(S liATTOA AOT^Tt^-^ 'Seatdlems, im,: g. 16.. decembris,
HAMILTONA
(D Latviešu skolas eglītes sari-'kojuinu 10. decembrī ievadīja māc. E.. Pavasars ar svētbrīdi, Sarmītei Bultei veicot klavieŗ-pavadījumus. Programmas daļu uzsākot, 4. klases audzēkne Līga Roze "deklamēja 2. Lazdas; ^^g-leš zars",, skolēmi ķpris,skolotājas M. Zemītes yadībā nodziedāja divas dziesmās, Seti. klases
■ audzēknes; Astrīda .Ķiķauka: u^^^ Inese Tuldere nolasīja : Pāvila;
. KlāJia ,,viēštiili Zie^^ vec^ tiih". 2.\ klases audzēkņi bija sagatavojuši divus prieķšnesunius^, > zēni norunāja ,,Mēs ar tēti'V "bet nieitenes, rokās turēdamas lel-. Ies, noskaitīja Raiņa .«Leļļu veļas .diena". Arī rūķīši bija ieradušies un stāstīja par saviem piedzīvojumiem ar ļ meža vīru, kā arī pār ceļojumu lielā pilsētā.; 7. klases audzēkņi savam priekšnesumam bij a izvēlējušies H. idorbes „Šals uz Daugavas", ku-. ŗā; piedalījās ifcikai 3 skolēnļ. Programmu pabeidzot, 5. klases skolēni un 3. klases meitenes uz-.iveda Lūcijas Caukas sacerējumu;
. ;,iSniega pārsliņa".' Skolas padOr
> mes vēcāku pārstāvis ^.'Bitma-nis .pateicās skolēniem uņ skolo-, tājiem par lielo darbu, priekšnesumu sagatavošanai bet vecā-Mem par sniegto atbalstu. Skolas pārzinē E. Gulbe pavļēstīja, ka skolotāja ■ Velta . Avenā atskatās už ilO latviešu;:skolā aizvadītiem gadiem.-; viņu sumuiot, E. Bitma-;ņi& pasniedza grāmatas* V^ rīkojums beidzās ar kopīgu azai-
;-du un, rotaļām, ierodoties aiļi Ziemsvētku vecītim.
ja tenors Andris Gers, Tad P. Zariņš visus lūdza «justies kā mājās" un sēsties pie skaisti klātajiem galdiem . Atlil^ušās vakara stundas ātri. aizsteidzās a. Grīn-berģa uz akordeona spēlētās un vadītās dziesmās,. © Vietējais jatoatnes pulciņš Rota 2i. decembri pīkst. 7.30 vakarā ev.-lut. Kristus baznīcas jzā-lē (ļ8 Victoria St. S.) rīko Ziemsvētku eglīti. Paredzēta filmas ;iz-|-āde; par jauniešu/ dzīvi. Ieradīsies;' ari: Zienisvētkti; vecītis, pēc tam deja. Katram ņemama līdz dāvana;! ;dol. vērtībā. BSK
;:•;;;/ w.;kAmNA§
o Sv. Katrīnu vanadžu kopas gadskārtējā Jaungada sagaidīšanas; balle notiks '31. decembri pīkst. 9; vakarā Lincoln Curiing Centrē (370 Ohtario St,) lielajā zālē. Spēlēs iecienītā vācu deju kapella. Par telpu; dekorējumu, cienastu un dzērieniem gādās ri-kotājas, kas aizvadītajos gados vienmēr pārsteigušas viešus ar savu izdomu un aspiutlbu. Ari šoreiz vaiiadžu kopa ī$i pirms jaunā gada sniegs īpašus priekšnesumus, veco gadu Izvadot.
6); Loridohas latviešu organizāciju un draudžu darbinieku apspriedē 4, decembri piedalījis ari vietējais LNAK pārstāvis. Sēdes dalībnieki ■ pārrīmēja Latvijas un Baltijas valstu kopīgos 50 neatkarības proklamēšanas ressarīkojunius, izraudzīja to datumus līdz nākošā gada augustam un vienojās dāvināt; augstā-
® Izmeklēšana par Latvim kredītsabiedrības aplaupīšanu, par ko ziņojam milsu laikraksta iepriekšējā numurā, vēl turpinSS, bet pagaidām nav pietiekamu ao^ rādījumu vainīgo apcietināšanai. Izmeklēšanā noskaidrots, ka atrastais radioaparāts„Selga" pie^ der nama pārzinim P. Vllmanim.
Paļa no darbiniecēm ar daiļamatnieku darbiem Toronto Sv. Jāņa draudzes dāmu komitejas riko-tajā gadskārtējā bazārā: ņo kreisās — B. Tiltiņa, Miķelsone, M. Sproģe, V. Šiiniņa, dāmu komitejas pr-ce L. Jansone, E. Buka un A. Kleķerej \ Foto: J. Liģers
©Latviešu kara veterānu-strēl- ko ;mācības Jestāžii bibliotēkām v^^^ ^^^^^
Sakarā ar nesen Montreala no-, sasauktā Rītdienas federācijas valdībām pārējo etnisko grupu tikušo franču vispārējo ,,valsts" konference bijusi /apvainojums atzīšanu apstiprināt konkrētā
vienai trešdaļai Kanādas Iedzīvo- formā. Kanāda nekā neiegūtu, taju. šai konfer6nQē pārējo li©- uzspiežot:-imigrantiem amerikā-lāko etnisko grupu — ukraiņu, ņu „kausējamā katla" ideoloģiju, poļu, vācu, indiāņu un ēskimu, j Tomēr T^si trešās gnīpas kana-nerunājot par itāliešiem un ma- jlieši pirms Ieceļošanas zinājuši, zajām etniskajām ģrupāņi ka Kanādā valda tikai divas ōfi-
sapulci (Ēstates - General) sarosījušās arī pārējās lielākās Kanādas etniskās vienības, īpaši ukraiņi, kas jau labu laiku niēģii^ juši giit spēcīgāku noteikš^u valsts aparātā.; Ukraiņu izcel-
nieku biedrība Kanāda 9. de-. cembrl Latviešu biedrības namā •bija rīkojusi groziņu vakaru, ku-; . ŗa norisi, pieminot šai gadā mirušos strēlnieku virsniekus vltn. Paulu Luksu. un. plkv. Edvīnu ;; Medni, vadīja Pēteris ; Zariņš^. Pēc klusuma brīža .Jāiiis. Vilks viņu piemiņai deklamēja T. Ķŗū-.kas„Vāroņieni Daugavas - Vanaŗ giem". Pēc tam O. Moruss īsā priekšlasījumā pakavējās pie leģendāro strēlnieku pulku tapšanas, stāstījuma nobeigumā ; visiem vienojoties Latvijas himnā. Koncerta daļā, Mārai Ezerkalnei veicot klavieŗpavadījumu^, klau-
Latviešu nacionālg fonda izdoto grāmatu „Latvia — jDountrjr and People".
® Londonas latviešu, kopas dāmu komiteja M. Rietas vādiļsā 10. decembrī bija rīkojusi gadskārtējo Ziemsvētku tirdziņu, kas bija ļoti kupli apmeklēts. Visvairāk pircēju pulcējās pie latviešu rotas lietu stendiem, (divi ņo tiem bija no Toronto) un pažii dāmu Ziemsvētku cepumiem: Tais pa. šās telpās bija ari izstādītās Venerandas Vabalas gleznas (no Sv. Katrīnām). Tirdziņa nobeigumā P. Arnds diapozitīvos demonstrēja prof. A. Dreimaņa aizvadītās
Vinipegas, runādams ukraiņu na-.cionālās federācijas svlnīb^ Ed-montonā decembra pirmajā nedēļas nogalē, uzsvēris, ks bsz frančiah un angļiem, kas cēluši veco Kanādu, jaunās Kanādas veidošanā piedalījušies āri neskaitāmas citas, etniskas grupas.
Senators Juziks domā, ka pn-tario premjera Ŗobaŗta Toronto
sitājus ar dziesmām iepriecina^! vasslras ceļojtmftu pa Čschoslovo-ļAustnim t. Fs,
kiju, Poliju un Berlīni. Prof. a. Dreimanis pastāstīja dažus ceļojuma epizodus, īpaši salīdzinādams dzīvēs apstākļus šais trīs zemēs. Stingrākais režīms pastāv
kultūras pienesumi uri sasniegumi Kanādas saimnieciskās dzīves veidošanā nemaz netika pieminēti. ^ Juziks ierosināja izveidot koordinācijas koiniteju, lai sasauktu „trešā elementa" —etnisko gn^ni, kas nav ne aņgļl, ne franči — pārstāvju konferenci. Tā varētu sanākt Otavā 6 mēiie-' šu laikā ar dalībniekiem no ikvienas etniskas grupas organizācijām. Ari šīs grupās iestājas par nacionālu, apvieiiotu nākotnes Kanādu, bet tās vēlas tikt atzītas par pilntiesīgu Kanādas daļu.
„Mēs tagad esam trešais elements, bet mēs būsim trešais spēks, kad Sāksim darboties," Izteicies iikralņū ipļgtorsl
ciāli atzītas valsts valodas, tādēļ — arī ja kādā apgabalā būtu ukraiņu var citas etniskas grupas majoritāte — viņiem nebūtu tie^ sības pieprasīt "savai valodai valsts valodas statusu.
Pēc viņa sasiešanas zagļi pievākuši aparātu, no naudas maka izņēmuši naudu un no galda ar! nama atslēgas, starp kurām 'gan nebija kredītsabiedrības atslēgu. Tādēļ atslēgu saišķis nomests uz grīdas pie atlauztajām kredītsabiedrības jdurvlm. šie fakti liek domāt, ka Iebrucēji vii^lŗms uzlauzuši pagraba stāvā esošās noliktavas, sasaistījuši nama pārzini P. Vilmani un tikai tad leiau-zušies kredītsabiedrības bitdjā, 0 DV Toronto nodaļas rīkotajā Ziemsvētku eglītes pēcpusdienā bērniem 9. decembrī Latviešu nar mā, kiiŗā bija pulcējušies ap 30 bērnu, sasliniuša māc. Ā. Čopa vietā svētbrīdi vadīja māc. R. Skšteins, mazajiem un lielajiem klausītājiem pastāstot par Ziemsvētku brīnumu. Pabīgi, lielāko jūsmiu mazajos pēcpusdienas dalībniekos izraisīja Ziemsvētku vecīša (H. Miķelsona) ierašanās. NO viņa rokām saņemot vanadžu sarūpētās dāvanas, bērni deklamēja uri skaitīja dziesniu pantus. Inese Akmene, spēlējot akordeonu, vadīja rotaļas.; Vanadzes Z. Grēkei:es vadībā bija rūpējušās arī par mazo draugu pacienāšanu. — Vakarā notika nodaļas eglīte pieaugušajiem, ierodoties vairāk nekā 50; dalībniekiem. Valdes pr-dis I. Zamlovskis uzrunā ; aicināja ticēt Ziemsvētku saderības vēstij ■ un būt; vienotiem organizācijas darbā.: Viņš , « , arī vadīja vakara programmu, Toronto atsāj' dēlu Georgu
UJLL
rastie, augtie un visaugstākie tautieši), bet izpalika vanadžu sagatavotais L. Auzānes-Vītoliņas sarakstītais uzvedumSi jo iepriekšējā naktī latviešu kredisabiedrī-bas aplaupītāji bija smagi ievainojuši galveno tēlotāju F. Vil-mani. Vanadžu pr-ceR- Zamlov-ska paziņoja, ka vanadžii veltes {aploksnes) svētkos piešķirtas neredzīgajiem K. Riekstiņam, A. Anšmitam, K. Grēkeram, lāčplē-sim A. Vītoliņaiņ un R; Straadir ņam. Vakara dalībnieku vidū bija arī Kanādas DV valdes pr-dis E. Krūka, kas uzrunā visiem novēlēja skaistus svētkus, ® TLB inženieru un techniķu kopas referāta vakarā 8» decembrī Latviešu namā inž. P. čer-navskis runāja par tematu „Gn-tario spēkstacijas". Bija ieradušies ap 40 interesentu, kurus ar runātāju iepazīstināja inž. E. Skuja, norādot, ka referents Vāci ja beidzis Hanoverās technisko augstskolu, iegūstot elektrotech-niskās fakultātes diplomu un inženiera gŗadu. Kanādā bijis nodarbināts Ont. Hydro sab-bā, bet pēdējos 5 gadus strādā par inženieri pie Dūglas-Poinia atom-Bpēkstacijas būves projektēšanas, . Apmēram stundu garo referātu klausītāji uzņēma ar atzinību. Pateicies referentam, kopas pr-ks inž, Ķ.; šlesers lūdza atbalstīt kopas darbības albuma iekārtošanu, ziedojot uzņēmumus. Kopas gada sapulce paredzēta 12. janvārī pīkst. 8 vakarā Latviešu namā.
® Pēc ilgākas' slirņoSanas 7. de» cembri Queen Ellzabeth sUmnicS 79 gadu vecumā mirusi Ņina Gii-seva. Aizgājēju pēdējā gaitā uz Riversāldes kapsētu 11. decembri -izvadīja māc. A. Briedis. VI-
kuru pēc kopīgi nodziedātām
„Le Devoir" ari aizrāda, ka pēc svētku dziesmām ar deklāmāci-angļiein un frančiem skaita ziņā ju uzsāka I>V teātra Kanādā ak.
lielākā ieceļotāju grupa Kanādā ir vācieši — 1.049.599 jeb 5,8% no visiem Kanādas led^votā-jiem, kamēr ukraiņu ir 473.377, itāliešu 450,351, holandiešu 429.679, skandināvu 386.534 un poļu tikai 323.51T. (šos datus laikraksts ņēmis ņo 1961. gada tautu skaitīšanas rezultātiem). Franču laikraksts izsaka šaubas; ka šāds daudzās mazās patstāvīgās vieni-
Lielais KvebeliM franču laik-|bāssašk^ „spēks" varētu ko raksts „Le Devoif, senatora Ju-;ievērojamu panākt m ironl^ zika ieskatus komentēdams, 5. vaicā f- kāda tad būtu paredza-
decembra izdevuraā apgalvo, ka Kanādas franči pilnā mēra atzīst šādu iniciatīvu un labprāt atbalstītu „trešā spēka" kongresu^ ieteicot federālajai uņ provinču
lietojan^ ofici-
trise Anita ;Bencone. Atjautībām bagāta bija pašapdāvināšanās norise, kuru raiti vadīja O. Zvirgzd-grauds: dāvanu saņēmējiem bija jāskaita pantiņi vai jāievada, kāda dziesma. Tā vakara programma vijās raibā dažādībā. Feļetonists ErlšSvĶepals ventiņu mēlē pastāstīj a par svētku izdarībām ventiņos un še, rakstniece JU Auzāne-Vītoliņa sniedza asprātīgi tvertus iespaidus par latviešu sabiedribas šķirošanos (pa-
franču valodas .„oficiālltātl" ta-' jos novados ārpus Kvebekas, ku-
majā kongresā ālā valoda?...
Uzmanīgi pārlasot minēto ŗak- ŗos kāda cita etalska grupa Ir stu, var konistatēt, ka franči no-ļ noteiktā pārsvarā pār angļiem bažlji^ies par iespēju n^tzīt' vai frančiem. —m
ielaušanās latviešu .kredītsabiedrībā •■. .TOKONTO ;
Tautieši, kas sestdien, 9, decembrī, devās kārtot darījumus latviešu bankā" Toronto, ka tā agrā rīta stundā aplaupīta (skat. rakstu mūsu iepriekšēja numurā). Augšējā uzņēmumā: Kreditsalbiedrības pārvaldnieks A, Svenne klientiem rāda uzļausi o seifu; aiz viņa pa labi biroja darbiraece e. Rasina/-- Apakšā pa kreisi: Tāds izskatījās smagais tērauda seifs, kura apgāšanai vajadzīgi vismaz 3---4 vīri. Uzņēmumā tas redzams atlauztām duryīm uņ nolauztu roķturj (palicis tikai riņķis), kas iedarbinadurvju mechaiīismu. Uz seifa laupītāju atstātie darba rīki ^ cirvis, lauznis un liels skrūvgriezis. — Apakša pa labi: tatvieinn nama Toīronto pārzinis fricis
• •Vilmanis pēc ievainojumu salūšanas. • Western-slimMcā.; vFotorJ.- Liģers.
Musu laikraksta Austrālijas līdzstrādnieks Eduards šmugajs Sidnejā ;2. decembrī kļuva 60
^ gādnieks. Ja mūsu laikraksta lasītājiem viņš pazīstams gandrīz vai vienīgi; no interesantajiem publiciējumiem .Latvijā- Aineri-kā", kaut 1965. gadā vi^š viesojās TOronto un ari ASV^tad Aus^ trālijā Ed.. šraugajs iŗ viens iio pazīstamākajiem latviešu sabiedr riskajiem - darbiniekiem Eduards šmugajs daudzu gadu
ļ darbu veltījis Latvijai un; latviešiem, nepazīstot atpūtas un pa-guriiraia. Viņa sirdslieta visu laiku bijusi jaunatnes audzināšana, IcUŗai pievērsies jau 1929. gādā pēc Rēzeknes skolotāju institūta absolvēšanas, ši darba nozīmīgākie posmi bijuši, vadot Punduru
'G-klasīgo pamatskolu, •;Getinge-nas latviešu nometnes skolu pēckara laikā Vācijā un pēc izceļošanas Latviešu, apvienības Austrālija kultūras daļas skolu no-zari.
; Mācīdams citus^Ed. šmugajs, nav mitējies' mācīties ari patS; Tā viņš savam skolotāja dlplo-mam 1941. gada Latvijas universitātē pievienoja tautsaimnieka grādu, vēlāk turpināja studijas Getingenas universitātē, Austrā-^ lijā vispirms izturēja nepieciešamos pārbaudījumus, kuri deva tiesib^ sākt darbu austi^liešu skolas, bet pērni gadā Sldņ^J^s universitātē ieģtiva izglītības maģistra ;(M. Ēd.) grādu. ■ : Sidnejas literiiro vakaru apmeklētāji pārliecinājušies par Ed. Smugaļa plašajām zinSša nam latviešu literatūrā, it sevišķi attieksmē uZ; Latgalē dzimušo autoru darbiem; Viņa audzinātāja darbam gribētos pieskaitīt ari lasītāja vēstules laikrakstos, aizstāvot savus uz stingriem morāliem pamatiem bāzētos mākslas uzskatus, bet ne tnazakā mērā arī vispārējos rakstus preā§, to
ŗā sācis līdzdarboties jau skolotāju institūta apmeklēšanas laikā, piemēram, izdevumos „Lat-golas Vords", , ■Zīdūns", „Jaunā Straume", u.c. Tagad viņš ir „Lat-; vija Anierikā" pastāvīgais līdzstrādnieks, bet vēl biežāk publicējas i,Austrālijas Latvietī", izteicot Savas domas un vērtējumus dažādos jautājumos un par dažādiem notikumiem, kuri saiSr tījuši sabiedribas, uzmanību.
Daudz darba Ed. šmugajs veicis arī kulturāli ; sabiedriskajā laukā, vadot .Austrālijas latvi^u 9* kultūras dienas. Kultūras fondu un Austrālijas latviešu katoļu biedrībās centrālo valdi. Būdams korporācijas Lacuania filistrs, viņš bijis arī tās un Sidnejas korporāciju kopas; vadītājos amatos.
un mazdēlu Ŗolbertu, bet Austrālijā meitu ar ģimeni. 0 Uz 70 mūža gadiem 11. decembri atskatījās sabiedriskais un politiskais darbinieks agr. Jānis Lejiņš, kas savā laikā vadīja ari latviešu politisko partiju biroju Toronto, daudzus gadus darbojās ari LNAK padomē un bija tās politiskās nozares vadītājs un politisko Jautājumu, referents. Latvijā J. LeJiņS darbojās ari ļSaeimS, ktjr viņu 1931. gaāš ievēlēja no Zemnieku savienības saraksta. Kopš 1941. gada viņš bijis Irlavas mazgadīgo audzināSar nas un labošanas iestādes direktors. J. Lejiņš rosīgi darbojies ari preses laukā un Latvijā k^ dulalkii rediģējis provinces laikrakstu;,/Talsu Balss". Jubilāru goda dienā ar ziediem un veltēn^ sveica draugu un paziņu pulciņš, studentu korporācijas Lettgallla pārstāvlj, kā ari LPB Kanādas kopas pr-ce B. SenkēvlCa un vl-cepr-dis A. Hāsa-Skujlņš.; 0 TLB sestdienas skolas referS-rināta aktivitāte otrā speciālita- tu cikla LNAK izglītības nozares tē — saimnieciskajā laukā, pieda^ vadītājs J. Mežaks ap dud klau-' loties Sidnejas latviešu krājaiz- sītāju iepazīstināja ar ģiriienes devu sabiedrības dibināšanā un un skolas uzdevumiem bērnu au» vēlāk ari tās vadīšanā; dzināšanā. Pēc referāta bija pār-
Bduards šņiugajs ir lepns, ka runas. (Nākošais referāts pare-viņa šūpuļa līksts cirsta Lubānas dzēts janvāri, ezera klanos. Viņš ir alkatīgs, © Ar labiem panākumiem 10. brāzmains, draugu pulka mHē- decembri Centrālās IblbUotēkas tajs uņ stingrs patriots; tvirts teātri beid^ Jaunkanadl^ te-un pat spītīgs, ne no tiem, kas ātra iestudētās Dēvlsa lugas pēc pirmā sitiena pagriež otru Laime, mans ienaidnieks" Izrā-vaigu. Piedalīdamies gandrfe vl- des. Sešu gadu darbībās laikā §1 šās Austrālijas latviešu kultūras ļjļja viena no vislabāk apmeklē-dienās, arī iālajā Pērtā un Jaun-' tajām lugām/ Izrādi apnieklēja zēlāndē, tāpat Latviešu apvlenl-'arī lugas autors, izteicot atzinības Austrālijā. kopsanāksmēs,gus vārdus pat a^^^ sniegumu viņš kļuvis pazīstams ar savu le-ļ un iestudējuihu^^ skatu linvēriējumu atklātu pa- q Toronto luterāņu draudžu
gadskārtēji rīkoto garigo adven-
teikšanu,.
.austrāliešu skolā Hgi vairs ne- ta laika koncertu "lO. "decembri cīnīšos, jo ar 60 gadiem Ir tlesI-, gv. Andreja baznīcā noklausījās Austrālijas gadu sākumS :«dņš .bas pensionēties, bet latvis sa- ^p eoo apmeklētāju, bet prog-daudz laika veltīja ari ;pol!tikai, ļ biedriskajā^ dari)ā. laikam. strSr' j-ammas izpildījumā pled^ās gān referējot austrāliešu klubos dpu, kamēr vien elpošu," jau- somu igauņu, vācu Un angļu par Latviju un komunisma bries- tāts par nākotnes nodomiem, at- draudzes ar saviem koriem un mim, gan arŗpiedaloties Infor--ba^^ .>Ap 'solistiem. No latviešiem končer-
macijas fonda valdes darbā un ceļošu pasauli, palasīšu grama- tā piedalījās vienīgi Sv. Andreja
^^g^ paspēlēšu bridžu un baudīšu ■ draudzes koris dlr.A. P^ Lugarno mājas džungļu Musu-
mteresējoties par austrāliešu pc^ lītisko partiju darbību. Pēdējos gados ŠO darbu aizstājusi pastlp-
mu.'
s
Pēdējās, nedēļās ALAs izglītī- vispārējās darbības plānošanai
bas birojs izsūtījis visiem latviešu skolu; pārziņiem darbības aptaujas, skolotāju reģistrācijas lapas un 'pārlabotos programmas projektus bērnu dārzam, pirmskolai un pamatskolai,
Skoliz darbības aptaujas lapas jau pazīstamas no iepriekšējiem gadiem. Pamatā ir statistiskas zi-^ ņas par skolu . darbību, skolēnu skaitu ūn mācību priekšmetiiem. šīs ziņas ir ļoti^svarigas, jo tās, tāpat kā tautas skaitKanā, dod vispārēju pārskatu par skolu stāvokli uņ iespēju ietvert situāciju ^itļos, kas nepieciešami
un uzlabošanai. Tādēļ jācer, ka skolu pārziņi aptaujas izpildīs rūpīgi, iesūtīs laikā un pievienos ari savus ierosinājumus skolu darbības uzlabošanai. Aptaujas lapās divos eksemplāros nosūtāmas apgabala skolu referentam^ līdz 3L decembrim.
Skolotāju reģistrācijas lapas ir jaunums un izpildāmas katram skolotājam. Tās uzglabās ALAs izglītības ; birojs, tā izveidojot kartotēku par visiem skolotājiem, šie dati vajadzīgi, lai gūtu pārskatu par latviešu skolu sko-
dībā un ērģelniece E. Tlmer-mane. Solisti bija vācu sopriins J. M. Greunere un somu tenors L. Lurvejs.
© Informatīvā sanāksmē par pasaules latviešu jauniešu kongresu, kas nākošajā ga<K notiks Rie-tumberlīnē, 9. decembri Latviešu namā piedalījās ap 30 interesentu. Sanāksmi vadīja M. Vāgners, demonstrējot ari divas filmās par .T^iju un Ŗietumberllnl, bet vispusīgu Informāciju par organizējamo kongresu sniedza Valdis Liepiņš.
APDROŠIKA 463-7313
Vienibā [sp
(Pārnesums no 1. Ipp.) stiem. Igaunis|
digas ausis, un vairākas viņa ide- '^^^^T' jas tika iekļautas vēlāk pieņem-tajās rezolūcijās.
Kā pirmo baltiešiem kopīgi veicamo lietu pārrunāja prasību par Baltijas valstu dibināšanai veltītas pastmarkas izdošanu ASV, Daži runātāji izteicās, ka
derētu dabūt no ASV ārlietu ministrijas oficiālu rakstu, kurā teikts, ka tā nepretojas šādas markas izdošanai, jo pastāv ieskats, ka daļa pasta ministra padomes locekļu varētu tā domāt, Pieņemtajā rezolūcijā tomēr ieteikts atbalstīt organizācijās Americans for Congressionāl Ac tioņ to Free the Baltie States, rakstot vēstules kā kongresa locekļiem uh pasta ministrā padomei, tā ari pašam pasta ministram. A. Pauga pat ieteica vēstuļu rakstīšanas kampaņas aktīvi zēšanai izmantot daudzos paredzētos Ziemsvētku eglīšu un Jaimgāda sagaidīšanas sarīkojumus, nelaižot iekšā nevienu bez vismaz vienas šādas vēstules parakstīšanas....
Igauņu jaunās paaudzes pārstāvis Reins Virkma aicināja pa līgā lietuviešu un latviešu stu dentus, • lai kopīgi „iekaŗotu" savas mācību iestādes, kā ari sa stādītu kopīgu nmātāju sarakstu un priekšlasījumu krātuvi par baltiešiem svarīgiem tematiem, k& ASV ierasts. Tāpat kopīgiem spēkiem derētu iedabūt studentu publikācijās rakstus ar mūsu vie-: dokli, kā ari identificēt skolu bibliotēkās sasūtītos komunistu propagandas materiālus.
A. Pauga ierosināja atbalsti BATUN projektu—lūgt visus brīvās pasaules baltiešus nākošajā gadā rakstīt vēstules brīvo valstu valdību galvām, lūdzo tos iestāties par Baltijas valstu atbrivošanu, reizē aicino arī visās baltiešu organizācl jas atbalstīt šo projektu. Lietuvietis St. Bredis ierosināja vērst vairāk uzmanības Apspiesto tau-' tu nedēļas izmantošanai, kā ari likt lietā ASV kongresa Izmeklēšanas komitejā ( t. s. Kerstena komitejā) savāktos niateriaius par Baltijas valstu okupāciju, nosūtot tos Apv^eņotaijām njĒcl-ifim. J. Balkflnas Ieteica Jubil^ jas gadu izmantot lie tikai kopīgai frontei uz ārpusi, bet ari tuvākas draudzības nodibināšanai pašu baltiešu starpā. Lietuviete n. Umbraža ierosināja sagatavot memorandu ar iespējami daudz parakstiem no visas pBr saules, vācot tos ari dziesmu svētkos tm cltos lielos sarīkojumos. Lietuvietis P. Vitenus aizrā-dlja uz kļūmēm, kuras dsdškārt mazina sekmīgu pasākumu iznākumu, plem. : uz kādu sarīkojumu ielūdz gan; iespaidīgus sv^tau-tiešus, bet liek viņiem sēdēt un garlaikoties, jo visas runas notiek pašu valodā. Tāpat viņš uzsvēra, kā pēc katra mums labvēlīga raksta, kas parādās amerikāņu presē, attiecīga laikraksta re-daktoram vajadzētu sūtīt pateicības vēstules. Bez tam, sarīkojumus plānojot, vajadzētu gādāt par piemērotām telpām, nevis apmierināties ar „caurumu sienā", ko reprezent|cijas nolūkos nekādi nevar izmantot. Mazliet sasparojoties, Ņujorkas baltieši varētu noīrēt kaut vai pašu Lin-kolaa centra Filharmonijas zāli. V. Vinkmans publlcitātes nolūkos ieteica vairāk izmantot veco, labo Un ari lēto paņēmienu — sūtīt lasītāju vēstules laikrak-
tiešu informē ŗā strādātu savas profesij
N. Trepša cilvēkam, lai dīgs tas būtuJ spēkam apmiļ baltiešu interl Daudz būtu ciešākas saite stādījumu &[\ īsu pārskatu pastāvošajai cijām, piemēļ tiešu komitejļ nijas, Latvij£ bai, organizi Congressionāl Baltie States padomi, Balt ibu u. c. Saiļ ganizāciju cij rētu ■ izteiktid veidā. Tā; sļ ru gadu. Pa 1 pārstāvis ij
ganizācijRs tautības), uiļ ras lokālās (pa vienam Pašreizējo komiteju vi līdz vismaz tā varētu dJ tās baltiešu gans. So prļ V. VinkmaiJ Melinls. Pē šāds iestādi jām baltiešu vu darbu rn
p«
(Nobeljd
PAGARIN M
^ Sakarā ar proklamēša ALAs izglitl ja sacenslb: par tematu nās tiesība Darbu ies noteikts Si bet vairāki garināt, 1 Iesniegt y6ļ nevien glltfbas b, valdes pr rlnāt dar līdz 15. f
Darbs tāms sace sēdlm Art Karlyn 02188).. D vārdu ga motto, pil snē autor bākos da 150 un 10 Sacens riieši līdz skaitot), turas die: martā Nu.
AR ŠO Vi
draugiem un visā p4 un JauniE vietā Soģi ALA Latvi) fondā 65
Maija ur Fayette.-bērts Ri Valija Pi Augusts un Edit^ mesviUe,
I
Korporācijas Lāciiania 40 gadu dibii
I