i
4 ĪATflSA Aimgtttlffi SesMIeas, im. g. 14. septema^ris, n-w.
Org
ani^es jaunatnes gada sarīkojumu
■ • ■ KANĀDAS DV; ZEMES- VALDES SfiDE-TORONTO ■ -
Par savii Eiropas ceļojumu, bet Kreišmanis; viņa vieta aicināts galvenokārt par DV centrālās N. Brasliņš, — ziņoja sporta da-valdeš sēdi Minsterē, Vācijā, ku: ļas vadītājs R. Bulte. Valde jmai-ŗa inūsu iļaikrakstā jau atrefei-ē-ņu apstiprināja. ■ ta, Kanādas DV zemes valdes sē-: Aprūpes daļas vadītājs A. dē 8. septembrī Toronto ziņoja -Kvēps informēja, ka jaunās Ziem-priekšsēdis E. Krūka. No nelaiķa svētku apsveikuma kartītes būs Dr.Miķeļa Valtera atraitnes Ēri- gatavas jau .15. septembri. Visas ; kas Valteres saņemtas kādreizē- pv nodaļas aicinātas pasūtināju- : jam sūtnim savā laikā rakstītās mus nodot ne vēlāk, par 15. ok-
' vēstules, dāvinātās glezaias, ģrā- tobri, lai kartītes varētu izsūtīt mātas un Cēdelgemas gūstekņu vēl pirms pasta tarifa paaugsti-nometnes izdevumi, šie materiāli nāšanas 1. novembrī, šāgada ir vērtīga attiecīgā laika dokumen- komplektā būs 12 dažādas kar-tācija, par kuras nodošanu Kana- tītes, no tām 9 jaunizdevumi, bet das DV saimei zemes valdfe iztei-; 3 pievienos no iepriekšējo gadu ca Ērikai Valterei sirsnīgu patei-i izdevumiem. A. Kvēps ziņoja arī čību. Saņemta pateicības vēstule ' par DV kalendāru, kuru nodaļām
■ no pirmā: pasaules latviešu jau-! piesūtīs pēc pērna gada pasūtinā-natnes. kongre^ līcības komite- ļ juma, bet nodaļām, kuras vēlas jas priekšsēdes Rasmas • šildes • citu skaitu, tas jāp^aņo. E. Krū-par Kanādas DV sniegto atbal-' ka ierosināja šogad — kā Latvi-stu, bet Kanādas ministru pre- jas jubilejas gadā izdot yēl zidents Trudo piesūtījis atbildes īpašu apsveikuma kartīti ar paš-rakstu iiž viņam nosūtīto apsvei- reizējās zemes valdes locekļu pa-kumu. Kanādiešu advokāts A. rakstiem. Valde ierosinājumu at-Malonijs savukārt paziņojis, ka zina par atbaM^ sarunas par īpašu latviešu raidi-; | Iekšējās informācijas daļas va-
; jumu sakarā ār 18. novembra' dītājs R. Norītis izteica personī-svinībām teleiāzijaš raidījumā' gu. pateicību Kanādas DV zemes „Viewpoint" turpinās. Par Min-ļ valdei, DV Toronto, Hamiltonas steres latviešu ģimnāzijai dāvina- un citu nodaļu valdēm, kā arī at-to gleznu pateicību izteica māk-'sevišķiem biedriem un „Latvija sMniekam A. Nulītinj, bet par tās Amerikā" redakcijai ar darbinie-. nogādāšanu uz VācijJ Āpšes ģi- ļ kiem par līdzjūtības apliecināju-menei. Sakarā *kr DV centrālās miem dēla Ēika nāves gadījumā, valdes ilggadējā priekšsēža V, Ja- jo pasta streika dēļ personīgas numa 75 mūža gadiem, valde apsprieda arī citu zemjiļi valžu ierosinājumus jubilejas atzīmēšanai. Jaunatnes daļas vadītājs E. Ozols ierosināja dibināt īpašu plkv. V. Januma jaunatnes fondu,
. par ko sazināties ar pārējo zemju valdēm.
pateicības vēstules nebija iespējamas. R. Noritis ziņoja, ka informācijas daļas no jauna darbojas I^VMontrealas nodaļā, kurā to vada P; Agrums, un DV KiČe-neras-Voterlū nodaļā, vada A. Taube.
'Par DV rīkoto jaunatnes rakstu
Valde piekrita.no Zviedrijas sa- darbu sacensību, kuras rezultāti
ņemto 50 ziedojumļi zīmju-lote-rijas.ložu izplatīšanai, ķuŗas līdzekļu iegūšanai savam darbani izdevis Latviešu nacionālais fonds, vienojoties vēl papildus pasūtināt arī 5' fonda izdotās grāmatas „Ļatvia ^ Countrjr and People". Tās ietilpinās cittautiešiem i dā-vinānio grāmatu sarakstā, šo akciju sakarā ar delegātu sapulces •lēmumu šogad bija paredzēts veikt no t.s. darba stundas algas ziedojumu konta. Vald^ aicina visas DV nodaļas Kanādā pēc iespējas jau tuvākajā laikā paziņot dāvināmo grāmatu saņēmēju vārdisku sarakstu un kādas grāmatas katram vēlamas. Līdz šim' pieprasījums saņemts vienīgi no DV Bramptonas nodaļas, kurai piešķīra 2 eks. „Res Baltica" un 3 eks.. „Latvian. Literature" pasniegšanai vietējiem parlamentd locekļiem un pilsētas vecākajam, kā ari nodošanai bibliotēkai.
Sekretārs K. JBencons ziņoja, ka no Royal .York viesnīcas Toronto saņemts apstiprinājuins, ka telpu īres līgums 1971. gada DV organizācijas 25 gadu jubilejasļ sarīkojumiem ir spēkā, bet iepriekšēja iemaksa, visfaiaz pagaidām, nav ,vajadaga.
Par pēdējā laikā saņemtajām iemaksām un izdarītajām izmaksām ziņoja kasieris R. Britāls. No DV Edmontonas nodaļas sa-ņem^ta 100 dol. iemaksa Latvijas dibināšanas 50 gadu atzīmēšanai. Par vanadžu vispārējo darbu informēja Kanādas vanadžu priekš-ļ niece M. Jonāne, bet par ārējās ■informācijas darbu Sāļas vadītājs "ŌTieviņš. Ja.izdosies laika 'saņemt visas vajadzīgās atļaujas, : tad 7. aovembrr organizēs li^ašā-ku vpretkomūnistisku demonstrāciju Otavā^ pie Pad. savijas "sūtniecības. No DVF valdes An-^ glijā saņemts, pieprasījums izsūtīt dažādus še pieejamos, informācijas materiālus, kurus nosūtīs tuvākajā laikā.
No šacha sekcijas vadības un turnīra" organizēšanas atteicies R.
TOHONTO ZINAS
I uzņem tikai' interesentes .30 — ,. , , ; ! ry.i gadu vecumā. Kopā ar.šāgada
® Kanādas latviešu katoļu ap- 39 |,eidzējām. skolu kopš 1966.
vienības kongress : notiks - 5. ūņ 6. oktobrī Latviešu. namā Toronto. Kongresa pirmā diena sāksies pīkst. 10.30 rītā ar svētbrīdi.
Kanādas DV zemes valdes priekšsēdis E. Krūka nodod Minsteres latviešu ģimnāzijas direktoram prof. Z. Vītenam gleznotāja Arnolda Nuliša skalai dāvināto gleznu. No E.Kriīkas pa labi DV orga-ni^ācļjas priekšnieks V. Janums, bet pa kreisi-Rietumvacijas DV zemes valdes priekšsēdis J. Cīrulis. ' , Foto: G. Ozoliņš
mūsu laikakstā jau publicēti, ziņoja jaunatnes daļas vadītājs E. Ozols, norādot, ka dalībnieku skaits varējis būt ievērojami lielāks. E. Krūka paskaidroja, ka jautājums pārrunāts arī DV centrālās valdes sēdē un pieņemts atzinums, ka šādas sacensības nebūtu rīkojamas biežāk nekā reizi pa 2 vaL 3 gadiem, bez tam to organizēšanā un praktiskajā izkārtošanā iesaistāmas vietējās latviešu skolas.
Valde pieņēma E. Krūkas ierosinājumu 23. novembrī rīkot plašāku sarīkojumu jaunatnei, kurā varētu pasniegt arī minētajā rakstu darbu'sacensībā piešķirtās balvas. Bez godalgotajām Laimas Grases un Baibas SmitasHKalējas pārsteiguma balvas saņems. arī 3 pārējie sacensības dalībnieki. Sarīkojumā ietilpinās arī DV teātra Kanādā izrādi ,;Pieci stabi". Zemes valde iegādāsies zināmu biļešu skaitu šai izrādei, kuras sar dalīs nodaļām, kurām jāorganizē kopīgi braucieni uz izrādi> iepriekš, paziņojot dalībnieku skaitu. Pieņēma arī R.Norīša ierosinājumu segt. izdevumus DV organizācijas biedru bērniem, k^ vēlas piedalīties pirmajā latviešu kristīgās j aunatnes salidojumā 12. unis. oktobrr Sv. Jāņa bazmcā Toronto. ."Z Atzīstamu rosību parādījuši DV Toronto nodaļas jaunieši, piedaloties šacha sekcijas nodarbībās. Iecerēts organizēt ari jauniešu orķestri, kā ziņoja Kanādas DV revīzijas komisijas pārstāvis A. čivzelis.
Kā gleznas, tā cilvēki un priekšmeti no tālienes izskatās gluži citādi nekā tuvumā. Dažreiz tuvums mūs patīkami pārsteidz, kādreiz arī dziļi, pieviļ.
Par Minsteres latviešu ģimnāziju Vācļjā jau daudz runāts un rakstīts. Atceros, ka ^ pirms apmēram desmit gadiem Ziemeļamerikas latviešos .pat izskanēja doma, ka šāda ģimnāzija nemaz nav vajadzīga: kādēļ vākt ziedojumus, organizēt sarīkojumus iestādījumam, kas nav pat pašu zemes ^robežās?
Kādreiz dzirdētās domas un spriedumi pieņēma pilnīgi pretējo virzienu, kadnule pašai bija izdevība redzēt un pabūt Minsteres ģimnāzijā. Ka vācu valdība latviešu jaunatnei uzcēlusi šādu, vārda^ tiešajā nozīmē, gais-, mas pili, jāpateicas ģimnāzijas skolotājiem, darbiniekiem un latviešu jaunatnei, kas ar savu neatlaidību un pašuzupurēšanos pierādīja šādas skolas nepieciešamību.
Kad Kanādas DV lūdza pašu māju gleznotājus ziedot kādu no saviem darbiem Minsteres ģimnāzijai, pirmais un ar lielu sirds-dedzi atsaucās mūsu ievērojamais modernās glezniecības se-
niors Arnolds Nulītis. Saņemot no viņa nogādāšanai uz Vāciju dārgo dāvanu, neaizmirstami atmiņā iespiedās mākslinieka vārdi: «Minsteres ģimnāzija ir latviešu kultūras cietoksnis un pilskalns. Tajā jābūt labļi gleznu kollekcijai, lai jauniešiem ieaudzinātu labu gaumi." Piezīmējams, ka A. Nulītis ģimnāzijai atdāvināja savu labāko, vairākkārt Kultūras fonda u. c. izstādēs godalgoto gleznu ^,Atmoda". .
Kaut šai vasarā bija daudz braucēju uz Eiropu, vērtīgo gleznu nogādāt uz Vāciju nenācās viegli, kamēr šo nepateicīgo uzdevumu uzņēmās Toronto latviešu sabiedrībā iecienītā un ļoti darbīgā Āpšu ģimene.
Kad pē!) - ierašanās Minsterē Kanādas DV zemes valdes priekšsēdis E. Krūka nodeva
jau ir krietns skaits. Te taču tik ļoti plaša un gaiša priekštelpa?" izbrīnā jautāju.
, ,>Tā nu tas, diemžēl, ir," paskaidroja L Balodis. „Ģimnazija un internāts ir divi patstāvīgi iestādījumi, ko cilvēki ārpus Minsteres nezina. Mūsu sienas stāv. kailas, kaut gaismas ziņā tās vispiemērotākās gleznām, še mākslinieki varētu pat rīkot savas gleznu izstādes, un es esmu pārliecināts, ka īsā laikā, viņiem rastos liels noņēmēju pulks, jo še apgrozās latvieši no visas pasaules."
Ļoti ceru, ka šīs rindas lasīs arī kāds mākslinieks un visā drīzumā sazināsies ar Minsteres ģimnāzijas internātu, lai tajā noorganizētu savu gleznu izstādi.
Lai Arnolda Nulīša dāvinātajai gleznai ierādītu izcilu un piemē-
un ģimnāzijas direktors prof. Z. vietu, ģimnāzijas gleznu
Vītens ar sirsnīgu pateicību pie ņēma lielo dāvanu, smaidīga un priecīga to paziņoju mūsu namatēvam — ģimnāzijas internāta pārzinim I. Balodim..
„Nu, kā tad — atkal ģimnāzijai, bet mums nekā," viņš skumji noteica.
,,Kā- tā? Vai tad šo gleznu nenovietos internātā? Ģimnāzijā
'Kanādas vanadžu pr-ce M. Jonāne uzņēmās izdarīt aptauju pie „Zelta dukāta" īpašniekiem par nākošā sarīkojuma vai akcijas vēlamību. Tās atlikumu varētu pa; redzēt DV organizācijas 25 gadu darbības jubilejas organizēšanai;
Valde pārrunāja arī gadskārtējā Ziemsvētku tirdziņa organizēšanu, vienojoties par rīcības komitejas priekšsēdi- aicināt līdzšinēji A. štemu. '
Steidzamākie priekšdarbi DV organizācijas 25 gadu jubilejas sarīkojumiem 1971. gadā Toronto jau-paveikti un rīcības komitejas priekšsēža pienākumus uzņēmies R. Bulte, tādēļ pagaidu rīcības komiteja,- — kā ziņoja E. Krūka, — darbību izbeidz. R. Bulte savukārt ziņoja, ka tuvākajā laikā izveidos pastāvīgo ricības komiteju, kuru paredz 5 locekļu sastāvā ar vairākām techniskajām komitejām im pieaicinātiem lietpratējiem. Pašreiz svarīgākais ir svētku sauklis, kuru izvēlēsies īpaša žūrijas komisija speciālā sacensībai Interesenti aicināti; ierosinājumus šim sauklim iesūtīt līdz šāgada 31. decembrim Kanādas DV zemes valdes sekretāram K. Benconam — 223 High Park Ave., Toronto 9, Ont. .
Vicepriekšsēdis J. Gailītis ziņoja, ka delegātu sapulcē pieņemtais lēmums par ■ DV spiestuves pārveidošanu akciju sabiedrībā daļēji jau īstenots. Valdības" iestādes piekritušas dibināmās sa-
Publishing and Printing Ltd. Tuvākajā laikā notiks sabiedrības organizētāju kopsēde ar Kanādas DV valdes pārstāvjiem priekšdarbu veikšanai, lai varētu uzsākt akciju padošanu.
DV Toronto nodaļas valdes pārstāvis J. Treijs informēja par izstrādātajiem DV nama pārvaldes noteikumiem, kurus, nodaļas vai-de papildinājusi, ieteicot namā iekārtoto klubu ,;jautrais ods" izveidot par patstāvīgu pasākumu. Piekritīģās valdības iestādes piešķīrušas klubam alkoholisko dzērienu tirgošanas atļauju, sākot ar 26. augustu* Pagaidām atļauja piešķirta dažādo alus un vīnu šķirņu tirgošanai, kā ari ēdnīcas iekārtošanai, bet vēlāk paredz saņemt atļauju aī pārējo dzērienu tirgošanai. . klubs pagaidām at-vērfs piektdienās no pīkst. 6—12 vakarā. .
; Rakara. ar DV Hamiltonas nodaļas gadasvētkiem vienojās nākošo zemes valdes sēdi sasaukt 5. oktobrī pīkst. 1 dienā Hanulto-
biedrības nosaukumam Amber'nas latviešu namā.
R. N.
kollekcijU: nācās kārtot.
attiecīgi pār-
Vai nu tā būtu pati ģimnāzija, vai internāts, — nevaru iedomāties izcilāku vietu latviešu glezr notāju darbiem kā tieši šo, kur latviešu kultūras un tradiciju garā aug ūn veidoj as mūsu nākotnes saucēji un atjaunotās Latvijas veidotāji.
Tonija Krūka
ALEKSANDRA KĀNBERGA
. rakstu darbu birojs ■ 65 Ferrier .'Vve., Toronto.
(pie banforth & Carlavv) :
Td.: HO 3''2fi6:
ANDREJSONS
APDROŠEMA
gada absolvējušas; 94 žēlsirdīgās
"tnāsasi/; -■:]"■
® Pēc sirds lēkmes 3. septem-
lespējama arī bīskapa J. Rancā- brī miris Toronto Sītona kana-
na i6raš:2nās no Grand Rapi^ diešu skautu novada priekšnieks
diem. KongTesa darba sekā pa- Franks Mortons, kas bija labi
redzēti x>rezidija amatpersonu, pazīstams arī latviešu sabiedrī-
^iņoiumi par apvienības 2 gadu bai, jo ieradās katrā skautu sarī-
df?rbību, jaunu amatpersonu vē- kojumā un bieži bija redzams
Iešanas un turpmākās darbības arī Latvijas valsts svētku- aktos,
apspriešana. Referātu sniegs Aizgājēju pēdējā gaitā izvadīja
prāv. V.Pudāns no Albānijas, 6. .septembrī, piedaloties lielā--
ASV. Pirmās dienas nobeigumā kam skaitam skautu vadītāju. •
būs kopīgas vakariņas ar sabied- Pie šķirsta goda sardzē stāvēja
risku dzīvi un loteriju. Otrā die- abi nelaiķa tuvākie līd.zstrādnie-
nā kongrpsa gaitu atsāks pīkst. 12 dienā ar dievkalpojumu lietuviešu Sv.Jāņa baznīcā, bet pīkst. 5 pēcpusdienā Latviešu namā notiks dziedones .Antoniņas Vaivodes garīgs koncerts. ® Traģiskā nāvē mirušajam Andrejam Viŗbulim veltīts piemi- • ņas brīdis, kuru vadīja tēvs.Jānis no Montrealas, piedaloties ap
ki G. I^īls un Edm. O.:ols. Izvadīšanā piedalījās arī latviešu skautu vadītāji S. Leimanis un V. Vāgners. Ar Franku Mortonu latviešu ^skauti zaudējuši īstu draugu im trimdas skautu problēmu izpratēju.
-^Negaidītu prieku Līdsaš ļat-
. j.., ^ viešiem^ kas bija sapulcējušies,
50 aizlūdzējiem, notika 7. septem- ^^^^^^^ ^^dreja Jansona
bŗā vakarā Tumera un Portera bēru namā. Pie Latvijas karoga klātā šķirsta stāvēja DV goda sardze. Pēdējā gaitā uz Jor-kas kapsētas latviešu nodalījumu aizgājēju, lo. septembri iz-
vadītā Ņujorkas kokļu un. dziedātāju ansambļa koncertu, sagādāja uz Angliju līdz atbraukušā dzejniece Rita Gāle. Ansamblis ceļā bija aizkavējies, un publika
- w jau kļuva nepacietīga, kad dzej-
vadīja prav._Dr. B Kokins, Plo.ļ » ^, i
kapa atvadvardus teica Toronto. iepazīstmot Anglijas
vanadžu kopas pr-ce R. Zamlov- ^^^^^^^^ ^
ska un latviešu tauru orķestra. vadītājs E. Slaucītājs.
,® Quo Vadis māsu skolu Eto-bikokā beigusi Biruta Bērziņa. Piezīmējams, ka šai māsu skolā' kas piedevas.
skandējumu.: Klausītāji: negaidīto „dāvanu" uzņēma ar lielu prieku, vakara gaitā visiem viesiem ņo. aizjūras izprasot vairā-
Dziesmu svētku impresijas
(Pārnesums no 2. Ipp.)
tautiešu orķestri, kas pēc viena mēģinājuma lāgā nespēj pielāgoties korim. Visumā kopkoncerts atstāj varenu iespaidu, tas neno^ gurdina, jo šoreiz runas un godalgu pasniegšanas ievēroj ami saīsinātas.
Lielāko vilšanos sagādāja rakstnieku cēliens, kas organizācijas ziņā pārbaudi neizturēja. Kaut „jaungaitnieku" ^vārsmas ratere-santas un autori, bez šaubām, la^ bi sagatavojušies, Latvijas -dibināšanas 50. gadskārtā publika cerējusi redzēt mi' dzirdēt iemīļotos rakstniekus. Kā gadījies, kā ne, šoreiz nav aiciimti tādi autori, kas daudzus gadus ar saviem, darbiem pildījuši žurnālus un grāmatas, arī cēliena vadībā paiets garām 4audzu lugu autoram Hugo Kriimiņam, kas kopā ar tagad Jau mirušajiem ĻPB pi>ku-Ē. Raisteru im E, Skujenieku tik labi un interesanti vadīja iepriekšējo dziesmu svētku rakstnieku cēlienu. Nav aicināti visi šogad literārās balvas saņēmušie, bet tie, kas ielūgti, aicināti tikai vēlāk, kad jau sāka dzirdēt protestus par vienpusīgo sastāvu, še nav vaimgi „jaungaitnieki", kas sniedz labāko, kas tiem ir. Taču klausītāju uztverē tie nespēj pilnīgi aizstāt Anšlavu" Eglīti, Jāni Klīdzeju, Ernestu Aistaru, Kārli Ķezberu, Ģirtu Salno, Jāni šir-mani, Dr. ;K. •Zvejnieku, Klāru Zāli, Ingridu Vīksnu, Indru Gubiņu, Irmu Grebzdi un citus. Par kādu trimdas literatūras šķērsgriezumu pat runas nevar būt.
Ar ko izskaidrojams fakts, ka
Izsaku sirsnīgu pateicību visiemi kas piedalījās mana mīlā dēla Ērika Caunes izvadīšanā viņa pēdējā gaitā. Mīļš paldies arī par skaistajiem ziediem un prāvesta Feddera kunga jaukajiem atvadu vārdiem. Tekla Caune
tik nopietnā sarīkojumā, kādi ir dziesmu svētki, organizēšanas uzdevumus veic ļaudis, kuriem, liekas, mūsu trimdas literatūra ir gaUgi sveša? Ar ko izskaidroj anis fakts, ka trimdas prozu reprezentē tikai - divi pārstāvji — Tālivaldis Ķiķauka un Ilze šķipsna? Abi šie autori gan pārstāv jaunus meklējumus mūsu prozā, bet ne visu mūsu prozu; Arī ievērojamā jaunā dzejniece Baiba Bičo-le sarakstā iekļuvusi tikai vēlāk, kā redzams no programmas, kaut viņa ir Jaunsudrabiņa prēmijas laureāte.: Vai elementārā pieklājība nebūtu prasījusi publiku iepazīstināt ar tālu ceļu braukušajiem autoriem? Vai ļ mirušie Ēriks Raisters, Jānis Porietis un Emīls Skujenieks, ari nemaz nepieminētā Karola Dāle, nepelna drusku nopietnāku im svinīgāku pieminēšanu? ^
, Dziesmu svētku- rakstnieku sarīkojums ir tik: nozīmīgs notikums mūsu kultūras dzīvē, ka turpmāk būtu jau laikus jādomā par tā nopietnāku un' lietipķāliļu izkārtojumu. Mūsu rakstnieki, kas augu mūžu strādājuši Latvijas kultūras druvā, nav pelnījuši paviršu pieeju, gadījuma rakstura aicinājumus, nevērību. Tāda turpmāk nebūtu pieļaujama.
Tie kas aizbrauca Lilijas Gleš-kes tautisko uzvedumu neredzējuši, zaudēja interesantu un labi sagatavotu priekšnesiunu, kufu daudzi uzskata par pašu labāko: visā svētku tecējumā. Bet— ceļš ir tāls, un arī latvietis, kaut jau labi pieradis pie tāliem ceļiem, tomēr nogurdināms. Tādēļ ne vi-ļ sī, kas šo uzvedumu vēlas redzēt, uz to arī^iek.
Svētki pagājuši. Tie bija skaisti svētki, kaut ar kļūmēm, bet visumā tomēr diži -un latviski svētki. Jācer, ka katrs apmeklētājs labu laiciņU' jutīsies stiprināts no latviskuma snieguma, kuru ieguva svētkos.
Pastaritis
/Pa':kreisi; .f©ffļsnto■Sv. Ķm
.j™v.™..^w..^.«.«,v.....«...—--............... .........-----••™.^^■•v.».^.:.^x.:^.;^<fĶļo^^ ....... —;—_-------r
B'AŽI. NO KANAmS KORIEM PARĀDES GĀJIENĀ ASV LATVIEŠU 4. VISPARĒJ^^^^
reja teutos ar «Mģentii Arvī du JPurvu. Vidū: Hamiltonas koris, kuru aj^ ŗ^tvijn^ Toronto §v. .Jāņa draudzes koris, kas parādes gā
' Jienā jaedaUJās gan tikai kviateta sasta\^. ■ " . Foto: P. Blūms