mes esam iin
ies
'Organizācijas Americans for Congressional Action to Pree the Baltie States Ilinojas nodaļa nu-le izdevusi jaunu publikāciju angļu valodā, lai atgādinātu Baltijas valstu nenokārtoto jautājumu. Tā saucas „The Pifty—Tear Anniyersary of the Restoration of Freedom and Independence of the Baltie States Estonia Lat-via ^ Lithuania" un, liekas, ir pirmā publikācija mūsu lielajā jubilejas gadā> kurā runa nevis par kādu atsevišķu valsti, bet par . kopīgo Baltijas valstu problēmu. Glītā izdevuma publicējums, lai-ŗu kā autori parakstījuši pazīstamie nacionālpolītisMe darbinieki Voldemārs Korsts un Dr. Laimonis Streips> ir īsti piemērots izplatīšanai mūsu patvēruma zemes sabiedriskajiem un politiskajiem darbiniekiem,' protams, ari cit-tautu paziņām.
Jaunā publikācija iespiesta ērtā salokāmā kabatas fonmtā, un tās 8 lappuses ir politisks īsstāsts par Baltijas valstīm. Izdevums ir labs paraugs tam, ko un kā dažos vārdos pateikt steidzīgiem cittautiešiem par mums: kas mēs esam un ko mēs gribam.
Publikācijas teksta ievadījumā lasāms par Baltijas valstu ģeogrāfisko novietojumu, mūsu
SĪKĀS ZIŅAS
© "No Ņūdēlijas ziņo, ka Indija drīz būs spējīga pati izgatavot militāro raķešu ierīces. Līdz šim tās daļēji piegādāja'Piad. savienība.
© Sanfrancisko mediķi jau 6 pacientiem slimās sirds vārstuļus aizstājuši ar cūlm. vārstuļiem. Viens pacients nomiris, bet pārē-jiern^ operācija izdevusies sekmīgi.
• Vairākos Brazilijias centros izcēlušās sadursmes starp policiju un studentu demonstrantiem. Goianā 3000 demonstrantu sadūrusies ar 600 policistiem. Riode-žaneirā nošauts kāds ostas policists. Lielāki nemieri atzīmēti ari lielākajā Brazilijas_ \ rūpniecības pilsētā Sanpaulā. Studenti protestē pret prezidenta atbalstīto mili-tāro valdību. ® No nolaupītā amerikāņu iz-lūkkuģa „Pueblo" apkalpes locekļu vidus , atskanējuši S. O. S. signāli :„Mēs raugāmies nāvei pretī!" 82 apkalpes locekļiem draud sods par spiegošanu. Par to ziņo kāda pa slepeniem ceļiem saņemta apkalpes locekļa vēstule, kura rakstīta viņa sievai un mātei ASV. Vēstules autors irak-sta, ka apkalpi neatbrivos, pirms A3V atzīs, ka kuģis Korejas ūde-ņos nodarbojies ^ar spiegošanu. Amerikāņiem esot jāat^iojas un kā bērniem jāapsola, ka ta vairs nedarīs... v
kultūras orientāciju, bņvības centieniem un to īistenošanu 1918. gadā ar neatkarības iegūSanu. īsumā attēloti Baltijias valstu briwbas gadi, trāpīgi raksturotas pasaules un jo sevišķi Eiropas politiskās kombinācijas, pieminot ari Hitlera un Staļina vienošanos jeb t. s. Ribentropa — Mo-lotova nolīgumu, 'kam sekoja Baltijas valstu okupācija 1940. gadā, Pad. savienībai pārkāpjot visus līgumus, kādus tā bija parakstījusi ar Baltijas valstīm. Norādīts, ka Baltijas valstu okupācijas tur-piimšanās ir Apvienoto ' mci]u chartas rupja pārlāpšana un ka okupants mīda kājām pats savu konstitūciju. Tāpat norādīts, ka Apvienotās nācijas gan iestājušās par brivību Āzijas un jo sevišķi Āfrikas tautiņām, dažos gadījumos lietojot pat sankcijas pret koloniālistiem, bet nekā nav darijušas, pat ne vārda bildušas pret Pad. savienību tās okupēto valstu labā.
Izdevumā ievietots ari ASV kongresa pieņemtās rezolūcijas Nr. 416 pilns teksts, tomēr aizrādot, ka pagaidām vairāk par runāšanu šīs rezolūcijas īstenošanā nav darits. Korektā, bet nelodā ziņā > aizvainojot formā pateikts, Ica nepietiek ar to, ka katru gadu mums apliecina izpratni, izsaka komplimentus un par j aunu apstiprina sen deklarēto nostāju, ka Baltijas valstu iekļaušanu Pad. savienībā neatr zīst. Izdevumā uzsvērts, ka pienār cis laiks ari aktīvai politiskai rīcībai, lai Pad. savienības izdarito
varasafctu izlabotu, ielām iznīcinātas Baltijas valstu tautas. Tāpat atgādināts, ka nepietiek ar rezolūcijas ^Nr. 416 pieņemšanu ASV kongresā, bet tā arī jāiedzīvina.
Sakarā ar 'Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres atzīmēšanu un
tās ietvaros organizētajiem daudzajiem sarīkojumiem šī publikācija ir neatsverams palīgs mūsu darbos un mērķu sasniegšanā. Pret ziedojumiem vai ari tikai pret sūtīšanas izdevumu atlīdzību publikācija pieprasāma, rakstot: Americans for Congressional Actiorito Free the Baltie
States Division of Hlinpis, 2932 W. Ēastwood Ave, Cbicago, 111. 60653, U. , S. A. Turpat nelielā skaitā vēl dabūjamas ari iepriekšējās publikācijas ,3altic States — the Modēm Days Colonialism in Eorope" un „Turpināsim strādāt!"
STULES
GĀNĪŠANĀS TOMĒR TURPINĀS
J. Grodnis šī laikraksta 23. marta numura ievadrakstā ,;Kul-tūras sakari ar dzimteni" raksta, ka Maskavas propaiganda svešuma latviešiem mainīta pašos pamatos, jo trimdinieku lamāšana par nacistiem, kara noziedzniekiem, miasu slepkavām, SS-vī-riem u,t.t. gandrīz pilnīgi izbeigusies. Pieņemu, ka J. Grodnis teikto galvenokārt attiecinājis uz Rīgā izdoto ķengu lapu „Dzimte-nes Balss". Tādā gadījumā jāatzīst, ka J. Grodnim ir tikai daļēji taisnība, jo komunistu gānīšanās par triminiekiem turpinās nemazinātā neatlaidībā, tikai ne^-daudz mainītā veidā.
Ar šāgada sākumu '«Dzimtenes Balss" ir pārveidota, pareizāk sakot, pārveidota tās priekšpēdējā lappuse, kurā līdz šim ievietoja gānīšanās rakstus par trimdas latviešiem un pašā Rīgā rakstītas „lasītāju" vēstules no
trimdinieku, patvēruma zemēm, kurās, ja nebija jūsmošanas par Latvijas apmeklējumos redzēto, bija lasāma tāda paša trimdas darbinieku nolamāšana, apmelošana u.t.t. .Latviešiem dzimtenē bija labi zināms, ka okupanti izdod speciālu izdevumu tautiešiem svešumā; kas pašā Latvijā nav pērkams. Tādēļ okupanti un to latviešu kalpi izšķīrās. ..Dzimtenes Balsi" turpmāk pārdot arī Latvijā, protams,^ tūlīt paaugstinot lapeles cenu uz 5 kapeikāni Udzšinējo fiktīvo 2 kapeiku vietā (to jau neviens trimdinieks neabonēja, bet tiem lapeli piesūtīja par velti bez prasīšanas). Lasot gānīšanās rakstus par trimdiniekiem, tautieši dzimtenē- tomēr bīitu pārāk daudz uzzinājuši par mūsu darbību trimdā, tādēļ labi saprotams, ka priekšpēdējo: lappusi bija jāpārveido. Tagad tajā' lasāmi nicinoši raksti par brīvās pasaules valstīm un ,>lasītāju": vēstules, kurās apjūs-
moti okupētās dzimtenes apciemojumi un izteikta pateicība par okupantu piesūtīto literatūru, un preses izdevumiem. Neesmu redzējis -visus šāgada «Dzimtenes Balss" numurus, kuri tagad iznāk reizi nedēļā, bet no skatītajiem tikai vienā bijis gānīšanās raksts — par ārstu A. Dargēvicu ASV. Citādi šī lapele kļuvusi «nevainīga", un Šai zņā^J. Grodnim taisnība,ka okupanti savu propagandas taktiku mainījuši.
Bet— kopš «Dzimtenes Balss" pērkama arī Latvijā, okupanti izdod tai pielikumu „Svešatnes Atspulgi". Tā kā" šis pielikums okupētajā Latvijā nav pērkams, bet to pievieno tikai uz ārzemēm sūtītajiem ,,Dzimtenes Balss" eksemplāriem, tad tajā gānīša-nos tilq)at neatlaidīgi turpina. Uiī šai ziņā J. Grodnis ir malc^jies, jo trimdinieku lamāšana nav tikpat kā izbeigta.
Vēsturē viss atkārtojoties. Tā nu noticis arī ar „Dzimtenes
30.. N-ES
LATVIJA
SESTDIENA. 1968. GADA 13. APRĪLIS <5AtVENĀ REDAKCIJA TORONiNO ■ ; Blvd.Toror^X;"^^^ ^^-o^
Ave., Apt. 307. Scarborough, Ont.; tālr. 759-^076; REDAKCIJA EIROPA: Vācijā -.Pauls Strante, 44 MUnster/Westf.. Von Einem Strl9 Rettekcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt nt^ ^hetotos manuskriptus neuzglabā, bet uz' vēlēš^oT^Sa a * S'.^^r~ « .-i sta^taut^-
pasta kupons Ccitās Ws). Ar autor^Vārdu ^i^^m .parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja Z^soZ ieskats un ne kati« gadījmnā atbilst ari redakcijai vi^oS Abonēšanas maksa: ASV un Kanādā -,.par mēnesi.$ 1.50-
. 3 mēn. ^450; 6 mēn. §8.50; par gadu' $16.00 Atsevišķa numura cena 20 centu. Sludinājumu maksa:_sļudiBājumu daļā $ 2.10. bet teksta - - - ' $4,20- $ 6.40 par 1 collas slejas telpu.
LATVIEŠU PRESES: BIEDEļBAS, PRIEKŠNIEKS VIKTORS .IRBE IZVED PARĀDĒ ŠAGAD-A. LAUREĀTUS ■ŽURNĀLISTIKĀ:
No kreisās uz Pegaza un kājniekos — Maksis ČuHtis (Laiks), Dzintra Kalniņa (Laiks), Alfrēds Vinčels (Latvija Amerikā) Jānis Ladusāns(Laifcs), Oskars Kalējs (Latvija), Zaija Ķēlere (Latvija Amerikā) un Anīds P
ta•■ Ed.■,Keiša.skatījuma. ■ .^'^-V.;;-^-'-
Balss" pārveidošanu. • Jāatceras tikai, ka trimdas sākuma gados mums tikpat neprasīti un uzbāzīgi piesūtīja Latvijas komunistu partijas ofičiozu „Cīņa", kurā bija divas īpašas Austrum-Vācijā iespiestas. lapas^ vienīgi trimdiniekiem domātas, bet Latvijas iedzīvotājiem neiegūstāmas... A. K. Hamiltonā
./,.VAĪ. BIJA NOBALSOŠANA?
Izlasot LA 27. marta numurā rakstu „Mazas kultūras dienas", apstājos pie rakstnieku rita norises atreferējuma. Tajā sevišķa vērība veltīta visam, ko sacījusi vai darijusi Velta Toma. Es turpat pie skaisti dekorētā ' galda (ar draudzības svecēm vidū!) sēdēju, visu redzēju un dzirdēju, — liekas ari to, ko, zem T. A. iniciāļiem slēpdamies, raksta autors (autore) palaidis garām.
Nav taisnīgi (manuprāt) ^aprakstīt tikai to, ko darīja Veltā Toma (starp citu, viņa brīnumjauki nolasīja manu „Māla krūzi") > citus autorus atstājot „ēnā". Varēja ari piezīmēt, ka' dzejniece Elvīra Leja, kad /pienāca viņas k^a nolasīt savus dzejoļus, pastūma sānis Preses kopas priekšnieci Birutu Senkēvi-ču un iestājās viņas vietā... Varēja arī. pieminēt, ka par atvērto logu aizmugurē sūdzējos ; es (man vējš „vilka" mugurā) vēl pirms Velta Toma iesāka lasīt manu stāstu. Būtu ari taisnīgi bi--jis atzīmēt, kā gro2ājās, šķirstīja lapiņas un sagrūdās elkoņiem citi autori. Kādēļ izcelt tikai Veltu Tomu? ' .
iķttieksmē uz to, ka T. A; apgalvo ,3irutas Senkēvičas dzejoļi klausītājiem ļoti patika", vē-
los jautāt: vai klausītāju pulkā izdarīja kādu man nezināmu nobalsošanu par to. kura autora darbi visvairāk publikai patika? Ja tā, tad lai T. A. uzraksta vēl vienu rakstu un paskaidro, cik „balsu" dabūja pārējie. Nespēju pieņemt, ka T. A. izldaušināja visu zāli.
Irma Grebzde, Montrealā
47
Vērtīga grāmata par
: 95 centiem! •
Ar interesi izlasīju LA 9. marta numurā ievietoto rakstu „At-spēko padomju propagandas ra^ dītos mītus", kurā apskatīta Funk. & WagnaU apgādā izdotā Eižena Laiona (Eugene Lions) vērtīgā grāmata „Worker's Para-dise Lost". Rakstā- tomēr ieviesusies kļūda grāmata nav iznākusi „pīrms gadiem", bet pirmoreiz iespiesta tikai pirms pāris" mēnešiem — 1967. gada decembri - kā „speciāls veltījums" .boļševiku revolūcijas 50 gadu. jubilejai un tās ,^asniegu-
Diemžēl, rakstā nebija ari norādījuma, ka grāmata iznākusi arī citā apgādā, lētākā cenā. Funk & Wagnall apgāda izdevums ir glauns un burvīgs sējums, bet riiaksā 6,95. dol. Cik daudz būs latviešu, kas maksās šo cenuilal dāvinātu grāmatu saviem kanādiešu vai amerikāņu draugiem? Tādēļ jāpriecājas, ka šo grāmatu par tikai 95 centiem var dabūt arī no Twin Circle, 86 Riverside, New. York Ģity, N.Y.
10024, tJ.s!A. ^
Biruta Griķe, Londonā
"^"^^U^Ē"^ 1^70.: gadā, ar mimnru M08: īine scene de;Saint:
. ■ , ^ paviljonu ejoti: varēja ie-
domāties, ka tur pēc trim paaudzēm izstādīsies citi 32 jaum latviešu gleznotāji un 7; tēlnieki? Ea tie:
izstādīsies zem IjatAdjas valsts teogaŗ... Darbs. >.īriacniiiir»f4nTV>n .
(V. tmrpinājums)
186a." gada decembrī Kārlis Hūns.ieraudzīja Senas
ma ministrija 1862. gada ;
■demijas prezidentam,! ka ,,Kungam Un ķeizaram. .V^^^^: gleznotājs sākumā apmetās 14
labpatikas visa^ģstāki pavēlēt i pēc Ķeizariskās māk- rue Duŗantin, bet drīz vien pārcēlās uz 21 rufe dausel/
;slas akadēmijas sapulces lēmuma pār teieaniām sek- kur iekārtoja savu Jielielo- darbnīcu-^^^^u^ sabija tur;
: . mēm ar I ķiras zelta medaļām apbalvotos audzēk- ; visu; ār^ pavadīto; īaiku^ allaž pēc izbraukumiem.
. : Tasiliju 'V'ereščaginu. un Kārli Hūnu, tautas āimi glez-.. niecībā baronu ^^H Meriju Jakbbi un
j yasiliju Perovu,. un arcliitektūrā ī^iktoru Hartma-;
ārzemes vai proviiicē atgriežoties savā pastāvīgajā mājoklī.
= : m... sūtīt uz Ārzemēm papildināties viņu izraudzīta-
■ V.;:-iās;'inākslās" : ,:\'''\.
: Par savu dzīves un darbības centru viņš bija • izraudzījis ņe vairs; Homii, kā to bija darījuši viņā priekšteci no Pēterpils, bet 'Parīzi ^ XIX gadsimta
:mākslas unM^
^ XJn>tā nu jaunais latviešu: mākslinieks aiz'^ēra: devās studiju'ceļojumos^^^n^^ Normandiju, 'Bretaņu, :.. aiz sevis Pēfcerpils ^ķeizariskās ^akatemijas diims Itāliju, paplašinot savu: mā ^
:: kopā ^ār bijušoļ klases^^^ M
(nesajaukt ay;pazīstamāko ^yāi«da brāli, kaŗavīrir un^; piedzīvoto, lasīto un pārdomāto/iestrādāja jaunos dar-: ceļotāju, kurš kopa ar „Petropavlovsku" gāja bojā bos, vadīja arī stundu stundas vecmeistaru koloritii: ■
.1904.^ gadā) devas nevis uz rietumiem,, bet [ — starp- studijās Lutrā un^ palaikam lielajā Svētās ženev-- eēlienāv-- uz austrumiem, ^^^^^^ i^jatķas un jēvas bibliotēka, biezajos sējumos
jKazaņas novadus, pētījot cilvēku v Hūns mācījās lai radtt^^^ tā vienu, kā
apgleznojot^ o
Tad> 1863. gāda maijā, 31 gadu vecais gleznot^^^^ augstākā tiesneša—Parīzes
teās uz Ŗ^^^ Un Salons?
mūsu latviešu gleznotājs;'uz EH^^^^^ Barthelemv Bērtula uikK mn,*) ,
dodoties;un gar Žēdeoōma navilin..ir «W Baitlielmj, ,J3ertu a naķlv dma-,),,,.
•V. eļļa, kataloga 183. Ipļ3.; : ] \: . } ; /ar ņtimuru 1409: Tēte d'etude, Galvas ^ studija; eļļa, kataloga-183. Ipp..
Darbs, Cīņas un uzticība nepacietīgai; >u Tacita - miT^^l tātad izstMījies^^dlMā. gida ievērotajai, latviskai neatlaidis bija ik^u^ vai- ■ rāk, nekā spēj vispārdrošātie sapņi. , Vi^S ' —^ .i s , ' ty
• Pievērsīsimies tagad paša latviefo. meistara Pari- apmd^s f' ^ ?
zes Salonā izstādītajiem darbiem. Pēc attiecī.^0 ?adu •Sf'':?°%>. - to»? ''«a domāts izstaaevPeteŗpili, : Salona katalogiem, fcas sastādīti a» sept«„brLŠa, sakara ^
tie bijā; ■ - . ; ': .-^^makstijaPeterpils mākslas akaderaijas padomei: ;
\ ; »^is" gleznas m^ nepieciešams glezno
^^r numuru 1081: Bobemiennē disant ^^ikai te man ir: iespējams d^but visu vajadzīgo tb :.; la-_bonne tortune; mterieur Tartare: ^^^šaiiai, kā: modeļ^^
"Vos; sīkumus"**)' ' ■
šai .Vēstulē pieminētā ģleziia bija Bērtuļa _ aina, % viņš. īstā laikā arī pabeidza^^ ^pluķs bija izlūgties stipendijas' paģarināšaiiu vēl m_c •^'lenu,; septīto gadu, un ■ tās turpinājumā gleznotājs l^adomei aizrādīja: . ^ ■ ■ ' ; ; v, i
.. laiku jau ņodai:bojos ar saviem izraudzīta-
.. ''^®^'*tiem, laikmeta st^^ Adu miecētava Šartrā; akvarelis^ ka- ka man būtu ļoti sāpīgi atstāt iesākto darbu :
taloģa 253. lpp.;V / / PUSDavmirf,,» ----■ ■ ; l
gadā, ar numuru 1390: Laveille de la
^^■h^ Čigāniete; tātārti mā-
joklis; eļļa, kataloga 142.; Ipp. *) 1866.' gadā, ar numuru 983: Une ņocede payšans ; Russes: Krievu zemnieku kāzas; eļļa, kataloga 124, Ipp. f :
gadā, ar numuru 772: Une italienne; īta-liete; eļļa, 105. Ipp,.
ar numūrn: Une taņnerie a Ghartres
Puspaveiktu.'
, . ... „ _ .ĶJo^a atbalstīšanai Hūn , Saint -.: Bartlielemy^ Bērtuļa: nakts Ķ kairākus uzmetumus. ;Tos akadēmijas padome „at-^ priekšvakarā;^ eļļa,, 160. Ipp./: ; - ; ^^'^^fr ļoti labiem",^ b^
1869; gadāy ar numuru 1228:Une^ jeune iille: SS^^J^^^^^ tikai sešiem, ne septiņiemi gadiem.,
āk tā- ■
ar numuru 1229: Une fermeen Nor= mandie. Lauku mājas Korinandijā; >eļļa, kataloga 166. Ipp;:
\; Prāgii, Vīni,' Mincļieniy Augsburģu, Nirnbergu,' Bam- : Salons svētīja viņa uzdrīkstēšanos.^^au ar pirmo mē : bergUj. Vii^pburgu^ • ģinājumu. '
■/ . ^ • ■'' . ' : fiūt.,Šalona cienīgam, kļūt Salona uzņei^^
v: Dokuments iespiests grāmatā, kas saucas: MateriāU,; tāpat kā semināristam^ kas> beidzis skoluj top atzīts latviešu mākslas vēsturei: A; ■Lapi^š, A. Eglītis, Kārlis : cienīgu svētnieka amatam un pirmoreiz, dzird džie-. ; : Hiins,^^ dam svinīgo: aksiosyaksips,.aksios.;.ciēnigs,^c^^^^
; 1953 ,>irpmākKH Monogrāfija; m.ļ^ pienīgs! Tas bija
jeune: iiUe: Kāiļ-''^^^^^^^^ tikai sešiem, ne septiņiemigac tartare de:Kasan^Kazaņas tatāru fl^i 5^^^^ nu jādomā par atceļu. Jo vairlJ meitene; eļļa, kataloga 166. Ipp.;
-^Ws^ par profesor Pēte^^ mākJ^ ^ ^^^^ 20. janvārrviņš rakstīja^Ķeizari»^^^^:: ; ■ ^ akadēmijas konferenesekretāramlsejev^^ , ņeimi^TT^^^^ - ^ ^ gatavību pie- •
Salon -1865, Esplication des ouvrāges de peintufe, : dāt krief ^ ^^iMriskās Majestātes aielnājumu strā-scUlpture, gravure et lithographie des artistes vivants,ŗēdams^^^^^^ ^akslas akadēmijas profesora pakāpē, ce-esposes au! Pālais des; Ohamps.Elysēes, le lere dēnta uzr-r^> attaisnot Visaugstākā ?rezi-
1865.: 1865: gada iSakms: Elizeju lauku pilī izstādīto mijā M' T ^ ''^^ ajjņēmās ierasties akade- ; ■ Mvo glezniecības, tēlniecī^^ grafikas un lltografi- --^^l septembrim;; jas darbu izskaidrojums^^ pārējos katalogus fe-:: ? :
deva Ķeizariskā hamamkslas^^^i^^ 36 r^-*' 33. Ipp;. /
Rakstnieks, gle^nļ
Virsrakstu vajadzētu papildināt vēl ar — žurnālists, fotogrāfs, sportists im citiem „nodarbību" apzīmējumiem, ja būtu nepieciešamība uzskaitīt, kas viss ir - Tālivaldis Ķiķauka, Latviešu preses biedrības Kanādas kopas literārā fonda pirmais laureāts. Kā mūsu laikrakstā jau ziņots, T. Ķiķauka LPB Kanādas kopas balvu saņēma par savu pirmo grāmatu — skiču, tēlojumu im noveļu krājumu „Tramvajs; tuksnesī". ,
Tālivaldis Ķiķauka , pagājušā gadā mirušā profesora Pētera Ķiķaukas dēls, dzimis 1929. gada 6. jūnijā Rīgā. Viņa izgEtošanās notikusi daždažādas vietās, jo dzimtenē paguva pabeigt tikai Franču liceja Rīgā pinno klasi, tad bēgļa gaitas viņu noveda Vācijā, kur apņieklēja skolas Bai-, reitā, šorndorfā un Eslingenā, bet, l9iS. gadā ieceļojis Kanādā un apmeties Hamiltonā, viņš izglītību turpināja, studēja mākslu un valodas, 1960. gadā ieguva B. A. grādu, tomēr vēl papildinājās literatūras kursā.
Skolas" gados Vācija, kā vai--rmns jauniešu, T. Ķiķauka interesējās par sportu nodibināja basketbola vienību „Kily" un sūtīja sporta sacīkšu atreferējumus presei, taču vēl vairālč, liekas, viņa prātu saistīja žumāl-istika, jo, vēl Sudetijā atrazdamies, sāka izdot rotētu izdevumu „Jautrā Mū za", kura mūžs, protams, bija pavisam īss, jo no čechoslovakijas nācās bēgt tālāk, uz Vācijas rietumu joslām.
" Nopietnāk rakstīšanai T. Ķiķauka sāka nodoties Kanādā, vispirms šo un to rakstot svešuma latviešu laikrakstiem, bet ar 1902. . . gadu šī nodarbība šalca pārver sties par darbu: presē parādījās T. Ķiķaukas- apcerējumi par mākslu, pārdomas par literatūru un satiristiskā sērija„Katrs var...". Viņš-kļuva ..Jaunās Gaitas" līdzstrādnieks, kādu laiku Veica tecniskā uii mākslinieciskā redaktora uzdevumus, ir viens no šī žurnāla redaktoriem vēl tagad. 196G. gadā viņš noorganizēja „Jaunās Oaitas" ceļojošo mākslas izstādi, kura bija redzania daudzās Kanādas.un ASV pilsētās. Tai pašā gadā viņš apmeklē-
ja arī Eiropu, vas attieksmes Pīpiņu Beļģijā] Soikanu Rietui-niekiem Richar Andreju Irbi.'.; zies Kanādā, vija., Amerikā"! tvertas, bet intļ ma piezīmes, publicēti daudzi] sti.-bet jo sev žu novērtējunii| juši .lasāmi-„Laiks", nedau^ avīzē „Hamiltoi živiņa raksti žurnālā „Zintis"ļ bija veltīts Latf vienībai Latvis par kuriem vi^ ari presē. : i-T. Ķiķaukas rošanai vēl pieļ gadā \aņš lasījf Divreizdivi noii bolismu literāti čību okupētajai pasaules kaŗa.ļ viņš arī darboj Latviešu preses! das kopas raldiļ īss. bet īpats riods T: Ķiķav tensīvā saraksti šo mākslinieki! Austrālijā. Dažļ apmainījās ar vēstuļu. Liekas] Sils bijis t. s. gudrotājs". Katļ ka šo oriģināU ņu patapināja mais. ieviesa Kiļ biedrībā, kaut ^ņa bilžu vēsviļ ..dokumenti',:
TOP JAUNAS •MAGIBU GRAM
„Māzputniņa" skolu daļas sēde 2 dienu darbā izstrādājusi plānus pirmo četru pakāpju darba grāmatām latviešu valodā un mācības līdzekļiem bērnu dārzā. Tāpat sēdē apskatīja materiālus gandrīz gatavajai pirmai darba grāmatai ģeogrāfijā, kas iznāks pavasarī. Ģeogrāfijas darba grāmatu sakārtojusi Lalita Muižniece, bet latviešu valodas sērijas atbil-'
/'dīgais' redaktors if Juris Straut-manis, ap; un 31. niarta sēdē-ple-dalījās 12 darbinieku..
■.;y. R.
-li
- (1. turpinājums)
Ieķām Kārlis paguVa atrunāt, viņa jau steigusies uz yirtuyij sadabūjuši samitri li un atgriezusies ar to sāka tīrīt Kārļa
— Nebija nemaz vajadzīgs, — Kārlis, griezis, skatījās vairāļc meitenes acīs nek pītajā uzvalkā; acis bija tumšas un dziļ brīdi tāš sastapās ar Kārļa acīm.-Tad tāf (fija, bet steigšus atgriezās pie darba. : — Tā, -— viņa beidzot ^ teica, vēlreiz vainīgajai vietai pārlaiļiusi. — Kad izžūs, tībā. Labi, ka jums uzvalks nav melns; tat liktu traips. Ūz raiba neredzēs.
Viņa uzsmaidīja un aizgāja^ bet Kāri dūrienu: vāi isvešā meitene par viņu l)ij sies, ka tas nepratās bērēm ^pģērbtie^'3 bija viņa jaunākais uzvalks. Viņš;tīši ņeb tumši zilo, jo tas bija krietni apvalkāts. B spīdēja,* un piedurkņu "gali pāris vietai cauri/ Dažus atirušus: diegus viņš bija bet tāda vairs pa godam valkāt nevarēja, bija tikko šūts. ; : .; v
; Kārlis Turtuliņa bērēs; izdzēra vairai nekā citkārt veselā nedēļā. Ik reizes, kad garām ar kafijas kannu, viņš stiepa tai s ku pretim. Un ik reizes centās iesķatītif jās, smaidošajās acīs. : : , ^
■V.