Esam jaŖījusi vairāk vai ņiasāk dīvainus rakstus par d^vi uņ apstākļiem okupētajā Latvijā amerikāņu un kanādiešu preses izdevumos, kuŗuš rakstījuši to Maskavas korespondenti, kas bijuši Latvijā un visu tur saskatīj uši vairāk vai mazāk rožaini, gandrīz \ienmēr tomēr izteicot savdabīgus secinājumus un pat ieteikuriļus Baltijas valstu problēmu atrisinājumam Vispozitīvāk, liekas, visu saskata zviedru žurnālistu aklās acis patikā izdabāt Pad. salviembai vai vienkāršā apmātība; Tādēļ interesanti pakavēties pie Mda vācu televīzijas raidījuma (,jAr Bēdteu Baltijā", pag. gada 29. Jfiovembri), lai iepaatos ar vācu skatījumu un vērtējumu. Jelevīzijas skatītājus pa Latviju un Igauniju is-vadāja Olriks Brekofs ar saviem paKgiem. Brekofs iir baltvācie-tis, bet tas šai gadījumā ņenpāmīgi, jo viņu nav iespaidojis kaut kāds vecs sentiments, tāpat kā divu Uelii Haraburgas un Frankfurtes laikralkstu Maskavas korespondentus, kas iri ir balt-vācieši; bet dzīvi okupētajā Latvijā gandrīz vai slavina. Snie-džam minētā vācu tele\ļzijas raidījuma saturu pēc laikraksta ,Mtvija^' 16, decembra numurā publicētā atstā^^^
Plašo, raidījumu, kas bija tre^ šais sērijā: ,,Ūzskatļ Pād; savie-
■ nībā^ .ievadīja liorādīji^n^ Latvijas un Igaunijas, pašreizējo stāvokli: „Pēc ,1939- gada. sleper nā līguma Baltijas valstis tika atzītas par padomju interešu sfai-
!ru, kas nozīmēja ļto patstāvības beigas; par spīti .neuzbrukšanas līgumiem un rietumvalstu protestiem, padomju armija 1940. 'gadā tās okļiftēja; tagad tās ir Pad. savienības visattīstītākās' pamales joslas, .kuru rietumu piekraste ir sprostaiJgabali ne; tikai
' "ārzemniekiem, bet arī pašiem turienes iedzīvotajiem, jo tur atrodas padomju zemūdeņu bāzes un raķešu. staGijas." ;
Tā. kā raidījuma apakšvirsraksts bija ,,Ar Bēdekeru Balti-, jā", autors citēja' izvilkumus no šī pagājušā gadsimta tūristu vadoņa un salīdzināja tos ar pašreizējo laiku: no kādreiz teiktā, palicis spēkā ieteikums nepāru-nāties par politiku, bet nozīmi, zaudējis •. ceļotājiem dotais padoms ņemt līdz iiisektu pidve-
Jāpatur vērā, ka dialogi un in-
■ tervi jās .'ieskaņotas, uz. vietas apstākļos, par kurieinl varam droši pieņemt, ka tas nav noticis bez tiešiem lieciniekiem, vai vismaz slepeniem novērotājiem; "tāpat jāpieņem., ka filma un skaņu lente pirms izvešanas ir i.muitota". Raidījuma , beigās riorādīts, ka par .^padomnieku'' darbojies kāds Ulrichs.: šillers no Maskavas. .
Filma sākas ar Rīgas panorāmu, kuru vēro sendienu tūrists
, ar cilindru galvā, uņ apmetni pār pleciem. Tad-Bīgas ostā un lidlaukā ieroclas mūsdienu tūristi trimdas latvieši, ■ kuri .pēc • 23.
: svešniecības ■ gadiem cenšas satikties ai- piederīgajiem dzimtenē. Bet tā ir tikai savi^hošanās uz laiku, uz stundām... • . Bēdekeŗā atrodamas >iņas, kā 12. gadsimtā vācieši iebraulfuši Daugavas grīvā, ka bīskaps Alberts dibinājis: Rīgu, kurai Vēlāk piešķirta Hamburģai līdzīgā satversme, ķa Zobenbrāļu ordenis
■ cīmjies pār . kristiānizāciju u.t.t.. No agrākā Rātslaukuma Rīgā nekas nāv palicis pāri. Melngalvju nama drupas 'novāktas; Pētera baznīcas jpalieķas tagad.sedz piļ-tuvveidīga pārjume. Palikusi Jēzus baznīca, kurā kādreiz, sprediķojis Johans Gotfrīds Herders,. uzstādamies pret paša tautas, vā-ciešUv privilē^jām. .
Par Māras, baznīcas. likteni teikts, ka tā celta laikā, kad Rīga bija jo augsti attīstīta Hanzas •pilsēta,, bet Pēterpils vēl tikai. , zvejnieku; ciems un Berlīne pazīstama fciķai. ļV.ārda ;pēc^ Tas draudze . tagad izklīdusi pa' Aus-
trāliju, Kanādu un Eiropu, bet kādreizējais doms kļuvis par muzeju pats sev. Dieva vārds tajā ^klusis, un tajā tagad skan tikai mūzika. .īedūoas vareno ērģeļu stabules — pēc Milānas tas ir otrs lielākais >strurnents Ei-rōpā.;. Kas ir spēlētājs f.rākā ar baltu kakksaiti, paiiek nezināms. /
Rīgā: tagad paceļas jauni dzī^ vokļU bloki ūn rodas jaunās ap: metnes — sociālā celtniecība sociālistiskā valstī, bet tās. domātas krieviem, kuru tik lielā skaitā Rīgā nav bijis pat cara laikā.,. .Vēlreiz tiek bridināts no politiskām sarunām...
Redzot tirgus skatus, rodas iespaids, ka esam nonākuši Krievijā. Dzirdamas krievu un lauzīta vācu valoda. Bddzdt atskan pirmais latviski sacītais teikums: „Tās ir vijolītes..." Tad — ,.Studentu neļķes" un ,,Lilijas", kad reportieris apvaicājas,, k^ attiecīgās "puķēs sauc latviski, un izsaka .komplimentu, ka tiķ daudz cilvēku prot sanināties vāciski.
Rīgas pils tagad, ir pionieŗU mītne. Tās dēļ laikmetu ritā cīnījušies vācieši, zviedri, dāņi un poļi — visi pret: visiem, feiiņēr beidzot spēlīti laimējuši krievi... Rīga tagad ir svarigs industrijas centrs, kas Pad. savienībai dod daudz vērtīgu ražojumu (katrs 4. radioaparāts ir gatavots Mgā). Ja agrāk tā bijusi latviešu pilsēta' ar vāciskiem vaibstiem, tad tagad ^tie iŗ krieviski.
Jautājums par iedzīvotāju sastāvu liek sastomīties par ministru titulētajam Rūdolfam Zan-dersonam, kas patiesībā ir„LP SR ministru padomes radiorai-dījuņiu un, -televīzijas komitejas" priekšsēdis, kā arī „Komite-jas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs" loceklis. Tikai vilcinoties nāk viņa atbilde, ka latviešu Rīgā esot mazāk pār 40%. Krievu valodas lielo izplatību viņš cenšas attaisnot ar apstākli, ka to saprotot un runājot vi-si.
Reportiera jautājumu; cik tālu sniedzas latviešu pašnoteikšanās robežas, jo oficiāli Latvija skaitoties autonoma padomju republika, Zaiidersons „pārprot". un, steidzoties notikumiem : priekšā, cenšas ieskaidrot, kā satversme dodot iespēju ari izstāties no Pad. ; savienības. ..Bet — tā kā meš esam tajā - brīvprātīgi iestājušies, tad robežas var grozīt tikai ar ŗnūsii piekrišanu," skari Zāndersona marksistiskā dialektika. .
.'Reportieris atgādina, ka jautājis gaņ par citām robežām; un nu Zandersons atrod izskaidrojumu, ka labā ģimenē vīrs ar
sievu saprototies, ierādot viens otram zināmu. brivību... Breko-fa komentārs: pilsonisku laulību var āri šķirt^ bet - kā ir ar šādas tautību laulības šķiršanu? Vāi latvieši tajā. jūtas laimīgi?
Pastaigā pa Rīgu. .Olriks Brekofs, kufs še dzimis un kādā gadījumā rāda vietu, kur pats bērnībā rotaļājies, aizved skatītājus, uz Brāļu kapiem. Sveštautietim rienozīmīgas, .bet latvietim daudz pasaka mazās akmens plāksriītes ar krustiņu pie kritušo varoņu dusas vietām. 'Gar acīm aizslīd vārdi —; Jānis Griņ-bergs, Aleksandrs Grundmaņis. Nikolajs Grundmanis, Otto Greb-
le.V.. ' ' : '
Tad nonākam jūririalā. Pa jum Latviju kādreiz sasnieguši misionāri, uri brauciens uz turieni kādreiz grēku atlaišanai bijis līdzvērtīgs dalībai krusta karā pret Jeruzalemi... Jūrmalas iainavās ār zvejniekiem, kaijām, laivām ūri tikliem pavada paskaidrojums, ka zvejnieki tagad pelnot labāk nekā pirms kara.
"Uz matstikla. parādās, dejotāji tautas tērpos — svinot zemnieku kāzas.- Sākumā partija bijusi pret folkloru, bet tagad ta to veicinot. Reportieris norāda, ka latviešiem ir neizriiērojāmas tautas dziesmu im deju bagātības. ; ■ ■•
Majoru pludmalē esor četri peldēšanās laiki: priekšpusdienās vīriešiem. un sievietēm atsevišķi bez kostīmiem, pēcpusdienas kopīgi ar kostīmiem; esot ari ,nūdistu nodalījums,, bet to rūpīgi apsargājot un fotografēšana noliegta. Pa smiltīm aizbrien vairākas pludmalēs haras taupīgos peldkostīņios. Redzams, ka seksu arī Rīgas jūrmalā raksta ar „lielo Mrtu''.; Skan moderna mūzika. Tā nāk no Stokholmas, kūru no Rīgas- gaisa līnijā šķir tikai 100 kilometru; Ķēmeŗu kūrmāju uri dziedniecības avotus bez maksas izmantojot cilvēki no visas Pad. savieriības — ņo Maskavas, no Kijevas, ņo. Novgoro-das...
Scēnas maiņa — parādās Igau-riija, redzama "Tallina, kas agrāk saukta par Rēveli. Tur lielā cieņā zirgu skriešanās un derības. Tallinu, kur ari notiek dāmu peldkostīmu parādes, labprāt un bez vīzas apmeklējot somu tūristi. Blakus baltajam 'somu karogam ar zilo krustu pavīd padomju Igaunijas karogs, kas stājies igauņu nacionālo krāsu vietā, Žī mīgs salīdzinājums:- mazajā Tallinā esot 10 reižu vairāk kafejnīcu .nekā Maskavā: . Uz jautājumu, kur paliek iegūtā nauda, kāda zivju rūpniecības kolchoza vadītājs atzīstas, ka 35% izlietojot celtniecībai; jo viss esot kopīpašums. Ja kāds gribot no kolchoza aiziet, varot to darīt, bet — sava darba augļu daļu, kuru šai kopsaimniecībā ieguldījis, -aizgājējs līdz paņemt nevar... , ■i Zinot,, kādos apstākļos šī <io-kumentārfilma ..Uzskati Pad, savienībā" tapusi, patīkariii pārsteidz kāda igauņa apliecinajuriis: ,,Ēsmu lepns, ka varu- būt: igaunis!" Par savas tautās pastāvēšanu viņš ir optimistisks:„Mūsu kultūra augs, mūsu tauta pastāvēs! Mēs Izturējām 700 gadu, mēs izturēsim un pastāvēsim ari turpmāki" •;.
Kāds senu laiku uzraksts lie-cīriā: ; „Recht bleibt und laesst
nicht unterdruecken, ihm chen aile Peinfle, aile Tuecken!" (Taisnība pastāv, to nevar apspiest,, tās priekšā atkāpjas ienaidnieki uri viltus). '
Padevīga padomju Italpiņa lomu šai filmā vēl spēlē t.s. Igaunijas archibiskaps Kivitš, kurš tagad jau kritis nežēlastībā .uri atstādināts no amata;. Pēc viņā minētajieņi datiem par kristīgo un iesvētīto skaitu, labi informētais ' reportieris' konstatē, ka āt-tiscība starp tagadni im pagātni ir 1:3, kas nozīmē, ka pēc 100 gadiem kristieši igauriijā būs izmiruši. Kivits gari argumentē, ka pēc Lielā Ziemeļu kara visā Igaunijā bijis tikai 20; inācītāju un daudz neticīgo, ka. tad sākušies ticības uzplūdi, tādēļ cer, ka tādi nākšot atkal. Kaut interviju Kivits pabeidz vārdiem: ,,Mēsesaari paklausīgi un ari, vēlamies paklausīgi biit!",: ir iespējams, ka cerība.par jauniem ticības uzplūdiem viņam kļuvusi par klupšanas akm^.:
Scēnas filmas otrā pusē mainās zibenīgā ātrumā, Latvijas un īgaunij as ainavām jaucoties vienām starp otrām. Pēc latviešu Jāņu vakara, ķuŗā atskan līgo-dziesmas Un jaunieši tautas tērpos; lec .'pāri ugimskUriem kāda vācu vecmeistara gleznu „Nāves deja", kas atrodas Igaunijā un kurā attēlots pāvests un ķeizars, dejojam ,ar skeletierii.
Tā ir pāreja •Ož.teiņatu par Mū: iznicināšanu vācu okupācijas laikā. Kāds izglābies šīs tautais pie-derigais apliecina, ka tajā gan piedalījušies ari latviešu „šucnia-ņi", tāpat ukraiņi un citi, bet galvenā loma piekritusi vācu SD un SS. [ Koņientātora secinājums, zīniējoties uz minēto glezriu^ ir: „Nāve ir meistars no Vācijas."
Reportāžas beigās rādīts vācu dievkalpojums Rīgā, Uz kuru sabraukuši dievlūdzēji no plašas apkārtnes. Ģaridrīz kā farss izlie-^ ķa's riiācītāja aizlūgums par padomju valdību un citiem, kas valda. Taujājot pēc šo vāciešu izcelsriies, noskaidrojas, ka daudzi dzimuši tālu prom no Rīgas — Odesā, Zaporožjē, pie Urā-1iem un citur. Tas nozīmē, ka viņi Latvijā iekļuvuši kopā; ar to Krievijas iedzīvotāju masu, kurā mūsu zemi pārplūdina pēdējos ■20: gados, nospiežot latviešu skaitu Rīgā zeiri 40%.
Tad skatītāju acu priekšā pavīd Rīgas centrs, visu satikšanos viduspunkts — Lielais, .Veckahia un vēl citos vārdos sauktais pulkstenis—-uri Brīvības piemiriekļa masīvs. Tā esot kādreizējā Aleksandra iela, kura rieatkārības laikā saukusies par Brīvības ielu, tad pārejoši bijusi pārdēvēta par Ādolfa Hitlera ielu un tagad nosaukta par Ļeņina ielu. Bet iela pati jau neesot vairiīga, kādu vārdu tā nes... ■
Bez šaubām, šis nebija nekāds speciālraīdījums latviešu trimdiniekiem, bet gan vispārējai vācu
4. N-RS . . : SESTMENA, 1968. .GADA; 13. JANVĀRIS ■
' V GALVEMAKEDAKCIJA.tOSlONT^
Atbildīgais redaktors — Alfrēds Vinčels, 508 PElmerstoa Blvd. Toronto 4, Ont.; tālr. 531-^533;
Atb. redaktora vietnieciS— Silvija Anpāme, sasniedzama redakcijā, tālr. 465-7902;
Iekšlietu redaktors — Rūdolfs Noritis 1765 Victoria Park Ave., Apt. 307, Scarborough. Ont.; tāli. 759-«076;.
Sporta jredsktora — Valdis Teteris, 17 Chester Hill Ed., Toronto 6, bnt., tālr. 463—4226. .
^^^^^^ 'm ■ !:. . . ■
— Pauls Strante, 44 Miinster/Westf., Vpri Einem Str.l9
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītājos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katrā gadījmnā atbilst ari redakcijas viedoklim.
maksa: ASV un Kanādā — par mēnesi $ 1.50; 3 mēri. $.4.50; 6 niēn. 18.50; par gadu $16,00 Atsevišķa numura ceoaā 20 centUi
maksa: sludinājumu daļā ? 2.10, bet tekstā $4^20 — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
publikai. Kas gribēja un varēja, tas.tajā redzēja un dzirdēja vairāk nekā tieši rādīja' un teica. Latviešu draugi to skatījušies un klausījušies ār lielu interesi, par ko liecina daudzi simpātiju ap-
liecinājumi mūsu tautiešiem visā Vācijā, kurus varam apvienot vienā teikumā: „Mēs tagad labāK saprotam jūs un jūsu tautas likteni."': ■
■ : —zyx—
Fakts, kuru Pad. savienība visvairāk mēģina slēpt, ir tās vergu nometnes. Tikai nedaudziem M-.riiīgajiem, kas izcietuši šīs noslēpumainās eUes mocības un izkļuvuši cauri dzelzs aizkaram Rietumu brīvībā, dota iespēja pār ijaimu apliecināt nāvei' nolemto ciešanas šajās dzīvu cilvēku kapsētās, kuļ^ās no nelaimīgajiem izsūc atlikušos spēkus- līdz pēdējam elpas vilcienam un asins pilītei.^ ■
Pēdējais; kam pavērusies iespēja atklāt dzelzs .aizkara saj:-gātos. ,.noslēpurrius" par . vergu noriietnēm.-i.* iT\ angļu jūrnieks Džons Voterlijs, .kuŗu krievi, at-brivoja uz oktobra revolūcijas svētkiem un sakarā ar -^^ā mātes rakstīto vēstuli Pad.-savienības prezidentam Podgomijam. šis 29 gadus vecais gurniSks bija izcietis 9 mēnešus Potmā no piespriestā 1-8 mēnešu soda- par to, ka Ļeņingradā bija iesitis sejā kādam krievam.. Viņa atmiņas par Potmu dažādās variācijās parādījušās britu presē, sniegdamas jaunu liecību par patiesajiem apstākļiem Pad. savienībā.
9 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai pilnība iepazītos ār necilvēcīgo apiešanos komunistu vergu nometnēs, Darba virsvalkā un krievu ,,fufalkā" atlaistais jūr^ nieks ar nodzītiem matiem presei atklāja, ka nometnē, kurā atradies, bijuši'250 nekrievu tautī-bu ieslodzīto, tp vidū ķīnieši, amerikāņi uri grieķi. Tur ibijis daudz vecu vīru rni samērā liels žīdu skaits. Daudzi no , viņiem slimojot aŗ tuberkuloa un vispār sliktās apiešanās rezultātā daudzi aizejot iiz sliriiiūcu/ no ķuŗas vairs neatgriežoties. „šie
vecie vīri praktiski mirst kājās stāvot, un es redzēju, ka kādu nošāva. Mēs strādājām noriiet-nes ārpusē būvdarbos, Uri viņš mēģināja pazust. Sargs sauca apstāties, bet vīrs turpināja iet prom, tādēļ viņu nošāva. Man dažreiz likās> ka nekad nepārdzīvošu. Uzturs bija briesmīgs, danbs smags ūri apiešanās necilvēcīga."
Sevišķi brutāli apejoties ar i^ slodzīto Londonas skolotāju Dže-raidu BruJcu, ar kuru Voterlijs vairākas, reizēs sarunājies caur stiepļu žogu. Bruks esot ļoti slims un nospiestā garastāvoklī. Viņu turpinot vajāt čeka: jeb ĶGB. Ja ārsts viņam izrakstot kādu medikamentu vai speciālu diētu, KGB uzraugi ārsta zīmīti saplēšot, uri tā Bruks parakstīto ārstniecību nekad nesaņemot. „Els zinu krievu apgalvojumu, ka Brukām atļauts saņemt sainīšus, bet tas nav taisnība. Viņš nesaņem nekā. Es saņēmu sūtījumus; viņi teica, ka ar mani- esot savā^ dāk — es esot no strādnieku klases. Bet Briiku viņi ienīst, apzīmējot pār proletāriešu ienaidnieku," izteicās jūrnieks.
Voterlijs ieteic Bruku izriiainit pret spiegiem — 60 gadu veco Pēteri Kroģeru un viņa 54 gadus veco sievu Helēnu, kās i^glijā izcieš 20 gadu cietumsodu. Krievi: šo apmaiņu grib panākt jau ilgāku laiku, bet angļi pastāv uz to, ka Bruks nav spiegs.
Fotnia, kas ātirodas Mordovir jas ,.autonomajā republikā*' 280 jūdžu dienvidaustrumos no Maskavas, bez Vorkutasim Intas ir viena no deportēto baltiešu novietnēm padomijas Eiropas daļā. Potmā 1955. gadā novietoja
daudz latviešu, lietuviešu un igauņu, kad tie bija jau novārdzināti arktiskajās nometnēs: Potmas vergu nometnes pastāv kopš 1929. gada; turienes sie' nometnes ierīkotas gar 40 km garo dzelzceļu, kas sākas Potmā un sniedzas līdz Boraševo. Ieslodzīto skaits katrā nometnē pašreiz ir 2000 — JŌOO, bet dažā^ daudz lielāks. Tā, piemēram, ;pie dzelzceļa 36. kilometra (Javas stacijas) atrodas Javas nometne, kurā ieslodzīto, skaits ir 5000 6000, to vidū ari rakstnieki SiņavSkls un Daniels. Tā ir il, nometne, un tajā atrodas ari galvenā Potņias nometņu administrācija. Jāpiezīmē, ka. 1955. gadā latvieši ibija lielākā tautību grupa šai nometnē. Potmas nometnēs pašreiz smok apmēram 100.000 ieslodzīto. ■
6. nometne ierīkotā sievietēm. Vissliktākā slava ir 19. nometnei, par kuru runāja, ka turp cilvē^ ķus gan aizdzenot, bet neviens nav redzējis kādu atgriežamies, šai nometnē apmetinot ..sevišķi nozīmīgus" politiskos ieslodzītos.
Kas piepilda šīs Potņias nometnes?/..The Bell" uz to atbild, ka še 1956. gadā nonācis lielāks, daudzums padomju karavīru un virsnieku, kas bija atteikušies apspiest ungāru brīvības cīnītājus. 1961. gadā no Ļeņingradas atsūtītas vairākas grupas studentu, bet 19611. gadā apmēram 200 sieviešu no Maskavas. Potmā tomēr neatrodoties neviens no Nov.očer-ķaskas nemiernieki^. .Domā-jams. ka tie ieslodzīti citās nometnēs kaut kur tālāk ziemeļos. Potmā atrodas ari invalidu un veco ļaužu nometnes,. kurās ieslodzītie atstāti līdz mūža bei-
gām. Viņiem jāveic vieglāki darbi.
Pirriis apmēram gada izdoti stingri noteikunri attieksmē uz drēbēm. Līdz tam'bija atļauts valkāt arī dažus privātdrēbju gabalus, bet tagad tas aizliegts. Tas vēl vedrāķ boja ieslodzīto garastāvokli, kaut izbēgšana ļoti grūta ari privātdrēbēs.: jo katra dzelzceļa stacija atrodas čekas kontrolē. Ja kādam tomēr izdodas no nometnes izibēgt, ņiordo^ vieši tos nenodod, jo ienīst krievu komunistus tāpat kā: visas citas apspiestas tautas. . Maskavas varasvīri kopš 1956. gada -atkārtoti apgalvojušiļ: ķa Pad.' savienībā polītisļto ieslodzī-, to nav. taču izbēgušie arvien par jaunu apliecina, ka daudzi režīma politiskie pretinieki, riotiesā-. ti ievietošanai vergu nomtnēs uz 70., 7i„ un 72, soda panta piamata. Agrāk vairums politisko cietumnieku bija notiesāti uz 58. soda panta pamata, kuram 14 paragrāfu. Izrādās, ka tagad soda pantu piemērošanu politiskajiem režīma pretiriieldem maskē, tāpat kā slēpj un noliedz pašas vergu nometnes. Tā, piemēram, Potmas nometne pie Spāskī, kura bija iesaukta par ..Nāvēs ieleju" sakarā ar Uelo ; mirušo skaitu, tagad pārdēvēta par ..sovchozu 89", un tikai paši ieslodzītie zina, kāda, veida sovchozs tas patiesībā ir. Lai kā čeka cenšas vergu nometnesmaskēt, patiesību par cilvēku spīdzināšanu tā noslēpt nespēj, Patiesību nevaf apslēpt ne propagandas migla, nedz dzelzs priekškars. Reiz tā gāzīs pašu reamu, ■ 3. R.
5». .ijoiBim<«^»DiS»w»/«.'«crnM.w>i jnu«o.|<r^ ?tt.- -
ELM ■ ANDERSONE
: Sniega māte zemi aizmirsusi. Ir jau īsi pirms Žiemsvētkieni,: bet zeme vēl aTOen melna. Ļaudis :katru dienu skatās vējiem līdz skrejošajās mākoņu lēveres Un.galvas vieri;groza. .
,;Bus vien svētvakarā ratos uz baznīcu jāķra-tās,"/visiēm galvā Vienas'domas^un bēdas.
Sniegs nekrīt, bet sals iipju un ezeru virsas pa-, matīgi sasaldējis, it kā ar svinu.salējis. Nu Lauskam laime: Skrien; pa plaŠo klajumu it kā bez prātā. Gadās ceļā māja, knaukšķ! — kā ar cirvīti paksī. Istabās sēdētāji salēcās; Tiem Lauska ārdīšanās nepatīk. Bet Lausks tikai smeļas,
,;,Kādi bailīgi,"'. viņŠ smīn un ieskrien ābeļu dārzā, cērt ār cirvi pa labi un kreisi. Plūmju koks nopūšas; Ja varētUj lāvītds no Lauska prom.; bet zemē ieaugušās sakņu kājas neļauj no vietas pakustēties.
-'Aizlīču Mārtiņš stāv pie. loga. Pāri i3aujai grāb rati. Laikam Kauķītis; Tām tāds: sarkans zirgs, skrien galvu krūtīs iecirtis. Rati āizligojās pāri: pretējam krastam ūz pilsētas pusi. :
Ziemā ir gari labi Mārtiņš domā. —-; Kur
deguns rāda, tui'p ej. Nekādu šķēršļu. Vasarā ta vienkārši pāri upei braukt nevarēja. Bija jāmet likums uz pārbrauktuvi. V ■
Rokās saķērušies, pa upi kopā ar krastu likumus met Dzilnu Pēteris ūn Kārlis. Dzilna turīgs. Nopircis dēliem slidas. Tagad viņi skrien pa ledu kā vējš; Mārtiņam slidu: nav. Lielajiem brāļiem gaņ ir Vārētu no tiem paprasīt, gan iedotu, :bet — Mārtiņarn nav zābaku. Pa istabu viņš dzīvo mātes šūtās čībās, bet ārā netiek. Np pagājušā gadā zābaldem kājās izaugušas. Māte gan rudeni ieminējās, ka Mārtiņam būtu vajadzīgi jauni zā-bakj, bet tēvs bija atteicis: ja uzkritīs sniegs un izvedīs .nocirstos kokus jau agrā-rudenl līdz Gaujai, tad varēs par zābakiem domāt. Bet Mārtiņam negribas gaidīt, kamēr sniegs uzkrīt. Viņam uz ledus tikt gribas jau šodien. Jo ilgāk Mārtiņš Dzil-Jiu.brāļos skatās, jo vairāk,viņam sirds^^s^ Un liela asara, sāk ritēt viņam pa vaigu lejup. : Tieši šai mirklī gar logu skrien Lausks. Viņš: ieraugā Mārtiņu: Lausks vēl nekad .yisā savā mūžā nav redzējis cilvēku raudām. Un tagad viņam ptiekšā-stāv mazs zēns ar lielu asaru uz vaiga. Pirmo reizi! mūžā lauskam atkūst sirds. :
„Kāpēc tu raudi?" viņš prasa. . ;
Bet cilvēks Lauska valodu nedzird un nesaprot, cilvēks Lausku arī redzēt nevar. Lauska valodu un saprot tikai Siilega māte, Meža māte.
rūķi un citi meža iemītnieki.: Tāpēc Mārtiņš tikai< stāv pie loga, birdina asaras uņ Lauskam neatbild.
Pamīņājiesūz vietas, Lausks skrien atkal. ViiiŠ ilgi uz vietas nostāvēt nespēj. Pametis līkumu ap ābeļu dārzu, iecirtis cirvīti pirts paksī, Lausks gar siena šķūņa stūri ielavās mežā! Pa taisnāko ceļu viņš skrien uz to pusi, kur domā. Meža māti atrodamies.
Bet Meža māte ir visur, viņa mūžīgi kustas ņp vienas vietas uz citu, pati biezā un siltā segā ietinusies. Sega ir tik gara, ka Mežā mātei kājās nemaz neredz. Mežā mātei acis bēdīgas, viņa; ir norūpējusies par to, kā neparasti bargajā salā saviem pavalstniekiem dzīvību glābt. Zaķus. viņa baida, soļus uz sakaltušiem zariem smagi likdama. Bailīgie zaķi skrien, un skrienot siltums kaulos rodas. Redzot stirnas aukstumā savilkušās stāvam. Meža māte rej kā suns un gaudo kā vilks. Štiniās skrien, meklē vietu, kur no pēdās skrējējiem paglābties. Putniņus Meža māte vairāk spārnos nekā kokU: zaros tur. Saviciriot spārnus un laižoties iib vienā koka pazarēm otrā, siltāk kļūst.
Arī Lausks zina, ka Meža māte tagad dienas- un. naktis mūžīgā kustībā pavada. Viņš skrien • uz labu laimi. Zēna asaras tam nedod mieru. Lausks skrien tik ātri, ka gandrīz Meža mātei garām pas^ Tā pašreiz no paegļu krūnia apakšas mazu ka dūri zaķēnu laukā velk. Nosalušo viņa pasit sev asptē,
tad pakrata priedes zaru, kur jau labu laiku ne« kustēdamās tup kuplaste vāvere.
„Mežā māt," Lausks uzsāk valodasv „maņ tavs padoms vā,jadzīgs."
Meža mātei uz Lausku nav labs prāts. Ziema un sals jau vajadzīgs, bet,— kas tagad par ziemu? Bez sniega? Sals un Lausks nokaitinājuši Sniega māti. Tā likusies uz auss un guļ. Bet Meža' māte ir ziņkārīgā, viņai gribas zināt, ko Lausks teiks. Glaudot, zem. segas pasisto zaķēnu, viņa apstājas un skatās Lauskam i:ieši virsū. .Nu, ko teiksi?" viņa jautā..
Aizlīču Mārtiņš raud?" ; raud?" Meža mātei briņumi. „Sniega nav. Ja sniegs sakŗistUj Mārtiņa tēvs izvestu no cirsinas baļķus līdz Gaujai un pirktu zēnam zābakus. Tagad nekā, Mārtiņš laukā netiek/' Meža māte runā un turpina skatīties Lauskā.
Tik vien tās vainas! Lausks kļūst pavisam prie-cīgs. '
„Tu pazīsti Sniega mā,ti. Pasaki, lai uzber sniegu," Lauskam ,nekas nav pretī, ķa zeme tumšās segas vietā ar baltu apklāsies. j
,.Saki pats," Meža māte atmet ar roku. „Jūš : abi ar Sala tēvu visu pasauli nokaitinājuši. Sniega māte vairs nevienā neklausās, ne ār vienu nerunā." '■•■"V.
OHobeigums nākošajā numurā)
LATViiEšU SKOLU VĒSTURNIE
me. gada Is. oktobri pagāja 50 gadu kopš dienas, kad tikai 53 gadu vecumā nlira latviešu sko-: lu .vēsturiiieks un latviskās izgli-tības cīnītājs Jānis Kriškāns. Latviešu tautas pastāvēšanai naidīgajā rusicisma laikā .šis augu-mā sīkais, bet spēcīga ideālisma apgarotais skolotājs drosmīgi nostājās pret pārkrievināšanas politiku mūsu dzimtenē (toreiz drikstēja runāt tikai par Baltiju vai attiecīgiem administratīviem novadiehi). Latviešu ļtautai tas bija grūti aizstājams zaudējums, kad ļauna slimība (plaušu vēzis) pārtrauca Kriškāna rosību.
Jānis Kriškāns dzimis \m.
. gada 6. novembri Aknīstes pagasta Mežraupju māju kalpa ģimenē. Lasīt viņš iemācījās 5 gadu
•. vecumā gandriz tikai paša spēkiem, citiem„pār plecu skatīdamies." No pagasta skolas, kuru apmeklēja trīs ziemas, viņš arvien pārnesa uzslavu par uzcītību. Redzēdami dēla itleksml uz grāmatu gudrību, vecāki pielika visas pūles, lai viņu sūtītu vietējā apgabala ,,augstākajā skolā" — Neu -. Subbatsche Štiftsciiule, ķuŗā sava laikā mācījās arī Vecais Stenders. Visas mācības notika vācu valodā, bet divos gados j; Kriškāns visai sekmīgi pabeidza āri šo skolu. Trūcības dēļ citu skolu apmeklēšana vairs nebija iespējama, nācās pašam sev maizi pelnīt. Viņš sāka strādāt par pagasta rakstveža palīgu, saņemdams par savu darbu 5 rubļus mēnesī, bet Vienmēr glabāja sevī tālākas izglītības domu.
Ar Pr. Brīvzemnieka palīdzību Kriškāns pārcēlās uz Maskavu, . kur strādāja par' rakstvedi kādā vācu skolā, pie tam cītīgi gatavodamies skolotāja eksāmenam. Te viņš tikās ar latviešu nacionālās atmodas laiku darbiniekiem Brivzemnieku, Valdemāru, Baronu, Velmi, Krodz-nieku u. c, daudz iegūdams no viņu ideālisma. Dažu gadu laikā viņš jau tiktāl bija papildinājis savu izglītību, ka sekmīgi izturēja aprbjķa skolās skolotāja pārbaudījumu ■un 1888. gadā atgrle zās dzimtenē. Nostrādājis vienu gadu Veczvārdes ministrijas skolā Kurzemē, Jānis Kriškāns ar Brivzemnieka ieteikumu pārcēlās uz Rīgu, kur Tddlēbena "(vēlākajā Kalpaka) bulvāra apvienotajās pilsētās elementārskolās nepārtraukti strādāja 25 gadus līdz saslimšanai. ;/ "
Kamēr Pr. Brivzemnieks (Treulands) bija tautskolu inspektors Rīgā, Kriškāns nepiefda^ lījās nekādās skolu politikas cl-^ās. Jāpieņem, kā tas notika cieņas dēļ pret savu pastāvīgo labvēli, kas (tomēr bija tās pašas krievu birokrātijas pārstāvis.
Bet pēc Kriškāns cie skolu un lati stāvju pusē krievinātāju viņš izrādīja] veicīgs un tļ adus Rīgas [ un inteliģenļ bija noteikt litikas jautāļ Pēdējos A pasaules kajļ iespieda k| rakstus, vien, kurā \ļ ļas \-adītājs,| ņa rakstu, latviešu per Kriškāna Tāļ ņa paraksta! kā skolotājs no krievu zināmā mēi rot anonimil spaidiem.
Ķriškānam ļa uzstāšanļ ja kluss, skolu dzīve] vēstures ri savu uzdēj Ja t^al i kad v.ijad^ šu skolas varēja būtļ mēr apvalcļ krāto faktiļ bija arī viļ no Dienas skij Vostņļ demokratlsļ pa kreisi i| litiku pa vietējās . tautskola J dā. SI Ideļ gan^ nepiedļ
Kā autoļ
jautājumofļ
(85. turpinājums)
Nekļūsti siiiiekligs! Gigaretes Kur tas dzirdēts? Abi nonāksim eietuļ jūs pārceļ?
— Apvieno. No mūsu nometnes visi prom, palikām tikai baltieši. Bet esai lai iznāktu vesela nometne. Labi bijis,
'tu braukt līdz.
; — Un ko es tur darītu? Pats zini, ciļ setā dabūt dzīvokli;
— Par cigaretēm jau var.
— Un kas tev galvo, ka jūs tur 11^ Cels atkal kaut kur citur.
— Runā, ka drīz sākšoties izceļošanļ vairs nekur necels.
— Uz. kurieni tad jūs izceļosit? — īlsi Uz Ameriku, ko?
Kas viņu zina? Es jau neko.... Es
ka daži tā runā. Bet tagad jau pierum dzīvu.
Reinbachas nometni tomēr nepārcēlž bija sagatavots aizbraušanai iin nākoši metnes iedzīvotājiem ar visām mantai būt pagalmā, bet tad vēlā vakarā, kad bija aizgājuši gulēt, bet citi vēl sūļcstīc nojās, pienāca ziņa, ka nekāda braukļ tiks. Tieši otrādi — pieteica jaunus ied