^ LATVIJA AMEEIEA
g. 13. janvāris, 4. n-KS»
r I
SKAUTI
Jugar'(72.) skautu vienības Toronto dalībnieki vadītāju S. ILeimaņa, V. Vāgnera, L. Gobas un Mdermaņa vadībā 6. janiāFa naktī Toronto priekšpilsētā, Dokas upes ielejā, pieminēja Ziemsvētku kaujas un kritušos varoņus, pulcējoties pie vientuļas eg^ lītes mežā un to rotājot ar aizdegtām svecītēm. Pāri ielejai atskanēja vairāk nekā 30 skautu dziedātā dziesma ,,Svēts mantojums". Pēc īsas uzrunas piemiņas brīža dalībnieki, liekot lietā savas skautu mākas, sniegputenī iededza ugunskuru, lai sasildītos ar kārstu tēju. — Uzņēmumā pa labi: skauti pie vientuļās eglītes meža un sniegputenī; pa kreisir Māris Kārkliņs un Juris Jansons ar aizdegtām svecītēm rotā eglīti. Foto: A. Aldermanis
§Iodze
(Pārnesums no 1, Ipp.)
„Par Dieva žēlastību jāuzskata . divu cienījamu teologu un garīgo dziesminieku archibīs-. .kapa K. Kundziņa un prof. L. Bērziņa aktīvā; piedalīšanās disies-mu grāmatas sagatavošanā. Abi ^šie cienījamie Kristus vēsts slu-. dinātāji pirms grāmatas iznākšanas tika aizsaukti Dieva priekšā. Bet ar šodziesniu grāmatu viņi sev uzcēluši paliekamu pieminekli, kas. pastāvēs daudzus gadus. Cerams, ka draudzes saņems jauno grāmatu ar prieku un patei-
■ čību, ka tā ātri atradīs ceļu uz latviešu māj ām un sirdīm. Arī ''šai grāmatai būs savi trūkumi, jo cilvēka d^rbs nekad nav pilnīgs un absolūti nevainojams. . Toīriēr vienā ziņā grāmatas lietotāji varēs būt; droši: tajā' nsibūs Sakropļota latviešu valoda, kas vecajā grāmatā dažu. labu dziesmu padarīja nebaudāmu.. Jauiio dziesmu grāmatu latviešu mātes atkal varēs lietot, mācot saviem 'bērniem lasīt, bet mājās un dievnama dziedātajai .dziesniai nebūs
. jāizlaiž pāhti, kuri. bija neveikli darināti, no dzejiskā ūn valodnieciskā viedokļa iaugpties." .
■ ' ■ «Tiešajā baznīca,s darbā nozīmīga, un tālejoša' nozīnie: būs jaunizraudzītās Baznīcas virs-
. valdes plenārsēdei, kura- notiks maija vidū Torontp," turpina ar-chibīškaps A. Lūsis. „šai plenārsēdei nāJssies izšķirt svarīgus principiālas dabās ^ jautājumus, no kuru izšķiršanas mēs .turŗl-māk,'vadīsimies baznīcas dzīvē un darbā, pieņemot attiecīgās
: vadlīnijas un noteikumus.: Būs jāatrisina arī praktiskas dabas jautājumi, piemēram toj kā ie-. spēju.robežās nbdroširiāt; baznīcas mantu mīļsu draudžu nākot-iies vajadzībām, ki aktivizēt jaunatnes darbu, kā iesaistīt, latviešu kopībā un draudzēs. jaukto laulību bērnus u. c."
Turpinot apskatīt ■ turpmāko dai^um uzdevumus, arch^ 'kaps A Lūsis norāda, ka iespēju robežāsnlūsu ibazņīcai būs jācenšas pacelt savu balsi arī stoīp-
;. tautiskajā forumā. Še saskatā-:mas -divas izdevības: piedalīšanās Pasatdes baznīcu apvienības (The World Gouncil of ļChur-
^ ches) lieisanāksmē Upsalā un Oilvēka tiesību jubilejas lielsa-nāksmē, kaš Apvienoto nāciju, prōtektorātā -iecerēta Teherānā. Tas jau saistās ar polītiķu, un šai sakarā archibīskaps A^ Lūsis paskaidro: ■ ,,BaznIca un politika šķietami
; veic savus īpašus uzdeviimus dažādās aprises. Pēdējo gadu vērojumi, dieinžēl,liecinaļ- ļcā ta nav. Baznīca --gan apzināti, gan no ārienes mērķtiecīgi' un veildi ievirzīta poUtiskās dzīves arālā^— arvien biežāk sāk lemt pār poli-;tiskas dabas jautājumiem, mēģinot ietekmēt sabiedrības domu lietās, kurām nav nekāda sakara aŗ Kristus evaņģēlija sliidināša-. nu un baznīcas darbu dažādu
;^ zemju tbbežās. Tieksmeiar baznīcas starpniecību uri palīdzību
panākt dažkārt radikālus polītis- drīkst būt līdzeklis zemes iegūšanai vai politisko saspīlējumu atrisināšanai'. Ievērojot technis-kos, sociālos un politiskos ap-stālšļus, baznīcai jākļūstot ,dina^ miskai', proti — tai ,jāiet pasaulē, lai palīdzētu,'bur garigas vai matefiāilas vajad2Sbas, un lai samierinātu tur, kur rodas jaunas atsvešināšanās pazīmes'. Protams, Sadieni ierosinājumiem radusies arī opozicija, tie rādījuši neapmierinātību, īpaši trimdas baznīcu pārstāvjos, kas konferencē piedalījās,* : .It: sevišķu aMīvitāti. politiska dabas jautājimu iztirzāšanā izrāda pasaules baznīcu apvienība, ķuŗas lielsanaksnie, kā jaumi-nē ju, šāgada jūlijā notiks Upsalā, Zviedrijā, šīs lielsanāksņies darba kārtā, kā var secināt no mums pieejamiem materiāliem, citu vidū paredzēti šādi jautājumi: atbruņošanās; _ atomieroču lietošana; miera nodrošināšana; Ķīnas, Korejas, Rodēzijas un ļJīenvidafrikās problēmas r cfil-vēka : tiesībās; apartheids; reliģiskās neiecietības apkaušana; dabas bagātibu izmantošana; dzimstīi)as ,eiksplozija' u. c. Koii-
ka rakstura lēmumus it īpaši vē-' rojama oikumēniska rakstura sanāksmēs, kurās vienmēr piedalās arī baznīcu pārstāvji no Austrumeiropas valstīm, kur baznīcas dzīvi mēģina kontrolēt valsts vara. Zīmīgs piemērs tam ir t. s. Eiropas baznīcu konference (agrākā Nīborgas konference), kas aizvadītās vasaras beigās notika Portšachā, Austrijā, un kurā mūsu baznīcu pārstāvēja prāv. E. Rozītis no Vācijas. Kā ziņo „I3de Lutherische Monatsschrift', šai konferencē visdzīvākās un visasākās debates izraisījis t. s. austrumu bloka ierosinājums atzīt status quo Eiropā, parakstīt-neuzbrukšanas līgumu, censties pēc ,ieda,rbīgas atbruņošanās' u- t. t. Mēs visi varam iedomāties, kas ir ieinteresēts status qu6 atzīšanā Eiropā un ko šādā lēmuma pieņenišānā nozīmētu Latvijai; un pārējām Baltija,s valstīni. Liekas, ikā viss konferences darbs gālve-. nokārt bijis veitīts tikai polī-tiskas dabās jautājumiera. Pārrunājot, karu Vietnaniā un situāciju Vidējos austrumos, pieņemta rezolūcija, ka ,iēro6u vara ne-
ferencē, kā liekas, nebūs nekādu teoloģiska vai oikumēniska rakstura diskusiju. Tās prograininā sastādīta itā, lai paietu garam: problēmām, kuras varētu skart komunistu iespaidā esošās valstis un tautas. Kādēļ, piemēram, diskusijas par reliģiskās neiecietības apkarošanu. nevarēja ievirzīt plašākā gultnē un pārrunāt problēmas, kas skar- baznīcas un reliģijas vajāšanas, ku^as ižtdk-iti vērojamas zemēs aiz dzelzs priekškara? ^
Ievērojot šīs parādības, Latvijas ev.-lut. baznīcai trimdā bija jāizšķiŗasj .'kā rīkoties, • turpmāk. Mūsu trimdas baznīca nav iestājusies Pasaules baznīcu apvleni-tbā, bet mūsu dzimtenes baznīca ir tās dalībniece un pastāvīgi sūta uz ikonferencēm. savas pārstāvjus. Lai arī mēš kā pilntiesīgi locekļi varētu piedalīties IJpsalas. konferencē .un lemt par jautāju-' miem, kuri var būt ļoti nozīmīgi mūsu tautai, tēvzemei uri ba& mcai, mūsu Baznīcas virsvalde," .jaunajā sastāvā sākot darbību, rakstveida nobalsošana nolēmusi iestāties Pasaules tenīcu apvienībā,, iesniedzot attiecīgu iiži-ņemšanas liigumu tās centrālajai komitejai."
liabas atsauksi
ROSĪGĀS VANADZES AMĀLIJAS TIRUMAS PIEMIŅAI-
Amālija Tīruma, dzimusi štei- |ma, dāvāšanas un palīdzēšanas
nu ģimenē un brivās Latvijas laikā kopā ar brāli pieņēmusi uzvārdu Akmens, savu jaunību vadīja mūsu dzimtenes labajos gados. Tēvs bija kurjers Saeimas namā, māte, dienu tecējusi čaklu soli trim bērniem svētītā ģimenē,; vakaros steidzās uz Nacionālo teātri, kur pārzināja garderobi. Amālija vai, kā mlte^ mī-
priekā. DV Niagaras nodaļa piemin čaklu līdzstrādnieci kopš di-bināšanas dienām piecdesmito gadu sākumā, bet Sadberijas va-nadzes sēro pēc savāis kopas bijušās priekšnieces. Neilgajā, laikā, ķiiŗu Tlruina aizvadījusi Toronto, viņa bijā iemantojusi cieņu un draudzību pašaizliedzīgās Kanādas vanakižu priekšnieces
linot viņu bija iesaukusi, Pinku-i Monikas Jbnānes un autores un lis, nereti ģaja mātei līdz Uri jo ideoloģes Tonijas Krūkas perso-
agri zināja vārdā saukt un pēc izskata pazīt mūsu izcilos valstsvīrus un teātra.māksliniekus.
■Vecie šteini bija dzimuši Sasmaka, vēīāikajā Valdemārpilī, un Ariiālijas māte nerefci^ev atgādināja, ka nāk no. stipi^ im čaklās Vilku cilts, Bērmba piejūrā šo stipro māti bija rūdļjusi vienmēr iet taisnu ceļu un runāt taisnu, kau r©izēm paskarbu var lodU. Darbs viņas roķti nebēga, vai tas bija vīra iekoptais ģimenes dārziņš Mpodron^^ ar paša potētām ābelītēm un izcilu rožu šķirnēm, vai zieriias laikā adīklis ar sarežģītu rakstu. Acenes uz deguna noslidinājusi, Pinkuļa māte smaidīja un metā valdziņu pakaļ vald2aņam. |01es-tība uz darbu, īpaši rokdarbiem, nule pieminamajai nelaiķei Amālijai Tīrumai bija iedzimusi no mātes. Tāpat mīlestība Uz visu daiļo, īpaši ziediem, tēva ieaudzināta, kas, ilgus gadus bijis dārz-nieks.tālā Krievijā, kāda ģenerāļa muižā Voroņežas guberņā, savu , daiļdārziņu kopdanis, bieži vien kādu rozi dēstīja, novēlēdams to vecākajai meitai.
Mūsu dzimtenes "okupācijas gads mūs saveda zem viena jumta, vecajiem Šteiniem, np Saeimas nama izdzītiem, dzīvokli meklējot. Mums savukārt bija pavēlēts daļu plašā dzīvokļa izīrēt tālāk, - tādēļ izmisīgi meklējām labus latviešu cilvēkus. Reizē ar vecajiem št^iem un dēlu, kas aizņēma mūsu dzīvokļa divas istabas, mūsmājā ienāca svē-
vadija saskanīgu, sabiedriski sīgu, kaut slimību bieži piemeklētu dzīvi.
Kopā ar plašo draugu un paziņu pulku pēc Amālijās 1^-riiaš skumst . dziļi apbēdinātais pēdējo gadu dzīves draugs Ansis Silenieks Londonā, kā ari jau-
nā, kā arī visā darbīgo šīs pilsētas vanadžu un vāriāgu saimē. Lpdonā, kur aizgājēja dzīvoja sava mūžā pēdējo gadu, ari radusies koUēģu un draugu saime, kās vienkopus sēroja gan goda sardzē pie šķirsta, gan sūtot ziedu sveicienus.
Ne vienā vien mājā vēl ilgi pa-tapas bridi priecēs Tīrumas austs tautiskais spilvens Uh ne vienu vien galdu rotās viņas izrakstītā sedziņa. Nevienos šve-; šatnes dziesmu svētkos Kanādā nav trūcis aizgājējas, pašas darinātā tautas tērpā, smaidu un asaru pilnas. Ik rakstnieku cēlienā viņa nākusi ar ziedu sveicieniem, zt dzirčUgu atbalsi, visām, kas Latvijai domāts un rakstīts. Ne velti savā jaunībā viņa bijusi to dedzīgo pulkā, kam mūsu seno dzīves -ziņu, gudrību un skaistumu palīdzēja meklēt vie-dais Ernests Brastiņš.
Ziemeļjorkas kapsētā Amāliju Tīnrniu guldīja blakus pirms dažiem gadiem mirušajam vīram Ansim Tīrumam. Pieminams, ka nelaiķis savā laikā bija darbojies Dailes teātri par vienu np skatuves apgaismotājiem — elektriķiem, kā ari bijis elektrības Āiz-ņēiiiuma lekšrīgā īpašnieks. Ka-ŗa beigu dienās satikušies, viņi
nākā māsa Vācijā un brālis ar ģimeni Latvijā.
Lai reizē ar Latvijas smilšu sauju šķirstā sūtām.pēdējās ardievas un paldies par darbīgo mūžu, skaitot senu dainu:
.Sariļsējā adatiņa, .
^ Sapelēja dzīpariņš; Villainīšu rakstītāja Guļ zem zaļas velēniņas. (T. dz: 27758).
Velta Toma
® Gadskārtējo strēlnieku Ziemsvētku: kauju atceri 6. janvārī
tība, ko ar darbu uri mīlestfbu DV namā bija rīkojissi Latviešu
devīgi dalīja vecā šteina kundze. Ikdienēja viešņa kļuva Amālija, toreiz vēl ierēdne Latvijas valsts statistiskajā pārvaldē, "Baigais gads mūs sasaistīja ci^ā drau^ dzībā. Uh savstaiī^jā Uzticībā,
■ ff
katoļu eglītes
sekojošie bēgļu gadi Vācijā un dzīve Kanādā šīs pirms 27 gadiem sietās saites nepārrāva, tikšanās un sazināšanās turpinājās.
5. janvāri t/ondonā ' mirušā Airiālija Tīruma, līdzīgi savai mātei, kas Mra _<3l:^ pirms 10 gadiem, ap sevi pulcināja plašu pavadītāju un sērotāju pulku. To bija iemantojis viņas dedzīgais raksturs, degdams patriotis-
„Vai tad.- jūsu laikraksts sagājis ragos ar Birutu, ka neribina reklāmas bungas par Preses bal-. li kā pagājušajā gadā?" redakci. jas tālrunī nule ziņkāri atskanēja samtaina sievietes balss.
Ar Birutu domāta ĻFB Kanādas kopas priekšniece Biruta Senķēviča, kas ir šāgada Preses balles galvenā rīkotāja uri atbildīgā vadītāja, tas skaidrs bez paskaidrošanas, j o nav latvieša Toronto īrn apkārtnē, kas nezinātu domāto, ja runā par Birutu. ' „Kādēļ ragoš?"^ redakcija at-. jautāja samtainajai balsij. „Pre-ses balle vienkārši nav jāreklamē! Tā pievelk apmeklētājus, arī bez tā."
„Bet kādā tad pēra tik ļoti daudz iepriekš rakstījāt? Vāi tā nebija reklāma?" neatlaidās bālss tālrunī.
. „Nu, rakstītāji vienkārši gribēja. nopelnīt rindiņu honorāru," bija redakcijas atbilde. „Tā nav reklāma, bet savtīga materiāla ^pašlabumā meklēšana."
Tā bija aizbildināšanās, pro .tams. Vai' tad pat vissamtainākajai balsij var teikt, ka pērnā gada, rakstītājs Lajs Diletants padzīts par tām aplamībām, kuras sarākstīj a pirms Pi^eses balles ? Un vai var teikt, ka redakcijas Preses pīle par slēptā iepriekšēr ju. izpēkšķēšariu dabūjusi pērienu, apvainojusies un nu bez pēdām pazudusi? Tā palicis vēl tikai Drukas kļūdu velniņš, kas priecīgi turpina sāvUs nedarbus, piemēram; mūsu laikraksta iepriekšējā numurā lasāmajā Presēs ..balles sludinājumā liekot Z. Upītes iestudētajā Uzvedumā Preses pīlei mīlēt, kaut pareizais nosaukums ir„Preses pīle RĢle".
„Kas tad vēl tai Preses balle būs bez sludinājumā teiktā?" atkal jautāja samtainā balss tāV runī.'. ..' ■„Cieriītā nezināriiā, mēs šodien drukājam avīziv nav laika daudz stāstīt," redakcijai nācās atkāpa ties, apsolot nākošajā numurā lūgto informāciju.
Tā nu top : šis raksts.. Citādi tālrunī atk9.1 atskanēs samtainā balss, un tā skan tā, ka naktīs miegu laupa .
■ Tātad: T'
■ Vispirms — Preses balle notiks, kā jau ziņots, 20. janvāri pīkst. 7.30 vakarā Latviešu namā Toronto. Biruta apsolīji^i, ka, balles zāles durvis būs atvērtas jaU pīkst. 7 vakarā, uri liek pie sirds ievērot, ka pulkstenis nav rotas lieta, bet laikrādis,. tādēļ jāskatās uz ta rādītājiem un jāierodas, precīzi, jo noteiktajā laikā sāksies Z. Upītes iestudētais uzvedums .„Preses pīle Mūe'i ar jautrām deķlamācijām un dziesmām, vai; kā to pareizi
lai tomēr nekas nebūtu izpausts. Pīkst. 8: sāksies Dianas Jabloko-vas-Vorpāis vadītā polonēze, Un ar to tad; ari īstie ballas prieki, kurus katrs sev. var nodrošināt, iepriekšpāirdbšanā iegā(iājoties ie^ ejas kartes Lotus puķu veikalā (792 Bathurst Št., tālr. 533-3884) par 5;dol. gabalā; Cenā ieskaittta ne vien vieta pie rezeneta galdiņa, bet arī iespēja iegūt kādu no daudzaj ām pārsteiguma balvām, kuras piešķirs par dažādām iz-darībām. Pretēji ■citām ballēm, groziņu vakariem, saiešanām, tējās pēcpusdienām un citiem sa-. rikojumiem, kUŗois vairāk par 10 apmeklētājiem, nekādas loterijas, izlozes un citi pasākumi ar ložu pārdošanu nav paredzēti, tādēļ katrs baJlinieks varēs' netraucēts- nodoties deju priekam un dāmu skaistuma apbrīnošanai.
Cik redakcijai izdevies izokšķerēt, jo' Biruta kiusē^• (citādi ne-ibuišot nekāds pārsteigums), pār^ steiguma balvas jau dāvinājusi Benjamiņa filmu laboratorija — fotoaparātu uzņemšanas kārtībā, lai. laimētājs' tiilīt uz vietas varētu iemūžināt šāvu balles sirds dāmu, Arturs Garnejs _ kokā grieztus grāmattuŗus, rūpnieks Jānis Bērziņš kaut ko skaistu, nezināmu. Droši vien balvās dāvinājuši arī vēl citi, bet ^ Biruta klusē .. . Kā katru ģādu, laikraksts „Latvija Amerikā'.' apsoH-jis ceptu pīli (Nē, /ta nav pazur dušā redakcijas Preses pīle!), bet „Laika" izdevējs H. Rudzī-tis divas šampanieša pudeles.
Atverot durvis, balles apmeklētāju skatienam pavērsies mākslinieku ; Valijas Mērnieces un Valža Varēs raibi Un koši dekorētā zāle. Viņi abi gādās, ari par
galdiņu rotājumu. Un" drīz pēc : eiešaņas abu mākslinieku uzburtajā krāšņumā vietu vienā zāles stūrī .ieņenis Elmāra Zakuļa deju kapella. Tad visu norisi savās rokās. suverēni pāi'ņems balles konferansjē -- aktieris Edgars Ābele, neciešot nekādais pretim runāšanas. Precams, visus apmeklētājus mīlīgi Uri graciozi aptecēs arī daiļas puķu meiteries, tādēļ ziedi sirds dāmu dekorēšanai nav meklējami kaut kur ceļā uz balles vietu.
Latviešu nama dāmu komiteja ,,turēs bufeti", kā saka;labā latviešu valodā, uri ir: pamats pieņemt, ka tā būs „pilna bufetē", jo liktos tā kā savādi, jā turētu tukšu bufeti. Tādā gadījumā turēšana gan būtu vieglāka, jo svars mazāks , .:. Katrā Preses ballē dabūjama iecJarbīga bple, gatavota pēc noslēpiariiainārii receptēm. Par; to gād.ās Elizabete Jirgensa.
Kas vēl būs ? Protams,. preses ļaužu un literātu parāde, kurā klātesošos rakstniekus, rakštītār jus Un rakstoņus stādīs priekšā balles dalībniekiem, lai /viņi ie^ pazītos ar tiem, kurus sen jau pazīst. Ir tomēr iespejanjs, ka parādniekiS; (nav atvasināts, no. Vārda .parāds", bet no ,^arade") vidū bus arī kāda sveša seja no tālākas pilsētas, bet šis jautājums jau piekrit citam " tematam rakstnieku cēlienam diena vēlāk, bet par to samtainā balSvS tālrunī nekā neprasīja. TSdēļ — punkts inlormācijai par Preses balli! Zg.
kara veterānu - strēlnieku biedrība. Pēc šārikojuma atklāšanas kritušo strēlnieku u. c. cīnītāju godināšanas svētbrīdi vadīja biedrības valdes pr-dis P. Freibergs. Interesants bija arī viņa referāts par strēlnieku Ziemsvētku kaur jām pirms 51 gada. un to nozīmi. Veco strēlnieku saimi no Latviešu virsnieku . apvienības Kanādā sveica tās pr-dis ■ J. šriiits, no Savienības pulkveža Ķalpa-ka bataljona Kanādas kopas pr-dis K. Tannis, no Kanādas DV saimes zemes valdes pr-diš E. Krūkā; no DV Toronto nodaļas pr-dis I. Zamlovskis, no Kritušo karavīru pieminekļa pārvaldes V. Tikiņš un vairāki /citi klātesošie organizāciju pārstāvji.. Sarīkojums aizritēja sirsnībā, dziesmās un atmiņu pārrunās. Q Londonā miriisajai vanadzei un sabiedriskajai darbiniecei Amālijai Tīrumai veltītajā .dzlū-gumā, 'kuru vadīja māc. A. čops, Rbsara bēru nariiā Toronto 7. janvārī piedalījās turpat lOO tautiešu, . godasardzē stāvot Hamil-tonas, Niagaras, Toronto vana-dzēm un Toronto un Londonas vanagiem. Dienu vēlāk, piedaloties ap 50 sērotājiem, māc. A. čops aizgājēju izvadīja pēdējā gaitā uz Jorkas kapu latviešu nodalījumu, kur visu vanadžu vārdā aitvadījāsKariadas vanadžu pr-ce M. Jonāne, bet no Niagaras var nagiem un vanadzēm vainagu no-ika Ed. Ozols. Bija atsūtīti 28 ziedu sakārtojumi, to vidū ņo Sū-senmarijas, Londonas, Hamilto-nas uri Sadberijas vanadzēm un vanagiem. Toronto vanadzes,: kas bija izkārtojušas visu apbedīšanai nepieciešamo, gādāja ari par bēru mielastu DV riamā, kurā piedalījās prāvs izvadītāju, skaits.
<D Sakarā ar Skolu fonda sanāksmi un Latviešu nama akcionāru sapulci TLTA ģimnāzijas audzēkņu vecāku sapulce pārcelta no 14. uz 21. janvāri pīkst. 3 pēcpusdienā Latviešu riamā. (0 Latviešu nama akcionāru ārkārtas sapulce notiks 14. janvāri pīkst 4,30 pēQpusdienā Latviešu namā. Sapulcē pārrunās speciālās komisijas ziņojumu par nama uzlabošanas un paplašināšanas iespējām, kā ari lems par to īstenošanu. Bez akcionāriem sapulce aicināti piedalīties kā klausītāji visi latvieši,: kuri interesējas par kopīgā nama apsaimniekp-šanu un ar to. saistītajiem jautājumiem.
© TLMM . kluba gadskārtējā ,,Zaķu balle", notilcs; 13. janvāri pīkst. 7.30 valcarā Latviešu namā.
® Latviešu katoļu draudzes Ziemsvētku eglītes sarīkojumu vadīja dāmu komitejas pr-ce M. Leja. Programmas daļā bez mūsu laikrakstā jaU agrāk minētajiem dalībniekiem ar solodziesmāni vēl piedalījās Tālis Ķivlenieks, bet ziemsvētku vecīša pienāku-, mus veica J. Budže. Draudzes nākošais dievkalpojums notiks
14. janvārī pīkst. .1 dienā lietuviešu baznīcā.
® Apm. 45 dalībnieki bija ieradušies DV -teātra Kanādā rīkotajā eglītes sarīkojumā, ķuŗu vadīja Inta Purva. Sevišķi interesanta un jautra izvērtās teātrinie-ku • priekšnesimiu daļa, kurai R. Migiāns bija pat „iestudejis" sa-. vu lugu, pēc pēdējā laika paražām pašam vadot režiju un spēlējot galveno lomu, Ar smagu dāvanu maisu bija ieradies arī Ziemsvētku vecītis (H. Miķel-šoņs) un viņa čaklais rūķītis (R. Brence). .,, » ® DV Toronto nodaļas biedru gāda sapulce notiks 4. februārī pīkst. 12.30 dienā DV namā (125 Broadview Avs.). Kvoruma ne-sanākšanās ■ gadījumā sapulce pusstundu vēlāk būs pilntiesīga pie jebkura ieradušos biedru skaita. Bez ziņojumiem un ci-tieni darba kārtas punktiem notiks ari valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. KandidāJtu nomi-ņācijās komisijā izraudzīti A. čivzelis, R. kadiķis un A. Uxcs. O: Dainas koris diriģentes Almas Skudras-Kārkliņas vadībā pašreiz intensīvi gatavojas gadskārtējam koncertam, kas paredzēts 30. martā Parķdale Col-legiate telpās.
0 Bruņota laupīšana 5. janvāra pēcpusdienā notika Kanādas komercbankas nodaļā Victoria Park un Sweeney ielii krustojumā, kurā strādā arī latviete Va-lentīne Muižniece. Pīkst. 3 pēcpusdienā viņa slēdza savu kasi, lai sastādītu dienas pārskatu, kād pēkšņi .pamanīja maskotu laupītāju ar ieroci rokā, ipdraU-dot bankas darbiniekus un nedaudzos klientus, laupītājs pievāca visās kasēs esošās naudas zīmes tm aizbēga pie bankas atstātajā automašīnā. Atreferējot. notikumu, vietējie laikraksti piemin arī V. Muižnieces vārdu, ku^ ŗa laupīšanas brīdī paguvusi paslēpties bankas pagraba telpās. .
VitEKSANDRA ĶANBERGA||
',. rakstu darbu birojs ; 65 Ferrier \vc., Toronto
(pie Danforth & Cariaw) ; ,
V
.•I
(Pārnesums no 1. Ipp.) Pēc oficiālās atklāšanas ceremonijas notika izlases koncerts ar soprānu Veltu Liepiņu, baritonu Dzintaru Veidi un soprānu Magdu Veidi kā solistiem,klavieŗ-pavadījumus spēlējot Džesikai Diksai (Jessica Dix). Adelaides jauktais, koris ar jau minētājiem solistiem, Dēvidam Merčantam (Dāvid Merchānt) spēlējot ērģeles,, atskaņoja Arvīda Purva „FsalmU kantāti". Diriģēja Kaspars Svenne. Varbūt tas, ka visas koristes bija. tērpušās melnās kleitās, varbūt" kantātes mūzika, bet varbūt āri abi fakti kopā atstāja diezgan nospiedošu iespaidu. To gari daļēji izlīdzināja koncertā otra daļa, kurā papildināts Norvudas simfoniskais orķestris (austrālieši) diriģenta G. Rīva (Gabor Reeves) vadībā atskaņo ja J. Mediņa, T. Ķēniņa, H. Pa vasara, J. Vītola ... J. Kalniņa un A. Jurjānā kompozīcijas, kā solis tiem piedaloties Marijai Svila nei (vijole) un Jānim Laurim (čells). Liekas, ka šī bija pirmā reize, kad Austrālijā latviešu mū ziku latviešu sarīkojumā atska ņoja simfoniskais orķestris. Ir gān bijuši daži gadījumiļ kad latviešu autoru darbi atskaņoti aus trāliešu koncertos. \;
Par šo koncertu Adelaides mū ziķas kritiķis Dž. Hbrners (John Homer) laikrakstā „The Adver tiser" rakstīja, ka dziesmas un mūzika bijusi caurausta ar il gāni. pēc .dzimtenes un dažām neapmierinošām vecām un jau ; ņā kombinācijām, bet pasvītro jot, ka koncertapirmajā daļā biju ši arī izcili momenti un koncer ta otrā daļa daudz jautrāka. Kri tiķis ļoti labi atsaucās par jaunajiem solistiem M. Svilāni un J. Lauri, apzīmējot viņu spēli par briljantu. Apmēram to pašu rak stīja ari cits kritiķis — Džems Refrejs (James Refrey) laikrak . stā „The News".
Kultūras die tiņa Zīverta „| divās izrādēs iepriekš) pulciļ zāli skatītāju, aplausiem. piņš,;r;jiek.aŗātc liņš, ^mūzikas ļ komponists K.|
Austrāliešu šis kultūras spēja pati seviJ Juŗa" izrādi b| aikrakstos, skanētu apmēļ šu teātra izrj Nevarēdams s[ da no LatvieJ bļa.izrādītā Brethren of kar Latviešu nepatīkami tu sagaidīt, tīties lugā, rimājošā ansij entuziasms ār Arnolda 0| tājām dekoi miem."
Man, kas un kustību, bilst. Varbūt! spēles sākuriļ zāk nekā bijtļ jos skatos šām labā, paļ ne sevišķi izļ pētījumu" pļ
(Nobeigurļ
Dānijas me savas pa| maņtnieces ar franču pi gusi kāzu dā| nes greznu 5C mapi. Par dS šu nacionāli! sēdis E. še ceses uri vi teicibu.
a
ZVIEDRIJĀ MIRIS IN2;./rECHN. ADOli
īsi pirms Ziemsvētkiem, 19. decembrī, Stokholmā šīs zemes gaitas beidzis pazīstamais inženie-ris-technologs Ādolfs Vitckopfs, kas 1878. gadā 9. maijā bija dzimis dārzniekā ģlmenS Koknesē
Laimes mate Vitckopfu ,dzim tai nav bijusi labvēlīga. Nule ml-
BerJova p| politechni struktōrs kā, 1909. reālskolā gadam Kļ strādāšanas gā, frontei Pčterpill, kiļ darbnīcu 1918./19. gļ meiteņu ģiļ — Ziemeļi tirdzniecība daļas vadij Latvijas arodskolu skolas dlbll komisijas 1921.-1925.1 lotājs valļ no 1920.-^lļ nodaļas vaļ sums, bet valsts Rij tor.s, 19^141 habilitē jās [ lē un biji nika.s fakiļ grāmatu ,| šana", dai lajos žuŗr
inž-techn. Ādolfs Vitckopfs f
Tel.: HO 3'2fi07
nišā inženiera vectēvs Jēkabs Un vecāmāte Ilze bija saimnieki Vecbebru Jurču mājās, barona Ti-zenhauzena dzimtsļaudis, piedzīvojuši brivlaišanu 1819. gadā, bet smagi cietuši 1841. :gada zemnieku nemieros Vecbebros. Abi bargi pērti un pēc tam ievietoti cietumā Rīgā, kur vectēvs Jēkabs miris, bet vecāmāte Ilze izsūtīta uz Sibīriju. Tā Vitckopfl zaudēja dzimtās mājas. Jurčus un Iz-klldā pa Vecbebru pagastu. Jē» kaba Vitckopfa jaunākais dēls Pēteris darbojāvS par dārznieku Koknesē, un vēlāk Kārļu muižā pie Cēsīm, kur mira 1900 gadā, dēlam Ādolfam 22 gadus vecam esot.
Ādolfs Vitckopfs vispirms ap meklēja skolas Koknesē un Cēsīs, absolvēja vidusskolu Liepājā un 19{)0. :gāda rudenī iestājāS' Rīgas politechniskā institūta mechanikas nodaļā, kuru pabeidza 1907. gadā ar 1. šķiras inže-jiieŗā-technologa grādu, pats. visu : laiku gādādams, līdzekļus studi-
- jām., ■ ■
Par spīti smagajiem bērnības apstākļiem, Ādolfs Vitckopfs vi-. su garo 90 gadu mūžu nebija zaudējis darba un dzīves prieku, vienmēr liekot latviešu tautas intereses pirmajā vietā un tā būdams teicams paraugs visiem jaunajiem latviešu censoņiem.
Ādolfa Vitckopfa biogrāfija īsumā šāda: 1908.. gadā bijis prof.
KAlI
Glkagas 1-1)0. izrād igauņu se aižšargsti-pekļus kā ma, var i tām vaja' nebūs Ižs Pēc Jaun šu jaunie tona vies stu: „Rus — Latvla raduši ce sūtniecīl) kur izliet tājumam. lipeklis, tieši zem uzrakstu Lai tur dzelzs V rāki pa si vesela jā ,;bais nofotogr pekļiem.
Tādā janvāra ari kiri da filmu
par ko I rakstīts, tēloti dl turpretii gi un ļ(
1.
■4