AMD u;s.
Poblkhed twice w'cekly by. the Latvian Eelief Soeiety of Canada „paiig©Va8 Vanag!" Business Olfīce: 491 CcJlege St.,
Toronto 4, (fetarib, Ganšda Telepiioņes: 921—T121, 465--7902 : ■ ; :'^<Ķtdr.iņ-Gliief: ■ : United States Editōnal OMcesi . ;.':New/Yoi^vW^orI?be,:- ■ m5 Rombdtits A^e., Brons ĪP". 1(H6S, IJ.S.A. Čhicago: Bditor ^ Z. Kēlere, 2511 Kimball Ave.y CMcago^ III., 6064?,
ļznāķ divas reizes nedēļā>^ trešdienās un ses^
flOŌ/N-RS.
mi; e R
SESHHENA, 1967. G^PA tte. DECEMBŖK^^
gads;
, MTURDA'5.' DECEMBER 16, ļS67
AUTHŌBiSSEB?! AS SEJDCND CtASS MAIL BT THE; POST OFFiCE DEPARTMENT OTTAWA
ās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā ..Daugavas Vanagi." ATB.: REDAETORSi ^LpiĒDS HNCBLS R^^dakcija: 125 Broadview A.ve., Tor6nto 8, Ont.,Ganada:tālr; 465^790^. Birojs: M Gollege St:, T(>ronto 4, : ^ Ont,, Ganada tālr. 921—7121.
■ ^^njorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rembouts Ave., Brons N.T. 104S6. U.S.A Tālrunis 99^7917 fikāffas redakeijas, vadītāja Ž. EĒLERB, 2511 N. Kimball Ave.. Ghicagō, 111.. 60647, TJ.S.A., tālrunis 486—8975
PĀRSTĀVJU SANĀKSME
BALTIEŠU
Ja ir tiesa, ka selmiigas ir tikai ļ tm nostād^^^ m pastSvi-tās idejas, kuru laiks pienācis,
tad doma par baltiešu^ cieiSku sadarbību, laikam, radusies pareizajā bridi. Baltie organi2®-ciju pārstāvju sanāksmē 9. cte-cembrī.Ņujorkā piedalījās &7 šis domas sirsnīgi atbalstītāji ^ M lietuvieši, 17 latviešu un 1« igauņu. Varam būt droēl, ka katrs sapulces daKbnieks aizgāja m& jās, nepateicis ne pusi no saviem priekšlikumiera, par labāku baltiešu sadarbību^ nākotnē, tomēr vispārējais noskaņojums pēc sapulces bija celsmīgs^ Bija pierādījies, ka arī bez pai^ sarežģītiem pkekšdarbiem un ceremoni-. Jām sasaukti, baltieši var un grib sadarboties. Agrāk nejustas vienības un trīskāršā spēka spārnotiem, viņiem Ierosinājumi Ibira kā no pārpilnības raga, liekot sS-
des vadītājam ne reizi vien noslaucīt sviedrus no pieres, '
Bez sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem attieksmē uz 19S8. gadu, pierāpjas sn dažas citas iepriekš _dauda nepētītas teorijas, izrādījās, ka apstākļi visās tiīs nacionālajās kopības, kaut Uds
gas bāzes, kā ari šai sapulcē pieņemto lēmumu izpildīšanai nepieciešamās rīcības komitejas radīšana.
Par sapulces vadītājiem ievēlēja igauni Heino Ainso, Helgu Ozoliņu un lietuvieti Helēnu Kul^ beri, par sekretāriem igauni Toi-vo Eaunu, Alvi Faugu un lietuvie-Vi Naštuti Umbra^iti, bet rezolūciju komitejā — igauni Vik-;oru Vinkmani, Intu Rupnera un lietuvieti Dāliju Bulgaralti.
Pārrunas par 1968. gada plāniem atklāja N. Trepša, uzsvērdams ciešas baltiņu sadarbības nepieciešamību. „Teorijs pret šādu sadarbību, gluži tāpat kā pret mātes cienīšanu, neatradīsim neviena. Nelaime tikai, ka tā ir fikcija, kuru nepārvērš realitātē," viņš teica. Taču mūsu kopīgais mērķis, tāpat kā kopīgie draudi dzimtenē, liek līdzšinējo nostāju pārvērtēt un meklSt ceļus, k& taupīt pūles un līdzekļus, tai pašā laikā gūstot trīskāršus panākumus. Kā teicamu piemēru šai ziņā N, Trepša minēja paredzēto delegāciju sūtīšanu uz dažādām valstīm. Skaidrs, ja delegācija
sim tas vairumā dzīvojušas. neti-« ^ lielā mērā katra par s®vi latviešu vietā pārstāvētu visas
tikpat lielā mērā Udzāgi ne tik^ *rīs Baltijas tautas, tā Ibūtu
_Ud25gi ne fcilsai politiskajā, bet.ari sabiedriskajā un uzskatu gaņĶ. Liekas, ari prgy. ^- Trep^ igga neticēja savānj ausim, kad lio sapulces daļībni©-lw vidus piecēla ^lietuvietis un gandrīz vārdu pa vārdam Ģfc. Jmiōpt-ķmi ^ spārnotu mi cienu no aia^raā alAs kongre. sa (kas gan, laiīam, vispār atstSr Jis dziļu ie^du, jo to vēl šogad. . apcerēja svētku runas teicējs 18 simpozijs par
daudz iespaidīgāka un tai pašā lailsā izmaksātu trešdaļu masāk, jo savu tiesu izdevumu segtu ari lietuvieši un igauņi.
Par lietuviešu plāniem 1968 gadā ziņoja J. Balkūnas. Ari li©--tuvisšl pašreiz.vi^ J^f^-^f ō; ®^ vu proHitu !sS©aQ|a£^' feis^' ^• dū, bez švintgas X4etuvas dibināšanas dienas atzīmēšanas 1«. feb-
novembfs aktāŅujorkā).BetNor. toerts Trepša un Valentīns Meli-sastapās pirmo reizi mūžā...
Interesanti bija-arī papētīt sapulcē pārstāvēto ōrganizSdJu sarakstu. Centrālās organizācijas lielākā vai maaā^ mērā bija atturējušās no savu pārstāvju satīšanas, iĶņ^ot Baltiešu sieviešu padomi, un tā atķaK varētu ^t ame^ pati ^ar sevl> it sjsviš-; ii, ja atceras, % tie^i sievietes IJazīStams ar savu intuīciju, kā' arī spējii npv^t' pas^ dar: bus Hdz: sekmīgam iipbeigUmam; Latvieši bija fsui pāretāvēti^^ dažādām jaui^tnes un studea^u organizācijām, tāpat ilgu mūžu dzīvojušām politiskām partijāai un arcjdbiedrībāJh: (inžeai^, juristi iLtt>,feču jūtainš bija karavīru un luterāņu baasņlcas I^rstāvju,.trūkums. Vai laikā, kad atcerainies reformācijas 450. un Latvijas valsts dzimš^^ gadskārtu, kas albi ilija sava veir dā aktivitātes xm pretrunu piesātināti notikumi, mūsii tradici-jĶprasItu malā stāvēšanu? ;
^ulci atklāja mons. X nas, atcerēdamies reizes savā gar ļ?ajā mūžā, kad nācies darboties baltifiēiĻ lietās, — tās arvien devušas svStfeus augļuSi ViņS ari nolasīja deMarSfeiju, ku?a bija p^kaldroti šis sapulcei : mērķi, kuros neietelp ne tādu rezolūciju pi^emšaaia, kas saistītu rplfias organizācijām, kuras uz sapulci sūtījušas savus pārstāvjus, nedz ari kādu jaunu vai paŗallSIu organizāciju radīšana ,bet ■ gan žaformlčijas apmaiņa, pārrunas piar kopīgiem spēkiem un veicamo darbu, priekšlikumi šl darba stiprināšar
lietuviešu kultūru nākoši ; gada aprilī, tautas svētki — plašs kon gress Vašingtonā jūnijā, tautas deju festivāls CJkagā jūlijā, sportam veltīta nedēļas nogale Ņujorkā augustā, lūgšanas^ diena septembrī u. c. maz^i §arikoju-mi. Čikāgā 16. februM us pusstundu aizrunāta televīzijas stsr cija. īietuvas heatksffļbaš^^^^d^^ ār speciālām prograsEmSsņ bez tam atzīmēs vēl 21 radiostacija. Nākošajā gadā ķnWsā 8 grāmatas angļu valodā par Lietuvu un lietuviešiem, kā ari vairākas bŗo-■■s^ūras,-- ■
Tā kā periodikā parādījies Amerikas latviešu apvienlhasa^ zinums, ķa īpašs p&rstāvis, kaš ziņotu sapulcei paŗ latviešu pļ?^ niem, nav sūtāms, jo BAT0N latviešu sekcija taču ir ari ikLAs locekle, tad N. Trepša nōlas^a ALAs iecerētosprojēktus no apvienības biedriem piesūtītās ziedojumu vākšanas karHtel pievienotās lapas. H. AMso savukārt ziņoja par igauņņ nodomiem; kuri gan vēl nav pilnl^ izstrādāti, tādēļ viņa ziņojums iznāca īsākā. Jūlija sākumā igauņiem ŅiijorkS Pļaredzēti dziesmu svētki. Bez tam pār saviem nodomiem rni paveikto ziņoja ari: Baltiešu sieviešu padome, kā ari atsevišķo tautību sieviešu padomes (J. Kurmane, H; Kulbere uh H. Ozoliņa), ALJA (A. īPauga); Ņudžer sijas baltiņu biedrib^ (V. ^Md^ nis) u. c. Kaut ;gan āirsnfeais Un neatlaidīgais baltiešu kopdarba atbalstītājs Dr. Ansis Klarps. ne-(bija varējis ierasties, vi^; Ziņojumu nolasīja prāv.N. Trep^ Dr. Karpa izteikumi atrada didr-
- (Nobeigums 5. Ipp.) - ;
■ 31. deceinbft pLB.30 vakarā V'NvPark;HoteI,l
MBA DEJU; MtŽIKA' PILNA BUFEI® -- ^ .r^^^^ ^VATSPIRDZlNĀOTf le^ja <Ķmām: $4, kungiem ^5,: ieskaitot vietu jrie galdiņa. Vēlama iepriekšēja pietei^anās pie: L Priedulāja, tālr; 775-1882, L.; Lapiņa — 736-9490. K., Ķezbera ^ DI 2-2324.
Modris Zandhergs
Samērā šaurais atskats un jaunatnes darba analizē, kuru sniedzu ;„Ļatvj ja Amerikā" 80.—82. numurā, kā jaunietim; tā gados vecākam tautietim radīs bieži vien atšķirīgas pārdpnias, tos jaunatnes darbā ir slikts, kas labs uņ kur varētu panākt uzlabojumus. Ne visus pozitīvos, ne ari negatīvos faktorus jaunatnes darba iespējams nosaukt. Bez tam, jau minētos katrs lasītājs izvērtēs pēc sava subjektīvā viedokļa, pievienojoties vai nepievienojoties arī šim autoram.
Lai varētu ieteikt ierosinājumus un uzlabojumus, ir jāzina, kas bijis slīiktš uri nav sekmējies. Sabiedriskā darbā-Tin situāciju pārmaiņās izvērtēšana uU analizē ir svarīga. Būtu labi, ja latviešu orģaiaizāčiju struktūra, funkcijas un ideoloģija būtu zinātniski izvērtētas no socioloģiskā viedokļa, kas dotu objektīvus datus labākai turpmākai nacionālu mērķu spiŗaušanai. Ļoti žēl, ka rtiumš, latviešiem, ir tik maz sociālo zinātņu akadēmiķu, kas varētiļi pētīt mūsu nacionālās un organizātpriskās grupas. Ekspertu atziņā atklātos kļūdas, rastos vairāk jaunu ierosinājumu un ideju mūsu nākotnes daŗ. bam. ilDŗoši vien, tad nevajadzētu arī sēdēt valdes sēdēs, kuras daž kārt ilgst pat desmit stundu. Vai iadmūsu nacionālie mērķi un metodes to īstenošanai tik grūti for muiējami? Vai ari musu rindās ir par daudz „ģaisa jaucēju"? Ja gribam auglīgu nacionālu darbu, tad mums vēļ pašiem jāskolojas mn-jāau^,'"
-Jf ir,-
DAUGAVAS VANAGU ZIEMSVĒTKU TIRDZIŅŠ. TORONTO ■.
GadskārtēJaSs DV rīkotais Ziemsvētku tirdziņš Lativiešu nanm Toronto bija pulcinājis daudz apmeklētāju ari no citām pOsētām. Augšējā uzņēsnumā: ,,Es atbraucu laimēt vienu no latviskajiem spilveniem,-* ļzteicas HamiltOHsas sabiedriskā da^ uri gaidu vadītāja T. Gailīte (pa, kreisi). Taču iaiihe ir untumaina -^^^ šaujas ložu tikai četras bija pilnas, nedodot ari iecerē-
tos laimestus. No T. GaiEtes pa kreisi A.Beizaks, ložu pārzine S. Tērauda, R. Āpše, Kanādas vanadžu pr-ce M. Jonāne un izlozes vadītāja A. Selgā. — Apakšā pai kreisi: Tirdziņa apmeklētājas varēja ari izdaJpis^es. Ķā jālieto pareizs „meiķaps", demonstrēja košmētiķe Marija Karola, kas uzņēmumā apstrādā'' tbrontieti Mildia Salnu.— Apakšā pa labi: Kanādas DV valdes kasierim Ē.:-BritffiiāBk:''to A., Beneone. . .. Foto: Liģers
organizētās ceļojošās izstādes Liatvijaš dibināšanas 50 gadu afe* zīmēšanai atklāšana pārcelta no sākumā paredzētā nākošā ga,da februāra uz 16. martu. Mal^ ari vistai iio Oarnegie Endow-ment telpām (iepretī. ApT^enot®-jām nācijām) uz .Sheraton Atlantic Viesnīcu Manhatenā. Ņujorkas caitrā. Jaunajā vietā izstādes rīcībā būs 65(K) <kv. pfdu Melas tel-
Izstādes rīcības komitojas ža Dŗ. Ņorviļa vadībā 7. decembra sēd§ pabeidza plānošanu, lai varētu stāties pie eksponātu apzināšanas, sakopošanas un sagādes, izstādesmaiteriāli pēc skates Ņujorkā ceļos uz Toronto (aprīļa Otrā pusē) i Čikāgu (28; ņmijs ,— 1. jtmijs), -Klīvlehdu (30; aug. — 2. S8pt.), Va^rigtonu (oktobp vidū) un Trentoriu Ņu-džersijā (novembri), Apspri^ nā- ir ari Miiieapole, DetroitiE^ Bostona u.c. vietas.
Izstādes satura komplektēšanu paredzēts pabeigt vēl decembri. „Darbi virzās uz prieku, tomēr vēl lielāks darbs ir priekšā,'' ziņoja ricības komitejas priekšsēdis. „šo darbu mēs viaram veikt, un tas mums jāveic, jo atkāpšanās asv." ■
Tēlotājmākslā izraudzīti 37 mākslinieki; /Rīcības komiteja stājusies sakaros ar visiem, kaut vaiī^ mākslinieki vēl nav at
'ssukušies. Izstādei domātās gleznas iesūtāmas Kāriim Balodim (1835 Prederiok Ave., Merrick, New Toŗki 115s6, U.S.a,), D^l labi jāiesaiņo, lai adresātu sasniegtu nebojāti. Par tālāko drošību rūpēsies izstādes rīcības komiteja. Tautas mākslas nodaļa, kuru pārzina O.Cjrins, apzinājusi eksponātus, kūŗiis vēlāk vērtēs 7 lietpratēji, še galvenā grūtība ir: tā, ka eksponātu īpašnieki tos riegriļ) aizdot uz pārāk ilgu laiku.
Grāmatu ngdaļa telpu šaurī-; baš dēļ. var izstādīt tikai' 50 darbu, kas rada. problēmu rādāmo grāmatu izvēlē, jo trimdā vien izdots vairāk nekā 3500 grāmatu, neskaitot periodiskos izdevumus. ī'amatota prasība būtu arī neatkarigās Latvijas izdevumu parādīšana.
; Mūzikas nodaļā: ar attēliem, partitūrām u.c. materiāliem pa-ESdzētS'reprezentēt 23 trimdas komponistus, kas muzikālo izglītību ieguvuši. Latvijā, -^pat-t'a-' gad jau mirušos Latvijas briv-valsts laika skaņražus. > Filatēlijai un numizmatika^^ nodaļai/materiālus dos:H. Kļaviņa,: kura savas kolļekcijas ļoti bieži izstāda Ņujorka amerikā-ņti izstādēs, izpelnīdamās atzini-
5, 20 un 100 latu banknotes, iepriekš rakstot;; Mrs.' H.: Kļaviņa, 314 Garfield Place, Brooklyn,
:n.y. ii215,'u.s:a.:,'"
Praktiski visi materiāli jau sagādāti teātra nodaļai, tā reizē atzīmēs, ar! latviešu tepŗa, 100 gadus. Izstādē būs redzams^prof. J. Kugas makets M. Zīvertaļu-^ gai „Mincliauzena precības", lin 2 krāsainu dekorāciju meti. Uzņēmumu vidū būs Ādolf aAlluināna un pŗof. J.. Kugas portreti, Latvijas laika aktieri, latviešu ■klasiskā, dramatiskā: literatūra — Rainis, .Brigadere,As un. Blaumanis, bet no trimdas : rakstniekiem — M. ZīveŗtS; un Anši; 'Sglītis■ A. Vinķlers.. dos Raiņa „Uguns un nakts" -.izrādes maketu. Nodaļas nodoms ir uzsvērt,' ķa latviešiem J;eātris:.. ir
taiitas māksla. ;.' .
Pār . lauksaimniecības^ sasnie^ gurnu un īpatību parādīšanu sēdē referēja prot F. Staros. Do māts parādīt tipisku latviešu sē tu,. agrārreformas, sasniegumus
; Nav. piemirsta: arī latviešu zinātne :Un zinātnieki ■— inženieŗij architekti un izgudrotāji kā brīvajā Latvijā; tā svešumā.
Stipri kodīgas piezīmes prof. bas un godalgas. parādītu ļP. Star^^^^
Latvijas naudas zīmju un monē- sēdes dalībnieku va^^^ zāciju darbības _ plašumu, dalib-
viešu jaunatnei?^ Lai ja,unatnes rosība un panākumi augtu, pro tams, negatīvās īpašības jāvirza pozitīvās sliedēs. Te nepieciešami darītāji, Ir jāatmet nepareizā un novecojušā pieeja. Labākiem im darbīgākiem jākļūst arī pašiem jauniešiem.
. šajā ,,bezpienākuma" laikmetā ir jāpieņem atzinums, ka bez darba un uzņemtā pieriākuma veik-šaims nekas nav panākams. Bet jaunieši pienākumā ir jāiejūsmina mi jāieaudzina. Šis ir audzinātāju im ideologu darbs. Ūn tieši tagad mums vajag daudz un labu audzinātāju , un ideologu Gandrīz lieki teikt, ka šāsdienas jaunais latvietis ttiaz atšķiras np kanādiešu jaunieša. Strupa pateikšana vai pavēlēšana ne vie^ nam, ne otram vairs nelīdz^ Ir jārod labāki veidi
ideju, mērķu un labu domu par darbu latviešu nacionāli kulturālā un politiskā laukā mūsu jaunatnei ir daudz. To pierādīja nule notikušais LNJAK 13. kongress, kurā paši jaunieši ierosināja vismaz 73 dažādus projektus^ Žēl tikai, ka tikpat daudz jauniešu nepieteicās šos projektus īstenot, tiekas, ka te slēpjas galvenā problēma. Nav jājautā jauniešiem, kaš viņiem jādara, bet vai viņi ir ar mieru ko darit?
Liekas, ka jaunieši darba un panākumu nozimīgimm skaidri neapzinās, apmierinoties gan ar idejām, bet necenšoties -tās īstenot. Čitŗēīz darba iespējas netiek pienācīgi noorganizētas, vai pieliekami interesanti ievirzītas, M iesaistītu jauniešus, kUr viņi varētu būt ne tikai talcinieki, bet sabiedriskā darbā varētu arī gūt zināšanas un patiku. Daudzi darbiņi, kurus ierosina paši jaunieši, neliek iesākti tikai tādēļ, ķa darbiņš nesola neliādu patiku.
Bet psicholoģija ari māca, ka cilvēki ar lielāku patiku dara to, ķas viņus vairāk interesē, nevis to, k:as viņiem nāktu par ļalju. Cilvēki, piemēram, nebēdā par sniēķēŠanas sekām, noteicējs faktors tikai tas, ka smēķējot viņi gūst zināmu baudu lin patiku...
Tādēļ, lai pozitīvi ievirzītu jaunatnes darbu un gūtu sekmes, vispirms jāatrod iemesli, kas ierosina un pamudina darboties. Būtu arī interesanti izpētīt latviešu grupais. Piemēram: orgāni-
jās u.t.t. Tāpat vajadzīgi dati pair to, dk un kādā sabiedriskā aktivitātē latvieši iesaistījušiesi kādus līdzekļus par to izdod un kādi viņu ieskati par sabiedrisko darbu. Iegūstot dažus zinātniski pamatotus datus un atziņas, var* būt sabiedriskie dī&rbinieki varētu ietekmēt jauniešus uz darbošanos sabiedriskos pasākumos, socioloģiski dati tieši par latviešu jauniešiem ir ļoti trūcīgi. Mēs nevaram pat pateikt, cik tiels procents latviešu ģimeņia sūta savus bērnus laiviešu pa-pildsķolās, cik ir tādu^, kas at-bīdsta latviešu pasākumus un eik liels ir šis atbalsts. Tāpat būtu vēlami dati, ka tautieši ieskata par svarigāko mūisu trimdas nacionālajā darbā. j
Atbildes uz šiem un līdzīgiem jautājunuem varbūt varētu dot kādas atziņas, kas ir tas dzinējspēks, kas iesaista daļu jaimieŠM un tautiešu sabiedriskā darbā, bet ne visus. Kaniēri nebūsim skaidrībā, kā iesaistīt neaktīvākos, mūsu rosība jaunatnes im vecākās paaudzes darbā nepapla-šlnāsies, bet gan drīzāk apsiks.
Jāapellē ari pie cilvēku saprāta un gribas darboties latviešu vidē. Bēdīgi, ka vecākā paaudze, ār latviešu valodu mantojumā, savās profesionālās gaitās atrod to par grūtu un grib to vienkāršot. Vai tiešām tik lēti mēs gri-bain kļūt? Ir kauns, ka vecākž nespēj latviešu valodu iemācīt saviem bēnueiril Tas norāda, ka esam kļuvuši nevarigi, nevērīgi, uņ neapzinīgi sav^v i latviskumā.
Sabie4riskais,;;darbs, protams, d6d( iespēja^ lemšanai, savu d®» mu izteikšanai, individualitātes rādīšanai. Ar darbošanos sabiedrībā, mēs isdkopjain sevi sabiedriskās un jļorganizātoriskās spe^ jas. Iespēja izmantot sabiedriskās zināšanas tādēļ daudzus ierosina ūz darbošanos» tā īstiem individuālistiem rodas iespējas izvirzīt savus ideālus un mērķus, par tiem cīnīties un pārliecināt citus. Bet cik daudz caurmēra jaunietis zina par visu to?
Ar sabiedriskās dzīves struktūru un funkcijām jaunietis jāiepazīstina visās detaļās, ja vispār gribam latviešu jauniešus iesaistīt latviešu sabiedribā. kā būtu, ja ar visu to liiūsu sekmīgākie leķtori-sabiedriski darbinieki iepazīstinātu jauniešus ari lat]viešii3 skolās un ģimnāzijās?
Citreiz mēs, latvieši, — un ari jaunatne — jplātāņiies kr to, ķas nemaz neesam, apgalvojot, ka esam individuālisti. Bet | kādēļ tad savā individuālā veidā mēs neturamies pie savas pārliecības, lai tp īstenotu par pašcieņu sev im lepnumu mūsu tautai? Bieži, kad muņis jāveic sava ihdivi-
tu abas puses, viņa lūdz tautiešus aizdot i santīma gabalu un
domu; ka parādāma arī sporta (Nobeigums 5. ipp.)
nieku skaitu, vai dalībnieki dar bojas arī kanādiešu organizācl«
duālā daļa, samaksājot pāris dp> liaru ziedojumā kādam naciotiāl-pplltiskam pasākumam vai labdarīgam mērķim, ļaizņurstam vi-sii individualitāti...
Visos laikmetos no jaunatnes daudz ko gaida. Ari latvieši. Ņ<&! reti dzirdam kritiskas piezīmes» ka jaunatne nekā nedara, vai kaut ko dara nepareizi.
Par jaunieti kā skolēnu varētu daudz ko teikt, par viņu kā nacionālas tautas piederīgo ir šī rakstu sērija.^ Protams, varētu ari teikto vēl papildināt.
Nobeigumā toriiēr jāuzsver viens: jaunietis ir hiācams, mā^ cās un ari ttiaca citus. Jaunietis spēj iedegties par ideāliem un ir ar mieru tos aizstāvēt. Šī ir jaunatnes Uelā priekšrocība, kas tai uzliek pienākumu aizstāvēt paša tautu. Nav lielāka un svētā;! ka pienākiinia partb!
Nedrīkst tomēr aizmirst, ka jaunietis savā laika sadalē iŗ vēl vairāk aizņemts nekā vecāki. Skolas ir svarigaš un n:iācīš^s paņem laiku. Brivā laukā vairāk gribas priecāties, nekā vēl strādāt. Bet jaunatnes darbā abas šīs lietas jācenšas apvienot. Atbildīgas jaunatnes apvienīiiu lin pulciņu valdes im sapratīgi jaunatnes darbiiiieki to ari prot. Jauniešu ricības komiteja, kura (Nobeigums «. -IpPf)