Sestdiena, 196§. g.
I ;
ZINAS
ļ uzņem tikai interesentes 30 — :-'} gadu vecumā. Kopā ar šāgada 139 beidzējām, skolu kopš 1966. igada absolvējušas 94 žēlsirdīgās 1 māsas.
© Pēc sirds lēkmes 3. septem-ļbrī rairis^^Toronto Sītona kana-[diešu skautu novada priekšnieks Franks Mortons, - kas bija labi iDazistams arī latviešu. sabiedrl-ļ bai, jo ieradās katrā skautu sarī-ļ ko jumā un bieži bija redzams arī Latvijas valsts svētku aktos., Aizgājēju pēdējā gaitā . izvadīja. 6. septembrī, piedaloties lielākam skaitam skautu vadītāju. Pie šķirsta, goda sardzē stāvēja .qbi nelaiķa tuvākie līdzstrādnie-•d G. Kīls un Edm. Ozols. īzva-Hīšanā piedalījās arī latviešu, skautu vadītāji S. Leimanis un. V. Vāgners. Ar Franku Mortonu latviešu skauti • zaudējuši īstu draugu un trimdas skautu.problēmu izpratēju.
^Negaidītu prieku Līdsas lat-ļvie^iem,^.kas bija sapulcējušies> Lai noklausītos Andreja Jansona ļ vadītā Ņujorkas, kokļu un dzie-ļiiātāju ansambļa koncertu, sagā-ļdājauz Angliju' līdz atbraukušā ļtizejniece Rita Gāle. Ansamblis [ceļā- bija aizkavējies, un publika ] jau kļuva nepacietīga, kad dzej-ļniece nolēma „īgnuma viļņus" I remdināt, iepazīstinot Anglijas ļlatviešus ar sevi un savas dzejas Iskandējumu. Klausītāji negaidi^ Jto „dāvanu" uzņēma, ar lielu Iprieku, vakara gaitā visiem vie-īsiem no aizjūras izprasot vairā-ļkas piedevas. .
ļ(u: impresijas
tik nopietnā sarīkojumā, kādi i? [dziesmu svētki, organizēšanas uz-Idevumus veic ļaudis, kuriem^ lie--kas, .mūsu trimdas literatūra ir galīgi sveša? Ar ko izskaidrojams fakts, ka trimdas prozu reprezentē tikai divi pārstāvji — Tālivaldis Ķiķauka un Ilze l'ķipsna? ■ Abi šie autori gan pārstāv jau- : hus meklBJumus mūsuproza, bet ne visti mūsu prozu. Arī Ievēro- ļ: rarpā jaunā dzejniece Baiba Bičp-K' 5;i.u's^5tā iekļuvusi tikai vēlāk, . 105 raiaan^ no programmas, kaut ■'iņa' in' .riiirt5udrabiņa prēmijas IlmmiīTlR. ^lii elementārā piekļā-:,ība nuDiiri prasījusi publiku ie- -\y,rM\;±ā.z ir tālu ceļu brauku- ; 'fiajlfrm aur.oi:em? Vai mirušie lišriSs Hiīistsrs, Jānis Porietis un Hmās SltĀjifrJeks, arī nemaz ne-ļ^iernipjēbā Karola Dāle, nepelna dmsiu. nopietnāku un svinīgāku '■^irTrzTiēsanu?
Dziesmu svētku rakstnieku sarīkojums ir tik nozīmīgs notikums mūsu kultūras dzīvē, ķa turpmāk Mtu jau laikus jādomā Ipar tā nopietnāku un. lietišķāku izkārtojumu. Mūsu rakstnieki, kas aiigu mūžu strādājuši Latvijas; kultūras druvā, nav pelrājuši ļpaviršu pieeju, gadījuma rakstura aicinājumus, nevērību. Tāda turpmāk nebūtu pieļaujama. y>Tie kas aizbrauca Lilijas Gleš-kes tautisko uzvedumu neredzē-. ,iuši, zaudēja interesantu un labi sagatavotu priekšnesumu, kuru [daudzi uzskata par pašu labāko •/isā svētku tecējumā. Bet — ceļš ir tāls, im arī latvietis, kaut jau labi^ pieradis pie. tāliem ceļiem/ tomlr nogurdināms. Tādēļ. ne vi:. n, kas šo uzvedumu vēlas redzēt, UZ.to arī tiek. —
.Svētki pagājuši. Tie bija skais-li svētki, kaut ar kļūmēm, bet. visumā tomēr diži un latviski ovētki. Jācer, ka katrs apmeklē-lājs labu laiciņu jutīsies stiprināts no latviskuma snieguma, kurn ieguva svētkos. ^
Pastarītis
■ns
. III t^Pt^ i^hli'.-. "SiSac
ramata
rPāmesums no 1. lpp.> spējams pilnīgi precīzi noskaid-nas skolas veltītu grāmatu iz- rot, bet rīkotāji domā, ka ieskai-
pelnījās Ruta Blatchena no Filadelfijas, 3. godalgu — ALAs- ziedotu «Dziesmu svētku vēsturi" piešķīra Maijai Cerai no Minea-poles, bet Pēteris Siltumēns no
tot -pašus . klīvlendiešus, svētkos saradušies 17.000 -^ 20.000 tautiešu no 'ASV un Kanādas,mazāks skaits arī no Austrālijas un Eiropas, Atsevišķo svētku sarlkoju-
Milvokiem varēja priecāties par apmeklētāju kopskaitu aptu-4, godalgu — H. Rudžīša dāvina- ''^^^^ leš uz vairāk nekā 37.000, ne-tu ..Dziesmu svētku vēsturi." . ļ skaitot dievkalpojumus un orga-. Attieksmē už apmeklētāju skai- mzāciju īpašās sanāksmes; Filnī-tu, ienākurtiiem un citiem skaitļu §^ ^^^u par apmeklētāju skaitu materiāliem pilnīgas skaidrības, atsevišķajos sarīkojumos vēl nav, svētkiem, beidzoties; nebija,' jb ^ '^Pt^uvenus skaitļus var iegūt, , - -[vadoties no pārdoto ieejas kar-
šu skaita un telpu uzņemtspējas.
Rīkotāji lēš, ka garīgajā koncer-Miisu laikraksta ieprieļcšējā nu- ļ tā un jaunieSU kamīna vakarā mura 5. lappusē gadījies misekr,bijis ap 1500 apmeklētāju, teātra -lis: tizņēmimiā pie raksta „Svētku izrādē — 2100, taUtas deju lieTu?r dienasgrāmata" pa lafti no prof. vedumā — 8500, jaundārbu k'on-Dr. A. Spekkes redzams' nevis | certā —2000, iepazīšanās ballē —
svētku rīcības komitejas priekšsēdis K. Avens, bet gan dziesmu svētku padomes priekšsēdis .Br. Jānis Bungs.
Redakcija
tos iegūs tikai tad, kad svētku rīcības komiteja, atvilkusi elpu, pēcsvētfcu sēdēs izvērtēs norises un izskatīs norēķinus. Tomēr pēc paviršiem datiem vien spriežot, liekas skaidrs, ka šie dziesmu svēt-. M jūtami pārspējuši visus iepriekšējos kā ienākumu, tā arī apmeklētāju skaita'ziņā.
Svētku izdevumi bijuši lieli, bet tā kāļ ienākumus var lēst uz apmēram 80,000 dolāriem, tad noteikti būs arī atlikums, par kura sadali lems rīcības komiteja. Apmeklētāju skaitu nekad nebūs ie-
3500, rakstnielcu cēlienā — 1200, apvienoto koru koncertā — 10.000, svētku ballē — 5000 un tautiska^ jā uzvedumā ,atvadības" ap 2000 skatītāju. Izstādes ieeja bija bez maksas, kādēļ apmeklētāju skaitu neiespējams konstatēt, bet tas varētu būt ap 8000 kopā. . Svētki beigušies. To apmeklētāji atgriezušies ikdienas dāvē, bet — svētki tomēr vēl nav pabeigti. Daudz darba vēl jāveic svētku rīcības, komitejai ar norēķinu !kārS;ošanu un citiem jautājumiem. Tikai tad, kad arī šis •darbs būs paveikts, varēs teikt, ka ASV latviešu '4. vispārējie dziesmu svētki Klīvlendā, kuri bija veltīti Latvijas dibināšanas 50. gadskārtai, patiešām beigušies un pabeigti.
Osvalds Kļavenieks
(Pārnesums no 1. Ipp.) •
eicu, ka tas maksā dālderi?!"
•ēc tam pašai bija tā kā neērti, kaut ar lipekļu pārdošanu lūko-
ām sabalansēt sa^ru budžetu,^ ku ŗā paredzamie izdevumi nākam-
Blaumaņa „Ugunī"
Botajā mākslas pārdzīvojumā^ kuru veidojuši režisors; • aktieri, gleznotājs, gaisrņotājs un tech-nlskle spēki. Visu rkopdarbības rezultātā uzburta Blaumaņa laika vide ar tipiskiem ļaudīm, turklāt vēl ar dažādiem līdzekļiem 'izceļot atsevišķus psīcholoģiskus momentus, ko publika uztver un vairākkārt aplaudē izrādes laikā.
.'Režisora Osvalda tJršteina roka īpaši.izceļas dinamiskos skatos, j7iemērsm, Krlstfiips padoža-Uās Edgara temperamentam pēc it kā bezpalīdzīgas vairīšanās. šis skats ir mākslas darbs pats par sevi, kurā režisora iztēle ār aktieru: tēlošanas spējām,, dekorāciju un apgaismojuma atbalstā paceļas nešķiramā vieilbā. Nav iespējams atzīmēt visu to, kas labi pārdomāts, pārdzīvots un izveidots. Gribētos vēl atzīmēt režisora spēju izlietot ari (liesmu pslchiskai noskaņai. Dzeršanas skata, kurā muižas ļaudis atkal ievilinājuši Edgaru, aizņiugurē dzied meitas. Tas ^ ir kontrasts ne vien vīriešu izdarībām, bet turklāt it kā atgādina Edgaram 'Kristīnes balsi.
Inscenējumā ir dažas pārmaiņas, pārveidojot „UgunI" no piec-cēlienu lugas trlscēlienu izrādē, iedalītu 11 ainās. Ir taisnība izrādes apcerētajam dziesmu svētku vadonī, ka „ainu sistēma, pārslēdzoties ņo vienas darbībās vietas uz otru bez pauzes/kāpina lugas dinamisko attīstību". To var iespēt, pieskaņojot" dekorāci^ jas. Ēvalda Dajevska darbs,pelna apbrīnošanu, jo dekorācijas savā stilizētajā veidā sniedz gan toreizējā laikmeta ilūziju, gan var apmierināt tos> kas vēlas modernās mākslas metbžu atveidus skatuvē. Dekorācijas ir vairākās plāksnēs, ar iespējām vērst darbi-bu dziļumā. No ainas uz ainu aktieri ^bieži paši atver priekškarus, novieto dažas rekvi2ates. Temps šādā veidā ir nepārtrauktā kustībā. Publika bieži aplaudē tikai dekorācijām. Tās ir lielā saskaņā ar tlekstu un drāmas norisi un noskaņām. Pirmais cēliens, kas vienmēr ir lugas ievadījums; ari dekorāciju, ziņā vien-, kāršs, klusināts, ar maz gaismas efektiem. Jo tālāk, ja dekorāci-
;::::::;-.;::5::;:::::'.:::::v".."-
[audzes koris, kas parādes gi-
Par brīvu! Latvietei — faunai, glītai, godlgaiu; Mēbelēts dzīvoklis, virtuve un viss, kas vajcidsigs. Dzīvoklis augšā, trešā stāvā, ielas stūrī. Māja Ņujorkā, netālu no centra un privāta, klusa, durvis slēgtas vienmēr. Pve-dāvā jūras kapteinis, veterāns, kam stāvoklis labs un drošs. Ne tas smēķē^ ne tas dzer, nedz kurtas iet. Ofertes Šīs avīzes kantori:
„Atraitnis, Zilūcis."
jas kļūst krāšņākas. Jo tālāk, jo vairāk arī apgaismojums papildina un dara dekorācijas par dzīvu elementu lugas norisē. Gaismojuml ir psīcholoģiski izteiksmīgi,' izceļot raksturlomas un situācijas-piemēram, sarkanā gaisma skatos ar Edgaru, baltā
— ap Kristīni līgavas tērpā. Priekškars pirms pēdējā cēliena liekas degam liesmās.
(Kostīmi gatavoti tā, lai palīdzētu izteikt raksturus: Edgara spēcīgajam temperamentam — košās krāsās, skrīverim Alderam, kas it kā novērotājs pārējo vidū,
— inelns tērps.
Aktieri dod labāko no savas varēšanas. Pats režisors Osvalds Uršteins vientiesīgā koniismā tēlo kučieri SutkU, - Rūdolfs Muce-nieks rāda cienīgu barona stāvu Alaines muižas istabās un parkā, Pēteris Dumpis ir negants muižkungs, Ārijs Dubinskis lēnīgs skrīveris, kas aizdedzies ne vien palīdzēt Edgaram laboties, bet arī cīnīties par savas tautas' tiesībām. Kārlis Ģermānis lieliskā pašapziņā tēlo sulaini, Jānis Nei-manis — cienīgu im asprātīgu pavāru. Kūda Prince lauku večiņu-vešerieni; - Helga Gobzine vienmēr gudri nosvērto Un cienīgo Horsta madāmu, Kārlis Ķuzulis maigi pacietīgo Akmentiņu, Pēteris Ozoliņš — nomnieku, ņiprus bērnus valdīdams. Brīnumai^ ni jauka Kristīne ir Anda Urštei-na, izceļoties ar plašām iespējām balss modulācijās, spējot spilgti parādīt jūtu viļņojumus, krītot šaubās, atgriežoties spilgtā mīlestības pārdzīvojumā un^ atkal noslēdzoties pret to. Anda Uršteina ir viena no mūsu jaunajām zvaigznēm. Viņai braši līdzās turas Edgars (Vilnis.Baumanis) parādot straujā puiša dažādo i& jūtu skalu no vieglprātības līdz dziļai nožēlai.
Viskrāšņākais ir trešais cēliens, kurā apvienojas visas mākslas jo tajā piedalās ar! koris Bnmo Skultes vadībā, ,:
Blaumanis pats atzina „Ugunī" par savu labāko lugu. Mūsu teātris to nu parādījis jaunā krāšņumā. Blaumaņa humors vēl tik pat Svaigs ka rakstīšanas laikā publika smējās un priecājās par tēlu izdarībām. Režisora roka teksta vienkāršošanā un saliedē šanā ar „Purva bridēja" valodu tuvinājusi tekstu mūsdienu uztverei. Par visu veikto milzu darbu ikviens izrādes apmeklētāj bija pateicīgs darītājiem. Visu nav iespējams aprakstīt, un tas nav arī nepieciešams, jo vēl ir iespēja nākotnē daudziem šo 12-rādi skatīt. (Kritisko novērtējumu sniegsim pēc izrādes Toron-to, -- red.) Atļaušos minēt datumus un vietas no programmas, kurā, pavēstītsi kur notiks nāko-' šās. Izrādes: .5. oktobri Toronto, 11. oktobri Bostonā, 26. oktobri Čikāgā, 27. oktobri Kalamazū un 2, novembri Ņujorkā.
tikai nākošajā dienā, ■ kad pie smalkās šeratona viesnīcas re-dzeju iekāpjam smalkajā lidlauka limuzīnā smalku dāmu — pavisam basām kājām.
Vissīvāk tomēr ap lipekļiem kaulējāmies ar 9 gadus veco Ģirtu no Kalifomijas. Viņš tos vē-ējās iepirkt par pusvelti un pacietīgi gaidīja, kad sāksim pazemināt cenu. Tādēļ viņam, laikam, galvā kā refrēns bi-a iesēdušies vārdi: ,,Tas maksā dālderi!" Kad nu, ballei ejot uz beigām, pie mūsu galda, ieraudzījis dežūrētāju ciešanu atvieg-ošanai atnesto alus pudelīti, ap-.stājāS: priecīgs svētku viesis, prasīdams, vai te var dabūt alu. Ģirts automātiski atsaucās: „Tas maksā dālderi!" Viesis acumirklī uzlika uz galda dolāra zīmi, pievāca aizsākto pudelīti im pazuda. Viņam, laikam, bija daudz izslāpušu radu un draugu, jo ļdzšinējie informācijas meklētāji bija nieks pret pūli, kas nu mūs apstāja.
gad sasniegs 1000 dol. mēnesī, ■ patriotiskām izdarībām.
,omēr - bez kurpēm slēgtas_or-ļ pej^a nāktu par labu
cēlam mērķim? Un no tukšajām alus skārdenēra varētu uzbūvēt lielu nenogremdējamu plostu,: uz kura beidzot uzstādīt to latviešu neatkarīgo raidāmstaciju. Tas, protams, dažām trimdas orgāni^ zācijām, varbūt,' uz laiku radītu jaunas rūpes, jo būtu jāizgudro cits iemesls, kādēļ šī rai-dāmstacija nav atbalstāma...
vešos vējos
MŪSU l^mORKAS REDAKTORA VIKTORA IRBES CEĻOJUMA PIEZĪMES (7)
■ AUSTEEES UN KORAĻĻI -ļ <^^J^is izvirdums noticis pirms ' Klusā okeāna piekrastē atplū- [ ^Pn^ēram ^oo gadiem. Tagad še
du laikā var nodoties austeŗuļ ^^^^ glečeris, aizņemot ap meklēšanai un jūras vēžu ķerša- kvadrātjūdžu. Sniegs vasarās nai. Austeru' iegūšanai vajadzīga! ^®SP®J nokust,_un tā ar katru ga-, lāpsta un spainis, vēžošanai Ipa- ^^i^^ 1®^^* ^ sava
■ ši ķeršanas rīki. Ja slapjās jūr- smaguma dēļ pamazām sHd malas smiltis redz kustamies,' ied^oojoties ka arkls, ,vi-
' attiecīgajā vietā ātri jārok: jaļ ^® ^ ragaviņas. Kā arkls tas ,uz-, laimējas, austere rokā. To var '""'^
Šv. Katrīnu koristes parādes gāj lenāKlīvleridas dziesmu svētkos: priekšā diriģente Īrija Freamar ne, aiz viņas (no kreisās) A. Barkāņe, N. Vītola, A. €elma, R, šternberga m. vanadžu kopas MUda Vītola. Foto: V. Lauge
Vai te wav dabiit alu?
Protams, no tā varējām secināt, ka neesam atraduši pareizo naudas vākšanas veidu: jādibina BATUN alus briizis, un mūsu fi-nanču lietas neradītu nekādas galvassāpes! .Daudzi tautieši jaU tik un tā pieskaita alus dzerša-
Saka, ka nekur līdz šim pārjū-ras trimdas posmā neesot bijuši kopā tik daudz latviešu kā šajos dziesmu svētkos. Varbūt klīvlendiešiem — ielās, viesnīcās uri; veikalos dzirdot tikai latviešu valodu — pat sāka rasties zināmi komplekāil, Katrā ziņā, pie BATUN galda pienākusi, pusmūža dāma pārcilāja izliktos materiālus, bet interesi izrādīja ti' kal par vienu -r latviešu jaunatr nes Berlīnes kongresa izstādes materiālu kopojumu, ar .nosaukumu : ,yEsat sveicināti okupētā zemē". — „Vai tas ir par Kllv-lendu?" viņa angliski vaicāja.
. BATUiN jaunākā paaudze pirmo reizi mūžā ledzēj a tik daudz laltviešu vienuviet, un tai palaikam radās grūtības ierasties iepriekš apsolītajos laikos uz dežūru. Tādās reizēs „forta turēšanai" radās negaidīti, bet augsti vērtēti palīgi, ieskaitot pat prāvestu- un -redaktoru dzlvesbied^ res, Daugavas Vanagu un iLatvie-šu preses biedribas amatvīrus u. c. Pēc pēdējā -dziesmu svētku sarīkojuma daži sabiedrībā pa zīstami vīri stāvēja pie ārdurvīm un dalīja BATUN lapiņas. Tajās bija tautiešiem prasīts, ko viņi nodomājuši darit pēc svētkiem, •„kad būs dziesmas. izdziedātas, kad būs izpriecājies prieks", cerot, ka viņi atradīs laiku. pievienoties vēstuļu rakstīšanas kampaņai ārzemju valstu galvām. Tautieši gan lapiņas pieņēma, dažkārt pat asarām v acīs, - taču jautājums paliek: cik tālu sniegsies dziesmu svētku gars ikdienas darbā? ; ,
Ari „batūnieši", kas centās apmeklēt visus svētku sarīkojumus, nepalika bez to labdabīgās ietekmes. Pat jaunākais mūsu vidūj 15 gadu vecais Ansis, kas līdz šim, nebija izrādījis ne mazākos literāros dotumus,. nu lūko ru nāt tikai tautas dziesmu ritmā. Bet viņam arvien rodas grūtības ar ceturto rindu..;
Dagmāra VaUena
ļ likt spainī un nest mājās, vienalga, kāds tās lielums. Vienam ķērējam tomēr nedrīkst būt. vairāk pār diviem dučiem austeru vai duci vīrieškārtas jūras vēžu* kuriem noteikts minimālais mērs. Iebraucējiem no austnunu krasta, varbūt, liekas mazliet neparasti, ka vīri un sievas rītos pastaigājas pa jūrmalu, apstājas, parok ar. lāpstu smiltis un izceļ austeri. Bet rietumu piekrastes iedzīvotājiem tā ir parasta nodarbošanās.
Ja laimējas, pludmalē var atrast arī pusdārgakmeņus—tumši dzeltenīgi svītrainos agatus, spoži zaļos džēdus vai pārakmeņotus koka gabalus, kas gadsini' tiem gulējuši okeāna dzelmē. Skaistus akmeņus var pielasīt pilnu maisiņu, bet cik no tiem ir kaut cik vērtīgi, to bez lietpratēja nevar novērtēt.
Atplūdu laikā labi apskatāmi ari koraļļi, kuri mirdz spilgti zaļā krāsā, kad tie dzīvo ūdem, brūnā, kad ūdens nav pietiekami, bet kļūst cieti kā akmens, kad nobeigušies. Koraļļi ir dzīvnieki, kas ceļ savas kolonijas uz akmeņiem, kokiem vai citur. Ja tiem piedur pirkstu vai citādi kairina, tie savelkas čokurā,, bet normālā stāvoklī izskatās pēc izplaukušas; ūdens rozes. Vecie koraļļi nomirst, jaunie būvējas virs mirušajiem, un tā krājas kaudzes un veidojas koraļļu rifi.
sezona
Reizē ar aizvadīto vasaras sezonu viens, pēc otra aiztrauku-šies arī latviešu kara invalidu apvienības veterānu atpūtas nama Rotas vasarnieki un viesi, kas pavadījuši jautas dienas Katskilu . kalnos. Sarkanbaltās
ar deklamācijām A. Apsīte—Māļi-novska. Noticis arī komponista A. Okolo—Kulaka skaņdarbu koncerts, pašam autoram referējot par savu kompozīciju stilu. Viņa. dziesmas dziedāja Skaidrīte Prince, bet klaviergabalus, pi-
begonijas gan vēl rītos krāšņi anistes Mirdzas Nārunas—-Bog-uzzied, bet pērkona lietus nak- danovičas iespēlētas, atskaņoja tīs nospiež tās piezemēs. Augsta- skaņu lentē. No Vācijas bija ie-
jā karogmastā skumst Latvijas karogs, bet pēcpusdienās un vakaru klusajās stundās no tumšā egļu- meža izlien pabailīga stirni-ņa ar savu mazuli, lai pamielotos ar pēdējiem vasaras ziediem. Visas rozes noziedējušas , tikai viens balts rožu krūms vēl. stiepj savus pusplaukuSos • ^zarus. pretim rīta saulei.
šī vasara Rota apineklētāju un vasarnieku ziņā bija krietni rosīgāka nekā iepriekšējās. Mekas, ka tautieši arvien vairāk sāk iemīļot šo invalidu pašu rokām 7 gadus celto un darba sviedriem slacīto atpūtas mītni. Katrs viesis tajā bauda latvisku sirsnību un vienkāršību. Iegulusies kalnu nogāzē, tālu no lielceļa trokšņa uņ putekļiem, egļu m^u apskauta. Rota sniedz atpūtu-unmie-ru, kuru visvairāk bauda Meža mājas viesi. Kas vēlas sabiedrību, sirsnīgu latviskul vidi vai noklausīties daudzas skaņu plates, apstājas „lielajā" mājā, kura no kādreiz šķūnim līdzīgas ēkas pārvērtusies jaukā „motelī". Viesiem, kas vēlas būt pilnīgi atšķirti no pārējiem, kalpo „Zaļā varde" — maza vientelpas mājiņa.
Lielajā vai galvenajā mājā ir paliela sarīkojumu zāle ar labu flīģeli. Sienas še arvien grezno kāda gleznotāja darbi, šai vasarā notikušas Torontō viešņas Valijas Mēmieces, kā arr pašu, invalidu mākslinieku K. Cemoka un H. Baumaņa gleznu skates. Kā katru vasaru, ar dziesmām Rotas apmeklētājus bieži iepriecinājusi Sk. Prince, ar klavieru priekšnesumiem A. Dzirksle; bet
braucis LKIA centrālās valdes pr-dis L. Gūtbergs, kas stāstīja par apvienības darbu Vācijā) kā ari par dzīvi un jaunumiem Eiropā. Ralcstnieku vakarā Pēteris Aigars no Anglijas runāja par tematu „Fagrīdes literatūra aiz dzelzs. aizkara", viņā dzejoļus skandēja aktieris Jānis šāberts, bet Valentīns Hermane lasīja savas vārsmas. Notikuši arī «jauno talantu" v priekšnesumi :G.. Ancāns,. kā arvien, iepriecināja ar drošu un izteiksmīgu dekla^ mešanu, bet A. Dzirkales klavier-studijas audzēkņi R. Rasmanis un R. Princis atskaņojuši solo un čerrocīgus galalus, pēdējais pat spēlējis klavierpavadījumus savas mātes Sk. Princes tautas dziesmām. Līgo svētku priekšnesumus savukārt sniegusi Albānijas tautas deju grupa Sud-maliņas R. Grīnmaņa vadībā.
■"Lielu apmeklētāju skaitu bija pulcinājuši pirmie kapu svētki Brāļu kapos, kuros piedalījās prāv. K. Birznieks, māc. A. Ozols -un pastāvīgais KLIA mācītājs V. Rolle. Pašreiz šajos ^apos jau novietotas 30 pelnu urnas, še zemes klēpī guldīts; ari redaktors j. Porietis no Bostonas un klavieru un ērģeļu; būvētājs V. Jan-sons no Ņudžersijas. . . Vēl atzīmējams, ka arī šovasar notikusi tradicionālā zaļum' balle ar Sk.- Princes, M. Piekaļ-nītes: un .A. Dzirkales humoristiskiem priekšnesumiem, gan tikai lielās, māja kamīna telpā, jo lietus aizkavēja lirīvdabas priekus un aizbaidīja citkārt daudzos dejotājus, iirj jaunatne sāk
biežāk iegriezties Rotā, kuras zālē kā varonības simbols pretim raugās plkv. 0. Kalpaka bronzas attēls,, pie sienas Latvijas valsts ģerbonis un LKIA emblēma, bet uz galda liela viesu ^ grāmata, kurā katrs apmeklētājs atstāj kādu sirsnīgu novēlējumu.
Sakarā ar dziesmu svētkiem Klīvlendā, mazāks • nekā parasti 31. augustā bija sacensoņu skaits Longailendas latviešu mednieku kluba organizētajās šaušanas sa-
Rietumu pavalstu meži, kuri ved pāri kalnu grēdām, parasti vijas gar upju vai upīšu krastiem, daudzos gadījumos veido-jot asus līkumus vai vismaz pagriezienus. Ceļš bieži vien tad stiepjas cauri dziļai gravai, kuras abās pusēs augstas klintis, dažviet apaugušas kokiem, citur tikai nokaltušas zāles klātas. Okeāna piekrastē ir vēss, bet, pār-pārbraucot kalnu grēdai, zemes iekšienē laiks ir karsts.
Skaistas ainavas -paveras sķa tienam ,gar Kolumbijas upes abiem krastiem, sākot ar Port-landi. Upe ir plata ar vairākām spēkstacijām, abos krastos ir ceļi un dzelzceļi, dažviet ar tuneļiem, tāpat stāvas kalnu. grēdas, apaugušas lapu un" skuju kokiem.-Vairākās vietās ir augsti ūdens kritumi, bet pār dažu veļas tikai pasīka ūdens strūkla. Ir samērā daudz parku vai nobrauktuvju, kur steidzīgajiem braucējiem mirkli piestāties un pavērot dabas skaistumu: apakšā ir varenā "un platā .Kolumbijas upe, augšā zilas debesis "un spoža saule, bet malās augstas zaļas kalnu grēdas. ' '
Aiz Daļas zaļā kalnu grēda pārvēršas par gaiši brīinuv jo kalnos vairs neaug koki, bet tikai nobrūnējusi vai sakaltusi zāW Lai nokļūtu uz Reinera nacionā-
aŗ zemi un pat klintis, kā vile novīlē klintīm ; asumus,Obet kā; ragaviņas aizvelk sev līdz arumus im klinšu gabalus. -Šī gle-čeru slīdēšana lejup atkarīga, no kmnata maiņām. Pirms apmēram 100 gadiem glečeri atkāpās tikai kalnu virsotnēs, tagad tie atrodami zemāk. Kaskādu kalnu rietmnu pusē, kur atrodas arī Reiners, nokrišņu daudzmns ir liels, gadā vismaz loo collu.
se ir daudz kalnu pļavu spilgti za|ā krāsā, ari kosas kamu pu-^es m mazi strautiņi vai ezeriņi ar aukstu ūdeni, bet kelāko da^u veiao oiezi skuju koitu meži. Augstāk kalnā koki izbeidzas, ir vairs tikai sīka zālp, kimtis vai smegs. īr vairāki dziļi kanjoni, kutos ūdens gāžas tik lielā dziļumā, ka pazūd sKatlenam^ Kalnā gandrīz visu laiku list,tem-peraiūra tikai dažus graaus vii's sasalšanas punKia. Pirms pāris dienām še vēl bijis skaists un sāuiams laiks, tātad t~ esam nor " vēiojusies. Maza neapmierināti- : ba arī par to, ka miglas dēļ nav iespējams saskatīt' ne gleceŗusp . ne kalna virsotni.
Tikai pusdienas autobraucienā , no Reinera parKa atrodas Oiim-pijas nacionālais parks ar t. s. lietus mežiem. Skuju koku ga-ŗmns var mērīties ar Kauforni-jas sarkankokiem/sasniedzot ap 300 pēdu augstumu. Apkārtnes krāsa še atkal spilgti zaļa, jo šis ir nokrišņiem' bagātākais ASV stūris, kaut pa lielākai daļai līst vienīgi kabiu rietumu pusē, tikai, daļēji lietum pārnākot ari uz austrumu daļu. Tādēļ šie lietus meži atrodami tikai pašā cietumu piekrastē. Kokiem garas sku-as, no zariem nokarājas tumši zaļa sūna. Mežs ir tik biezs, ka gandrīz visur ir tikai tumša ēna, 0 saules stari nespēj še iespies-ies, kaut arī kādreiz pamircļzētu. Ari še ir vairāki augsti kalni ar sniegu virsotnēs.
(Turpinājuins sekos)
čīkstēs, dažādajās disciplīnās ko- . . _
pā stariējot tikai 31 dalībnie- lo P^rku, jābrauc par Kolumbi-kam. šaušanā ar mazkalibra šau-
teni meistarklasē uzvarēja Vilis Ābrams ar 137 "no iespējamiem 150 punktiem, būdams sekmīgākais arī sporta , klasē, bet māla baložu šaušanā pārākais izrādījās Kārlis Burdājs ar 23 no 25 iespējamiem trāpījumiem, šaušanā ar mazkalibra šauteni sieviešu klasē uzvarēja Ausma Ābrama ar 81 no iespējamiem 100 punktiem, bet jaunatnes klar sē S. Nīcis ar 71 punktu. Pārsteiguma balvu saņēma gados jaunā-, kais dalībnieks — tikai 6 gadus vecais Aldis Ābrams, kas, jaunatnes klasē ierindojās 2. vietā. Trešo uzvaru V. Ābrams guva šaušanā ar kara šauteni, no iespējamiem 100 .punktiem panār. kot 80. Pēc sacensībām uzvarētājus apsveica un balvas pasnie-d2a māc. V. Rolle. ,
Rudens sezonas ievadījumā Ķ. Pētersons 21. septembri referēs par aizjūras valstīm, stāstot savu ceļojumu iespaidus un demonstrējot krāsu diapozitīvus, bet 12: oktobri Rotā notiks tradicionālā veterānu diena ar.koncertu un šaušanas sacīkstēm kā individuāli, tā ari vienībām, šajās sacīkstēs rīkotāji gaida viesus ari no Kanādas. Visu laikļi Rotas durvis ļiūs atvērtas arī medniekiem, kuri apkārtējos kalnos arvien var'' nomedīt kādu briedi vai nieža cūku, laimes gadījumā pat alni. Paklīdušas m-
jas upi, bet par tilta lietošanu še jāmaksā vesels dolārs, kas pai ņujorkietim liekas dārgi. Cenas rietumu krastā tomēr ir augstākas nekā ASV vidienē, it sevišķi ēdieniem un par dažādiem pakalpojumiem.
Vašingtonas pavalsts pusē sākas indiāņu rezervāts, bet še.bez parastajām tuksneša smiltīm kuras raksturigas indiāņiem ierādītajos apgabalos, ir arī sakā tusi zāle, zaļi koki un ziedošas pļavas ar strautiņiem. Laikam šie indiāņi nav bijuši- tik viesmīlīgi kā citi un savām vajadzībām paturējuši labākus gabalus, ba tajiem viesiem nedodot tik bagātīgi kā citi sarkanādainie.
Aiz Jakimas pilsētas līkumains ceļš vijas uz Reinera nacionālā parka kalniem, kuru sniegotās virsotnes var redzēt jau no tālienes, bet apmēram vidusdaļa kalnā «uzkāries" mākonis, radot iespaidu, it kā tur būtu uzsiets liels lakats. Tomēr šis ,lakats" drīz sāk pilēt, jo uzgāž lietus, bet vietām radusies tik bieza migla, ka. grūti saskatīt ceļu. ' , Reinera kalns ir vulkāns ar trim atsevišķām virsotnēm. Pē-
nas,.ka kalnos manīti ari lāči..:. Ziemā Rotā tikpat sirsnīgi būs gaidīti slēpotāji, kuri. saviem priekiem var nodoties vairākus mēnešus, jo ka^os sniegs turas līdz aprīlim.
... .^il^e Ceim®
■ .AICINĀJUMS. VISI
KONFESIJU GARĪDZNIEKIEM SKOLU PĀRZIŅIEM | UN SKOLOTAJIEM
Zinātnisko rakstu krājums. „Archīvs" nākošais (devītais) sējums būs veltīts trimdas baznīcai un skolaii Rakstus šim sējumam solījuši ev.-lut. baznīcas ar-chibīskaps A. Lūsis,.no katoļiem^ Dr. K. Ručs un no baptistiem ^ skolotājs J. Kronlins. Tāpat kā līdzšinējos sējumos, arī šajā par redzēts ievietot īsbiografiju sēriju, šoreiz ziņas par brīvās pasaules v latviešu mācītājiem.
šair-sakarā lūdzu visu konfesiju latviešu tautībās mācītājus,, neatkarīgi^ no tā, vai strādā latviešu vai. svešā draudzē, sniegt . par sevi šādas ziņas: 1) Vārds un uzvārds, 2) dzimšanas datums un vieta, 3) kāda teoloģiska izglītība, 4) kad un kur ordinēts , (iesvētīts) par mācītāju, 5) kādā draudzē vai draudzēs pašreiz darbojās (latviešu vai) cittautu draudze), 6) adrese, (nav domā- ; ta publicēšaW, bet tikai redakcijas zināšanai). ; ; Par skolām „Archiva" IX sēju mā bez cita paredzēts ie]detot brīvās pasaules latviešu skolu sarakstu ar skolas pārziņa vār-. du un skolas adresi. Redakcijas ricībā ir attiecīgie skolu lietu vadītāju sastādītie saraksti. Tomēr, ja skolas adresē vai pārziņa ama- ; tā būtu l^das nesenas pārmai-. ņas, redakcija laipni lūdz to paziņot.
„Archīva" -IX sējumā par©-; dzēts āri ievietot pārskatu par ^ skolas grāmatām, kuras mūsu ■ skolās lieto, un skolotāju atsauk-slnes par šīm grāmatām. Laipns lūgums skolotājiem, kuri vēl nay savu atsauksmi redakcijai iesūtījuši, to tagad darit. Ir ļoti sva-rigi, lai informācija būtu par visām latviešu skolām brīvajā pasaulē/Mūsu ļ skolotāji visur strāca ar lielu pašaizliedzību jau. natnes labā, tādēļ jācer, kā v^ y ņiem nebūs par grūtu sniegt
„Archīva" redakcijai lūgtas ziņas. '
Redakcijas adrese: „ArchIvs-', 3 Dickens St., Elwood, Vic; 3184, Australia. Edgars Donsdorte, „Archiga" redaktors
■11