SMTVUA ASStSBIEi
Ļ 47. n-rš.
Vai prezidents Džonsons tagad
■1
Tikko laikraksti pavēstīja se-nātorsi Roberta, Kenedija nāvi pēc atentāta Ambasadora viesnīcā Losandželosā, daži žurnālisti steidzās ar minējumiem, ka tar gad prezidents Džonsons, varbūt, tomēr izšķirsies Ikandidēt, uz prezidenta amatu rudens vēlēšanās, ko bija nolēmis nedarīt. Laikraksti gan piebilda, ka prezidenta izšķiršanos varētu gaidīt tikai pēc serlātora Kenedija apbedīšanas.
senators Roberts Kene'dijs mi^ ra 25 stundas pēc atentāta, neat-gūstot samaņu. Losandželosas slimnīca pie nāves gultas stāvēja senā;tora dzīvesbiedre Etele, abas māšarar vīriem, 1963. gada atentātā " nogalinātā prezidenta ©žona Kenedija atraitne Žakelī-ha un. jaunākais brālis sei^tors Edvards Ķehedijs.' Operācija bija ilgusi 3 stundas jm 40 minūšu, taču ārstiem, atentāta upuri neiedevās glābt, jbļ lode pakausī bija iestrēguši smadzenēs un skārusi svarīgus .dzīvības centrus.: Pat ja'Keneāijs būtu ji^ dzīvs, ārsti, viņam ļ neparedzēja lielai kas cerības, kā .\dsu mūžu pava^ dīt ar lieliem garīgiem un fiziskiem veselības .traucējumiem.
Senatora mirstīgās atliekas pārvgjja *uz Ņujorku, kur Sv. Pat-rikdlcatedrālē Maiihatenā 8. jūnijā notika aizlūguiTtis, bet pēc taim ar vilcienu uz . Ārlirigtonas kapsētu Vašingtonā, kur guldīja līdzās brālim, arī atentātā nogalinātajam prezidentam Džonam: Kenedijam; Ķanadu. bērēs reprezentēja bijušais ministru prezidents- Lesters Pīrsons;:
ŅļLijorkas Sv.. Patrika katedrālē pulcējās apm. miljons ļaužu, kas -pāirplūdināja 25. namu bloku lielo apkāirtni; un pacietīgi stāvēja rindā 7 stundas, lai 10 minūtēs izietu cauri katedrālei
SENATORS ROBERTS KENEDIJS GULDĪTS ĀRLINGTONAS KAPSĒTA
cais Kenedijs vienmēr uzsvēris,' Viņš strādājis kadii lailsu zirgu ka šo amatu nopircis saviem dē- skriešanās laiiumā bet jā-
»^,Maas v^gri^O^ esot dents mons Kenedijs kādreiz«asitis^^ ^^^^^^ va-
jokodamies bija teicis: ,,es pū-1 ļlj^^^^^^s ^^^^ lējos iekļūt kongresā mana brā- P^^^aūdīšanai. Protams. gaU-
un paietu garām Kenedija šķirstam. Lēš, ka šācS veidā vienā stundā no nelaiķa atv^jUšies 5000 cilvēku. 20 minūšu pirms aizlūguma sākšanās katedrālē,^|era-dās prezidents Džonsons, sirms,
ia Džo vietā. Ja kssut kas gsčl-sies ar mani, Bobijs ieņems ma-
nopietns un saguris. Viņš no Vašingtonas bija ieradies Ņujorkā kara lidmašīnā;, pēc tam ar. helikopteru pielidojis tuvu kated- nu vietu, un ja Bobijs aizies — rālei, pie kuras beidzot piebrau- nāks Tedijs!" Trīs brāļi jau mi-ca stingri, apsargātā limuzīnā.
go spriedumu dos ārsti. Pretējā gadījumā, atbilstot Kalifomijas likumiem, viņu gaida nāves sods. Pēdējās ziiias vēstī, ka Sirha-
Tikai dažas minūtes pirms prezidenta ierašanās policija pie katedrāles apcietināja kādu Vīrieti, kam bija klāt revolvieris. Viņu aizveda uz nopratināšanu.
Dievkalpojun^ aizlūdzēju vidū bija arī 77 gadus vecā Roze Kenedija, kura atentātos ņu zaudējusi divus dēlus — prezidentu Džonu Kenediju un nule topošo prezidentu Robertu, jo pēc priekšvēlēšanu uzvaras Kalifor-nijā pār otru demokrātu kandi^ datu senatoru Makkartiju viņam pareģoja drošu uzvaru arī prezidenta vēlēšanās. ASV polītiskajā dzīvē valda veca atziņa, ka .kandidāts, kas uzvar Kalifōrnijā, uzvar arī vēlākajās vēlēšanās. Piezīmējams,, ka Kenediju vecākais dēls Jozefs krita otrā pasaules kara laikā, dienēdams ASV gaisa spēkos. Ģimenēs traģēdiju vairo arī tas, ka.viena meita jau gadiem atrodas nervu slimnieku klīnikā.
' ' Politiskie» novērotāji 2ālē,. ka vienīgajam vēL dzīvajām Kenediju dēlam — 36 gadus vecajam Ēdvardam Kenedijam, kās. kopš 1960. gada ir Masaouzetas senators un pirms pāris gadiem sma-g\ cieta lidnaašīnas katastrofā, piedāvās viceprezidenta", vietu. Nav izslēgts, ka. jaunākais Kenedijs kādreiz. kandidēs uz ASV prezidenta amatu, līdzīgi abiem nogalinātajiem brāļieni, jo vē-
ruši traģiskā nāvē... Vai jaunā- f ^^^^ P^^"^^ ^°
kais izšķirsies iet riskanto ceļu? i f T"^!*^' -^"^ Divas nedēļas pirms atentāta''^S[^??^J^-.Ciema iedzīvotāji zur-
Roberts Kenedijs franču rakst-'^^^^^^i^^'^ ^ ^ niekam un fibnu producentam karavīri militārā automa-
Romanaih Gerijam izteicies:.
«Atentāta. mēģiimjumu uz mani ^^^^^ ar senatora Roberta izdarīs agri vai. vēlu, bet čilvē- '^®^e^Ja nāvi, ASV parlamentā kam jāpaļaujas Už laimi. Nav ^^^^šās asas debates par stingru veida, kā aizsargāt kandidātu līĶl^ožieāzību apkarošanas likuma Iešanu kanipaņā. Ja . atentāts
MVAS 'īiATVIEŠU USVARAS . PRET LIETUVIEŠIEM.:
Ziemeļamerikas latviešu meistarsacīkstēs basketbolā un volejbolā. Klīvlendā notika Baltijas valstu neatkarības . pasludināšanas 50 gadu atceras ietvaros, kaut šādu noskaņojumu traucēja iģau-
■ ņu iztrūkiiins. Sākumā igauņi pat fbija apņēmušies šīs sacīkstes rīkot; bet, lalikam arvien vairāk tuvojoties sacensību dienai un nekādiem priekšdarbiem henotie-kot; organizēšanas darbu pā,rņē-ma lietuvieši un^ kaut daudz lai-"ka vairs riebij a, visu. ņepiecieša-; rtib izkārtoja.' Baltiešu meistarsacīkšu uzvarētāji bieži vien vairāk, izšķiras iieviš vienību snieguma rezultātā, bet gan līdzekļu
■jautājumā, .šoreiz Amerikas latviešu apvienības sporta birojs bija va,rējis sagādāt vairāk līdzekļu, kas deva , iespēju savirknēt, vienības iespējami labākajā ķōin-plektējumā no visām ASV. v
Latviešu basketļbolis'ti šoreiz spēli uzāka ^ar nesatricināmu uzvaras pārliecību, it sevišķi vēl tādēļ, ; ka . lietuvdešieiii iztrūka jneistarvienības čik'agas spēlētāji, šis fakts gan nemazināja viņu pamatsastāva spējas, tomēr, .bijā jūtams līdzvērtīgu rezervju trū-
. kumā. Tieši rezervju - jautājums vienmēr bijis latviešu ibasketbo-listu ,,šāpju; bērns", šoreiz tad nu latvieši ar lietuviešiem bija apmainījušies lomām. Tā latviešu piecnieks guva noteiktu uzvaru, jau otru gadu pēc kārtas, apliecinot, ka būtīibā lietuviešu basketbolistu hegemonijas nemaz nav, jo' spēles gaita rādīja, ka, esot laukumā arī Čikāgas lietu-viešieņi,: uzvāra tomēr būtu; piekritusi latviešiem. Nav ibez ievērības atstājams fakts, ka,lietuviešu sastāvā spēlēja 4 basketbolisti no tās izlases, kura bija absolvējusi sekmīgu un iespaidīgu turneju pa. Austrāliju, 1 vin'viens no šī četrinieka, čekauskas, ari šai spēiē savāca 40 punktu.
Latvieši jau . sacensības sākuma izvirzījās ne vien punktu vadībā, bet no^^^ arī jūtamu, kaut rie lielu, .pārākumu laukumā, brīdi esot pat 19 punktu pārsvarā. Protams,, m^s atslā-
..bums bija iieizbēgams, un.tā 1. puslaiks beidzās ar 67-^53 lātvie-. šu labā. Spēles turpinājumā latviešu uzturētais temps neatslāba, pie tam spēlētāju ftiaiņas sacensības norisi neiespaidoja. Ka lietuvieši būtībā nespēlēja vājinātā sastāva, pierādīja kaut vai tas, k^ uz bridi viņi latviešu va. dibu samazināja tikai uz 9 punktiem. Spēles beigu rezultāts
120—104 tomēr pauda noteiktu latviešu pārāimniTi. V ; ;
SekmīgāJtais cīnītājs im šoreiz reizē arī lielākais punktu guvējs latviešu virknējuma bija Lečma;-nis, bet atlēkušo bumbu uztveršanā savu varenību apliecināja Keris, Kauls un štolcs. Latviešu izlasē spēlēja un punktus guva: M.- Lečmanis (Detroita) — 27, Z. Kauls (Mineapole) — 21, G. VītOlir^ (Detroita) — 17, y. Keris (Hladelfija)-- a5,:u. Felkers (Grand Rapidi) — 15, J. Ūdris (bija atlidojis no Nebraskas; kur dien ASV-gaisa sp^os) —13, E. Cielēns (Klīvlendav: — 6,- P. štolcs (Ņujorka) —5 un E. Au^ zenbergs (Klīvlendā) — lv
Jaiihiešu sacensībā basketbolā neapšaubāmi pārāki izrādījās lietuvieši, gūstot 83-46 (36-26) uzvaru. Latviešu piecnieku veidoja tikai Čikāgas un Indiana-poles spēlētāji. Tā noteikti būtu varējusi būt spēcīgāka, jo vairāki izraudzītie citu pilsētu jaunieši Klīvlendā neieradās, taču arī viņu klātiene zaudējumu nebūtu spējusi novērst. Latviešu sniegumā galvenokārt trūka saliedētas saspēles, kura bez iepriekšējiem koptreniņiem nav panākama: Mūsu jauniešu izlasē spēlēja U. Augenbergs, M. Graudiņš, V. Dzelme; M. Kiris, A. Rupeiks, V. Spuris, J.. Vītols un V. Hte-^ rāns.--
. Vīriešu volejbolā arī šoreiz lietuviešiem neizdevās iedragāt jau pierasto . latviešu' hegemoniju, kaut 1. setā panāca 12—6 vadību. Tomēr arī latvieši cīņā bija devušies savā iespējami labākajā Sastāvā, zaudētos punktus.^ atkal atgūstot un setu uzvārot ar 15— 12. Abos*nākošajos setos, uzvara bija noteiktāka — 15—9 un 15—5, Latviešu sešnieks parādīja saliedētu sniegumu, kurā ar servēm un gremdēm sevišķi izcēlās G. Baltābols, bet darbībā laukumā -^E..Venta.. Bez viņiem vienībā vēl spēlēja M, Zemzars, J. Daiga, A. Stārķis, V. Vecītis un J. Run-■ka. ■ \': '
Pretēja aba bija vērojama sieviešu volejbolā, kurā latvietes savukārt .velti cerēja šoreiz beidzot pieveikt lietluvietes. Tas neizdevās, kaut pirmo setu varēja grāmatot savā labā. Beigu rezultātā lietuvietes tomēr atkar uzvarēja ar 14—16, 15—6, 15^ re^ zultātu. Latviešu virknējumā bija A. Dženīte, M. Ziņģe, A. Venta, E. Ezeriņa, I. Pāžā, A. Ģēr-mane un R, Auzenberga.
notiks, to neizdarīs tik daudz, politisku iemeslu, bet vairāk nenovīdības un sacensības sērgas dēļ.V Pulicera prēmijas ieguvējs ūn noslepkavotā prezidenta Džona Kenedija draugs, vēsturnieks Arturs šlēzinģers, izteicies: «Varmācība atrodas anieriķāņu asinīs. Mēs esam varmācīgi ļaudis, ar varmācīgu vēsturi, kura atstājuši mūsos varmācības instinktu." Evaņģēlists Billijs Grēms piezīmējis: „Es neraudu bieži, bet šodien es raudu par savu zemi, kas grimusi tik dziļi morālē un garā..."
Lāi kā redzami amerikāņi izteiktos paši; par savu' nāciju, politiskā dzīve tomēr tukšuinus necieš. Pēc prezidenta Džona Kenedija noslepkavošanas viņa vietā tūlīt, stājās viceprezidents Džonsons. Ja piepildīsies žumžU listu zīlējumi, ka prezidents tūlīt pēc brutālā atentāta 'tagad atkal kandidēs, viņam ļoti lielas izredzes palikt prezidenta amatā, jo jāšaubās, vai Kenedija popularitāte kādam pretkarididātam būs.
Ap abiem atentātiem nepilnu 5 gadu laika, kuriem par upuri krituši abi Kenediji, klājas kāds noslēpumains tumšii spēku plīvurs un vijas līdz visai raksturi-gas parallēles. Abi šāvēji,, kā U Harvejs Osvalds, tā Sirhans Bi-shāra Sirhans, privātajā dzīvē bijuši gaužāni nenozīmīgi ciļvēM, bet no viņiem pavedieni iestiep-, jas citā sabiedrībā un pat pāri ■Valsts robežām. Prezidenta Džona Kenedija hoslepkavošanas mīkla Vēl tagad nav ^atrisināta: slepkavu Osvaldu «nacionālu jūtu uzplūdumā" nošāva apšaubāmas izpriecu vietas īpašnieks Rūbijs, kas savukārt mira cietumā, nesagaicajis tiesas izmeklēšanu, bet apzīniēts par garā vāju. Tagad pastāv minējumi, ka airī senatora Kenedija nošāvēju, varbūt, atzīs par nenommlu...
pieņemšanu. Kas citās ciīnlizētās valstīs liekas pati par sevi saprotama lieta, par to ASV likumdevēji tikai tagad gatavojas spriest, pieiiiēram,; aizliegt pasū-tināt ieročus veMiem pa, telefonu vai pastii, līdzīgi žeķu pārim vai kreklam. Tāpat grib aizliegt ieroču pārdošanu sodītajiem, nepilngadīgajiem un nenormālajiem. Tās ir prasības, par kurām nogalinātais Senators Roberts Kenedijs jāu sen" iestājās. Likumprojektam toriiēr bijā pretinieki, kuri aizbildinājās ar ,fir košanos pret satversmi", ar pilsoņu demokrātiskajām tieslbāni un citiem līdzīgiem argumentiem..'--v ■
Skotlendjards 8. jūnijā rītā Anglijas galvaspilsētā •Londoim apcietinājis I^ēmu īrlu Reju, .kuiīi tUr aizdomās par ASV nēģeru vadītāja Dr. Martina Lutera Kin-ga noslepkavošanu. Rejs 4 nedēļas Slēpies Toronto, kur ieradies 8 dienas pēc atentātā Mem-fisā, dzīvojot divās īres mājās pilsētas rietumos,. viena no tām bijusi Dundas ielā 962, ar Rdma-na Džordža Sneida vardu, kā patiesībā saucies kāds policijas kārtībnieks, kas atradies dienes-
: NEDĒĻAS UZTURĒJIES ^ TORONTO tā 14 gadii. Tā Reja papīri bijuši „tīri", Viņš uzdevies par automa-šīhu pārdevēju. Rejs ieradies Toronto 8. aprīlī,
ceļam, kura pirkta iļādā Toron-, to ceļojumu birojā. Kad biroja darbiniecei jautāts, vai viņa pārdevusi, lidojuma biļeti kādam vī-
. „ ^ . . , ram. ar Sneida vārdu^ tā atjautā-
bet. 6. maija ar Kanādas pasi iZ; . ^^rj^ kas ^ tur sevišķs?" In-lidojis U25 Angliju, kur sis vīrs ir aizdomās
jai^ viņu jpēč 4 nedēļām apcie-| turētais; Dr. Kinga slepkavai bi-tpajis Londonas Hitrova lidlau-'roja ierēdne iekliegušies: „Mans kā, ceļojumā u? Briseli. Vienā Dievs!"
kabatā bijusi pielādēta pistoley bet otrā — divas Kanādas.pases. Rejs plānojis atgriezties Kaha-'
dā, ko rāda lidojuma biļete at-
Izmeklēšanā noskaidrojies, ^^^^k^ viena pase Rejam izsniegta 25. aprīlī Otavā, bet otra — 16. mai-
pārtraukta drošības padomes sēde par- GOii>U.
:Kenedijam" y--'-.-^:\-.:-'''-'
Apvienoto nāciju drošības pā^ dome bija atsākusi apspriest Vidējo austrumu krizi, bet pēc atentāta pret senatoru Kenediju, debates pārtrauca. Padome pieņēma arābu delegāta priekšlikumu atlikt Jordānijas un Izraēlas ierosinātās pārrunas par jaunu sadursmju uzliesmošanu gar Jor-dānas upi, lai godinātu Kenediju, pret kuru atentātu izdarījis jordānietis. Jeruzalemes agrākajos arābu
Pasaules pašreiz lielākais maniaks — studenti ceļ nemierus gandrīz visās valstīs. Par līdzekļiem, kurus izlieto universitāšu
uzturēšanai; ■ sabiedrība nopirkusi sev postu iirinelāiņii. Pasaules preses slejas katru dienu pil-
sektoros, kurus ieņēmuši žīdi, arābi rikoja demonstrācijas, at-čei-oties kara sākumu ar Izraēlu pagājušajā vasarS. Ievainoti divi žīdu policisti, bel; 20 arābu demonstranti apcietināti. Arābi demonstrēja pret žīdiem arī citās Vidējo austrumu pilsētās, to vadoņiem runājot par galīg^o uzvaru pār Izraēlu. Jordānijas karalis Hūseīns izteicās, ka žīdi iznicinājuši zemkopību Jordānas ielejā, ^i ^ izbadinātu tos, kurus nevar iznīcināt ar lodēm. Izraēlas gaisa im artilērijas spēM esot vērsti pret auglīgo ieleju, lai to pārvērstu par tuksnesi.
Izraēlas ministru prezidents Levis Eškols savukārt pārmet Naseram, ka viņš mēģinot iegūt lētu uzvaru ar Palestliiās arābu ciešanām, musinot tos uz terrora aktiem. Eškols apgalvoja, ka arābu valdniekiem nevar uzticēties un viņu miera.ilgas ir tikai izlikšanās. Pēc asām sadursmēm, Jordānija un Izraēla ierosināja sasaukt AN drošības padomes sēdi. Izraēlas pārstāvis drošības padomē paskaidroja, ka izraēliešu armija ^darījusi tikai atmaksas akciju pēc tani, kad Jordānija vērsusi uzbrukumus pret Izraēlas ciemiem. "
Kairo demonstrēti militāri transporta lelikopteri un strūkl-lidmašīnas, lai .rādītu, ka Ēģiptes gaisa spēki atkal pilnīgi atjaunoti.
nas ziņām par jaunām studentu varmācībām. Oksfordas universitātes birojā Anglijā ielauzušies ap 300 studentu, prasot „pār-maiņas". Studenti mēģinājuši uz nemieriem sakūdīt, ari strādniekus fabrikās. Izplatītas skrejlapas, prasot atļaalstīt Parīzes demonstrantus.
Romā 2000 kreisā spārna studentu nemiernieku cīnījās ar labā- novirziena, jātoiiēšicim:' Kāds policists' "iui 10 itudēnti ievainoti, ap 50 apcietiimti. Nemieri Francijā arī citu valstu studentiem devuši
ta priekšnieka Nikolaja Bugar-cika atkāpšanos. Komunistu partijas augsto funkcionāru priekšā studļenti deklarēja savas prasības, bet tūlīt pārkliedza runātājus, tikko partijas vīri sāka paskaidrojumus. ,;Mēs nevēlamies runas, bet reformas!" sauca studenti un sāka dziedāt savas dziesinas. vH-r/.^.;;-
■' i:V.DtJBCEKŠ ^EAI^ ■;
NO- REFORMĀM • / Pēc čechosķ)vaS^as'^^^
tu partijas centrālkomitejas 4 die-ieganstu prasīt maiņas' nu ilgās sanāksmes Prāgā parti-
sociālajā un izglītības sistēmā; Itālijas autorūpniecības ļpilsētā
jas vācfitājs Dubčeķs guvis tizva-ru par reakcionārajiem komūnis-
Tm^īnā pollcija^alauza studentu' tiem, kiiŗi kavēja, jauno refonnu pretestību. Plorence 1500 studeņ- ledāvihāšanu. Reakcionārais No-tu un strādnieku nesa Maoce- izslēgts ne vien no cen-
tunga^ portretus, ^femeļvietna- ^^^^oj^i^j^; ^^^^ ^i-maskaropsuņ plakātus. Par j^s Dubčekam tagad ir brīvas ,.ķmiesiem" pārvērtušies a^ i^oj^ ^^j^^ liberalizācijai, Zviedrijas studenti, kasvUpsalā^ i^s^aitot arī plašā apmēra pre: pie Mao «svētbildes" izkliedza ķh l^eg ^^^^ pret kuru vecie komū-niešu komunistu saukļus, vall^-;^n^^^^ ^s^k uzstājās; Septem-jot pie cepurēm piestiprinātu ķī'ļjri paredzēts partijas 14! kon-fS^- ■ gress, kas nomiāli būtu noticis
ki izrādījušies : daudz gudrāki w. ļg,^^. gadā, b^^ par nākamajiem akadēmiķiem,;^» steidzināta tādēļ, lai mrāķ
varētu paveikt Cechoslovakijās
kurieni nav Izdevies tos par mao-' īstiem pāriiecināt
KomūmStiSk'ajā
Dienvidslavi-
demokratizēšanu,. Līdz rudenim vēl ir ilgs laiks> im ņav ziimņīs.
jā pēc vairāk nekā 6 nemieru; cik spēcīga reakcija uz čechu re-
stundām Belgradē studentu tra- formām nāks no Maskavas puči policija apspieda, Bija 60 ie-ļses. Varšavasi^akta „manevri vainoto. Mītiņā studenti pā^ ne bez iemesla paredzēti Cecho-kliedza komunistu runātājus un prasīja reformas Belgrades universitātē. līdzīgi Parīzes paraugam, studenti meta ķieģeļus un akmeņus, kā arī aizdedzināja vairākas autom^Ihas. Nemiernieki protestēja, ķa valdības radio pārraidot nepareizas ziņas, pieprasīja drošības departamen-
sļovakijā, lai, iemanevrētu nepa-kiausīgoš „progrešistus" Maskavas maisā, kurā čechus ar labu neizdevās ievilkt, par spīti Kremļa īpašās delegācijas pūlēm.
jā Lisabonā, Portugālē, abas uz Sneida vārda. Vēl nav noteikti noskaidrots, kad un kur Rejs;
'kas lietojis arī Ērika Starvo Gel-ta vārdu, ti^l ieradies Kanādā.
, Paziņojums par Reja apcietināšanu nāca tieši otr^ atentāta upura, Roberta Kenedija; apbedīšanas dienā, bērēs Māt esot arī Dr. Kinga atraitnei Ķoretai. FBI direktors Hūvers Vašingtonā paskaidrojis, ka aizdoinās turētais Dr. Kinga slepkava meklēts 50. valstīs, ieskaitot Kanādu, Meksiku, PortugaU, Angliju u.c.
Dr. Kings mira nepilnu stun^ du pēc atentāta Meiņfisā ar lodes ievainojumu kaklā. Viņa nāve izsauca nēģefu nemierus vairāk 200 ASV pJJsSiiš; 33. dienu pēc slepkavības ievadīja izmeklēšanu pret personu, kaiš saucās par Ēriku Starvo Geltu; Atentāta vietā bija ievērots lūds balts ,;Mustarig" automobilis. Izmeklēšanā noskaidrojās, 'ka tā paša tipa mašīna, kādu 7 dienas pēc slepkavības atrada Atlantā, pieder Rejam. PBI direktors Hūvers paskaidroja, ķa Rejs baltajā „Mustangā" pirms atentāta apceļojis Losandželosu» Jaunorleā-nu, Birminghemu, Memfisu, Atlantu un Meksiku. Kanādas „mauntiju" policija Otavā paskaidrojusi, ka Rejs ieradies Toronto no Atlantas. :\ I
Rejs izbēdzis ho Misūri pa^ valsts cietuma 1967. gada aprīli, kur bija pavadījis 7 no 20 gadiem piespriestā soda.
ĶOLLEKCIONAR^
Ievijas ord^us Zvanīt Toŗont(>--CH4-3244
mKēiša karikatūra
iŗ' Kanādas kompūteru sabiedņ. bas konferencē Kičenerā izskanējušas. , bažas par nopietnām problēmām — ■ļtompūtem ne^ tiekamām spējām; attiecīgās apkalpēs trūkumu, algu prasībām un nespēju pflnībā kontrolēt kompūteņi sistēmas finandālo pusi. Aplēsts, ka 70 — 80% kom-pūteni instalācijas ir daļēja vai pilnībā nepiemērotas un nederi-gas; trūkumu dēļ tb pārvaldē.
Toronto slēgti Visi apgaismotie peldbaseini un fontāni un ātrāk to darbību neatjaunos, kamēr elektrības pārvalde neizda-ris pilsētā attiecīgos drošības uz-labojunius, Rīkojians izdots sakarā ar 9i Jūnija nāves gadījumu Centra saliņas baseinā, kad Dr. Porbess, glābdams baseinā iekritušu meitenīti, zaudēja dzīvību. Izmeklēšanā pierādījies, ka nāves cēlonis "bijis trūkums baseina omamentālo spuldžu in-stallācijā.
TJr Kāda Port Hbp^ nainamāte, strādājot ar dēlu savas mājas 9. jūnija pēcpusdiei^.
izdzirdusi tādus kā kaķaļ ņaūdus nākam ho tuvumā novietotās ģimenes automašīnas. Dēls Džons piegājis paskatīties, bet kaķa vietā atradis mašīnā jaunpiedzimu-šu bēniiņu, ietītu dvieļos. Bēriis^ kas izrādījies par 12 48 Stundu vecu meitenīti, slimnīcā dabūjis vārdu Antuanete un tlķs nodots Bērnu palīdzības organizācijai. Policija meklē māti, bet nav tikpat kā nekādu norādījumu par- tās identitāti. ļ • Jauni vēji, kā vērojams, sākuši' pūst ari klosteros.. Kvebe-Ifas skolotāju — mūķeņu apvienības pārstāves karaliskajai sievietes statusa komisijai iesniegušas prasību, lai federālā valdība piešķirtu pabalstus Kanādas sieviešu kustībai un tās organizācijām. Māsa ; Prēvosta norādīja, ka būtu vēlams pie federālās valdības nodibināt īpašu sieviešu departamentu, kas atbalstītu sieviešu izglītības projektus un darbotos sievietes statusa uzlabošanai, kā ari piešķirtu līdzekļus Ig-ti sievišķīgām kusHbām,: kas' nebūtu pārlieku
