UmSk AMEBIK& i
jšu namā ar svinīgu aktu un ■ jtbridi. Hrms tam, sākot ar
5 pēcpusdienā paredzēta vasa^ i darbu pieņemšana, pēcpār-udljumi un jaunu audzēkņu re- ^ ;trēšana. Ģimnāzijas darbā par olotājiem no jauna piesaistīti
Vīks, kas mācīs latvi^u valor . un V. Mēmiece — mā!kslas -ituri. Paredzams, ka ruden! i-bu atsāks ari paidagoģiskā Lse, vkuŗā var pieteikties visi ; sresenti, arī neesot ģimnazi-i audzēkņi, iepriekš sazinoties
direktrisi V. Slaviešu (tāir. i 4258).
■ ■■■■BieBlOBflBBaBIBBBBP'
PAZIŅOJUMS DZIESMU i^VĒļKU APMEKLĒTĀJIEM
ASV latviešu 4. vispārējo dzies« svētku ricības komiteja K]īv° idā ziņo, ka) Kanādas taūtie^ im, kas ieejas kartes atseviš-jos sarikojumos pasūtinājoM pastu, tās rezervētas, bet Kādas pasta darbinieku streika ļ nav izsūtītas. Ja streiks beig-Js pietiekami ātri (jļaredzams, košajā nedēļā. — Red^), kar-> pasūtinātājiem vēl izsūtīs pa stu, bet pretējā gadījumā re-iTētās. kartes būs saņemamas, ■odoties KKvlendā. īidz pasta elka beigām Kanādas tautieši jjas kartes vēl var pasūtinai 1 telefoiīiski, zvanot dienā rici-s komitejas loceklim Albertam srcānam (216^391.2948).
Toronto latviešu kreditsabiedriba
ftvian (Toronto) Credit Union Limited
fl College St., Toronto 4, Oht.
Telef..924':i775 maksā
)'^'» par noguldījumiem
•editsabiedriba izdara visas pa-stās banku operācijas, izsniedz :deviunuSi ijieņem maksājumus r telefonu, elektrības, gāzes un ens lēsēm, izdara naudas pār dūmus, un izsniedz ceļotāju čekus; -.ķ:;--^
SIZĒ AR NAUDAS NOGUtD?-NU VAI AIZDEVUMU IZ-IIEGŠANlf kredīts ABIED-BA IZDARA -DZĪVĪBAS AP-JOSINĀŠA;NU   LĪDZ $2000.00
vai $5000.00. ļrojs atvērts darbdienās no pl 8 vak.
„Tādā gadījumā atstāsti mūsu «vakara sarunu!" iesaucas M. )nāne, „Ziņa jau nebūs, bet rakām taču vajadzētu iznākt, vai j?"
,,Tā ir lieliska idejai" pietrūk-or kājās; un esmu gatavs. aip-impt viešņu un visu pasauli. Par to esi pelnījusi kafiju un rti, pat divas porcijas!" . Brīdi vēlāk: izolētā redakcija ir ēgta: mēs esam ceļā uz kafejr icu. Vč.
PAR RETUMU .. .
latviešu laikraksts/Masot tik» Hja Amerikā" numurui mūsu fo= ^:mīlija Tece. „It sevišķi tagad, reika dēļ abonentiem jau kopš ādēļ tie kļuvuši par lielu retu-nepastāvētu iespēja pasta nepie-aut pašai aizejot to saņemt" Foto: J. liiģers
atvijas ciems
PRĀVESTS ARŅOLDiā ĢROSBACHS; PIE MISIONĀRES ANNAS IRBES iNBM
Nobraucam atkal 30 jūdžu un neskarts un šķīsts, jo to var sūk- dojušas draudzes, šai laikā, kad
apstājamies divu - puslīdz labu lielceļu krustojumā. Esam sasnieguši vietu, kur varētu pacelties otrs Latvijas ciems — Ķurunai-puram; .Tuvumā nav nevienas ēkas, tikai lauki. Ceļa- vienā pusē ipārdošanā 10 akru zemes, kaš:makķā 1400 ASV dolāru. Ja labi grib,. var dabūt vēl iO akru klāt. Lielākais ceļš ved uz Tiruči, kura tikai 18 jūdžu,attālumā. Uz pilsētu ejot auļiobuss. Uzņemu . ar savu fotoaparātu vientuļo krustceļu un lūdzu Dievu, lai piepildītos Stīvena un mans sapnis lai še reiz izskatītos tāpat, ķā tagad Ķarunagara-puri.
Jūdzi tālālc pa sānceļu, paceļas Agarāmas ciems. Tas. krustceļam ir vistuvāk, un uz to Stīvenam ir sevišķa mīlestība. Jau 7 gadus viņš te braucot" un ciema lielākās palmas ēnā stāstot par Kristu. Interese iedzīvotājos esot apbrīnojami liela.; Ap 500 no ciema iemītniekiem esot izteikuši vēlēšanos pāriet kristīgajā ticība. Te būtu ļoti vajadzīgs dievnama. Ciems būtu arī ļielļs atbalsts Ķa. runaipuram čenttain.-lk^ācītājam Stīvenam šai ciemā ir^vēi citi lieli nopelni. Viņš ciemā air musU pēdējos gados sūtītās naudas palīdzību ierīkojis ūdehš sūkni. :
ūdens akā ir vieta, kurā var izcelties ne tikai stridi, bet pat^ kari- Ar spaini. ūdeni drīkst~ smelt tikai kastas ļaudis, jo, ja to dara pāriji (atstumtie), ūdens esot padarīts nešķīsts un^neviens vairs to' nev^r. dzert. Tādēļ arī atstmntajiem ir TmiesDēiami h,t.
nēt kurā katrā traukā. Pirmajā inflācija Indijā nodzinusi rūpiju dienā visi sanākuši ap sūkiii un zemāk nel^ jebkad, par šo nau-brīnījušies. .Daži savā pārgudri-j du var izdarīt lielus darbus. Aga-bā mē^nāju^i ieplvot, ka ne- ram ciemā zeme dievnamam iz-pārtraukta ūdens straume no maksā 80 dolāru un baznīca 1400 akas pa cauruli līdz spainim to- dolāru.
mēr sabojājot akas ūdeni, jo 'sa- gtīvens piekrīt manam priekš-skaroties ar spaini... Bet tad liļ^u^nam, ka dievnamam varētu
tomēr piekāpušies. Tā ciema nomalē tagad var būt arī atstumto būdiņas, un ciema ļaužu vidū iestājies miers, kāds nekad nav bijis,: „•
Pabraucām garām svēto, zirgu tēliem un hindu templim. Apstājamies ciema vidū. No māla būdiņām skrien munis pretim sie vas, bērni un vīri. Daudzi nokrīt Stīvena priekšā pie zemes, lai ar pieri pieskartos smiltīm, citi grib skūpstīt viņa rokas, jo istivens, būdams slims, nav še bijis veselu gadu.
Pretim iznāk pajauns cilYēks. Viņš esot kristīts uņ kristībā.dabūjis vārdu Pauls. -Pietiek ar dar žieni vārdiem., un visi zina, ka esam atbraukuši uz sarunām par dievnama celšanu. Vieta baznīcai būtu, bet atkal ta pati vaina — naudas nav. Lūgumi pēc palīdzības palikuši neatbildēti.
. - - - neiespējami dzi-vot ciema, kurā tikai vifena aka. īenkojot Sūkni, ūdens akā paliek
īSastāj amieš uz laukuma, lai nofotografētos. Pauls aicina tē sanākt visus, kas dievnamu vēlētos. Man blakus droši n^ visam kails,bērniņš. Tas esot;a^ stumtais. Beit KrisļAis saka: bērnam pieder debesu valstība un viņu svētīja- Es uzlieku roku uz bērna galviņas, un mazais laimīgi smaida. Lai Dievs dotu, ka šī bērna dzīve būtu laimīgāka nekā viņa vecākiem, kuri līdz šim tik daudz cietuši
Labprāt gribētu ieiet kādā no šī draudzīgā ciema nto būdiņām, lai redzētu, kā viņi tur dzīvo.. Bet to nedrīkst, ja negrib sagādāt šiem labajiem ļaudīm nepatikšanas. Nebūdams hinds, es apgānītu jebkura 'kastas cilvēka māju. Lai to darītu šķīstu, viņiem visas ieķšsienas būtu jānoziež ar atšķaidītiem 'svētās govs mēsliem.. Labāk: tad aļpValdīt. savu ziņkāri. Tā, nenodarījuši rieviēnani nekā ļauna un modinājul^ uz . j.9,t!fflu^^ bākti čzļyi^^ mies Un ■ aizbraueaml!^t"
„JūS redzējāt, cik ļoti viņiem vajadzīga jūsu .palīdzība. 'Vajadzīgi naudas, līdzekļi, vajadzīgas jūsu ; lūgšanas. Vai nevarat sū. tīt mums';kādu latviešu mācītāju vai "sievieti —. misionāri? Vai jūs "pats nevarat atstāt Austrāliju un..nākt munis. palīgā?" Stī-veņs runā, aicina un lūdz. IGūšt smaga sirds, klausoties un saprotot, ka viss, ko viņš saka, iŗ patiesība. Bet var būt, ka tas pier pildīsies. Dievs jau ir uzklausījis daļu lūgšanu ūn īstā laikā licis daudz cietušajai Latvijas baznīcai spriest par ārmisījas darba atjaunošanu. Pašreiz: Amerikā mūsu. ārmisijas darba sekretāram ir 4000 dolāru; kurus sažie-
likt uzrakstu ;,Latvian ■ Tamil Evangelical Lutheran Church". Tas būtu skaists piemineklis: ne tikai mūsu baznīcai, bet arī Latvijas vārdam. Protams, viss atkarīgs no Baznīcas virsvaldes, kad tā lasīs manu ziņojumu, vai tas piepildīsies. —■
Pēc vienas dienas ^Ķaciemoša-nās Tiruči, Stīvena ģimene, siru-nām ar darbiniekiem, kuri visi ir ar mieru stāties mūsu baznīcas darbā, un gara ceļa, esmu kopā ar; Stīvenu atkal Madrasā pie Annas Irbes. Mēlinājums dabūt telefona sarunu ar Tamilu baznīcas bīskapu C.G. Dilu (Diehl) mums nebija izdevies^ jo iMSķaps atradās, atvaļinājumā kalnos, kur nav tālruņa.-Un nav pieņemšanas, Noklausījusies mūsii ziņojumu, sirmā misionāre Anna Irbe it kā atdzīvojas. Valoda kļūst spirgtāka un kustības straujākas. Tā nevarot iesākto atstāt. Ja nav izdevies sastapties ar :bīsk:aļpū, tad viņam jāraksta, ļm tas jādara nekavējoties, jo bīskaps drīz braucot uz Eiropu.
Iegūti jauni draugi
(Pārnesums no 1. Ipp.) ;
daudzajiem sargu torņienL Ko gan visu komunisti nedara, lai cilvēkiem .nebūtu iespējams izbēgt no viņu sarkanās ,paradī-zes'. Man šis robežas apmeklējums kļuva par jo sevišķu pār^ dzīvojumu, jo nejauši bijām ieradušies tajā vietā, kurā desmit dienu  pēc mana jaunākā dēla piedzimšanas   kopā ar ģimeni
Līisis. „Brinba viņa izpratnē sniedzās tikai līdz utilitārai kalpošanai partijas noteikto mērķu: sasniegšanai. Arī literatūrai esot jākalpo šiem mērķiem. Kļādasi un trūkumus tādēļ nevajagot; pārāk izcelt. Daži rakstnieki to darījuši, tādēļ esot sodīti. Vēlāk mans sarunas biedrs toņaer kļuva pavisam atturīgs im vēss. liti-kam atskārta, ka iaarunājies tā* kā nedrikst. .
Raksta autors prāvests Arnolds firncKorti,^/       .V ^ Eduards Putniņš Utvij« ev lut lata) nn māciejs
Tordnto. Abi ne vim drimi^i^TS ™f PK»5rsēdē t„. .. _ """""si aia. gada, bet reizē 1928 miflā
Latnps universitāte saka studēt teoloģiju un reizēlsiifis^. dijas ari beidza.VVēI vairāk    abi iS^im»^.. ^'^^ ordinēti;jelgav»sSv. Annas WaiS^rtf«^^
mācītāj irbā aizvadltfe^g^f^."^^^^
pārbēgu no Vācijas austrumu zonas ^erikāņu pārvaldītajā joslā. .Tas bija 1945. gada 12. jūnijā.
Ceļojuma laikā.mums bija iespēja iepazīties ar baznīcām vsi ,0 darbu, kultūras pasākumiem un saimnieciskajiem uzņēmumiem, cik nu samērā īsā laika sprīdī - iespējams. Uzņemšana vi-sur bija lieliska, šai ziņā vācieši ir tiešām nepārspējami. Domāju, ka Rietumvāčijas valdības ielūgums bija uzticības apliecinājums mūsu tautas rītdienai, Par
SASKAŅOTAS SKOLU. MĀCĪBU
PROGRAMMAS       ' ..
Kanādas un ASV latviešu sko^ lu valdes 27. un 28. jūlijā pulcējās ikopīgā sēdē katskilu kalnps, lai apspriestu mācību pro
mu sa^aņošanu, grāmatu papildināšanu un citus skolu darbam
— II .....iiii
lEPAZiŠANĀS AR ...v /
CPāmesums no 2. ^p.) malā jr ērta pārģērbšanās kabīne, kadu daža liela nometne nav varējusi atļauties uzcelt pat no vislētākajiem materiāliem.
Pamazām tuvojas r vakars. Saule aizgrimst aiz niežu galotnēm. - ."^isur -citur tas nozīmētu ātru tumsas iestāšanos, bet ne tā Tērvetē. ^ Rietumu pusē iri ŗp^tau^sti kalni,: un 'saule- atstaro vēllabii laiku pārupes mežos. ;
.Nometnē   karoga nolaišanas ' ceiremoniāls ir īss — ar nodziedātu pantiņu „Nu es gribu gulēt iet." Toties jo svinīgāks tas ir Tītos., Vēl ižSbai dienas gaismai valdot, visi . nometnes. tautieši pulcējas pie ņgiinskura upmalā, iepretim peldētavai. un viesu mājai. Mēiteņii vadītājai me saīsinājusi pasaku par Ansī-ti un Ģrietiņu.. Meiteiies plaslēp-(jas aiz galda; un ^sākaš leļļu teātris: nomaldījušies riiežāj pie piparkūku liīajiņas parādās Ansī-. tis un Grietiņa, pazudina raganu un atgriežas laimīgi mājās. Tad sākas mazāko bērnu priekšnesumi, kuri gan ir īsi, bet izpildītāju balsis tik dzidras un tīras, ka katrs vārds saprotams. Ari.viņu . sejas nav sastingušas. Tā Anniņa ' pēc zāļu ieņemšanas sāk strauji lēkāt, jo aizmirsusi: tās iepriekš labi sakratīt. Uz jautāj.umu> kura vista gudrāka. — melna vai balta, droša atbilde ir, ka melnā, jo tā māk izdēt baltas olas, bet baltā nevar melnas. Arī Kār-. lītis uz:'tiešu jautājumu tikpat tieši atbild: l^K^epus uzlabojies, : jo visu naktr vingrinājies." ^^;V^ siem dialogiem, seko dziesmas. Uzvedumā „Sēne un ozoliņš" piedalās S dalībnieki,- paveicos uz-devmnu raiti un labā izteiksmē. 'Meiteņu grupa ,jRieksti", kuru vada Alda Plūme, saņem apbalvojumu pār labāko grupas, spēli. — Tāds bija viens no sestdienu ^ ugunskura vakaiiem bērnu n^ metnes laikā. .
Kad pie debešīni • sāk iezaigō-tiesžvaigzņeSi) bērni dodas :uz savām naktsmītnēm, bēt pieaugušie, vēl pasēd!' pie galdiem viesu mājā, uzkožot 1 un patērzējot. Tad ieskanas tautās dziesmas, turpinoties mazliet pāri. pusnaktij. Izejam laukā. Klusums liekas gandrīz absolūts, un niirdzo-šais miers debess .augstumos liek
• . apklust vārdiem un domām. Tad
ieplīvoja^-slŗāi^as^^^ uzvārdi;:bet taj^
redzama parādība v^ldzma acis ļļ\^   .- —
Pēdējais vakars paiet gāŗās un dedzīgās sarunās, jd rīt priekšpusdienā atietmania lidmašīna uz Kalkutu. . :
Agri no rīta steidzos sastādīt lūgumrakstu bīskapam Pīlam, lai viņš atļautu Laļr/ijas bāzmcai atsākt ārmisijas darbumūsu izvēlētajā apgabalā. Pieceļas no klona grīdas' mācītājs Stīvens,. kur viņš nākti gulējis, un nāk man palīgā, ierodas Anna Irbe, lai ari kaut ko pieliktu un kaut ko no raksta bīskapam nosntrotu. Bet nu garās lapas ir jāpārrakstai ar rakstāmmašīnu. Kur tādu ņemt? Stīvena meita Dēzija skrien uz kaimiņiem pie tālruņa. Viss velti. Rakstāmm£^īņas iiav ne Madra-sas luterāņu, ne katoļu mācītā jiem, ne ārstam, ne slimnīcai. Beidzot Dēzija: drāžas automs^ī-nā ūz Universitāti. Viņa droši zinot, ka universitātes kancelejā esot rakstāmmašīnā.
Bet lidniašīna negaida. Esam jaii lidlaukā, bet Dēzijas nav. Tālākais seko kā kino filmā. Dažas ■minūtes pirms lidmašīnas atieša nās uzgaidāmajās telpās ieskrien Dēzija, sasarkusi tin papīrierii ro kā. Stīvens saka, lai nelasot, bet tikai parakstot. Pārskrienu acīm d^ai ņo raksta un šausmās ŗe-dzU, ka kļūdu bezgala daudz. Ka lai : tādu rakstu iesniedz- toīska pam? Bet ari Anna Irbe skubina parakstīt un sola kļūdas mājā ar roku izlabot. Parakstos un steidzos uz durvīm.
;. ; IRBES;CEĻOJUMA PIEZĪMES:(2). /■ €AURI PRERIJM V' ■
Karizāsas pavalsts atšķiras ar to, ka še daudz lielāka brīvība braukšanas ātruma ziņā, ari citāda daba un ainavas. Atļautais braukšanas- ātrums Kanzasā 8o jūdžu stundā, lielāks nekā citur ASV, izņeniot .Nevadu, kur nav nekādu ātrumā ierobežojumu. Ja sākumā piesardzīgi brauc ar tikai 7t() jūdžu ātrumu, tad pārējie braucēji, kuŗiiem pat atļautais ātrums par mazu, pamudi: na piespiest pedāli tā, lai" ātru-,ma mērītāja adata pārlēktu 80 jūdžu robežai. Un tiešām, ari šis ātrums neliekas par, lielu, vax-.būt pa atvērto loģu: jūtama tikai stiprāka vēja pūsma. Kad otra
Vēl rokas spiedieni, un atvad-vārdi. Redzu, ķa Aniia^īrbe; smaida. Nekad nebiju redzējis misionāri smaidām. Kas var ieskatīties cilvēka sirdī lin izzināt viņa domas? Bet tad pēkšņi man ataust gaisma: misionāre smaida tādēļ; kā redz sava darba turpinājumu, uz ko neviens vairs nevarēja cerēt; . .Pie lidmašīnas apstājos un atskatos. Liels ļaužu pulks raugās šurp, bet visu vidū priekšā stāv Anna irbe — kailu galvu, plīvojošiem sirmiem iriatiem un basām kājām. Viņa vicina roku un smaida.
Prāv. A. Grosbachs
adata rāda gandrīz ti^u deg\nle-ļu tvertni, jāmeklē kāda pildīta^ va. Austrumos to bija tik daudz, ka varēja izvēlēties šķirni, še jāņem tā, ķuŗa tuvākajā vietā da-ijama, jo pUdītavas viena no otras atrodas jūdzēm tālu.
to varam būt pateicīgi, jo drau- nozīmīgus jautājumus. Rakstvei^ gu mums vairs nav atUcis sevis- vairākus ierosinājumus bija ķi daudz. Katrs amats prasa ari AustrāUjas iatŗiēšu
zināmu amata cieņu. To izjutu vi- skolas. Tā:.šī sanāksme at^ta. šā ceļojuma laikā. Neviens man Par noamigu notikumu m nelika mam't, ka esmu tikai sa^ tikai Ziemeļamerikas, bet pat vi-mērā nelikās trimdas' bazm-cas brivās pasaules latviešu sko-garīgais vadītājs, viens no tiem darbības vienveidošanā un koordinēšanā. •
Mācību progranunu saskaņošana   latviešu  pamatskolām un ģinrnazijām jau pavirzījusies tik' tālu, ka tuvākajā laikā jaunās progrsmimas varēs pavairot un
kurus daži lEskata par nevēlamiem sadarbības traucētajiem šajā glumās koeksistences lal-l kā."
78 DZIESMAS . ....   : :.v
(Pārnesums no 3. Ipp.) listi nav paši visturīgākiecilvēki svešumā, tad varbūt šoreiz pēc „Zelta. Ābeles" idejas viņiem varētu palīdzēt. vietējās bagātākās latviešu organizācijas, šos krājumus dāvinot koru īpašumā un lietošanā; Būs reta māja, kur neredzēsim nevienas latviešu gleznas, un būtu laiks, kad arī citu -mākslu cienītāji ievietotu minēto kora dziesmu ;krāju-mu kaut vai savā grāmatu plauktā kā lietisku pierādījumu latviešu mūzikas aktivitātei ..patvē-■ruma zemē. Bet koru diriģenti un dziedātāji no šim 78 dziesmām varēs ilgi smelties „jaunās skaņas un saskaņas", kuras ra-dījuši latviešu dziedātāju un diriģentu tuvākie draugi — latviešu komponisti.
Bez pāris piezīniēm tomēr neiztikt. Krājumā trūkst komponistu pilna vārda, kas it sevišķi jaunatnē var radīt pārpratumus Ir mums vairāki Kalniņi, Medi-ņi. Ozoliņi, yītoliņiu.t..t. Arī šo rindu autora priekšvārds abās "dziesmās rakstīts ar dažādu burtu.- Satura rādītājā gan
un sirdi. Jānožēlo, ka Montrealas latvie
dība bija nepieciešama .arī tau-ļļtas dziesmas apzīmēšanai. Krā-
si īsti neprot novērtēt šī dabas juma sastopam gan „Tautas.dz
stūrīša mierigo im cildeno skaistumu, fcuŗā ir viss, ko cilvēka sirds vēlas izdāvot ļ3abā. Citādi visi iemērītie zemesgabali bū^ tu jau pārdoti uņ Tērvetē radies mazs latviskā stipruma cietoksnis. Novēlot to beidzot atklāt un pareizi novērtēt, tikai negribīgi dodamies atceļā.      J. U.
gan „Latvju tautas dziesma", gan, „T. dz.", gan ,,LatVr t. dz."
Grāmatai gaumīgu vāku un ti tullapu veidojis. Arnolds Sildegs, tā iespiesta Alfrēda Kalnāja spiestuvē. „78 dziesmas" pieprasāmas Amerikas latviešu. koŗu apvienībai.
Už jautājumu, vai ceļojuma lai kā bijis iespējams kaut ko darīt iesūtīt visām :sk6lām. aii Latvijas laba, ārchibīsk^^^      Līdz šim jūtami triikumi biju-bildēja: gļ arī mācību, iīdzelļu un grama-
„Samērā daudz. Kopā esot, vi- tu sagādē.   Dažos priekšmetos,; si sadraudzējāmies, jutāmies tie- piemēram, Latvijas Vēsturē, niā-šām kā viena saime.   Kopā ar čību grāmatas jau izpārdotas, igauņu prāvestu A. Kolmeisteru bet vair^Os citos priekšmetos ■ ^„ „    .     _ .. ,      centos izmantot Mtru iespēju,lai ^'i^^^^^
"^f'^.ŗ^r^^ ^MMimrrrūmzemBsm^^ un uzlabot,
1^^' bdz^umiem. tas likteni. Kad bijām apskatīju- Pieskaņojoties pašreizējiem V '^egabenc^ķ^^ ši Berlīnes kauna mūri staltiem, šo jautājmnu turpinās
^ n^Sf^ n^" ari vācieši bija pastāstījuši par kārtot sa2iņā ar latviešu centŗā-
Ss~1&S^'^^ savām bēcmm, mēs i^^^       ]£Sf^^^ ^ 1iem zariem. Citur atseviški.S-f^f^
ku pudm>i. Vietām vēja rotators kos, kas bija 3«)paa^^^ Daž- Ta ka šis gads izsludln&ts par gādā par vajadzīgo ūdeni goviU '^'"^ ^^""^^ but ļoti nozumgi, latviešu jaunatnes gadu, kopjsē-ganāmpulkiem, kuri karstus "ļf^l)^tevāpj^laktu, to ff .<W)^?!, i?^^^^ ™ meMē vēsmnu koku. ēnā. zaļajā ^^^5^^^^^^ šabiedrAju, bet ga^v^o-
prērijā-brižiem redzami dzelteni krīt Etiopijai, kuras ^p^^^ kart bemu vecākus veltīt lielāku nopļautu  'kviešu  lauM. Dažās "^^'^•■^^^^^^ jauns un vērību  latviešu skolu darbības
vietās arāji ar traktoriem jau inteliģents profesors - mūs se- sekmēšanai un .riipēties, lai visi sagatavo zemi nākošajai sējai višķi sīki.izjautāja par visu.kas latviešu bērni skolas apmeklētu, aiz sevis saceļot putekļu māfeoM^'^^P? padomju okupācij^^^^^ noti- Vietās, kurās latviešu skolas nav, Kanzasā ir gaJasūnkviešu^^^^ cis Baltijas vaBtis: Papildus pa- ļa^^ var iegūt, ir^
me. Neviļus jādomā par laiku stāstītajam   solījāmies  viņam coties neklātienes Iskolās, kādas pirnls pārsimt gadiem, kad lie- nosūtīt attiecīgus materiālus, šī pastāv pie Toronto' latvl^u.tau-lāko daļu Amerikas klāja prēri- ceļojuma;laikā ieguvu labus drai^^ tas augstskolas, jas un bizonu bari joņoja pāri gus. Domāju ār viņiem saraksti-   Sēde no  Kanādas piedalījās kalniem un 'lejām, gādājot par ties ari nākotnē." LNAK izglītības nozares vadīfājs
pietiekamu mec^jumu zemes intervijai nobeigumā ^,iiM^^:^^.^^oniD pirmiedāvotājiem indiāņiem. Bet .^aps A. Lūsis pastāstīja, to ātce- f sestdienas skolas pārzine tad ieradās bālģmiji un spdr- Toronto viņam Udmašīrm A. Martmsonem-Toronto^^^^^ ta pēc apšāva bizoņus. Tagad te bi^kus sēdējis kāds;Pad.s^^ su tautas.augst^as «est^eiias. ganās gaļas lopi. Visur baltie cii- -bas diplomāts, kas devies uz |™jas^direkte^^ V. Sla^ vāki sacēluši savas majas im bū- leksiku; samērā jauns cilvēks, šf; ASV skolu pārstāv^ di^as. • ka^ laM runājis angUski. to^ ciju vadīja:Aŗn^
i«f^^^J«f«c. «5««,«„c,^^ 1^^^ izglītības biroja vadi-
iLaiks ir karsts. Pēcpusdienā jusas mteresantas pārrunas, ku- Blumberss piē debess, manāmi melni māko ru rezultātā pa^^ ņl; Prērijā un laukos vējš dzena atzinies, ka komunistu partijapar smilšu virpulusi kas vienmuļajā gātnē .pielaidusi kļūdas, īpaši at-    ::: j..-::/: apkārtnē izskatās  lieliski. Bet tieksmē uz.reliģiju un baznīcu. ^ Ari Aiiglijā turpmāk uz ciga. pēkšņi šāds virpuUs paceļas ari Viņs solījies izlasīt an Jauno de- rešu' kārbiņām būs uzraksts, ka uz braucamceļa, vienā mirklī sa- rību. „Par spiti liberālai domāša- smēķēšana   apdraud i veselību.
K. No
gaitu
bija mazs tomādo (viesuļvētras) virpulis, kās šai apkārtnē ir vi- ... sai parasta parādība, it sevišķi; paris stundām tālumā var nia
pirms pērkona negala.
Bet debesis kļuvušas niebias, -ir tumšs kā^ naktī. Tad tumsu pāršķeļ gaiši zibeņi, sekojot spēcīgiem  pērkona  dārdiem. Sāk
nīt kalriu kontūras. Tuvojamies Denverai, kuru še sauc par jūdzi augsto pilsētu. :
:Nō Ņujorkas izbraucot, bijām lēsuši, ka Denveru sāsniegsini
JAUNATNES. IESVĒTĪŠANA    SV. KATRĪNĀS ' Sv. Katrīnu latviešu ev.-lut. drau dzē māc. J. PrauliņI zi. jūlijā iesvētīja divas jaunietes    Rutu Zvejnieci (pa kreisi) un Baibu Zvejnieci; aizmugurē draudzes pjriekšssieScs H. Grebie im mad-tājs J. Praiiliņšo      ' ' Foto: J. Liģers
krist lielas atsevišķas lāses, ku- .ceturtajā dienā. Labie ceļi un ras ātri pieaug lietus, gāzē. Ceļš lielais atļautaisbraukšanas āt-pltidoka maza upīte, mašīnās fums tomēr.palīdzēja šo. pilsē-stiklu tīrītāji nespēj noraust no tu sašriiegt. jau trešās dienas va-logiem visu ūdeni, redzamība sa- karā. Piebraucot pie sarunātās mazinās uz nedaudz .soļiem, nakts mītnes Ilmāra Baloža ģi-braūkt var tikai lēnām^ Tad iz- menes mājā Denveras ziemeļga-mirkušās bremzes vairs,nedar- lā, atklājas, ka neviens mūs tik bojās un jāmeklē kāda klusāka ātri nav'gaidījis'. Pie durvīm deg 'Vietiņā ceļa malā,.kur apstāties uguiis, bet .iekšā netiekam. Mē-un pavadīt; negaisa laikii'..Pēc ģinām .ielas puse, tad sētas -pu-pusstundas ir atkal: gaišs, tikai gē, bet- nevienas durvis neveras, ildens vēl nav noskrējis no brau- skatāmies, vai kaut kur: nav pa-camceļa. Ari dienas 'karstums iz-- slēpta atslēga, bet neatklājam gaisis. . ne zīmītes, ne atslēgas. Kad mā-
■ Kanzāsu aplīmē i>ar pusceļa Jas saimniekL ari pēc stundas ne pavalsti, jo • še  pie Lebanonas ra^prjagudro, ^ka ņo^idro^ miestiņa atrodas ASV ^ografis: mājastēva^ .pazušanu". Ta to kais centrs, kas ar daiādām zī- miH^s zmamrdazuDeny^^^^ mēm īpaši apzīmēts. Liekas, to ^«s^,^^^^^^^^^ šai pavalstī latvieši dzīvojuši ^.^^-^^^^^^^ jau ilgi pirms lielās „dīpīšu" ie: Jāpiezvana. .Tik maza latviešu^ ko-ceļošLas^ akcijas sākumā; joņo^ ļomja viens otiŗ.gaitas t^ jot pa ātrcelu, pēkšņi parādās ?aii_ labŗ zm.^au cetur^ja^ rne-uzraksts, to nākošā nobrauktu- ^nnajurna izdodam sa^^^^^^^ ve ir Rīgas ceļš. Kas cits būtu timm, kasjar pateik^^^ ceļam devis šo nosaukmnu,: ja ^] aizbraukusi aiz Spnngie^^ ne kāds latvietis? Vai, varbūt, ari skatities^gu^dresurās pneķšrie-kādā citā valodā ir šads vārds? ^ sumiŗ.^. Ŗrtumam ari^^
/ ■  dabūt Baložu majas atslēgu, jp Pārbraucot Kolorado pavalsts- bija zināms, ita ciemiņi ho Ņu-robežu, netodas dabas pannai- jorkas tomēr varētu ierasties, ņas nav manāmas, tikai brauķ- Tā beidzot varam svešā dzīvok-šanas ātrums  jāsamaziria. Pēc n justies to inājās. Kad pēc puš^
nakts pārrodas saimnieki, lomas ir mainītas, jo ciemiņi jau jū-. tas kā mājinieki...,
Nākošajā dienā Baložu ģiine-ne mūs pacienā ar bifeļa cepeti. Ja pirms ēšanas mazliet bažījamies, vai bifeļa gaļa nebūs par sīkstu, tad' vēlāk cepeti varam tikai slavēt. Garša mazliet at^ķi-: rīgā no vērša gaļas, bet sīkstuma nav. žēl tikai, ka cilvēks spēj notiesāt vienīgi: tik daudz, cik vēders ņem
. Denveras apkārtnē var baudīt lētu jāšanas prieku. Nav tālu jā^ : brauc, lai noīrētu zirgus pāris stundu izjājienam. SevišķU' prieku tas sagādā bērniem. Tomēr •īsi pinns jāšanas laito beigšanās notiek nelaimes gadījums: no zirga nokrit Baložu 6 gadu vecš meita; Silva. Kritiens izrādās tik nelaimīgs, ka bez nobrāzumiem viņai divās vietās pārlauzta roka.. Ar staļļa darbinieku palīdzību. meiteni nogādājam Bolderu slimnīcā, bet pēc ģipša- pārsēju-ma uzlikšanas viņu atlaiž dziedināties mājās..
; Pinndienas ritā esam paredzējuši ceļojumu tīļrpināt uz Klinšu kalniem, bet liekas, ka laimas māiriuia rņums pagriezusi muguru : kaut kas ar automašīnu nav kā,rtībā. Zem tās sakrājusies liela ūdens peļķe. Noskaidrojot tās rašanos, izrādās, to jālabo dze-siņātājs. Tā :Denverā jāpaliek . vienu dienti; ilgāk.
(Tiupir^jums sekos). /