1
4.
Ka , ņēmus „Cilvē septem kur p ja yē!
vin'gffi ••■ ■■ katras
;-jau;isrf|'
Kač notikž oriģiri ši bij dienai šogiei kiano Ies iz rālā ■ propa nozīn I jos" ] des ī . ta, k un p( Uzvei si. m čības mēra ni^u izstāc lījusi 2i ar
Ma . griezi Monļ : jas t cinot k'opia kunw izma|-„celt." teni' ganis reāla izraiī Jūl Moni komj kurš moja
jas. ;
gā s; dē d krāsj katra teja: ļus,-■ vēlē| igau^ Mol^ .latvi
rītŗ
(TiS'ļ
tavs
jas
kap
tāš
dīji-
dz© ,
draj
pos
šu
J.^
tāji šķi -rog sta
ar^
kšš arī
■ - -i- >■
': pjl ski
sa cīl
■ Id'-
li'
i:
• maz dalībnieku; pavāji REZUI/IM ■ (V. Veldres telefonisks alņdjimis no MUvoMemJ^ V.^enieļameriķas latviešu meis- jienā — 1- štāks 4:49,0 min.,. 2
tarsacīkstēs vi©glatlētikā> kuras notika 13.. jMijā Milvokos, ieradās gan ap 70 skatītāju, bet mazs bija dalītinieku skaits — tikai
Graudiņš 5:44,o min un 3. še. niņš (ASV) 5:46,4 min.; 3000. m skrējienā — 1. štāks 12:52,5 min., 2. šeniņš 15:45,0 min. un 3. Ziediņš (Kanāda) — bez rezultāta; tāilēkšanā — 1. Jesifers 6,49 m, 2. Zivtiņā 6,35 m un 3. Zvaigznīte 5,85 m; augstlēkšanā — 1. Kļa-inņš (ASV) 1,65 m, 2. Graudiņš 1,60 m un 3. Zivtiņa 1,55^, m; trīssoļlēkšanā — 1. Jesifers 11,90 m.
20. ASV latviešus pārstāvēja lO vieglatlēti un 5 vieglatlētes, bet no Kanādas bija Ieradušies 3 stipiu un 2 daiļa damuma pārstāves.
Techniskie rezultāti:
Sievietēm 100 m skrējienā --^ 1. Ceļdoma (Kanāda) 13,6 sek.v 2.1 2.'Zivtiņa 11,75 m un 3. Ziediņš pindone (ASV) 13,7 sek un 3.ļ io,80 m; ■ lodes grūšanā — 1. Mīlgrave—Pellše (ASV) 15,0 sek.; ^0 m barjerskrējienā — 1. Ceļ-j doma 15,6 sek, 2. Venta—-Ezeiriņa (ASV) 16,4 sek., 3. Ulmane (Kanāda) 16,8 sek.; tallēkšanā — 1. Geļdoma 4,6ll m, 2. Dindone 4,12
m un 3. Ulmane 4,05 m; augstlēkšanā — 1. Geļdoma 1,53 m, 2. Ulmane 1,395 m un 3. Dindone 1,31 m; lodes grūšanā — i. ]VE1-grāve-jPelše 9,42 m, 2. Ulmane 8,47 m un 3. Dindone 7,96 m; diska mešanā 1. Mīlgrāv©— iPelše 25;64 m,-2. Geļdoma 24,4Ŗ m un Venta—'Ezeriņa 23,21 m.
Vīriešiem: lOiO m skrējienā -1. Zivtiņa ('Kanāda) 11,6 sek., 2. Zvaigznīte (Kanāda) 11,8 sek un 3. K. Daukša (ASV) 12,02 sek.; 110 m barjēškrējienā — l; Jesifers (ASV) 17,5 sek. un 2. Zvaizgnīte (krita) 20,0 sek.; 400 m skrējienā 1. Zivtiņa 1:03,0 min., 2. I. Graudiņš (ASV) 1:17,0 min un 3. štāks 1:4,6 min.; 1500m.skrē-
lievtt lācim
Ekopas komunisti nostājas Cechoslovakijas pusē" pret Mase kavas agresiju. — 16.000 padomju karavīru pret 80.000 vīru lielu Rletumvācijas karaspēku, kas plāno manevrus pie Čechoslo-vakijas robežas. — Vilijs Brants pret manevriem, bet aizsar* daābas ministrs Gerhards Šrēders pastāv, ka nav iemesla tos atsa(ukt..; — Maskavas politbirojs pilnā sastāvā iesodas. čecho-
Zvaigznīte 14,43 . m, 2. Ezeriņš (ASV) 14,20 m un '3. Veldre (ASV) 13)26 m; diska mešanā-^ 1. Zvaigznīte 45,38 m, 2, Ezeriņš
40,96 m un 3> Veldre 39,&2 m; . , - ^ ,.. , • ,-
škēna mešanā - 1. Zvaigznīte ^^^P^ apaksnodaliju- atradās dziļi iekšzeme, ap 200 ju-
:¥AI ČE€HŌSL0VAKIJĀ . . .
61.45 m, ziediņš 51,72 m un ^osv^^^tu iedalīt pēdējo dienu vidre 42.54 m " ^ notikumus Eiropā ar Cechoslo-
(Vienu nedēlu vēlāk Torontor^J^'^^^^^' ^^f^ aizēno ne notikušajās policijas rīkotajās h^^f^ aktuālo Berlīnes kr^i un sacīkstēs Zvaigznīte šķēpa mesa- prezidenta velēšanas, bet ari nā iespēja 65,78 rezultātu. _ Parīzes miera sarunas un Viet-y namas karu, vatstajot pilmgi ne-
Vienību vērtēšana ' vīriešiem pf^^o^^s daudzas citas pasaules ar 62 - Š5 punktiem uzvarēja f^f^^^ātes, adus un'arābus ie-ASV latvieši,-bet sievietēm . ar h^^^*^*' ^rūti izsekot. notikumu 36 - 30 punktiem Kanādas h^^^^^^J^^ ^^^^'s^^^^sgaitai, ku-latvietes. Par meistarsacīkšu sek-lidz^pat lielā dienas mīgākajiem dam>ni^em atsīs- "^^^^^ radioviļņi,iesviež ēte-tami Kanādas latviešu reprezen- r"^^ pārsteidzēju ziņu pēc tanti Ivars Zvaigznīte un Kaiva f^^^^^' ^^^'^^ «eko plaši preses Geļdoma, kuri guva ne vien lie- 'komentāri dažādos pasaules cen-lako uzvaru skaitu, bet sasniedza ^"^^^^ speciālkorespon-
arī labākos rezuīmtus. . l^^'^} ^^^^^ prožektori atstaro
V. V. notikumus dažādās uztverēs.
Kas šodien jauns, tas jau rit var būt novecojies, mainoties spēlēm un situācijāņi. Viena kop^ sakarība tomēr pastāv, kura ne-
no Ļ Ipp.) . Bumānijas prezidentu čaušesku atlikt savus apciemojumus, kuru nolūks bij4 demonstrēt solidaritāti : čechoslovaikijai. Tur-■ pretim franču komiīnistu partijas vadītājs Rošē jau ticies ar Dubčeku Prāgā un izlidojis atpakaļ uz Parīzi. Prāgu atstājis arī Varšavas pakta valstu mili-tārp spēku komandieris Jaku-■bovsfcis un atgriezies Maskavā. Ja ievēro, ka apmeklējumu Alžī-
rijā pārtraucis arī padomju kara ministrs Grečko, tad grūti iedomāties, ka abu šo militāro va-
viešiem, cechu partijas centrāl- ^^^^'^^^f f ^^^"^ ^
komitejā no iio locekļiem 30 iTko^r J^nSl T^?'-vsi AT;l..^f„,s„ I^OPS mēnešiem apturēt jauno
džu čechu robežās; Sarkanarmieši tūļājās-visu nedēļu ar atvilk-
maņi tūlīt sekoja ziņa, - ka Pad. savienība iesniegusi čechoslova-kijas valdībai diplomātisku notu, protestējot, pret Rietumu influenci, it īpaši no Rletumvācijas puses, kp apliecinot Cechoslovakijā atrās tie amerikāņu ieroču. krājumi vācu robežas tuvumā. DaļaPiā-gas novērotāju domā, ka „atras-to'^ ieroču slēptuve ir pašu krie-
šanos, bet tālāk nav tikuši kā ^arbs, lai politbiroja rājienu
vel Novotni a laika ko«>ūnisti.
Ari to nostāja liecina ka čecho- L,,^ ^j^^ Gechošlbvakijas jS Slovākija gatava pretoties Mas-k^ vien, kas iesvieda nS
TfJrfT"^ """^^^f^.' J^tāti Kremlī; tas reizē ir ari jau-u^ spēles liktas nacionālas m^]tā^^^^m^
SaS -3?te SfZī. ?- r-^ ^'^^K^^n^la kontroles. Ar Varšavas
noiJ?.f iphS/''f- pakta manevriem ugunsgrēku
nolieca jebkādu iluziju, 1^ pa- U,ehoslovaMjā ^^^^^
līdzība varētu nakt no Rietu- Lg^,. Novērotāji Bukarestā sect iz,- Tjr^^ na, ka ar iejaukšanos. C^^^^^ doņu steidzīgā atgriešanās Mas- Tk^^^L^ «^^^ ^ISsf^r kavā ir tikai nejauša sagadīša- Dienvid-
S£ls"=rganTS^
vas puses, be tas nepieciešams, 3^^,^^^^^
^^^1 šana pret krievu vlrskundzlfe verdzība.kada bijusijau-20 gadu.L^^^jg^ ^-^^ ; ,
nās.
Pēdējās ziņas no Prāgas vēstī, ka čechu reformisti mīstihājuši savu nostāju iepretim Maskavai. (Prāgas radio pirmo reizi ziņoja par Maskavas aicinājumu čechu komunistu parfijas prezidijam tikties ar Kremļa politbiroju, īidz šim čechu laikrakstos par to nebija ne vārda. Pazīmes rāda,, ka Prāgas reformisti no šīs tikšanās neatteiksies. Tā paredzēta Kijevā vai Ļvovā. Iepriekšējās ziņas vēstīja, ka čechi šai apspriedē nkerādīsies, iekām padomju karaspēks nav atstājis Cechpslovakiju.
Maskavas spiediens visumā; tomēr panācis pretējo — čechu komunistu partijas saliedēšanos abos spārnos. Tas izpaudies centrālkomitejas plenārsēdē, kurā reformistu vadonis Dubč^ks ie guvis nedalītu piekrišanu savai politikai attieksmē uz Pad. savienību. Dubeeks ar to ieguvis stingrākas pilnvaras apspriedei ; ar Maskavas politbiroju. Jozefs Smrkovskis, otra galvenā figūra čechu vadībā pēc Dubčeka, kādā televīzijas intervijā izteicies, ka Prāga, gatava tikties ar maska-
Varas un . . .
(Pārnesums no 1. Ipp.)
ves problēmām un meklēt nākot-laes perspektīvas* Bet ir jautāju* mi par kuriem nedrīkstam kiu° sēt, nedrīkstam izvainties no to atminēšanas, jo citādi miisu pienākamu piesavināsies kāds cits, un mūsu īpatsvars kļūs vēl ma-.sāks.
Politiskas doktrīnas nāk un iet, & mainas kā vēja virzieni, bet tautu davības intereses ir tik dziļi nolenknrotas mūsu zemapziņā, ka tās nevar ietekmēt visbargākās v varas. Apvāršņi p^reiz ir pilni jaunu jausmu un vēsmu. Ne-Eneklēam sev jaunus ienaidniekus, bet jaunus draugus, kuti var palīdzēt varas on gara divkaujā. Tikai vajātais sairot vajāto un mazais mazo—• tāds ir dāves dzelzs likuiES,
Anglijas ārlietu ministrs Stju-| ^^^^ Maskavas domināciju sa-arts ieteic Pad. saviembai „turēt r^^^^^^ "® čech'oslovakija, ūTokas nost no ōechoslovakijas",r™^^^J^ Dienvidslāvija, bet bet Dienvidslāvijas komunistu h^'^ komunisti daudzās brivajās partija Belgradē deklarējusi P^^^^^^ ^^^^'i^' Anglijā, Austri-„beznoteikumu atbalstu Cecho-P'^ J^^^^^» Slovākijas demokratizēšanas pro- P^^^^^^ padomju militāro un cesam", nosodot citu komūnistis^ P^^ī^^?'' '"^tervenciju čechoslo-ko partiju iejaukšanos čechu iek-r^J^- ^^^^ķi silti čechiem sim-šējās lietās. ASV āriietu ministrs ^^^^^ komunisti. Krievu
Dlns Rasks turpretim noliedz, gari bija pietuvojies Cecho- jaunot kapitālistisko iekārtu čeka Vašingtona būtu bridinājusih^o^^^J^^' tagad spiests, at- choslovakijā. , Rietumvācija, iz. Maskavu, ka militāra iejaukša^ vilkties ar apdedzinātam ķepām, nās cechoslovakijā varētu ap-P®^ viņš nav tālu atgājis. Padraudēt ASV un P^. saviemDas|«l««^i^ karaspēka daudzās moto draudzīgās attieksmes, kā bija ziņojuši daži laikraksti.
līdz Ceszīnai, ■ šai svarīgai Kar patu pārejas vietai,.kura ir vārti uz «čechpslovakiju, 3 jūdzes ziemeļos no poļu — čechu robežas. Vieta atgādina lielu kara nometni, no kuras visos virzienos šaudās, padomju ātrās motorizētās vienības. Domāj ka tieši še stacionēts vairums no 1-6.000 vīru lielā padomju karaspēka, kas cechoslovakijā piedalījās Varša^ vas pakta valstu manevros un kam jau sen vajadzēja čechu zemi atstāt. Krievi nemaz nepūlas slēpt savas armijas koncentrācijas centru, fcuŗu apmeklē pat simtiem tūristu, ierodoties pa galveno lielceļu, kas ved uz 100 jūdžu attālo Katovicu. Pretēji parastajai militārajai slepenībai, krievi še atklāti demonstrē savu militāro spēku, nolūkā iebiedēt čechus un piespiest piekāpties Maskavas prasību priekšā.
Kremļa aicinājumam tikties vaigu vaigā ar politbiroju, čechi atbildēja, ka apspriedes starp politbiroju" un čechu komunistu partijas prezidiju ātrāk nav iespējamas,. iekām no čechoslovar kijas neizvāksies pēdējais padomju karavīrs. Tas nenotika. Bija strīds arī par tikšanās vie tu; Maskava minēja Kijevu vai Ļvovu, bet čechi pastāvēja, ka apspriedei jānotiek cechoslovakijā. Maskavas politbirojs beidzot izšķīrās pnnā sastāvā braukt uz čechoslovakiju. Tas ir pirmais gadījums, kad viss politbirojs atstāj Kremļa mūrus, lai apspriestos kādā citā, kaut arī komunistiskā valstī. Par tikšanās vietu pašreiz min Bratislavu vai Košicu..
Maskavas politbiroja izšķiršanos doties uz čechoslovakiju pavadīja „Bravdas" asie uzbrukumi čechu reformistiem, ka tie at^ kāpušies no sava solījuma apspiest pretkomūnistisko elementu darbību. Laikraksts pārmet čechiem, ka tie sadarbojas ar rietumvāciešiem, kuri mudinot
sagatavotu jo ietekmīgāku, čechus vispirms krietni sabiedējot Pazīstamais, angļu pacifists Bertrands Rasels, kas tik asi kritizēja ASV iejaukšanos Vietna-mas karā, tagad pēkšņi pavērsies pret Pad.. savienību un brīdina, ka militāra ricība pret čechoslovakiju sacels pret Maskavu sociālistu un komunistu opozīciju visos piecos kontinentos ikosīginam nosūtītajā telegrammā Rasels sacījis: „Es -jūs sku binu publiski aphecināt, ka Pad, savienībai nav nolūka lietot mi litāru varu cechoslovakijā.. šāda deklarācija mazinās pasaules miera apdraudējumu un radīs
Al^TUĀLAIS
Sodjē iesmecbās f^^^fc^ cakās pašņi^
daii^ & d^^ pienācis laiks pašam gādāt par sevi.^^-^^^^^^^^^^^^V ^ Uguiisgrē^ iznl^^ vi«aa no Ķanwias -ie^^ bamūcām^ 60 ve^ Svy Bo-iufaeija' beailiķa bijusi aiīRiet^nļ^ fi^u ieo^otāju kultūras pie^ miņlieļtii krātuve.; Tikai pirms ne. dēļas bazilikā svinīgi atzīmētia Sv; fipniitāoi^a |»ilsētiņas 150^:^^^ du pastā-vēšana. Sadeguši seni: ga-ridāiieku tērpi un stolas, reti kokgrieziUtīi- U.C. ņeaizstājanias lietas, Ķii^
Zaudējumi baznīcai nodariti 2^5 ^ milj. dolāru apmērā. Zem altāra niem — ir pienākums apgādāt'telpaskrlptā bija apglabāti pir-vienam otru nepieciešamības ga-'mie franču misionāri Manitobā dījumā, arī vecums nav noteikts,'bīskaps Provanšē, archibīskaps ar kādu bērns beidz būt apgādā- Tasē, Langevēns un Bellivō, bet jamais. Augstākā Kvebekas tiesa bazilikas kapsētiņā pēdējo dusas
T*r NDP federālā pārstāvju sanāksmē Dāvids Ļūiss (Lewis) izraudāts par partijas pag&idu Kdei^ līdz 1869. gada jūlijam, kad jauņdemokrati vēlēs sev jaunu vadītāju, visiem pari;ijas locekļiem! piedaloties konvencijā. līdzšinējais līderis T. Dagless Udz jū-lija vēlēšanām vēl vārda pēc paliek līdera postem", bet pariamen-ta partiju pārstāvēs Ļūiss.
^ontrealā nesen iztiesāta visai interesanta prāva. 44' gadus vecs hezdarbnieks iesūd?iējis savu bagāto tēvu tiesā, pieprasīdams uzturu un apgādi „atbilsto-šu savam sabiedriskajam stāvoklim". Pēc Kvebekas civillikumiem abiem — vecākiem un bēr-
piespriedusi 44 gadus vecajam bērnam 700 dol. mēnesī no tēva ■kabatas, pēdējam uzdodot samaksāt ari dēla parādus. Lielā„zēna" tēvs, Montrealas uzņēmējs Pols
vietu radis Kanādas metisu sacelšanās vadītājs Luijs RIls, kuru 1885, gadā sodīja ar nāvi. Minētā sacelšanās panāca Manitobas apgabala atzīšanu par provinci.
lielāku elastību komunistu, nometnē"
Sakarā ar pēdējiem notikumiem cechoslovakijā Rletumvācijas valdībā radušās domstarpības, vai atsaukt militā»ros manevrus, kas septembrī paredzēti Dienvidvācijā, tuvu čechoslova-kijas robežai,' vai ari plānu īstenot. Manevros paredzēts iesaistīt 30.ftOO vīni. Austrumvācijas ziņu aģentūra ADN šos plānotos manevrus apzīmē par ,,masīvu cenšanos" iejaukties .politiskā stāvokļa attīstībā cechoslovakijā. Rletumvācijas ārlietu ministrs šrēders pastāv, ka nav iemesla plānu grozīt un fei tā kārtošana atrodas aizsardzības ministrijas ziņā.
IIKĀS ZINAS
® Kāds Austrālijas bumbvedējs: jiem. Gaisa spēku galvenajā mit-zemā lidojumā aizbaidījis padom- nē-Kanberā paskaidrots, ka pat-
ju „zvejas kuģi" un piespiedis tā kapteini mainīt kursu. Padomju kuģis sekojis austrāliešu 17 laivu lielajai zvejas flotilei, kura zvejojusi jūras vēzīšus. Padomju diplomāti sūdzējušies, ka uz zvejas kuģi raidīti divi šāvieni, kas esot «izteikta jūras piratērija". Pirms 3 igadiem kāds padomju „zvejas kuģis" pie Tasmānijas sadūrās ar austrāliešu vaļu ķērā-
NIKSONS PRASA stingrāku rīcību pret kubu
ruļlidojumi pāri austrāliešu zvejas vietām turpināsies tik ilgi, cik būs nepieciešams.
© Losandželosas uzraudzības ie-: stādēm ienākušas ziņas, ka organizēts mēģinājums noindēt apcietināto Sirhanu, kas nošāva senatoru R. Kenediju. Ēdienu Sirha-nam izsniedz pārvietojamā virtuves ierīcē, kura rūpīgi noslēgta^ Losandželosas šerifs izteicies: „Mēs nevēlamies, lai kāds saindētu visu cietuma pārtikas apgādi." Sirhans ieslodzīts cietuma 13. stāvā.
-pretkomūnistiskos elementus at-
<D Senators Stefens Jangs, ASV sei^ta bruņoto spēku komitejas loceklis, izteicies, ka augustā paredzama amerikāņu izlūkkuģa ,;Pueblo'- apkalpes atbrīvošana. Ziemeļkorejieši par to prasa vismaz 100 milj, dolam lielu samaksu un oficiālu atvainošanos par iebraukšanu Ziemelkorejas terri-toriālajos. ūdeņos. Izlūkkuģi „Pu-eblo" sagūstīja'23. janvārī. ASV diplomāti sazinājušies ar Pad. sa vienības pārstāvjieni cenšoties panākt apkalpes atbrīvošanu.
ASV prezidenta amata kandidāts Ričards Niksons kādā preses intervijā izteicies par stingrāku politiku pret Kubu. šāda nostāja* būtu ieņemama arī Kanādai un tām brīvajām Eiropas valstīm, kuras tirgbjas ar Pidela Kastro valdību, — pasvītroja R. Niksons. Viņš prasīja vērst pret Kubu lielāku saimniecisko izolāciju, lai vājinātu Kastro režīmu, kas „eksportē" savus, revolucionārus visā dienvidpuslodē.
No Ņujoriras ziņo, ka komunistu partija par prezidenta ams' ta kandidāti nominējusi 38 gadus veco nēģerieti carieni Mičelu. Viņas kandidatūru uzstā^jis komunistu partijas ģenerālsekretārs Hols, kas ari- pats gatavs kandidēt uz augsto amatu.
Brauciet iepazījbies ar
ABA'VU!
800 akru liela platība ar ^rim privātiem ezeriem un upi Mednieku: un makšķernieku paradīze — 110 jūdzes no To-ronto, pie Havelbck. Latviešu sabiedrība. Zemes gabali pie ezeriem vel dabūjami. Zvanīt
I. Andrejsonam Toronto: 463-7313 vai 4474323
rizētās vienības atrodas kustībā cechoslovakijā jaii kopš nedē-' ļām. Vēl šīs nedēļas sākumā tās
mantojot ari čechu paviršo robežkontroli, lai izvērstu savu «provokatorisko ^ aktivitāti" cechoslovakijā, kurā iesūtot ieročus, lai apbruņptu pretkomūnistiskos spēkus, šim apgalvoju-
OSKARS PERRO pieņem idientus katrā laikā iepriekš pieteicoties pa tālr. LE 5-5555, Toronto
Klusam pārim
3 istabas 2;
—82
i.
APBŪVES GABALI EZERA KRASTĀ
Cena sākot ar $2.100.- līdz $2.500.-. Piebraukšana ar laivu. Lūdz zvanīt Toronto 444'9869
Toronto Window MFG Co. Ltd
1S5 CENTRĒ ST. Ē., RICHMOND HILL. ONT. angitakas kvalit&tM ataminija logus tm durvis. Isdi&ra dažādus logu pu-būvju darbus.
filERENAS genm. zvanīt
darbā 889-1471, mājās BA 5-5314. Edvardam vai Aldonai SPROĢI S
AUSTRA ŠMITS
DaMU FRIZlĒŖgALONg 737 Bloor a, W^jieJ3merToronto. LE 5^6792
LATVISKAS ROTAS . DIMAĪm -r- PULKSTEŅI Z e11 kal es
AMoMspVLENIEKS
VEIKALĀ UH DARBNĪCĀ 964V2 Bloor St. W. Toronto 4 Ont., tālr. 533-2837 Tautiešiem atlaide
Pad. savieMbas militārās vienības pēc Varšavas pakta valstu joprojām atrodoties čechu zemē. • Gireč&fflJ 5,^-siffsmgin tadS mekM'rneesmia piedavojis!":
m negribīgi atstāj čechoslovakiju,
Šā. ^iša toikatūra
BALTIC EXPOŖTING' CO. Ronc^valles Avenue, Toronto 3 Tel. 531-3098 sakarā ar atvaļinājumiem^ lač) jūlija lidz 6. augustam.