8 LATVIJA AMSBESA Sestdiena, im jg. M. septembris, ?4.
TOWN & COUNTRV
SEAL J^TJTE LTD.
V. PALMA™^'
377 GlMļg«rry Ave., Toronto 12, teL 78^7246
t^ngMARSĀJIET VELTI IM. IZMANT!OJig^ MtJSIJ IZDEVI GO KRgPEr£ftANOS UN MAZIS BŪJARSAg. lEPRRCIEf PASI SAVUS ĪPAŠUMUS!
Danforth^Bffoadviews 8 istabu dubultkieģeļu māia 2 virtuves, 2 vamias istabas, modema apkure.
Kingston Rd. — Balsam g Atsevišķa 4 dzīvokļu māja. Ceiia $36.909.
Lawrence — Markham; Atsevišķs jauns 6 istabu du-bultķie^eļu bungalovs ar privātu iebraucamo-ceļu un garāžu. Ceria $21.500.
VISIZDEVIGAKIEM NOTEIKUMUaj. ' ZVANUH MUMS NESAISTOŠAI INFORBfACUAL MJUAS UE LĀ IZVELĒ VISĀ PILSĒTA.
Kardināla strūklaku dārzā '
■DR, EDVARDA. UPENIEKA ATVAĻINĀJUMA lĒSPAroi^M^
■ . . ^ .,_,_! baroka stila celtne ar neskaitā-iebraucot nepazīstama ptetal^,^ ^^^^ ^^^^^
vispraktiskākais ir piedalīties organizētu grupu vadītā; apskates braucienā. Tas maksā vairā1:,ibet (iod iespēju vieglāk atrast ievērojamās vietas un svarīgāko apskatīt. Ari lailc^ ietaupījums ir liels. • !
Kapri salā, izņemot Aksela Muntes villu San Michel un zilo alu jūras klintī, daudz cita apskatāmā nav. Uz šo salu interesenti var braukt ar ātrlaivu uz «slēpēm", kura vismaz divreiz ātrāka par parasto kuģi, bet l arī brauciena maksa divreiz dārgāka.
, Pompeja, Vezuva apraktā, pilsēta, ir
tot Ribero gleznas. Ļoti interesanti apskatīt kādu kapliču: tā gandrīz pārpildīta ar kādām 25 sudrabā veidotām statujām, kuras neapolieši dāvājiiši pateicībā par uzklausītajām lūgšanām mēra laikā. Atsevišķā tabemāku-lā glabā ampulu ar Sv. Jerameja asinīm, kuras katru g;adu trīs reizes — maija pirmajā svētdienā, 19. septembrī un 16. decembri —•. no sarecējušai: stāvokļa pārvēršas šķidrā veidā. Šajās dienās katedrālē saplūst tūkstošiem cilvēku, it sevišķi tūristi, lai skatītu šo pārdabisko fainoineņu. Sļv. Jerameju nomocīja 4. gad-izvirduma simtā, kad valdīja Diokleciāns. interesanta! Viņa māte tūlīt pēc nāves savā-
skatītu vienu no pasaules skaistākajiem brinumiem — viEu Del
Esti. To 17. gadsimtā izveidojis
kardinālis Sldpio del Este, kurš
ļoti vēlējās reiz kļūt par pāves-tUj bet neiecietīgā rakstura dēļ viņam nebija daudz draugu, kas par to balsotu. Domā, ka tādēļ viņš vismaz ai: Tivoli izdaiļošanu gribējis iekļūt vēsturē, un tas, liekas, viņam izdevies daudz la bāk nekā vienam > otram pāvestam. Kardināļim del Ēstem savā laikā pārmeta pārliecīgu izšķērdību šādu projektu īstenošanā, bet toreizējo tivoliešu bērnu' bērnu bērni, kas tagad_no visa gūst daudz profīta, par to gan vairs nežēlojas. Patiešām liekas, ka visi. cilvēki, kas plāno tālai
ieradies . atpūsties. Galvenie šīs villas, viesi bijuši ievērojamākie njakslinieki un rakstnieki. Kā pēdējais no lielajiem gariem villā. Del Este dzīvojis komponists Francis īLists. Tagad villa' pieder Itālijas valstij, bet galveno labumu no-tās gūst tiv'olieši.
Iebraukušiem. Romā kopā ar divām studentēm no ASV, kuras Eiropu apceļo vācu tautas vāģī, mums nav,nekādu grūtību atrast apmešanos, kaut pilsēta pārpildīta tūristiem. Abām studentēm labi zināms, kur viesnīcas jāmeklē un cik par tām j'amaksā. Nevēlēdamies no viņām' nošķirties, apmetāmies kādā „pensione", kura ērtību ziņā izrādās gandrīz; tikpat laba- kā Ēxcelsior viesnīca Neapolē,: bet inaķsā četrreiz lētāk.. No sludinājumiem laikrakstos uzzinu, ka šai vakarā senajās Karakallas pirtīs izrāda ope-
(Pāmesums no 3. Ipp.) ru izrādes ar izciliem solistiem. Biļetes, kuru cenas svārstās no 5 -DM galerijā līdz 22 DM, ātri izpārdod, jo zālē tikai 600 sēdvietu.
Vāgnera . cienītāji ; apmeklē, protams, Rieharda Vāgnera kapu aiz„Villa Wahnfried", kurā dzīvodams komponists pabeidzis ari „Nībelungu gredzenu".. .Grūti atrast Eiropas gara. kultūras vēsturē izcilu personu,' kas nebūtu apmeklējusi šo viļu Vāgnera dzīves laikā yai arī pēc tā (Nīcše, Grigs, ōaivovskis, Rom. Rolāns u. c). Baireutas kapsētā atdusas Pr. Lists, Vāgnera dēls Zigfrīds un ari viņa mazdēls Vī-lands Vāgners. . -
Baireuta: ir' idilliska, dārzos iegrimusi pilsētiņa ar tikai 6410-00 iedzīvotājiem, kuras: ieliņās valda klusums pat festivāla laikā — tālāk no festivāla nama. Bet
kāršs ciems, tagad maza pil- jā apkārtnē ir neskaitāmās
5 festivāla nedēļās tiek darīts ru „Traviata». Daudz nekavēda-j viss, lai iebraucēji justos labi. mies, sapošamies un dodamies ^ ^i^-^^ vāciska precizitāte un kār-uz labu laimi. ceļā. Laimes šādas tība, visi ir laipni un izpalīdzīgi.
Nacionālajā archaioloģijas miize jā Neapolē skatāmi ari Pompejas drupas izraktie un restaurētie mākslas darbi. Arī š^jās dejotāju statujās sasniegta gandrīz perfekcija cilvēka ķemeņa veidošanā, M visām sejām izteiksme tā pati --- nenoteikta vienaldāba.
apskatīšanai katram,- bet jo sevišķi vēsturniekiem. Pompejas traģēdija, vismaz bojā gājušo cilvēku skaita ziņā, tomēr nav bijusi tik liela, kā parasti domā. No 30.000 iedzīvotājiem gandrīz visi izglābušies, laikus pilsētu atstājot. Bojā aizgāja tikai ap 3000 cilvēku, galvenokārt tie, kas neticēja, ķa gaidāms kaut kas bīstamāks par parasto zemestrici, kā ari tie, kas atradās cietumā vai bija palikuši pamestajā pilsētā, lai iedzīvotos. Tos lāva apraka. Dažas mājas tagad pilnīgi resturētas un dod iespēju skaidri redzēt, kā pirms 2000 gadiem dzīvojuši pompejieši. Izrādās, ka viņiem bijušas ne tikai labas pirtis un peldvietas, bet mājās arī centrālā apkure, kura darbojusies, laižot tvaiku starp lienam. Muzejā var apskatīt visus tā laika darba rīkus, zelta chirurģiskos instrumentus ufi dārglietas. Tā sauktais kameo — gravēšana uz jūras gliemežu vākiem, kura. Itāli visu laiku ļoti populāra, bijusi labi izkopta jau arī tolaik.
Amalfi ir jauka apstāšanās vieta, braucot no Pompejas uz So-rento. še ir arī skaista 10. gadsimta katedrāle, zem'kuras vienā kriptā atrodas Sv. Andreja mirstīgās paliekas, pārvestas no Konstantinopoles.
Pozitano un Sorento ir ne tikai skaistas vietas apskatīšanai, bet še var arī lieliski izpeldēties kristalldzidrajā ūdenī.' Pavado-
I nis mūs 'aizveda uz kādu ievērojamu mēbeļu veikalu, kura īpašnieks atcerējās pat dažu latviešu vārdus, kas pie viņa iepirkušies. Mēbeles izstrādātas ar dažādu krāsainu koku smalkiem rakstiem vai pat pazīstamu mākslas
.darbu atdarinājmniem. .Genas ■tomēr ļoti mērenas, pat zemas, salīdzinot ar tām, kuras Kanādā jāmaksā par parastajām mēbe-lēm. / •
Visai parastais ieskats, ka Neapole ir tikai netīra ostas pilsēta, nav pareizs. Raibā un bagātā vēsture pilsētu padarījusi par interesantu kultūras centru, še var apskatīt daudzus muzejus un galerijas, kā arī lielu skaitu pieminekļu. .
Neapoles katedrāle .ir skaista
kusi dēla asinis, lai tās glabātu, bet driz novērojusi, ka ar tām notiek savāda parādība. Solfata-ras pilsētā, kurā glabā kādu akmentiņu ar mocekļa asins traipiem, līdzīga parādība atkārtojas 27. jūlijā, kad aptraipītais ak-.mentiņš uz brīdi kļūst pilnīgi sarkans. Par to rakstījuši visi ita-liešu laikraksti, šos notUcunļus ticīgie, protams, pieņem kā pašu par sevi saprotamu brīnumu, jo, ticot Dievam, nevar neticēt Viņa visvarenībai. Tie, kuri tic tikai tam, ko saredz acis, šai gadījumā jūtas satriekti, bet skeptiķi ļoti intriģēti un arroganti.
Atvadoties no. Neapoles. vēl rodas izdevība noklausīties „Ma-dame Butterfly" pazīstamajā .San -. Garlo operā. Tā if interesanta 18. gadsimta celtne ar skaistiem dekoratīviem sienu veidojumiem un griestu gleznojumiem; Operā ir 1800 sēdvietu. Ievērojot, telpas lielumu ar 5 balkonu rindām, auditorijas kapacitāte būtu vēl krietni prāvāka, ja ēka būtu izbūvēta citādi, Bet tas ir raksturīgi itāliešiem: ja jāizšķiras par praktiskumu^ vai skaistumu, viņi izšķiras par skaistumu. Pārāk praktiskais visur iznīcina skaistumu.-
nākotnei, savas dzīves laikā paliek nesaprasti, bet, paldies Dievam, tas šos : cilvēkus tomēr nespēj morāliski sagraut.
Tivoli ir ūdens strūklaku pilsēta, ūdens agrāk pievadīts no kādas kalnu upes, bet statujas un ūdens spļāvējas pūķu galvas dabūtas no vecas un pamestas imperatora Hadriana villas. Tuvojoties villai Del Este, jau no tāluma dzirdama ūdens šļākša* nās un burbuļošana, gan strūklakās, gan mazos līkloču kanālīr šos. Dažas strūklas aizsniedz pat 50 pēdu augstumu, citas .tikko burbuļo. Visi fontāni greznoti gan vecām rbrtiiešu statujām, gan tā laika ievērojamāko mākslinieku darbiem. Kaut izbūves laikā pats pāvests nebijis apmierināts ar milzu naudas izdošanu šim darbam, tomēr vēlāk, pēc villas pabeigšanas, labprāt tajā
vietās parasti arī netrūkst, dabū jam pat vislabākās vietas.
Karakallas piršu drupas ir viena no Romas skaistākajām vasaras atrakcijām, še brīvā dabā izrāda visas pazīstamākās operas. Auditorija spēj uzņemt 10.000. klausītāju, bet skatuves plašums ir gandrīz neierobežots. Jau „Traviatas" izrādes sākumā skatītājus pārsteidz, ka daudzie balles viesi ierodas, piebraucot ■zirgu vilktā karietē. Tāpat Brin-dizi dziesmu sākot, šampanieša pudeles attaisa,. „izšaujot" korķus gaisā. Izrāde un tēlotāju spēle ir lieliska, kaut arī aktieru vārdi nepazīstami. Vlrgīnija Senci Violetās lomā šķita gandrīz vai nepārspējama. Imponē lielie skatuves dārzi, pa kuriem balles viesi brīvi past^i^ājias.
Gandrīz visas lo.oDo sēdam-vietas izpārdotas, kaut ieejas karšu cenas jr 2 — 10 dolāru (Neapolē 1 — 2 dol,); Publikā- var redzēt pat vienkāršus darba cilvēkus sēžam pirmajās vietās, bet tūristu vajadzētu būt vairāk, vismaz labākajās vietās. Akustika ļoti laba, bet pēdējo rindu klausītājiem, droši vien, skaļruņu piepalīdzība labi noderētu. Publikas atsaucība' īsti atplaukst' tikai uz izrādes beigām, kad. uz-brāzmo aplausi im atskan „viva" saucieni. .
Pusotra kilometra attālumu līdz pansijai nolemjam veikt kājām, jo. ir skaista . zvaigžņota nakts. Skaistas ir izjūtas. Drīz vien mūs. ur^-unā kāds itālietis, vaicājot, vai'mijs neinteresē paskaidrojumi par seno Romu, tieši par vietām, gaŗ kurām mums jāiet. Viņš var būt trīsdesmitajos gados, laba izskata un neliekas piederam tiem, kuri tīko no ārzemniekiem kaut ko nopelnīt. Izrādās, ka viņš ir akadēmiski izglītots un nodarbojas ar žumā-listilm. (Turpinājums sekos)
No Neapoles uz Ēomu izbūvēts skaists autoceļš, pa kuru atļauts braukt 120 km stundā. Mazās Piata automašīnas bieži šādu ātrumu .neiztur, tādēļ negadījumu ir visai daudz. Pusceļā augsta kalna galotnē ieraugām slaveno Montē Gasino benedik-tiešu klosteri, ap kuru otrā pasaules karā risinājās smagas cī-iņas. tagad. klosteris pilnīgi atjaunots. Tas sevišķi interesants tādēļ, ka še kādreiz dzīvojis Sv. Benedikts un uzrakstījis savas slavenās klostera regulas, pēc kurām tagad notiek visu klosteru .cļlzīve. Britu ,vēstumiel?s Arnolds Toinbijs uzskata Sv. Benediktu par mūsu kristīgās civilizācijas glābēju,, ieskatot, ka klosteros kristīgā kultūra paglābta no barr bariem, kuri postīja Eiropu 6. un gadsimtā.
i.
CAUR TIVOLĪ US ROMU . Pirms no Neapoles iebrauc Romā, der apstāties Tivoli, lai ap-
Slaidi, balti tērpti policisti (mana ceļa biedre nodēvēja tos par baltām lilijām!) regulē satiksmi, tā ka negadījumi šaurajās ieliņās neiespēj ami. Ieteicams apmesties ne viesnīcās, bet privātās mājās par lētāku cenu.
Eiropā ir daudz dažādu festivālu un visi diezgan līdzīgi viens otram, bet nekur festivāls - nav tik īpatā stilā ieturēts, nekur nav tik īpatas: atmosfairas kā Baireuta. Arī mani angļu ceļa biedri sajūsmināti, bet sašutumā rāda ,iDaily Telegraph" izgriezumu, Prederika. GrunfildŖ rakstu. Jau virsrakstā viņš sauc komponistu Vāgneru par ■ antisemītu, franču un katoļu ienaidnieku, uzbrūk Vāgnera privātajai dzīvei, Kozimai Vāgnerei u. c, apgalvodams, ka Baireuta bijusi nacistu centrs Hitlera laikā. Redzams, ka viņš nīst Vāciju, nīst Vāgneru un viņa operas, nīst Baireutu.
Brīvajās cUenās starp izrādēm "ieteicams izbraukt autobusu eks; kursi jās uz tā saucamo Pranko-nijas Šveici: Viegli sasniedzama veclaicīgā Bambergas . pilsētiņa, kas izskatās kā veca glezna ar saviem sarkanajiem jumtiem, baznīcu torņiem > tā saukto «mazo Venēciju" pie Regnicas upes, daudzajiem tiltiņiem un idillisko, sinaržīgo , Rožu dārzu". Tur ir slavenais Bambergas doms (XIII g, s.), kur sastopas romāņu un gotu stili, ar lieliskām viduslaiku skulptūrām (piemēram, slavenā „Bambergas jātnieka" statuja, kuru dēvē par ģermāņu skaistuma ideāla iemiesojumu); Doma laukums viens no skaistākajiem veclaicīgajiem laukumiem vācu pilsētās. Ar krāšņu baroka iekštelpas dekorējumu lepojas Sv. Miķeļā baznīca. PRETKRIEVU DEMONSTRĀCIJA . OBERAMMERGAUĀ Baireutas ,,svētceļojurris" beidzās Oberammergauā. Tur redzēju pirmo pretkrievu demonstrāciju. - Grupa vācu jauniešu staigāja pilsētiņas centrā ar plakātiem y,Krievi ārā!", „Brīvī-bu Cechoslovakijai", u. c. Viena'no grupas dalībniecēm stāstīja, ka šis vācu studentu pulciņš bijis čechoslovakijā krievu iebrukuma laikā. Viņi bija sašutuši par tur redzēto.
Tā kā šis nav Kristus ciešanu spēļu gads, tad ielās neredz garmatainus un bārdainus vīriešus. Oberammergauā ir stipri' pār-vērstusies kopš Kristus ciešanu spēlēm. Toreiz tā bija liels, vien-
sētiņa ar apmēram 5ooo, iedzīvotājiem, stipri modernizēta, ar neskaitāmiem lieliem ' veikaliem. Parīzes smaržu veikali, manuprāt, tomēr neiederas Kristus ciešanu spēļu stilā!... Atceros pirms kara niazu veikaliņu, kurā aiz letes ieraudzīju „skaisto apustuli Jāni" (t. i. šīs lomas tēlotāju). Viņš toreiz dāvāja man un manai ceļa biedrenei A. G. savu autogrāfu„Willy Bierling". Ta-gaid viņam pieder liels, grezns veikals pilsētiņas centrā, viņš pats aiz letes vairs nestāv un arī apustuļa Jāņa lomu -vairs: netēlo!...
Dzīvojam viesnīcā, kura pieder Kristum (t. i. Kristus lomas tē: lotājam). No turienes nav tālu Kristus ciešanu spēļu nams, kuru : var apskatīt. Ļoti lielaj ai skatuvei ir daļēji „dabīga" dekorācija, t. i. skats uz kalniem tālumā. Skatītāju telpa var uzņemt lielāku apmeklētāju skaitu nekā Baireuta. Mums . rāda aktieru tērpus. Kristus krustu, ērkšķu kroni, kareivju ieročus u. c.; daži no šiem priekšmetiem vairāk nekā 100 gadu veci.
; Kaut ari pati Oberammergauā zaudējusi savu vienkāršo, lauci-niecisko izskatu, tomēr tuvāka-
ie-
spējas nokļūt īstā lauku klusumā un pļavu smaržās. Netālu ir benediktīniešu klosteris Etala, uz kuru ved gleznains kājceļš cauri pļavām un egļu mežiņamj • katrā ceļa pagriezienā ^. atklājas ; plašs skats uz apkārtējiem kalniem. Klosteri apmeklētājiem nerādīja, bet gan is. g. s. atjaunoto rokoko stilā ieturē.to baznīcu, kura laistās baltā un zelta krāsā (pats klosteris dibināts jau XIV g. s.).
Oberammergauā noskatījāmies vietējos svētkos. Ik gadu te svin 24.. augustu, pieminot dienu,, kad Bavārijas karalis Ludvigs II ieradies uz Kristus ciešanu spēlēm. Par „traku" dēvētais Ludvigs vēl arvien ļoti iemīļots vienkāršajā tautā, tā sauc viņu "par „mūsu Ludvigu". Vakarā iedega sārtu stāvajā kalnā virs pilsētiņas,, notika uguņošana, kalna virsotnē parāpjas. mirdzošs. Bavārijas karaļa kronis, pēc tam notika lāpu gājiens ār mūziku pilsētiņas ielās.
No Oberammergauas ļoti viegli sasniedzama Ludviga II vismīļākā pils „Linderhof", pārāk, tā-: lu nav arī Neušvānšteina. Pa ceļam ieteicams apmeklēt Wieskir che, kura esot skaistākā rokoko stila baznīca Eiropā. A. A.
23. nov. — teātra iasiāde ,;Pl«ci
stabi" DVT Kanādā. 18. janvārī — „Latvija Amerikā" } apgāda rīkotā balle DV namā. : OSAVA
26. oktobrī — DV Ošavas nodar ļas atklāšanas sarīkojums, 219 Olive Ave., Poļu zālē. pl. 7 vak.
. HAMILTONA ■ ' : 5. -Oktobrī pl. 6,15 vak. Raļn-bov^r zālē (King E. un Sanford ielu stūrī) DV Hamiltonas nodaļas gada svētki ar DV kora koncertu un balli.
SV. KATRĪNAS 14. septembrī r- pl. 9 ritā Sv. : Katrīnas M.M. kluba eksternās šaušanas sacīkstes un pīkst, 7.30 balle Atlanta kluba telpās, Genevas ielas galā pie ezera.
- balle. ■ :. .KIČENERA
DV Kičeneras-Voterlū nodaļas gada svētku sarīkojums š.g. 12. oktobrī, pīkst. 7 vak. Ungāru kluba telpās, 3 jūdzes ■ ziemeļos no Hespelleras (pie Waterloo-. Wellington aerodroma). Pro- . grammā. piedalās „Toronto tru- ' badūri" un koklētāju ansamblis «Auseklītis". Zakula deju kapella.
LATVIEŠU APRIŅĶIS , '. 21. septembrī -- pīkst. 7.30 vaka--. rā vīru ansambļa Kalvis koncerts šelbumā. Pēc koncerta saviesīgs vakars ar deju. LONDONA
14. septembrī — pl. 7.30 Londonas^ latviešu kopas 20. gada svētki
- 78 Dundas St, W.
Laikrakstam LATVIJA amf.pt^s 491 College Street, Toronto 4, Ont, Lūdzu-sitiet-man laikrakstu LATVIJA AMERIKĀ
Sarīkojumu kalendārs
TORONTO -
20. septembrī, — pīkst. 8 vakarā DV namā, 125 Broadview Ave., TLB itiž.. un techniķu kopas sanāksme. V. Sabanska referāts ,J'elevīzija jūsu mājā", ļ 5. oktobri' — Amerikas latviešu teātra Vašingtonas, ansambļa viesizrāde^ Eaton auditorijā
5. oktobrī — pl.'7.30 vakarā KL KA saviesīgs vakars Latviešu namā. > -
6. oktobri — pl. 5 pēcpusdienā Latviešu namā Antoniņas Vai-vodes garīgais koncerts.
No 11. — 14. oktobrim — 14. LNJAK KONGRESS Torbnto Latviešu namā, 491 College St. 19. oktobri >- pl. 7.30 vakarā L.M.M. kluba sezonas atklāšanas balle Latviešu namā Toronto.
25. oktobrī — pīkst. 8. vakarā TLB inženieru un techniķu ko. pas tradicionālā inženieru bālie īnn On The Park telpās. 2. un .3. novembrī ,— Latviešu saimniecisko darbinieku apvienības Kanādā panākumu un pasākumu skate—Latviešu namā, 491 College ielā, Toronto.
2. un'3. novembrī — Baltiešu simpozijs Toronto universitātē. 9. novembri — pl. 7.30 DV Toronto nod. gadasvētki un ^Kr-tiņu balle — DV namā; 9. novembri — Latviešu namā Latviešu sporta apvteoSbas Ka^ nadS gad^:SitgJaJ8 saifkojmna
ļidz
mēnešiem m
Tvlr. .Mr§,; Mi§.s Adrese: ..
ļ . Pievienoju Moiiey Orderi,:čeku vai skaidra naudšl.
••• ...........abonementa uzsākšanai/pagarMš&naL
(Nevajadzīgo svītrot)
Abonēšanas maksa $1.50 par 1 raēn.vH^^^ ļ par 6 mēn-, $16.00 par gadu.
^ PIEDĀVĀJAM AUGSTĀKĀS KVALITĀTES AUTOMAŠĪNAS
I CHEVROLET CHEVELLE I CAMARO
.1515 D.INFORTH AVE., TOKOŅTO
Bērniņi veidotā Tritona strūklaka Barberini laukumā Romā Pēc
«Sazinieties ar mūsu firmas 5 latviešu pārstāvi
Tel, HO 6.liai
iiiniii