz neatcerēsies. Bet uz viņu varam attiecināt Kristus vārdus: ,,Ko jūs vienam no šiem maniem višma-zākiem draugiem esiet darijuši, to jūs man esiet darijuši."
L.
ķus angļu valodā Uzrunāja Latviešu apvienības Detroltā pr-dis Dainis Rudzltiš, ar nedaudz skaitļiem ilustrējot, cik tālu vēl tagad dzīves apstākļi Latvijā atpalikuši aiz tiem, kādi bija 1938. gadā. Lūgšanas vārdus teica māc. V. Uventāls.
Mičigenas pavalsts gubemār tora ; G. Rpnmija proklamācija, ar kUŗu 18. novembris bija iz-sludii^ts par ī^tvijas dienu visā pavalsti, nola^ja un īsu uzrunu
Detroitas pilsētas emblēmu svētku galvenās runas teicējam Dr. Laimonim Streipam.
rija sagatavos bērnus citu latviešu skolu priekšmetu saprašanai, bet zemākajā līmenī ievadīs bēr-nUs lasīšanā un valodas mācības pamatprincipos. Sērijas pirmā — zemākā līmeņa grāmata iznāks nākošā gada pavasari. Sērija sastādīsies no darba grāmatām,
Dr: L.Streipsrunumsākaang-P"?^ ^^^^^^^^^^^ ļu valodā, norādot m neloģisko i "uem, spēlēm un citādām meto-
stāvokli pasaulē: Rietumu pārzinātajā daļā gandrīz vai uzspiež neatkarību tautām, kurām grūti sevi pārvaldīt, -kamēr Austrumu taiitāin, kUŗas jaU pierādījušas^ ka spēj savu dzīvi sekmīgi organizēt un vadīt, jādāvo apspiestī-
No  ziņojumiem pēdējā ASV, dzekļus izlietojot lietderigak, to-
DV zemes valdes sēdē izrietēja, ka atsevišķās apvienības 14. jūnija ziedojumu vākšaņs^; akcijas Ietvaros .'SeraeS' -vaMeis ll^^ļ^ bŗā sākumam jau bija iemaksāju^ šas5433;75 dol. Norēķinu vēl trūka npOikagas un Ņujorkas apvienībām, bet ziedojumus arī šogad nav vākušas Filadelfijas, Milvo-ku uh Vašingtonas: apvienības. Pērnā gada savākuma iemaksa zemes valdes kasē; bij^ par loo dol. lielāka, bet pēc galīgo norēķinu saņemšanas šāgada kopsumma var to pārsniegt, kas nozīmētu atkal jaunu rekorddevu-mu. '
Pārpratuma I novēršanai vaids Uzsver, ka vienas stundas dsrba algas ziedojums Latvijas dibināšanas 50 gadu atzīmēšanai domāts vienīgi DV iekšējām vajar dzībām rēsp. izlietošanai pēc delegātu sapulces lēmuma. Vispārējām vajadzībām ziedojumus vāc ALA^ kuras akciju DV valde lūdz atbalstīt visas ap^ vienības un biedrus..
Kaut zemes valde iztei&usies pret pārmērīgu Ziemsvētku kartīšu sūtīšanu, tām domātos lī-
mēr svētku sveicieniem radiniekiem tālumā ieteic lietot Kanādas DV sagatavotās Ziemsvētku
.mķims^'^^ķ^}m^'' iei^Sties. Kanādas DV^ izidoto^ OtrU ^skaSju plati ar latviešu kaŗivlru dziesmām. ':V^-;
Atbilstot delegātu sapulces lēmur mam, DV mēnešraksta abonēšanas maksa AŠV nākošajā gadā būs 5,50 dol. Valde aiciiia darīt iespējamo žurnāla abonentu skaita vairošanai, popularizējot izdevumu arī aprindās, kuras nesastāv PV organizācijā. Tāpat jācenšas vairāk izplatīt DV sienas kalendāru l&es. gadam, kas maksa tikai i dol, bet Ir bagātīgi ilustrēts un sniedz dažādus noderīgus, datus. Loteriju laimestiem ieteicams' izmantot ,,Latvija Amerikā" un pVM abonemen-
:tUS.. ;
Pār sekmīgu darbību latviešu teātra mākslas laul^ valde piešķīra goda rakstu DV Bōstonas apvienības biedram Reinim Birz-galim, bet par darbu ASV kongresā pieņemtās Baltijas valstu rezolūcijas un Baltijas valstīm veltītas - pastmarkas panākšanai
Voldemāram Korstām C&agā. Par veikumiem DV organizācijas mērķu sekmēšanā goda rakstus Vpi^ķlŗa Elzai Jaunzemei, Helēijai. ^mital;' Jābirai i Muižniekam UiiMarģerim^ŠJ^^ apvieiiibā Ziemeļrietumos), An-na'i S;tundiņai, Mildai Ēvāltovi-čāi, Kristīnei Vaisvilāi un "Jānim Rodem (DV apvienība, Dembi-nā), Ādolfam Kauliņam (DV ko Pā Mainotā), Fricim Auziņam, Artūram Bērziņam, Edmundam Lācim, Ernestam šenlņķm un Mildai Mušai (DV apvienībā Mil-vōkps).
Zemes valde norāda, ka pie biedrziņa iegādājamas īpašas pa-teiclbias rakstu veidlapas, ķuŗas DV apvienības var piešķirt saviem vanagiem uri vanadzēm,' t arī ārpus organizācijām esošām personām par izcilu DV mērķu un uzdevumu sekmēšanu. Ar §0 ASV DV yIenvetdIgo pateicības rakstu var, piemēram, atzīmēt katra gada sekmīgāko ziedojumu vācēju, lielāko sarīkojumu izkār-totāju, kādas akcijas cītīgāko sekmētāju un ■ citus veikumus, kas pelnījuši atzinību.
dēm prasīs bērna aktīvu pieda^ lišaiios klases darbā. Uz stipri līdzīga pamata „Mazputniņa" skolu daļa sagatavo darba grāmatas ari ģeogrāfijas un vēstures, tāpat sabiedrības zinību mācībai. Pirmā ģeogrāfijas darba grāmata iznāks nākošā gada 1. aprīlī. Uz-
latviešu gaidu jendas priekšniecei Austrai Martinsonei un vadītājai Judītei Vāgnerei. Ņo ASV, Austrālijas un Kanādas iesūtīto materiālu izvērtēšanā par līdzējušas arī gaidu centra vadībās birojā vadītājas, bet redakcijās kollēģijas loceklēm bez sakopošanas piekrita arī manuskripta uzra^tīšanas darbs, pie kam dažas nodaļas nācās ŗakstit no personīgas pieredzes un pat atmiņas, jo ne visus nepieciešar mos materiālus bija iespējams savākt. Grāmatas technisko sagatavošanas darbu paveikusi "*!. Plaude, bet zīmējumus devušas Dz. Majoriņa un Ŗ. Robežnieče.
Tā beidzot daudzu gadu darbs ir pabeigts, ilgi gaidītā un ļoti ņepieciešaihā grāmata iznākusi, bet gaidas ar šo veikumu ņevē-as apmierināties un jau izplānojušas tris citas, ne mazāk ne-
pieciešamas grāmatas. Iecerēts pa īpašai grāmatai katrai gaidu darbības pakāpei — guntiņām, gaidām un lielgaidām; SIS grāmatās plāno uii materiālus vāc katras darbības pakāpes centra, vecākās -- gUiitiņām Hze Rup-nere, gaidām Ilze Kalniņa, un lielgaidām Zigrida GaiijenieoSp sadarbojoties ar visu jendu darbības pakāpju vec^ajam; Paredzams, ka šīs trīs grāmatas iz^ nāks pēc 5 gadiem, kad latviešu gaidu organizācija varēs atskatāties uz aizvadītiem 50 pastāvēšanas un dart)a gadiem 1:
Mūsu laikrakstā jaii ziņots, ka Kanādas latviešu gaidas Latvijas neatkarības pasludināšanas ļ50. gadskārtas atzīi)nēšianai par visu latviešu gaidu labo darbu ierosinājušās herbāriju I saga.tavoSa-nu un dāvināšanu latviešu skolām, šis ierosinājums tagad pieņemts visas gaidu brganizācijas apmērā, un nākošā gada 18. novembrī visas gaidu Vienības ASV; Austrālijā, Kanādā   un Vācijā savās pilsētās uri darbībfiS rajonos pasniegs latviešu skolām sava labā darba augļus. Tie gan nebūs īsti herbāriji, bet vairāk dabas eksponātu a,ttēls — koki, puķes un labība, kas sastopama attiecīgās gaidu viēmbas patvēruma zemēs un airī Latvijā.   : .
sākti priekšdarbi ari fUmu, kar-TUrpinōt runu latviešu valodā, gu un citu uzskates līdzekļu izdo-Dr. L. Streips i;žsvēra, ka latvie- ļ ganāi. šii sabiedrības galvenais uzde-ļ
vums kā brīvajā pasaulē, tā ari   Runājot par ieteikumiem. sko-
okUpētajā dzimtenē ir saglabāt latviešu tautas devību. Beidzot
1ām, Dr. L. Streips minēja, ka reizē ar jaunajiem mācību pallg-
pastāvēt latviešu tautai, visam ci- līdzekļiem un skolu darba pāror-tam,ko mēs tagad darām, nebūs ganizēšānu uz. spēju līmeņa sa-nekādās i^^ērtības. Runas centrā 1™!^ nepieciešami daži citi bija lātriešu i)fi7ļļ|^,'^udz^        iekārtojumi, piemēram, skolote-
darbs,; un sniegto ..apskatu par apgāda Ceļinieks darbu jaunu mācības grāmatu sagatavošanā latviešu skolām vērts iepazīt, ari plašākai latviešu sabiedrībai. Lai tādēļ h: sniegts tiy konspektīvs atstāstījums.   \ :
Latviešu bērnu audzināšanas darbs uzskatāms par mūsu sabiedrības vissvarīgāko pienākumu. Kaut šķirojams bērnu au-dzin^anas  darbs  un misijās darbs pie latviešu vecSkiem, tālāk teiktais attiecas^ tiklab uz šķolu, kā ari mSjmācības darbu. Abos vissvarīgākā ir valoda^ jo bez laviešu valodas zināšanām Sabrūk ne vien viss mūsu tālā: kais darbs izglītības laukā, bet ari visa latviešu trimdas sabiedrt-bas nākotne. Tas ir brutāls, bet ļoti patiess atzinums. Ir jāpieņem, ka latviešu bērnu latviskuma līmenis zināmu laiku vēl kritīsies, tādēļ jau tagad jāsāk nopietns darbs, lai šo procesu apturētu. Bet tas nozīmē, ka latviešu valoda skolās, mazākā mērā ari mājmācabā,   būs   jāmāca kā svešvaloda, šai sakarā ..Rfezput-niņa" skolu daļa, darbojoties ar ALAs ; izgUtības. biroja mandātu, iecerējusi veselas grāmatu seri^
Uzsākta arī programmas izstrādāšana gaidu vadītāju kursiem,, kādi svešumā vēl nekad nav notikuši, tādēļ, rūpīgi izplānojami uh sagata;Vojami. Tie n^-būs parastie gaidu vadītāju sagatavošanas kursi, bet domāti jau pilntiesīgām vadītājām zinā» sanu atsvaidzināšanai un papildināšanai, šie kursi iecerēti 107Oe
ju institūts — iestādijiims ar ņo daļām dažādos centros (varbūt pēc paraugskoltļ principa), kas apm»3a jaunus^skolotājus^ lieto jot moderno mācības metodiku uh  līdzekļus, šādus institūtus var iekārtot vasarās un citos bri-vākos laikos; tie varētu būt ari «laboratorijas" jaunākajiem pē tījumiem metodikā. Būtu iekārtojama inspektoru sistēma, iz-raugot reģionālus inspektorus, kuŗi standartizētu  skolu darbu un palīdzētu ieviest jaunos vcā-čību līdzekļus, izveidotām vecāku un skolotāju padomēm dodamas plaisas pilnvaras, ieskaitot fināiiciālas dabas jautājumus, latviešu skolu darbs ķļiis {modernāks un dārgāks, bet tas pievilks vairāk bērnu un rei2S ar to pavairos skolu finandālo bāzi.
Attieksmē uz misijas darbu pie vecākiem Dr. L. Streips uzsvēra.
& . Vietējās ev.-lut. draudzes rīkor tajā Latvijas dibināšanas 49. gadadienas aktā 18. novembrī piedalījās ap 100 dalībnieku. Bija ieradušies arī.viesi ņo -attālākās Li-bertijaš,-v^īitori?^      citām vie-tāhi..Svētbridirvādlja ināc. A. Anševics, bet dziesmas uz klavierēm pavadīja Velta Anševica. Pirms svētbrīža, publikai pieceļoties, zālē iesoļoja grupa drau^ dzes skolas audzēkņu,ar maziem Latvijas karodziņiem rokās, kuprus novietoja bl^us katedrai, no, kuras runāja mācītājs. Turpat atradās lielai? Latvijas un ASV karogs. Pēc svētbriža draudziss pr-ce Austra Grīnberga nolasīja .18. novembrim veltītu referātu, tad visi kopīgi nodziedāja Latvijas himnu. Sekoja īsa filmas izrāde par rakstnieka Jāņa Jaun-sudrabiņa dāvi, darbu Un; aizvadīšanu pēdējā gaitā. Svētku koncertā baritons Visvaldis Ģedulis sniedza 6 Alfrēda Kalniņa uh Jāņa Mediņa dziesmas Anatolija Bērzkalna klaviēŗpavadījumā, A. Bērzkalns atskaņoja   arī divus Jāņa Mediņa darbus. Sarīkojums beidzās ar groziņu vakaru, dallb
Daļa no Toronte aotikušS spirta kongresa dalībniekiem (pārējie fotografēšanas bridi bija aizsteigušies uz vingrotavu, lai to sakārtotu sacensībām): priekšā no kreisās: E. Eriika, A. Zāģeris, 3. Ādminis, E. Oliņš, V. Sališs un G. GubiņŠ; aizmugurē — A. Mackars, K. aoze, Kadiķis, A. Kudffaš®vs, K. G^dljls, A« Vtočels,-A. Grmbergs, V. Teteids ued V. EJa^ipS.      Foto: J.: Liģers
ka__latviešu sabiedrībai jārada ie-ļ jj^ei^gj^ j^^jj^^j^jties pārrunās
stādījums, kas pārtautošanās procesu aptin* un „briesmlgā ātrumā bīda atpakaļ uz vecāku līmeņa". Tā, piemēram, .^Mazputniņa" darbinieki jau apsver attiecīgas rokasgrāmatas izdošanu, kas apslcatītu latviešu bērniem pieejamo literātīiru un citus mar teŗiālus. Būtu vēlami populārzi
^ ^^^^ ^^^^^ MsU materiāU, kuŗi apskatl-rrmt latviešu valodu ar moder- tiī, piemēram. Dr. Penfīlda un Dr. nas meto^kas palīdzību. ŠI se- Rūķes-Draviņas pētijmnus par rija būs lietojama bērniem jau visai ievērojamām priekšrocl-no pirmskolas vecuma un mācīs bām. kuras ir cilvēkiem, kas au-valodu un tās dažādās nowes | dzināti divu valodu sabiedribā. mtegrētā un sistemātiskā veidā.
un jautrībā. līdz vēlai vakara stundai. Arī šogad 19. novembri Dr. Andris Padegs bija noorganizējis vietējā raidītājā WKIP Latvijas valsts dibināšanas dienai veltītu pusstundu, kuŗā. atskaņoja latviešu tautas dziesmas un sniedza informāciju par Latviju un tās likteni. Ē.L.
Bērnus, kuriem ir grūtības "ar latviešu valodu, ar šīs sērijas palīdzību iespējami ātri varēs novest vajadzīgajā zināšanu līmeni. Tas nozīmē, ka latviešu skolām
ni sadalīti pēc spējām, nevis vecuma, vai īpašas grupas, ku?ās bērni ar valodas grūtībām „iet cauri" -sērijai katrs savā ātrumā. Mājās bērni valodu ai' šis sērijas palīdzību mācīsies tik ātri, cik vecāki tos spēs apmācīt. Sērijā paredzētas pilnīgas instrukcijas vecākiem un skolotijiem. šī sērija būs bāzēta uz kontrolēta ^rdu krājuma principa. Augstākajā līmenī tā apskatīs matemātikas, fizioloģijas, filozofijas un citādus vārdu krājumus, lai latviešu skolās neizaudzinitu latviešus, kuriem zināšanas vienī-
Ļoti nepieciešami ari zināmi demogrāfiski pētījumi, kuros apzinātu visas latviešu ģimenes ar bērniem un. skaidri propagandētu- jaunākos atklājumus, kas runā par labu latvietības integrē-
būs jāiekārto klases, kurās bēr-, ganai ar dzīvošanu amerikSņu
gi Latvijas ģeogrāfijā un Latvir jasvēsture,bet ari tikai pamat- un atstāja labu iespaidu.
skoMs līmenī. Vidējā limenS s©-
vai citā sabiebrībā, izskaidro tu un pieteiktu progresu latviešu bērnu audzināšanas darbā, kas šai gadā pavisam nopietni jau sācies. —
Valstssvētku sarīkojumu j dziesmām' pabeidza Detroitas latviešu koris diriģenta R.Zui' kas vadībā. Pie -karogiem stāvēja latviešu skauti un gaidas. īe radies bija ari lielāks skaits ap spiesto tautu pārstāvju. Pie Detroitas pilsētas valdes nama, kS karu gadu. plīvoja Latvijas karogs. Sarīkojums ilga nedaudz vairāk par stundu, negurdināja
0 Dienvidfloridas latviešu kopas rīkoto Latvijas valstssvētku aktu 18. novembri Everglādes viesnīcā ievadīja kopas pr-ce Skaidrite Lūmane, uzsverot, ka visur, Irtir vien mīt latvieši, šodien tie pulcējas šīs vēsturiskās dienas svinībām. Svētku runu tei ca rakstniece Biruta Senkēviča no Toronto, vispirms pakavējoties pie Raiņa, Ausekļa, Eronvalda Pumpura,. Skalbes u. c. dedzīgiem aicinājumiem, kad pirmie brivības kāvi parādījās pie mūsu dzimtenes apvāršņa. Tie ar savu ticību aizrāva ari mazdūšīgos, un šīs ticības rezultātā tapa brivā Latvija. Runātāja aicināja ari šodien apgarot sevi ar šo ticību garā dodoties svētceļojumā va pagātnes varoņu birzīm — tlcī-Ibas avotiem, lai smeltos spēku cīnīties par tautas pastāvēšanu
dzīvei. Tādēļ jāceļ pāri .tālēm tilts uz savējiem. Cita vidū runā-, tāja arī aicināja visiem s]^em veicināt kultūras un sabiedriskās dzīves kāpienus, būt vienotiem . savās organizācijās un to darbību atbalstīt. Visiem, kam ticības uguns sirdī, jāstāv .latviskuma sardzē, jo māte Latvijā šodien runā ar saviem bērhieni, Dievs, svētī Latviju! — Koncerta daļā igauniete Mēta Sepa nodziedāja P. šuberta „Sāpes un cerības", bet A. Jurjāna .Jiūgšanu" no kantātes „Tēvijai" dziedāja lietuviete Anita Kemā, abām pabeidzot ar J. Mediņa duetu „Naids",. Klavieroāvadījumu veica Tekla
Pētersorie.
Vakara nobeigums Biruta Senkēviča, sniedza savus patriotiskos dzejoļus, kā pēdējo nolasot (Ilonas Leimanes „SpIdola;", B. E ;
■   GMND RAPim- ■-.
® Savā laikā arī Graind Rapidos bija ierosināts jautājums par „tautas skaitīšanu", lai noskaidrotu precīzu latviešu skaitu, to pareizās  adreses, nodarbošanos un citu. Sadalot pilsētu pēc iespējas vairākos rajonos, šo .darbu nemaz nebūtu tik grūti paveikt. Toreiz šos pieņālcumus it kā bija ar mieru uzņemties kā^ da jaunatnes organizācija, bet ā kā kopīga akdja izpalika, jau-ājums pamazām apklusa. Tagad gandriz  neviena organizācija, ne draudze īsti nevar pateikt savu precīzo biedru skaitu, jo \'iens otrs aizceļojis, daži nākuši klāt, citi neskaitās nevienā organizācijā vai draudzē. Par spīti organizāciju aicinājumiem atbraucējiem pieteikt savas adreses, tautieši to dara visai kūtri.
A. N.
un dzimtenes.atgūšanu, jo Latvija ir un būs mūžīga, mūsu tauta tur dzīvo un svētu tur savu valodu un tradīcijas. Tālāk rakstr niece pakavējās pie tautiešu dzī ves dšimtenS. Viņi seko
LIETUVIEŠU KULTŪRAS DARBINIEKU KONGRESS
Laikā no 23. — 26. novembrim Čikāgā notika lietuviešu kultūras darbinieku 3. kongress, kuŗā piedalījās ap 300 zinātnieku, literātu un sabiedrisko darbinieku. Ievadvārdus sakot, uz runātāju pulti defilēja da^du grupu vadītāji. Darba sēdes ilga divas dienas. Bez daudzo referātu programmas bija noorganizēta ari plaša gleznu izstāde un grāmatu galdi ar bagātīgu izdevumu klāstu. Mūzikas programmā 26* novembri atskaņoja jaunu kantāti un izrādīja jaunu operu —-.JCaralls Mindaugs".
Nožēlojami, bet patiesi: visu lielo Čikāgas latviešu saimi šai kongresā pārstāvēja viens vienīgs iebraucējs no Vlskonslnas.
Br. A. Karps