ADA
Socie Bnsi
Latyian Belief \ ,JDangAvas Vanagi" ice: 491 Ct^ejre St Toronto 4, Ontario, Canada
Telephones: 921-7121, 465-7902 Mtor-in-CMef: ALFRĒDS VmCELS United Statesl Bditorial OffieeB:, N©w tork: Editor— V. Irbe, 11035 Rombont&Ave, BroBx N.Y. 10466, U.S.A. Chicago: Editor— Z. Kēlere, 2511 N. Kimban Ave., Chicago, Hl,
U.SJA.
SATURDAT, JUNE15,1968
48. n-rs
A M E R
SESTDIENA, 1968. GADA 15. JŪNIJS
K Ā
18. GAD@
AUTHORIZED AS SECiOND CLASS BIAIL BY THE POST OFFICE DEPARTMENT OTirAWA
AND FOR PATMENT OF POSTAGE IN CASH
Issnāk divas reizes nedēļā — trešdienas nn iesi-ēienāa. Izdevējs — LatvieSu aprūpes biedrība Kana(S ,4)aiigava8 Vfiaagi." ATB. REDAKTORS: ALPRSDS .VINCSIil Redakcija: 125 Broadvievr Ave., Toronto 8 Ont., Canada; tāb. 4S5-7902 Birojs: 491 CoUege St., Topomto 4,
Ont., Canada tālr. 921—7121 I^njorfeas redakcijas vadītājs V. IRBS 4035 Rsīnbouts Ave., Broni N.Y. 10466. U.S.A Tālrunia 994r--7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLERE. Ž511 N. Kimball Ave., Chicago, Hl., 60647;
U.S.A., tālrunis 486—8975 i '
Cilvēcība kļuvusi
. latvijas sūtniecības vašingtona vapitāja-dr. a. spekkes runa čikāgā, ceļojošo latvijas izstādi latviešu: dienu ievadījumā atklājot
šodien ir parasts daudzināt, ka kārtot dižā persiešu dzejnieka pārdzīvojam grūtus laikus. Tādi. Omāra Kaijama vārsmas: „.. .uri tie ari ir; taču nedrīkstam aiz-y vienmēr es iznācu pa tām pašām mirst, ka grūtības izpaužas psī- ^ durvīm, pa kuŗāim biju iegājis." choloģiskps sarežģījumos, attīs-ļ Beidzot tā sauktā Austrumei-tot stipras gribas un izdomas ba- ropa, tagad padomju aizstāvēša-gātus raksturus. Nemierīgi laiki ļ nās priekšpostenis, kā to-rietum-bieži radījuši problēmas uh cēlas nieki nodēvēja 1945. gadā tūlīt idejas, kuras aizrāvušas vairākas ■ pēc k'aŗa ; darbības pārtraukša-. paaudzes. īsi sakot, mēs dzīvo- ļ nas, meklējot ceļus pasaules mie-jam- laikmetā," kurš uzliek lielu ram. ASV ārlietu ministrs Bērnss, atbildību visiem^ kas izprot šī ^ kā lasāms uz viņa pazīstamās vārda saturu un' kam drosme ne- ^ grām^atas „Speaking Frankly" vairīties no pienākuma, kas no (Rimāsim atklāti, —red.) apvā-tā izriet. ka, noceļojis 70.000 jūdžu, mieru
Pasaules politiskā aina ir ne-, meklēdams, bet veltīgi. Ak vai! aptverama, cilvēcība kļuvusi mīk-, Ļoti nepatīkami, varētu teikt, do-la, kuru neatrisināt viena mūža mājot par plašajiem pasaules laikā.; Jau īiivas paaudzes dzīvo .ūdeņiem, Bet negods tas nav. .bez miera Uguiņā pēc briesmīgā .Austrumeiropā dzīvo piektā da-otrā pasaules kara. Tā • vietā ■ ļa ■ no visiem, Eiropas iedzīvotā-mums ir: tā' sauļotais aukstais Ijiem, tā ir un pali^ sava veida karš un draudīgā bkiņošanās,Eiropas atbēga, tād^^ nozīmīga sacensība. Iedzīvotāju skaits pa-, visai, pasa^ulei. Te sākušies abi saulē nepārtraukti vairojas. Sā-, 20. gadsimtā lieMe kari (Saraje-,;ķiisies politiska f atmoda neskai- j va un DanCiga), un šodien aus-tāmās neattīstītās tautās un cii. jtŗUmu. zonas nemierīgie emigran-«s. Atcelta kotoniālā sistēma un, ti nav vienīgie,: kas satrauc ar
savām vaimanām un ^ sūdzībām: Pirms 180O gadiem slavenais Pto-1 lomejs apzīmēja šos apgabalus . par ,yEirāzijas kontinenta bazi, Eiropas pussalā". Visai nevainīgs ■ ģeogrāfisks formulējums ar šaus- ^ mīgu ietekmi uz nākošajiem gadsimtiem.
■Mēs, nabaga baltieši, atrodamies pienunētfe >ustrumu zonas .virsotnē; Navž^^iiejrief^s pārskata, kuru sniedzu ^āJpriekš, brīnīties, cik sarež^ta un liktenīga bijusi dzīve tautām pie Balti
"domāšana, tai pašā laikā izveic dojoties dažām llielvarām, kuru sadarbošanās visai nestabila. PaS-reīz tādas ir 1 divas: Amerikas savienotās valstis vm.Padomju savienība ar romantiski-brutālo, neaprēķiimmo Ķīnu kā trešo, bet ļoti drīz kā ceturtā tārat var pievienoties Japāna. Tiešātn grūti iedon^ties pravieti, kas spētu "^Skaidrir^asklfe^ā&othes:^^^ cijas šajā politiskajā alpnijā,^^^;-
TagM pai" mūsu veco^ kopš 19. gadsimta I to
Kdz niūsu, dienām Eiropa sav?l'\jas jūras, zināmos laikos iztu- ļ jūšmigumā ^teorijā, un arī prak- rot visu pieminētā Eirāzijas. ^ radījusi tik daudz pārcilvēku, kontinenta spiedienus. Bet mēs -lEa aŗi še mums jāapmirst, mēģi- tur piederam, kā viena ņō Ipatār
not vairāk vai mazāk skaidri saskatīt rītdienu. Ideja ir skaista, bet kā ar tās īstenošanu? .Pasaules neatrisiimmā mikla ir Pad. savienība. Tā sauktie sov-
^ajām Eiropas tautām, M; gudri vēsturnieki ihēdz mūs apzīmēt. i Tagad laika tecējumā centīgas latviešu patriotu rokas sagatavojušas šo izstādi jums, anieHkl-
Gunars Irbe
>ivens loprojam maisa
REFLEKSIJAS PIEMINEKĻA LIETA
lD>ebates par tematu „Kaut kā-du piemiņas aōmi Rainim un Aspazijai Kastaņolā" nu jau ilgušas gadiem im sakopotas piepildītu biezu sējumu. (Cita vidū: kādēļ to nedarīt? Tā butu interesanta ās publiskās sarunas dokumentācija.) Bet saruna vēl nav galā. Nule tā atkal sprēgāt sprēgā ši laikraksta pirmajās lappusēs.
Pati par sevi tā ir ļoti veselīga parācKba. Sabiedriski jautājumi ir jādiskutē atklāti.
Var vienīgi jautāt, vai „piemi. nekļa lieta" nav sākusi aizēnot citas un nākotnes noōmē būtiskākas lietas. Un var vēlēties, lai diskusijas ari par tām mūsu pre^ sē būtu tikpat vaļsirdīgas, kā runājot par pieminekli.
«Pieminekli, nevis piātošanu!" jau virsrakstā izsaiicies lOirlis Pēteršons (LA 22. maijā), tālāk rakstā turpinādams: ,JRaiņa uri Aspazijas pieminekļa komiteja (...) runā tikai par pieminekli, vāc Udzekļus tikai piemineklim un cels tikai piemuiekli." Ar to, tātad, saprotams, ķa tā nedomā par nekādu cita veida dzejnieku godināšanai domātu pasākumu.
Ja RĀPK būtu Hdzēkļi sava no-ļ doma īstenošanai, tad, protams, ' aizrādījums būtu pilnīgi vietā uri Jautājums ,4zsmelte".Bet RAPK ir pasākums, kas vada līdzekļu vākšanas kampaņu sava nodoma labā, apellējot ne tikai pie tau-tiešu naudas makiem, bet arī pie sirdsapziņas. Jautājums, tātad, ir sabiedriska rakstura^ unir gni«; ti saskatīt pamatojumu apgalvo*
ņa un Aspazijas pieminekli, jo aff to saistās abu dzejnieku trimdas gadi. Tikpat loģiski tad» būtM vērts padomāt par kaut vai pie> miņas plāksni Jānim Akurate-ram Oslo, kur sarakstīta ,JKalpa zēna vasara", un Linardam Tau-nam Manhatenā^ kuru viņš pārvērtis sava laika latviešu dzejā. Un, protams, nav nekāda pamatojuma necelt pieminekli vai nepie-stiprināt piemiņas plāksni ārpus dzejnieka dzimtās zemes. Bet šā-da pasākuma nozīmei nav jāpiešķir astronomiskas perspektivasi Tādu tam nav, un ar tādām mudināt uz ziedošanu nav īsti godīgi.
Tāpat diskutējams būtu jautājums, kas notiktu/ja nu tiešām kāds tūrists Kastaņolā ieinteresētos par Raini vai Aspaziju un vēlētos iepamties ar viņuf darbiem valodā, kuru saprot. Vai tiešām RAPK domā, ka šis tūrists steigsies mācīties latvisM? Ūri ja ne, tad tomēr atkaļ esam' jautājuma priekšā par pieminekļa nepieciešamību „gara plāksnē". Šoreiz ļoti konkrēti — Raiņa un Aspazijas darbu tulkojumiem. Ka tādi būtu nozīmīgāki par pienunbkii, ir izskanējis debatēs par šo tematu. Problēmas, tātad, ir sapinušās viena ar o&> ru; un „prātošana" ir paniatoia, nevis atgrūžama pie malas^ ,,laip^ ni lūdzot" tautiešus ziedot piemiv neklim, jo „nav īstais laiks pi^ tošanai".
jetologi sakrājuši pētījmnū kal- ņu draugi un labvēļi, sniedzot nuspar to, bet, runājot par tās jums reālu ieskatu par to, nevis nākotni, vi^abākais ir vienīgi at-'tM^^
KAS SKAISTĀKS — MĀKSLAS DARBS VAI TĀ APLŪKOTĀJA?
Baltiešu nedēļas Toronto ietvaros atklātajā tēlotājmālcslas izstādē Latviešu namā „Misš Oetuva 1968" Laima Svegždāite aplūko lietuviešu riiaksUnieka Juoza Baķa. moderno metināto bronzas skulptūra. lietuviešu skaistumkaraliene studē Toronto universitāte politiskās zinātnes un ekonp-
..i;- -Foto: J. LiģersV
Jau daudz lasīts, dzirdēts un diskutēts par pirmo pasaules latviešu jauntes kongresu, kas šovasar noti^ ORietumberlīnē. Neskaitāmas, problēinas jau pār-viarētas, bet viena ^dsu laiku vēl bija it kā novārtā atstāta un ne-.nokārtota: kur dabūt LatnjaG
karogu, kas laikā no 26..— 31. jūlijam plīvotu varenās Kongresa halles priekšā/ jo šim karo-gaiii jāatbilst noteiktiem . izmēriem — 4x8 metriem? Minsteres latviešu jauhiel no trim vienībām — studentu kopas, ģimna-Tijas un pam.^tskolas — apņē-
mās šo problēmu atrisināt..^
Pirmais jautājums bija, kur dabūt nepieciešamos līdzekļus, ap 450 DM jeb 112 dol., bez kuriem nevarētu iztikt pat gadījumā, ja karogu šūtu paši. Tā ziedojumu vākšanas akcijas uzsāk-špnai Minsterē sarīkoja īpašu
,4r šādiem dasrba nMem -—ratiņu un stāviem (stellēm) igauņu sievietes gatavo savus tautas tērpus," kopīgajā baltiešu daiļamatnieku izstādē Latviešu namā, kas bija iekārtota Baltiešu nedēļas Toronto ietvaro^, kanādiešu viešņai, G. P. Allena daavesbiedrei, pastāsta pazIstamS igauņu sa-MedriskS' darbiniece — Sgauņnj sieviešu padomes priekšsēde S. Luitsalu.. (ps:laM).
Foto: J. Liģers
Berlīnes vakaru. Šīs idejas au- tumberlīnes situācija savukārt
tors un sarikojuma iniciators bija Minsteres latviešu ģimnāzijas audzēknis Ojārs Rozitis, kas, vakaru atklājot, paskaidroja, ka tas rīkots, lai iegūtu lielāko Latvijas karogu trimdā, kuram jāsimbolizē mūsu ilgas pēc brīvas Lat-' vijas. Eiropas latviešu jaunatnes apvienības pr-de Dainuvīte Nei-mane savukārt uzsvēra rīkojamā kongresa mērķus; i) Vienot latviešu jaunatni Latvijas dibināšanas 50. gadskārta; 2) analizēt pašreizējo latviešu jaunatnes un tautas/Stāvokli; 3) izstrādāt mērķus un ieteikumus turpmākai darbībai: 4) demonstrēt savu nostāju latviešu sabiedrībai, komunistu varai un pasaulei.
Ģimnāzists Tenis Liepiņš nolasīja Maijas Olutas referātu „Vā-cijas un Berlīnes jautājiuns latviešu skatījumā". Autore savā darbā uzsvēra, ka, ievērojot reālos spēku samērus, latvieši pašu spēkiem vien brīvību neizcilus; Pašreizēja situācijā brivību varam atgūt-tikai tad, ja mainās spēku samēri Rietumu un Austrumu' starpā vai notiek iekšējs sa,bruķums komunistu pārvaldī-ļajāsi valstīs. Rietmnberiīne ieņem vienreizēju vietu ne vien Rietumu.un Austrumu degpunktā, bet ir ari vienīgā brīvības sala komunistu pārvaldīto zemju jūrā. kaut nevatam gaidīt, ka rietumvalstis iestāsies par mūsu likteni tādā veid§; kā darīts attieksmē uz RietuīnberUni, tās situācijā . tomēr varam saskatīt ziināmas līdzības politikā, kura var būt nozīmīga arī Latvijai, īpatā stāvokļa dēļ vienas vai otras puses spēks vai vājums nekur neparādīsies tik spilgti kā EietumberlSii. Latviešiem Bi©?
ari par cita veida pasākumiem Raiņa un Asparijas godināšanai ir netaktiski vai tikai „prātoša. na". Tapaijr vietā norādīt (Vi-lis Lapenieks, LA S. aprīlī), ka pieminekļa idfeālismā spārnotie iniciatori vieglām kājām kāpj pāri slieksnim, kas šķir pieminekļa celšanas vēlamību no pārmērībām tā polītisk^ un kulturālās nozīmes interpretējuma.
Diemžēl, neesmu bijis Kastaņolā. Pieņemu, ka tā ir ļoti skaista pilsētiņa un ienuļota vieta tū-ristiem. Bet vai Raiņa un Aspazijas pieminekļa novietošana ^ jā vasarnieku un, iespējams, ari ziemas sporta cienītāju „paradī-zē'' kaut kādā veidā pamato ce^ ribas par pasaules uzmambas pievēršanu latviešu literatūras izcilajām personībām, ^r to augstākā mērā jāšaubās. Tas tā, varbūt, varētu notikt, ja Kastaņolā būtu vieta, kur notiek pasaules literātiirā ieinteresēto un rakstnieku pašu kongresi, ja Kastaņolā būtu pasaules literatūras veidotāju krustceles^ Nezinu, bet neesmu ari dzirdējis, ka KaS' taņola kaut kādā veidā būtu izcila ti^ šajā no2iriiē.
Ne jau «pasaules mēroga" bet tomēr pietiekami daudz esmu piedalījies tūristiskā klaiņošana. ^0 tās zinu, ka rakstnieku pieminekļus ievēro — ari tad, ja tie atrodas vietās, kurās nonāk nejauši. Tā esmu «Uzdūries'^ Zelmas Ļāgerlefas pienririeķlim Vermlandē, Zviedrijā, un Tar-jeija Vēsosa bistei šēnas pilsētas parkā DienvidnOrvēģijā. Bet abas reizes man bijuši pazīstami šie autori—no viņu darbiem. Ņe reizes, turpretim, neesmu uzg^ jis kādu pieminekli, kas modinājis interesi par kādu man nepa-āstanui rakstnieku. Kāpēc? Laikam tā paša iemesla dēļ, kādēļV piemēram, Nobela prēmija nuu nās acīs nav kādu apbalvoto padalījusi par ,4ielu". Ceļi uri ta-nistu ierikotajam Vācijas gM- kas literāt^ pasai^^ rējmūrim. Berlūie pašreiz ir ^zot, ienmetas ar citam ceļa ^
___ Bet ari turoties Kārļa PēteI^
jmnam, ka'tFStēšI^^ stingri novilkto robežu iet-
lapliecina rieiumvalstu nepiekāpību pret komunistu patvaļu. Vairāki komunistu mē^ājumi iedragāt šo apņēmību un centieni pārtraukt: satiksmi ar Rle-tumbērlīni beigušies ar neveiksmi. Jāpieņem, ka rietumvalstu nostāja Berlīnes jautājumā nav palikusi apslēpta arī tautiešiem dzimtenē un ka viņi no šī fakta gūst zināmu stiprinājumu; Hrras mūra uzcelšanas Berlīne bija vārti uz brīvību un liecināja, ka, par spīti visai propagandai, dažādu šķiru un vecuma Aūstrumvācijās iedzīvotāji pagrieza komunismam muguru. Tā arī varam cerēt, ka vairums mūsu tautiešu dzimtenē būs palicis komunisma mācības neskarts un nesabojāts.
Berlīnes vakara programmu pabeidza ar filmu, kuru uzņēmuši ģimnāzisti Ivars Toms un Alfrēds Boronovskis Minsteres latviešu ģimnāzijas 4. un 5. klases izbraukumā uz Rietumberiīni. Filmā parādītas ne vien Berlīnes ievērojamās celtnes, bet arī kauna mūris, kas pilsētu sadala. Skatot filmu, varēja gan pasmaidīt par pašu skolēnu tēloto bēgšanas mēģinājumu : pāri komū-
pretstatu pils9ia — reizē Rietumi, un Austrumi. Demonstrēja ari vēl krāsu diapozitīvus par Austrumberlīni, kuri spilgti pauda turienes, drūmo dzīvi.
Latvijas neatkarības pasludināšanas 50. gada Vācijas latviešu jaunatne vēlas, lai komunistu varas ielenktajā Rietumberlīnē augstu paceltos Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas, tādēļ aicina talkā pārējos latviešu jauniešus
mem.'.
Protams, vienīgi Kastaņolai ix jļoģisks" pamatojums iegūt Rai-
brīvajā pasaulē — ziedot savu artavu šī lielākā Liatvijas karoga Iegādei. Ziedojumi sūtāmi Vitai Kristovskai, 44 Muenster/ Westfalen, Wienburgstr. 54, West - Germany.
"^ta Kristovsfa
varos, debates nav izbeidzamas. Ja pareizi saprotu> pieminekļa atklāšana paredzēta šāgada 18. novembri. Nevarēs būt divu domu, ka tā ir izdevīga rdze, pie-vēršot, notikumam, piemēram, šveiciešu lokālās preses uzmanību, kura tad ari, variiūt, sniega tos tālāk par abu dzejnieku personībām un viņu darbiem. ļ
Bet, par spīti jo ilgajam darbības posmam, RAPK joprojām piedāvā sivēnu maisā.
Pieminekļi var būt ļoti dažādi. Tie var būt izcili mākslas darbi. Bet tie ari var būt „bezgaunubas kalngali". Tie var būt veidoti tā, lai pieisaistītu mūsdienu cilvēka uzmanību; uņ tie var būt veidoti tā, ka jau atklāšanas dienā i& i^tās it M celti pirms simt vai vairāk gadiem.
„Raiņa un Asp^as pieminekļa komiteja ievadījusi sarunas ar vairākiem latviešu tēlniekiem,' kas atsaukušies pieminekļa sa-cenabai," raksta Kārlis Pēter-sons. Kādā veidā atsaukušies? Vai ar pieminekļa metiem un sM-cēm? Ja tā, būtu ļoti interesanti zināti kādas tās ir. ļ
Ziedots „nozumgiem mēr^ ķiem" trimdā ir daudz. Kad dienas gaismu ieraudaājis mērķst aizsniegšanai domātais līdzeklis (kuram nauda ari dota), nereti izrādJjiļBS, ka tas nekādu niērķi aizsniegt nevar. Tādēļ nebūtu jā-būt pārāk pārsteigtiem, ja anp-nimā Raiņa uri Aspazijas pieminekļa celšanai viena otra nepie» ciešama artava palikusi poteiia-čiālā ziedotāja kabatā.
Ka Raiņa un Aspazijas pieiņi-neklim mets bijis jau 1966. gada agrā pavasari, (toreiz Raiņa un Aspazijas fonda ricībā), šo rindu autoram pašam bijusi' izdevība redzēt, pateicoties nejaušībai. Tas bija oriģināli iecerēts, apmierinot kā «patriotisko momentu", tā vēlmi kaut cik. reālistiski parādīt ari abu [dzejnieku portretus. Cik varēja noprast, tā īstenošana neprasīja „miMgas summas" (apm. 6000 dol.), bet ari tad tas atbilstu mūsdienu gaumei, nenodarot pāri ari laikam, kuru reprezentē Rainis uri Aspazija. Protams, ja tagad nākušas klāt vēl citas mākslinieku ieceres, tad tas tikai apsveicams. Bet šķiet neticami, ka mūsu laikraksti tik ļoti taupītu telpi^, H neatrastos vieta iecerētā plemi-
(Nobslgums 5. Ipp.) '
