2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1986. gada 25. Janvāris, 4, nr.
LATVIJA
■I
SSSSamerikāSSSZ
SESTDIENA, 1986. GADA 25. JANVĀRIS, 4^^^
TafvteŠu^ ne'dēlas laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs —• Latvija Amerikā Publišhing Ltd. Valdes priekšsēdis — Pēteris Ratnieks. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. .Kundrats. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe^ 4035 Rombouts Ave., Bronx, N. Y. 10466, U.S.A. tālr. 1-212-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 N. Avers Avenue, Chicago, 111. 60618. Redaktors Austrālijā Ed. Šmugajs/28 Taffs Ave., Lugarno, NSW 221^^^^ Āustralia. ^
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanāda) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciā-ļ ļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personiskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
AbonēSaiiaš maksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — 46 dol., 6 mēnešiem — 24 dol., 3 mēnešiem — 14 dol. Atsevišķa numura cena 1.25
dol.
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā $2.50; tekstā $3.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $5.00 par 1 cm telpu. Sarīkojumu kalendārā $2.00 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes uh vairāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana un sludinājumi — tālrunis 466-1514.
Laikraksta apgāds patur tiesības atsevišķus gftdIjumossSudinājumus ari nepieņemt. Ja nodotā' sludinājumā laikrakstā ieviesusies k|ūda, tad šis sludinājums tiks atkārtots bez maksas. Laikraksta apgāds par kļūdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tādu summu, cik pēc sludinājuma likmes izmaksājusi k|Odaini iespiestā teksta telpa. Grozījumus sludinājumos var pieteikt i^evslāk.kā vienu dienu pšc sludinājuma nodošana^^.
Viktors Kalniņi
Nesen publicētajā partijas programfiias projektā teikts: „PSKP uzskata, ka tagadējā posmā sabiedrības politiskās sistēmas attīstības stratēģiskā līnija ir padomju demokrātijas pilnveidošana, aizvten pilnīgāka tautas sociālistiskās pašpārvaldes realizēšana, balstoties uz darbaļaužu, viņu kol-lektīvu un organizāciju pastāvīgu un efektīgu līdzdalību valsts un sabiedrības dzīves jauitājuniu risināšanā."
Domāju, ka^^^n^^^ viens vien vienkāršais cilvēks ir cietis savas nevietā izrādītās aķtīvitātes dēļ, psīchiatriskajā slimnīcā ievieto pārāk aktīvus sūdzētājus un]atmaskotājus. Un lai visādiem tur neapmierinātiem, disidentiem iun„aņtisovjetakiem" izsistu trumpas no rokām, tajā pašā projektā skaidri un gaiši paskaidrots, ka „vadošais spēks ir partija ^padomju sabiedrības polītiskās sistēmas kodols. Tās vadībā funkcionē visi citi šīs sistēmas posmi — Padomju valsts arodbiedrības, komjaunatne, kooperatīvās un citas sabiedriskās organizācijas, kas atspoguļo visu mūsu zemes iedzīvotāju ^lāņu, visu nāciju un tautību interešu vienotību un savdabību". Un slikti tev, klāsies, ja tu attiecīgi nefunkcionēsi un neatspoguļosi!
Vasaras beigās un rudens sākumā dažādu padomju republiku Augstākās piadomes prezidiji apstiprināja likumu par sapulcēm pilsoņu dzīves vietas, kā art dažādiem tā saucamiem ievēlētiem sabiedriskiem orgāniem dzīves vietās. Šie dokumenti atspoguļo centrālās varas attieksmi pret iedavotāju sabiedrisko pg^dar-bību.
Krievijas vēsture ir pilna ar piemēriem, ka centrālā vara baidījās nō jebkādas iedzīvotāju aktīvitāteSo 1649. g. likumā
ar nāves sodu draud tiem, kas ar iepriekšēju nodomu barā sūdzēsies caram. 1782. g. ukazs noliedza sapulces un sūdzību iesniegšanu. Pēc 1905. g. revolūcijas un oktobra manifesta bija izsludināta sapulču brīvība, tiesa, zem policijas kontroles. Pēc boļševiku nākšanas pie varas visas izsludiriātās brīvības izrādījās vienīgi mēli: sākum ā tikai pašiem komunistiem pastāvēja zināma kritikas brīvība, ko trīsdesmitajos gados galīgi likvidēja Staļins.
Chruščovs solīja ne tikvien atjaunot likumus, bet dot tautai patiesu sapulču brīvību. Solījumi palika tikai solījumi, bet tomēr vairāk nekā divdesmit gadus pēc Chruščova gāšanas komunistu vadītāji iedomājās kaut kā ar likumu, kaut vai uz papīra, noformēt iedzīvotāju piedaManos vietējo jautājumu izlemšanā.
Protams, nekādas demokratizācijas nenotika. Turpinot veco politiku pakļaut jebkuru pašdarbību partijas kontrolei, likumā paredzēts, ka sapulces sasauc^ tikai vietējās padomes un to izpildorgāni. Sapulcēm
ir tiesības faktiski tikai akceptēt tos lēmumus, ko pieņēma vietējie varas orgāni. Piemēram, sapulces ir tiesīgas izskatīt jautājumus par iedzīvotāju audzināšanu padomju patriotisma garā,apspriest morāles problēmas. Teiksim, visi var nosodīt kādu Pēteri vai Jāni par dzeršanu un Olgu vai Tatjanu par parazītisku dzīves veidu» un spekulāciju. Ne tikai var, bet pat ieteicams nodarboties ar denunciāciju,
(m VIENU
o c o
TAD Ori^U KAJU\,
Met un brauksim
0 e
Dadža zIm.LA.
Māc. 1985.g. man ir
A. Celma rakstam „Toronto Centrā" piebildumi.
Viņš raksta:,,Reliģisko pārdomu pēcpusdienās skata, vēro, pārbauda un meklē, kā mēs augām, izaugām un garīgi tapām tauta, kā tapām brīva, suverēna valsts, kas visā cienībā nostājās blakus lielajām, militāri stiprām un zelta standarta bagātām valstīm. Mums nebija varenas armijas, mums nebija mantas zelta istandartā..."
piemēram, ka tāds un tāds dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet pieprasīt, lai uzlabo gaisa kvalitāti lielas rūpnīcas apkārtnē, tā nav viņu darīšana: neviens neļaus jaukties augtāk stāvošu organizāciju vai komiteju kompetencē. Vieifiigā reālā tiesība ir ... aplikt sevi ar papildus nodokli!
Komitejām, ko šādās sapulcēs ievēlēs, arī tikpat ,,plašas" tiesības. Piemēram, tiem ir tiesības mobilizēt iedzīvotājus ceļu remontdarbos, pilsētu apstādīšanā zaļumiem, metāllūžņu vākšanā — viss tas, protams, bez maksas. Tie, ir pilnvaroti noskaidrot patvaļīgas individuālās būvniecības gadījumus, palīdzēt ievākt nodokļus, kontrolēt pases, režīma ievērošanu un par pārkāpumiem ziņot milicijai, kā arī citas līdzīgas „tiesības" un pienākumi. Centrālā vara im visādi vietējie ,,ķeizariņi" saņēma vēl vienu iespēju savas egoistiskās un kurrump-tīVās politikas realizēšanā, aizbildinoties ar tautas gribu, un pat saņemt papildus palīdzību
iiem.
Pēc māc.A.Celma domām mēs esam bijuši cienļgi tikai garīgi
stāvēt blakus militāri varenajām un ,,zeltltām" valstīm. Tā nu nebija vis. Mums bija priekšzīmīga, militāra armija, ka pat lielie varenie (gan bez zelta standarta) slepkavoja veselu gadu bailēs no mūsu militārās varas un tomēr visus nepaspēja iznīcināt. Mums bija vērā liekama militāra vara attieksmē pret mūsu skaitlisko lielumu.
Ar to zelta standartu militāri varenās (sevišķi mūsu lielās kaimiņienes) pavisam bija un ir tikai aizkrāsnē. Nevienai no tām, militāri varenām, nebija zelta standarta, stabilas valūtas. Latvijali bija.
■ ,    ■ ■ ■      ■ ■ ■ ^
Vēsturnieks Dr. U. Ģermānis— Latviešu tautas piedzīvojumi — raksta: „Tādēļ jo liels pārsteigums ārzemēm bija tas, ka jaunā Latvijas valsts īsā laikā saveda kārtībā finan-ču lietas un radīja ar zeltu nodrošinātu stabilu naudu.'' Viņš arī raksta, ka Latvijas lats vienā laikā bija visvērtīgākā valūta pasaulē.
Šī it kā svaidīti bijīgā blakus stāvēšana nebūs trāpījusi mēr-ķi. .
Mans vectēvs mēdza teikt: ,,Zini daudz, saki maz." Es saku: ja nezini, nesaki neko.
E.Š. Toronto.
CIEMOS KRISTUS DĀRZĀ
Kristus Dārzā kopš tā atvēršanas jau uzņemti pāri par 50 iemītnieku. To skaits aug ar katru dienu. Kamēr ārpusē svētku laikā bija auksta ziema ar kailiem kokiem, aizkustinošs iespaids radās Kristus Dārza plašajās atpūtas telpās ar zaļoJDšb dārzu un klusu
čalojošu ūdens kritumu aiz sētiņas. Kamēr iemītnieki vēl ieturēja pusdienas, čaklās un devīgās Pensionāru apvienības dāmas sakārtoja savus vestos kurvīšus uh Pensionāru biedrības valdes ziedoto cienastu. Kora diriģents E. Ar-galis ar svētku drēbēs tērptiem koristiem jau arī bija sagatavojies. Māc. A. Briedis teica piemērotu svētrunu, kas atgā-. dināja Ziemsvētku brīnišķo vēsti par prieku, mieru un labo prātu. Tam sekoja vairākas kora dziesmas. Nobeidzot tās, izdalīja iespiestas dziesmu lapiņas ar senu senām, visiem mīļām un pazīstamām dziesmām, tā kā ikkatrs varēja dziedāt līdz. Katrs uz brīdi varēja justies kā kādreiz bērnu un j aunibas dienās savā dzimtenes baznīcā. Daudziem iemītniekiem, it sevišķi tiem, kas nākuši no kanādiešu aprūpes mājām, šādi svētki nebija piedzīvoti gadiem ilgi. Nav brīnums, ka tie riesa asaras acīs.
Svētbrīdim plašajā ēdamzālē sekoja kafijas un maizīšu cienasts gan viesiem, gan iemītniekiem.
E. Bērziņa Toronto.
NEIZSMIESIM SEVI
1986. gada 4. janvāra 1. nr, ievietotā Dadža „karikatura" ir neattaisnojama vecākai latviešu paaudzei. Šī paaudze bija tā un ir vēl tagad, kas atbalsta latvisko kopību, gan abonējot latviešu laikrakstus, pērkot grāmatas un ziedojot citiem latviešu pasākumiem.
Ieteicu katrani apciemot Kristus Dārza iemītniekus un pārliecināties, cik viņi ir atkarīgi viens no otra un arī no māsu atbalsta.
Jānis GrinbergsTorontOe
i
(
i
Marta Lant na vāks, (ļ
ga|
desmitie] pulciņamļ ķerei, Eduardai ram Jan( jusies jau| tādā ziņ; pirmā gi dzejoļi pj gadus, duši un matā jau izjauca Zviedrijā, kopotie dļ kā laika . vien trimi nības laiki alitore ies; lestīķas pārdzīvoji teiksraes liela: dz< teikties" iri jusies. Glīi mīgo vāl Anglijas gandrīz
Grām PRETST. lasītāju u: tas rada par gaism un tumšā] par taisn kas krusti ķos. Dau( motīvi vij; manes dz( dzīvojumsj ilgs, tagi statā pagi tas ielu nīcu spn ņums un tus dabā ai
tiku sakal nodaļām, di sniegā dabas un kas liekasl atšķiras ļiem krāj atbilst pi rodas rol šanās un Rudenī ' žo gaiss' raisīšos ui Līdzīgu vi rātūrā nei liekas Ipai ceļa sācējiļ savdabīg; krēslas stuļ divas ēnas I zvaigznes viena otrai • taļas).
Šis Cli balādisko