AMEBIEĀ g
s
rā."Tā par šo sarikojumu raksta VLB izdevums «Informators" Jaunākajā numurā. Tālāk pastās-|īts, ka zoss bijusi garšīga, dancošana labā vun^^ daudz. Abus loterijais laimestus — zosi' un torti —: ieguvis Y. Balgalis. — No tā paša „Infpr-mātora" numura uzzinām, ka biedru, skaits Vinipegas latviešu biedrībā turpinājis augt un tagad sasniedzis jau 75 — tieši tik, cik bija pirms 15 gadiem, kad Zelti zēna" pilsētā un ap-kāttnē mita vairāk nekā 600 tautiešu, bet tagad šis skaitlis krietni sarucis. VLB kartotēkā apzināti 277 latvieši, kuriem pieskaitāmi agrāk nodibināto Manito-bas latviešu centru tautieši. Līdz šimT visā Manitobā apzināto latviešu skaits nedaudz pārsniedz 300, kamēr 1953. gadā bija 646.
. . :^ vai trijmens^^' V atbildēs taisnību?
Lōsandželosā dzīvojošais li^tu^ viesu • žurnālists Algirds Gustāi-tis, gatavodams garāku dailbu par Austrumeiropas territori-ālāim problērņām vēstmes laikmetos, griezies 'pie kādircazējft ASV prezidenta H. Trumena ar atklātu vēstuli. Kā ziriams/ no valstsvīkem, kas piedalījās 194/7. gadā Potsdamas konferencē, Tm-lens ir vienīgais dzīvais.
A. Gustaitis,  norādīdams, ka gadsimtiem  ilgi Austrumpriisi-jas iedzīvotāju vairums bija-lietuviešu izcelsmes, jautā, vai Pots-. dāmas konferences  laikā bijis priekšlikums atdot Pmsijas ziemeļu apgabalu starp Ņemunas (Mēmeles) un Vislaš upēm toreiz jau okupētajai Lietuvai. Viņš ievācis  informāciju, ka Pptsda-; mas konferencē piedalījusies arī ^ lietuviešu delegācija ar visiem ; i nepieciešamajiem pierādījumiem par. Ziemeļprūsijas; lietuvisku-mū. bet Pad. savienībās pārstāvji tiem lieguši iespēju tikt konferencē oficiāli atzītiem. Pēc īsām debatēm minētais  apgabals iekļauts padomju pārvaldes terri-torijā. Drīz pēc Potsdamas vienošanās padomju  iestādes konferences dalībniekus lietuviešus ,>no vākušas"...
Vēstņli beidzot, Gustaitis izsaka, ceribu, ka ASV valdība palīdzēs . lietuviešiem šī apgabala atgūšana.:;^
■ Lietuviešu žurnālists tagad gaida no vienīgā dzīvā Potsdamas liecinieka atbildi uz kutelīgu jautājumu, solīdams to izmantot savā topošajā darbā.    ;     ' r-ns
dome viņam par to izteica atzinību un pateicību. .
PoĶtiskāsiiozares vadītājs A. Kroders iestājās par trimdkie-ku petīciju AiSV prezidentam • Džonsonam, par visas trimdas saimes nacionālā sekretariāta Izveidošanu un jaunatnes iesaistīšanu politiskajā darbā. Kultūras nozares vadītājs R. Legzdiņš savukārt ziņoja, ka līdzekļu trōkū-ma dēļ aizkavējusies lat^dešu; dainu, izlases un zinātniskā apskata sagatavošana . tulkošanai kādā svešvalodā. Organizācijas jaunatnes nozares vadītājs J. Renes-ācis paskaidroja, ka Zviedrijā apzinātas apmt-2000 latviešu ģimenes ar 3600 locekļiem, ; nō kā secināms, ka, iesi sitot neapzinātos, Zviedrijā pašreiz mīt ne vairāk par 4000 latviešiem. Pārruiiā-ot jaunatnes nozares darbu, valde informēja, ka paredzēts or-janizēt politisku semināru, bet ņecfēļu nogaļu kursi nākošajā vasarā plānoti Vācijā.
Sēdes gaitā valde vēl ziņoja, ka domāts par politisko rakstu krājuma sagatavošanu zviedra valodā. Sakarā ar Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas 50 gadu atceri par visu trīs baltiešu ;āutu kopīgu manifestācijas dienu izraudzīts nākošā gada 14. ,ūnijš, kad arī iesniegs īpašu memorandu Zviedrijas valdībai. At-;ieksmē uz Latvijas dibināšanas 50. gadskārtas atzīmēšanu I. Preimanis informēja, ka Stok-. holmā notiks iespaidīgs svētku akts un plašs, mākslinieciski augstvērtīgs "koncerts, bez tam '\ māts arī par īpašu laikrakstu akciju, ievietojot zviedru presē: attiecīgus sludinājumus. ,
Mirušā padomes locekļa A. Rai-tuma vietā nācis V. Pundiņš, bet pašreizējās ZLCP pilnvaru laiks vispār tuvojas beigām, tādēļ sēdē nolēma jaunās padomes vēlēšanas rīkot nākošā gada rudenī,. pēc LAKEC sesijas.        : • h.
■ .: : BALTIEŠU ORGANIZĀCIJU, pārstāvju:sanāksme
mopeigums) : ; ti®(^gas lialt^ sū-Debates pateāiņ novijaājSs titsaVus pārstāvjus. Tāpat tā var par labu lielai masu demonstrā- stSties sakaros ar citām baiaaēu cijai. Vairāki runātāji izteicās,' organizācijām, lai piedalītos, atr ka būtu ļoti lietderīgi, pat ņe-'^"''"*"-- —* - • pieciešami, sarīkot baltiešu masu demonstrāciju pie ••Apvienotajām nācijām, jo Bāltijes valstu jubilejas gads sakrīt ar AN i2sslu-dināto Internacionālo cilvēka tiesību gadu. Ap to pku laiku vārētu rīkot arī baltiešu kongresu, kura iznākumā, iespējams, rastos pastāvīga baltiešu sadarbības organizācija. Savienojot šādu kongresu ar kopīgiem dievkalpojumiem,: ^ varētu izveidot pat veselu baltiešu nedēļu. 'Paf piemērotāko laiku šādas baltiešu nedēļas iespējamai organizēšanai izvēlējās laiku no 8; — i^.; jūnijam. Sai^toie arī pieņēma rezolūciju, ieteicot visSs pilsētās; kur vien dzīvo pieti^mi baltiežu, šai nedēļā rīkot demonstrāciju, tāpat, ja vien, iespjams, iespaidīgu sarīkojumu ar augsta līmeņa māksliiļiecisku programmu. Ja vien iespējams, rikpšar nā jāiesaista vietējo sabiedrības vadītāju, politiķu un valstsvīru piedalīšanās. ^c©nšas arī panākt, lai baltiešu ned^u oficiāli katrā vietā kā tādu izsludinātu. Sevišķa vērība veltījaiua vietējas preses un, publikas irfņteresēSanal Šajos pasākumos.
j. Balkunas ierosināja radīt izpildorgānu, kas varētu Iedzīvināt šai sanāksmē pieņemtos' lēinu' mus. Katra tautība Imudsāja s pārstāvjus: igauņi —R. Juka-
Tmi9
mm
balstītu vai Estenotu ieteiktos lēmumus. BEK ir atbildīga par šīs rezolūcijas īstenošanu. Tās mandāts izbeidzas brtcK, kad ar ierosinātā baltiešu kongresa palīdzību nodibinits pastāvīgs orgsns baltiešu sadarbībai."
teomciju komitejas pārstāj vis I. Rupņers nolasīja 10 izstrādātu rezolūciju par žal rakstā minētajiem tematiem, ktiŗas sapulce apstiprināja. Nolasīja ari m-pulcē izteiktos ieteikumus, to vidu . ieteikiimu baltiešu laikrakstiem i^iest rēgulSm kalendāru ari par abu pārējo' tautu sarīkojumiem, Israiaatot vairSk citu tautu presi baltieSu mērķu stiprināšanai, tSpat ceņst!^ Izmantot, katru vietējo organi^i-ju (ne baiitleiu), kuŗS kāds baltietis piedalīs, lai sekmētu Baltijas valstu jul)ilejas gada labS-ku izdoSanos. Sapulcē arī lūdza visais igauņu, latvis un
fmfm
m
3 mi
ii
mm
mm
Pil
i
It ii
mm
viešu organizācijas atbalstīt veicināt bEltteši sadarbību
un
Īsā
gloibālā, tS ASV un arī mērogā.
mpulci beidsa J. Balkūnas ar aizrādījumu, ka katrs vārds, veltīts Baltijas zemju aisstāvēganai, atrod arī ceļu uz dzimteni, kur, ja ari nekā cita tas nespētu, tomēr vairo tur dzīvojošiem sa^e-Šiem spSku izturēt.
: PažSs aprindas^ sevlSķi tetvle-šu vldQ, pirms šis sapulces cl^
mu, K. Kittii, M. Pedaku, 1, Ju-
riado, ī. Relbanl, H. Totsu; lat- kūlēja valodas, ka BATDN vieši — ZVKSrkliņu, E. Ozoliņu, g^^^
a. Jisrumani, 4 Paugu, v.^^^^^ Sapulces gaita un pie-
ii, n. Trepšu; lietuvieši — p. Vī-tenu, H. Kulberi, A. Trepj(*u; a. Gurecku, A. Gudaitt un N. Umbražu. lietuviešu; jurists St. Brede apsolīja darboties par le-gālo padomnieku., Sapulce vien-ibaļsīgi apstiprinājai šis koniitejas sastāvu. Pēc vairāku dalībnieku \zteiktajām domām attieksmē uz šis koniītejļas uzdevumiem, pieņē-ma šādu rezolūciju; „Komitejs nosaukta par Baltiešu koōrdlnS-djas komiteju. Tai ^fc «esjtes pālai malnītļ savuļ nosaukumu. BKĶ izsķatSs sapulci pieņemtos lēmumus un prieMlikumus un attiecīgi ar tiem iSkbīdes. i>ar ži no tiesa riosūtSml citām baltiešu 1 orpņizScijām. CStl ir vispārējas dabais; tos būtu jSpubli-• cē kā ieteikumus kopīgai baltiešu darbIbaL Valšķus lēmumus BKK toinir būs j^tiao palsi,
piemēram, baltiešu kongresa sasaukšanu Apvienotās baltiešu padomes HUSšansl, parakstu vSi šanu lielajam memorandam, tS-pat arī demonstrāciju pie Apvienotajām n^ijānu BKK var palielināt savu sastSvu, lūdzot at-
m
P
.....s t.m^
ŅUJORKA .
®: Adventu Bruklinā atzīmēja ar jauku dievkalpojumu Betlemes baznīcā 10. decembrī, kuru. kuplināja Skaidrīte Prince ar piemērotām dziesmām komponista B. Skultes pavadījumā. Pēc dievkalpojuma notika skanīgs sarīkojums baznīcas sarīkojumu zālē, kuru ievadīja draudzes dāmu komitejas pr-ce M. Bogdanoviča. Māc. R. Zariņš sniedza saistošu pārskatu par Ziemsvētku dziesmu nielodiju im tekstu izcelsmi, attīstību, to izveidojumiem im tekstu pārdzējošanu. Daudzām dziesmām ir vairāki teksti, vienai pat 18. Arī populāro un spēcīgo „Ak tu priecīgā" ar dažādiem tekstiem dzied trīs svētkos ^Ziemsvētkos, Lieldieņāis un Vasarsvētkos.; Vairāki latviešu literāti ir pārdzejojuši dziesmu tekstus — prof. L: bērziņš, N. Kalniņš, N. Vaitere, māc. E. Ķiploks u.c. Turpinājumā s dažādu tautu Ziemsvētku dziesmas dziedāja Šk. Prince, bet pianiste Alise Dzirkale—Cenne ekspresīvi atskaņoja Pr. Bacha ,tego". Dāmu komitejas darbinieces bija rūpējušās par skaisti dekorētiem galdiem ar garšīgu cienastu. ■
m
ņemtie ļērnmnš gaa n^ tamll" dziga nerādīja; Gadījās gan pa negribētam jokam. Interesants bija brīdis, kad BATUN ļaudīm bija spaifgi jSSkaMrojas, lai kāds karstasinīgs lietuvietis nepārņemtu InloiŠtIvū, būdams pārliecība, ka līdz baltiešu nedēļai im. gada jOnJjS Iespējams nokārtot Balt^as valstu jautiyta-ma pacelšanu Apvienotajās ņiāci-jās... i^at M bsSdiš, kad š®.
lētā koordinācijas komiteja dabūja dārdēt, ka BATŪN gan us-j ņemas daļu priekšā stāvošā .te ba, bet — tikai savu daļu, 1.1. to, kas ir ciešā sjifcarā ar Apvienota^ jām liācijSm,^^ gluži m, kS dažkārt tiek aizrādīts. Baltiju orga-, nizācijas, ķuŗas sūta Apvienoto., nāciju   dažādajiem .lestādijUrj miem lūgumus, vēstules vai clt!SS| materiālus, gan lūgtas atsūtīt vienu kopiju ari BATŪN, lai šādā kārtā būtu iespējams attiecīgā gadījumivpar šiem iesņtegUf miem informēt visus sūtņus Apvienotajās nācijās. V.
m
ii
PIEŅEMŠANA   APVIENOTAJĀS NĀCIJĀS Mūsu laikraksta līdzstrādniece — Apvienoto nāciju korespondente Inta Paegle sasveicinās ar šis starptautiskās organizācijas ģenerālsekretāru Utantu, kas pie Apvienotajām nācijām akreditētajiem toāUstiemMja 1^^^
® Apspiesto Eiropas; tautu sieviešu apvienība, kura pārstāvētas 10 .tautības, savu gadskārtējo Ziemsvētku : sankojumu bija rīkojusi 10. decembrī Kamegi internacionāla centra zālē. Katra tautība sniedza savas Ziemsvētku un tautas dziesmas, kā arī mūziku, pa lielākai daļai jauniešu atskaņojumā; Sevišķi izcēlās 4 ungāru stabulētāji, kāds ungāru mācītājs ar Vijoles solo, 2 igauņu meitenes ar skanīgiem tautas dziesmu duetiem, Čechiv un dienvidslāvu tautas dziesmu dziedātāji un lietuviešu zēns — akordeoništs ar svētku dziesmām, kurām pievienojās ari klausītāji. No latviešiem lielu piekrišanu izpelnījās Skaidrīte Prince ar tautas uņ Žienisvētkū dziesmām. Uz katras taiutības galdiņa bija taš iecienītie mSjias cepumi, Sarīkojumu, kurā ieradās ap m apmeklētāju; vadīja, apvienības pr-ce Dr. M. Betare.
A. C.
ditājiem, bet jo sevišķi jaunās paaudzes pārstāvjiem, kas nekad nav atteikušies piedalīties DV sarīkojumos. Pēc tam galdiņi klājās ar līdznestajiem gro^-ņiem, par kafiju, tēju un piedevām rūpējoties vanadžii saimniecēm. : "■•Ahd^.:Ķ.-:■ ■     ^GRANp:^ ;
3) Uz Sū mūža gadiem 1. decembrī atskatījās Kārlis Krūmiņš, dzimis Zalves pagastā, kur, kop- : jot savu lauku sētu, aizvadīja visu dzīvi līdz brīdim, kad vajadzēja doties svešuma gaitās. Viņš darbojies aizsargos, lauksaimniecības biedrībā, krājaizdevu sabiedrībā u. c. vietējās organizācijās. Grand Rapidos jubilāra bijis Vienības draudzes padomes loceklis un kādu laikii arī draudzes priel^nieks. šūpļa svētkos k. Krūmiņu apmeklēja ari draudzes mācītājs J. Lazda, pasniedzot velti.
O Latviešu organizāciju padomes sēdi 7, deceiiibrī vadīja P. Golts un' protokolēja J. Brūns. Sēde galvenofcārtbija veltīta Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres rīcības komitejas noorganlzēša-, nai, kurā no katras organizācijas un draudzes sūtāmi pa vienam pārstāvim. Savus pārstāvjus jau pieteikuši Mežkopju un mežu darbinieku kopa, Veco strēlnieku kopa un Latviešu kara invalidu apvienība. Pārrunās skara arī dažādos sarīkojumus 1968. gadā, lai tos izvērstu pēc iespējas plašākus un iespaidīgākus, pievēršot arī vietējās amerikāņu sabiedrības interesi latviešu centieniem. Organizāciju padomes priekšsēdis ziņoja, ka no dievkalpojuma koUektes 50 dol. nodoti ALAi un 61 dol. LBL DAAi, bet nO 18. novembra sarīkojumu atlikuma 25 dol. ALAi un 25 dol. jauktajam korim. Prezidējošā organizācija turpmāk būs DV apvienība.
Visi pasaules lielākie laikraksti un žurnāli: uzskata par prestiža lietu panākt savu korespondentu akreditēšanu pie Apvieno-: tajām nācijām, tādēļ šī varētu arī būt, žurnālistu valodā runājot, vislabāk ,,noklātā" vieta zemes virsū. Notikumi šai starptautiskajā organizācijā -r- vai tie lie^ li, vai mazi— vienmēr atbalsojas visapkārt globam; Grūti gan pateikt,: kā īsti tos „lielos" un ,„mazos" notikuŗnus dala; zinām tikai, ka 12 baltkrievu emigrantu 7. novembri: AN ģenerālasamible-jas skatītāju galerijā un s^vS laikā 10 lietuviešu AN drošības padomes sēdē ieguva daudz lielāku
1- ■
ievērību nekā lO.OOd baltiešu demonstrantu, kas M-paSs: laiks bija sapulcējušies ārpusē... .
Tā kā reportieru Apvienotajās nācijās ir daudz, un viņi vienmēr savstarpēji apmainās ziņām, pie kam dažas š:ai procesā pārvēršas līdz nepazīšanai,. AN ģenerālsekretārs -Utants stingri turas pie savas apņemšanās neielaisties nevienā intervija, jo viņam kā visu šai: organizācijā apvienoto tautu kalpam jāievēro visaugstākā mēra bezpartejiskums. Ikdle nas preses sanāksmēs Utanta zt nojūmu parasti nolasa viņa pa līgs Ramzess Ņosifs.
Tačti reizi gadā Apvienotās nācijas riko saviem preses ļaudīm
(Pārnesums no 1. Ipp.) kapitālistiskās Valstis pašas iznīcinās viena otru. šāi aspektā Ļe-
; ņiņa mācībai ļpiekrit vairāk mīta loma, kamēr praktiskā ideoloģija liek ticēt, ka „valšts monopolizētais kapitālisms" Rieturnos būs tas, kas pasauli reiz novedīs pie Ļeņim parauga komijnismia. Tāls apkārtceļš! (Savas: sistēmas aizsargāšanai Pad. savienība cenšas radīt ap sevi ^ paktu sistēmas valni (kā desmitajos un trīsdesmitajos gado^, kad tā bija vāja, — ref.) no Somijas līdz Grieķijai, bet ofensīvai —basi sarunām, kontaktiem, ^r ķuŗu palīdzību garīga infiltrācija Rietumos sekmētu tur pasaules komunisma; rašanos. ,
šis pēdējais paņēmiens ir vecs, labi pārdomāts ņii i^nāclts, tō jūt visās sarunās un kontaktos, bet rietumu apmeklētāji pret to ir vāji un nesekmīgi. Kā izriet no pašu krievu konstatējumiem,
. tie savukārt d^ŗeiz nemaz nevar . ielaisties nopietnās diskusijās ar saviem viesiem tādēļ^ ka
: pēdēj ie labprāt gan kritizē Pad. savienību, bet ir pilnīgi neinformēti par apstākļiem paši šāvās zemēs, nezinādami vai nu algu skalas, vai arī likumu tapšanas
. procedūru, bezdarba tiesības u. t.t. Tādēļ nepieciešama padomju zemju apmeklētāju rūpīga sagatavošanās, bez kuras tie ir pre-destinēti zaudētāji. Izņemot gluži cilvēciskos kontaktus, šādu tūristu apmeklējumi nekā nedod, bet krievi no savas puses tieši tādiem skariem nepiešķir nozl-mss, toties rūpēdamies par mērķ-
tiecīgiem un vāktiem sakariem ar Rietumiem. :
Dažkārt dzirdēts uzskats, ka komunisms ir pārdzīvots uņ to nomaina nacioņālkomūnisms, pēc runātāja domām, ir nepareizs. Rumānijas patstāvīgās ricfbas. sekas nav vedušas pie atšķelšanās tieksmes, bet praksē pat izrādījušās par ķOmtlništu bloka kohēzijaž — savstarpējās pievilkšanās veicinātāju, kas izpaužas arī partijas un pilsoņu attieksmēs. To ir svarīgi zināt, apmeklējot austrumu bloka zemēs. !Na-cionāikomunismam neapšaubāmi ir liela nozīme, taču tas ir paaudžu jautājums — kad Austrumi beidzot nonāks pie tā, ko Rietumu izpratne nokāmē brīvība. Tādēļ teorētiskām diskusijām par brīvību komunistu zemēs šobrīd nav nozīmes, daudz ietekmīgāks ir rietumnieka jaiutā-jums austrumniekam: Vai tu drīksti darīt to, ko tu gribi?
No līdzšinējās padomju bloka apmeklētāju pieredzes un vajadzībām radies ap 300 jautājumu ļm "atbilžu kopojums, kuram praktiska nozīme šādos kontaktos. Tie izdoti grāmatā„Fragen und Antworten iin West-Ost-Kon-takten", kuru publicējis apgāds Ilmgau-Verlag Fafenhofenā (Pf£ fenhofen).
Drv Išreits savukārt; analizēja Pad. savienības kultūras politiku ārzemēs, pamatoj oties uz Padom-ju-Ŗietumu kultūras sakaru institūta priekšnieka s. Romanov-ska jauno, 1966. gadā Maskavā izdoto grāmatu „Meždunar6dnije kuļtumīje   i   riaučnijē: svjšzi
SSSR". Pēc tās, padomju kultūras politika ārzemēs ir viena no Maskavas vispārējās ārpolītikas sastāvdaļām ar uzdevumu piedalīties sociālisma un kapitālisma sadursmē pasaules forumā, šajā sadursmē proletariāta interesēs jāpiedalās visiem padomju kultūras institūtiem, kā arī to nozar rēm, pat sportam un šachaņi, jo buržuāziskā kultūra atrodas proletariāta izmantotāju rokās un vērsta pret strādnieku interesēm. Cīņa pret to ir progresīvo, spēku progresīvā, cīņa pret. reakcionāriem spēkiem, un tā veido šķiru cū?as sastāvdaļu. /
Ja šī programma domāta galvenokārt sakariem aŗ ārzemēm, tad tā reizē der arī iekšējam patēriņam. „Buržua2iskās un sociā'^ lismamāķslas apmaiņa var būt auglīga," saka Romanovskis, bet reizē ar bažām piebilst, ka tomēr jānovērš šādā veidā iespējamā kapitālisma indes iefiļtrēša-ņās". Iestādamies par padomju kultūras propagandu āirzemēs,, viņš tai pašā' laikā, saka, ka āp-nieķlētāji np Rieturniem ar padomju ķultūrii pašās padomju zemēs var iepazīties universitātēs, izstādēs, zinātņu pilīs ūn' publikācijās, bet ,,koichbzu;. tir^ gu, slimiiīcu un privātu iedzīvotāju apmeklēšana, par cik tā; novēršas no; oficiālā maršrutaj ir individuālu kontaktu meklēšana, kas patiesībā nozīinē^ spiegošanu uh datu ievākšanu par Pad. sa-vienību".
šiem referātiem pieslējās vairāki citi, kas nodarbojās ar Vā-. cijas un Lietuvas resp. Latvijas
attieksmēm pagātnē. Visai lie-tišķu, interešahtiem ifaktiem bagātu. studiju par vācu kultūras lomu Baltijas telpā sniedza Dr. J. Ozols, bet D. Folkihans savukārt referēja par Vācijas ūn Latvijas diplomātiskajām attieksmēm laikā, no 1&18.—1920. gadam, visumā pamatoda-mies' uz datiem, kas atrodami arī tikko iznākušajā prof. Dr. E. Ander-sona darbā «Latvijas vēsture 1914.—1920,".- Cik nii jau pusi gadsimta vecā vēsture tomēr vēl tuva un vārīga, liecināja reakcija uz 'D. Follonana konstatējumu, ka mūsu ārlietu .ministrs Z. Meierovics pēc Latvijas de jure atzīšanas ņodēvēļis par. „Dejuro-vicu". Protestēdams pret šādu zobošanos ūn pret ^ermonta kauju nepietiekamu (gan referātā neparedzētu) novērtējumu, LČK priekšsēdis V. Jajiums demonstratīvi atstāja . zāli, Spontānie, iebildumi pret šo viņa rīcību gan liecināja par.labo gribu saglabāt saskaņu sesijas dalībnieku vidū, taču nemazināja- pārliecību, ka tāds referenta joks tieši šajā forumā varēja izpalikt. Stāvokli ļi^ '1:1: atjaunoja Lietuviešu: pasaules apvienības prezidenta Vaļūns apsveikums sanākušajiem,: aicinot igauņus, latviešus un lietuviešus sadarboties, :„bet bez baroniem". Viesis Vaļūnas no Čikāgas bija tikko ieradies un vēļ neorientējās klātesošajā sabiedri-bā. To viņam savukārt atgādināja barona Volfa fon Kleišta aicinājums neturēties pārāk krampjaini pie .veciem aizspriedumlenii jo — „tā ir arī ņiūsu dzimtene". ■ šie sīkuini tomēr .nekādi neaptumšoja darba gaitu, kas aizritēja lietišķi, saskanīgi un jauniem; ierosinājiuniem bagātīgi.
«kokteiļu partiju", kurā pat ģ:e.-ņerālsekretāra kļūst mazliet pie-, ejamāks, šogad ari mūsu laikrakstā līdzstrādniece Inta Paeg-le, vairāku baltiešu avīžu^ pārstāve, liija viņu pulkā. Kaut kā gadījās, kā vienīgais preses fotogrāfs, kas nebij a atstājis sa ļ vu aparātu mājās, kā vienii no nedaudzajiem uzņēmumiem fiksēja arī Intas Paegles sasveicinā-šaņos ar Apvienoto nāciju ģenerālsekretāru.
Pati ,,vainīgā" gan vēl šobaltdien nav atzinušies, vai. apmeklējusi šo „ķokteiļu partiju" nolūkā paamizēties ar Utantu, vai ari vēlējusies bridi pakavēties mierīgākā atrņosfairā, jo mājās vīrs, BATUN vicepriekšsēdis, nemitīgi domā par jauniem BATUN darbiņiem, kuŗiis viņai U2fci:aut... Katrā: ziņā Intai Paeglei «partijā" gāja labi. Kāds čechu izcelsmes kollēga labu laiku vakara pavadīja, runājoties ar : visiem, kurus satika, par Igauniju, Latviju un Lietuvu. Sarunai beidzoties, viņš aizvien iespējami skaļi deklarēja: „Es esmu baltiešu pusē, — ķu|« pusē esat jūs?" Inta Paegle ar smaidu ari ; pastāsta, kā iepazinusies ar padomju ziņu aģentūras TASS korespondentu, cik garš izstiepies viņa ģīmis, kā sakniebusies Tina mute, cik ātri viņš pazudis no «kokteiļa partijas", kad uzzinājis, ka viņa pārstāv ibrivb baltiešu laikrakstiis...
I>. v.
bostona.;
0 .Daudzi lasītāji brīnīsies, bet Bostonā, kaut maz pieminēta, jau 10 gadu darbojas Latviešu namsaimnieku biedrība, kurai jau kopš darbības sākuma ir līgums ar kādu degvielu firmu par kurināmās eļļas piebīdi biedriem par tirgus cenām, gada beigās firmai atmaksājot atlaidi. Pagājušajā ziemas sezonā biedrība šādā veidā atmaksājusi biedriem 1,25 dol. par Itatru patērēto degvielas galonu, kop-smnmā vairāk nekā 600 dol. Ieinteresētie mājsaimnieki var sazināties ar biedrības kasieri V. Eglīti (34 Azalea Dr., Norwobd, tālr. 769-2369). © Trimdas ev.-lut. draudzes jaunatnes pulciņš izraudzījis jaunu vadību, kas darbojas šādā sastāvā: pr-dis Edgars Eglītis, vicepr-diš . JUris Silis, sekretāre Zīle Kalniņa, kasieris Jānis Kvēlums un bīedrzine Inese Grīnbuša.
; MINEAPOLE
© viešņa no Vācijas — vikāre Agnese Pone sprediķoja Jēzus draudzes dievkalpojuīnā, bet Studenšu korporāciju kopas sanāksmē, iztirzājot Raiņa darbus, referēja par nacionālo un internacionālo latviešu literatūrā.: Referāta beigās vil^re pakavējās pie latviešu dzīves apstākļiem Vācijā, kur viņa apkalpo plašos apgabalos izkaisītās latviešu draudzes. Sabiedrisku uņ nacionālu jautājumu kārtošanā vācu iestādes latviešu organizācijām izrāda lielu pretimnākšanu, bet sevišķi labas attieksmes pastāv ar balt-vāciem, kuri allaž piedalās latviešu sarīkojumos, dažreiz pat lielākā skaitā nekā latvieši paši, braucot pat no tālākiem apgabaliem.;
(D DV apvienības Minesotā rīkotais, eglītes vakars aizritēja priecīgā noskaņojumā mi bija pulcinājis ap 100 apmeklētāju. Pēc māc. P. Langina vadīta svētbrīža un Apvienības kora Beverīna nodziedātām Ziemsvētku dziesmām, dir. E. Pones vadībā, deju kopa Pērkonītis I; Sariņaš vadībā un H. Zemjānes klaVieŗ-pavadījumā nodejoja vairākas tautas dejas. Apvienības pr-ks V. Vijums svētku apsveikuma pieminēja veco strēlnieku, brivības cīnītāju un leģionāru nestos upurus tēvzemes labā, pateicās visiem atsaucīgajiem par atbalstu DV organizācijas darbam un eglītes vakara programmas izpil-
® Tā vairs nav nejaušība, bet labu kaimiņu attieksmes, ja palaikam   Grand Rapidos legri©- ■ žas Detroitas mākslinieces Lilija un Laimdota Gleškes. > Nesen abas viešņas atkal sniedzai koncertu, iepriecinot klausītājus gan ar tautas dziei»mām, gan operē-, šu ārijām   solodziedājūmā un duetā. Pārsvarā bija tautas dziesmas, kuras jo sevišķi iesilda klausītāju sirdis.: Dažām dziesmām bija kokles pavadījums. Pirms koncerta Latviešu biedrības dāmas bija gādājušas par siltām pusdienāin,, tā atslogOļ jot dažas labas namamātes rūpes un sagādājot tām garāku atpūtas brīdi svētdienā.
0 Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzes dāmu komiteja bijusi sekmīga līdzekļu sagādē un nodevusi draudzes valdei 3000 dol. baznīcas parāda mazināšanai, šī summa sastādās no nesen rīkotās mantu izlozes ienākumiem (20O0 dol.) un dāmu komitejas kasē uzkrātajiem līdzekļiem, Savu ienākumu kontā dāmas pratušas ierakstīt visumā neuzkritošu summu, kura tomēr rakstāma ar trim cipariem: par lietotu drēbju pārdošanu, viņas ieņēmušas 571 dol. Līdz ga-da beigām šī summa vēl pieaugs, Dāinū koniiteju vada H. Jansb-ne, kurai kopīgajā darbā bija daudz čaklu palīdzu.
(D Latviešu biedrību sadarbības centrs 8. decembrī bija izkārtojis soprāna Ritas Dzilnas-Za-prauskas koncertu, klavieŗpava-dījumus veicot Valdim Treima^ nim. Abi mākslinieki sniedza vairākus latviešu komponistu darbus un operu ārijas, ar aligstvēr-tīgo izpildījumu gūstot nedalītu atzinību. Bet / — kohcertā bija. tikai ap 30 apmeklētāji^...
ACADIAM