"'iii
m^mmmmmmmmĒmm
MASKAVA HITLERA PĒDAS
■Pirms 30 gadiem hitleriskās Vācijas ekspansijas' tieksmes gala rezultātā tomēr neizdevās, bet sākumā neviens tās sevišķi' necentās ierobežot, baidoties no jauna kara, jo pirmais pasautes karš vēl nebija palicis tālā pagātnē. Vācijai bija vairāki iemesli ekspansijas uzsākšanai, cenšoties Izkļūt no stāvokļa, kādā tā bija iespiesta pēc zaudētā pirmā pasaules kara, šo stāvokli Vācija uzskatīja par netaisnu un savu kaunu. Folijas koridors,, kas atšķēla Aus-trumvāciju, Dancigas jautājums, 'Klaipēdas  piedalīšana Lietuvai,
ņam cenšoties pa savam prātam «atrisināt" arī Dancigas jautājumu, sākās karš. Rietumi beidzot atzina, ka tālāka Vācijas ekspansija vairs nav pieļaujama un Jāpilda. Polijai garantētās saistīto^, kurām tomār bija tikai teorētiska, nozīme, jo ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ rietumu sabiedroto militārajiem spēkiem ar Poliju tieša saskare bija neiespējama. Tā vācu armija Poliju samala trīs nedēļās —ar Pad. savienības piekrišanu, kura ieguva daļu laupī-. juma.
Vašingtona attālinās iiokoeksistemces
uikcai V asingiona pieļaus Mas- kulturālās apmaiņas programmas
atlikšanu; Atomieroču izplatiša-has aizlieguma" līgums bija viens
j^avai Diivas roitas i;encraieArq-pāV var: aazaoi rauazities uz A»V reaKciju pret saritanaŗimjas un uzucigo sateiitvaistu karaspēka KustiOu Paa. savienibas «interešu stairā", lai nostiprmātu Maskavas hegemomju ari nepaklausīgajās komunistiskajās valstīs, kuras savā ārpolitikā meklē separātus ceļus, cenšoties pāriet uz t.s. demokrātisko sociālismu.
Kamēr tas" notiek viņpus dzelzs
Pad. savienībai   kura Eiropa ^i^^^i^^^a^^^ pašreiz rīkojas līdzīgi Hitleram, ļ šas militāri nosprostot > pēdējās atņemtie Sudētijas un Zāras apga- ļ nav nekāda attaisnojuma šai rī- nedrošās spraugas uz brīvo Eirp-baii bija galvenie punkti, ar lai- ļ čībai. Pirms 30 gadiem rietumu pu un Rietumiem vispār, Vašing-ŗiem Hitlers attaisnoja savu mili- sabiedrotajiem   bija   vienalga,' tāro gatavošanos. ,     | kaut pasaule ietu bojā, bet Vāci-
Ead vācu bruņotie spēki sāka ja jāsakauj. Karam beidzoties, kustēties, tad tomēr vairs nepie-.rietumnieki pad. savienībai uztika ar Sudētiju vien, bet „uz spē-ļ dāvināja ne vien uzvaru, bet arī Ies" atradās visa čechoslovakija. pusi Eiropas, Poliju ieskaitot, ku-Ar Austrijas «pievienošanos" Hit- ŗas dēļ Rietumi bija sākuši ka-lers arī sa^nied^ ilgi loloto mērr ŗu. Vācija bija drupās, bet Eiro-ķi redzēt savu dzimteni kā polī- pā panākts miers. Tagad Eiropa tisku kop vienību ar valsti, kurā ir. tai pašā situācijā kā pirms 30 viņa dzemdinātais nacionālsociā- gadiem, tikai agresijas draudi lisms strauji virzījās kalnup. Vi- nāk no citas puses.
•   ČETRKĀRTĒJS KANĀDAS .LATVIEŠU MEISTARS
Otavietis Juris Zivtiņā ar Kanādas latviešu vieglatlētikas meistar-sacīkstēs izcīnītajām balvām, kuras ieguva par uzvarām 100 un m skrējienos, tāllēkšanā un trīssopēkšanā.
Foto: M. Lorbergs
PROGRAMMA BALTIEŠUi-PELDĒŠANAS MEISTARSACĪKSTĒS
Ziemeļamerikas baltiešu ineis- lā, 200 j brīvā stilā, 200 j stilu
tarsaelkstes peldēšanā notiks ti- maiņā,- 4x50 j brīvā stila stafete
kai vienu dienu, nevis divas, kā im.4X50j stilu maiņas stafete,
ziņots iepriekš. Tās risināsiek 14. Jauniešiem 15.— 17 gadu vecu-
septembrī pīkst. 5.30 pēcpusdienā Jorkas .universitātes - peldbaseinā Toronto ((Tait MacKšnzie Building, .JKeele St. & Steeleš Ave). Dalībnieku pieteiks mās uz vietas, iemaksājot i dol. starta naudu..
Vīriešiem programmā paredzēts 1(^0 jāMu peldējums brīvā stilā,! ļioo . j uz krūtīm,. loļo . j uz muguras,. 100 j tauriņ-stilā, 400 j brīvā stilā, 20O j stilu maiņā,, 4x100 j brivā kila stafete un 4!xloo j stilu matņas stafete, bet sievietēm — do j brīvā stilā, loo j uz mugi ras, 100 j)uz krūtīm, 100 j taurinsti-
mā programmā tās pašas disciplīnas, kuras- vīriešiem, izņemot stafetes, bet zēniem un meitenēm 13 un 14 gadu vecumā — kā vīriešu un sieviešu grupā, izņemot .40i0 resp. 200 j brīvā stila peldējumus un stafetes. Zēniem im meitenēm 11 un 12 gadu vecumā programmā paredzēti 50 j brīvā stilā, 50 j uz krūtīm, 50 j uz muguras, 50 j tauriņstilā un 200 j stilu maiņā. Jaunāki dalībnieki par 11 gadiem varēs.startēt 11 un 12 gadu veco grupā.
Visi latviešu peldētāji aicināti meistarsacīkstēs piedalīties.
-cbb—
m
Eiropā tagad izveidoti divi militāri bloki."Maskavas pilnīgajai dominācijai   padotas •; Varšavas
'Ko: darīs maršals Tito? Vai Dienvidslāvija iejauksies? Kremļa polītiskā spiediena laikā, jau pakta valstis - Austrumvācija, ļP^*^^ol"^^itāriem draudiem, Ti-Polija, Ungārija un Bulgārija, pa- ļ ^° ^^^^^^ "^ūt klāt katrā laikā šai Pad. savienībai paturot gal-"^ ^^'^ Va_i pēkšņā Ce-
veno noteikšanu un tagad militā- \ okupācija pārstei-
ri piespiežot šai blokā ciešāk iekļauties arī čechoslovakiju, kamēr Rumānija ar paktu visai vaļīgi saistīta, bet Albānija par to neliekas ne zinis, atklāti sadarbojoties ar sarkano Ķīnu. Šim. komunistu blokam ŗretim stāv NATO valstis, kurās tomēr nav, pilnīgas vienprātības. Pavirši vērtējot, militārais spēks abos blokos pašreiz ir vienāds — pusmiljons pret pusmiljonu, varbūt ar nelielu karavīru skaitlisku pārsvaru Pad. savienības un tās sabiedroto pusē. Rietumi turpretim ir pārāki apbruņojumā, tie arī labāk organizēti, bet pats galvenais—tiem ir brīvās pasaules simpātijas un aiz dzelzs priekškara apspiesto tautu paļāvība; pat pašā Pad. savienībā, kurā; 46 miljoni nemierīgo ukraiņu nekad nav samierinājušies ar Kremļa diktatūru.
no prezidenta Džonsona ,Jājanļ' zirdziņiem" viņa koeksistences
savienība drizumā varētu okupēt arī Rumāniju, i par spīti tam, ka Maskavas sūtnis Rietumos apgalvojis pretējo. Bonnu lizbudina ar! Dienvidslāvijas prezidenta Tito vērtējums, ka Maskavas ambīcija pašreiz kļuvušas nepārredza-
politikā ar Pad. savienību, bet mas lin tā spējīga uz dažādieisi
ļ       VISVARENĀKIE IEROČI
iPāmesums no 1. Ipp.)
viņa memuāru titullapā rakkīts :,4)rošības pamati". Maknanlafa sīkumos iztirzā ASV un' ] 'ad. savienības, bruņošanās sac( nsī-bas norisi, kura ļauj secināt ar kādām konsekvencēm jārēķinās eventuālam jauna kara sācējam.
ne nav
Maknamara. apgalvo, ka ASV, nedz Pad. savienība spējīga, ar pārsteiguma uzbnkku--mu pilnīgi iznīcināt pretējās puses militāro potenciālu. Tas nozīmē, ka neviena uzbrucēja puse nespēj paralizēt pretinieka atmaksas akciju. Pat pārsteiguma uzbrukums kara sācējam no^ zīmētu, tīšu pašnāvību, jo atmaksas pretuzbrukums atrcdas kā ASV, tā arī Pad. savienības militārās stratē^jas. pamatā
: Gik varens ir ASV stratēģisko atmaksas ieroču spēks, par to Kremlim nav ne mazāko. šaubu. Ja ASV- un Pald. savienības r lili-tāro aizsardzības ieroču kapacitāti uzskata par līdzvērtīgu/tad
;b
ruka ten-zes
to nebūt nevar teiki par uz kuma ierpčiem. Tieši faks, ASV uzbrukuma ieroču po oiāls ir trīs vai "pat četras re lielāks par Maskavas stratēģisko raķešu un atombumbu a rse-nālu, pagaidām ir drošākā garantija, ka Pad. savienība, lai kādas pārmaiņas notiktu tās politbiroja sastāvā, būs spiesta atturēties no izšķīrēja kara ar ASV.
Kaut atomieroči ar savu briesmīgo ^ iznicinātāju spēku ir drauds civilizācijas pastāvēšenai un ir visvarenākie ieroči, iādi jebkad atradīsies prptējo ide)lo-ģisko varu rokās, to praktiskā nozīme diplomātiskajā karā un arī agresijas novēršanā. ir maza. Pretējās puses atmaksas draids praktiski izslēdz atomkara sāf ša nās iespēju.
. Vareno atomieroču stratēģiskā nenozīmība politiskajā arēnā ir neapšaubāma ironija. Tā ir pārsteidzoša patiesība, kura jau pierādījusies Korejā, Vietnamā un citos mazākos konfliktos, bet nupat ari Čechoslovakija. Pad. savienība, labi zinot, ka atomkaru, lai cik nepatīkama notiekošā agresija būtu, "ASV nesāks, balsta 'savu diplomātiju un politiskos gājienus uz priekšatomlaika parasto, kaut arī modernizēto un jauno konvencionāli militāro spēku potenciālu. Tā tanku divīzijām, kaŗaflotei pasaules . jūrās un moderniem gaisa spēkiem arī pašreiz lielvalstu interešu sadursmē piekrīt un,.varbūt, vēl ilgi piekritīs lielāka loma iespaida un varas izplešanā nekā atombumbu arsenāliem. Citiem vārdiem, tas nozīmē: lai saglabātu mieru un apturētu agresiju, jā-, pastāv arī „parasto ieroču" līdzsvaram. Maskava ar maziem kariem, iesaistot ASV spēkus, piemēram, Vietnamā vai kur citur, cenšas svaru kausu šai ziņā no svērt savā labā. Vai tas Maskavai izdosies, ir cits jautājums. Tādēļ bruņošanās sacensība, kuras dārgais rēķins uz saviem pleciem jāiznes ASV pilsoņiem, tāpat kā Kremļa impērijas vergiem, turpināsies. Ja Maskava kādu dienu pārliecinās Vašingtonu, ka ir- gatava atteikties no līdzšinējās agresīvās varas politikas un sāks pārkait tankus traktoros, tad šai bruņošanās sacensībai varēs saskatīt galu.
Starplaikā tomēr spēkā paliek vecā romiešu gudrība.::„Ja velies mieru,.: tad esi gatavs karam!" Vašingtona šobrid ir gatava karam, un šis fakts ir labākā miera garantija.
Pad. savienība čechoslovakiju vēl nav pibīgi norijusi. Tās jaunā brīvība, kura pastāvēja tikai apmēram 6 mēnešus, vēl nav galīgi nokauta. Bet nav arī šaubu, ka Maskava drīz vien salauzīs arī čechoslovaku pasīvo pretestību, līdž tam pie Rumānijas robežas sakoncehtrētie^ padomju spēki, liekas, nesakustēsies: spiediens pašreiz pat it kā atslābis, kas rumāņus varētu iemidzināt ilūzoris-kā miegā, lai tad tos pēkšņi; pārsteigtu līdzīgi čechoslovakiem, kU-ŗi Maskavas politisko spiedienu izjuta daudz agrāk, bet negaidīja tik spēju Pad. savienības iebrukumu. Ir iespējams, ka rudenī plānotie Varšavas pakta valstu manevri Rumānijā būs ģenerālmēģinājums jaunai invāzijai, kurā tagad, šķiet, būs spiesta piedalīties arī čechoslovakija. Vai rumāņi būs modri diezgan? Vai viņi vispār spēs uzņemties nevienādo cīņu pret Pad. saviembas agresiju, ja no Belgrades4Bukar restasrPrāgas ass Prāga jau ir atdalīta?
dza arī Dienvidslāvijas prezidentu? Jeb /ai viņa solījums bija tikai kom mista dots vārds? Lai kā būtu, savās nestundās čechoslovakija _tomēr palika viena. Kāda garantija, ka tas pats neatkārtosies ar Rumāniju? Arī paša pienvidSi. /ija nevar justies pārāk drošp pret pašreizējām Pad. savienības ekspansijas un agresijas tieksmēm.. Tito gan solījies tāda gadījumā pretoties, bet pagaidām nav nekādu pazīmju, ka viņš šai virzienā nopietni gatavotos.
scas ttumaiiijaii nonbiuiu vc.c*-itam iaiKsaa, ja. vittu viSpar ^1.^ .oes uii ieuiUōiiirtōica prtsi, aik»u pirmo atKritēju militāri uzsu-ues. ttumamjai jau pāraut aigi i^asas pohciAd:, neatKangii nw x*xai>KavaSi .oei iito ir paraK Oici,» uiA nepaaevigs. var sauomes, vai Ai4tiimis.: gnoēs nsitet, ja manis paminies, iia ivunutuija gatava rio-pieuu pi'ecocies, jo si ciņa varētu izvērsties par otru bomiju. Militāra sadursme ar Kumāmju vārētu Pad. sayienibu ari nostādīt neveiamā situācijā pret 'pārējām komunistiska toloka valstīm im nopietni apdraudēt jau tā nevisai stipro Varšavas paktu.
Ļoti. iespējams, ka, ,Aevedot kārtību" nedrošajās nacionālo komunistu valstis, jauns Pad. savienības spiediens vērsīsies pret Rdetumberļlni, bet tas nozīmētu nonākt atklātā sadursmē ar saviem otra pasaules kara sabiedr rotajiem, Vairāki Maskavas mēģinājumi lauzt Berlīnes-status quo beigušies ar rietumu sabiedroto pretestību. Izņemot dažus satiksmes ierobežojumus ar kādreizējo Vācijas galvaspilsētu Kremlim nav izdevies daudz vairāk panākt par mūra uzcelšanu, par rietumnieku izspiešanu no pilsētas nemaz nerunājot.
tona, liekas, ar stāvokli samierinājusies, kaut to vēro ar bažām. Tālāka Kremļa agresija tomēr var izvērsties par jaunu otra pasaules kara Poliju, kad savs veto jāsaka ieočiem. Vai Pad. savienība riskēs ar jaunu pasaules karu?
ASV reakcija uz Pad. savienības ekspnsiju jau tagad visai skaidri izpaudusies. Kāds mēreno demokrātu pārstāvis Vašingtonā izteicies, ka notikumi čechoslovakija mazinājuši izredzes, kā ASV senāts ratificēs atomieroču izplatīšanas aizliegumaļīgumu; Ir JaSV ;rūpniecības un technoloģis-vēl citas jaunas vēsmas Vašingto-i ko materiālu sūtīšanu uz Pad. sa-nas un Maskavas attieksmēs, ie- vienību; Poliju, Ungāriju,, Bulgā-skāitot ASV un Pad; savienības riju un Austrumvāciju.
. NATO militāros spēkus Msamazmās ;
Draudiem Cēntrāleīropā; pieau-, brī sanāks NATO valstu, ārlietu got, NATO. valstis iestājušās par
pretestība šim līgumam pēc padomju iebrukuma čechoslovakija tagad ievērojami pieņēmusies. Ir ļoti iespējams, ka šis līgums nu ..apgulsies" ASV senāta ārlietu komisijā. Ārlietu ministrija svītrojusi Minesotas universitātes simfoniskā orķestra turneju pa Pad. savienību sakarā ar padomju rīcību čechoslovakija un vispārējo nedrošo stāvokli. Demokrātu senators Tomass Dods savukārt iesniedzis senātam rezolūciju, prasot pasteidzināt Apvienoto nāciju ārkārtas sanāksmes sasaukšanu čechoslovakijas jautājumā, paredzot, ka krize var izplēsties tālāk visā Centrāleiro-pā. Rezolūcijā pieprasītas Apvienoto nāciju saimnieciskas sankcijas pret Pad. savienību un visām Varšavas pakta valstīm, kurs piedalījušās čechoslovakijas ōkupēšanā. šādas akcijas atbalstīšanai rezolūcija ieteic apturēt
ministru konference, kura normā-
sabiedroto karaspēka paturēšanu līdzšinējos, apmēros, kamēr galīgi noskaidrosies, kādā virzienā attīstās pašreizējā situācija Eiropā, šī nostāja ietekmēs ne vien ASV un Anglijas militāro vienību paturēšanu - līdzšinējā stiprumā Eiropā, bet attieksies arī uz mazākiem bruņoto spēku kontingentiem, kurus Rietumvācijā stacio-nējusi Kanāda un Beļģija, čechoslovakijas traģēdija sākas tieši tai brīdī, kad Kanāda un Beļģija jau bija nolēmušas atvilkt savas vienības, bet arī ASV un Anglijā pieauga spiediens samazināt aizsardzības spēkus Eiropas kontinentā. NATO aizsardzības plānošanas • komisijas principiālais uzskats ir> ka salbiedroto aizsardzības spēki Eiropā nav samazināmi, kamēr savas armijas no Centrāleiropas nav atvilkušas Varšavas pakta komunistiskās valstis.
Salīdzinot ar Austrumu rīcību, NATO darbība tomēr vēl ir pārāk gausa. Nozīmīgāki lēmumi attieksmē uz aizsardzības spēku palielināšanu nav paredzami ātrāk par šāgada beigām, kad decem-
li pieņem šādus lēmumus.
Pēdējās ziņas no Vašingtonas tomēr v^tī, ka. drošības stāvoklim Eiropā strauji pasliktinoties, NATO valstu ārlietu ministru-konference paredzēta jau tuvāko divu vai trīs nedēļu laikā, lai lemtu par alianses militāro spēku pastiprināšanu. Pad. savienības divīzijas pie Rietumvācijas robežas okupētajā čechoslovakija atrodas izejas pozīcijās pret vienu no NATO valstīm, kuras drošība reizē ar to ir apdraudēta. Rie-tumvācijai tādēļ nepieciešama sabiedroto aizsardzība, tādēļ NA To spēki jāpatur ne vien līdzšinējā apmērā, .ibet pat jāpastiprina, lai uzturētu militāro līdJKva-ru ar austrumu bloku.
ASV, Anglija un Rietumvācijā, tāpat citas alianses valstis, ir par militārās kapacitātes pacelšanu. ASV gatavas arī paaugstināt - savu militāro budžetu. Republikāņu kandidāts uz prezidenta amatu Ričards Niksons nule preses kon ferencē izteicies, ka iestājas par stingru NATO alianses uzturēšanu, lai savaldītu Pad. savienības ekspaīisijas tieksmes Eiropā.
Visus
ar
„ČechoslGvakijas- okupācija satricinājusi visus tos Rietumu politiķus, kuri bija iedomājušies, ka komunisms Pad. savienībā ir mainījies," Niksons paskaidroja žurnālistiem im turpināja: ,yPad. savienības komunistu valdībā mainījušās tikai galvas, bet ne sirdis un domas."
Niksons kritizēja Džonsona valdību, kura centusies celt saprašanās tiltus uz Austrumeiropu, bet jo sevišķi uz Pad. savienību — pāri Rietumeiropai un tai apkārt. Niksons apstiprināja, ka viņa politika nebūs atgriešanās pie Ei-zenhauera valdīšanas laika, bet tās programmā ir atjaunot Eiropas vienību saimnieciski un po^
lītiski, lai radītu veselīgu pamatu reālām sarunām.
Dabīgi, Rietumvācijā notikumu attīstībai Centrāleiropā seko ar lielu uzmanību un bažām, jo no brīvajām valstīm jūtas vispirmā tieši apdraudēta. Kanclers Kīzin^ gers nule griezies pie ASV sūtņa Bonnā Lodža un to brīdinājis, ka militārie draudi; Centrāleiropā nemitīgi pieaug. Pad. savienība pēdējās dienās iesūtījusi 7 jaunas divīzijas . Austrumvācijā, palielinot še padomju spēku stiprumu uz 21 divīziju. Ar jaunajām divīzijām aizstātas vienības, kuras piedalījās čechoslovakijas ōkupēšanā.
Kīzingers norūpējies, ka Pad.
varmācīgiem pārsteigumiem.
Kanclers Kīzingers ar ASV sūtni iLodžu Bonnā tikās īsi pirms izlidošanas uz. 10 dienu vizīti Turcijā, Irānā un Afganistānā. Sakarā ar notikuriiiem čecho-slovakijā un Maskavas draudiem Rumānijai viņš šo plānoto ceļojumu vēlējās atlikt, taču minētās, valstis mudināja vizīti nevilcināt.
MASKAVA PRASA .'RIETUMVĀCIJAS POLITIKAS MAIŅU
Kancleru Kīzingeru stipri nodarbina Pad. savienības sūtņa . Carapkina iesniegtā nota. kliŗu Bonna uzskata par Maskavas diktāta mēģinājumu, līdzīgu Kremļa prasībām čechoslovakijas hberā- ■ lajai valdībai nedēļu iepriekš. Notā pieprasīta Rietum'mcijas politikas maiņa, pretējā gadījumā draudot ar konsekvencēm.
Rietumvācijā.tomēr nav nobair dījusies no Maskavas politiskajiem, draudiem. To liecina ārlietu ministra Branta nostāja pret Pad. savienību, un tās satelītval-stīm PoUju, Ungāriju un Bulgāriju, kuras palikk neaicinātks Rie-tumvācijas ārlietu ministrijas' rīkotajā pieņemšanā 94 „neatomu"; valstu konferences delegātiem Že-nevā. Raksturīgi, ka šajā,pieņemšanā bija aicināti Rumāiiijas un čechoslovakijas delegāti. Pad. savienību, ar tās. trīs uzticamajiem satelītiem ignorējot. Kāds Ri^tUm Vācijas ārlietu ministrijas augstāks darbinieks žurnālistiem paskaidrojis: ,,Mēs nevaram aicināt iebrucējus!" ' .
> Polītiskā gaisotne Eiropā pašreiz tik ļoti sakarsusi, ka atgādina pasaules diplomātijā ļoti rosīgo 1938. gadu. kad kara draudu ēnā toreizējais Anglijas ministru prezidents čemberlēns upurēja: Hitleram čechoslovakiju^ lai novērstu otru pasaules karu. Pašreizējais stāvoklis atšķiras, vienī- • gi ar to, ka rietumu lielvalstis apliecinājušas  nevēlēšanos dot Maskavai jebkādas koncesijas, kuras sniegtos pāri tās ieguvumiem pēc uzdāvinātās uzvaras otrā pasaules karā. , Rietumvalstis uz katru Kremļa imperiālistu agresiju šaipus dzelzs priekšr kara gatavas atbildēt ar militāru . varu. Un rietumvalstis vairs nav tik vāji sagatavojušās kā otra pasaules kara priekšvakarā, jo' toreiz Anglija īsti sāka bruņoties tikai tad, kad karš jau plosījās pilnā sparā. Jautājums vienīgi ir. vai Pad. savienība vēlēsies ilm iedrošināsies riskēt ar tre^p pa-: saules karu.
ASV SAPRAŠAN.ĀS. TILTA BŪVĒTĀJS UZ AUSITEUMIEM.
Ēd. Keiša karikatūra
:  KRITISKĀS DIENAS-EIROPA-
Eiropai kritiskākās dienas būs laiks līdz jaunā ASV prezidenta ievēlēšanai; jo Pad. savienība var mēģināt izmantot brīdi, kad, prezidentiem mainoties, ASV iestājies zināms politisks atslābums, šis izdevīgais laiks Maskavu varētu kārdināt uz kādu jaunu afēru, jo vairāk tādēļ, ka Niksona ievēlēšanas gadījumā Pad. savienībai nāksies rēķināties ar daudz . efektīvāku ASV iestāšanos par Eiropas drošību, ko republikāņu kandidāts jau tagad nepārprotami deklarējis.
Iespējams arī, ka Maskava nogaidīs ASV' pļ-ezidenta vēlēšanu iznākumu, bet līdz tam laikam pilnīgi pārveidos tai neuzticamo kom'ūnistisko valstu politisko seju, lai tad izšķirtos par turpmā-. ko rīcību savās ekspansijas tieksmēs — atkarā no tā, cik labvē- ^ līgs Pad. savienības politikai būs jaunais ASV prezidents.
© Zviedrijas nicioilālā sporta savienība paziņojusi, ka pārtrauc visus sakarus ar Pad. savienību un pārējām četrām sate-lītvalstim, kuras piedalījušās čechoslovakijas ōkupēšanā. Zviedrija reizē ar to atteikusies piedalīties Eiropas jaunatnes sporta sacīkstēs Leipcigā;, tāpat atteikusi sarkanarmijas ledushokeja vienībai spēles Zviedrijā. I (i> Rietumvācijas policija lūgusi žīdu grupas Toronto palīdzēt atklāt Kanādā paslēpušos kara noziedzniekus. Vīsbādenes tieslietu iestādes ievadījušai izmeklēšanu pret vācu drošības iestāžu darbiniekiem okupētajā Igaunijā otrā pasaules kara laikā; Toronto žīdi, kas tai-laikā no Vācijas deportēti uz: koncentrācijas nometni Jēgalā pie Tallinas, tagad pitoināti sniegt informacijui