Published twice weeklyi by tbe Latvian' Relief Bociety of Canada „Daugavas Vanagi" Business Office: 491 College St.,
Toronto 4, Ontario, Canada Telephones: 921—7121; 465-7002
Editor-in-Chief: ALFRĒDS VINCELS . United States Editorial Offices: 'New Tork: Editor — V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., BfonxN.Y. 10466, U.Siio Cbieago: Editor — Z. Eēlere, 2511 N. Kimball Ave., CMcago, III,
U.S.A.
WEDNESMY, AUGUST 28,1968
ī.
S9. N-RS.
TREŠDIENA, 1968. GADA 28. AUGUSTS
18. GADS
AUTHOMZED AS SEGOND CLASS MAIL BY ^^ST 0 . - ŗ .^^^ OTTAWA
AN© FOR PATMENT OF POSTAGE li^ 'cASM
Isnāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā «Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINOēLS Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto8 ^ Ont, Canada; tĀlr. 465y.790Ž,
Birojs: 491 College St,, Toronto 4, .
Ont., Kanāda mr.^921-~7123
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBĒ 4035 Rombouts Ave., Brons N.Y. 10466. U.S.A. Tālrunis 994—7917
Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLER®, 2511 N. Kimball Ave., Cbicago, Hl, 60647. U.S.A., tālrunis 486—8975
m
eras
SFECIĀLRAKSTS «LATVIJAI. AMERIKA" NO VAŠINGTONAS
Lai kāds būtu čechoslovakijas ņam toija nepieciešainas ari ie-notikumu gala rezultāts, tiener priekšējo partijas vadoņu varas apšaubāmi pašos pamatos iespai- neitralizēšanai. Pareizi novērtē-dos pasaules politisko notikumu jot augošo nemieru plašajās tau-.
attīstFou turpmākajos gados, šķiet, ka čechoslovakijas okupā-'cija beidzot 'pasaulei- atdarījusi acis, liekot ^ saprast, ka uzticēšanās Maskavai ir vis^ielāJkā vieglprātība un ka visiem Kremļa dotajiem solījumiem un parakstītajiem līgumiem ir tikai papīra vērtība. Jo svarīgāk tas, ka. tieši čechoslovakijas gadījumā spilgti pierādīts, ka katrā konferencē Maskavas delegāti aiz muguras slēpj sitienam sagatavotu dūri, kuru, pienākot izdevībai, bez kavēšanās brutālā veidā arī „laiž darbā". Rietumu sapņus, ka miermīlīga koeksistence ar Pad< savienību ir iespējama, kā; iB burvja mājienu un izgaisinājuši sar-kanarmijas tanki Prāgas ' ielās. Koeksistence Maskavas izpratnē ir tās prasību un diktāta pieņemšana, — to tagad saprot ari. tie, kuŗus Kremļa melīgā propaganda un divkosība pēckaļ-a periodā bija padarījusi neredzīguis.
Kaunīgi sāk apklust ari tās balsis, kuras visu mūsdienu nelaimju sākumu un 'galu meklēja vienīgi Vašingtonā. Zīmīgi, kā daudzas no šīm balsīm, kuras vēl nesen vaimanāja par ASV «agresiju" Vietnamā, tagad tikai platoniski nosoda Maskavu, ar plakātiem ielu demonstrācijās neprotestējot pret: Kremļa 'kailo agre-siju. Ir labi, ka šo profesionālo protestētāju vietā visā pasaulē tagad spontāni pret Kremļa nclbu protestē cilvēki, kuriem t.s. lielā politika līdz šim likās tāla un vienaldzīga lieta. Kremlis beidzot Tvisā kailumā atklājis savu īsto seju. Tagad ari; AĢV militārās sagatavotības nepieciešamib^ noliedzēji sāk saprast, ka komunisms ne par matu nav mainījies vai liberālizējies. Vienīgais, ko Maskavas palītbirojs respektē, ir spāks.
Jau atskanējušas balsis, ka sakarā ar notikumiem čechoslo-«irakijā agri vai vēlu trešais pasaules karš -^Rietumu izšķīrēja konfrontācija ar Pad. savienību — kļuvis nenovēršams: Daži notikumu komentētāji jau min 1972. gadu par šā gadsimta izšķirošā pagriezienaļ gadu, jo Pad. :sa^ vienība jīdz tam būšot aiziiteigU' sies priekšā A^V militārajam pārākumam. Tādēļ valda pārliecība, ka tikmēr, kamēr ASV vēl ir militāri pārākas, Maska/va atturēsies no jauna „Cechoslovakijas gājiena" valstīs šaipus dzelzs aizkaram. Bet, ja kādu dienu Kremlis savu tanku ēna iedomātos radīt politiskas pārmaiņas Rietum-Vācijā, Somijā vai Francijā, Vašingtona būs spiesta tāpat kā Vietnamā pateikt: „Mērs nu ir pilns!"
Notikumus čechoslovakijā satraukuma iespaidā komentātoru vairākums novērtē kā Maskavas iejaukšanos citaq suverēnas valsts iekšējās lietās. Nav tomēr jāaizmirst, ka patiesībā Pad. savienība šoreiz apspiež savii sabiedroto, komunistiskas iekārtas vasaļ-valsti, kura iedrošinājusies runāt pr^im Kremļa diktātam. Nav arī jāaizmirst; lai cik stipri Dubčeks ieguvis liberāla reformista seju, viņš tomēr, ir un paliek komunists, kuram nav ne prātā īstas demokrātijas atjaunošana čechoslovakijā. Ar savām reformām Dubčeks tikai centās atjaunot No-votnija valdīšanas laikā līdz nullei nokrituSo komunistu partijas populfiīitStl tautā. Reformas vī-
tas masās, Dubčeks šāgada sākumā kādā televīzijas runā teica: Tauta ar līdzšinējo partijas vadību bija nemierā. Tā kā tautu pārveidot mēs nespējam, tad pārveidojām partijas vadību!"
Apstākļu sagadīšanās dēļ Dub-čeka pieļautās, bet ne ierosinātās reformas, galvenokārt kritikas un vārda brīvība, Maskavas uztverē aizgāja par tālu. Brīvais vārds Kremlim ir bīstamāks par atombumbu. Brīvais vārds taču ir domu brīvības izpaudums, bet sabiedrībā, kas brīvi .■domā, ortodoksālais komunisms nevar eksistēt. To Kremlis apzinās, tādēļ izšķīrās par domāt sākušo slova ku un čechu jaunieslodzīšanu cietumā, kurā pat domāt nav atļauts. To Maskava spēja realizēt vienīgi ar savām tanku divīzijām.
Lai iemidzinātu pasaules sabiedrisko domu, ir iespējams, ka Kremlis sūta atpakaļ uz Prāgu pat stūrgalvīgo Dubčeku, lai tas turpinātu valdīt nevis kā reformists, bet gan Maskavas prokon-suls. Nav jāaizmirst, ka jau 1948. gadā Maskava Dubčeku šim uzdevumam sagatavoja, kad šis slo-vku komunistu pagrldnieks mācījās augstākajā partijas funkcionāru akadēmijā.: Zīmīgi, ka tai pašā laikā šai partijas skolā pēdējo -sl^ējiunu savai tālākajai karjerai guva ari kāds cits daudzsološs «students" ^' Leonīds Brežņevs. Likteņa ironija gribējuši/lai Brežņevam tagad piekristu sava bijušā «studiju" bi^edra vēlreizēja pārskološana. Tas nav viegls uzdevums, jo pašreizējais Kremļa gūstekhls Dubčeks arī Brežņevam ir ciets rieksts. Slova-ku valpdā „dubček" nozīmē „ozo-liņš". liEbi Dubčeku pazīstot, Brežņevs izteicies: „0n ne kakoj dubček, on nastojaščij dub!" (Viņš nav nekāds ozoliņš, bet īsts ozols!) Slovaku ozoliņu, kas ar vienīgi slovakiem raksturīgu ietiepību neliecas tik viegli kā stiprākais ozols, nav viegli piecu dienu Ugās sarunās Maskavā padarīt mīkstu pat Brežņevam. Dubčeks, lai kā negribētu uzņemties čechoslovakijas jaunā kvis-linga lomu, beigu beigās, liekas, tomēr būs'spiests piekāpties; jo Maskavas militārās okupācijas rezultātā viņam pašreiz citas iespējas nav. Maskavai savukārt tā ir vienīgā iespēja saglabāt savu prestižu.
Ja Dubčeks aļpsollsieš iegrožot brīvībā palaisto čechoslovakijas presi un apņemsies turpmāk soļot pa „īsto" Maskavas ieteikto sociālisma celšanas ceļu, samierinoties ar sdnāma Varšavas pakta valstu karaspēka kbhtigenta palikšanu Cechosiovakijā robežu sargāšanai pret ,4mperiālisti.sko revanšistu iebrukumu",'tad atceļš uz Prāgu viņam būs atkal brīvs. Kas. tad notiks ar Dubčeka popularitāti tautā, nav grūti zīlējams, bet vilks vismaz būs; paēdis un kaza palikusi dzīva. Varbūt ar laiku riepatikarnajai čechoslovakijas okupācijai pāraugs aizmirstības zāle uh ,ķādu; dienu Kremlim šobrīd : vēl nepieciešamais Dubčeks var izkrist no sava Prāgas darba kabineta piektā stāva loga, atbrīvojot ceļu Maskavas pavisam paklausīgam čechoslova-ku Kircherišteinam. - Ļoti iespējams, ka ar šādu iespēju šobrīd sevi mierina Brežņevs. Bet — (Nobeigums 8. Ipp.)
A. Sedasdēls
tēvzemei
šobrīd tā skan un plūst uz vēl brīvajā dzimtenē, bija dzimteni no liela ģeogrāfiska tā- kumi, kas radīja ārkārtīgu iek-luma, bet tā vuesaraujami tuva sēju saviļņojumu. Tas izrādīja dvēselei. Neticīgie kādreiz šau- nacionālās pašapziņas kāpināju» bījās par mūSgo Latviju, ienaid' mu, izoēla un stiprināja ap-
i nieki par to ņirgājās, bet nelabvēļi smīnēja. Daļa ticīgo uzskatīja, ka mūšags ir tikai Dievs un Viņa mācības, bet viss pārējais pakļauts maiņām, dažkārt asām un pārsteidzošām. Bet šīm argu-mentācijam, par cik tās cenšas sevi ieteikt un izviraties, mēs gribam nostādīt pretim mūago Latviju, kura nesaraujami sais tīta ar latviešu tautas paaudžu mūžiem. Ne fiziskajai izpratnē, bet gan garīga uni ideoloģiska spēka nozīmē, jo mūsu tautai allaž bijis kāds mērķis, kāda cen^ šanās pēc savas zemes un brīvības.
Ja šobrid lepnumā paveram savas vēstures posmus, pavērojam norises un centienus, kuri tajos ir rakstīti, tad redzam un izprotam, ka jau pirms
VASARAS ■ NOMETNEI BEIDZOTIES
Toronto Sv. Jāņa draudzes īpašumā Saulainē vasaras nometni beidzot un atskatoties uz veikto darbu, sarīkojumiem un visu, kas labi izdevies un kas nākošajā vasarā jālabo, nometnes vadītājs Guntis Šiliņi ar meiteņu vadītāju IM Korolkēvičii vēl pārrunā aizvadītās norises,
■ , Foto: J. Liģers
vēsturiskajiem septiņiem apspiestības gadsimtiem mūsu tautas dvēselē un ilgās virmojusi doma par kaut ko savu, sev piederigu, iegūstamu, mūžos paturamu un nosargājamu.
Tas bijis ilgs degšanas, pareizāk sakot, gruzdēšanas process mūsu centienos, kamēr izšāvās liesma un piepildījās sapnis par
ziņu par savas tautas tiesībām dzīvot un pastāvēt brīvības gais° raā un laimē.
Ja mums ifksa. ar lielu novēloša* nos radās iespēja izcīnīt un veidot savu valsti, tad savās dvēselēs jau kopš latviešu īpaaudž^ nākšanas zem šīs saules es^m auklējuši domu par Latviju — tai ir bijusi mūžīguma iezīme.
Lieka būtu uzskaite, cik daudz un cik iespaidīgi dziesma palīdzējusi mūsu tautas paaudzēm ine tikai ikdiena gaitās ejot, bet'arī domājot un cīnoties par inēr-, ķiem ar varenības nokrāsu.
šobrīd tā atkal piestājas; mūsu skatienam un iekļaujas mūsu iecerēs, jo brivās Latvijas vairs nav. Vai šo sāpīgo apzii^m un i?° jūtu mums nepalīdz uzveikt mūsu dziesma, kuru šogad veltījam savas tēvizemes neatkarības pa-sludmāšanas piecdesmitajai reizei? • ,
Fiziskie gruveši vel neliecina par gara un idejas apsīkumu. Un tādu arī mums neatrast savās sirdīs. Gluži pretēji: jo spīvāka tumsa, jo katra, kaut mazākā liesmiņa, iemesta tajā, mirdz spilgtāk un tālāk saredzama.
Ja ir vēl vieta zem šīs saules, kur brivi var rasties un izskanēt
zmisiga cipa
ČECHOSLOVAKIJAS POLITISKĀ OKUPĀCIJA DAUD'Z GRŪTĀKA PAR • MILITĀRO
Pēc pēkšņā militārā iebrukuma Čechoslovakijā no trim debess ipusērn uņ no gaisa, ar Aūstrum-vācijuuh Poliju ziemeļos, Pad. sajvieriību austrumos un Ungāriju dienvidos, Kremļa noziedzriie-'kiem likās, ka; tikpat ātri izdosies pievarēt čechoslovakus ari politiski.: Likās pavisam: vienkārši Prāgā nodibināt .Maskavai padevīgu . marionešu 'valdīļju, lai pēc tam apcietinātos reformistu vadītājus Maskavas parauga tiesu komēdijas prāvā notiesātu kā ,itēvijas nodevējus" un iztīrītu čechoslovaķu komunistu partijas aparātu no nepaklausīgajiem separātistiem. Ko sacīs brīvā pasaule, tas Maskavu neinteresēja.
^čechoslovakijas politiskā pre-. testībā tomēr izrādījās daudz stingrāka liekā Maskava paredzēja. Partijas vadītāju Dubčeku un ministru prezidentu. černiku krievi apcietināja jau pirmajā okupācijas nakti. Kopš šī laika nav noteiktu ziņu, kas noticis ar čechoslovakijas reforinistu galveno figūru Dubčeku. Pirmajās dienās paklīda ziņā, ka viņš nogalināts. Pirmais kāda čechu slepenā rai-cĒtāja ziņu angļu valodā bija uztvēris norvēģu Ēgmondaš raidītājs: ,^ūdzu; pārraidīt dist^ stacijām, ka Dubčeks miris pirms
vienas stundas." Ziņojums atkārtots divas reizes, .
Apvienotajās nācijās paskaidrots,: ka nav apstiprinājuma Dubčeka nāvei. Kāds iepriekšējs ziņojums vēstīja, ķa Dubčeku apcietinājusi padomju okupācijas vara uh; aizvedusi uz Maskavu. Vīnē saņemtā ziņa, ka pkupāci-. jas spēku komandieris ģen. Pav-lovskis paskaidrojis Dubčeka mātei, ka viņas dēls nav apcietinājumā, bet uzsācis sarunas ar krieviem.
Hradžinas .pilī neaizkārts palir ka vienīgi Valsts prezidents Svo-boda. Okupanti bija pārliecināti, ka viņš bez apdomās piekritīs iz-raud:ātajām čechu marionetēm, kuŗāni jāstāj as; valdībā apcietināto; liberāļu vadītāju vietā, bet 72 gadus vecais ģenerālis, -r- viens no liedaudzajiem ārzemniekiem, kuram piešķirts' Pad. savienības varoņa: tituls pār čechu karaspēka vadīšanu cīņās pret vāciešiem otrā pasaules kārā kopā ar sar-kanarmij.u; •— atteicās padomju ģenerāļa -Pavl^ska iesniegto; jau; ņās valdības locekļu sarakstu ar savu parakstu apstiprināt, jo tajā bija minētas personas, kuras čeehošlovaki uzskata par savas valsts nodevējiem. Tā valsts prezidents ar savu stāju apliecinājis Čechu slepenā raidītajā konstatē-
jumu, ka politiskā invāzija. Maskavai nesekmēsies, jo „mūsu vidū nav Kadaru". Ķā zināms, Jariošs Kadars ir - Ungārijas reama" balstītājs kopš 1956.-gada ungāru sacelšanās, Imŗu ar. tankiem asi: ņaini nosmacēja Chruščevš.
čechoslovakijas , reakcioimrie komunisti: 200.000 vīru lielā okupācijas^ karaspēka atbalstā izraudzījuši speciālu nodevēju „trpi-ku", kura ttirpmāk vadītu partijas prezidiju, tajā izraudzīti brachomirs Kalders, Fraņčišeks Barbireks un Aloizs Indra, kas visi apzīmēti par nodevējiem: če-choslovakijļt praktiski tomēr pārvalda padomju niilitārā koman^ dantūra un Pad. savienības sūt^ niecība.
Okupantiem. nepārprotamu at bildi deva '20.000 Ptāgas iedzīvotāju demonstrācija galvaspilsētas Venclava laukumā, kur atskanēja saudeņi: ,^ievu slepkavas, vācieties mājās!" Lautoimu drīz vien nobloķēja padomju tanki; lai novērstu turpmākas demonstrācijas. Padomju komandantiira brīdinājusi, ka turpnlākie nemieru uzliesmoji^! novedīs pie kara stāvokļa ievešanas, kāds jau pastāv vairākās Austrumslovalp-jās pilsētās, ieskaitot Košicu un Preskovu.
(Nobeigums 8. ļpfp.)
brīvu un neatkarīgu pašu valsti.
Visām miisu tautas un tās ka-ļ latviskā dziesma, tad tas ir mū-ŗavīru cīņām par šiem mērķiem su nomācējs svešums. Mums te bijusi sava priekšvēsture, iedīg- nav savas zemes, bet mums ir lis ir sakņojies apstākļos, kuri sava dziesma, kuras plūsmai nav nospieda mūsu tautu svešā pa^ ļ ierobežojuma, kura skan un aiz» k|autība, neļaujoi-.piecelties; rauj. visus, kas tajā klausās, gaismā un brivībā, pretēji citām Kur dziesmā zaigo tautas dv^
seleš ilgas un velēšanās pēc bri-vības un gaismas, tur arī pret debesīm ceļas cerību un ticības kalns. Tā ir ar mums, tā ir ar mūsu brāļiem ūn māsām dzim:» tenē.
Kad tur vienos no pēdējiem dziesmu svētkiem dziedātāji atskaņoja: to latviešu skaņražu darbus, kuri idejiskā nozīmē pauda ticību gaismas pils atjaunošanai, uzvirmoja vesels aplausu negaiss^ Skaļš, ilgstošs, aizrautīgs. Vai tp nebija liecība, ka dziļi tautas dvēsele vēl dzīvs ir zaļais ceribM koks?'-.
Apspiestajā dzimtenē latviešu radītājs mākslinieks — vai tas būtu skaņās, Fkatos vai rakstos — jo bieži pakļauts sociālajiem pasūtinājumiem, kurus uzpiež okupantu varas ideoloģija, bet kas svešs un pretīgs tautiska* jiem centieniem, Tādēļ vēl šobrīd tēvzeme vētrainu piekriša' nu un ilgstošu sajūsmu uzraus it viss, ko savā ļaiķā brīvi sacerējis un ar nacionālu ideju ap* augļojis latviešu radītājs gars.
Mūsu dziesmai svešumā pie» krit ārkārtīgi svarīga nozīme, pa^ misijas uzdevums: ļ svešinieku uīrārSs tai jāatspoguļo ne tikai latvis tautas radītāju spēku skaistums Un varenība, bet jāiedzied mūsu likteņa nezinātājiem patiesība par vēlmēm, ceri-1^ un tiesībām atjaunot savu neatkarigo valsti, nostiprināi tai tiesības uz pastāvēšanu^ un sad£irbību visii bnvo valstu sai-
tautām, kuras jau sen baudīja šo labo augļu svētību.
Un tā , apspiestību gadsimtos gandriz vienīgais dzinējspēks un rosinātājs.. bri\ības.. ilgām bija dziesma, šis mūSM dvēselēs dziļi slēptais talismans.
Ja niūsu senču pret ienaidnieku paceltās vāles dažkārt iz-slīdēja no rokām, cīnoties ar milzīgu pārspēku ūn labāk bruņotu pretinieku, tad sirdī ieslēg-dziesma ar savu spēku un ietekmi turpināja uzturēt modru šo cīņas garu, palīdzot ne tikai pārvarēt skaudros ārējos apstākļus, bet no jauna briedināt domu un saglabāt apņēmību turp-nīākajiem cīņu posmiem pair brivību un savām cilvēciskajām tiesībām. i.
Mēs un mūsu priekšgājēju pa: aiidzes nebūtu spējuši pārciest apspiestības tumsu, ja nebiltu dziesmas — stiprinātājas. Dziesr mas skaņa nav vienīgi šī spēka sastāvdaļa. Dvesmā ir vārdos ietverta doma, gudriba un ceri-gums, kas rosina ķā gailgai, tā fiziskai pretestībai tiem apstāk-pem un videi, kas nomāc paaudžu alkatīgās dvēseles.
Dziesminieks Andrejs purs savā tautas epā „Lāčplēsis'' dievu sapulcē liek inuiē dievam ligo vārdus:
Bet Liktenis nolēmis man • Pie tautības nūļako vietu: Uztttfēt dziesimības garu Tauti^iem visādos lakos Un locīt, jūsmināt sirdis Ar sērām iļn prieka dziesmām Tas ir brinišķīgs vēlējums un rei^ ari uzdevums ne tikai iz-krāšņot ligo nakts gaviles, bet likt dziesmai skanēt latviešu dvēselē visos laikos un visādos ap-stāl^os. šis dziesmu pri<^š ne-paliek tikai dvēseles drūmos, bet rosina rīcībai už ārieni — uz dņu, uz spītu un upor^anps.
Tād^ ari dziesmu svētki un dziesmu dienas, kas aizskanēja
me.
Mēs nedziedam vienīgi laika kavēklim vai pašu priekam.
Mēs dziesmā ieliekam visu savu sirdi, vēlējumus un nesatricināmu ticību tam, ka laika viesuļi gan var noārdīt kāda iestādīju^ ma fizisko apveidu, bet nekad nespēj' iznīcināt taisnīgo ideju, uz kuras pamatiem pacēlies šis ie-siādījums, — tieābas uz brivībm un p^noteikšanos.
LNAE aiciTia latviešus protestēt pret komunistisko krievk imperiālismu, kas lieku rei^ izpaudies čechosl&oakijas okupācijā.
CETURTDIEN, 29. AUOUBTĀ, Toronto notiks etnisko grupu protesta '
Sapulcēšanās pīkst. W vakarā Queens Park, pie Ontario parlamenta ē
Latvieši lūgti pulcēties pie Latvijas karoga
No Queens Park gājiens uz pilsētas valdes namu, Mr runās Kanādas un Toronto amatpersonas.
Tormto un apkārtnes latvieši aicināti piedoti-ties šini demonstrācijā iespējami lielākā skaitā.:
LNAK valde