SVAIGZNITE un- CEĻDOMA.. — BAUIMMDSŅU. MEISTARI
ma, ar izteiktu talantu neticami ātri apgūt grūtās techniskās d^^ cipKnasi kā ķārtslēkšanu, 'barjer-
skrējienu, diska un vesera mešanu, Nikazis niūsu 10 labāko sār rakstos parādījās kādas 14 dis-ciplīnās/ ieskaitot trimdas rekorda līdzīpašnieka godu olimpiskajā stafetē. Piecdesmito gadu vidū viņš sāka eksperimentēt ar Ipatu 4 apgriezienu techniku vesera mešanā, dažos gados to izkopa līdz pilnībai uh uzlaboja savu rezultātu par 15 metriem. Anglijas vieglatlētikas savienības uzdevumā viņa mtienus vairākas reizes filmēja BBC televīzijas kameras, filmas aplidoja visu |)asauli, uh speciālisti atzina šo apgriezienu techniku par līdz tam teorētiski labāko. Bet tā prasīja ideālu līdzsvara izjūtu uri „dzelzš" nervus, un tā šo grūto techniku spēja piesavināties tikai pāris pasaules klases vesera metēju. Niķaža īpatais humors un nervi, kas
Kanādas latviešu daudzcīņu meistarsacīksiļes vienmēr krietni papildinājušas statistiķu slcaitļu ailes, un ari 7. un 8. septeņibrī Stofvillē notikušā nebija izņē mums: labi rezultāti bira it M. no pārpibiība^ ijaga, sacensoņiem iespējot; divus trimdas, vairākus Kanādas'latviešu im virkni personīgo rekordu.
Tikai 155 punktus' no; čīles olimpieša Jura ^Laipenieka" trimdas rekorda atpalika Ivara Zvaigznītes savāktā 6477 punktu kopsumma ļiesmitcīņā;-Tas, protams, ■ir krietns rezultāts. Zvaigznīte pēdējā- laikā nopietnāk .pifivērr sfes sprinta treiinjiem uii šoreiz iesāka d'esmitcīņU ar 11,1 sek. rezultātu 100 !m skr-ējlenā. Ne tik ļ^i veicās- tāllēkšanā-- pārkāpums, ,,pazudpsi'^miarkai Sevišķi veiksmīgas nebija arī nākošās 3 disciplīnas, un tā pirmās dienas posmu Zvaigznīte, pabeidza ar 3368 punktu kopsummu (Laipe-meks bija iespējis 3436). Čeribas uz jaunu trimdas rekordu izgai: sināja, otras dienas pirmā disciplīna — 110 m barjerskrējiens, kura Zvaigznīte „sadūrās" ar 6. šķērsli un zaudēja soļu litmu. Ķārtšlēkšana vienmēr bijusi viņa :ļ,šāpju bērns", toties Šķēps lidoja labi — 66,74 m, personīgais rekords. Kur tās dienas, kad trimdas latviešu šķēpraiži meta tik tālu! Nākošgad apdraudēts būs arī pats vecākais trimdas rekords — Jāņa Stendzenieka 71,31 m varējums šķēpā. Iemācoties kārtslēkšanu un panākot tāllēk-šanā augstāku lēciena trajektoriju, . Zvaipnītemj ievērojot līdzšinējo progresu, "7000 'punktu des-■ raitcīņā nebūs problēma, un tas nozīmētu kļūt par Jura Pūces līdzgaitnieku Kanādas valstsvienībā Klusā okeāna valstu, spēlēs nākošajā vasai-ā Tokio. Zvaigzni' te atsevišķkjās desmitcīņas disciplīnās ieslēja: 100 m skriešanā 11,1 sek., tāllēkšanā 6,26 m, t lodes grūšanā 14,29 m, augstlēk-šanā '1,70 m, 400 m skrējienā 55,3 sek., 110 m barjerskrējienā 16,6 sek., diska mešanā 45,88 m* kārts-.'lēkšanā 2,70. m, šķēpa mešanā 66,74 m un 1500 m skrējienā 5:13,3 min.
Uz 3432 punktu kopsummu savu Kariadas latviešu rekordu sieviešu pieccīņā uzlaboja arī Kaiva, Celdoma, atsevišķajās disciplīnās sasniedzot: 80 m barjerskrējienā 14,4 sek., lodes grūšanā 8,40 m, augstlēkšanā 1,55 m, tāllēkšanā 5,67m un 200 m skrējienā 29,6 sek. Celdoma Kingstonas univer-
: sitātē-sāk valodu un fiziskās audzināšanas studijas, cernākošajā vasarā atkaL startēt daudzās latviešu un kanādiešu sacīkstēs un uzlabot savu trimdas rekordu augstlēkšanā. īt labu 2867 punfc tu kopsummu savā pirmajā pieccīņā iespēja ar 16 gadu veci Andra Uļmane (16,6 sek. — 9,99.m -1,40 m — 4,64 m — 33,5 sek.)! Individuālajās sacensībās viņa šķēpa un diska mešanā sasniedza vienādu 28,42 m rezultātu. Lēni, bet noteikti Ulmanes personā veidojas mūsu nākošo dienu re: kordlste visās mešanu disciplī-nās. : . -•
lidztekUs daudzcīņām risinājās ari individuālas sacensības, kurās jaunu trimdas rekordu uņ pasaules, klases rezultātu sasniedza Juris iPūce lodes grūšanā — 19^25 m. Līdz šihi viņa labākais vei-kūms bija valstu sacīkstēs pret Norvēģiju iespētie 18,73 m. Telpu sacīkstēs Torontp Pūce šāgada martā gan grūda lodi vēl tālāk, bet statistikas uzņem tikai brīvdabas laukumos sasniegtos rezultātus. Oficiālais Kanādas rekords ar 19,12 m tālumu pieder Dēvam Stīnam, kas' nereti startē arī latviešu sacīkstēs.
Otru trimdas rekordu Pūce iespēja vesera ņiešanā, divos apgriezienos aizlidinot smago rīku 56,96 m tālu uri pārspējot Z. Ni-kaža līdzšinējo varējiimu par vie-
- nu metru.
No pārējiem rezultātiem atzīmējami vecmeistaru Bergvalda un Ild,enavarējumi diskā, un lodē — 38,18 m resp. 12,08 m. Pavasars meta disku 32,38 m, Ād-mine grūda lodi 8,24 m. No jaunā-
. kās paaudzes vieglatlētiem visVai-rā3c iepriecināja G.Rozes 54,6.sek. 400 m skrējienā; labs ari Kudra-šova un Rozes ill,5 resp. 11,6 sek. laiks 100 m skrējienā un Pūpēža ■ '1,65 m veikums augstlēkšanā.
Trimdas rekordists vesera mešanā vairs nav Anglijas tautietis Zigfrīds Nikazis, īpata un vienreizēja personība; pēckara vieglatlētikas laukumos. Paslaida augu-
čechoslovaldjas savjetizēšana norisinās ar pedantisku predzitā-ti. Ja Pad. savienībai klibo visi plāni valsts saimnieciskajā uzbūvē, nesekmīgi tiecoties augšup jau pusi gadsimta, bet tiekot. tikai trīs šoļuš uz priekšu un divus atpakaļ, tad imperiālistiskajā ekspansijā izplānotie gājieni izpildās apbrīnojami noteikti, šīs iKremļa metodes nav jaunas, tās ir gandriz tikpat vecas, cik veca ir padomju impērija, un tajās nav arī nekas mainījies. Agresija sākas ar dažādiem izdomātiem apgalvojumiem, ,,mierm31īgām" sarunām un uzspiestu «vienošanos", kura vienmēr ir Kremļa nodiktēta prasība iepriekš sagatavotu draudu ēnā, tad seko mlliļ^ ra akcija un beidzot čeka saka gala vārdu. Ar to upuris ir pie-veikts.
Visas šīs Maskavas agresijas pakāpes dažu nedēļu laikā pārdzīvojusi ari čechosl(wakija, un tā
nedomāja «šķobīties" pat vissvā- ir pazudināta. Atliek vēl tikai novākt Aleksandra i>ubčekaiz^^ ni, kura kādu laiku bija vajadzīga, lai aiz tās netraucēti izrīkotos un paslēptos no tautas dusmām un eventuālas pretestības, jo Dub-sniegušiiv Niķazi no zaļā vieglat- čeks bija vīrs, kās pusgadā laikā lētikas ļiuķuņia „padzina" sma- ar savām reformām paguva iegūt
rīgāko sacīkšu: laikā, .bieži izrādījās par klupšanas akmeni daudziem tā laika šešdesmitmetri-niekiem Londonas V^^^ stadionā. Spēju kaliigalu nesa-
ga mugurkaula slimība.
Kādreiz dzimtenē sportā- žurnālisti ar'- matemātikas palīdzību centās aplēst teorētisko rezultātu tāllēkšanā, kuru dotu Jāņa Ķivī-ša ātruma un Jāņa Dimzas spēcīgā atlēciena kombinējums. Krietni pāri astoņiem metriem, — zīlēj^ Jānis Zariņš. Diez' ko mūsdienu kompūteri teiktu, ja tiem „piespēlētu" Nikaža briljan-to techniku un zibenīgos apgriezienus plus Pūces kolosālo spē- nākumu, ku, svaru un „mežonīgo" beigu rāvienu?
visas tautas piekrišanu, čečho-slovakijas sovjetizēšana; tiktāl pavirzījusies uz priekšu, ka ari šī izkārtne vairs nav vajadzīga. To tagad var novāktv lai labākajā gadījumā noliktu „vecos dzelžos", ^ labākaijā; gadījumā, jo Dubčeks ir pārāk spilgta personība un pāriieku nogrēkojies pret saviem .kādreizējiem Maskavas skolotājiem. Tādēļ liekas pamatots iemesls runāt par bēdīgu iz-
Slovakijas .galvaspilsētā Brāti-
, .. ^_ . _ _ slavā jau ieradies Pad. savienī-
Juris Pūce visu vērību pedeja ^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^
laikā veltījis spēka vingrinājumiem, sver vairāk ne^ 270 mārc. im ir viens no spēcīgākajiem vieglatlētiem^ lādu pasaule jebkad redzējusi. Trūkstot pieredzējuša trenera padomam, novār-ā tomēr palicis diska mešanas techniskais izpildījums. Tieksme pārcensties un sanervozēties problēmu padara vēl akūtāku. Tā nu iznācis, ka abi mūsu vesera rekordisti ir galēji kontrasti. Atkāra no apstākļiem un veiksmes Pūce olimpiskajās spēlēs Mek-sikositijā var uzvarēt, var arī ne-iekļūt pat finālistu skaitā, bet, kādreiz viņEļm sporta gaitas izbeidzot, aiz dižā jelgavnieka vārda varēsim lasīt varenus rezultātus ne vien diska inešaim, bet arī lodes grūšanā un vesera mešanā.
tislavā, pārvērtusies par plēsīgu vanagu, kuram jāsaplosa un jā-aprij Aleksandrs Dubčeks. Kuz-necovu sagaidījis šlovaku komunistu partijas pirmais sekretārs Gustavs Husaks, imru inin par: iespējamo Dubčeka aizstājēju divu svarīgu iemeslu dēļ: pirmkārt — viņš ir uzticams Maskavas līnijas atbalstītājs; otrkārt — viņš ir redzams slovaku politiķis un var ievērojami celt slovaku autonomijas gribu, kas Maskavai būtu īsti pa prātam, še jāatceras Kremļa di;audus čechoslo-vakijas prezidentam Svobodam tūlīt pēc okupācijas, ka Slovākiju pārvērtīs padomju republikā, ja prezidents atteiksies piekrist olmpantu izraudzītai marionešu valdībai.! Svoboda toi^ēr nepiekrita, un Kremlis gāja mazu apkārtceļu. Maskavas izvēle uz Hu-sakir kritusi ari tādēļ, ka viņš jau tagad ir čechoslovakijas minis-; tru premdeņta vietnieks un jaunievēlētais visas Čechoslovakijas komunistu partijas prezidija loceklis, kam .var piekrist ievērojamā loma partijas vienības sašķelšanā.
Pirms ierašanās Slovākijā Ķuz-ņecovaih bijusi ilgāka apspriede aŗ Čechoslovakijas valsts prezidentu Svabpdu. Maskavas kontrolētais Prāgas raidītājs ziņoja, ka tā bijusi ;,atklāta un biedriska", kas padomju terminoloģijā nozīmē — nevienprātību. Tas pats raidītājs KuzņecōVā un Husaka sarunas turpretim apzīmējis; protams, par .„sirsnīgām'\ Husaks jau sen cīnījās par Slovākiju kā federālu valsti, ne vien ar lielāku autonomiju, bet arī lielāku ietekmi nacionālajai polītiskajā im sainmieciskajā dzīvē. Jautājums tikai, cik tālu Huseks vēlēsies iet Maskavas pavadā. Labi informēti avoti apgalvo, ka Pad. savienība jau pieprasījuši č6choslovakija; dot divas divīzijas Varšavas pakta manevriem Rumānijā. . Kremļa ekspansijā līdzinās
No mums šķiries mans dārgais dzīves draugs, mūsu tēvs un vectētiņš
Maskava norupējpp^^^
nieks VasUijs Kuzņecovs, kuram Anglijas delegāts lords Kara-dons Apvienoto nāciju drošības
padomē vēl jūnijā bija veltais ļaundabīgam audzējam, kas,: ie-sirsnīgu „ppēmu", apdziedot viņu perinoties veselos audos, savu par dūju, kas atlidojusi no komū- 'postošo darbuvēi nav pabeidzis nistu šķirsta ar savu gaismu un.^ļjet jau-sniedz^. pēc jauniem aū-„aizdzinusi tumsu"... šī „dūja", diem, lai sāktu to pāšii procesu kura tagad pēkšņi atlidojusi.Bra- uz to norāda plānotie manevri ' ■■■ - : ■■ - ■ .. -- • . ■ 'Rumānijā, Dienvidslāvijas prēzi-., ' „ . _ .. _ denta.Tito gatavošanās uz visu un
- nekā! Pec pirma neveiksmīga ļ ^j^^^^^^^^^ nota Eietumvācijai mēģinājuma (.jeb pretmieka la-^^j^j^ ārpoHtiku, atgādinot pir-;
bakas versmes) «šauteni aizmet ļ
automašīnas
, .. . _ . , mos iedīgļus Čechoslovakijas
kmmos", ierūcas automaSmas | okupācijai. Attieksmi uz Cecho motors, un jaunais ,^Porti_sts-^j^^j-^^^^.^^^^^^^
divīzijām pie Rietumvācijās tobe-
Runājot par kontrastiem, Jākonstatē milzīgā starpība vecās un jaunākās paaudzes vieglatlētu sporta jēgas un pieejas izpratnē. Agrāk sportisti centās startēt vienmšr un visur, uzlabot savus rezultātus. Neveiksme apņēmību un cīņas sparu tikai divkāršoja. Tie priecīgi pateicās par balvu sērkociņu kastītes vērtībā, ^jo galvenais bija pats rezultāts kā progresa un spēju apliecinājums.. Tagad ir citādi: ar nedaudz izņēmumiem iegūtās vietas, uzvaras un balvas nozīmē visu, rezultāts sprintere.
aizrībina no laukuma nezināmā virzienā.
Gribētos rakstu tomēr pabeigt mazliet optimistiskākā tonī, mazliet pastāstot par Anitu Jaunze-mi. Viņa ir 16 gadu: veca, dzimusi Anglijā, bet tagad dzīvo Hamil-^ tonā. Pasīka auguma. Viņas starts nav sevišķi ātrs un spēcīgs, taču pats skrējiens techniski izkopts un racionāls. Anita Jaunzeme startējusi daudzās kanādiešu, amerikāņu un latvi^u sacīkstēs, un viņas šāgada labākie rezultāti ir 60 m skrējienā 8,0 sek., 100 jardos ^ ļl,ļ sek., 100 metros (bez blpkiein) — 12,7 sek., 220 jardo9 — 26,0 sek, un 80 m barjerās — 13, 2 sek. Tie ir labi re^ zultāti — labākie, kurus Ziemeļ-
žas nule izspiesta arī Prāgas «piekrišana", par spīti tam, ķa čecho-slovaki visu laiku tam pretojās ar argumentu, ka savu robežu ar Riētumvāciju spējīgi nosargāt paši. Raksturīgi, ka šīs padomju d vīzijas nav tās, kUŗas Maskava solījusi atvilkt no okupētās Čechoslovakijas.
Jānis
0
ins
dzimis 1893. gada 6. jūnijā Latvijā, miris 1968. gada 6. septembri Toronto.
•Es dsāvojHa im jums ar dzīvot bus, Tā Jēzus drošina.
Dziļās sērās PIEDERĪGIE KANĀDĀ UN DZIMTENĒ
No Maskavas hūle atgriezusies Bratislavā ar padomju ārlietu Čechoslovakijas Valdības un par- niinistrā vietnieku Kuzņecovu;
tijās delegācija, kuru vadīja mt,^?'^^^??^^^^^^
. ■ , ■ ^,-,yy:^ atgriešanas no Maskavas apgal-
nīstru prezidents adrichs Cer-^
niks. Cik spriežams no Prāgas, zi pastāvošos likumus un nevienu ņbjumiem par šo braucienu, neapcietinās be^ tiešas un pro-Kremļa galvenās rūpes bijušas, kurātūras rīkojuma. Ari: Pad. kā novērst vai vismaz ierobežot savienībā tas citādi nekad nav bi-bēgļu plūdus uz ;Rietmniem.;Ce^^^f^^
ucg|u i^muuo uz, *vict«u"c V citi ceļi uu gājieni. Tāpat An-choslovakijas robežu aŗ Rietum- tonijaNovotnija režīms Cecho-vāciju.gān tagad apsarga sarķan^ slovakijā tēloja ..tiesisku valsti'', armija, bet -uz Austriju p^ķļū- -pie kuras sistēmas tagad atkal šana vēl vienmēr iespējama, m atgriežās.::Tikko no Maskavas bi-
dželzs; priekškarā,:
V ■. ' • , .ja", Prāga pienāca ziņas, ka pa-pie Rietumvācijās robežas, vēl ir domju karavīri apšaudījuši bēg-daudz spraugu, pa kurām, zinā-^; tājiem iespējams izkļūt brivajā pasaulē. Tagad pastiprināta ap-, sārd2uba ari pie Aūstrumvācijas robežas, lai nosprostotu idsļūšā-
ļus, kuri mēģinājuši pāriet robežu uz Austriju.
Dtrs svarīgākais Maskavas apspriežu temats bijusi zaudējumu atmaksa par bojājumiem; kurus Cechoslovakijā nodarījuši padomju okupācijas spēki. Centrālajā Bohēmijā vien radītie zau^ dējumi aplēsti uz 20 milj. dola-. ru, ieskaitot Prāgu. Tanki sabojājuši ceļus, aplauzuši telegrāfa stabus, iegrāvuši ēkas. Bez tam okupācijas laikā ļoti cietusi. Čechoslovakijas produkcija, kuras zaudējumi aplēsti. uz fido ~ 700 milj. dolāru. Maskavas varasv.īri izteikušies, ka par zaudējumiem gatavi runāt.
nu no padomju lamatām, pa šo apkārtceļu uz brīvību.;
Padomju slepenās policijas: (čekas) darbībā Cechoslovakijā
radījusi .vispārējas-bailes im nē- ^ļlŗ Montrealas Sv^ Leonarda ie-šanā Jaunskotijā. aplēsti uz 40 drošību, kas arvien vairāk pamu-cirĶņa il70() angliski ru^ dol.; no
11700
dinā .iedzīvotājus atstāt savuze-: bērnu vecāki, kuri boikotē 11
mi. Kremlis atzinis, ka ar lodēm franču- pamatskolas šai iecirknī,
Un mīnām vien ;izk]ūšāna už bri- rīkoja denipnstrācijas Otāvā par-
vo pasauli nav aizkavējama^ tā- lamehta atļdāšānas dienā, 12. š^^^
dēļ licis " ministru pŗezidentani tembri. .Vecāku v^
Cerriiķam pārvest no Maskavas liešu Izcelsmes Kanādas pilsoņi;
uzsāukiunu, kurā visiem iedzīvo- kas vēlas bērnus skolot angļu vā-
tājiem garantē personās neaizka- lodā un sašutuši par Ķvebekas;
ramibu, gluži kā Staļina konsti- valdības neiejaukšanos izglītības
tūCijā. Proklamācija steidzina; nozares ricībā, veicinot: disķrimi-
bēgļus atgriezties mājās, ķur tos nāciju pret Ķvebekas angliski ru-
gaida .darbs un „skaišta dzīve", nātāju prasībām.:
Uzsaukumu nolasīja Prāgas tele-^ :„ .
. _„ ... „. j„. -jfe- „Cara Villas' atpūtas mītnes vīzijas raidītajā, zmas, tikai da- *^ .. . . ^. ,
žas minūtes pio tam, kadMem-'^''^^^^- ^^ī'
jā Buztoes starptautiskajā Iii apsūdzēta ^par^eciesaņni iztņa.
aukā atceļā no Maskavai ^-SSnit^' nolaidies ministra prozidenis ''"^ '"""^
kuŗiir
m pusi segs federālā valdība, bet pārējo nodokļu maksātāji... ,
iŗ -Toronto iedzīvināta bezmaksas zobārstniecības programma mazturigajiem iedzīvotājiem (wel-fare recipients). iĻIdz šim pilsēta sedza jzobārsta. maksu vienīgi. par zobu raušanu, bet sākot ar septembri,- plānā ieskaitīta- arī plombēšana un .citi zobu labojumi, izņemot iztaisnošanu un līdzīgus kosmētiskus labojumus;
Ceriiiks. Radītāja "runātājs ziņoja,' ka proklamāciju parakstījis prezidents Svobpda, partijas vadītājs Dubčeks, ministru prezidents Cemiks, nacionālšapulces priekšsēdis Sinrkovskis un ministru prezidenta vietnieks Gustavs Husāks, ķuŗu min par Dubčeka pēcteci, pēc apspriedēm
jā. Viņš pašlaik pavada atvaļinā-amfirikā iespējusi kāda latviešu > jumu Īrijā. Rietumvācijās valsts
© Rietumvācijās 74 gadus vecais valsts prezidents Heiiiričhs Libke, pēc ziņām np Bonnas, izteicies, ka ir gatavs aiziet pensi-
sprintere.
A 3»! prezidenta pilnvaras izbeidzas nākošā gada rudenī, trīs nedēļas pēc
jaunā federālā parlamenta ievēlēšanas.:, i/--; ■ •
© Aleksandra Dubčeka 18 gadu vecais dēls Pēteris, kas jau pirms padomju iebrukuma čechoslbvar kijā atrādās Ēģiptē, atgriezies Prāgā. Viņš visu laiku: uzturējies Kairo.
dā uzturējās, attaisnotā. . Sakarā ar to Ontario parlainenta loceklis M. sulihaiis pieprasījis provinces veselības ministrā M. Dai-monda atcelšanu no amata un atlīdzību Ž. Gurmanei par financiā-lājiem; zaudējumiem, : kas- ^cēlu^ šies, veselības departamentani: atpūtas mītni slēdzot. .
iŗ Nākamā gada aprīlī Jaunsko-tijļā paredzējusi ievest provinces mērogā ārstniecisko aprūpi (Me-. dicare), kas no līdzīgiem plāniem Britu Ķolumbijā un Saskačevanā •atšķirsies. ar to, ka nevienam, ķas bijis provinces iedzīvotājs 3niē-nešus, nebūs jāmaksā par ārsta; aprūpi. Abās pārējās provincēs, loiŗās darbojas minētais plāns, aplēš ziimmu minimālu atlīdzību par ārstu pakalpojumiem. Paredzētie izdevumi Medicare Istend-
-lOzingei^ Msiskavsss ti^as^Mm
Jis nesPoš- smSsu; s^ņpietjbas: M«H'a^ .ifilit sākto atolj^rlio; t!«s."
IkL Ķeiša kiarikatura
1
i i i
i banku. [ļ
jļ Piegāde 2 nedēļās ļ
L
ļ] SAŅĒMĒJS VAR NAUDU ļļļ IZLIETOT KATRAI U
a I
i
Sūtiet naudu uz Latvi^ u:
NAUDA, ko sūta
GRAMERCI.
TIEK IZSNIEGTA KĀ
NAUDA , :
caur ārzemju tirdzniecības
1 1 i 1
11
i VAJADZiBAi. I
n NEKĀDI ATVILKUMI 7ļ ļļ JŪS ESAT NODROŠINĀTI 1! fl TIKAI AR LICENCĒTU ļļ }j FIRMU PAKALPOJUMIEM ^ ļļ BEZ STARPNIECĪBAS fl jļ NAV APSLĒPTU ļ U MAKSĀJUMU. ļļ
ļļ VAIRĀK KĀ 20 GADU Jļ li] PIEREDZE KLIENTU l! APKALPOŠANĀ.. VISI PĀRVEDUMI GARANTĒTI PILNOS APMĒROS UN A P D R O Š I N ĀTI, Licenzēts pie bankas un apdrošināšanas departa- ļļ ļļ menta. Nodrošināts: ar $20.000.00. Oficiālas USSR ļļ kvītis ar saņēmēja pārak- M |1 stu. TARIFS: 9 rub- t I! ļl par US nOOO. Nodeva: ļļ ļļ Udz $30.00 _ $2.75, ' UJ $30.00 - 10%. GRAMERCY SHTPPING, INC. 744 Broad Street. Newark; N. J. USA.
i i
i i!
ļM $3U.UU — 10%. - jļ
fl GRAMERCY jļ
U SHIPPING, INC. I!
n 744 Broad Street. S
1 ^^ewark. N. J. USA. ļļ
0 Sūtiet U.S. dolāru dāvanu | P certifikātus pirkšanai spe- jļ ļ ciālos dolāru veikalos. Ne- I! ļļ kāda maksa par šo pakal- p Jļ pojumu. ļļ 1! Pieprasiet brīvo katalogu ļļ n tekstilijām un' mājturības Jļ U priekšmetiem. I jļ
1 lī 1
a
n
6ramei;cy
Dib. 1945. g. I 118 E mh Street. New York, N- Y. 10016. Tel. MU 9-0598.
i i i
B
187274^39142
54