THE LATVIAN NEWSPAPĒR FOR ļ > AND U.S. A.
IPšbliflhed t^icō weeMy by tiie Latviim^ Soeiet7 of Canada «Daugavas Vai Business Offiee: 491 CoUege St., Toronto 4, Ontsrio, Ganada Telepliones: 921—7121, 465—7902 Ēditor-in-Chief: ALPBeBS VINCēLS United States Editarial Offiees: New York: Sditor — V. Irbe, mZ5 Ēombouts Ave., Broni N.Y; 10466, U.S. , Chicago: Sditop — Z. Kēlere, 2511 Ņ. Kimball Ave., Chicago, HL, 60647,
11. N-RS TREŠDIENA, 1968. GADA 7. FEBRUĀRIS 18. GADS
WE0NESM¥ 1 F.EBRUARY 7^ 1968:
AND POR PATMENT OF POSTAGE IN GASH
umm! LAmtAssTs asserieā
Iznāk divas reizes nedēļā -^trešdienās un sea^ dienās. Izdevējs — LatvieSu aprūpes biedrība Kanāda «Daugavas Vanagi." ATB. RBDAKTOKS: ALFRĒDS VINCBLS Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto8, Ont., Canada; tālr. 465—7902. Birojs: 491 CoUege St., Toronto-4, ^. Ont., Canada tālr. 921—7121.
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 H^mboutB Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A Tālrunis 994—7917 ' Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLERS, 2511 N. Kimball Ave., Chicago, ftl.. 60647. " U.S.A., tālrunis 486—8975
9 9
iga aicinājuma
LUGU sacensība pirmo godalgu ieguvis : ' arturs VOITKUS
Ņujorka nkotajā Dramda^ aicinājunia atceres akti SS&ers^ ton Atlantic viesnīca 28. janvāra pēcpusdienā runāja Amerikas Istvi^ apvienības priekšsēža vietnieks A, Bērziņš, bet AMs kul-tiiras daļās vadītājs Dr. P. No^vilis paziņoja rezultātus lugu sacensībā, ku^ pirmā godalga piešķirta Arturam Voilkum Montre* alā. Programmā piedalījās pianists M. Naruna, dziedonis A, Kel lijs un aktieris J. Neimanis. Jau rīta cēliena bija notikusi akadēmiska konference.
ALAS rīkotajā lugu sacensībā, kā, paziņojot uzvarētājus, norā-«ilja ALAs kultūras dajas vadi-tSjs Dr. P. Norvilis, 17 autoru bija iesūtījuši 26 darbus, no ku-^em 1. godalga 500 dol. apmērā piešķirta Artura Voitkus (Mont-jealā) lugai „Soģis", 2. godalga 350 dol. apmērā Lidijas Au2ānes— VltoKņas (Toronto) lugai „S, S",bet 3. godīga loo dol. apmēra Ainas Neboisas (Austrālijā) lugai „Mačs iPriekulis". Bez tam žūrijas komisija sava 20. janvāra sēdē nolēmusi izteikt atzinību vēl %ira cļtiem autoriem — AI' fredam Dziļumam (Zviedrijā) par lugu „Tirgi un zirgi", Gunāram Griezēm (ASV) par lugu „Te runā Stariņš" un Osvaldam Liepām (KaitadS) par lugu „Pus-
Alfrēds Bērziņš sa^ runā pa-toējāis pie Latvijas valsts pēdējā prezidenta K. Ulmaņa pirms 33 gadiem paidņotā Draudzīgs aicinājuma un tā rezultātiepi. Sekojot prezidenta, aicinSjumam un rādītajam piemēram, tauta 4 : gados latviešu skolām dāvināja ... ...M 1,7 . Jg:rSniatu, _8B,.4m
- 1 jrīglēznu vži td reprodukelju un a^ soōjoo latu mScibas līdzekļu un cļla iegSdei. Sreaidenta, aicinS-3ums mudināja katru, kas dzīvē kaut ko sasniedzis, atcerēties un , palīdzēt citiem, kuri skolās tieši sākuši lauzt dzīves ceļu. šis aicinājums tikpat aktuāls, varbūt pat vēl no^mīgāks ir arī tagad mūsu svešuma dzīvē, kad jādara S^pējamais, lai jaunā paaudze uz-. augtu,latviska un nezustu tautai, ļ
Rīta clUssBā notikušajā akadS-miskajā konfeJencS piedaHjās 6 vidējās un jaunākās paaudzes profeisori, visi ar doktora grādu. ALAs kultūras daļas vadītājs Dr.
Norvilis ievadījumam runāja par paaudžu sadarbības problēmām, bet Latviešu akadēmisko mācības spēku apvienības pr-dis Dr. P. Starcs atzina, ka latviešu jaunās paaudzes aizieSanāno lat-! viešu sabiedrības vai nodalīšanās ceļu uzgana daļēji.vainojama vecā paaudze. §o domu profesors šoreiz nepamatoja ar sporta kaitīgumu un radīto postu, bet . gan ar to, ka „vecie" paHdzēju-M. jaunajiem radīt pašiem savas
organizācijas, bet nav mudinājuši iestāties kopīgajās jau pastāvošajās organizācijās, kā notika Latvijā. TotiesDr.vE. Kāpostiņš domāja, ka latviešu paaudžu kon flikts svešumā nav nemaz tik liels, nav arī nekāda akūta prob lēma, kā dažkārt iedomājas. Dr. H. Radziņa norādīja, ka nav pa reizi pasmaidīt vai zoboties par jauniešiem, kas vēlas palikt; pie savas tautas, bet nav .iemācījušies pietiekami labi latviski runāt un rakstīt.
Vēlā liekamu domu izteica Dr. J. Gabliks, norādot, ka pienācis .pēdējais laiks apvienoties paral-lēlām draudzēm un organizāci jām, lai nesadrumslotu spēkus, bet Dr. S. Grava norādīja uz negatīvajām svešajām ietekmēm kuras arvien vairāk nomāc latviešus un mūsu kultūru kā brīvajā pasaulē, tā arī okupētajā dzimtenē.
Dr. J; Kļaviņš pakavējās pie latviešiem kā tautas ar lielu pienākuma araiņu^ izturību, cenšanos pēc izglītības un panākumiem darbā ļm dzīvē. Viņš uz-
eksistenci' visvairāk apdraud ko^ mūnlstu okupācijas r žņaugi un pārkrievināšanas centieni d2dm-tenē, visa trimdas tautiešu rosība un pasākumi koncentrējami un pakļaiijami vienam galvenajam mērķim—. Latvijas brīvības atjaunošanai, par. svešuma skolu stāvokli, jauktajām laulībām, t. s. latviskuma saglabāšanu pašu, trimdinieku vajadzībām un līdzīgām problēmām pārāk daudz ne-; domājot.
L.
Aivars Ruņģis
Ota ofensīva
TORONTO LATVIEŠU ĢIMNĀZIJAS JlKAUDZlGĀ AICINĀJUMA ATCERES VAKARĀ
ā: Aina no skolas dramatiskā pulciņa H,Miķelsona režijā iestudētās Lidijas Auzānes*VIto« liņas komēdijas „AtbaIsis"; mo kreisās—ļ^tMcāns, A. Roatis, Sk. Leja, R. R. Grir
busta, Z. Ezera un V. Siksna^ — Apakšā īļakīeisi: režisors h. Miķelsons ar lugas autori l. Au-zāni-Vītoliņu apskata koka intarsijas šķīvill^^ nopelniem darbā ar skolas drama-
tisko pulciņu.—- Pa laMr CJskses audzēki; Ruta Kalniņa, kas aktā runāja par Draudzīgo ai* cmājumu un tā noōmi. | Foto: J. Liģers
LATVIEŠU APVIENĪBAS AUSTRĀLIJA DELEGĀTU SAPULCE NEVAJADZĒTU IEVĒROT ORGAJ^IZĀCIJAS CENTRA
lELAIDĒ. - AUSTRĀLIJAS • DV PREZIDIJA NORĀDĪJUMUS... :,
SAIMEI
Austrālijas latviešu kultiiras dienu laikā 3L decembri Adelaidē notfka ari Latviešu apvienības Austrālijā delegātu sapulce, kura pieņēma Brivās pasaules latviešu apvienības statūtus un nodibināja divus jaunus fondus — Latvijas atbrivošanas fondti un Latvijas 50 gadu jubilejas fondu, kā ari nolēma sūGt savu pār-. stāvi uz BPLA. valdes sēdi šāgada 18. novembri Vašingtona. -
ņem
EEFERATS PAR PAŠREIZĒJO STĀVOKLI BALTIJAS VALSTĪS, VADĪBAS VĒLĒŠANAS UN .PĀRRUNAS PAR:BALTIEŠU FESTIVĀLU BALTIJAS -TAUTU FEDERĀCIJAS KANĀDĀ
GADA SAPULCĒ
Baltijas tautu rusifikācija jeb tautu pārkrievināšana ir pašreiz lielākais drauds to eksistencei, kultūras un valodas saglabāšar nai. — Tā bija galver^ atziņa Igauņu centrālās padomes dar-l)inieka L Heinso faktiem bagātajā refe^tā Baltijas tautu fe-derācijas Kanādā gada sapulces ievadījumā. iReferents galveno^ kārt iztirzāja pašreizējo stāvokli Igaunijā, par ko savācis no ticamiem un pārbaudītiehi avotiem bagātīgus materiālus, līdzīgs stāvoklis ir arī Latvijā un Lietuvā. Pārkrievināšana pēdējā laikā notiek jau plānveidīgi un sistemātiski, pie tam okupanti to veic maskēti, bieži faktiskos statistiskos: datus apzināti sagrozot. Pārkrievināšana ir tik^ diraudoša un nežēlīga, ka rada bažas pat vietējiem komunistiem un olņipād-jas varas iztapoņiem. Kriavu valoda Igaunijā tagad ir galvenā un bez ^ prašanas nav iespējams atrast darbu iestādēs,' radiofonā
vai cita veida publiskā dienestā. Tā, piemēram, no visiem Igaunijas ārstiem 60% ir krievu vai citu tautību iebraucēji no Pad. savienības, kurus iepludina arvien lielākā skaitā. Tā igauņi tagad gandrīz visās pilsētās Ir mazākumā. Mazākos ciemus un apdzīvotās vietas pārvērš t.s. komūnās, kurās ikviena iedzīvotāja gaitas neuzkritošā veidā kontrolē un izseko. Ari laikraksti un cita periodika krievu valodā tālu pārsniedz visu igauņu valodā publicēto izdevumu kopskaitu. Jaunatne ir pilnīgi pakļauta krieviskajām idejām un dzīves uzskatiem. Draudu un spaidu ietekmē bēres, laulības^ kristības un citas baznīcas ceremonijas notiek vairs tikai 20% apmērā.' Pārkrievināšanas attīstība Igaunijā iŗ tik draudīga, ka vienīgā iedomājams pretestība ir tīru igaiiņu laulību un dzimstības kāpināšanā.
I. Heinso secināja, ka brivajā pasaulē pašreiz vēl varētu kaut ko darīt, bet pēc 10 gadiem var būt jau par vēlu. Tādēļ šis ir viens no lielākajiem un nopietnākajiem uzdevumiem BTFK. Līdzīgi domāja visi sapulces dalībnieki un J. Rinkuna, V. Upeslā-ča un T.Ķronberga ierosinājumā vienojās, jautājumu plašāk iztirzāt īpašā sanāksmē vai Baltiešu nedēļas polītiskajā konferencē.
Par BTFK darbību ziņojs la3z-šinējais pr-dis H. Kulango, noraudams, ka aizvadītajā gadā sakarā ar pasaules izstādi Mont-realā bijis jāveic daudz sarežģītu uzdevumu. Kaut no baltiešiem neatkarigu apstākļu dēļ cerētie panākumi izpalika, ar etniskajām dienām Baltijas valstis tomēr ir popularizētas. Ieva<Htas ari sarunas par BTPK nodaļu dibināšanu Montrealā, Edmonto-na, Vinipegā un Otavā, bet Hdz (Nobeigums 4 Ijjp.) ■
Latviešu^ ipvlenības Austrālijā gada sapuc, kurā bija pārstāvē^ tas 26 orgaiizacijas ar 57 mandātiem, atkāja prezidija priekšsēdis J. Ritaiis. Pēc māc. V. Voitkus vadītā ivētbrīža sapulces dalībniekus a)sveica Latvijas konsulāta Mellumā. vadītājs O. Ro zītis, cita Sidū uzsverot: ■ ,J)odiet skaidru poitisku programmu un līdzekļu fcniantošanas plānu. Gaur mūsurolsām iziet milzu kapitāls, kas .bieži vien iasiikst kā ūdens smilts." DV zemes valdes pr-dis V. VTāliņš savukārt lika delegātiem pie sirds pieņemt noteiktus linumus* Par sapulces vadītāju iziaudzija DV Adelaides nodaļas defegātii A. Lūku, par viņa palīgu i Sidnejas latviešu biedrības delegJtuE Šiliņu, bet par sekretāriem sSautu jendas delegātu G. Vāireri un Studentu vienības Atāls ua Vienību savienības dele^lii.1- Ātrenu.
Sniedzot prezidija darbības ziņojumu J. Riteife informēja, ka nodibināta' Austrālijas baltiešu padome, jkuŗu imigrācijas ministrs B.Šnedens akceptējis par. baltiešu reprezentatīvu iestādījumu un 'kun turpn^āk aicinās uz pavalstniecibas . konvencijām Kanberā. ^nuaās par šo ziņu A. Dukāts to kvalificēja kā lielu panākumu, bet 0." Rozītis domāja, ka būtu akcentējamas visas trīs tautības atsevišķi, ne .baltieši kā kopums. J. Ritenis norādīja, ka vēlāk, ^ iespējams, izdosies panākt arī šādu izt^^rtojumu. Debatējot par dažu latviešu orggaizāciju (ASV,
Zviedrijā) aktivitāti reizēm vācot arī līdzekļus, sapulce pieņēma atzinumu, ka šāda aktivitāte nav atbalstāma, ja tā nav saskaņota ar LAA. Kā ziņo «Austrālijas Latvietis" 16. janvār ŗa numurā, A. Dukāts uzsvēris, ka novēršams stāvoklis, kad katrs, kas vien iedomājas, sāk taisīt politiku. Pareizais ceļš citu valstu organizācijām iŗ griezties ar DPLA starpniecību pie LAA. Arī Daugavas Vanagi nedrīkstētu Austrālijā taisīt politiku, vadoties no Vācijas dotiem norādījumiem.
Joplašās izvērtās debates par citu valstu latv. referentu un mākslinieku aicināšanu uz Austrāliju. To pamatā bija fakts, ka pie prof; Dr. E. Andersona referātu turnejas nācies piemaksāt 163 dol. (Izskanēja ierosinājiuns rūpēties par veidu, kādā lielie centri varētu ' subsidēt viesu braucienus uz . mazajiem - centriem. Cits ieteica pirms viesu aicinār šanas izstrādāt īpašu budžetu un sazināties ar visiem centriem, katram noteicot maksājamo summu, ja vēlas: ciemiņu priekšnesumu. Vēl cits uzsvēra, ka mar zie centri vajadzīgo summu sa^ gādāt nespēs, tādēļ lielajiem jāpalīdz, 'Noteiktu lēmumu sapulce tomēr nepieņēma.
Jaunatnes nozares vadītāja Dr. I.Auziņa ziņoja par negaidīti kuplo atsaucību LAA jaunat> nes kursiem, kuros bijuši 55 dalībnieki un 39 stipendijas, Literā^ turas nozare atgādināja maksāt
(Nobeigums 5 Ipp.)
KĀDS MŪSU POLITISKĀS GIŅAS ASPEKTS
Mēs laoprai meozam runai ^lar. sonīgaks aspekts. Mēs patiesām ciņu savas lauvas oriviDai. ia mx- vairs ņēmāmies sevis dēļ, mēs iutm veca, {ou veca, no semem cīnāmies savas tautas dēļ. Ja ta, iamem mauiota u:avere: ja ru- tad nedrīkstam cīnīties, tautu ne-oā par ciņu, tatt noteusu u- iieis paridami. uoKsnis, iieia oaroosanas un, Ka Kādēļ — neparidami? Ka — jau Kautiņa, ām rezultāti, no iiu- neparidami? Lēsums gluži vien-fiem sKaiori var redzei, Kura pu- kāršs. Vairāk nekā 20 gados Lat-4WJ uzvarējusi, lacu musu lauune- vija izaugusi jauna paaudze ar ta, musu situācija untīn poutis- citu, atšķirigu domāšanii, ar ci-Kaja cīņā (uKai par taau jau va- tiem uzskatiem nekā inēs, emi-ram pašreiz runāti) tā biezi vien granti, kādreiz pazinām vai va-ir Klusa, neaimaiga, āksta> un ram tagad iedomāties. Tas nebūt tas rezultātus ne Katrreiz retiz nav apvainojums jaunajai Lat-m, parit vai aizparit vijas paaudzei. Tas nav ari apval-
uira mūsu ciņas īpatiba, kaut nojums, ka viņi nebūtu labi lat-mazuet cita pīāKsņē, ir tā, Ka ci- vieši. Viņi noteikti tādi ir, par 9a - vai pareizāk - cīņas lauks to mums daža laba liecība. Tikai ir, manuprāt, divdaiīts. Mums jā- viņi nav tādi, kādus tos iedomā-runāparciņustarptautisKajalau- jas vai iztēlojas mūsu emigraci-Ka ua par cīņu Latvijas territo- ja. Tas ari labi saprotams. Viņi rija. Ho tas nozīmē? auguši citā vidē, citas ideoloģijas
Mes, varbūt, gluži, pareizi !§■ uzbāzīgā ietekmē. Viņiem nav sam. Ka paši ar saviem spēkiem jis iespējams ieparities ar to ļoti wen Latvijas brivību neizcīnisim. Uelo dažādo ideju bagātību kā Mums nepieciešami labvēļi un mums Metumos. Tagad šai vie-atbalstītāji citās tautās, citu tau- tā atcerēsimies kādu ļoti vienkār-tu valdībās. Paši mēs dāvojamšu faktoru, proti: cilvēks nespēj so citu tautu vidil Tātad, mums sava fantāzijā radīt kaut ko pU-gluzi vai uzbāžas iespējas apellēt nīgi jaunu, nebijušu. Visa jaunā pie starptautisSkās domas, mums pamatā ir kāda empirisika atziņa, ^ wsi priekšnoteikumi, lai to mē- kuru cilvēks modificē, papildina, gmatu darit. Viss, ko mēs darām 4sina tālāk. Vai matemātiski:nav vai daritu 8^ vinieiiā, ietUptu iespējams atrisināt uzdevumu, : Plāksnē:, starptautiskajai kura visas komponentes ir nezi-'
laukā par ļatriešu tautas pašno-nāmas. Tādēļ, pamazām mair-*eikšan^ tieabu atgūšanu, stot vecajai paaudzei, Latvijā pie-Darbs šai virzienā noteikti ļoti aug to ļaužu procents, kas savu nepieci^ams. Mēs nekad neva-| pasaules uzskatu spēj veidot ti-, ram būt darijuši diezgan. Bezļ kai pēc tā, kas viņiem dots respi tam tauta Latvijā, nojauzdamal ko viņiem atļauj komūnistisfe mūsu iespējas^ noteikti aik no doktrina,,
mums gaadRj^te Tto^ ti^eki būtu ģāŗi paskaidrot, ka,^
stradātu. Tādēļ, mdaējot l^on-ļ atstšjot-vīsū tāda v«5ds; plaisā taķtus un mūsu problēmu uzklau-| starp mums lin viņiem kļūst apsišanu starptautiskajā foruma, vien lielāka^ Sta atsvešināmies vie-mes tikaļ varam sev atkal un at- ni no otriem un ka cīņai par lat-^ļ jautāt: Vai esam jau dārgu- viešu tautas brivību šāda plaisa ši diezgan? Vai nav jāmeklē ar- par labu nenāk, vieri jauni ceļi un veidi, kā vis- Te ir viens mūsu darba pietu-adeln^atāk ietefemēt pasaules do- ras punkts:mums jāmeklē veida, mu latviešu resp. baltiešu tautu kā pavērt tautai ceļus uz Rietu-rf: . mu kultūru un tās idejām.
Musu emigrācijai vairāk nekā Mēs ari zinām, ka latviešus 20 gados svešumā pamazām va- dzimtenē mēģina iznīcināt kā ga-jadzetu būt apgādātai ar labi iz- ngi, ^ fiziski. Fiziskā iznīcināša-gUtotiem cUvēkiem, kas parist La nenotiek vairs ar tik drastis-savu patvēruma zemju mentāU- idem Hdžekļiem kā agrāk - ar tati; kas ir pietiekami labi lat- masu nošaušanām vai masu i2> viesļ lai iestātos par savas tau- sūtīšanām. Tas vairs nav hepie-tas^tiesībam; kas prot, spēj un ciešams, jo okupanti išavās poži-grib izmantot visus ceļus, lai ie-cijās jūtas droši diezgan. Iznīci-gūtu uzklausīšanu starptautiska, nāšana notiek citādā, rafinētāka ja foruma. Protams, mēs nevar veidā - ar rusifikāciju. Mēģina ram cerēt uz ātriem, efektīviem nīsificēt kā latviešu kultūru, tā panākumiem, j® ņav jau tāj_ka latviešus pašus, še varētu minēt pasaulē nebūtu citu atrisināmuUaudz piemēru, bet tas būtu (kā problēmu, ka būtu atlikusi tikai referātos parasti mēdz norādīt) tetviesu ŗesp. baltiešu problēma, vesels temats pats par sevi. kuru nokārtot. Vai un kad mums Tātad: divi. ļoti svarigi faktori, se varētu but panākumi, ir kuri noteic tautas drivi Latvijā, atkangs no daudz dažādiem h- gariga izolācija no pārējās par starptautiskiem faktoriem, kurus saules un rusifikācija. Bez paH-mes nemaz visus šobrid nevaram daba^ no ārienes nez vai tauta ne lekalkulēt, ne nojaust. J pati varēs tikt galā ar visām
Tiesi tādēļ, ka aizvadītie vai- problēmām, rāk nekā 20 gadi svešumā mūsu , . emigrācijai mācījuši, ka ātra at- '"^^ palīdzam? Latvija
risinājuma nebūs, mēs nedrik- P^^^^^
stam koncentrēties tikai uz gohnūnistiskās pārvaldes aparāta vienu cīņas plāksni - <aņu starp- "^^^^i domājot, tas izslēdz tautiskajā laukā. Mums arvien "^atru mūsu iespēju kaut ko darit vairāk nāktos pievērsties dņai ^^^^^ ^^^^ P*f^
ari otrā plāksnē, proti - dņai territorija. Taču šāda domā-par latviešu tautas tiesībām Lat-P*"^ »^ defaitiska domāšana. Tā vijas territorija. ietver padošanos bez mēģināju-
Te gluži automātiski rodas da- ^ cīnīties, ži iebUdumi: Vai tas vispār ne- P*^*^ komplekss pieciešams, jo tur taču ir latvie- " «zo^ācija un rusifikācija - no^ šu cilvēki, kas to var paši veikt?*®^^ iemeslu, kādēļ mums jāpie-Kā mēs to varam izdarit, jo Lat- darbībai Latvijas territo-
vijas teriitorija ir pilnīgi svešu "J*' ^^^^ faktoru komplekss okupantu va^ un kontrolē? ~ komunistiskās pār-
Tas viss patiešām tā ir. Bet pa-1 ^^^^ universālā kon-
domāsim mazliet citādi. Vispirms, neradīsim nepareizu priekšstatu pašiem par sevi! Kādreiz pirmajos emigrācijas gados katrā Jaungadā bija populārs teiciens, laimes vēlot; ,,Nākamā
gadā dzimtenē!» Toreiz, tā sakot,, ,^ „ .
visi ari patiešām tā domāja. Oe- P2^*^^ darbības paklausanu kas, gadiem ejot, šis Jaungada ^*^*™^P'^^™* sauklis kļuvis arvien retāks. Mēs ~~ S^P^no* nacionālas atbri-esam ieskatījuši realitāti un zi- mošanās centienus un atvairot nām, ka nākamais gads nebūs J*""" P^«* ^^^^ pastāvi dzimtenē; zinām ari: ja tādi reiz ^ interesēm vērstu ri-pienāks, nez' vai mēs tik stddri-r'^"' vienmēr paturēsim prata gi un priecīgi centīsimies atgriez- dažādās ridbas iespējas Latvijas ties. Reizē ar to emigrācijas cīņ^ territorija.. B^es it ka parlaicigSks, pārper- (Sfobelgumg 8, Ijrp.)
trole — norāda veidu, kāda mums būtu iespējams strādāt. Esam nonākuši pie tā, ko esmu apzīmējis ar terminu ,jerobežotā ofensīva".
Ierobežota ofensīva ^Latvijas territorija norimē visas mūsu