8 ĪAVnSk AMMKĀ Sestdiena,- im, g.. 13. ķm-dm,,^- sa-rs.
......................I iiī^
•i.'
Sroadview: 8 istabu atsevišķa dubuit. ķieģeļu māja, eļļas apkure, 2 mod. virtuves, 2 vannas istabas^ iebraucam^ ceļš un gar^a. !pg§mns labi uzturēts. lema&s® pjOO.v
Victoria Village: 6-istabu dubultķleģeļu bungalovs. Eļļas apkure, modema, virtuve, vannas istaba. Iebraucamais c^ lin vieta garāžai. īpašums laM turēts.
EglintoES — Eayview: Modenii ieMbrtpts 3 ddvokļu dubultķieģeļu atsevišķs nams. lemi^ ļlO — 20.ŌOd.-.
ZKĀETOJAM OBUGAGEJĀS mūAmsmSAS
VMASV NĒĢERI.
Bez ķaŗaVietnamā,; iekšējiem nēģeru nemieriein un pēdējā laika centieniem noturēt zelta cenu un stabilizēt dōlaru amerikāņiem nākusi 'klāt jauna, līdz šinī vēl nepiedzīvota problēma: ar nēģe-
: ŗu brīvībās: kustības va^tāja Dr.
; Martina Kinga svētību vāir^ ■izcilākie: mislņādainie ..vieglatliēti sākuši jaunu akciju — boikotēt šāgada olimpiskās spēles Meksi^
: kositijā. ; -
Nekad vēl sporta pasaule sr tādu interesi nav sekojusi:kādai gaidāmai eksplozijai", nekad vēl jiporta, l^iržas" spekulantiem ■nav bijušas tik lielas. izredzes
, uz to, kā kāds mazāk pasistaihs atlēts, favbrīzētājiem nēģe^m nestartējot,; varētu kļūt olimpisko spēļu uzvarētājs. liekas tomēr, ka -^ša šī lieta ir vairāk dramatizēta iiekā devusi kaiit ko konkrētu, kaut ņo Lošandželo-sas; kur. notika nēģeŗii jaunatnes kongress, nepielaižot balto reportierus, saņemti ļoti pretrunīgi ziņojumi. Kongresā piedalījās arī boikota kustības Iniciatori.--vairākkārtējais pasaules ■ rekordists sprinta distancēs Tomijs Siiiits uri viens no pasaules ātrā-.
. kajiem 400 m skrējējiem, JĀ Ēvaņss. Viņi pēdējā laikā saņē-miišd tūkstošiem vēstuļu, kurās apzīmēti gan par komūilistu aģi' tātoriem, gan a,r ceļa naudas piedāvājumiem uz :Kongo, kur
ļ tiem būtu īstā vieta. Proi;anis,
: bez lanrū vārdieni, drau^ atkjāta naida apliecinājumicaņ, kā pret visiem melno rases piederīgajiem, tā pret šīm sporta zvaigmēm īpaši, vēstulēs atrodami arī līdzjūtības , un uzmundrinājuma vārdi. Ir iespējams, ka ar sporta lin sportistu lekļauša^ nu polītīsko cīnītāju rindās rar dīsies divi jauni naidīgi noģnipē-, jun^,. kuri centīsies darīt Visu Iespēj aihb, lai panāktu savu tais-
,nīibu.' -
Ja^ tagādvar teikt, ka šīs kustības vadītā;js, paf kādu ievēlēts Sanžbze kolledžas socioloģijas profesors Harijs Edvards, sadūries ar lielu -pŗesĢS un publikas pretestību. Arī viņa olimpiskajai komitejai iesniegtais 6. punktu „ultimāts" nav .sevišķi sakarīgs; Tajā prasīts atzīt -Muhāirie-: du.Aliļ..(Ķasiju Ķleju) par pasaules boksa čempionu, .kaut ASF olimpiskajai komitejai nav nekālkopīga ar profesionāļu boksu. Edvards prasa aizliegt Dien-
OLIMPISEAS SPĒLES?
vidafrikas im Rodēzijas balto vienībām piedalīties olimpiskajās spēlēs un turpmāk startēt ASV. Pašreiz Eftenvidafrikai tās apart-heida politikas dēļ piedališainās olimpiskajās spēlēs liegta, bet Rodēžija nemaz, nesastāv Starptautiskajā bUmpiskajā komitejā. Par ārzemju sportistu startiaiņ Amerikā ASV olimpiskajai ko-ditejai turpretiņi nav nekādas teikšanas. Tālāk Edvards prasa ASV olimpiskajos treneros iedalīt vēl vienu nēģeru treneri, ķas ietelp ASV olimpiskās komitejas kompetencēs. Bet Edvards vēlas, M vismaz viens nēģeris /būtii arī ASV olimpiskās komitejas loceklis. Piektajā punktā iateikta prasība, ķa Ņujorkas atlētikas klubam jāizbeidz„tikai balto pp-lītikā", uh tā atkal ir lieta, ar nŗu i^V; oIimi)isfcajai komitejai nav nekāda sakara. Pēdējais Edvarda „ultirņāta" punkts pieprasa amerikāņa Everija deidža, kas ir stārptautislms olimpiskās komitejas priekšsēdis, atcelšanu, jo viņam KaliīoraijS piederot privāts klubs, .kurā ieeja liegta nēģeriem un žīdiem. Brandeidžu par Ģtaiptautiskās olimpiskās koinitejas priekšsēdi ievēlēja vairāk nekā loo valstu, nevis ASV olimpiskā komiteja, tādēļ pēdējai šāda .atcelšana nemaz nav iespējama. Līdz šim ner viena valsts pret Brandeidžu sūdzības nav vērsusī.
Bt, Martins Kings izteicies, ka gadījumā, ja šī „ultlmāta" 6 punktus nepieņems, ASV nSģepi atlēti olimpiskajās spēlēs nepiedalīsies, tomēr daudzi no drošākajiem uzvaras tnedaļu kandidātiem savukārt' apliecinājuši, ka Meksikositijā startēs pat tad, ja melno rase nd viņiem novērs^feies.
Katra sportista sapnis ir. piedalīties olimpiskajās spēlēs im
Pēc ziņām no Saigonas, nav tikpat kā nekādu konkrētu pazīmju, ka miera balodis varētu jaunajā gādā ielidot Vietnamā, bet gluži, otrādi:, kara liesmas tagad draud pārsviesties pat uz citām, līdz šim neskartām zemēm Indoķīnas pussalā — pirmā kārtā ūz Laosu un Taizemi. Kopš pērnā gada beigām komunisti
karotāji. Turpretim caurniēra laosiešu kaŗavirs' ne labprāt iesaistās cīņā ar ziemeļvietnamie-šiem, jo savā māņticībā uzskata ikvienu Ziemeļvietnamas kareivi saderētu ar ļauniem gariem un tādēļ grūti pieveicamu. , Tai pašā IbM Taizemes, sarkanie .partizāni; pakāpeniski pastip-riimjuši savu .darbību zemes zie-.
tur sākuši eskalēt savu ārdošo meļu apgabalā, Lapsas tuvuma.
darbību. ;
Cauri Laosai, kā.zināms, iet t š. Hōčiminā stiga. Pa šo kluso ceļu dienu un nakti virzās Ziemeļvietnamas transporti: gan smagās niāšīnas, gan pajūgi im riteņbraucēji, kas visi baro džungļu' kaŗti Dienvidvietn.am Pēc ASV izlūkošanas dienesta ziņām, vismaz 12 komunistu bataljonu apsarga ,,Ho stigu'', un Laōsas valdības karaspēks j au cietis jūtamus žaudējiunus biežajās sadursmēs ar ziemeļvietria-miesu regulārajām vienībām, kuras šb ceļu apsarga un aptver 40.000 vīru. Tiem jāpieskaita vēl 31.700 sarkano Patet-Lab gvardu, kaS; ir labi iridoktriiiēti, sīksti
šo partizānu, vadība arvien vairāk nokļūst Zierheļviethamā pamatīgi, apmācīto .^speciālistu" rokās. Pēc tautības tie gan ir tāi-ssemi'eši, bet viņiem par palīgiem pieliek Ziemeļvietnamas un Lāo-šās rūdītos komunistus. Rietumu žurnālisti Hongkpņgā bija pārsteigti, pēdējās dienās lasot, ar kādu fanātislm dedzību Ķīnas komunisti savos radioraidījumos uz Taizemi: aicina turienes b^ zemniekus pulcēties „tāutas armijā" un sagrābt varu savās rp-ķās; Tautas kara,liesmas", tā apgalvoja Pekingas radio, „jau-veļas pāri Taizemei līdzīgi prērijas ugunij." ..Revolucionārā situācija" jau esot nobriedusi, jo
Taizemes komunisti pilnā mērā pieņēmuši pār patiesību Maoce-tunga atziņu, ka ..politiskā varā izaug no lielgabalu riklēm."
Turpretim Laošā stāvoklis politiskā ziņā ir cVisai interesants. ;,tr nenoliedzams fakts/' izteicies kāds no Rietumeiropas diplomātiem Bangkokā, „ka gadījumā, ja komunisti gribētu ^grābt varu Laosā, viņi varētu to it viegli izdarīt kaut vai rit no rīta.f Diplomāts šos vārdus pamato ar to, ka Pad. savienībā zināmā mērā tur Ziemeļvietna-mu savos grožos un neļauj tai izjaukt ārkārtīgi vārigo politisko līdzsvaru Labsā, kurš ār tik' lielām mbkām radits. pirrns 5 ga-
diem, šis līdzsvars pašreiz balansē, tā sakot, uz naža asmens, vienai pusei jāizdara tīrais nieks, jāsper, tikai viens mazs solītis, un tūlīt var sākties kāda gluži jauna politika un militāra spēle ar sajauktām, gluži; nezināmām kārtīm. Ja, piemēram, ziemeļviet-namieši vienas. rokas pagriezienā: ieņemtu kaut vai Takhetu, paliel^u pilsētu Mekongas upes krastā .iepretim Taizemei, tad taizemiešu karaspēks, droši vien, tūlīt iesoļotu Laosā, jo Taizeme nekādā ziņā nevarētu mierīgi ņo^ skatīties savas .valsts ielenkšanā. Bet, ja reiz Taizemes armija sāktu kustēties, tad arī amerikāņi nepaliktu pasīva vērotājā lo-
mā, bet izmantotu izdevību beidzot pārgriezt „Ho stigu", šb Ziemeļvietnamas armijas apgādes artēriju. Rezultātā tikpat kā visa Dienvidaustrumāzija uzliesmotu kara ugunīs-
Tas tomēr nekādā ziņā nebūtu Maskavas interesēs, jo tai daudz izdevīgāk uzturēt status guo, ti. lokalizēt karu Diehvidvietnamas aplokā. Ja tas nenotiktu, tad padomju valdībai būtu jārēķinās ar faktu, ka nepietiktu ar viena biljonā dolāru izdošanu Ho-čimina un Kastro pasākumu fi--nancēšanai, bet šo summu ņākr tos vismaz divkāršot. Bet attieksmē uz Pad. savienībās valsts budžetu, tāpat kā uz visām pārējām padpmju dzīves un sadzīves nozarēm lielākā vai mazākā mērā derīgs mūsu jsakāmvārdj,: Kas akā, tas bļodā. P. E.
Ziemsvētku un Jaungada par miers deva itikai pavisam īsu atelpu abām karotājām pusēm
Vietnamā, kauju apklusunas ibdja tikai viens brīdis, viens redzējums, un ienaidnieks, pat nenogaidījis pamiera, pēdējās stundas notecēšanu, zibenīgi atsāka kara darbību, bataljona stiprumā sākdams strauju uzbrukumu kādai amerikāņu vienībai Kambodžas pieroibežā. Pārsteigtie anie
zaudēja ap 20 kritušo uņ pie 130 ievainotb jau pirmajā pusstimda. Viņu komandieris, saniknots par pamiera laušanu, kā togad no-" skaidrojies, bija pavēlējis savai artilērijai pirmo reizi uzbrucēju iznīcināšanai lietot tikko saņem-
dījumā sarkanajiem var būt kaut kas līdzīgs prātā,Jo ir fakts, ka janvāra pirmajās dienās Hanojas diplomāti Laosā, Taizemē un Burmā, šo trīs valstu; galvaspilsētās, .gandrīz vienlaicīgi izdarījuši piesardzīgus, bet ■'gluži noteiktus diplomātiskus demaršus un likuši skaidri mānīt, ka Har nojās valdībā; apņēmusies leva^ dit pamiera sarunas, ja vien ASV gaisa/apēW izbeigtu Ziemeļviet-nānias (bonibardēšartu. šie..'^to^ māti, Hdzīgi savam ārlietu ministram Hānojā,.su|^ tikai trīs dienas agrāk sarunā ar kādu angļu žurnālistu ibija lietojis to pašu izteicienu, vairs nerunāja 'par sa uzbndcumu beznoteikuma izbeigšanu, bet gan vienkāJ^i par to pārtraukšanu. Viņi ari vairs
tos jaunveida šāviņus, kas ekš-izcīnlt kādu no uzvaras meda-ļ piedējot issmet uz visām _„ ļām. Daudzi tam ziedo gandriz simtiem tērauda bultiņu, šo šāvi. nerunāja, te W gadījuma Ha^ visu mūu. nepiedzīvojot šī sapņa ņu iedari)ībā, tā apgalvo'Pen-1^°^^ ,.varetņi"mdit.pamiera sa. īstenošanos. Tādēļ jau tagad var tagOns, — pilna mērā attaisnojur teikt, kā, par spīti visam līdz šini si uz šo jaunizgudrojumu liktās intervijās dzirdētajam uh presē cerības: ziemeļkorejiešu kolon-lasītajam, ASV olimpiskajā vi©- decimētās atliekās, pametušas; kaujas laukā ap 200 bitušp, atvilkušās aiz rPbežas Kambodžas drošajā, neaizkarami i,privl-ā paspārnē'-.
nībā startēs ari nēģeri kaut, ie-spējams, ņe visii kuru spējas :tb atļautu. Piezīmējams, ka pēdējās — 1964. gada olimpiskajās spēlēs Tokio amerikāņi pavisam-izcīnīja 126 medaļas, un 22 medaļu ieguvēji bija melnās rases pārstāvji.
■■-V.T.
PROBLeMU^ ^ IZŠĶIRS ■ĢIMENES
(Pāmešums np 1. Ipp.)
bardzības principa, lai bērra neizaugtu gļēvi, Bet te hu nelaime 4a, ka aizmirst vienu ļoti svarigu apstākli, kals senāk atsvēra un izlīdzinājja eventuāli nodarito postu; gaņgās daves reliģisko pusi, kurai mūsdienās ne tpvu vairs nav tāsj nozāmes, kas ag* rāķ. Bērnu pārmācišsha ar īp[« stil reiz bija gandrīz Dieva li-jcums (Vecās derības ietelmē?), uņ ari bērra tp pieņēspa, jo r^-ģiskais noskaņojums ģimenē deva aŗi garigo barībiā. Bet laika
gars nestāv uz vietas, Arī reliģiskas izjūtas ievirzIjiEias citādos ceļos uri audzināšana to ietekme nevar vairs but tik ēfeMīva. tagad šis daibs jādara ar skaidru Te īsumā skartie jautājumi ir lin racionālu izpratni, kās izvim »™-Tn,Tr,.„«..«- .^„s
arī jcitu galveno prlmcipu. Bar-
Turoties pie tāda principa um labi iļzprotot bSrau, vecāki iegSSs un paturēs ari autoritāti ģimenē uii attieksmēs neiemetīsies sa-mezglpjumi, kas lisvairlķ inazo bērnu atsvešina mo mājas im visa latviskā. Aicmājuma-: silta, spraiga m gaišā mājas ddves noskaņojumā bērns nedalīti pakļausies vecāku vārdam un ricl-bai. Ja ģimenē vibrēs latviskais gars, tad ari bērns gluži nemānot tajā ieaugs. Tas klās par diezgan stipruj jā ne pavisam drošti vairogu pret visām svešajām ietekmēm, Jo nebūs zudusi uztcība un paļaušanās vecākiem, kas vienmēr būs labākais un drošākas atbalsts visās jaizēs un neziņā.
Spriežot pēc jaunākajiem izlūkošanas datiem, svaigas ziemeļ-kprejiešu armijas dāļās sākušas novietoties visgarām kamibo-džas robežai, iegūtie dokumenti norāda, ka sarkano spēku virsvadībā it kā gatavojas augstākar jam piepūles kāpinājumam — sar va veida totālām karam. Bet Korejas kara laikā šādi piepūle sasprindzinājumi no sarkano puses parasti ievadīja gan pamiera sarunu uzsākšanu, gan jaū uzsākto sarunu padziļināšanu un intensificēšanu. Vašingtonā uzskata par iespējamu, ka ari šai ga-
runas, bet gan,, ka „uzsāks" sarunas. Un diplomātijā šie. izitei-cieni nozīmē tikpat kā radikālu pagriezienu uz citu pusi.
Visas šīs ziņas Vašingtona: tomēr uzņem ļoti ātturigi un: l^rī-diria sabiedrību np pārliecīga optimisma un ceiibām drīz redzēt nostāj as maiņu Hānojā. Aizrāda, ka Ziemeļvietnamas diplomātu īstais nolūks drīzais ir pāsvi^t
Izraēla jau sen ar zināmu skaudību un bažām noraugās uz krievu ieroču sūtījumiem arābiem. Nasers apgalvo, ka viņa armija tagad ir stiprāka nekā pirms pērnā jūnija īskaŗa, āri tās kaujas spējas uii morāle daudz augstāka. Tas izraēliešus darīja ne-mierigus, kamēr l>eidzot ministru prezidents Eškols izšķīrās pats doties pie ASV prezidenta Džonsona, lai dabūtu amerikāņu ieročus. Sarunas notika Džotiso-ņa ŗančā Teksasā, kur Eškols uzturējās 24 stundas. Izraēlai apsolīti amerikāņu ieroču un lidmašīnu sūtījumi, lai tā: varētu nodrošināties pret šāvieni kaimiņiem arābiem. ASV prasa uzturēt mieru Vidēj os austrumos, aicinot Izraēlu respektēt visu nacionālo territbriju integritāti, nodrošināt brīvu kuģošanu un taisnīgi atrisināt arābu b^ļu jautājumu. ASV arī prasa Izraēlas sadarbību ar Apvienoto nāciju vidutājiem, atturoties no okupēto territoriju aneksijas. Prezidents Džonsonš panāca arī Izraēlas solījumu atbalstīt viņa politiku Vietnamā, kas formulēta kā .^pretestība agresoram, vienalga, kur. tas parādītos".
Vēl Eškols nebija atgriezies mājās, kad Izraēlas lidmašīnas uzbruka ;Jordāriijas pozīcijām
jaunu ēsmu sarkanajiem vai pus-sarķanajiem, lētticlģājiOTi un ori ideālistiski noskaņotajiem «miera baložiem" iekšzemē uņ āŗz©-^ niēs, lai tie varētu .vēl aktīvāk-piedalīties kā Hanojas sabiedrotie : politiskajā cīņā ar Vašingtonu. ; : f,Ķ,
upes austrumu krastā uri apķlu-ļseīns kļuvis nepacietīgs par; ieilgušajām sarunām Apvienotajās nācijās attieksmē uz viņa karalistes rietumdaļas atbrīvošanu, ku-ŗu okupējusi Izraēla. Sīrija savukārt atteikusies piedalīties konferencē, kas notiek Marokā. Arī Alžīrija izturas. remdeni pret šādu galotņu konferenci.
sināja artilērijas uguni. Ņo Izraēlas puses paskaidrots, ka lidmašīnas raidītas kaujā pēc tam, kad jordānieši sākuši apšaudīt divus ciemus Beitšanas ielejā, dienvidos no Ģalil.ejas jūras, Jordāiiija savukārt vaino žīdus kā pirmos uzbrucējus. Jordānie-šu artilērija apšau^jās ar Izraēlas tankiem uņ artilēriju, šis ir pirmais starpgadījums Izraēlas okupētajos robežciemos,' kuri agrāk bija bēgļu nometnes, bet tagad atstāti kā drošības zona pārallēli Jordānas upei 2—3 jūdzes platumā.
Arābu līgas pārstāvji vieņoju-šiPš par 17. janvārī paredziētās arābu valstu galvu konferences atlikšanu uz nenoteiistu laiku. Galvenais iemesls tam bijuši Saudiarabijas iebildumi» ka šis datums neizdevīgs, kā arī Jtarar ļa Feizala dirauds konferenci boikotēt, jordāriijas karalis Hu-
■ pašnāvība apvienoto
■': y '^NĀCIJU
diō^a izriet no pavēles — teV bus un tev riebils — kilŗai Jau ir spaidu raksturs. Oķet no fizikas labi zinām, ka katrs spiediens radā: pretspiedienu, šis likums ar tādu pašu spēku āarbo-■ Jas arī. dvēselē. .Ļ^^ .to .■apietu, aūdzbiāšanā bargu paveļu un spaidu vieta Jāliefe aicinājuma princips^ kas lēstās uz labprātīgas viesiolanas un sapŗiE^anSš pamata statp aici< nātāju uņ aicināmo. Audzināšanā jāpanāk, lai' bērns pats,. ar":s8-. vām domām un izjūtām', zināmā labprātībā padotos vecāku vadī bai. Tāds stāvoklis ir ari priek§ noteikums latviešu valote ap-
viem no, svarigākajiem visa trimdas problēmu kompleksā. Neatliekami tos vajadzētu plaši iz-gaismot, iegaumēt dabūtās atriņas un pie tam konsekventi turēties, Ja trimdas Jaunatni gribam' Vēl paturēt savā tautā, valodas un kultūras robe^. Kāds noskaņojums val^s ģimenēs, tādu likteni piedāvos visi mūsu nacionālie centieni trimdā.
Starptautiskā juristu komisijā asi kritizējusi Alžīrijas augstākās tiesas lēmimiu par Moises Com-bes izdošanu KongP nāves soda izīpilcUšariai. Komisija atzīst, ka nedrīkst pieļaut starptautisku pirātu, darbību,: svešā territorijā nolaupot cilvēkus, lai izdotu tiesāšanai, kā tas noticis ne tikai čbmbes gadījumā vien. Komisijas jaunākajā biļetenā teikts: „Intemacioriālajos likumos pastāv dažādi noteikumi, ūa- viens no tiem ir cilvēku nolaupīšana aizliegums svešās territorijāš." Komisija : atzinusi, kā AlSrijas tiesās lēmums par čōmlbes izdošanu bijis nel&umīgs, jo viņš nolaupīts lidojumā starp. diVām Spānijas salām, piespiežot pilotu nolaisties Ālžīrijl
Tā Aizrijas valdība tagad izšķīrusies; ļ)ijušo Kpiigo ministru prezidentu čombi izraidīt nb Alžīrijas; kur vTSļš atrodas apsstS, bet nenogādSt uz Kongo, kūr tam aizmuguriski pie^riests iiS> ves sods par ,AiōdevIbu**. čom-bem atļauts ku5Fp dotSaš.
Pa Apvienoto nāciju nama 24. stāvā logu Ņujorkā pašnāvības nPlūkā izlēcis 46 gadus vecais ierēdnis Pjērs Stula, kas dzimis čechoslovakijā, bet, bijā naturalizējies Francijas pavalstnieks. Viņš strādāja AN kopš 1947. gār da; Stula iepriekš izteicies^ ka viņam ir personīgas dabās prob lēmaš. Viņš ār -ASV dzimušo sievu un 2 'bērniem dzīvoja Loņg-ailendā, .bet AN strādāja šaimriie cisko un sabiedrisko lietu birojā, kas sadarbojās ar atpalikušo valstu induštrālizācijas projektiem. Dienesta darīšanās Stula bija apmeklējis Vīni, bet atceļā apstājies. Prāgā, lai satiktos ar saviem piederīgajiem. Atjgriezies Ņujorkā, viņš tūlīt devās nāvē. Tā ir pirmā pašnāvība, kas notikusi 17 gadu vecajā Ņujorkas debesskrāpi;
©Japānā par vienu no lielākajiem gardumiem atzīta kāda zivs, kas, izņemta no ūdens, pārsprāgst, šīs zivs ķermenis tomēr satur dažas ļoti indīgas daļas, kuras pirms mutītes sagatavošanas riipīgi Izgriežamas. Mazākā neuzmanība var sagādāt pēkšņu nāvi visiem Šīs zivs kārumnle^ kiem. l^deļ Japānas, valdība šīs zivs servēšanai izdod īpašās atļaujas tikai sPvlšķl rūpīgi pārbaudTtiem im uzticamiem res-;prāriiem: Pēc kādas maltītes Na-katos£U5 restPrānātom^r pēkšņi bez dzīvības uz grīdas saļliriuši divi viesi, jo i saimniece Jamasaki bija - piemirsusi izgriezt visas zivs indīgās daļas. .Pēc notikuma , Jamasaki iegājusi vii^vē un pa-kārusies.
Ēģiptes prezidents Nasers ar mieru izvākt savus militāros spēkus nO Sinajas pussalas savas daļas, ja to pašu dara arī Izrēla un piekrīt demilitārizēt līdzīgu apgabalu savā daļā Ēģiptes - Izrār ēlas pierobežā. Arabl šāvu sp5-ku atvilkšanu vēlas izdarīt Apvienoto nāciju uzraudzībā, jo neuzticas žīdiem.
ģ> Demilltārizētā zona, k^ Ssl-jā, paredzēta gar Kambodžas robežu, faktiski vairs neeksistē, jo tajā iefiltrSjlišieš komunisti. ASV virspavēlniecība tādēļ atcēlusi visus operāciju ierobežojumus šīs līnijas tuvumā. AmertkSņu karavīri katru dienu operS tleSl pie robežas.
Saskaņā ai" nesen parlamen-. ■Pēc sPlIjumiem vēlēšanu lai-tā pieņemtā nāvs sPda likumaļ kā un plašas izstāstīšanas, ka ierobežojumiem, valdība apžēlojusi 16 iizi nāvi notiesātus slep-
.Oritario ir „vislabklājīgāka" province Kanādā, Robarta valdība nule pieprasījusi 'federālajai- valdībai sasaukt provinču . . ^ , i • i"-"^ federālo konferenci turp-f^r-S™ ^SZair "^0 nododu „otei,:.an.i/p£
kavas. Viņu sods pārvērsts „mū-ža" ieslodzījumā, rio kura pēc 10
ASV prezidents Bžonsons pavēstījis drastisku amerikāņu kapi
reducēšanicļ -Srs.emēs,. lai^
nostabilizētu dolāru.
Ēd. Keiša karikatūra
varēs par labu uzvešanos atbrīvot. Jaunais likums pieņemts iss-; mēģināšanai uz 5 gadiem. Pēdējo nāvessodu Ķanadā piesprieda 1962. gadā diviem noziedzniekiem, kurus pakāra Tprontp.
-jjj. Ka pieklājība banku aplau-plšariā ņav ieteicama, piedzīvojis 61 gadu vecais Viljams Hogartš Toronto; Dominion bankas kasiere: Tonge un Gerrard ielā, saņēmusi: viņa ^nīti ar prasību atr dot naudu, atteica, ka vispirms lieta jānokārto ar menedžeru. Bandīts, kurš acīm -redzot bijis iesācējs šai'nozarē, nepretod& mies gaic^jis, kamēr saņems laupījumu. Tā viņš gaidījis ari, kad pēc nedaudzām minūtēm ieradusies pPlicij a, kuru izsaucis kāds bankas darbinieks..
tam: pieprasot Ontarip provincei lielāku federālās vaKHbas piešķīrumu. Arī attieksmē uz paredzēto brīvp medicīnisko aprūpi šig. jūlijā valsts mērogā, Oņtario vai-' diba deklarējusi, ka. nevar šai plānā šogad piedalīties. Tomēr finaču ministrs .šārps paziņojis, kā paredzētais plāns juli|jā tiks iecJzIvināts, un ja provincēm nepieciešami lielāki pabalsti,: tām jāpaaugstina nodokļi;. ;:
iŗi Pagājušā gada decembri Ka-, nadā bezdarbnieku skaits sasniedzis augstāko llrneni 4 gados. Visvairāk samazinājies laukstrādnieku: skaits, rie tikai ziemas mēnešu darbu sam'azinājumā, bet ari tādēļ, ka lauksaimniecības ražojumu tirgus kļuvis nedrošs un kredīta iegūšana apgrūtināta.
■i: