CANADA BIBLIOTHEOUE MATIONALĒ
rHE LATVIAN NEWSPAPĒE FOE CSAHABA AND U.S. A.
?Eblished twice weeMy by tic Latvian Mef So€iet7 of Canada «Daugavas Vanagi" Biisineaa Office: 491 CcHege St., Toronto 4, Ontario, Canada
Telephones: 921^7121, 465—7902 Ēditor-in-Clīief: ALFBĒ0S VINGELO United States Editorial Offiees: New Torfc: ĒditorV. Irbe, 1035 Rombouts Ave., Bronx N.Y/ 10466, U.S.A Chicago: Editor — Z. Kēlere, 2511 N. Kinibali ive., CMeago, lU;,
U.S.A.
34. N-RS.
A AA E R I K
SESTDIENA, 1968. GADA 27. APRĪLIS
18. GADS
SATURDAS, A3PRIL 27, 1968
AUTHORIZED AS SECSOND MSS MAIL BY THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PAlMīOT op POSTAGE IN GASH
'. ASV DAUGAVAS VANAGI , ; LAUKĀ VElkUMKU^
ASV DV ļzeiries valdes pēdējā sēde bija galvenokārt veltīta pār-nmām par 18. delegātu sapulci, kura notiek 27. iin 28. apiļlī ^i-vdkos. Sēdes gaitā zemes valdes goda rakstus piešķīra Čikāgas apvienības darbiniekiem Ivaram švānfeldam un . Adelēi Ārumai, Detroltas apvienības vanagiem Gunāram sijupam un Eduardam Abermanim, kā arī Eļetroitas apvienības tautisko iizveclumu an-saņiblim. ■.'
Aizvadītajā gadā Baltimoras ■apvienība pārveid6ta par kopu, jo dzīvesvietas maiņas dēļ tp ātstā-jiiši 5 biedri, bet, Albānijas kopa likvidēta. Tā pašreiz ASV pastāv 24 atsevišķas DV vienības r- 20 apvienības un 4 kopas. Apvienības darbojas Bostonā (uz šāgada 1. janvāri 166 biedri, no tiem 45 vanadzes),, Čikāgā (222/43), Demoinā (72/27), Detroitā 121/ 38), Dienvidkalifomijā (133/50), Filadelfijā (90/14); Grand Rapi-dos (105/32), Indianapolē (111/ 24), Kalamazū (115/37), Klīvlen-dā (176/24), Ķolorado (53/22), Linkoinā (72/17), Milvokos (230/ 59), Minesotā (239/85), Ņudžer-sijā (70/19), Ņujorkā (248/59), Ročestrā (56/17), 'Vašingtonāļ
ārējās informācijas
BET. nozīmīgu" darbu. ■
(72/17), Ziemeļkalifornijā (134/ 49) un DV apvienība Ziemeļrie^ tumosi;(82/23). ICopa pastāv :pie asv IW zemes: valdes (18/0), Baltimorā <i2/6), IVIainotā (11/ 4) un Toringtoiiā (6/0);:
Augšējie pārskata skaitļi rāda, ka lielākā joprojām ir pv apr vienība Ņujorkā ar 248 biedriem. Vairāk par 20Ō biedriem ir arī Minesotā (239), Milvokos (230) un Čikāgā (222). Besi minētajām 8 apvienībās ir vairāk par 100 biedriem, bet pagaidām mazākā apvienība (ar 53 biedrim). darbojas Kok)rado.^
Jau 1966. gfadā ASV saime issvirzījās par lielāko organizācijā, reizē ar to pārņemot no Anglijas glabāšanā DV organizācijas tradiciju karogu, kādreizējo Latviešu leģiona 32. pulka kaujas karogu. Kaut aizvadītajā gadā ASV DV saimē miruši 35 biedri, 29 aizgājuši no organizācijas dzīvesvietas maiņas dēļ, 40 izstājušies un 26 izskaitīti biedru maksas nenokārtošanas dēļ (kopā: 130), organizācijai pievienojušies 158 jauni biedri, tā ka kopīgais biedru skaits turpinājis augt, uz šāgada 1. janvāri sa-(Nobsigums 5 Ipp.)
eminars tautas
rinumpntM
EIROPAS LATVIEŠU. JAUNATNES APVIENĪBA ■ : DZIED, DEJO UN ŠŪPOJAS MINSTERĒ ■'
EUAs Vācijas nodaļa: no 13. — 15. aprīlim Minsterē bija rīkojusi pirmo tautas dziesmu- un ro-taļii semināru, ka tieši šāda veida seminārs latviešu jauniešiem visvairāk dod latviskās dsāves ie-jiitā, to, šķiroties no Minšteres, atzina visi dalībnieki. Seminārs notil^ plašajās uh ērtajās Mln^ steres latviešu ģinrnazijaš; internāta Rīga telpās,' kuras Lieldienu brīvdienās bija tukšas. Atkal čaloja kopā latviešu jaunatne, jūsmīgi skanēja 40 — 60 jauniešu balsis daKidās nodarbībās.
Semināru atklāja BLJAs Vācijas nodaļas pr-dis Arnis Puliņš ar norādījumiem, ..ka latviešu jaunatnei pēc iespējas vairāk jā^ pārņem mūsu tautas gara mantu bagātais plurs, tādēļ rīkots šis se-nūnārš. Atklāšanas aktā piedalījās Latviešu centrālās komitejas pf-dis V. Janunis, uzrunā uzsverot jaunatnes kopdarbības un .draudzības jēgu. svešumā. Semināra dalībniekus apsveica mājastēvs — internāta vadītājs Imants i Balodis, kas atbalstīja visas jau-nieSu vēlmes.
Tautas dziesmu lin rotaļu burvībā ieveda skolotāja A.Alužāne un bijušais Imantas strēlnieku pulka diriģents Dvarionovlčs. Tautas dejas un rotaļas mācīja tautsaimnieks, Minšteres latvi^u ģimnāzijas absolvents R. Liepij;^, ciemiņš no, Anglijak V. GriguHs im students Austris Grasis, kas aiī savā laikā pabeidzis Minšteres latviešu ģimnāziju. Olu ķr& sošanu ^?idīja internāta audzinātājas L. Balode un R. Rozīte. Semināra organizēšanu, šūpoļukār-šanu un disciplīnu ar stingru roku pārzināja Ainis Izands.
Semināra techniskā norise bija labi izl^rtpta, atsevišķas nodarbības pieteica un daļēji vadīja y. Ģrigulis. Katru brīdi izmantoja tautas dziesmu, rotaļu un deju apgūšanai. Semināristi iemācījās ap 50 jaunu vai dažam aizmirstu melodiju, arī vienu populāru lietuviešu tautas dziesmu, Lielāko piekrišanu guva dzi^ mas „Kur, priedīte, tavi zari?' un rēdiējU jūriņā". Dzie^-šaņa šai senuņārā tiešāmatraisi ja latviešu d^^seles ^dziesmoto sttgu*^ kā uzsvara (^tr^^^ dienas referents. Par to pateic' ba abiem
rionovičam, ■ kurš spēlēja klavieŗ-pavadījiimus, deva norādījuiīius tin dažas melodijas uz vietas transponēja zemāk, ja vairums nevarēja tik augstu dziedāt.
Arī rotaļām un tautas dejām atrada laiku. Tās sUtajā pavasar ŗa saulē lēkāja sļšolas pagaln^, Tā ka seminārs notika iidši Lieldienās, arī šoi.svētķu latviskajām nodart)ībām olu krāsošanai un šūpolfrii veltīja uzmanību. Par jauku pirmās dienas nobeigumu izvērtās šūpošanās un ugunskurs dedzināšana klusajā ārpilsētas pakalnā, Vilhelma krodziņā, kur minsterieši arvien svin lĀgosvēt-kus. šajos priekos piedalījās vairāk n^a 100 dalībnieku.
Pirmās svētku dienas pēcpusdienā jaimā mūziķe Maijļa Vinte-re referēja par tautas dziesmu dziedāšanu un metra īpatībāih. Pārnesot un uzglabājot no mu-es mutē, latvieši saglabājuši vēl ap 10.000 tautas dziesmu melodiju, Nepareiza ir uztvere, ka latviešu tautas dziesiimm ir skumja ievirze, pārsvarā tā dzīvespriecīga. Izšķiram teicamās un dziedamās tautas dziesmas. Pēdējās radušās, sākot ar 9. gadsimtu pēc Kr. unUzrādot jau augstākas
MISMESTg AMERIKĀ
laiRk divas reizes nedēļā — trešdienās uņ sest-dienāa. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība SianadS „Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINm.S Redakcija: 125 Broadvievtr Ave., Tdronto 8 Ont., Canada: tālr. 465—7902.
Birojs: 491 CoUege St., Toronto 4,
Ont., Canada tālr. 921—7121
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rembouts Ave., Bronx N.Y. 10466. Ū.S.A Tālrunis 994-7917
Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KELERS,, 2511 N. KimbaU Ave., Chicairo'. Bl. 60647. U.S.A., tālrunis 486-^975
kultūras iezīmes. īpatības latviešu tautas dziesmās esot dzvairlšar nās no kvartas uh stingra ķvad-rātisma, bet pievēršanās grieķu gammām un piecu ceturtdaļu un piecu astotdaļu metriem piecu taktu rindās.
Otras svētku dienas priekšpusdienā literāts Alberts Spoģis re-ferēja par latviešu tautas dzies mu būtisko. Plašajā refei^tā viņš pārgāja meditācijā, izceļot tautas dziesmās apslēpto tautas dvēseles skaistuma izpausmi. Kā īpatu un vēl neapskatītu Spoģis ataina latviešu tautas rotāšanas, (atvērt dvēseli priekam un gavilēm'.), jēdziena būtību. Referents uzsvēra, ka tautas dziesma kā rotāšana ir atsevišķa un visas tautas pušķošanās ar kopīgo dvēseles skaistumu; tā ir ari ps^as tautas dvēseles vaļa (ziņā) katra eksistences situācijā: izteikt sevi, savu pārdzīvojumu un iekšējo nemieru. A. Sproģis uzsvēra ari iz^I toto prūšu Hāmana, Hipela un Herdera lomu mūsu tautas dzies-
VoideMāirs
VASARA JAU VILINA, ^BET VĒL JĀMĀCĀS
ToroEto Mviešit Mednbas sestdienas skolas abiturientu klasei 4. maijā sāksies gala pārbaudļju< mi, lai 1. jūnijā izlaiduma aŽ4a lepni varētu saņemt skolas beigšanas aņliecibu, bet pirmskolas klasei? audzēkņiem --5 gadu vecajai Ievai OserunGga^us vecajam Ugaiii Dzenim — par pārbaudījumiem galva pagaidām mav jālauza. Viņi var;bez^^^^r^^^ gatavoties vasaras brīvlaikam.
■■ Foto: J. Liģers
speciālraksts.V„latvijai pEIlIKĀ'^ ko vašingtonas
Baumas var ari piepildīties. --- Vai Dīnš Rasks aizies no ASV ārlietu vadības? Jūfigākaiš notikumu reģistrētājs. — Miera priekšsarunas Parīzē? ī^esu un^ krievu konflikta ne novēršanuba.
Pateicoties modernās techni-, vainoto amerikāņu karavīru cie-kas attīstībai, ca-urmēra pilsonis šanas un izbiedētu vletnamiešu jasaules polītiskajiem notiku- bērnu un sieviešu bildes. Tai pa-miem var sekot, ērti atlaidies at> šā laikā gaužām maza bija vēlēšanās parādīt ari komunistu necilvēcīgo rīcību ar saviem upuriem. Visumā amerikāņu ziņu dienests, kā rakstītā vārda, tā acīm skatāmais, cenšas noturē-
pūtas krēslā, jo televīzijā var jats savām acīm redzēt kara norisi Vietnamā,. valstsvīru, konferences, nēģeru nemieru sekas, vai ari klausīties sava prezidenta ^ balsī un brīdi vēlāk tā kritizētā-i ties^objektīvu faktu pasniedzēja jus sirdīgi paužam savus uzska-ļ lomā/ bet ir pavisam cits jāutā-
Atskanējušas daudzas balsis, kuras apgalvo, ka mūsu trimdas saime pilnība za:adējusi vai aiZ' mirsusi apziņu, ka tās pirmais un pēdējais . pienākums ir cīņa
par Latvijas ;neatkaribasa^ nošanu.
Ir taisnība^ kai daļa mūsu iīim-das sabiedrībās samierinājusies ar pašreizējo stāvokli, atjāštot to par status • quo, un visu savu darbību koncentrē atmiņu sagla-bjwanas labā; daļa nododas tikai dolāru medībām un savu latviskumu «apliecina" vienīgi ballēs un līdzīgos sarīkojumos. Bet tā ir tikai daļa, kaut, varbūt, tieši materiāli vislabāk situētā. Trimdinieku vairums itomēr vēl arvien
tus. Tāpat kā rakstītais vārds V£^ būt tendenciozs, tā ari televīzija skatāmās ainas bieži var maldi-nāt.Jāatceras tikai, kāVietnamas kara pretinieku iespaidā daudzas televīzijas stacijas kādu
jums, kā katru notikumu vēlāk iztulko dažādu polītisķu pārliecību komēntātori. ;
ilr veca patiesība, ka ziņif snie--dizēji bieži zina vairāk, nekā: atklāti pasaka. Bieži vien kāda zi-
laiku Udz apnikumam rādīja ie- ņa Tēļ. nav nobriedusi, notikumi
Herders, lietojot psīcbiskās analizēs metodi, atklājis mūsu tautas dziesmu pirmatnējos ritmus un deju vijīgmnu, ^apzīmējot tāš par „mežoņu" poēziju. Taču mūsu tautas dziesmas; deva paĶeko-šus aistētiskus impulsus Herdera meklējumiem dzejas biitiskā izpratnē vispār, un to iespaidā viņš aicināja aizmirst uz laiku izsmalcināto, mākslīgi radīto dzeju un apjaust šo Baltijas mežoņu poēziju". Referents n\ū?u tautas dziesmas pielīdzināja vienkāršajām lauku puķēm — vijolītēm, pīpenēm un bezdellgactiņām, kuras skaistā vienkāršībā paņem savā varā. un nelaiž vaļā, kamēr heatzīstamies sevī, „ķa esam daļa no šīMenkāi^ā rotāšanas'skar nīguma". Referātā skartās prob-
mu burvības ■ atklātā, pie tam niūSu tautas dziesmas viņus le- _
tekraējušasm visu mūžu. TisSl lēmasnav iespējsāns ,še usskaitit.
Nobeigumā izskanēja doma, ka „mūsu tautas dziesmu būtiskais ir zināma tautas dvēseles; noslēpumaino, īpato spēku izpausme kā dionīzišks gara rotāšanās veids". \^':y;,
Seminārs izskanēja Lieldienu otras dienas vakara ar brāļu Grašu tautas dziesmu koncertu un balli Hugeriandshofa kafejnīcas zālē .romantiskās Verzeš upītes krastā. Zāli šim gadījumam bija dekorējis — rozēm piemētājis — niāksl-P. Purmalis kopā ar Minšteres latviešu studentēm. Sper lēja pašu «eļļotāju" kapella. Aizbraucot no Minšteres, radSs doma: jārīko biežāk šādas dziesmotas satikšanas — mūsu tautas dziesmu brinumputna iepazīša-'nai.::
atrodas vēl tikai veidošanās. star dijā un to dīglis tikko aizmeties, tādēļ ziņotāji necenšas aizsteig ties priekšā vēl nepārredzamai attīstībai. Tādēļ nekur tik daudz nerunā par dažādām iespēja-mām un neiespējamām teorijām, kā aprindas, kuras strādā ziņu dienesta daĶldoS paveidos. Iespējamo un neiespējamo noti-kurnu attīstības zīlēšanu: latvieši vienā otrā gadījumā varētu apzīmēt par ticamu vai neticamu baumu dienestu. Latviešiem ir ari vecs šal^mvārds: Nav dūmu bez uguns. Un patiešām, pēdējā laikā daudzi notikumi pierād^ juši, ka par īstenību; var kļūt visneticamākās baumas.
Jau labu laiku pirms ASV aizsardzības ministra Maknamāras aizi^anas Vašingtonā ruimja, ka šis Džpnsona valdības stiprais vīrs atteiksies no sava amata. Baltais nams šādas valodas apzīmēja par smiekliem baumām, bet tikai;dažus .mēnešus vēlāk Maknamaras aiziešana bija jau lioticis fakts.
Tagad V^ingtbnā runā, ka. tuvākajos mēnešos sekos ārlietu ministrs Dīns Ŗasks, Pagaidām tās ir tikai baumas, bet, ja tSs piepildīsies, tad gaidāmas lielas pārmaiņas ASV ārlietu politikā: Tāpat jau labu laiku pirms prezidenta Džonsona dramatiskā paziņojuma par nekandidēšanu šāgada vēlēšanās Vašingtonas žurnālistu aprindās šādu iespēju pārrunāja, bet vairums šīs runas uzskatīja par nepamatojamām baumām. Tagad, kad Džonsons vēlēšanās ■rairs nekandidēs, neticamās baumas izrādījušās par patiesību,- bet
ir gatavs piedalīties kopīgajā čī-ņā par Latvijas gaišāku nākotni. To vislabāk: pierāda nepārtrauktā ziedojumu plūsma plašā Latvijas neatkaribas pasludināšanas 50. gadskārtās plāna īstenošanai, tāpat fakts, ka tautieši ne tik^ ziedo līdzekļus šī mērķa labā, bet daudzi ari paši iesaistījušies ak-tivā darbā.
Tā neapšaubāmi ir parādība^ kas iedrošina turpmākajam darbam, katrā ziņā ļoti pozitīvi vērtēja^ ina. Ja mūsu darbā toinēr saskar tāmas zināmas vājības, tad ne* drikstam mmirst, ka Jau divdesmit četrus gadus esam pakļauti svecēm iēsp^diem. Zināms
ši ticība taisnības uzvarai mūs mudināja atstāt dzimteni pārliecībā, ka trimda nebūs ilga. Nespējot saskatīt daudzmaz nori-nugākas pozitīvas pārmaiņas starptautiskajā stāvokli jau tuvākajā laikā, daļa trimdinieku samierinājusies ar pašreizējo situāciju, priecājoties par katru gadu šaņeiihtaJiļBm līdzjūtības un mūsu stāvokļa saprašanas apliecinājumiem un Jūtoties ļoti ap-mierināti im gandarīti, ja lielo demokrātiju valdības apgalvo, ka mums nodarita iietāisnība mav oficiāli itata;
šādam stāvoklim turpinoties, var iestāties vispārējs paguruins un apātija, mūsu vitālās gribas apsīkums savu tiesību aizstāvēšanai un rezignācija, liekot arī pašreiz aktīvajiem arvien vairāk pievērsties atmiņu kopšanai Tādēļ tieši Latvijas neatkarības pasludināšanas 50. atceres gadā jo vairāk var apsveikt Amerikas latviešu apvienības augošo interesi un darbu trimd^ ķo^as uzturēšanai, bet lielā mēra ar! aktīvi-
šanās izraisījusi veselu jaimu baumu jūru par to, kas būs viņa pēctecis, bet — pats galvenais, kādu eeju ies jaunais ASV prezidents sāinmieciskajā, poUtis-kajā un starptautiskajā forumā.
Par baumu un katra nozīhiīgā-ķa notikuma kaut: tikai iespējar mu seki^ neapstridamu reģistrāciju laika tecējumā izveidojušās pasaules biržas.
Pagājušā nedēļā — varētu likties bez jebkāda pamata — vērtspapīru kurss Ņujorkas biržā noslīdēja uz viszemākā līmeņa, kāds bijis kopš 1931. gada lielās panikas. Tas deva iemeslu visneticamākajām baumām, pie kuram šobrid nebūtu vērts pakavēties, jo aplamas baumas bieži piedzimst un nomirst dažu stundu laikā. Vairāki piesardzīgi ko-mentātpri jūtīgā biržu barometra krišanā saskatīja turpat mēnesi ilgo Vašingonas un Hano-jas mīņāšanos, nespējā vai negribā vienoties par pieņemamu miera priekšsarunu vietu. Rietumu saimnieciskās dzīves sirds un smadzenes — biržas šo faktu reģistrēja, bet ne vien to: atkal runā par amerikāņu dolāra un zelta unces vērtības attiecību pārkārtošanu.
Komunistu un Rietumu konfrontācijā pasaules preču tirgos valda šaubu mākta neziņa. Dau-
(Turpinājums 8. Ipp.)
®
tāti prasībās, ar tb ne tik^^a» rādot, kas mēs esam, bet prasot brivību Latvijai un visām ap^ ;
āiņ tautām. Mēs to nedrīkstam un ari nedarām ar apdomāti skaļu valodu, bet arvien ; vairāk atrodam pareizo veidu, kā mūsu prasības saistīt ar patvēruma zemju interesēm un nākotni. V": '■■V;-^v.--'-J-'
Varbūt ir taisnība, ka mums ir tikai neliela sapņotāju saujiņa, kura lolo nākotiies Latvijas sapņus un strādā diendiišnā, lai šOs sapņus vērstu īstenībā, bet aiz šīs saujiņas stāv trimdiiiieku vairākums, kas vēl nekad ļnav atteicies pielikt roku kopīgajam darbam, ja nācis izplānots Un reāls aicinājums uz to. Mmns ir gan laba daļa nepacietīgo, kas nesa^ prot, iķa mūsii cīņa p^r dzinite-nes brivību nav vienas dienas darbs, bet prasa un prasīs daudzu gadu upurēšanos, materiālu un gangu «iedošanos, kā arī neatlaidību un ticībn mūsu taisnībai un spēkam» Protams; daļļēja taisnība šiem nepacietīgajiem ir, jo pārāk ilgu laiku esam samie-rinājušies ar statisko stāvokli, ka mums nodarīto netaisnību ofici-,:āli neatsāst.'. / v',V ..,r'^.^-> Bet tieši Šai defaitļsma periodā, kurš pāirņēmik ne tikai Eiropu, bet izpaužas ari Amerikā, munis vēl vairāk jāapzinās, ka ^lūgi Ugstošs^^^^^ darbs vaŗ dot Ķaiīākui^ piemēru gribētos atzīmēt orgāni» zācijas Ainericans fpr Congres-šioņal Action to Free tlie Baltie States darbību, kurai ir stingri noteikts mērķis-^ar ASV kongresa palīdzību pacelt Baltijas valstu atbrivošanas jautājumu Apvienotajās ņācijāsj bet vienīgi tad, kad būs piemēroti ■ sāgata-? Vots darba iaulis šim -uzdevumam, šī organizācijā visus gā-dusi ir strikti turējusies pie iz-^ raudzītā uždevunia un mērķa, nekad nemēģinot iejaiukties citu organizāciju kompetencēs. Panākumi šādai ilggadējai un plānotai darbībai nav izpalikusi, jo panākta Baltijas valstu briribas rezolūcijas pieņemšana ASV konpe-sā. \: V":":^
Iespējams, ka atradīsies cilvēki, kuri teiks, ka pēc G gadus ilgā un neatlaidīgā darba šfs organizācijas aktivitāte apsīkusi. Tā, varētu domāt, jo, nemeklējot sev lētu popularitāti, tieši pēdējā gadā par as organizācijas darbību maz bijis dzirdams vai ļiasāms. Patiesībā darbs tomēr turpināts tikpat neatlaidīgi, kā līdz šīm, starplaikā piesaistot organizācijas oficiālo atbalstītāju pulkam tik lielu vadošo amerikāņu poKr tisko un sabiedrisko darbinieku skaitu, ka pārsteigtas bijušas pat daudz lielākas un nesalīdzināmi vecākas amerikāņu organizācijas. Darbs veikts klusu un ar lielu taktu pārliedībā, ka turpmākajā darbībā bez mjūsu pašu uzņēmības prasību pacelšanā izšķirigi liela nozīme piekritīs tam, vai prasības enerģiski atbalstīs āo vadošie amerikāņu darbinieki.
Gribētos uzsvērt, ka mums nav nekādā pamāta pieņemt, Ifā mūsu griba panākt brīvības atgūšanu Baltijas valstīm un reize ar to Latvijai būtu zudusi. Tā pastāv joprojām un izpaudīsies katru reizi, kad būs izplānots organizēts .kopdarbs dzimtenēs labā un nāks aicinājums talkā. Tomēr vienu mums derētu apzināties: mēs gan ar pateicību varam pieņemt deklarācijas, ka mums nodarito netaisnību oficiāli neatzīst, bet mēs nedrīkstam samierināties ar šo stāvokli. Tādēļ ar katru dienu noteiktāk prasīsim, lai mūsu tautas un valsts tiesības ievēro un atiōst, lai beidzot uzsāk ricību notikušās vardarbības un netaisnības izlabošanai — ne tikid mūsu, bet visu brivo valstu no-dirošinātas nākotnes labā. ^