g. 13. Jaaivms, 4. ia?is.
as es un so ē-ē.
a-
ne iz-
da
un
ie.
9i
PIEMIŅAI
vadija saskanīgu, sabiedriski rosīgu, kaut; slimību bieži piemeklētu dzīvi.
Kopā ar plašo draugu im paziņu pulku pēc Amālijas "nm-mas skumst, dziļi apbēdinātais pēdējo gadu dzāves draugs Ansis Silenieks Londonā, 'kā arī jau-
nākā- māsa Vācijā un brālis ar ģimeni Latvijā.
Lai reizē. ar Latvijas smilšu sauju šķirstā sūtām, pēdējās ardievas un paldies par darbīgo mūžu, skaitot senu.dainu:
Sarūsēja adatiņa. Sapelēja dzīpariņš; Villainīšu rakstītāja < Guļ zem zaļas' velēniņas. (T. dz. 27758).
■■ Velta Toms
Latviešu katoļu draudizes ijŗi ļ Ziemsvētku eglītes sarīkojumu
su
vadīja dāmu komitejas pr-ce M. Leja. Programmas daļā bez mūsu laikrakstā jau agrāk minētajiem dalībniekiem ar solodziesmām
ār-vāri iešu ālās ama anās ste-Pul-
lUSl-
ējas ieko-jau-
vēl piedalījās Tālis Ķivlenieks, bet, Ziemsvētku vecīša: pienākumus veica J. Budže* Draudzes, nākošais dievkalpojums notiks 14. janvārī pīkst. 1 dienā lietuviešu baznīcā.
• Apm. 45 dalībnieki bija iefar dusies DV teātra Kanādā rīkotajā eglītes sarīkojumā, kuru vadīja Inta Purva. Sevišķi interesanta un jautra izvērtās teātrinie-ļku priekšnesmnu daļa, kurai R. ļMigiāns bija pat „iestudējis" savu lugu, pēc pēdējā laika paražām pašam vadot režiju un spēlējot galveno lomu, Ar smagu dāvanu maisu bija ieradies arī Ziemsvētku vecītis; (H. Miķel-sons) un viņa čaklais rūķītis (R. Brence).
DV Toronto nod^as biedru gada sapulce notiks 4. februārī pīkst. 12.30 dienā DV namā (125 Broadview Ave.). Kvoruma ne-sanākšanas • gadījumā sapulce pusstundu vēlāk būs pilntiesīga-pie jebkura ieradušos biedru' skaita; Bez ziņojumiem un citiem darba kārtas punktiem notiks arī valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kandidāitu nomi-nāčijas komisijā izraudzīti A. ōivzelis, R. Kadiķis un A. Lucs. ®: Dainas kpris diriģentes Almas Skudras-Kārkliņas vadībā pašreiz intēnsīia gatavojas gadskārtējam koncertam, kās paredzēts 30. martā Parkdale , Coi-legiate telpās.'
© Bruņota laupīšana 5. janvāra pēcpusdienā notika Kanādas komercbankas nodaļā . Victoria Park un. Sw&iey. ielu krustojumā, kļiŗā strādā arī latviete Va-lentīne Muižniece. Pīkst. :3 pēc-; pusdieriā-^viņa slēdza Savu kasi, lai sastādītu dienas pārskatu, kad pēkšņi. pamanīja' maskotu laupītāju ār ieroci rokā. Apdraudot bankās darbinidsus un nedaudzos klientus, laupītājs pievāca visās kasēs esošās naudas zīmes nn • aizbēga pie bankas atstātajā automašīnā, Atreferējot notikumu, vietējie laikraksti piemin arī V, Muižnieces vārdu, kura laupīšanas brīdī paguvusi paslēpties bankas pagraba telpās.
varī
.| >. ^ • • - ■ : .. i _ . J, J* i.
^AtEKSANDRA KĀNBERGaI^
rakstu darbu birojs ļ.^ 65. Ferrier Avc, Toronto >'
(pie Daņfdrth & Carlaw) ;
Tt'l.: HO Z'imi \~
(Pārnesums nd 1. Ipp.) .
Pēc oficiālās atklāšanas ceremonijas notika izlases koncerts
soprāiiu Veltu Liepiņu, baritonu Dzintaru Veidi un sppr^u Magdu Veidi kā solistiem, ķlavieŗ-pavadījumus spēlējot Džeslkai Diksai (Jessica • Dļx), Adelaides jauktais koris ar jau minētajiem solistiem,, Dēvidam Merčantam (Dāvid Mercharit) spēlējot ērģeles, atskaņoja Arvīda Purva „Psalmu kantāti". Diriģēja Kaspars Svenne. Varbīit tas, ka visas koristes bija tērpušās melnās kleitās, varbūt kantātes mūzika, bet varbūt ari abi fakti kopā atstāja diezgan nospiedošu, iešpair du.- To gan daļēji izlīdzināja koncerta otra daļa, kurā-papildināts Norvudaš simfoniskais orķestris (austrālieši) diriģenta G. Rīva (Gabor Reeves) vadībā atskaņoja J. .Mediņa,T. Ķēniņa, H, Pavasara, J. Vītola , J. Kalniņa un A. Jurjāna kompožicijas, kā solistiem piedaloties Marijai Svila-nei (vijole) un Jānim Laurim (čells). Liekas, ķa šī bija pirmā reize, kad Austrālijā latviešu mūziku latviešu. sarīkojumā atskaņoja simfoniskais orķestris. Ir gan bijuši daži gadījumi, kad latviešu autoru darbi atskaņoti austrāliešu koncwtos:
Par šo koncertu Adelaides niū-zikas kritiķis Dž. Homērs (John Homer) laikrakstā : ,The Adver-tiser" rakstīja, ka dziesmas un mūzika bijusi caurausta ar ilgām pēc dzimtenes un dažām neapmierinošām, vecāni un jaunā kombinācijām^ bet pasvītrojot, ka koncerta pirmajā daļā bijuši arī izcili momenti un koncerta otra daļa daudz jautrāka. Kritiķis ļoti labi atsaucās par jaunajiem solistiem M. Svilāni uhJ. Lauri, apzīmējot viņu spēli pār: briljantu. Apmēram to pašu rak-stīj a arī cits kritiķis —■ Džērņs Refrejs ■ (James Refrejr) laikrakstā „Thei News".
cd ® ®
Kultūras dienu teātris — Mārtiņa Zīverta ,,Trakais Juris" — divās izrādēs (trešā jau bijusi iepriekš) pulcināja ižurpat pilnu zāli skatītāju, ķuŗi neskopojās ar aplausiem. Hežisors bija V. Dul-piņš, dekorators A. . Ozols-Ozo-liņš, mūzikas konsultants .un komponists K. Svenne.
Austrāliešu prese, atreferējot šīs kultūras dienas, tiešām pārspēja pati sevi, jo pat par „TŗaM Jura" izrādi bija recenzija divos laikrakstos, kUŗas tulkojumā skanētu apmēram; šādi:' „Latvie-šu teātra izrāde vitāla, spoža. Nevarēdams saprast neviena vārda no Latviešu ■ drāmas: ansambļa izrādītā„Trakaiš. Juris (The Brethren.of St.Mauritius), vakar Latviešu namā tomēr nebiju nepatīkami pārsteigts, kā varētu sagaidīt. Bij a prieks noskatīties lugā, kurā lielā, latviski runājošā ansambļa vitalitāte un entuziasms bija labi kombinēts ar Arnolda Ozola-Ozoliņa briljan-tajām dekorācijām un kostīmiem."
Man, kas saprata l^tru vārdu un kustību, nav vairāms ko pie bilst. Varbūt vienīgi; to, ka pats spēles sākums solīja daudz mazāk nekā bija patiesībā, un pēdē jos skatos aktieru spēle bija tiešām laba, padarot šo M. Zīverta ne sevišķi izdevušos„vēsturisko pētījumu" par baudāmu izrādi.
(Nobeigums nāk. numurā)
Dānijas nelielā latviešu sai-^ me savas patvēruma valsts troņ-mantnieces Margaretās laullfljās ar franču princi Henriju pasniegusi kāzu dāvanai Valdemāra Tonēs greznu 50 gleznu reprodukciju mapi. Par dāvanu Dānijas latviešu nacionālās komitejas priekšsēdis S. šenbeŗgs saņēmis princeses tm viņas dzīvesbiedra pateicību.
'PĒC PIRMĀS UZSTĀŠANĀS Ap 80® sitatītāju pēc pirmās uzstāšanās daļējā A. Brigaderes pasaku lugas „Maija un Paija" izrādē sirsnīgi un ilgi sumināja tēlotājus r- TLB sestdienas skolas 6a. un 6b. klases audzēkņus. Ar interesi gaidāma lugas pilna izrāde 21. aprīlī §v. Andreja baznīcas zālē. Augšējā uzņēmu^ mā: Tēlotāji ar lugas iestudētājām S. Poguli mi A. Muktu (tumšā kleitā) pēc izrādes.— Kādu iespaidu lugas norise atstāja mazajos skatītājos, var redzēt; apakšējos uzņēmumos: divu zēnu sejās (pa kreisi) paužas izbrīns un sasprindzinājums, ^^^^^^e (vidū) noticļkošo vēro ar prieku
un labpatiku, bet aitu ganiņi (pa labi) smagāko pārdzīvojumu brīžos, piemēram, akā lēkšanas
bet
skatā, Iekožas savā gana spieķīti.
Foto: J, Liģers
ZVIEDRIJĀ 'miris INŽ;..TECHŅ., ADOLFS; VlTCKOPli's
. īsi pirms Ziemsvētkiem, 19. decembrī, Stokholmā šīs zemes gaitas beidzis pazīstamais ■. inženier ris-technologs Ādolfs Vitckopfs, kas 1878, gada 9. maijā bija dzimis dārznieka ģimenē Koknesē.
Laimes māte Vitckopfu dzimtai nav bijusi labvēlīga. Nule mi-
Berlova privātašistents Rīgas politechniskajā institūtā un konstruktors Baltijas vagonu fabrikā, 1909. gadā skolotājs Millera reālskolā Cēsīs, no 1910.—1915 gadam K. Ķergaļvja .meiallap-štrādāšanas' fabrikas pārzinis Rīgā, frontei tuvojoties, devies uz Pēterpili, ■ kur vadīj is mechanisko darbiiīcu. Tŗeugoļņika fabrikā, 1918./19. gadā skolotājs Cēsu meiteņu ģimnāzijā, : 1919. gadā — Ziemeļlatvijas. ^civīlpārvāldes tirdzniecības un rūpniecības' no^ daļas vadītājs, bet 1920. gadā Latvijas . izglītības ministrijas arodskolu .vadītājs,: Cēsu arodskolas dibinātājs, terminoloģijas konīisijas priekšsēdis. Laikā no 1921.-^1925. gadam biņš bija skolotājs valsts technikumā: Rīgā; no 1920.--193.1. gadam techhiškās nodaļas vadītāj s, sabiedrībā. Kon-.sums, bet no 1931.-h1944. gadam valsts Rīgas technikumā direk tors. 1934. gadā A. Vitckopfs habilitējās Latvijas" universitātē un bija privātdocents mecha-nikas fakultātē. Viņš sarakstījis grāmatu„Koks un tā apstrādāšana", daudz rakstījis arī speciālajos žurnālos uii dienas presē
. Inž.-techn. Ādolfs Vitckopfsi-
rušā inženiera vectēvs Jēkabs un ; vecāmāte Hze bija sainmieki Vecbebru Jurču mājās, barona Tī-zenhauzena dzimtsļaudis, piedzīvojuši brīvlaišanu 1819. gadā, bet smagi cietuši 1841. gada zemnieku nemieros Vecbebros.. Abi bar^ gi pērti, un pēcjtam ievietoti cie-tumā Rīgā, kur vectēva Jēkabs miris, bet vecāmāte Ilze izsūtīta īsz Sibīriju. Tā ;Vitckopfi-zaudēja dzimtās mājas Jurčus un izklīda pa,/ Vecbebru pagastu. Jēkaba Vitckopfa jaunākais dēls PēteriS: darbojp par dārznieku Koknesē un vēlāk ļCārļu muižā ; pie Cēsīm, kur. mira 1900 .gadā, . dēlāni' Ādolfam; 22 gadus vecam'
esot. :■ : . '■■"■■'■■■'/']
Ādolfs Vitckopfs vispirms apmeklēja skolas Koknesē un Cēsīs, absolvēja vidusskolu Liepā-. jā un .1900. gada rudenī iestājās Rīgas • politechhiskā institūta mechanikas nodaļā, kufu pabei-dzā ii907^ gadā ar ļ. šķiras; inže-nieŗa-technōloga grādu, pats visu aaiku gādādams līdzel^us studi-
Minsteres latviešu ģimnāzija un pamatskola Vācijā 20. decembri skolas aulā bija . rīkojusi Ziemsvētku eglītes vakaru kopā ar visiem Minsteres latviešiem. Dievvārdus im piemērotu uzrunu teica māc.: R.: Bērzii^, aicinot aizstaigāt garā Uz Betlēmi un! uzņemt savā sirdī dārgo miera Viesi,- kurš neviena neatraida,' ja vien cilvēks pats nenovēršas un meklē patiesību.
Svecīšu mirdzumā sākās A. Brigaderes lugas „Sprīdītis" uzvedums. Skolēnu un. režisores — skolotājas ■ Olijas Trauciņas. pūles kaut cik atmaksāja skaļi, sirsnīgi aplausi pēc katra cēliena.
Jauno tēlotāju iejušanās savās lomās bija teicama, šis „Sprīdī-ša" uzvedums ir Minsteres latviešu ģimnāzijas / audēkņU liels panākums, tādēļ būtu žēl, ja ne-, notiktu neviena viesizrāde, kādā tuvākā/ tautiešu centrā, kurā daudz latviešu bērnu. Ar šo lugu ģimnāzija varētu uzstāties pat dziesmu: svētkos Ŗanoverā un parādīt skolas lielo nozīmi latviskā gara saglabāšanā.
Atsevišl^ lohms izcēlās Andris Aufenanis (no Hamiltonās, Kanādā) ļ kā Sprīdītis. ViņŠ; šķita teicamākais Sprīdīša tēlotājs ba bija arī Lolita Kalniņa (no Toronto) kā Lienīte, Laimdota
par teclmlkas jautājumiem, balvots ar; Trijzvaigžņu ordeni.
Trimdas sākuma gadus pēc otra pasaules kara A. Vitckopfs aizvadīja Vācijā> būdams latvie^ šu skolas pārzinis un IRO arod-pārbaudes komisijas loceklis, kamēr ;il949. gadā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kur darbojās Stokholmas techniškajā augstskolā, vēlāk Lavala tvaika turbīnu fabrikā par atbildīgo inženieri līdz 82 gadu vecumam, kad veselības stāvoklis spieda darbu beigt. Pēc tam viņš tomēr vēl strādāja pie. latviešu techniskās terminoloģi-
jas vārdnīcas kārtošanas. . Ādolfa. Vitckopfa sirdslieta: bija dot latviešu jaunatnei iespējami labāko technisko izglītību, par ko daudz pateicības parādā viņa dibināto im vadīto arodskolu aucLzjēkņt — latviešu techniķi. Pats jauns students biidams, A. Vitckopfs piedalījās ' studentu korpprācijas Talavija dibināšanā 1900. gada 14. decembrī. No toreizējiem korporācijas dibinātājiem, viņš. kļuva pēdējaiSy ki^ Radītājs nu aizsaucis savos gaišajos mūžības mājokļos. ; ■ ■ Jānis
Dancīte (Vējamāte), Valdis Mi-ķelsons (milzis Lutausis), Ansis Ŗungāiriis (Nelabais) .un H^^^^^^^ šķēle (Ragana). Tāpat pārējie bija piemēroti tēlotāji savas, lomās uri sagādāja skatītājiem labpatiku • Bernadete • Razevska (no ASV) Pamātes lomā, Ilze Lāma (Vecāmāte), Zigrīda Kārkliņa (Mežamāte ;m galma dāma), Mārcis Alužāns (Sīkstulis), Aija Bērziņa (Sīkstuļa kalpone), Ansis Upītis (vecais vīriņš). Vija ūdenāne (no Detroitas) kā princese Zeltīte un Pēteris Danišev-škis (galma kungs). Savā vienkāršībā kā labs tautas valdnieks uri tēvs izcēlās Tenis.Liepiņš (karalis);..
Labi sagatavotā izrāde ir režisores un skolotājas 0. Trauciņas nopelns. Katru pēcpusdienu viņa pavadīja kopā ar jaunajiem tēlotājiem, ķaniēr visas lomas sakausēja kopīgā labskaņā. Beko rācijas arī bija piemērotas, tās darināja ģimnāzijas audzēkņi skolotājas dipl.-arch.; E. Boro-novskas vadībā. Varētu, varbūt, gan pamēģināt dekorācijas vienkāršot un modernizēt, lai tās bū tu tuvākas' pašreizējās jaunatnes gaumei. Ar to arī luga būtu tu vāka mūsdienām. ■ r-'s^
: , ņujorea.
Pelikānu eglītes vakars Igauņu namā bija pulcinājis apm. 25 literātus, kas sevišķi necentās ievērot sākuma l^ku. Sarīkojuma ievadījumā vakara dalībnieki dziedāja Ziemsvētku dziesmas; bet priekšnesumu daļā literāti skandēja vai lasīja savus darbus, un iepriekšējā gadsimta literārās kritikas. Nobeigumā kā vidējās, tā vecās paaudzes literāti dejoja sveču deju.
Latviešu ev.-lut. draudzes valde 3. janv. sēdē piešķīra $100 atbalstu ' Vāgnera koUedžai, bet 200 dol. teoloģijas semināram Filadelfijā. Sākot ar šo gadu, nolēma draudzes mācītājiem piešķirt tris nedēļu atvaļinājumu gadā.
® Slēpošanas izbraukumā Kat-skilu kalnos cietuši dzejnieka Jāņa Krēsliņa bērni. Vecgada nedēļas nogalē ģimene ar mašīnu Izbrauca uz iecienīto slēpošanas vietu Vindhamu, kas atrodas netālu no latviešu ev.-lut. draudzes lauku īpašuma Katskilu kalnos; Bērni sasēdās krēslu celtni, kU' ŗam ceļā pēkšņi nolūza ritenis. Braucēji izsviesti, no krēsla. Dēls Jānis cietis visvairāk,, kas sūdzējās par sāpēm pakrūtē, bet sejā nācās izdarīt ārsta šuves. Meitas Zuze un Māra paspēja pieķerties celtņa malām un kādu laiku noturēties, tā mazinot siDēja krltiē na spēku. Dzejnieks Jānis Krēsliņš nelaimes bridi nebija pie celtņa, jo tieši pārģērbās slēpošanai, šo Katskilu slēpošanas vietu Ņujorkas latvieši 'iecienījuši nedēļu nogaļu izbraukuiniem.
® Veco latviešu strēlnieku un otra pasaules kara leģionāru Ziemsvētku kauju atcerei veltītu vakaru pie svētku eglītes 30. decembri Rotā bija rīkojusi Latviešu kara invalidu apvienība ASV Piemērotas dziesmas'un klavieru mūziku sniedza soprāiis Skaidrīte Prince un pianiste Alīse Dzir kale r Cemie. Par Ziemsvētku eg' līti Tīreļpurvā. lasīj a Gvido An-cāns. — Vecgada vakarā notika izbraukums ūz svešuma Brāļu kapiem, kur aizdedza divas lielas Svētugunis, bet par Ziemsvētku kaujām runāja LKIA ASV-vaļdes pr-dis R. Ancāns. Pēc tam visi omulīgi sagaidīja jauno gadu Rotas jauM dekorētajā zālē Bija ieradušies ari slēpotāji no Bostonas un citām vietām.
■ ■ . ^ : A. C.
mies ari bēgļu darba daļas vadītajā postenī. Ieceļojis Kalamazū, viņš sākuma gados bija Sv. Jāņa ev.-lut. draudzes priekšnieks, eņemdāms amatus arī Latviešu. biedribā. Mednieku klubā un či-ās organizācijās. Pašreiz gaviļnieks ir 5 namu īpašnieks Kalamazū, atbalstot visus latviešu sabiedriskos : pasākumus. Jubilejas dienā viņu sveica turpat 100 vie^' Su, to vidū daudzi no attālākltai vietām. Latviešu biedrības vārdā R. Ozolu sveica pr-ķs 0. Reiii-valds, bet no draudzes māc. A, Piebalgs.
© Gada maiņu lielākā daļa tautiešu; sagaidīja ģimenēs, daļa apmeklēja dievkalpojumu, citi viesojās draugu un paziņu pulkā vai piedalījās Latviešu biedrības sarīkojumā. Dievkalpojumu pusnakts stundā tieši gadu mijā Kalamazū latviešu ev.-lut. draudzes baznīcā vadīja māo.A. Piebalgs, . aizvadot veco gadu ar archibīs-kapa A. Lūša gana raksta lasīšanu, bet jaunajā gadā draudze iegāja nodziedot „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils". Latviešu biedrība jaunā gada sagaidīšanu bija rīkojusi ar kopīgām vakariņām, atspirdzinājumiem un priekšnesumiem. Sevišķu atzinību izpelnī-; jās jauniešu muzikālie priekšnesumi. Tie bija gatavoti kā pārsteigums publikai, tādēļ mūzicē-tāji bija bītņiku maskās, bet at-/ skaņoja „vecos, labos gabalus"!; Gadu mijā viesus apsveica biedrības pr-kš 0. Reinvalds. . .
■; GRAND RAPIDi-Latviešu organizāciju
KALAMAZŪ
9 Sabiedriski un' saimnieciski rosīgajam Robertam Ozolam piepildījās 65 mūža gadi, bet viņu nevaldzina atpūta. Savā jubilejas dienā, viņš atzinās: „Maņ izplānoti saimnieciskajā nozarē tik plaši nodomi, ka to īstenošanā būšu ne mazāk nodarbināts kā līdz šim". Latvijā R. Ozols nostrādājis 20 gadu Armijas ekonomiskajā veikalā par kontroles im nodaļas vadītāju, bijis Valsts saimniecības padomes loceklis un Darba kameras vicepriekšs Bez tam viņain nopelni kooperatīvās bankas izveidos kurā bijis valdes priekš Bēgļu gaitās nonākot Vācfjā, viņš atvēris savu autotransporta uzņēmumu, līdztekus darboda-
pārstāvju apspriedē ,28. decembri pārrunāja, kā plašāk 'un iespaidīgāk izvērst visus sarīkojumus, kas notiks Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres zīmē un izraudzīja komiteju šp sarīkojumu organizēšanai, koordinēšanai iin vēl citu iespēju pētīšanai. Par komitejas priekšsēdi ievēlēja Uldi Plāti, bet locekļiem — Jāni Brūnu, Maiju Roziņu un Jāni Sproģi. Sa-, rīkojumu ciklā bez citiem paredzēja ari Draudzīgā aicinājuma atceri 28. janvārī, kuru kopīgi rīkos abas latviešu, skolas.. Vasaras posmā atzina par vēlamu rīkot brīvkoncertu vienā no pilsētas parkiein, bet tikai tādā gadījumā, ja tajā varētu piedalīties Kalamazū un Grand Rapidu latviešu kori. Latviešu biedrības kulturāli t: sabiedriskās nozares vadītāja apņēmās sasaukt īpašu jauniešu apspriedi, lai pārrunātu, ko tie varētu darīt, kādā īpaša sarīkojuma noorganizēšanai. Skolām un jauniešiem derētu padomāt par tautas deju kopas Ri-tenītis un dažu katoļu draudzes jauniešu pieaicināšanu, kas piešķirtu sarīkojumiem lielāku dažādību, svaigumu un krāsainību.
• Jaungada sagaidīšanas sarīkojums Latviešu 'biedrības namā bija pulcinājis jo kuplu apmeklētāju skaitu, to vidū daudz ciemiņu nb Ķalamazū, Grand He-venas, Saginavas un pat Čikāgas. Aizņemtas bija abas nama zāles, spēlēja divi orķestri. Gadu mijā viesu pulku uzrunāja biedrības pr-ks A.; Meiers. V. 2.
Par 'spīti smagajiem bērnības apstākļiem, Ādolfs Vitckopfs vi^ su garo 90 gadu mūžu nebija zaudējis darba un, dzīvēs prieku, vienmēr. liekot latviešu tautas intereses pirmajā vietā un tā būdams ticams paraUļgs visieiii jaimajiem latviešu censoņiem.
Ādolfa Vitckopfa. biogrāfija īSumā šāda: 1908. gadā bijis prof.
.: Bērniem •
Čikāgas Kecīši, Ņujorkā sa^ 1-00; izrādē reklamēdami BATŪIī igauņu sekcijas sagatavotos auto aizsargstieņim piestiprināmos lipekļus kā iādus, kurus, ja if izdoma, var izmantot ari dažādām ci-tārii vajadzībām, laikam tomēr nebūs izsmēluši visas iespējas. Pēc Jaungada ibialles, kurā latviešu jaunieši pulcējās Statlera Hil-tOņa viesnīcā, šie lipekļi <ar tekstu: „Russia, Ģet Out Of .Estonia ^ Latvia— Lithuania'!) bija „at-raduši ceļu" uz Pad. savienības sūtniecību Manhatana 67.. ielā, kur izlietoti sava veida svētku rotājumam. .. Sevišķi labi izcēlās lipeklis, kas ļ3ija piestļprināits tieši zem lepnajām sūtniecības uzrakstu plāksnēm pie ieejas. Lai tur nokļūtu, jātiefe cauri dzelzs vārtiem uri «jāpārvar vairāki pakāpi^. To bija paveikuši vesela grupa jauniešu, kas šajā ,;baismīgaja vietā" paguva pat nofotografēties — ar visiem lipekļiem-; .
Tādā pašā veidā izrotāts, l. janvāra rita gaismu .ieraudzīja ari kinoiteātris, kuŗā pašreiz izrāda filmu ,>Billion DoUar Brain'',
par ko ,,Latvijā: Amerikā" jau rakstīts, ^ājā filmā amerikāņi notēloti dimiji .un agresīvi* krievi, turpretim, miermīlīgi, gi un ļoti gudri, bet
gatavie bandīti, kas sarunājas poliski un dzīvo kopā ar vistām.
ir ļ collu gari un 3v2 collu plati, ar spīdošiem sarkaniem burtiem uz tumši zila fona. Pēc papīra nolobīšanas no lipīgās puses, tos viegli piestiprināt pie automašīnu aizsargstie-ņieiii vai citur, Tā kg tie darināti no plastikas, tad lietus un sniegs tiiem nekā nenodara,; tie arī bez grūtībām. vienā gabalā atkal nolobāmi. Pret 1 dol. atlīdzību lipekļus var pasūtināt pie BATOŅ, 2780 Schurz Ave, Bronx, N. Y.,'io4S5.
BATUN sarīkojumi 21. janvārī pīkst. 4 pēcpusdienā Ņujorkas Igauņu namā (243 E.34th St.) notiks inž.;A. Kūlīša priekšlasījums par Taizemi, kuru papildinās ar diapozitīviem par šīs teiksmainās zemes mākslas pieminekļiem, šis būs pirmais referāts cdkla, kas iecerēts sakarā ar vēstuļu rakstīšanas akciju, delegāciju sūtīšanu ; u. .c. plāniem. Priekšlasijumbs vairāk vēribas veltīs zemēm, kuras baltieši maz pazīst. Latviešiem inž; A. Kūlīša referāts, reizē būs patīkama iespēja iepazīties ar igauņu kafejnīcu, kura darbojas nams pirma-
BATUN izgatavotais un izplatītais sauklis „Russia, Get Out Of Estonia-Latvia^Lithuania'* (skat. rakstu „Kad bērnam iedod, lipekli rokā") īsā laika jau izpelnījies popularitāti, vismaz Ņujorkā, kā rāda uzņēmumi. — Augšā pa kreisi: Ar lipekli rokā gatavībā pie Pad. savienības siitniecības. — Vidii: Padomju sūtniecības nams dienas laikā ar atvērtiem vārtiem licists. ^ Pa labi: Uldis levāns Čikāgas Piecīšu izrādē Ņujorkā ieteic no šī Upekļa izgatavot ,^ķeni% akmeņu ^^v^^ ar tintes pudelēm un tad doties uz kādu zināmu sūtniecību. — Apakšā pa kreisi: Košais lipeklis labi iederas zem masīvajāra Krievijas. Ukrainas un Baltkrievijas plāksnēm pie padomju siitniecības nama, --Vidū: Jauniešu grupa pie padomju sūtniecības dunōm pēc Jaungada balles. — Pa labi: ,,IzdaaIotais" BrodveM Mnoteātris.^^^k^ izrāda filma ..Billion Itollar Brain";