i.
8 LATVIJA SesMSena, M. g 27.
UNOMANKINREALTOR
Meraber Toroilto RealEgtate Board Ont. Associ-atfonof RealEfltateBoards^
KONST. KĀRKUŅŠ
392 Danf orth Ave^ Toīronto 6 Birojā HO1-1114 mājās 691-3873
Danfortti Ave. 12 istebu atee^ķa dubuSu mS^ ja, ūdens-eļļas apkure. 4 virtuves, 4 vaiSistōbas, Privāts iebraueanjais ceļi-un garāža. 2Ter» māja. iemaksa $10.000. Atlikums ua vienu ^mōi-
Gi:eeQWood — Gerrards 4 istabu atsevišķs bungaldvs, modema virtuve, vannas istaba, parkdlanas iespējas, labi koptā (25 x 120 pēdas) dārzs. C€jm^l6.900.
Danforth iLōgan; 8 istabu atsevišķa dubultķieģeļu māja, ūdens eļļas apkure,; modema virtuve, vannas Istaba, privāts isbraucamais ceļš un garāžs. Iemāk-sa" $3.900.
SAGĀDĀJAM AIZDEVUMUS IEMAKSĀM KA ARĪ IZKĀRTOJAM OBLIGĀCIJAS BEZ ATLĪDZĪBAS
aaa»
LAWIĒŠU LABĀKIE VIEGLATLĒTI ZIEMEĻAMERIKĀ (3) Lodes griišana '
18,51 Juris Pūce
14>54 Ivars Zvaigznīte
13,60 Ivars Veldre
12,28 Ojārs Bērziņš
12,20 Zigurds Ildens
11,99 Ansis Bergvalds ■
11,55 Juris Jesifers
11,24 Reinis Galiņš
10,72 Arts Lestiņš 10,485 Gundars Grislitis
(K) (K) (A) (A) (K)
(A) (A)
m,62 46,70 45,90 43,74 37,16
.35,76 34,86 34,22 33,83 30,83
63,57 55,65 ; 50,92 49,26 47j39 45,54 40,96 40,90 40,81 38,37
Biska mešana Juris Pūce Ivarsl Zvaigznīte Zigiu-ds Strauts Ivars Veldre Ansis Bergvalds Imants R^ežaraups Māris Purkalītis Zigurds Ildens Ojārs Bērziņš Andrejs Upatnieks
Šķēpa mešana Ivars Zvaig2aiīte Andrejs Upatnieks Visvaldis Ziediņš Juris Jesifers fļ Jānis Kriptbergs. Ivars Veldre Ansis Bergvalds Egils Pilskalnietis . Georgs Dancigers Juris Zivtiņa
(A)
(K) (K) (K) (A) (K) (A) (A) (K)
(A)
(K) (A) (K) (A) (A). (A) (K) (K) (A) (k)
Vesera mešana
Juris Pūce Imants Mežaraups; Zigurds Ildens j Ansis Bergvalds Alfrēds Kārkliņš 27,68 ArvīdJS Zaķis • 27;44 Ivars Veldre Pieccīņa Ivars Zvaigznīte Kārlis Pavasars Māris Smilga
(K) (A) (Ķ) (K) (K) (K) (A)
(K) (K)
(K)
51,50 44,60 40,18 33,28 30,80
3242 1801 1542
6235 Ivars Zvaigznīte 3558 Kārlis Pavasars (K) 3369 Māris Smilga " (K) Daži no statistikā minētajiem rezultātiem ir jauni trimdas latviešu rekordi. Sieviešu disciplīnās rekordu labot spējusi vienīgi Kaiva Ceļdoma, veicot; augstlēk šanā 1,57 m. Lielāko rekordu skaitu iespējis vidusdistančnieks Jānis Celms — 800 ni skrējienā 1:52,8 min., 1 jūdzes skrējienā 4:06,0 min., 3000 m (reizē ari 2 jūdžu) skrējienā 8:40,1 min., jūdžu skrējienā 13:55,5 min. un 3000 m kavēkļu skrējienā 9:21,0 min. „Tikai" divus jaunus trimdas rekordus, toties pašus vērtīgākos, iespējis Juris Pūce — lodes grūšanā 18,51 m un diska mešanā 60,62 m. Gundars Grislītis
Nav dūmu bez uguns
i.ipp.)
KAS PAREDZĒTS MŪSU VIEGLATLĒTIKAS LAUKUMOS KANĀDĀ? : .
Pavasaris ar sauli un spirgto vēju jau tikpat.kā izdzēsis ziemas pēdas vieglatlētikas laukumos, un ari Kanādas latviešu vieglatlēti sākuši gatavoties jaunajai brīvdabas sezonai, kura paredzama bagāta ar rosmi un, liekas, arī teicamiem sasniegumiem.
Sezonas atklāšanas sacīkstes jaunatnei un ,vispārējām grupām paredzētas 19. maijā Sidra-benē,-kad notiks Kanādas latviešu 2. meža skrējienu (cross*. country)ļ meistarsacīkstēs. Latvier šu vieglatlētu klubs 9. jīinijā Stofvillē rikos pieccīņu vīriešiem, un trīscīņu sievietēm, bet ; 16. jūnijā Sidrabenē atkal pulcēsies jauniķ sportisti, lai piedalītos Kanādas DV un LNJAK kopī-. gi rīkoto jaunatnes un sporta svētku vieglatlētikas sacensībās. Vēl nav pilnīgi skaidrs, bet liekas, ka 6. jūlijā Toronto notiks Ziemeļamerikas baltiešu meistar-
sacīkstēs, kuras organizē igauņi; bet 13. jūlijā Kanādas latviešu vieglatlēti dosies uz Milvokiem, lai piedalītos Ziemeļamerikas latviešu meistarsacīkstēs., . .
Augustā notiks, daudzas plašas kanādiešu rīkotas sacīkstes-— pārbaudes olimpiskajām spēlēm Meksikositi jā. Lai nekavētu tajās startēt arī mūsu vieglatlētus, Kanādas latviešu meistarsacīkstēs šogad notiks agrāk nekā parasti — lO. un IT. augustā Stofvillē. 18. augustā paredzētas plašas jaunatnes meistarsacīkstēs Sidrabenē, 7. un 8. septembrī Stofvillē spēkosies mūsu ides-mitcīņnieki un pieccīņnieces, bet 22. septembri turpat Stofvillē par savu balvu cīnīsies seniori.
Kā redzams, sezona paredzama īsti spraiga. Olimpisko spēļu gados parasti realizējas augstvērtīgi, sasniegumi. Vai tādus piedzīvosim ari mūsu vieglatlētikas laukumos? ^ : —cbb—
<izas rūpniecības nozares nestrādā ar pilnu jaudu. Aiz sešdesnai-gadu saimnieciskās labklājības kalngala jau pariUHjuSies Iespējamas lielas saimnieciskas krizes mākoņi. Ka to novērsis, vai vispār to iespējams novērst?
šobrid Vašingtonā brinās, ka tikai dažas dienas pēc barometra nokrišaims gandrīz līdz katastrofas zīmei tās Ņujorkas biržS atkal'sāk lēnām kāpt. Varbūt, tas notika baumu pamatā, ka Vašingtona ar Hanoju tomēr
varens, ka to apstridēt nevar neviena cita pasaules valsts. Nelaime tikai tā, ka savu militāro un ari sainoniecisko varenību Vašingtona līdz šim nav spējusi likt _ lietā sarežģītu polItiskU' problēmu atrisināšanā.
Daļa preses bez lielas apdomāšanās visu vainu atkal uzveļ prezidenta Džonsona pleciem. Bet — vai iNiksons, Rokfellers Uii Roberts Kenedijs, no kuriem
tu acīs? šāda iespēja gluži izslēgta nav, jo pagātnē pielaistas kļūdas iespējams labot. Tomēr
Āzijā pastiprinās
Pēc četru dienu uzturēšanas Pa-; kistanā, Pad. savienības* ministru prezidents Kosīgins atgriezies Maskavā. Novērotāji šo apciemojumu saista ar Maskavas politisko iespiešanos ne vien Indopakis-tanā, bet no Istanbulas līdz Da-kai ari Austrumpskistanā. Domā, ka Kosīgins tīko arī pēc flotes bažēm Bengāles līcī. šai plānā ie-telp - ari atomspēkstacijas' būve Austrumpakistanā, lai ar to izdarītu politisku spiedienu uz Indiju, ķuŗa līdz šim atteikusies parakstīt jauno atomieroču līgumu, Atceļā Kosīgins iegriezās ari Ņudēlijā, lai izklīdinātu Indijas
fT^^ ^'^'^^ ^ dB^'ī^m to'ties Lindona Džonsona krēslā,;gan sagādā čechu. mmāņu un"ci-
r^l—ur\>S^ ^ ^^^^^ " ^ —alstu komunistu sek-
ar kuru Indijai nav labas at' ■,"f^^ēto iespēju ka tuvāka-tieksmes. Kosīgins apgalvoja, ka'J? 1^^^ "^^^LP^-^^T^ viņa sarunas ar Pakistānas pre-' ^^''^^^ ^^^^^^ zidentuAjubuKānu un solījums j ^'
,.saimnieciski palīdzēt» neietek- Liekas, ka bīri^ jūtīgo rea-
mēs Pad. saviem"bas un Indijas ģgšanu tik daudz vairs neiespai- ^ . ^ . ^, ^
labās attieksmes. Heņem, ka do Vietnamas kara beigšanās vai ® ^^ē 3„priecigi strādnieki ie-Kosīgina un Ajuba Kāna galve-ļ nebeigšanās kā bailes no jau- krituši ap 1000 galonu tilpuma nais sarunu temats bijis iespē-' niem starptautiskiem konfllk-^^ mucā un^noslīkļiši.^^ V^^^^ jamās padomju operācijas Arābu I tiem. Visu laiku bīstami gruzd skurbuņ^ strādnieki tik citigi jūrā un. Persijas līcī, lai, klāt nā-' arābu un žīdu rienbkāri»tā mie-, ^^Jām mīdījuši vīnogas, lai iz-kot vēl zemūdeņu bāzēm Ben-' ra problēma Vidējos austrumos, spiestu sulu, ķa grida virs mu-gāles Hcī, pārvaldītu visu Indijas Lai cik labvēlīga Vašingtona' bū- cas ielūzuši un tie iegāzušies sal-okeanu. Par pirmo Mūkbraucie- tu Izraēlai tā nevar pieļaut vi- ^^^ā sulS> kurā dabūjuši galu. nu uzskatāms padomju flotes sas arābu pasaules iekrišanu Nav zināms, vai sula pēc tam ari vienību nesenais apciemojums Kremļa klēpī. Pirmie draudzības Pa''*^^^ vīnā,; kuru tik lab-Indijas ostas, tajās ierodoties vie-ļ saišu atjaunošanas mēģinājumi prāt bauda ari ārzemēs, v :
jās un uzspodrinās apsūbējušokas dabas, kā apgalvo Maoce-ASV prestižu lielu un mazu tau- tungs un Brežņevs. SOO miljo-
niem ķīniešu agri vai vēlu būs nepieciešama lielāka dzīves telpa, m tā kādu dienu ķīniešu
tā nebūs tik daudz jaunā prezi- masas var pārplūdināt ba^to denta personība, kā notikumu bet maz apdzīvoto Sibiriju. Āai-secības rezultāts, radot stabilitā-' tāti. tur, kur šobrid ^ vēl valda svārstīšanās un šaubas.
Komunistu lui rietumu pasaules konfrontācijai gals tomēr viens var kļūt par Džonsona pēc- vēl nav saredzams, .Par problē-teci, būs ar kaut kādām pārda- mām, kuras vājinājušās komu-biskām spējām apveltīts polī-|nistu vienoto fronti, jau daudz drizuSiēdīsies'pTe^'^Sena'ģ^^^ tisks brīnumbērns, kas, iesēžo-ļrakstīts. Maskavai galvas sāpes
nam kreiserim un diviem iznīcinātājiem.
Pašreiz Indijas flotei nav zemūdeņu pašu bāzei Višakapatna* mā, Bengāles līcī, bet tuvākajā laikā tā saņems 3-^ zemūdenes no Pad. saviāiības. Indijas aizsardzības ministrs nesen holiē-
ar arābu pasauli radījuši visai pamatotas cerības. Baumas par
ASV sūtniecība Saigoņa no-\ raidījusi AŠV ■ seimta izmeķlēša-
attieksmju uzlabošanos ar Sīri-; nas komisijas ^galvojumus, ka ju un Jordāniju var izrādīties^
pareizas, un arī Nasera draudd-bas atgiišana nav nemaz tik neiespējama.
Visu konfliktu pamatā vien-
dza, kā.šī osta būtu piedāvāta: mēr bijis.polītiskā, miUtārā vai Pad; savienībai vai kādu citu vai- saimnieciskā līdzsvara trūkums.
stu kuģu Ufetdšanai.
Militāri AŠV sVars šobrid ir tik
CIA Sa\^ laikā atbrivojusl no dienĪBsta bijušo ' Dienvidvietnar mas gaisa ^ spēku komandieri plkv. Kiju, kas t^ad ir Dienvid-vietnamas viceprezidents. Ziņo-jun^ teikts, ka Kijs laikā, kad dienējis gaisa spēkos, pārvadājis oi>lju iib iLabšas Tiz Saigbnu.
taiitisms, "bet būtībā tas tālejošas sekas nevar radīt, jo šajās zemēs nenotiek . nekāda pretkomūnis-tiska revolūcija. Tajās uz bridi tikai; uzliesmojušas nacionāla lepnuma tendences, kuras savā pārtaisītajā evaņģēlijā varas paturēšanai kaiit kā ietilpinās Prāga, Būkāresta vai kāda cita ķecerīga komunistu pārvaldīta Eiv ropas metropole.
Par maz vēl pilmbā novērtēta Maskavas uii sarkanās Ķīnas plaisa. Daudzas sarkānarmijas di^zijaš bez lielā skaļuma jau novietotas IĶīnas ziemeļu pierobežā. Pagaidām tā ir ttikai demonstrācija. Nav ļaūbu, ka ĶreMs Jau izspēlējis gandrīz visas kārtis cerībā panākt .kaut kāda veidā izlīgumu ar Pekingu. Pad. savienības un sarkanās Ķi nas konflikts tomēr hav polītis-
inas
vas medīšana
. ASV rūpīgi turpina meklēt Dr. Kinga slepkavu. Pastāv aizdomas, ka tas pēc izdarītā atentāta apmeklējis Atlantā dažādus naiktsklubus, lietojot vairākus taksametrus. Kāds no šoferiem atceras vīm, kuru PBI identificējusi par Ēriku Gaitu. Viņš taksa-metrā braucis tikai 'divus namu blokus, tad steidzīgi izkāpis. Citi liecinieki izteikušies, ka tas pats vīrs izsaucis citu taksametru un aizbraucis uz modemu dāvokļu naniu, kas atrodas 7 jūdzes no vietas, •• kurā baltais „Mustangs" reģistrēts uz Gaita vārda, šī automašīna atstāta 382 jūdzes no atentāta vietas 12 stundu.pēc Kinga nošaušanas. Ir aizdomas, ka atentāts plānots jau Birmin-ghemā,bet tur, acīm redzot, nav izdcļvies. Pagājušā gada oktobri un novembrī, kad Dr. Kings ieradās Birminighemā, tur tai pašā .laikā uzturējies arī Gaits, izteik tas aizdomas, ka atentāta sazvērestības pamati iestiepjas Meksikā vai-Kubā. Izvērtējot aculiecinieku- izteicienus un izmeklēšanas rezultātus, arvien vairāk nostiprinās doma, ka Ēriks Gaits ir tikai segvārds, kuru lietojušas vairākas personas, plānojot Dr. Kinga nogalināšanu. Tā, piemēram, ir ziņas, ka ar Gaita segvārdu slēpjas Džems īris Rejs, kāds 40 gadu vecs no cietuma izbēdzis recidīvists, kas izcietis.7 gadus no piespriestā 20 gadu cietumsoda par bruņotu laupīšanu St. Luisā. Viņa noziegumu saraksts sākas jau ar 1949. gadu. FBI pārbaudījusi noziedznieku kartotēkā jau 53.000 pirkstu nospiedumu, bet pagaidām
vēl neatklāj, kādi saskan ar Reja pirkstu nospiedumiem, jo viņš dzīvojis ar vairākiem svešiem vārdiem.
Dr. Kinga slepkavas meklēšana aizvirzījusies arī uz Ploridu. PBI izdevusi rīkojumu apcietināt aizdomās turēto Ēriku Gaitu, bet nav tieši vārdā minējusi Reju, toties izziņojusi viņu 10 visvairāk meklēto noziedznieku sarakstā, kas izsūtīts arī uz Kanādu un Meksiku. Losandželosā PBI mēģina atrast kādu blondu sievieti, kura satikusies ar Reju pirms viņa pazušanas nO Dienvidkalifomijas. Šī sieviete redzēta kopā ar Reju kādā Holivudas bārā marta otrā nedēļā — pēdējā reizē, kad Rejs redzēts šai apgabalā pirms Dr. Kinga nogalināšanas. Pastāv aizdomas, ka šī sieviete varētu būt aizceļojusi kopā ar Reju. Pēc citām ziņām, kāds Klu - Klux - Klana bagātnieks piedāvājis Rejam par Kinga nogalināšanu 1 milj. do-laru.
Lielbritānija zaudējusi daudzas kolonijas, bet „maritoju-mā" vēl joprojām saņem krāsainos iedzīvotājus, kuri draud pārplūdināt britu salas un pamazām radīt rašu, problēmas, kādas jau pastāv ASV, kuras ar tām vairs netiek galā. Jau tagad Anglijā ieplūst ap 50.000 krāsaino ieceļotāju gadā. Lēš, ka drīz to skaits sasniegs jau 3,5 miljonus. Ievērojot vēl dabisko pieaugumu, kas krāsainajiem ir daudzkārt lielāks nekā pašiem ang ļiem, kuri cīnās ar dzimstības samazināšanos, daži konservatīvo politiķi šai parādībā Jau saskata nopietnas briesmas, kuras konservatīvo partijas labā spār na vadītājs Enoks Fauels apzl-mējis par „kapa rakšanu Anglijai", ko pati valsts- veicina. Kādā vadošo > partijas darbinieku
AĒl ANGLIJAI MAUB,J^AmatĀSOŠANAS^'^^^^^^
sanāksmē Birminghēmā Pauels mināciju,: piemēram/ dzīvesv^ brīdinājis, ka Anglija var no- tas un darba izvēlē, ka an arod kļūt krāsaino dominācijā, ja vai- biedrību un: citos pakalpojumos, dība neapturēs šo ieceļotāju ieplūšanu. Viņš ieteicis vēl radikālākus soļus — Anglijā ieceļo^ jušo krāsaino izraidīšanu.
Pauela runa, izsaukusi, stipru reakciju nē vien krāsainajos iedzīvotājos, bet radījusi ari domstarpības 'pašu konservatīvo mērenajos politiķos. Runā jau par iespējamo šķelšanos konservatīvo partijā. Rietumindijas imigrantu organizācija, kura pārstāv lQ.O0iQ ieceļotāju, aicinājusi Pau-elu sodīt pēc 1965. gada likuma, kas apkaro diskrimināciju. Viņš savu ierosinājumu esot izteicis tieši pirms pariameiita apspriedēm par jauno rašu likumu, kurš paredz aizliegt rašu diskri-
Pauela politikas atbalstītāji savukārt iizsveŗ, ka viņš izteicis konservatīvo partijas vairākuma domu. Angļi neesot rasisti, bet reālisti un ekonomisti.
Enochs Pauels pašreiz ir re-dzamālūl britu pontiskā persona, kas vēlas paturēt Angliju „baltu"; Viņš dzīvojis un strādājis Grieķijā, Austrālijā un Indijā, būdams kādu laiku ari veselības ministrs Harolda Mek-millena kabinetā. V ;
jas sirdī briest jauns tautu staigāšanas vilnis. Kā šo ķīniešu masu ekspansiju, kura var virzīties tikai uz ziemeļiem, novērst, ir vēl neatrisināts jautājums, ^kas jau 'tagad dod vielu 'baumām par grūti ticamu ķīniešu - amerikāņu vai ari padomju <■ amerikāņu aliansi Ja cilvēcei nepaliks, aiztaupīts trešais pasaules karš, tad tais nerisinā-sies Eiropā, Vidējos austrumos, Āfrikā vai Anierikas kontinentā, bet gan Āzijā. Iespējams, ka tiem, kas Vietnamas notikumos saskata baltās un dzeltenās rases sadursmes prologu, ir daļa taisnības. Kad amerikāņi savu lomu lielās drāmas prologā būs nospēlējuši, skatuvē parādīsies šīs gandrīz nenovēršamās traģēdijas galveno lomu tēlotāji, abi ar sarkaniem • karogiem rokās, aDi lišķīgi miera apustuļi, abi savu mērķu sasniegšanai gatavi upurēt miljoniem cilvēku dzīvie
bu.
Iespējams, kā sarkanā .mandarīna un sarkanā ; cara konflikts dos Vašingtonai rokās lielākos trumpjus krusta karā par īstas brīvības un taisnības nodrošināšanu lielajām un mazajām tautām.
Aleksandrs Ķisgumnieķs
Pēc īsas^ nMiiis- brīvos līdzekļus iegļildītu firmu
tŗu prezidents Trudo izšķīries akcijās, kvebekieši varētu veidot
® Pad. savienība pirmo reizi nosūtījusi Apvienotajai arābu republikai raķetes īsu distanču uzbrukumiem. Tās ir jauna tipa raķetes, kuras jau pienākušas Ēģiptē, un domātas jūras un zemes mērķiem 46 jūdžu attālumā. Pēc ASy oficiālajām ziņām Nasers līdz šim saņēmis 20 šādu raķešu. Par spīti dažādu kara ieroču sūtīšanai uz Kairo, novērotāji tomēr domā, ka ēģiptiešu armijas spēki vel nav sasnieguši apbruņojuma H-meni, kāds tiem bija pirins ka-Ta ar Izraēlu pagājušajā ga^-
KANĀDAS JAUNĀ KĻAVAS LAPA: -DIVAS NĀCIJAS,
"VIENA EMBLĒMA
Pēc amata pārņemšanas no Lestera Pirsona launais Kanādas mi-
nisem prezideMs:,PJērs.T^
Kaut Vašingtona vēl oficiāli neapstiprina, ka miera sarunu' vieta starp ASV un Ziemeļviet-namu varētu būt Parīze, par kuru izteicies ari Apvienoto nāciju ģenerālsekretārs Utants, Francijas galvaspilsēta jau sagatavojusies uzņemt abu naidīgo pušu pārstāvjus. Tā Degollām atkal lieku reizi būs izdevība spēlēt namatēva lomu. starptautiskā forumā. Degolls jūtas gandarīts, ka Parīzes izvēlei piekritusi ari Saigona, kura vēl pirms mēneša nespējusi pietiekami sagudrot zākājuma vārdus pret viņa valdību. ■■■
Franči pārUecii^ti, ka Parīze būs pieņemama vieta M Vašingtonai, tā Hanojai, ko secina no tā, ka abas puses izvairijušās Parīzi minēt kā iespējamo-sarunu vietu, atstājot uz Francijas galvaspilsētu «durvis vaļā". Ja Parize būtu minēta vienas puses ierosinājumu sarakstā, otra to būtu tūlīt noraioajusi. Tādēļ abi pretinieki bērnišķīgi klusējuši, apzinoties, ka Parīze varētu būt vienīgā kompromisa vieta, bet Vašingtona par to vēl tagad; liekas «nekā nezinām". Tikko Utants ieteiks Parīzi, abi pretinieki tām varēs aplaudēt, nenieka nezaudējot no sava «prestiža".
Parīzes viesnīcas jau sagatavojušās visas pasaules avīžnieku ,4nvāzijai"; kas neapšaubāmi dārgi samaksās ne vien par apmešanās telpām, bet ari par. franču vīniem un šampanieti, un Parīzei naudā ir ļoti vajadzīga. Parīze ir daudz kas vairāk, nekā visas pārējās 15 valstu galvaspils^ tas, kuļ^miera sarunām bija ieteikušas ASV.
pār drizām vispārējām vēlēšanām, ķuŗās noliktas 25. jūnijā. Ievērojot viņa iecerētās parlamenta reformas im jauno virzienu valsts iekšējā un ārpolitika, par ko tuvāk gan vēl nekas no^ teikts nav deklarēts, šis ir vienīgais ceļš, kas viņam var nodrošināt tādu valdību, kura šai virzienā sadarbotos. Nav tomēr domājams, • ķa.konservatīvie snaudīs, ari'tie liberāļi ne, kas vēl nav atmetuši cerības iesēsties Trudo sēdeklī jparlamentā.:
'ir Bijušais ārlietu ministrs Pauls Martins iecelts par senātom. Ministru prezidents Tmdo paziņojis, ka Martins: senātā ieņems valdības partijas vadītāja vietu, iŗ Toronto policists Brūss El-lenors, kurš Lieldienu rītā kādā Toronto parkā, dzīdamies pakaļ bēgošam 15 gadīgam jaunietim, to nejauši, sašāva, ievainojot kājās ikrā, nodots tiesai par krimi-halas nevēribas dēļ sagādātiem miesas bojājumiem. Ellenom tiesai nodevis viņa darba devējs — policijas departaments.
Toronto nogāzusies lidmašt na ar diviem bijušiem vācu karā gūstekņiem un OBC televīzijas filmu darbiniekiem, fotogrāfu Herbertu Pokskroftu un ziņu reportieri Robertu Skjafino. Lidmašīna atgriezusies no Timmi-nas, kur uzņemta filma par bijušo kara gūstekņu atgriešanos gūsta vietāvMontītā, 40 jūdžu attālumā, kad tā pīkst. 1. 30 naktī dziļā miglā nomaldījusies no Maltonas lidceļa un ieskrējusi kokos kādas dzīvojamās mājas dārzā. Visi; četri nogalināti. iļ Moiitrealas un K^adiešu biržas prezidents Carls Neapols, runājot Montrealais tirdzniecības kameras sanāksmē, ieteica kve-beķiešiem pašiem kļūt noteicējiem savas provinces saimniecībā, ieguldot līdzekļus vērtspapīros. Kvebekai esot financiāls spēks, bet tas nav centralizēts. Ja
savu rūpniecību; paši un ar laiku pādarit Mohtrealu par svarīgu pasaules finanču centrāli.
■jSr «The, Globe and Mail" sleji-nieks B. Vests (Brūce West) 24. aprīļa izdevumā ar virsrakstu «An old melody" nedaudzos, bet trāpīgos- norādījumos pakavējas pie komunisma izplatīšanās draudiem Ziemeļamerikas kontinentā. Viņš salīdzina pašreizējo laikmetu ar laiku pirms 2. pasaules kara, kad ASV un Kanādas oficiālā doma bija: ja mēs aizvērsim acis un ausis pret hitlerisma draudiem, lai netiktu ierauti karā, tad šie draudi pazudīs paši no sevis.. Arī' tagad attīstījusies, līdzīga politiska situācija, un «ir traģiski naīvi neatzīt, ka tiem, kas valda aiz dzelzs un bambus-niedru aizkariem, nav prātā pavisam, noteikti ciniski nodomi -pret mūsu sistēmu un dzīves veidu," rakstā Vests. „Pat ja komunisti radītu milzu propagandas ' centrāli, šai kontinaitā, viņi nevarētu darīt vairāk, nekā mēs paši darām, darbojoties viņu nodomu veicināšanai.. Mēs graujam ticību un paļāvību mūsu vadoņiem, kūdām uz ņesaprašānoš ar ASV. Kurš ārzemju propagandists varētu vēl vairāk nopelt asinskāros amerikāņus un viņu ; ietiepīgo, muļķīgo vadoni? Vai i arī apšaubīt mūsu principus?; Kādus principus? — «Ja tas nemudina jto-mūnistu nācijas izmantot šādu situāciju savā labā, tad viņiem vajadzētu būt daudz neveiklākiem un nespējīgākiem,.nekā tie izliekas", nobeidzas raksts. Vestu uz šīm pārdomām pamudinājusi bijušā britu ārlietu sekretāra Džordžā Brauna ruri^ par Viet nāmas kaŗii Nacionālajā laikrakstu prēmiju banketā Toronto kurā Brauns aižrā^ja, ka nesenā vēstiire skaidri rāda, cik dārgi Eiropai maksāja amerikāņu izolēšanās uņ cik svarīga ir amerikāņu atrašanās Vietnamā.
IZKĀRTOJU VIESĪBAS
& COUNTRY CLUB telpās
(6 ^les Jjisu ricTbā no 20 — 500 personām) MutuaH Str. Toronto. Labākā bufete pilsēta.
Lūdz zvanīt E, Jirgens — RO7-6044