O ZINAS
ti Timermani pie klavierēm, • Mākslinieks Jānis Zuntaks aicināts rikot savu gle2aiu izstādi Milvokos,"kur tā notiks. 17. un •18. februārī vietējās latviešu , draudzes baznīcas telpās. Martā paredzēta - J. Zuņtaka izstāde Bostonā.
VINIPEGA
DV Māhitobas nodaļas, gada sapulci 27. janvāri atklāja valdes pr-dis K. Līcēns, aicinot nodziedāt DV dziesmu un ar klusuma brīdi godināt mirušos DV. bied-rus/bet vadīja V. Balgalis, protokolējot .J..Zariņam. No ziņojumiem izrietēja, ka darbība biju- , si }oti aktīva: bez plašajām Kanādas DV • dienām sarikots Kal-paka piemiņds vakars, bazārs.un daudzas vakarēšanas. Kaut kases stāvoklī uzrādīts 137,13 dol. iz-.: trūkums aizvadītā gada darbībā, ka.pitāls tomēr pieaudzis par WS doi," Sevišķi aktīvi darbojusies informācijas nozare, apkarojot komunistu propagandu un cīnoties pret diskrimināciju.. Budžetu pieņēma 893 dol. apmērā,- -bet biedru maksu paaugstināja par 50 centiem uz 6,50 dol. gada var-nagiem un 2,50 dol. gadā vana-dzēm. Sapulce atļāva valdei papildināt inventāru par 200 doI.> ņemot šo sumniu no pamatkapitāla. Ievēlētā^ valde vēlāk kons-truējās šādi: pr-dis Valdemārs Stenders, viņa vietnieks Juris Jandavs> sekretārs Armands Kē- . Ieris, kasieris Valdemārs Jan-davs, biedrzinis HugŌ Andersons un mantzinis Staņislavs Stepulis. Revīzijas komisijā izraudzīja Vili Balgali, Arvīdu Pladaru un Juri Lorbergu, bet par vanadžu kopas priekšnieci ievēlēja Liliju. Kēleri ar palīdzi Valiju Stenderi.. Sapulce izraudzīja ari īpašu komiteju Latvijas dibināšanas :^0 gadu atzīmēšanas organlzēša-ai -r-: K. Idcēņu, V. Jandavu un J. Zariņu. Izskanēja doma, ka Latvijas jubilejas gada pasākumos uzsvars liekams uz pretko-mūnistisko propagandu, šai vajadzībai atvēlot loo dol. Spraigas debates radās DV bēŗu fonda statūtu jautājumā, kuru iztulkojumā domas var dalīties. Sapul-ce respektēja iepriekšējās valdes. ieteikumu nodot šo jautājumu iKanadas DV nodaiļu delegātu sa- • pulcei, ļniŗal par''savu>ļ3Brstā,Vi apstiprināja R. Pūriņu Toronto.. Sapulce atzina, ka Latviešu n&^ cionālajā apvienībā Kanādā no^ daļu pārstāv .tajā ievēlētie DV organizācijas biedri, ne atsevišķa persona, kas sevī deklarē par gaJvjeno pārstāvi. ; j. Xi
anadas vanadžu valdes vēlēšanas
šajās dienās visām. Kanādas vanadzēm, ari tām, kas pieder pie Kanādas saimes, bet dzivo citā valstī, izsūtīti vēlēšanu. mar teriāli Kanādas vanadžu valdes vēlēšanām,. kuras pabeidzamas īdz 22. februārim. Mainot līdzšinējo kārtību, kurā katru gadu pārvēlēja vienu no trim valdes loceklēm, šogad pirmo reizi visu valdi ievēlēs uz trim gadiem,-ievēlētajām konstruēšanās sēdē sadalot priekšnieces, viņas vietnieces un sekretāres amatus. ■
No nodaļu minētajām kandi^-tēm uz valdes amatiem pi^rišar-nu kandidēt devušas 5 — k^ei-. zējā Kanādas vanadžu Rŗiekžniec© Ilga Breikša (Hāmiltona), paš> ŗeizējā vanadžu valdes sekretāre Tamāra Gailīte (Hāmiltona),. p.ašreļizējā vanadžu priekšniece Monika Jonāne (Toronto), Han. miltonas vanadžu kopas priekjf- : ņiece Ntira Pulciņa un Sv. KaUi:ī--nu vanadžu kopas priek§?žce; Milda Vītola.: No šīm 5 ka?Mjidā-. tēm. jaunā valdē ievēlamas tr!^,. bet abas pārējās paliks kajidš^ ■ datēs.-.. .. . ..■■)■.•■, ■ ■
Vēlēšanas pāi-zinās un balsis sļsaitīs Kanādas DV revīajas k(>^ nusija, kur^ par zemes valdes pārstāvi izraudzīts A.\Akmens. Vēlēšanas ir aizklātas un notiks rakstveidā pa pastu. Ja būs ievēroti, vēlēšanu materiālos sīkāk precizētie noteikumi, derīgas būs yisas balsošanas: zīmes, kuru aploksnes pastā būs apdmogotas vēlākais 22. februāri. Vēlēšanu komisija balsis 'skaitīs laikā ho . 25,—29. februārim: Eventuālas sū-dzības.par vēlēšanu• norisi iesniedzamas Kanādas DV revīzijai komisijas pr-dim E. Robežgrui\^j . niekam līdz 7. martam.
1*1LN SAPULCE
Toronto Daugavas Vanadžu kopa) sasauc 1968. g. 18. feb-" ruāri, pi. 4 p.p. DV namā 125 Broa4view Ave., vanadžu pilnsapulci. Kvoruma nesa-nākšanas gadījumā pilnsapulce būs tiesīga lemt pie katra ie-radušos skaita pīkst. 4.30 p.p.
(FSmesums no 1. Ipp.) honorārus autoriem^ bet E. Šmu-gajs ierosināja Kultūras fonda ienākumu pfivairošanai paaugstināt fonda piemaksu sarīkojumu ieejas kartēm uz lo centiem, balles biļetēm uz 20. Uz starpsaucieniem „ūja, ūja!" ierosinātājs
gada 18. novembri Vašingtonā, sapulces dalībnieki meklēja iespēju, kā ietaupīt līdzekļus ceļa izdevumiem. Bija doma, ka Va-
šu kardinālāko jautājumu kāda būs sabiedrības atsaucība. Ir iespējams, ka tās pārbaudei .vispirms jāmēda radīt Latvijas ju-
šingtohā LAA pārstāvim būs ti- bilejas fondu.kas darbotos tikai kai reprezentatīvi pienākumi, tā- jubilejas gadā." dēļ vajadzētu meklēt kādu lat-
vieti, kas attiecīgajā laika brauc
atbildēja: ,'^,Nav nekāds ūja. Ja uz ASV vai tur jau atrodas, lū-
varam samaksāt 3 dolārus par ieeju ballē un 3 dolārus par pudeli, tad atradīsies ari 20 centu kultūrai!" M. Šiliņš norādīja, ka teātru apmeklētāju skaits stipri samazinās, tādēļ nodevu paaugstinājums teātriniekos negūs piekrišanu. Tas pats attiecināms uz koru sarīkojumiem, kuru ienākumi domāti ceļa naudas vākšanai braucieniem uz kultūras dienām. Tā, piemēram, sidnejieši braucienam uz Adelaidi pār dzelzceļa biļetēm vien izdevuši 10(M> dol. Tā dēļ ari koŗiemļ nauda nepieciešama.
Par BPLA imv gadā Izstrādā-tajien^ statūtiem referēja J. m-tenis, J. Masulāns un A. Auzlņ§, pēdējam jauļtājot, vai BPLA ir rezerves ierocis jeb darbīgs orga^ nisms. Kanberas latviešu biedri-bas delegāts J.Juškevičs: „Par darbības noteikumiem beidzot jāvienojas. ^^PLA darb^ vajadzētu iesaistīt mūsu sūtniecību darbiniekus, kas ir atalgoti, bet nav .pilnīgi izmantoti. Sūtniecību valdītāji gan cels iebildumus, bet tie nebūtu daudz jāievēro." Kad A. Dukāts apgalvoja, ka sūtniecības maz dara un nav sniegušas pat savlaicīgu informāciju Latvijas atsavinātā zelta lietā, O. Ro-
dzot viņu pārstāvēt LAA. A. Dukāts imJ. Masulāns ieskatīja, ka būtu ļoti svarigi šai sēdē piedalīties LAA prezidija priekšsēdim, bet. Melburnas virsnieku apvienības delegāts J. Dzenis iebilda, ka naudu jau varētu sadabūt, tikai jānoskaidro, vai vispār ir vajadzība uz Vašingtonu braukt. Nobalsošanā par LAA pārstāvja sūtīšanu uz BPLA valdes sēdi tomēr izteicās 47 delegāti. Ilgas un visai dedzīgas pārrunas izraisīja ari LAA prezidija ierosinātais Latvijas atbrivošanas un 50 gadu jubilejas fondu dibināšanas jautājums. Kad A. Grie-niņš bija u2Bvēris, ka nepieciešams nodrošināties, jo „vajadz!' bas gadījumā miljoni no gaisa nekritīs", pret Latvijas atbrivoša. nas fonda" dibināšanu nepacēlās^ neviena balss.' Ierosinājumu pieņēma saskaņā ar LAA prezidija ieteikuma tekstu: .„Ir iespējams, ka cīņu par latviešu tautas bri^ vību vajadzēs turpināt vēl daudzus gadu desmitus. Tās uzturēšanai vajadzīgo līdzekļu vainun? varētu nākt tikai no pašu latviešu regulārajiem devumiem un vienreizējiem novēlējumiem. Aizvadītajos gados mēs esam iekārtojušies savā mītnes zemē. Visu-
Tā LAA prezidijs bija ierosma-jis dibināt ari Latvijas 50 gadu jubilejas fondu, kura .projektā paredzēts savākt 2a;000. dol. līdz 1S68. g. 1. jūnijam, bet savākto summu sadalīt 5 līdzīgās dalās — jaunatnes darbam, vietējo organizāciju rīcībā un rezervei. Pret ierosinājumu izteicās vairā3u ni-natāji, atzīstot, ka jau pietiek ar Latvijas atbrīvošanas fondu, ka jubilejās fonda mērķi ir tie paši, kādi būtu LAA un DV gadskārtējai ziedojumu vākšanas ■ akcijai, ka lieta pārāk sasteigta u. t. t; J. Ritenis uz iebildumiem paskaidroja : „Mēs spraužam mērķus par zemu. Mums nepiecieša-rrias labas skaņu plates, skaņu lentes ar politiskām radio programmām, goda raksti politiķiem un citiem mūsu 'draugiem. Fene-la jaunās grāmatas manuskripta pārrakstīšanai vien. nepieciešami 60-0 dol. Adelaides latviešu skola prasa 300 dol. Kur to visu ņemt? Ir lieli ziedotāji, kas sola tūkstošus, bet mēs te sēžam un debatējam par 5 — tia dolāriem!" No balsošanā ar 37 balsīm: nolēma dibināt ari Latvijas .50 gadu jubilejas fondu. :
^fcis viņu netieši apsauca, aicinot mā apmierinātas ir mūsu vietējā velti nepulgot cienījama diplo- ' " " Tnāta vārdu,, jp sūtniecības informāciju nekad nav Uegušas. Debates pamazām' iekaisa, likās, ka ap BPLA jautājumu šķīst dzirk-J. Ritenis norādīja: .,Lai ^ varētu kaut cik darboties, ^ Austrālijai būtu jādod vismaz '7oajal8oo dol. ļ gadā. Mums ir :pulki, ^ nav čimias štāba Ajistrālijai aekādas Baltijas, pat Eiropas politikas liav. mēl mums 'jāatbalsta ®PLA politiskais darbs. Citādi tam, ko darām, ir ļoti maza noāme.V A. Dukšts nu kļuva pielaidīgāks, kaut ne "bez pretestītf.gs: „Tā gluži nav. Tiešk-Austrālija-bija par darba spējīgu BPliA, ne Amerika. Dosim 500 dol. gadā. lesk&itot iemaksu Tautas balvai, lai viņi var sākt strādāt.** Tā sapulce beidzot : atzina LAA plenāfcumu .piedalīties BPLA izdevumu segšanā un pieņēma ar jaunos BH«A statū-1;us.
Runājot par LAA pārstāvja sā tīšanu uz BPLA valdes sēdi šā^
rakstura sabiedriskās vajadzības. Tomēr mums joprojām nav in-stitūciias, kas domātu galvenokārt par nākotni un, to darot, nodrošinātu turpinājumu visam, kas tiek darits šodien. Tādēļ prezidijs ir pāriiecināts, ka vēl tagad Latvijas .jubilejas gada priekšvakarā nopietni . apsverams jautājums par^ Latvijas atbrivošanas fonda, radīšanu. Par fonda biedriem aicināmi būtu visi tautieši, kas gatavi katru gadu tajā iemaksāt zināmu daļu savu ienākumu, vai ari testamentā no-vēlētu^fondam daļu savas mantas. Fonds biitu inkorporējams im, to pārvaiditu pašu fonda lo-cekļirvSlēta.valde.^Ar fondu saistītos jautājumus jau rūpīgi apsvērusi īpaša šai vajadzībai radīta LAA komisija, kurā darbojas A Baltiņš, J. Bogens, V. Dulma-nis. K. Līdums, V. Māliņš un A. Stīpriieks. Komisija atzinusi, ka visus techniskos jautājumus iespējams labvēlīgi atrisināt. Nav vienīgi iespējams atbildēt uz pa-
Liela pretestība bija arī prezidija ierosinātajam biedru maksas paaugstinājumam.^ Līdz šim katra organizācijā maksāja LAA 15 centu gadā par katru biedru bet prezidijs šo" maksājumu vēlējās paaugstināt uz 25 centiem Pēc dedzīgām debatēm ar 28 balsīm sapulce šo ierosinājumu tomēr pieņēma.
Sapulce vēl nolēma' Austrālijas latv. kultūras dienas 1969. gadā rīkot Pērtā, bet 1970. gadā Bris benā.
A. L.
Prof. Ludolfa Liberta atraitne — Latvijas nacionālās operas so« Uste Amanda^ iRebane-Uberte, kā musuJaikrakstā jau ziņots, Jon-kera baznīcai Ņujorkā dāvinājusi 5 sava vīra gleznas^ lūdzot tās pieņemt kāJatviešu tautas īpašumu, kas, ja iespēja rastos, kādreiz nogādājamas dzimtenē. Uzņēmumā dāvinātāja vienu no gleznām nodod Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzes priekšniekam M. Kļaviņām. Foto: A. Tālbergs
SAVIENOTAJĀS VALSTIS
GRAND RAPIDI
© DV apvienības gada sapulcē ievēlētās amatpersonas pienākumus sadalījušas . šādi: priekšnieks im ārējās informācijas da^ ļas vadītājs A. Balodis (ievēlēts sapulcē) vicepriekšsēdis un ap-, rūpes daļas vadītājs J. Radziņš, sekretārs un DV mēnešraksta lietu kārtotājs J; Brūns, kasieris A. Dāvidsons, iekšējās informācijas daļas vadītājs A. Barkāns, biedrzinis un mantzinis J. šoks un saibiedriski kulturālās daļas vadītājs K. Stūris. ©Korporāciju kopā mainījusies vadība. Turpmākajā darbī-
kbītfgi rīkoja abas latviešu skolas,-tas bija labi apmeklēts m ^zslļatāms par Ueliski izdevušos, Sarikojums jāvērtē vēl ar kādu dziļāku: jēgu, jo šāda kopdarbība var pavērt ceļu uz abu skolu apvienošanos nākotnē, sevišķi ievērojot, ka šis jautājums saVš laikā jau cilāts un daudziem pret apvienošanas nebūtu nekādu iebildumu, drīzāk to apsveiktu. Sarīkojumu ievadīja Latvie^ šu biedribas vicepr-ka I^. Plates uzruna. Tad ieskatu latviešu kultūras attīstībā deva vēstiirniecē A. CJrīhvalde. Pēc tam klausītāju priekšā stājās gan pirmskolk
^ . ^„ ^ audzēkņi, gan vecākās klases. Tā-
bas posma seniors bus J. Sproģis ^ ^ot savu prasmi mūzikā un teik-
(Talavija), viceseniors P: Oše-nieks (Selonija) un sekretārs A. Valdmanis (Fr. Arctika). ^ © Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres ietvaros pirmais sarīkojums notika 28. janvāri Latviešu biedrības nama un bija veltīt? Draudzīgā aicinājuma im Latvijas de jure dienas atcerei. To
9
ir uegosais
LATVUEŠU NACIONĀLĀS JAUNATNES APVIENTSAS KANĀDĀ VAJLDES SĒDE, TORONTO
tā latviešu sabiedri-par labu. Piemēram
Vispirms .'atbilde uz virsraksta nā, kas nāktu kā atsevišķajiem
jautājumu: nosaukumu Degošais pulciņiem,
zārks sev izvēlējies.Otavas lat- bāi vispār
viešu jaunatnes pulciņš, kuru va- minēja torontieša Egila Fogeļa
daJ. Kazaks, šī nosaukuma iz- „psīchedeliski" izkrāsoto automa-
vēli, liekas, pamudinājusi, pērnā šīnu ar „Latvian Pov^er" izpau-
rudenī notikušā pretkomūnistis- dūmiem, kas ar savu uzkritošo
izskatu atgādina latviešu vārdu
kā demonstrācija pie Pad. savienības sūtniecības Otavā, kas notika sakarā ar boļševiku revolūcijas 50. gadadiena un kurā daži latviešu jaunieši lija pagatavojuši melnu zārku, kuru sūtniecības priekšā sadedzinSja.
LNJAK valde savā 28, janvāra sēdē Toronto apsprieda, ko darīt ar kāda labwļa ziedotajiem 200 dol. jauniešu darbības veicināšanai, nolemjoļ; rīkot īpašu sacensību apvienība un pulciņu dalībniekiem projektu izstrādāša-
un pakalpo mūsu kopīgajai lietai. Sīkākus sacensības noteikumus vēl paziņos, bet valde jau vienojās par iesniegtajiem pro^ jektiem piešķirt 4 godalgas, katru 50 dol. apmērā. Projekti sa-censībal būs iesūtāmi līdz 30. septembrim, lai godalgas varētu pasniegt šāgada LNJ'AK kongre-kos novembri.
Apvienības 14. kongresu valde nolēma rīkot oktobri Toronto, vēl izveidojamā ricības komitejā pieaicinot arī Toronto jaunatnes
Sāks izsi|| ieejas dziesmu jvētkiem
for the Latvian Festival. Daudzas latviešu automašīnas Adelaidē redzēja gremotas ar kultūras die-
{PSnsesums no 2. Ipp.) vējoties pie! RaiĢa dziesmas teksta par lauztajām piiedēm, kas»
stāv stingri „vetru starpā, kuras nu^_simbola ^^i^tviskas saules pūšno Vācijas tin Krievijas". Par spīti īsajiem kopmēģinājumiem, Viņš kopkoŗa sniegumu apzīmēja par „saistīgu" un atzina, ka tas kulminejies „Jurjāna masivar jā kantātē Tēvijai".
Rakstā par kultūras, dienu balli „The Advertiser" latviešu kultūras dienas jau nosauc par „Latvian Grand Festival", noradot, ka Veivilles pilsētas nama ::^ē bijuši vairāk'- nekā 1800. dejotāju un vārdos pieminot veselu riiMlu latviešu prominento viesu.
Blalcus jau pieminētajiem snie-gumieiaj vēl jāatzīmē, ka kultūras dienu ricības komitejas priekšsēdis B. Krūmiņš bija ap-'gādājis Adelaides ABC rai^tāju lar latviešu skaņu platēm, bet restorānos (Arkaba, Golden ■Door, Deccas Place) kultūras <iienu' laikā galdiņus greznojft Latvijas nacionālo krāsu stan-vdartiņi un informatīvas kartītes par ktatūras dienām. Golden Door īpašnieks pat sav» restorā-:na skatlogā bija ielicis \m uzr rakstu: Official Meeting Plafif
LMJKU DZĪVES . . .;
(Pārnesums no 3. Ipp.) mutuļos pārveidojusies — kļuvusi smeldsiīgāka un rezignētāka savā pieķērībā im uzticībā...
Iepriecina grāmatas pareizā" laVviešu valoda: pareizi lietotas paturas zīmes, mīkstinājumi un gaŗumf zīmes, netiek jaukts dāudzMtļa 2. personas indikatīvs ar imperatīvu, un pareizi darinātas ari daudzskaitļa 2. personas nākotnes fojrmas, kas diezgan daudzās citās ^diemžēl, tā nav.,
zīmēm, bet metalļa vajirpdziņus .ar Latvijas krāsām im uzrakstu Latvia pēdējā mirklī bija vairākos simtos eksemplāru izgatavojis Andris Udums, un tie rotāja latviešu spēkratu radiatorus.
Ari par latviešu sporta sacensībām Baudenas stadionā ziņoja austrāliešu prese. ,,T3ie News", piemēram, ievietoja 10x5 collu lielu attēlu, kas rādīja zem groza spēkojamies Adelaides ASV un Melburnas . LS latviešu bssket^ bolistus.
Gluži nesamaksājams propagandas „stiķis"A. Līdumam bija; izdevies Adelaides galvenajā ielā — King William Street, pārlier cinot tur novietotā gaisa satik-: smes biroja Quantas vadītāju kapt. Solliju piešķirt kultūras dienu publicēšanai vienu savu skatlogu. Tajā vairāk nekā 14 dienu greznojās, latviešu tautu: melt^ Tņodelis kopā ar plašu kultūras iāienu sarīkojumu sarakstu un latvisku novēlējumu «Priecīgus Ziemsvētkus!" Skatlogam, kas atradās Adelaides dzi-y$Jķ2yā centrā starp pilsētas namu u» ziemeļu terasi, ik dienu garām 4ev^ desmitiem tūkstošu gājēju.
īsā secinājums saņemot: Austrālijas latviešu kultūras dienu sarikojumiem veltītā propaganda un publicitāte austrāliešu presē un sabiedrībā bija ne vien līdzvērtīga pašiem kultūras dienu sarīkojumiem, bet dažos ga-mymos tos pat pārspēja. Tas bijsa ņei^njaksājams un par naudu neaGpērķaijņs daudzinājuras Latvijas un iatvīešji vārdam, kas decembra pēdējās 4iv^ pedēļās atskanēja DienvidaisstrMJasmetr ropolē AdslaMē;
ASV latviešu 4. vispārējo, dziesmu svētku rīcības komitejas fi-nanču nozares sēde, kurā piedalījās arī: revīzijas komisija. Sēdi vadīja nozares vadītājs un galvenais kasieris K. Miške, piedaloties palīgiem A. Gercānam un A. Auzenbergam, kā arī sekretārei A. Pirktiņai. Vispirms'izskatīja sarīkojumu telpu plānus, izdarot
tajos vietu sadalījumu pa sēkto- bas".
tājam savam pisļtinājumam jā pievieno adresētu un apmarkotu aploksni, kas atvieglinās finanču nozares darbu lli novērsīs pārpratumus ar atresēm un karšu izsūtīšanu. Vietjs būs rezervētas svētku kopkontertā, jaundarbu koncertā, teātra izrādē (R. Blaumaņa „Ugunī"' un L. Gleškes tautiskajā uzredumā ,,Atvadī-
Klīvlendā 28. janvāri notika kārtībā. Katram karšu pieprasi- šu pārdošana jānodod profesionāliem kasieriem, kas savukārt svētku rīcībās komitejai var < sagādāt liekas rūpes uh izdevumus. Kopā ar ieej as kartēm pārdos ari svētku vēstuļu blokus. Vēstuļpa-■pīŗs iespiests divas krāsas-ar gaumīgu idejisku zīmējumu, un līdzšinējie , lietotāji par tiem ļoti priecājusies. Viena bloka: cena ir 1 dolārs, bet pasta izdevumiem vēl jāpievieno — sakarā ar pasta tarifu paaugstinājumu ASV — 20 centu. Ieejas cenas ir npteik; tas ASV dol. Kanādā un citur ārpus ;ASV dzīvojošie tautieši lūgti čekus vai naudas pārvedu-mussutīt ASV dolāros vei to vērtību citā valūtā, Visi pasūtināju-mi adresējami: ^ IV Latvīaņ Song Festival Committee, P, O, Box 5486, CleVelaņd, Cmio 44-101, U. S. A. Viesnīcu rezervēšanas lapas aizsūtīs reize ar svētku sari-kojumu kartēņi. Rīcības komiteja pieliek visas pūles, lai dziesmu svētki labi izdotosun to apmeklētāji nb Klīvlendas atgrieztos mājās gandarīti un apmierināti.
riem pēc rīcības komitejas norādījumiem. Ieejas karšu cenas atsevišķajos sarīkojumos redzamas šai „Latvija Amerikā" numurā ievietotajā sludinājumā (6. Ipp.).: Ieejas kartes visiem sarīkojumiem jau saņemtas, un 12. februāri tās sāks izsūtīt pieprasītājiem. Karšu pasūtināšanai jālieto «Latvija Amerikā" ievietotais _ sludinājums, kas izgriežams un iesūtāms uz norādīto adresi. Atsevišķas pieprasījumu lapas izsūtīs visiem koriem un tautas der ju grupām. Tās varēs iegādāties pie ricības komitejas locekļiem.
Pasūtinātājiem ieejas kartes izsūtīs pieprasījumu ienākšanas
Visiem, kasi nolēmuši .apmekr lēt dziesmu, srētkus Klīvlendā, ieteicams iegadīties ieejas kartes atsevišķajiem Siiikojumiem pasta ceļā jau savlaicīgi. Svētku laikā būs gan iekārtotas īpašas biļešu pārdošanas kases ari šera-tona viesnīcā atsevišķo sarīkojumu vietās isi pirms sākuma, taču tas var radīt drūzmēša-nos, nervozēšanu un neērtības, arī lieku laika kavējumu, bet tieši . tā dziesmu svētkos vienmēr ir par maz. Atsevišķie sarīkojumi sekos ciešā secībā, un tā aizkavēšana apmestajiem var ra^ dīt vienīgi nepatiltšanas. Bež tam vairākās sarikojumu vietās biļe-
ASV latviešu 4. vispārējo dziesmu svētku Klīvlendā ricības komitejas finanču nozares un revīzijas komisijas darbinieki sagatavo ieejas kartes izsūtīšanai pasūtinātājiem: no kreisās — A. Auzenbeirgs, A. Gercens, preses pārstāvis J. Ezergailis, K. Kami 4is,A.Pffktiņa, K. Miške tin H,
Foto: P. Blūms
pulciņa Staburags un Toronto studentu kopas pārstāvjus. 24. februārī vai 2. martā paredzēta abu Ziemeļamerikas latviešu jaunatnes apvienību — LNJAK un ALJA — valžu kopīga sēde kādā ASV pilsētā, kas ērti sasniedzama visiem.- Tās galvenais pārm-nu temats būs pasaules latviešu jauniešu kongress, kas šāgada jūlija beigās notiks Rietumberlī-nē. Kanādas un ASV latviešu jaunatnes apvienības tam sagatavo daļu programmas, un tā kop-sēdes uzdevums būs vēlreiz pa matīgi apspriest kongresa. ..saturu" un eventuāli rast vēl jaunas idejas un papildieteikumus. Har miltonā uzsākto sešu nedēļu nogaļu kursu otrs posms notiks 16 un 17. marlā Otavā vietējā jaunatnes pulciņa Degošais zārks tecbniskajā izkārtojumā, bet to vadīs inž. O. Sils no Toronto, kura pārziņā atrodas kursu visi posmi.
Apvienības valde pārrunāja ar telpu jautājumu un nolēma lūgt DV Toronto nodaļu atvēlēt kādu istabu tās jaunajā nama, kurā varētu novietot LNJAK dokumentus un citas mantas, kā ari sanākt sēdēs un katrā laikā veik nepieciešamos «biroja darbus".
Valde izvērtēja ari pārrunāto un ierosināto LNJAK vadības un atsevišķo pulciņu valžu locekļu vai pārstāvju sēdē, kas notika janvāri Montrealā, atzīstot, ka š sanāksme bijusi reizē neveiksmīga un veiksmīga. Neveiksmīga tādēļ, ka. nav izdevies nodibina latviešu jaunatnes pulciņu ar Montrealā, bet sekmīga dzirdēto ideju, pārrunu un apmainīto domu dēļ. - šo sanāksmi LNJAK valde bija sasaukusi, lai gūtu iespēju ar pulciņu valdēm pārrunāt sadarbības, darba koordii^-cijas un citus jautājmnus. Piedaloties LNJAK valdes pr-dim Zaķim, sēdi vadīja, apvienības pulciņu nozares vadītāji B. Lor-berga un P, Mukts. 23 dalībnieku vidū bija ari tris pulciņu vadītā ji — V. Budrēvics (Toronto Sta burags), P, Vilks (Hamiltonas Rota) un J. Kazaks (Otavas Degošais zārks), par Londonas pulciņu ziņoja I. Zvagule, bet par Montrealas tautas deju kopu Ačkups — P. Brauns.
Informāciju par LNJAK rīkotajiem šāgada sešu nedēļu nogaļu kursiem sniedza to vadītājs 0. Sils. bet A. Zaķis ar apvienības sekretāri A. Korbu informēja par pasaules latviešu jaunatnes kongresu Rietumberlīnē, par lidojumiem uz turieni un par Kanādas latviešu 5. dziesmu svētkos paredzēto paplašinājumu ar īpašu jaunatnes programmu.
Pulciņu pārstāvji ziņoja par savām iecerēm. Nesen dibinātar jā Otavas pulciņā'ir jau 12 dalībnieku, bet tas vēl nav iestājies ' LNJAK. Montrealā pulciņa nav, tādu ari neizdevās noorga nizēt, jo tautas deju grupā Ačkups dalībnieku vairums ir gar dos vecāki un nav ieinteresēti darboties īpašā jaunatnes pulciņā vai. iestāties LNJAK.
Pārrunās noskaidrojās, ka pulciņi savā darbībā vēlas iespējami lielāko patstāvību, neatrodoties lielākā vai mazāka LNJAK ..aizbildniecībā". Tā pārrunu vispārējais, atzinums īsā kopsavilkumā bija. ka labākais veids, kā LNJAK varētu palīdzēt saviem pulciņiem, būtu — ļaut tiem pilnīgu brivību darboties pašiem neatkarigi, palīdzot ar padoniu vai citu tikai tad, kad. pi^ctņl to
šanā. Uzstājās ari deju kopas Ri-;enītis dalībnieki. Nobeigumā ^atviešu- biedrības pr-ks A.
Meiers paziņoja, ka paredzēto
atlīdzību par telpām ziedo abām atviešu skolām, katrai pa '25
dol.
V. Z.
KUVLENBA '
0 Uz 65 mūža gadiem 26. janvārī atskatījās inž. mežkopis Va-entīns Ķīsis, dzimis Rīgā, bet ; au mazatnē pārcēlies uz Cēsīm. 913. gadā iestājies Longina Au^ sēja reālskolā, bet, kapam sāko-ies, to nācās atstāt un turpināt mācīties Kostromas ģimnāzijā, kur vecākais brālis strādāja parr: vēstures un seno valodu pašile- ( dzeju. Kostromā jubilārs ticies ar latviešu virsniekiem Gopperu, Kalpaku u.c. kuri bieži ciemojās Ķīšu ģimenē. Atgriezies' dzimtenē, gaviļnieks turpināja mācl^es Bērzaines vidusskolas pēdējā klasē, kaut ģimnāziju jau bija beidzis Kostromā, jo materiālie apstākļi kavēja tūlīt ^ iestāties Latvijas universitātē. To viņš iz-darija 1921. gadā, uzsākot studijas lauksaimniecības fakultlites mežkopības nodaļā. Inženieŗa-mežkopja grādu viņš ieguva 1926. gadā un iecelts par mežzini Koknesē, vēl^ par Vircavas virsmežzini, paliekot šai amatā līdz 1942. gadam, kad īslaicīgi darbojās Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā, pēc tam bija viens no Mežu departamenta galvenajiem inspektoriem. Pēc trimdas ga^. dlem Vircburgas ,.drupu pilsētiņā" Vācijā jubilārs 1950. gadā ieceļoja ASV, kur strādāja Forda fabrikā līdz aiziešanai pensija. ' V. 2;
VAŠINGTONA ^
© Vašingtonā latviešu ev.-lut., draudzes svētdienas skolas Latvļl-jas 50 gadu dibināšanas zīmē ri-' kotā Draudzīgā aicinājuma atcere 28. janvāri izvērtās par skaistu sarīkojumu. Pēc prāv. A, Veinberga vadītā dievkalpojunm sarīkojumu ar īsu uzrunu atklāja skolas vadītājs R. Pļavnieks.ļ Tad visu klašu audzēkņi ^uzstā-' jās ar labi sagatavotiem priekšnesumiem, kuros paši bija izpildītāji un pavadītāji. Kā ^kolēnus^: tā ari skolotājus no DV apvienības ar aploksni un žurnāla „Mēs" gada abonementu sveica V. Mednieks.
@ Skolotājas I. Karules izkārtojumā Vašingtonā viesojās Pilar delfijas mākslinieku grupa ar gleznu un skulptūru izstādi. Tar jā ar saviem darbiem piedalījās L. Eglītis, N. Jansons, O. Skuš-ķis, G. šmitchene-Mundheima
lūds...
Vtr.dus.
un A. Treibergs. Pēc Dr. A. Rūsa ievadvārdiem izstādi atklāja ALAS kultūras biroja , referents J. Kadilis. Vairākus izstādītos | darbus pārdeva.
■ SANFRANCISKO
©Līdzekļu iegūšanai latviešu skolas vajadzībām Ziemeļkalifor-. nijas latviešu biedrība 21. janvār ri bija rikojusi literāru pēcpusdienu Draudzīgā aicinājuma atceres zīmē, kurā ieradās ap 70 apmeklētāju. Ed. Sināta dzejoļus nolasīja autora mazmeita Ieva Turjāne, Elvīra Kociņa sniedza stāstu „Dāvana" par dzimšanas dienu svinēšanas Iraksturi-bām, Jānis Klīdzējs stāstā .Reportāža" risināja laikmetīgu tematu, Benita Veisberga lasīja fragmentu no topošā darba „Es, tavs maigais jērs", Ed. Patvaldnieks dzejoļos sūrojās par trimdinieka vientulību un Ausma Jaunzeme savās dzirkstīgajās vārsmās apliecināja ticību un jaunības jūsmu. Sariko juma nobeigumā Ivars Lindbergs vispirms nolasīja dažu okupētās Latvijas dzejnieku darbus, tikai tad savus dzejoļus. T& bez pēdēja laikā popularitāti ieguvušajām nodevām dzimtenes; dzejniekiem nepalika arī šis sarīkojums, kaut ari tas notika Draudzīgā aicinājuma atceres zīmē, liekot ateerēties Latvijas brivibas, ne okupācijas ga-