ffHB LATVIiJ? NBWSPA^SR POS OANitDA AND U.S.A. eS'lOTHEOUE NATIONALB
Publislied twfee'-wet5kl^ by ilie iidlviau l^ief . Society of Canada „Baugavas Vanagi" > Business Office: 491 CoUege St.,
Toronto 4, Ontario, Canada
Telephones: 921—7121; 465—7902
Bditor-in-Chief: ALPRI^DS VINČELS United States Editorial Offices: New York: Editor — V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., 3ronx NX 10466, U.S.A. Gbicago: Editor — Z. Kēlere, 2511 N. Kimball Ave.; Chieago, Īli, 60647,
U.SA.
sSjRDAY, september114,1968
I
74.^N.RS.
SESTDIENA, 1968. GADA 14. SEPTEMBRIS
18. GADS
AUTHORIZSD A§ SECOND CLASS MAIL BT THE: POST OFFICE DEPARTlMffiOT^
ANB FOR PAIMENT OF POSTAGE IN CASH
Iznāk divas, reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs Latviešu aprūpes biedrība' Kanādā „Daugavas Vanagi.'* ' ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCELS Redakcija: 125 Broadviev^ Ave., Toronto 8 Ont., Canada; tāhr. 465—7902. Biroja: 491 CoUege St, Toronto 4,
Ont., Canada tālr. 921—7121
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A. Tālrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z. KĒLERE, 2511 N. Kimball Ave., Chieago, lU., 60647, ' U.SA., tālrunis 486—8975
ASV LATVIEŠU 4. VISPĀRĒJO DZIESMU SVĒTKU . "KLIVLENDA NORISE :@ EFEKTĪVS LILOAS GLEŠKES ■ TAUTISKAIS UZVEDUMS • .ATVADĪBAS" © 14 ^ DAŽĀDU ORGANIZĀCIJU SANĀIK^SMES 0 BALVAS KORIEM UN TAUTAS DEJU KOPĀM (ĶlļAP 80.000 īDOLARU IENĀKUMU
Pirmdiena, 2. septembris, dziesmu svētku ceturtā un pēdējā
,d!ena: ■
Liekas, ka ar lielo balli šera-tona viesnīcas trīs i zāllēs ilgi gaidītie, beidzot pienākušie un ātri aizvadītie dziesmu svētki beigušies. Kaut jau pīkst. 12 Masonic Temple zālē paredzēts svētku pēdējais sarīkojums — Lilijas Gleš-kes; iestudētais tautiskais uzvedums „Atvadrbas", tomēr: jau rīta cēlienā 'sākas apmeklētāju plīisma pretējā yirzienā, laukā no Klīvlendas, izklīstot uz visām debess pusēm. 'Noguruši ļaudis, daudzi visai apātiski, daži pat pabāli rīkojas ar kofeŗieņi, krauj tos "autobusos vai privātmašīnās, par apkālrtni daudz vairs neinteresēdamies. Varētu likties^ k'i labuma jau bijis par daudz...: Rīt jābūt atkal ikdienas darbā, jo katri svētki reiz beidzas, arī visskaistākie, un tā sevišķi tāla ceļa braucējiem, tie beidzas jau šai rītā, kaut ari vēl notiek viens no svētku lielsarīkojumiem.
Tā ,Atvadības" noskatījās „ti-kai" ap 2000 skatītāju. Tie atzīstami par ieguvējiem, jo tautiskais uzvedums kļūst par vienu no jaukākajiem svētku sarīkojumiem. Jānožēlo, ka tas notiek tieši pēdējā svētku difenā, kad daudziem vairs nav iisspējams to noskatīties.; Protams, vienam no atsevišķajiem sarīkojumiem jābūt pēdējam, un iepriekš nekad nav noteicams, kliŗš' piemērotākais ..upurēšanai", šajos svētkos tas būtu varējis būt tautas deju .lieluzvedums un rakstnieku cēliens, abi vājākie sarīkojumi, kurus neapmeklējot neviens nebūtu sevišķi, daudz zaudējis, bet, kā jau teikts, iepriekš to grūti paredzēt. Un tomēr liekas, ka Lilijas Gleškes ansamblim mazliet no-darits pāri, .jo uzvedums pelnījis daudz lielāku skatītāju skaitu. Jau pats sniegums bija efektīvs, bet jāievēro arī ansambļa darbā ieguldītās pūles, laikd patēriņš un perspnīgie. upuri; var droši teikt, ka neviens koris un neviena deju kopa nav veltījusi tik daudz vērības kopmēģiņājumiem, ^k^ tieši L. Gleškes ansamblis, pulcējoties dažādās pilsētās. Tas palicis it kā nenovērtēts. •
Dziesmas nu izskanējušas, līgava no tēva sētas izvadīta tautās, deju soļi pārtrūkuši, balles prieki aprimuši. Svētki beigušies. Bez «oficiālajiem" svētku sarikoju-miem-tomēr notikušas arī dažādas „privātas" sanāksmes, pulcē^ šanās, tikšanās. Rīcības komiteja tādas reģistrējusi 14, bet nav šaubu, ka notikušas vairāk, jo ne jau visas pieteiktas, dažas tikai pēdējā brīdī ātri sasteigtas. Savās īpašajās sanāksmēs pulcējušies latviešu ārsti, dievtuŗi,. Latviešu kr^ditsabiedrībul apvienībai mežu darbinieki, kādreizējie skolu absolventi ar audzinātājiem, bet visvairāk korporācijas un citas akadēmiskās vienības. Ja ievērojam, ka ..oficiālie" svētku sarīkojumi risinājās ar tik mazām laika atstarpēm, ka nācās oPat no ēšanas atteikties, lai visus pagūtu apskriet, tad patiešām jābrīnās, kur organi2ācijas spējā vēl atast laiku, lai pulcētos savās sa^ nāksmēs. Liekas, ka to apmeklētāji būs atteikušies no klda vai pat vairāku svētku sarīkojumu noskatīšanās Vai noklausīšanās, jo tautiešu tūkstošu vidū noteikti bija arī tS^di, kas sastāv vairākās organizācijās, kuras pulcējās īpašās sanāksmēs.,
Pēc apvienoto koru koncerta arī ASV Daugavas Vanagi pulcējās īpašās vakariņās šeratona viesnīcas! Empīra zālē. Tikšanos atklāja DV apviembas Klīvlendā pr-ks Arnolds Ķēniņš, bet runu teica zemes valdes pr-dis V. Haz-ners (Skat, mļisu laikraksta abus iepriekšējos numurus, ^ red.).
iepazīstinot. vakara dalībniekus ar sabiedrisko darbinieci Elzu Klaustiņu, atmiņu grāmatas „To nevar aizmirst-autori, kura nule izraudzīta par DV organizācijas' goda biedri. Kopā ar goda biedres diplomu saņemot zelta nozīmi, E. Klaustiņa pateicās par;. parādīto godu un norādīja, ka šī atzinība nepienākas viņai vien, bet simboliski domāta vispār lat-, viešu sievietēm, kuras veikušas lielus labestības darbus Latvijas atbrīvošanas cīņu un neatkarības laikā, bet tagad svešumā.
Par darbā ieguldītajām pūlēm un gūtajiem panākumiem balvas saņēma kā kori. tā arī tautas deju kopas. Ne visas balvas pasniedza publiski, kā būtu bijis vēlams, bet daļu aiz ..slēgtām," dur^ vīm īpašās diriģentu un vienību vadītāju sapulcēšanās reizēs. Tā svētku apmeklētājiem daļa godalgoto palika nezināma, tāpat kā apbalvošanas motivējums un at-fiecīgo žūriju sastāvs. Vai nebūtu pareizāk, ja, piemēram, kO"-ri, kas izpelnījies atzinības godalgu par veikumu, apbalvotu publikas priekšā? Liekas,; ar to 'balvas vērtība un saņēmēju gandarījums būtu daudz lielāks. Apbalvošanas ceremonija vairāk par dažām minūtēm neprasītu, tādēļ nekāds laika zaudējums nerastos.
Svētku rīcības koTnitejas-pu^t godalgu — Latviešu k'oŗu-apvienības un Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā ceļojošo balvu piešķīra Toronto Sv. Andreja draudzes koim (diriģents Arv. Purvs),"2. godalgu — ASV DV valdes dāvinātu tautisku svečturi saņēma Rotas koris Ko-nektiketā (V; Aldiņš), bet 3, godalgu — Latviešu palīdzības fonda tautisku kausu izpelnījās vīra koris Viesturs Kanādā (J. Ba-rušs). No mazākām" dziedātāju vienībām par rosību i. godala •— ALAS dāvināta ,.Dziesmu svētku vēsture" tika Hamiltonas jaunatnes pulciņa Rota meiteņu kvintetam (vadītāja A. Skudra-Kār-kliņa), a. godalgu — Latviešu palīdzības fonda ādas albumu saņēma Mlneapoles un St Paulas draudzes sieviešu dubiiltkvartets Līga (G. Kalmīte), bet 3. godalgu — grāmatizdevēja H. Rudzīša ziedoto ..Dziesmu svētku vēsturi" izpelnījās vanadžu dubultkvar-tets Čikāgā (T. Ozoliņš).
Otru svētku rīcības komitejas 1. godalgu — Latviešu biedrību sadarbības centra dāvināto J; Kalmītes gleznu piešķīra Bosto-nas tautas deju kopai (vadātāja L. Āboliņa), kuru pasniedza LB SC pr-dis V. Vīksniņš; % godalgu — Latviešu palīdzības fonda ādas albumu fonda pr-dis L. Bērziņš nodeva čilcagas tautas dejii kopai (V. un E. Dzelmes), bet 8; godalgu — Latviešu palīdzības fonda pūra lādi izpelnījās Milvo-ku deju kopa Metieniņš (L. Pē-tersone), saņemot to no ALAs priekšnieka vietnieka A. Bērziņa rokām. Tautas deju grupām bija arī vēl 4. godalga — Klivlendas Mārtiņa Lutera draudzes dāmu komitejas dāvināts ādas albums, kuru saņēma Kalanmū tautas deju kopa (M. Paudrupe). Par rosību deju kopās un jaunatnes organizācijās bija individuālas
Prof. Dr. Arnolds Spekke
s mum vēstures
LATVIJAS SŪTNIECĪBAS VAŠINGTONA VADTTĀM ' RUNA DZIESMU SVĒTKOS KLĪVLENDĀ
ICad pēc ilgiem gadu simtiem jas problēmas internacionālo latviešu tauta ieguva varu un, posmu, starptautisko sakaru un noteikšanu paša dzimtenē, tā bi- iespēju posmu. Kāds visam tam ja jau pārdzīvojusi (nepieminot būs iznākums rīt un parit, turp-laikus pirms. sakšu invāzijas) kā- mākajās paaudzēs, to nu pateiklt dābaltvācu vēsturniekiempārska-, nevar, bet to gan es gribu uz-tīgā sadalījumā divus lielus pos- svērt, ka mūsu, latviešu, ritdiena mus: livonijas koloniālo vēstu- būs pavisam citāda nekā tā biri un Livonijas provinciālo vēs- jusi vakar un aizvakar^] un neturi, ; salīdzināmi plašāka. Starptautis-Lielais lūzums no pirmā pos- politikā nekas nedodas par ma uz otninotika 16. gadsimtā, velti, ari mums pašreiz smagi ' kad sabruka ordeņa valsts un Jācīnās, lai mūsu ienaidnieki mus
kaimiņu lielvalstis no visām pu*
neatgrūzt a mūsu pagātnes otra
sēm pēc kārtas centās piekļūt Po^"^' t^S^d tā sauktajā neoko-' mūsu krastiem un pakļaut tos' loniāUsma ievirzē, un mums ja-sev kā savas internās provinces.! gnb Un jāprot šai cīņā pastāvēt, Lieli vēsturiski lūzumi nav pār-, Jo tās arēna nu ir pasaules prob-stājuši piemeklēt mūsu novadus ^emu lauks. Tas jau lepni skam» ari vēlāk, pavirši rēķinot, vis-' ^^^"^ ^^"^^ atbildību, piena^ maz reizi katrā gadsimtā, bet ^īgu mācēšanu un ari lielu taktnj, tas no šiem lūzumiem, kas ^^iz mūsu iespējas ir tādas. Ma-ieāmēja radikālo pagriezienu uz, das tās var būt piemērotas mm-vismodernākajiem laikiem —I spēkiem, pirmais pasaules karš, deva Aus-ļ Reiz nu mūsu gaitas ir tik^rai-tnumeiropas tautām politisko ļ bas, jo raibāks būs ari mūsu tau-brīvību, pēc kuras tās bija cīni- tas raksturojumu un novērtēju-jušās jau gandrīz visu 19. gad- mu retoriskais klāsts. Kamēr simtu. mūsu vēsturi rakstījai svešie ļau».
Tā nu sākās mūsu dzimtenes dis, parasti svešu kungu kārtas, trešais brivības posms. Tara ne*: vai to garigie radinieki, mēs velr bija lemts būt garam, jo HelSs'tīgi būtu gaidījuši un meklējuši pasaules problēmas liktenīgo cik necik objektīvus miisu cilvē-. vēstures pārmamu laikos nebija, čīgās dabas raksturojunaus. Ļsr izlīdzināmas ar vienu milzagu bākajā gadījumā mēs tikām ap-konfliktu, drīzāk problēmas b^^^ par stingrā kalpībā tura-
ja uzstādītas nekS^ atrisinātas.' miem ļauton, jo mūsu raksturs Driz bija klāt otrs pasaules karš,' jau no dabas, lūk, esot vUifgo, Un ari tas nav pasauli pietuvina-ļ un sarežģīts, sīksts un neatlaid i jis atrisinājumam, drizāk sacēlis dīgs, un niknos brīžos negants, lielu daudzumu pavisam jaunu So liecību rindu var atrast mō» smagu problēmu, kas spiež cil-ļ su vēstures jau biezajos sēju-v ^ vēku ikdienu visās pasaules ma-' mos. Bet nu niknie otra pasau-1ās. Ies kara gadi daļu latviešu izme^
Diezgan bieži mttms jādzird, ta pasaulē un pie tam^brivā par vai nu ar zināmu nožēlu, vai ari saidē, iln tur nu nekāda garīga ar ironiskas niecin^anas piede-ļ aizbildniecība nav paredzēta, tur vu, ka mūsu brīvības laiks, lūk, atveras sacenābu lauks ar citām esot bijis nožēlojami īss. Es no
i
TORONTO LATVIEŠU SKOLAS UZSĀKUŠAS JAUNO MĀCĪBU GADU
Augšā pa kreisi: Jaunie ģimnāzisti (no kreisās) Daina Šiliņa, Andris Šmits un Ilze Bertuša, kas pavasari pabeidza TLB sestdienas skolu, steidzas uz pirmo mācību stundu TLTA ģimnāzijā, kura darbojas Latviešu namā.—Augšā pa labi: TLTA ģimnāzijas direktrise V. Slavieša piesprauž 4. klases audzēkņiem skolas velti —krūšu nozīmi; uzņēmumā to saņem Daina Dreifelde, kuras dvīņu māsa Gunta pašreiz mācās Minsteres latviešu ģinmazijā Vācijā; vidū teicamais jaunās par. audzes vijolnieks Arturs Jansons un Jūlija Kurmīte.— Apakšā pa kreisi 6 gadus vecā Sandra Salmiņa pirmo reizi latviešu skolā; viņa nu kļuvusi pirmskolas klases audzēkne TLB sestdienas skolā, kuras mācības notiek DžesesKečama skolas telpās. Sandras māte, kas tolaik saucās Maruta Voitkus, beigusi latviešu skolu Hamiltonā un pēc tam bija TLTA ģimnāzijas 1. izlaiduma vidu. ^ ,,Mums latviešu skolā patiks," reģistrējoties pirmajam mācību gadam TLB sestiHenas skoK, fo* togmfam teica 6 gadm vecā Kristtne Ruņģe (vidu). Foto: J. Llģers
balvas: ALAs dāvināto „Dziesmu svētku vēsturi" saņēma Ruta Svilpe no Vašingtonas, H. Rudzīša ziedoto ..Dziesmu svētki trimdā" — Ziedonis Ķezbers no Čikāgas, bet Klīvlendas Mārtiņa Lutera draudzes svētdienas skolas dāvinātu grāmatu ^ Rita Bemāne no Detroitas.
Individuālas balvas bija arī.par rosību koros un jaunatnes orga-ni2ācijās. H. Rudzīša dāvinātu ..Dziesmu svētku vēsturi" kā 1. godalgu saņēma Alma Cēbere no Ziemeļkalifornijas dziedātāju grupas. 2. godalgu — KlīVlendas Mārtiņa Lutera draudzēs svētdie-(Nobeigums 5, Ipp.)
var
TĀ: BATUN TURĒJA FORTU DZIESMU SVĒTKOS
Viens no BATUN darbības pamatakmeņiem ir pārliecība, ka, sākot ar brīdi, kad baltieši sāktu apzināties savu vērtību, mūsu sekmēm nebūtu apstājas. Tādēļ arī domājam, ka tādu izdevību kā dziesmu svētkus nevar palaist garām. Ieradāmies laikus, un svētku ricības komiteja izgādāja mūsu stendam vislabāko vietu: tieši pretī kāpnēm telpā, kurā darbojās dziesmu svētku informācijas stends, šeit bija jāiet arī garām, lai tiktu balles zālē. Kāds šeratona viesnīcā bija saorganizējis milzu tāpeli, kuras vidū piestiprinājām savu simbolu—balto B sarkanajā aplī, apakšā vēl drošības pēc melniem trekniem burtiem parakstot BATUN. Apkārt salipinājām bildes, kuras rādīja mūsu pēdējā laika darbību — demonstrāciju pie Pad. savienības sūtniecības če-choslovakijas lietā, demonstrāciju pie ASV Apvienoto nāciju tnisijas latviešu jaunatnes Berlīnes kongresa lietā, intervijas ar augstiem vīriem, BATUN biroju ar ātro ātrrakstes mašīnu un kā mūsu korespondente sasveicinās ar. Utantu. Tāpat uzskatāmi parādīti bija veidi, kā lietot turpat pērkamos lipekļus: pie auto aizsargstieņa, pie ^Isa-
tiksmes autobusiem, pie kinoteātriem, kuros rāda filmu ,yBillioņ DoUar Brain", pie Pad. savienības sūtniecības durvīm un padomju dāvinātās skulptūras AN dār zāv Stūros izkarinājām saņemto vēstuļu^ paraugus: kā Apvienoto nāciju sūtņi pateicās par ielūgšanu dziesmu svētkos, kā ASV kongresa locekļi uztraucas par latviešu jauniešu kongresa aizliegšanu Berlīnē, kā mūs piemin Apvienoto nāciju ziņu biļetenos un' ko Apvienoto, nāciju sūtņi atbild" uz mūsu iesniegumiem če-choslovakijas lietā. \: Mums likās, ka mūs nevar neredzēt, nevar ari pārprast.
Taču jau pēc pāris stundām sākām jaust, ka mūsu izcili izdevīgā novietne prasīs arī upurus. Mūsu.galds bija ļoti populārs. Ļaudis, telpā ienākuši, nezin kāpēc vispirms. griezās. pie mums. Gan ne jau, lai interesētos par niusu ; darbu. Nepā^ traukti atbildējām, kur atrodas Empīra zāle un Zelta istaba, kas notiek «Svēto un grēcinieku telpā. • kur palicis /Ozoliņš un viņa tēva cepure, Imŗš autobuss iet uz brīvmūrnieku namu un vai šodien līs lietus. Visbiežāk jautāja, kur ir vannas istaba.-Pie mums glabājās Sīras^ Jirgenes
mētelis un Pētera Aigara ceļa ao^ ma, Roberta Zuikas portfelis un Averta kundzes .gludeklis, kuru bija patapinājusi Vija Vētra. Mūsu dēlis ar lielvalstu, sūtņu pašrocīgi parakstītajām vēstulēm derēja par muguras atspaidu dažam labam svētku viesinj, savu meiteni gaidot. Kodām pirkstos: kālab viņi neapgriežas otrādi un mazliet nepalasa?
Ļoti izdevīgās novietnes dēļ ar laiku mums pieradās klāt dažādas pārdodamas mantas: Jaunsudrabiņa ,JPiemini Latviju", jauniešu „Latvijas Sapnis'*, laikraksta ,,Latvija Amerikā" svētku numurs, Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambļa jaunākā skaņu plate, bet ļaudis izturējās tieši tāpat; Sākām justies kā bālais eņģelis Poruka Ziemsvētku dzejolī, no kura prasa visu, tikai ne to, ko viņš īstenībā atnār cis dot. Gan redzamākās vietās bija izliktas bultas ar uzrakstu „lnformācīja", kuras slcaidri norādīja uz plašo, augstas letes apjozto svētku informācijas sten-
savas puses gribētu uz visām pēdējo gadu desmitu norisēm paskatīties no citas puses; cik gara vai ilgstoša tad bijusi politiski • militārā atelpa lielo valstu nebeidzamās varas kāres un ekonomiskās sacensības konfliktos šai mūsu dramatiskajā 20. gadsimtā? Mēs neesot tālu tikuši ar savu brivību, mums saka, bet es nu gribētu vaicāt, cik tālu tad tikuši lielie kungi ar saviem ne-l^eidzamiem konfliktieni? lidz kādam atrisinājumam? Un vai pašreizējo situāciju kādam būtu dūša nosaukt par atrisinājumu?
Mūsu tautai otra pasaules kara notikumi nesa smagu, grūti izturamu slodzi. Nav man te jāskaita nebeidzamo ciešanu rinda. Bet šie paši notikumi izrāva mu jsu dzimteni ne politiskas izolācijas, no apkārtējo lielvalstu uzmācīgās un uzbāzīgās aizbildniecības. Un lai gan atkal jācieš mūsu ļaudīm svešas varas žņaugos, visā pasaulē izkaisītie latvieši ievadījuši un izveido mūsu
tautām. Un kas ir iznācis? Izrā^ dās, ka cik necik sociāli normālos apstākļos latvieši spēj izrai-āt daudz uzņēmības, cietu iztu-. rību un īstu radīšanas prieku visdažādākās cilvēku aktivitātes nozarēs. Vārdu sakotj ja iedomājas salīdzināt tās atsauksmes par latviešiem, kuras, piemēram, ir sūtniecības ricībā, ar tāmy kuras savā laikā skaitījās klasiskas no, piemēram, slavenā Einhorna un citiem, tad jā, tad jābrīnās ar lielu brīnīšanos, cik gaužām plaša ir visa šī gamma un cik galu galā nepieciešama ir pašu spē-Ini un varēšanu pareķa izpratmp dāves cīņās.
Vai nu tā vai šā, bet tas mums nekad nav jāaizmirst, ka ua mums noskatās, mūs vērtējot, ne tikvien sveši ļaudis, bet to fla-ris ari nākamās paaudzes. Mūv su pārdzīvojamais laiks iir ,np tiem, kas ilgi paliek tautas atmiņā. ■.■
Turiet lepni savu karogu, taia» tieši! Lai Dievs juma palīdz godam veikt tos uzdevumus, ķuŗa
vēstures ceturto posmu — Balti-' jums uzlikti
košo sarīkojumu vietas un laikus, kā ari paskadrot, kādēļ Sto-kelijs Kārmalkls : nav ieradies svētkos, kā paredzēts (jautātāja, acīm redzot, bija sajaukusi šo ..slavenību" ar Klīvlendas pilsētas, galvu Stoku).
Tā jau nebija, ka svētkos neviens neinteresētos par politiku. Mums piedāvāja Niksona pogas, Hamfrija pogas un — VoUesa pogas... Vollesa atbalstītājs pat mums garākā runa izskaidroja, kā viņš vienīgais pasaulē protestējis pret baltiešu zelta atsavināšanu pērngad Anglijā. Pie tam bija tā sgadījies, ka mēs savus
plašos zelta glābšanas pārskatus, kā jau gadu vecu materiālu, bi-du, kurā darbojās apsviedīgas! jām paņēmuši līdz tikai dažos meitenes rozā beretās. Tas to- eksemplāros, kup tobrid jau bi-mēr daudz nelīdzēja. Mums tik ja izdalīti..
un tā vajadzēja palīdzēt piestip-rināt svētku nozīmes cienījamu
Pie BATUN galda tomēr vislielākā piekrišana bija lipekļiem.
viesu svārku atlokiem, zināt-nS-1 It sevišķi puišu cilvēki - ari
visjaunākā gadagājuma — apstājās un izrādīja vēlmi tādu iegā dāties. Tas tomēr maksāja veselu dālderi, un apdomīgie vecāki lūkoja savas atvases vilkt np galda prom. Tā kļuvām ari liecinieki dažām \paaudžu sadursmēm. Kāds puisis, jau studentes" gados, gar galdu iedams, vienkārši pačiepa vienu lipekli, mierigi iegāja turpat, ap stūri balles zālē un apstājās draugu vidū. lai palielītos. Viņš gan nebija rēķinājies ar BATUN dalībnieku mentalitāti. Ne velti pašreiz esam, laikam, vienīgā baltiešu organizācija, kura ir tiešā cīņas kontaktā ar ienaidnieku! Kaut ari tobrīd, aiz galda stāvēdama, biju izkāpusi no jaunajām kurpēm, tāpat zeķēs ieskrēju zā-lē viņam pakaļ; izrāvu Iļpekli rokām un, cik vien skaļi spēdama, nobrēcos: „Vai es jums/ne-(Nobeigums 5. Ipp,)