^"•"■^'"ir
Danforth — Bifoadview8 8 istabu BtseviSķa dubulti-ķieģeļu māja, eļļas apkure, 2 mod. virtuves 2 vb3^ īiŖs istabas, iebraucamais ceļš m garāža Lihmis, labi uzturēts. Iemaksa ISOOO.v •
Victoria Village: 6-istabu dubultķieģeļu bui^ovs. Eļļas apkui^, moderna virtuve,^v^^ istaba. Iebraucamais ceļš uii vieta garāžai/īpašums labi'uzturēts. Iemaksa ?4000^,
Egliuton — dubultķieģeļu
s Modemi iekārtots 3 dsāvoķļu nanis; Iemaksa $10— 20.(XI0^
382 Danforth Ave., ToroEto 6 iroiā HO 1-1114 mājās 691-3873
KĀ ARI ZKĀETOIAM OŠLIOIGUM SIS AILtDZtBAS
Grieķijas 'karalis Konstantīns 12. decembra vakarS no Larisas lielās NATO bašes aicināja savus pavalstniekus paligā gāzt aprlH uzkundzējušos militāro juntu, kuras valdīšana bija saskaldījua valsti divās daļās. Vēl nākošās dienas pēcpusdienā ārvalstu ra dloraidītāji vēstīja karaļa bruņoto spēku avansēšanos uz Atēnām, kurās valdīja juntas viri. Tomēr komiinistiskās propagandas sagandētajai grieķu tautai pietrū-: ka vai nu apņēmības, vai ar! ieroču, varbūt abu, un tā atliek s& cina^, ka, 14. decembra agrā rītā Konstantīnam ar visu karalisko ģimeni atstājot savu valsti, atkal reiz,beigusi pastāvēt kāda kara-■liste;
Pretēji militārās juJitas Izplatītajām oficiālām ziņim, Jstanbīi-lā uztverti raidījumi no Atēnām, kas vēstī, ka tūlīt pēc karaļa vz-saukuma galvaspilsētā sākušās plašas labā spārha politiķu un , augstāku armijas virsnieku, t6 vidū 3 'ģenerāļui apcietināšanas. Elefsas gaisa spēku bazē, dienvidrietumos .no Atēnām; Izcēlu-Bļes saduTļsme starp lojālajiem li-dotajiena larmlju, kiiŗS nogalināti vairāki rojaUstu vir^ Junta tad izsludfaiājusi līdzšinējo nacionālas aizsardzības departamenta siBķretāni ģenenerālleftt nantu Georgu Zoitaki par reģentu, atstādinādama : karaU Konstantīnu. Jaunā reģenta amate^^ zvērestu pier^ēmls arcbibīskaps Jeronims, pareizticigo baznīcas galva, ^dības galvas amatu pārņēmis apriļž «apvlrsūma viid!^ tājs pļkv.; Papadopuloss. Piebilstams, k£^ ieceļot Zoltakl par, reģentu un vicekarali, junta nav^: vēl piaskaidrbjusi, vai reģents doiiiāts līdz mazā prinča Paula pi^u^ianai vai ne. Vlce-karaļa statuss šai gadījumā vispār apšaubāms ņo tiesiskā viedokļa, jo šai iecsliganBi > nāv karaļa Konstantīna akcepta.
Grlfeķljas jaunā karaļa pret
juntu plānotais apvērsums nav bijis gluži^ negaidīts. Jau mēnešiem Atēnās klīdušas baumas par pieaugošo neapmierinātību ar juntas rīcibu Kipras krizes jautājumā un izturēšanos pret karaļnamu. Lojālie virsnieki bija sagatavojušies juntas gāšanai un neizdevušais mēģinājums notika tikai divas dienas pirms jaunas, pārveidotas konstitūcijas izsludināšanas, kas Konstantīnu būtu padarījusi tikai par nenozīmīgu simbolu, visu likuma varu nododot juntai.
Karalis Konstantīns ieradās Romā agri 14. decembra rītā, kopā ar dzīvesbiedri Ananariju, agrāko dāņu princesi,2 gadus veco princesi Aleksiju, mazo ^^I^^ Paulu, māsu princesi Irēni un karalieni — māti Frideriku. Karalis l2ivalrijies no jebkādiem ko-meritārieni par saviem turpmākiem plāniem. ¥lņu šai smagajā ibraucienā paviadijis vienīgi- juntas apriir ieceltais va»^ va Konstantīns Kolias un kāds vecāks karaļa nriesassargu ģen^
,^^Vv::.:.■.■;■.^^■.^^;.^:.;/x<.y^^^
:\ PIRSONS AtraUCIES NO i™nMS:VAl?TBAS
Ceturtdien, 14. decembri, pēcpusdienas prese 'pārsteidza Kanādas iedzīvotājus ar Blņu, ka mihistm preziiāents L. Pīfspņs paziņojis atkāpšanos no libeiīiļu partijas irdeŗa piei^Umlem. Savu atteikšanos ;ī»īrs6^ izteicis vēstulē liberāļu federSciJM^^ tājam senMbrairit Nļkolam, piebilstot, ka dara to: ,tar no^lu". Jautāts> kuru no. ŗlibe^ jas dižvīriem viņš atbalstītu kā savu pēcteci, Pīrsons uzsvēra, ka nekādā veidā nerādīs ;jelbkādu preferenci šai jautājumā. VlņS paliks ministru prezidenta postenī • lldž tam laikam, kad partija ievēlēs jaunu vadītāju. Liberāļu partijas konvencija varētu notikt pēc 3 — 4 māiešiem.:
prāvas
>. LENINGRADĀ UN- MASKAVĀ TIESĀ PADOMJU ■ JAUNO : ■ ;' ■ . INTELIĢENCI .PAR SACELŠANĀS MIĢIŅĀJUMIPI-0N SAKARIEM AR ĀRZEMĒM. — PADOMJU
;mĀVAS:NCOEIK- :
Kā jau ziņots, Ļeņingradā; kusies tiesas izmeklēšana pret 4 padomju intelektuāļiem, kurus apsūdz kā pretpadomju centru vadītājus dažādos valsts apgabalos un bruņotu spēku organizēšanā, lai gāztu komunistisko iekārtu varas līdzekļiem. Ja apsū- ļ . dzēto vainu „pierādīs",, kas padomju tiešas procesos līdz šim .vienmēr noticis, tieni draud hā-■ .Ves\-sods..':
Kad Ļeņingradaš intelektuāļu grupu apcietināja, padomju slēpumā policija atklāja ieroču glabātavu ar mašiņpistolēm Un granātām. Ir : ziņas; ka; apcietināša-.rias Uikā notikusi arī apšauc^^
: nās starp ■ čekistiem un intelektuāļiem- Padomju ziņu .avoti klusē, bet par to Vēsti lielās Rietumu ziņu aģentūrās - un laik-: rakstu korespondenti. •.
Neatkarigi nō■Ļeņingradaš notikumiem, arī Maskavas tiesas .priekšā jāstājas ~ četrām personām, kuras apvainotas mēģinājumā vājināt komunistisko varu un par sakariem ar ārzemēm, šiem apsūdzētajiem draud ieslodzījums uz 7 gadiem spaidu dar-
ļ bu: Nometnē. Kaut. 44 IMasķavas ievērojanii intelektuāļi lūguši publisku tiesas izmeklēšanu, prāva tomēr notiks: aiz slēgtām dur-
:■ vim;; hepieipižot :arī ārzemju žurnālistus. Ari' par ;šo prāvu ļia-doni-ju prese klusē. Staļina laikā šādus pretp|domju„grēGinie-kus" vienkārši' nolikvidēja bez „tiesu"' apgrūtināšanas. Pieejai
: mamoties,:- tagad jāpiedzīvo nepatikšanas ar ārzemju žurnālistiem, kuru „gaŗie deguni" palaikam kaut ko nepatīkamu āri at-
..'■"klāj.; ' \ i'"-
Maskavas tiesā, pie atbildības
saukti; 33 gadus vecais Aleksandrs Ģinsburgs uii 28 gadus vecais Jiļrijs Galanskovš galvenie vainīgie, kas a,psūd^ti par „baltās' grāmata^ publicēšanu Rietumos, šai grāmatā sakopoti slepenās tiesas izmeklēšanas materiāli notiesāto rakstnieku Andreja SiņavSka un Jūlija Paņiela lietā. Viņus pagājušā gada; februārī notiesāja už 7 lin 5 gadiem Spaidu darbos par pretpadomju literatūras publicēšanu ārzemēs, slepeni pārgādājot manuskriptus pāri robežai.
„Baitā grāmata'V feuras manur skripts uz ārzemēni noj^dāts tāpat slepenā ceļā, parādījās : at autora Aleksandra Ģinsburga vārdu. Taja publicēti ne vien slepenās tiesas izmeklēšanas aktu noraksti, bet ari-daži no daudzajiem.' protestiem, . kurus pret SiņavSkā un Daniela tiesāšanu izteikuši prominenti padomju un ārzemju rakstnieki. Pieņem, ka Galanskis šo ,3alto grāmatu" iesācis, bet Ginsburģs pabeidzis.-
29 gadus veco dzejnieku Alekseju Dobrovolski un 21 gadu veco studenti Veru Laškovu Savukārt apvaino par literārā pagrīdes žurnāla ,^Phoenix" publicēšanu. Laškova strādājusi Giiisburgam un Galansķim par mašīnrakstītāju. -Iespējama vēl divu citu pret-: padomju cīņas gnlpii vadītāju tiesāšanā par sadarbību ar ārzemēs aktīvo NTS. centru, kas cīnās pret komunistisko režīmu Pad ..savienībā.:
■ Peticiju pubļisķEd tiesas izmeklēšanai bez citiem, parakstījuši ari notiesātā rakstnieka. Daniela sieva Larisa, fizikās katedras lektors; P. Ļitvinovs, ķac
ASV UN KANĀDAS LATVIEŠU VIENĪBU BASKETBOLA IZLASES SPĒKOŠANĀS TORONTO Augšā: ASV latviešu izlase no kreisas — Edvīns Auzenbergs (Klīvlenda), Edvīns Gielēns (KKt lenda), Uldis Felkers (Grand Rapidi), Mārtiņš Lečmanis(Sāginava),KārU^ Kupsis (Saginava), Mārtiņš Cīrulis (Saginava), Juris Moruss(§aginaiva) un Valdis Ķēris (Filadelfija). — Vidū pa' loreisi: Pirmo grozu Kanādas labā gūst londonietis Jānis Brikmanis. >- Vidū ps labi: Kanādas latviešu izlase no kreisās Jānis Brikmanis, Jānis Vilmarais, Jānis Daugavietis Ivars Duimanis, Janis Ildrova, Egils Petmanīs un Elmārs Sproģis. — Apakšā pa kreisi: ASV is-lases basketboUsts Andris Karlsons (Ņujorka) palika skaitītāju rindās, jo tikai nesen atgriezies no Vicināmas kaya lauka un vēl «nejūtoties piMā spēles formā". — Apakšā pa labi: ASV latviešu volejbolistes aplaudē savia basketbolistu sniegumam; labajā malā -7- ALAs sporta biroja valdītājs^ A.-:.Žāģeris;. ;;. ■, :;FbtO! J. liģers ^
« Oficiālā padomju ziņu aģentūra TASS izteikusi Pad. savienības, brīdinājumu ASV pŗar militārās darbības izplešanu rio Viet-hamas uz tās kaimiņvalstīm kambodžu un Laosu. TASS vaino amerikāņu virspavēlniecību, kas prasa Kanībpdžas ķrastublo-kādi, un apgalvo, ka ASV plāno sūtīt karaspēka daļas uz Dien^ vidlaosu. Padomju ziņu aģentūra tālāk saka: Pad. savienība uzmanīgi seko attīstībai Dienvid-austrumāžijā un atgādina, kā vi-
ārlietu komisāra Maksima Ļitvi-nova mazdēls, un vēsturnieks ;P, Jākiŗs, kādreizējā padōniju armijas komandiera dēls, kura tēvs noslepkavots 30-to gadu Staļina „tīrišanas" akcijās. •
Maskavas. tiesas: nama ārpusē jau agrā rītā pulcējās pirmie ap-cietfiiāto rakstnieku piederīgie un līdzjutēji,. lai tiesas ierēdņi nevarētu paziņot, kā zāle „pārpil-dīta" un tajā vairs nav vietas, kā tas bijis citās līdzīgās prāvās. Tiesas ierēdņi šoreiz tomēr paziņoja, ka par kādu prāvu nekā nezinot,.. Kad Rietumu žurnālisti grie^ pie.^ tiesneša Ļevā Miroriova, par kuru bija ziņas, ka viņš prezidēs tiesā, tas žurrii-listiem saVā birojā paskaidroja, ka pašķirstījis savu.dieiias kalendāru, bet neatradis nekādas atzīmes, ka prāva paredzēta...
sām valstīm jārespektē Kambo-, džas un Laosas neatkarība un rieitrālitāte, kuru garantē Ženē-vas līguihs. ASV, protams, ir pilnībā atbildīgas par sayas rīcības sekām." TASS šo brīdinājumu publicējis pēc vairāku .padomju laikrakstu apgalvojumiem, ka ASV turpinās ienaidnieka spēku vajāšanu pāri Dlenvidvietriamas robežām. , -
kādreizējais ASV. prezidents Eizenhauers bija ieteicis šādu rīcību, jo kara apgāde sasniedz komunistu spēkus Dienvidvietna-mā caur šīm valstīm. Iedarbīgākai ienaidnieka - apkarošanai viņš tādēļ ieteica slēgt' Hdčimi-nas pāreju, kā ari bloķēt Kamr bodžas krastus.
; Vatikāns ziņo,.ka piecu "t^ru komisija pētī. pāvesta apmeklējumā; iespējas Pad. savienībā. Komisija, imŗu vada Vatikāna kristiešu ūnijas sekretariāta pārzinis monsiņors Vilebrands, uzsāks sarunas ar; padomju pareiz-, ticīgo baznīcas locekļiem." ,
Ŗietumvācijas kanclers Kizin-■gers noraidījis Pad: savienības pārmetuniuš, ka Bonna kultivē militārismu un pacieš „nacisma atdzimšanu" Vācijā. Kanclers runāja, kristīgo demokrātu partijas vietējā kongresa štutgartē, pasvītrojot, ka vācieši nebīsies no lo-ievu žagariem, tie a^^ī neattUr
rēs . Ŗietumvāciju sekot saviem mērķiem miera ceļā.. Līdzīgijs Pad. savienības apgalvojumus par vācu „militārisma ;im nacisma" atdzimšanu * saņēmušas arī ASV, Anglija un Francija. ,
(Pārnesumsno 1. Ipp.) nākamgad plāno pasaules latviešu jaunatnes kongresu Berlīnē, ar kongresu atamēs Latvijas dibināšanas 50 gadu atceri. Kongress risināsies ne tikai ar priekiem un svinešanUj bet arī ar debatēm un pārrunām — ar darbu un domām par nākotnes Latvijas 50 gadiem, šādas darbošanās veidus un metodes jauniešu projektu realizēšanā jo sevišiļd vajag izmantot, tad arī jaunieši būs aktivi.
Jauniešiem savā darbīgumā vajadzētu pat pārspēt vecāko paaudzi. Jaujiieši ari apmeklē labākās skolas kā Kanādai tā ASV, kur iemācās daudz zināšanu. Vai nebūtu loģiski tās likt lietā?
Kādas vispārējas iecerek jaunieši varētu īstenot? Ideju un projektu jauniešu apvienībām ir daudz, tāpēc gandriž lieki jaunus ierosināt. Jācer arī, ka jaunatne iegūs atbalstu to īstenošana.,;;;-:'
Labākai jauniešu darba izdale! derētu tomēr uzsvērt, ka jauniešu intereses gan ir latviskas, bet darbošanās vide ir kanadisķa. Kāpēc tad šīs intereses neīsltenot kanādiešu sabiedrībā, ja tur iznāk visvairāk apgroāties? Kādēļ lierlkot, piemēram, skolās paneļ-diskusiju par Latviju, pār Baltijas valstīm vai par cīņu pret komunismu? Vietnamas karam pašlaik nostiprinoties, bet ari izraisoties kŗitiluii par šo kap,
šādām diskusijani tieši tagad
Jaunieši .var ari, darboties, izplatot savās skolas pretkomūnisr stisku literatūru. Bet kur to ņemt? Pie LNAK gan pastāv pret-komiinistiskā nozare ar limteiiā-lu bagātību, bet kopš Latviešu nama iegūšanas Toronto vel tajā nav novietotas nedz latviešu literatūras, ne pŗetkomūnistiskās grāmatas, kuras jaunieši vatētu redzēt un lasīt. Nereti vecākā paaudze jauniešiem pārmet, ka viņi necenšas runāt latviski, be& vecākā paaudze, ar visam organizācijām priekšgalā, nepi'ot jaunietim pasniegt pat latvjiešu griā-matu. ^ ■
Liekas, ka latviešu jāunatine varētu ari sākt interesēties par lielo politiku, iestājoties kanādiešu politiskajās partijās. Tā: rastos ari vērtīgas iepaōšanās, labas darba iespējas un varbūt ar latvisko padomu varētu ātrāk ietekmēt kanādiešu politisko domāšanu.
Viss kas ir iespējams im visvairāk tas iespējams jaunatnei. Bet tai pašai jārīkojas tā, lai būtu jaunatnes vārda cienīga. Nesākot darboties jaunībā, dauda neiesakļs to nekad.
Jaunatnei, ja tā grib būt ar raksturu^ ir sevi jādisciplinē. Tad jaunatne panāks to, ka par viņu ņe tikai runās, bet ka tās balsi uzklausīs kā cienījamu savas tautas piederigo domu.
Mīklaina
Dienvidvietnamas policija apcietinājusi kādu vietķongu, kas
mēģinājis nodibināt sakarus ar ASV šūtriieolbu Saigdnā. Apcietinātais; kūra vārdu vēl lieizpauž, esot augstākas pakāpes vietkon-^ gu «Nacionālās atbrtvošaaas frontes" centrālkomitejas loceklis^ Pagaidām tā ir vlša informācija, kas oficiāli sniegta, kaUt šis gadījums izsaucis plašas pārrunas kā amerikāņu, tt viietna-miesu aprindās.
Pēc kādas citas ziņas, vietķongu pārstāvja tUsšanos ar ASV sūtni: E. Bankeŗu noorganizējis amerikāņu slepenais dienests (CiA), bet to izjaukusi vietējā policija, Atsaucoties uz AP ziņu, sūtniecības preses atašejs sniedzis rūpīgos vārdos sastādītu at-saukumu, ku|ā par apcietināSa^ nu nekas nJiv minēts. Preses aģentūras ziņojumā bijā teikts, ka jau mēnesi iepriekš notikusi kāda cita tikšanās starp vietķongu pārstāvjiem uh ASV sūtniecības augstiem ierēdņiem, ko sūtniecība apzīmējusi par Izdon^tU un nepatiesu apgalvojumu.
pi© ASV sūtniecības
šim starpgadījumam: ir sakars ar stingrā un strīdīgā Dieiivld-Vietnanļas policijas šefa — brigādes ģenerāļa Loana -r ālzieša-: nu no ama^a- Ģenerālis iesniedzis savu atlūgšanos no amata jau 'aizvadītajā nedēļā, bet lūgums noraidīts. Un viņš atkal atgriezies savā amatā. Ģen. Loans talgad izteicies, ka viņš pavēlējis vietķongu izlūku apcietināt, kad par tā ierašanos saņemtas ziņas no pretinieku nometnes. Izlūks aizturēts dažu dienu noklaušināšanai, bet par. to neinformējot prezidentu Tiju. :Kad amerikāņi izdarījuši spiedienu, lai izlūku atbrīvotu, \Hiņš-pr6^^^ atteikšanos no amata.
© Maskava pieprasījusi Apvienotajām nācijām nekavējoties apturēt Austrālijas mēģinājumu Sūtīt Jaungvinejas karavīrus uz Vietņāmu, Padomju delegps Pavels šakchovs atkārtoti apgalvo, ka Papuasu un Jaungvineju izmanto par bāzēm amerikāņu atbalstam Vietŗiamā. .
Amerikāņu laikrasts „The Eve-ning Star" raksta, ka pastāv liela iespējamība, ka nākošo 3 — 5 gadu laikā, variJūt pat ātrāk, Kvebekas province deklarēs .neatkarību no Kanādas. Aizvadītajās nedēļās angļu Kanāda ^mnā-■ jusi par ,4espejamu pilsoņu ka-'
ŗu^
raksta Vašingtonas die-
nas laikraksts savā ievadrakstā zīmīgi izsakoties: ,,Tlla pērkona; ducināšana ziemeļos vēstī negaisu, ko ASV nevar neievērpt." T&-lāķ laikraksts secina, ka , amerikāņi psr maz uzmanības pievērš Kanādas iekšpolitikās jaunSka-jieni notikumieni jm karaliskSš komisijas divvalodu un divkUl-tūru apspriedēm. „Ātrā un ņejpa-redzētā separātisma kustības pastiprināšanās Kvebekā izsaukusi nppietaiu;: krizi, kura: līdzinās viegli aizdedzināmai degvielai; Tajā dzirksteli jau iemetis Prari^ cijas prezidents DegoUs, un uguns ir sākusies," bx!dina Evening Star*'. :
^ Lldž 1970; gadanļ Oņtario valdība paredzējusi pabeigt 12 miljdolani noziegumu pētīšanas centrāles izbūvi Toronto, starp Yonge un Bayi ielāņi, austrumos no valdības ēkas Kvīnsparkā, Kā pirmo pabeigs forensikas nodaļu ar laboratorijām, bibliotēkām, lekciju zāli/ semināra telpSm, krimināļmūzeju, kafejnīcu un — pirmo alkoholisko dzērienu veikalu šai Toronto rajonā. Minē^ tajā centrālē- būs vieta ari morgam 80 līķiem.
^ Sieviešu ■ vēlētāju asociācijas (AWE) locekles kopš 2 mēnešiem sākušas uzm^t Toronto pilsētas valdes ierēdņu darba paražas un stāju.. Pusmūža un vie-cakas šīs asociācijas locekles sēž pūsētasž valdes kāpņu: telpā un, pieraksta, kuri'no ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem neatnāk uz apspriedēm, kas nokavējas, kuri staigā apkārt apsi)ri.e.. iu laikā vai pārāk daudz smejas, kā āri ievēro „vispārējo nedisciplinēto padomes stāju". Udz šim šīs novērotājas panākušas, ka pldermaņi un citi vēlētie pilso-
ņu pārstāvji sāk lielākā mērā piedāĶties savās sēdēs, tomēr kontrolieru padomē ieviest disciplīnu viņām vēl n4v izdevies.
T. s. milestības apustuļu var ; donisžansDelatrinits pag. nedēļā arestēts Montrealā; Pērnajā ' pavasarī policija šo ;,apustuļU" klosterī pie St. žovitas, Ķvebekā, izdarīja kratīšanas, kurās bija ierosinājušas sūdzības par slik-; tu apiešanos ar pāri-par 80 bērniem, kurus „apustuļi" klosteri \ turēja ņeciešaņios apstākļos. Toreiz DelatrinitSļ pazuda un visu laiku slēpās, izvairidamies no aicinājuma liecināt par ļ sava klostera locekļu dzīves veidu tiesā. Policijā viņš apgalvoja, ka ceļojis pa Kanādu im ASV uh neesot zinājis, ka viņu meklē.
•jļŗ- Bankroti Kanādā pēdējā laikā vairojušies par 74 mllj, dola^ riem. Pavisam līdz 1. pktobriņi ' bankrotējuši 2.328 uzņēmumi 174:895:000 dol. vērtībā; visvairāk skarti uzņēmēji. Lielākā firina, kas bankrotējusi šorudenļ ir An-gļin-Norcross sabiedrībai