iagatavotas skanu lentes
adiora
umiei
(Pārnesums no 1. Ipp.) ~ jis ari starptautiskās sacensībās. Par mūžīgi ceļojošām vienojās pārvērst Toronto latviešu kredītsabiedrības dāvinātās balvas vo-. lejbolā un basketbolā, kā arī To. ronto latviešu ' mednieku un makšķernieku kluba dāvināto balvu. futbolā. ^ "
Iekšējās informācijas daļas vadītājs R. Norltis informēja par ALAs izgatavotās, atzinības me^ daļas piešķiršanu cittautu Latvijas interešu aizstāvjiem, ķo pašreiz apspriež LNAK valde. No Kanādas DV zemes valdes vienojās ieteikt apbalvošanai Hamiltonas pilsētas galvu V. Kopu un pazīstamo Toronto advokātu A. Ma-loniju.
Jaunās Ziemsvētku kartītes jau izsūta DV nodaļām uii pasūtinā-tājiem, — ziņoja aprūpes daļas vadītājs A. Kvēps.. Pārrunājot gadskārtējo Ziemsvētku ziedojumu vākšanas akciju, valde vienojās to ^organizēt līdzšinējā veidā, vācot līdzekļus kā ar apsveikuma kartītēm, tā arī ziedojumu sarakstiem. Akcijas laikU' noteica
■ no '11. novembra līdz 31. decem^ brim, "bet pārskati iesūtāmi zemes valdei līdz 12. jarivārim. Reizē ar to nolēma aicināt visas nodaļas, beigt vienas darba stundas algas ziedojumu vākšanu un pārskatus nekavējoties piesūtīt ze-
' mes valdeī. Nodaļu ierosinājumā
. apstiprināja divu 'palīdzības saiņu nosūtīšanu uz okupēto Latviju trūkumcietējiem.'
Par sporta daļas šaušanas sekcijas darbību un notikušajām sa^ cīkš.tēm ziņoja sekcijas" vadītājs K. Deklavs. Notikusi arī gadskārtējā vienību sslcensība starp Ka-
> nadas un ASV DV-šāvējiem, katrā piedaloties 10 dalībniekiem. Arī šogad uzvarējusi ASV vienība ar 2406 punktiem, Kanādai Iegūstot 2274 no iespējamiem iooo punktiem, šajā salcensībā' sekmīgākais bijis hamiltonietis N. Ozoliņš, kas ir ne tikai Kanādas, bet arī globālais DV meistars šaušanā, šāgada 'globālajām DV šaušanas meistarsacīkstēm jau pieteikušās 3 Kanādas nodaļas, bet rezultātu iesūtīšanas termiņš beidzas 1. novembri. Nākošā gada Kanādas meistarsacīkstēs vēlas organizēt DV Hamiltoii^s nodaļa; kam valde principā piekrita.-
un aktīvizē-ka labojams
Par ienākušajiem rakstiem informēja sekretārs K. Bencons. DV Kičeneras - Voterlū nodaļas ierosinājumā Kanādas DV zemes valdes atzinības ralcstu piešķīra Vitoldam Krustānam. Sv. Katrīnu nodaļai piešķīra 3 eķs. „Res Baltica" un 2 eks. „Latvian Lite-rature" dāvināšanai vietējai bibliotēkai un parlamenta locekļiem. Jaunatnes daļas vadītāja E. Ozola ierosinājuma par jaunatnes referenti pie Kanādas DV valdes apstiprināja Toniju Krūku. Iepazīstoties ar Montrealas nodaļas informācijas daļas j vadītāja P. Agruma rakstu, valde uzdeva. R. Norītim stāties ar viņu sakaros darba saskaņošanai šanai. Valde atzina, iepriekšējās sēdes protokols, kurā nepietiekamas ļinformācijas dēļ teikts, ka E. Ozols ierosinājis apsvērt V. Januma vārdā nosaukta jaunatnes fonda (prganizēšanu, ko patiesībā ierosinājusi Zviedrijas DT zemes vald^.
šai sakarā E. Krūka informēja pār DV organizācijas priekšnieka V. Januma 75 mūža gadu atzīmēšanu un mākslinieciskas adreses pagatavošanu, kas uzticēta Kanādas valdes izk£^rtošanai. No mirušā sūtņa Dr. M. Valtera atraitnes bez jau agrāk nodotajiem archīva. mater|iāliem papildus saņemti aņ daži manuskripti, fotouzņēmumi uri citi materiāli.
Aktīvākā pretkomūnisma cīnītāja balvu Kanādā valde, vieno jās piešķirt N. Austriņam, kas šai dartJā ieguldījis ne tikai daudz pūļu, bet guvis arī atzīstamus panākumus. Par veikumiem sabiedriskajā darbā un DV organizācijas mērķu sekņiēšanā atzinības medaļu bronzā piešķīra Valdim Tukleram Hamiltonā.
Sēdē bez priekšsēža E. Krūkas piedalījās viņa vietnieks J. Gailītis, sekretārs K. Bencons, k^^ sieriš R. Britals, biedrzinls A-Taube, aprūpes daļas vadītājs A. Kvēps, ārējās un iekšējās informācijas, daļu vadītāji 0. Ieviņš un Rr Nontls, sporta daļas vadītājs R.Bulte,. Kanādas vanadžu pr-ce M. Jonāne, šaušanas sekcijas vadītājs K. Deklavs un revīzijas komisijas pārstāvis A. Clv-zēlis.
r. n.
TORONTO ZINAS
© Latviešu baptistu draudzes tirdziņu rikot 26. oktoM, atvejot
Pec lielajiem
sva
KĀ PIRMS 20 GADIEM
0. Breņķis LNAK 20 gadu Jubilejas aktā ^dedzina svēties, ka to darīja pirms 20 gadiem, kad LNAK dibinājās. Pa kreisi pie ILNAK karoga stāv" kādreizējie valdes priekšsēži A. Svenne, !. Žī-gurs un V, Upeslācis. O. Breņķis ir vienīgais no organizācijas dibinātājiem, kurš joprojām ir ari pašreizējās LNAK padomes loceklis. Pirms 20 gadiem, 1948. gada 25. septembrī Sv. Jāņa draudzes pa-grāba (toreiz 274 Goncord Ave. Toronto), viņš iededzināja pirmās sveces un vadīja pirmo latviešu organizāciju pārstāvju sanāksmi, kraŗa ievēlēja jsundibinātas koporgamzEcijas pagaidu valdi.
Foto: J. Liģers
elta graudu birumi
LATVIJAS UNIVERSITĀTES DIBINĀŠANAS ATCERE TORONTO
Latviešu namā Toronto 29. sep-i ku ieskaitot. Jauno aķadēmiķu ie-tembŗa pēcpusdienā pulcējās ap! saistīšana nacionālajā darbā ir 100 akadēmlķu, lai atzīmētu Lat-' vijas universitātes dibināšanas 49
gadu atceri. Sarīkojumu bija organizējušas visas akadēmiskās organizācijas ar Toronto korporāciju kopu vadībā. Tās seniors Dr. V. Gulēns ievadvārdos uzsvēra, ka pirmajos 25 gdos Latvijas universitātes sētā zinību sēkla devusi raženu zelta graudu birumu, bet pēdējos okupācijas gados tās liktenis ir drūms. Jauna aķadēmiķu saime augusi un veidojusies kā Kanādā, tā -arī citās demokrātiskajās valstīs, pārstāvot visas nozares, mākslas un mūži-
ĢEODĒZIJAS ZINĀTNIEKA JUBILEJA
PROF. DR. ING. JĀNIS BALODIS SO-GADNIEKS.
Izcilais / ģeodēzijas zinātnieks un neatkarīgās Latvijas universitātes profesors Dr. ing. Jānis Ba-lodisy kas svešuma dienas vada Kanādas provincē Jaunskotijā 10. oktobrī atskatīsies uz 90 mūža ■ gadiem..
Prof. Jānis Balodis
Frof. Jānis Balodis dzimis 1818. gada 10. oktobrī Trikātas pagasta lauksaimnieka ģimenē. Pabeidzis Keskavas mērniecības skolu, viņš vairākus gadus strādāja par mērnieku Krievijā, tad eksterni izturēja reālskolas pārbaudījumus Kaukāzā un 1903. gadā sāka studijas Konstantīna ģeodēzijas un kartogrāfijas institūtā Maskavā, kuru pabeidza 1908. gadā, sākot^
strādāt par ģeodēzijas inženieri VOroņežas guberņā, bet drīz pārcēlās uz Omsku, kur līdz pirmā pasaules kara beigām vadīja uzmērīšanas un kartogrāfijas darbus: plašajā Akmoļinas apgabalā;
Atgriezies Latvijā, jubilārs 1921. gadā strādāja par mērniecības inženieri zemkopības ministrijas dienestā, piedaloties pilsētu uzmērīšanā un zemes ierīcības darbu projektēšanā, līdztekus būdams arī skolotājs Rīgas valsts technikumā. Sākot ar 1923. gadu, J. Balodis bija mācības spēks-lek-tors, docents un vecākais docents Latvijas universitātes inženierzinātņu fakultātē, 1937. gadā aizstāvēja disertāciju, iegūstot inženierzinātņu doktora grādu, un tika ievēlēts par ģeodēzijas profesoru. Būdams universitātes mācību spēks, viņš - sarakstīja vairākas rokas grāmatas mērniecībā un kartogrāfijā. ~ ..
Kad otra pasaules kara darbība akadēmisko darbu Latvijā pārtrauca, prof. J. Balodis devās bēgļu gaitās uz' Vāciju, kur .1944. gadabeigu posmā un 1945. gadā strādāja Potsdamas ģeodēzijas Institūtā, bet no 1946.—1949. gadam bija profesors Baltijas universitātē Pinebergā.
Prol Jānim Balodim kā ilggadējam mācību spēkam piekrituši lieli nopebii ģeodēzijas nozaru noorganizēšanā un izveidošanā pie Latvijas universitātes inženierzinātņu fakultātes.
Jubilāra godināšana paredzēta 20. oktobrī Dr. O. Luča mājā — 19.;Deepwood Cresc, Clayton Park, Rockingham, Halifax Co., Nova Scotia, Canada.
, P. B.
viens no svarīgākajiem mūsu nākotnes uzdevumiem. Pēc uzrunas Dr. V. Gulēns sarīkojuma apmeklētājus, iepazīstiimja ar akadēmiskās runas teicēju prof. A. Dreimani, kas ir< Rietumontario universitātes Londonā mācību spēks un Kanādas, ģeologu komisijas priekšsēdis. Viņš zinātniskos komandējumos^ vairākkārt piedalījies dažādos komandējumos, gūstot labu ieskatu arī par okupētās Latvijas universitātes stāvokli un darbu pēdēj os gados.
Kaut. gan akadēmiskās runas temats: «Ģeoloģijas attīstība Latvijā pēdējos 25 gados" liekas izteikti zinātnisks un specifisks, tomēr prof. A. Dreimanis ar ilustratīvu un faktiem: bagātu stāstījumu deva vispārēju pašreizējās okupācijas varas politikas" rak-sturojimiu zinātnii^jā pētniecī-bāj it sevišķi ģeoloģijas laukā, un augstāko izglītību.. Latvija ir ļoti piemērota zinātniskiem pētījumiem, jo ģeogrāfiski atrodas, ledus laikmeta centrā, kaut derīgo izrakteņu tajā visai maz. Tomēr Latvijas neatkarības laikā ģeoloģijai pievērsa lielu vērību, izveidojot attiecīgus iestādījumus šīm speciālajām vajadzībām, darbiniekus un zinātniekus tiem sagatavojot matemātikas un dabzināt-ņu fakultātē. Bez lielākām pār^ maiņām tas turpinājies arī okupācijas un pēckara pirmajos gados, bet kopš augstākās izglītības iegūšanu pārveidoja pēc kursu sistēmas, ģeologu sagatavošanu Latvijas universitātē pakāpeniski ierobežoja, kamēr 1951. gadā pilnīgi izbeidza, šo uzdevumu pārņemot Maskavas universitātei. Reizē ar to latviešu ģeologu trūkums okupētajā Latvijā ir ļoti liels, tādēļ ziMtniskajam pētniecības, darbam iepludina krieviis. Latviešu jaunieši, kuri interesējas par ģeoloģiju, spiesti studēt ārpus Latvijas krievu valodā, tādēļ arī viņiem Latvijas apstākļi paliek pasveši. Tā ģeoloģijas zinātne un pētniecība tagad nonākuši pilnīgā Pad. savienības atkarībā : un pakļauta t.s. Vissavie-. nibas jūrniecības un ģeoloģijas pētniecības centram. Arī latviešu
zinātnieku un darbinieku skaits šajā nozarē strauji samazinājies.
Maskava arī nav ieinteresēta, lai zinātniskie darbi parāptos, latviešu valodā un vispār ārpus Pad. savienības. Nedaudz labāks stāvoklis ir Igaunijā un arī Lietuvā.
Pēc akadēmiskās runas koncertēja jaunās paaudzes mūziķi — vijolnieks Arturs Jansons un pia-niste Inese čemavska.
Atceres sarīkojuma nobeigumā akadēmiskā saime vēl pakavējlis pie kafijas galdiem. R. N.
17. gadasvētki, kas bija paredzēti 3. nōvambrī, pārcelti uz 10. novembri pīkst. 3 pēcpusdienā Vai-mera ielas baznīcā. 3. novembri notiks parastais dievkalpojums ar dievgaldu. Gadasvētku dievkalpojumā piedalīsies Oikagas draudzes mācītājs R. Andermanis ar draudzes kori diriģenta R. Kaln-maļa vadībā. Draudzes bībeles valsari notiek katru trešdienu pīkst. 8 vakarā VaUnera ielas baznīcas telpās.
tiv. Andreja draudzes svētdienas sicola jauno iiiacii:)as ga^ au uzsaKa 22. septamon ar 70 re-gisci euem aucizēkņiem. Skolu ari šogad vaaa A. Cēoere aa- 6 palig-iJKOiotājieiii. Jauniešu giupa, kuru vada māc, Ā. Copsi regulārās sanāksmes aisāks 20. oktobri piKsi. i2.3iu. ' dienā Sv. Andreja oaznicas telpās.
@ Sv. Andreja draudzē māc. Ā; ōops kristījis Jāni Preisbergu; Raimonda un Ligitas dēlu. Salaulāti Džons Roberts Tomsons ar Ingridu Karoli un Vains Džarels ar Māru Spravņiku. ® Jaunatnes pulciņa. Staburags gada sapulcē piedalījās 70 biedru un biedru - veicinātāju. Sapulci vadīja Valdis Budrēvics un protokolēja Ruta Kalniņa. Dļarbības pārskatu sniedza pr-dis V. Budrēvics, informējot par notikuša-piem sarīkojumiem. Rīkoti 5 dažādi sarīkojunii, bet apmeklētāju skaits Varējis būt ievērojami lielāks, tādēļ vairāki sarīkojumi beigušies ar iztrūkumu. Kasē pašreiz ir 79,63 dol. Valdē par priekšsēdi ievēlēja ^ Dāvi Maksiņu,_ par viņa vietnieku Andri iiakstīgalu, sekretāru Albertu UpeslācĻ ^ sieri Ivaru Bīkši,^biedrzini Daci Vari un fflformācijas, MM_va-dītāju Ģirtu šteinbachu. ^Pulciņa pirmais šīs sezonas sairīkojums notiks 9. novembrī pīkst. 7.30 karā Latviešu namā un sauksies i,79&3)". Jaunā.valdes priekšsēža D. Maksiņa adrese: 3 Waiter St.L .TOTonJiQ_m-jOnt.; ,tālr 691-76187 ©Latviešu nama dāmu komiteja savā sanāksmē E. Galviņas vadībā vienojās gadskārtējo bazāru-
to plkjst. 10 rītā. -Tajā būs daiļamatniecības, audumu, rokdarbu, lotas lietu un dažādu izstrādāju-: mu vai ražojumu stendi. Visi interesenti, kas vēlētos iekārtot stendus, aicināti pieteikties jau vistuvākajā laikā pie E. Galdiņas (tālr. 487—7486). Sagatavoti arī ziedojumu saraksti, ar kuriem komitejas darbinieces grieāsies pie nama labvēļiem un atbalstītājiem. TliB valde ierosinājusi rīkot arī kopīgu Mārtiņu vakaru ar jautriem priekšnesumiem. Tas paredzēts 10. novembrī, priekšnesumu programmu organizējot Birutai Senkēvičai. Dāmu komitejas mājturības kursi šogad nenotiks, bet paredzētas ds^das lekcijas.
(D TLMM kluba rīkotās mak-šķērēšanas sezonas nobeiguma sacīkstes! 28. un 29^. septembrī Balzama ezerā bija pulcinājušas kai^9 kluba biedrus, 6 viesus un 1 jaunieti. Pirmajā dienā' veiksmīgākie bija A. Pīlādzis, J.Veckers un P. Ratnieks. Otrā dienā notie^ košajā ceļojošā kausa izcīņa uzvarēja P. Ratnieks, 2. vietā B.Pī-lādze un 3. P. Bārdiņš. Sacensības vadīja kluba makšķerēšaiias sekcijas vadītājs J. Veckers, bet balvas pasniedza kluba pr^ks Dr. P. Bārdiņš. Pēc sacensībām notika saviesīgs vakars. « ® Amerikas latviešu teātra Vašingtonas un Ņujorkas ansambļu
V. UPESLĀCIS — 60-GADNIEKS
Sveicam
RŪDOLFU PURVU 75 gadu jubilejā!
DV Toronto saime
Kanādas lielgaidil 20. solījums
Kanādas latviešu gaidu jendā 'lielgaidas darbību uzsāka mo. gadā Gaujas vienībā Toronto. Aizvadītajos gados jau notikuši 20 lielgaidu solījumi, pie tam 20. solījumam lielgaidas pulcējās 28. septembri Hamiltonas mednieku un makšķernieku kluba īpašumā Lielupē. Rudenīgi vēsā pievakarē vadītājas un lielgaidas sabrauca no Toronto, Hamiltonas un Londonas, skaitā 26, lai būtu liecinieces savu jaunāko māsu lielajam un svinīgajam brīdim.
Tumsai iestājoties, lielgaidu vecākā J. Vāgnere izvadīja 8 jaunās lielgaidas' pie pārdomu ugunskuriem, lai pēc vairāku stundu meditācijas tieši pusnaktī viņas dotu savu pēdējo solījumu gaidu posmā. Solījuma ugunskuru aizdedzināja dzīmtenog lielgaida Baiba šmita-^Kalēja, bet solījumu pieņēma Kanādas lielgaidu vecākā, asistējot vadītā-, jām V. Slaviešai, T. Gailītei un E. Milicei. Pilntiesīgās jaunās lielgaidas apsveica latviešu gaidu pr-ce M. Vilka, bet rakstveida apsveikumi bija no Kanādas la^ viešu gaidu jendas pr-ces A. Mar-tinsones un centra lielgaidu vecākās R. Gaujenieces (Ņujorkā). Par lielgaidām kļuva Alda Kur-mīte, Anita Pūpola^un Līga Roze no Ventas gaidu vienības Hamiltonā, Rudīte Purva, Dace Vare un Dace Zemdega no Gaujas gaidu vienības Toronto, Irēne Ru-dzīte un Laila Tampa no Abavas ^aidu vienības Londonā.
Kamēr jaunās lielgaidas pirms solījuma došanas aizvadīja vairākas . stundas pie pārdomu ugunskuriem, risinot dzīves Toroblēmas un analizējot sevi, pilntiesīgās lielgaidas ar vadītājām kavējās pie sava ugunskura pārrunās,V kuras, vadīja T. Gailī-te, par tematu ^Sadarbība,. sa: draudzība un draudzība*', apska^ tot ne vien šķēršļus draudzībai^ bet arī dzīvās debatēs meklējot un atrodot ceļus, pa-kuriem jāiet pretim īstai draudzībai.
Solījuma ugunskura ogles jau beidza kvēlot un bija manāms jaunā rīta dzestrums, kad pārdomu nakts saime devās mājup, paņemot līdz daudz . jaunu atziņu iedzīvināšanai turpmākajā darbā: Sniegsim rokas,, gaiduļ par „studentu koncertiem", vie-māsas, uzdevums mums liels ir tas nav rezervētas, kaut ieejas dots!.'. kartes.var iegādāties iepriekš. Tās
li'., visās vietās maksā 1 āol
NĀKOŠIE PIANISTA ARTURA OZOLIŅA KONCERTI TORONTO ■ ■
PianistsArturs Ozoliņš 27. oktobrī pīkst. 7,30 vakarā koncertēs Jorkas universitātes Burtona auditorijā; ieejas maksa 3 dol, studentiem 1,50 dol Viņa nākošais koncerts notiks 14. ■ novembrī pīkst. 8.30 vakarā Toronto mūzikas bibliotēkas Rečital Hairzālē (St. Clair and Avenue. Rd.), bet pagaidām pēdējais jau zināmais koncerts paredzēts H. janvārī (iaiks - vēl nezināms) Masēja hallē, kUr A. Ozoliņš kopā ar Toronto simfonisko otķestri atskaņos Rachmaņīnova 3, klavierkoncertu D minorā.
Piebilstams, ka šajos sestdienu vakaru koncertos, kurus apzīmē
Sešdesmitgadnieku saimei 29. septembrī pievienojies pazīstamais sabiedriskais darbinieks un redaktors Viktors Upeslācis. Kopš ieceļošanas Kanādā^ 1949. gadā, viņš visvairāk laika im pūļu veltījis Latviešu nacionālās apvienības Kanādā darbam, būdams ilggadējs tās padomes un valdes loceklis, kādu laiku arī valdes priekšsēdis, bet pašreiz politiskās nozares vadītājs. Arī Bal-tijas tautu federācijā Kanādā V. Upeslācis pazīstams kā aktīvs darbinieks un bijis tās prezidija priekšsēdis. Apveltīts ar teica^ mām runas spējām,, objektīvi I0-. ģisku domu un sabiedrisku taktu, viņš arvien bijis labprāt uzklausīts un iecienīts" dalībnieks LNAK sesijās, kā arī dažādos kongresos un plašākās sanāk-,smēs, kurās bieži aicināts par re: fereritu. Jubilārs vairākkārtīgi bijis arī lektors Divreizdivi nometnēs un ir sirsnīgs jaunatnes darba atbalstītājs.
Ne mazāk redzamus panākumus jubilārs guvis arī žun^sti-kā' un redaktora • darbā, kas. sācies jau 1928. gadā «Jaunās Balss" un ■,Pēdējā Brīža" redakcijās. No 1934.—1938. gadam viņš
rediģēja zurņāļū „Universitas'\ bet no 1938.—1940. gadam paaīs-tamx) bērnu žurnālīti „Cīrulītis". Kanādā V. Upeslācis bijis laikrakstu. „Brīvā Balss" un «Jaunais Apskats" redaktors, bet viņa raksti publicēti arī daudzos citos izdevumos. ^ '
V. Upeslācis beidzis Latvijas universitātes jurisprudences far kultāti un bēgļu gaitās Vācijā papildinājies Bonnas universitātē. Iecerētā doktora grāda iegūšana tomēr izpalika sakarā ar izceļošanu uz Kanādu.
Sava mūža 60 gadu atceri V. Upeslācis atzīmēja kuplā ģimenes pulkā, kas sazarojis piecos bērnos un piecos mazbērnos. Trīs meitas, kas arī dzīvo Kanādā, '•e-guvušas akadēmiskus grādus. LN AK un BTFK darbinieki, latviešu organizāciju pārstāvji un kopīgā darba līdzgaitnieki ■ jubilāru ar dzīvesbiedri Ireriu sumināja LN AK padomes ārkārtas sesijā 28. septembrL
Ikdienas dzīvē kopš ieceļošanas Kanādā V. Upeslācis pievērsies spiestuves darbam, to apgūdams visās nozarēs. Pašreiz viņš ir spiestuves Daina Press Ltd. īpašnieks im' vadītājs. " R. N.
O. Uršteina režijā kopīgi iestudētās R. Blaumaņa lugas „Uguiu" viesizrādi 5. oktobrī ītona auditorijā noskaUjās 1275 skatītāji, t.i. tik liels ir vietu skaits zālē un ■ balķonā> kas visas bija izpārdo-tas. Tā kā šī bija vienīgā izrāde I Kanādā, skatītāju vidū bija, krietns pulks tuvākās apkārtnes latviešu.
Q Kanādas latviešu katoļu apvienības rīkoto Antoniņas Vaivo-des garīgo koncertu 6. oktoļ)rī Latviešu namā noklausījās ap 200 apmeklētāju, veltījot dziedones izcilajam sniegumam nedalītu atzinību. Programmā bija kā latviešu, tā cittautu komponistu skaņdarbi, bet ■ klavierpavadlju-mus veica Margarita iiukste.
TLB inženieru un techniķu kopas nākošajā sanāksmē 18. oktobri pīkst. 8 vakarā Latviešu namā izrādīs krāsu skaņu filmu Mūsu saule". Pēc izrādes padedzamas pārrunas. • Bērnu tautas deju kopa Diž-dancītis aicina pieteikties jaunus dejotājuSi zēnus un meitenes'. Pieteikšanās mēģinājumu vakaros — katru otrdienu laikā no pīkst. 6-7 Latviešu namā.
® Uz 60 mūža gadiem 29. septembri , atskatījās līvānietis Augusts Leišups, kas neatkarīgajā Latvijā dienēja robežapsardzības brigādē līdz tās likvidēšanai komunistu okupācijas laikā, bet vēlāk ka vada komandieris viļsseržanta dienesta pakāpē cīnījās Latviešu leģionā, smagi ievainots, zaudējot vienu aci, par varonību apbalvots ar abu šķiru Dzelzs krustiem. Pēc gūsta laika Cēdelgemā viņš 1947. gadā izceļoja uz Angliju, bet 1952. gadā ieradās Kanādā, -vispirms apmetoties Mont-reaļā, pēc tam pārceļoties uz Toronto, kur darbojas vietēja DV nodaļā. Tā 28. septembrī, jubilā-ram bija rīkojusi godināšanas vakaru, kurā, piedaloties ap 50 dalībniekiem, gaviļnieku nodaļas vārdā sveica O. Kļavenieks, cildi-not viņa atsaucību sabiedrisko: pasākumu sekmēšanā, bet no Latvijas laika draugiem vēlējumus izteica V. Raikovskis, no robežapsardzības brigādes biedriem -V, Jostiņš, no Nevelēs cīņu biedriem A. Stārasts no Ošavas lin no bijušajiem darba biedriem J. Briedis> bet rakstveida sveicienus bija sūtījis viņa Nevelēs cīņu posma . bataljona komandieris kpt. E. Vērsāns.
© Austrumu draudzes dāmu komiteja uzsākusi priekšdarbus gadskārtēja bazāra - mantu loterijas organizēšanai, paredzot to 3. novembrī Sv. Bamaba baz-iiīcas telpls.
LNAK politiskās nozares vadītājs Viktors Upeslācis ar dzivesMed-ri Irēnu pie Minģeŗa, ar kuru viņu 60. dzimšanas dlesm godināja v-LNAE 20 ga^u darbfljas Jubilejas:, vabaragiās. ;. Volo: JAK
TĀLS ciemiņš
Latviešu apvienības Austrālijā priekšsēdis J. Ritenis oktobra otrā pusē kā LNAK viesis apmeklēs Toronto, 24; oktobri Latviešu namā interesentus iepazīstinoļk ar latviešu dzīvi tālajā Austrālijā.
LNAK aicinās ari citu zemju latviešu pārstāvjus tūlīt pēc Bri-vās pasaules latviešu apvienības valdes sēdes, kura notiks 13. uii 14. oktobrī Vašingtonā, apmeklē,t Toronto. Par ciemiņu eventuālu publisku uzstāšanos Toronto Informācija sekos.
I. A.
lOIvlendas latviešu Apvienotās
ev.-lut. draudzes dievnama zālē 29!. septembri pirmajā sēdē pēc ASV latviešu 4. vispārējo dziesmu svētku izskanēšanas pulcējās tb ricības komiteja. Sēdi, kurai šoreiz gan bija vairak informatīvs raksturs, jo nekādus lēmumus svētku izvērtēšanā nepieņēma^ atklāja ricības, komitejas pr-dis K. Avens, Uz galda atradās ^ vēstuļu kaudze no svētku apmeklētājiem, kurās izteikts prieks un ^ pateicība rīkotājiem.
„Nederētt Ueli un skaisti bija ■ atvadītie dziesmu svētki. Tie paliks ievērojams notikums ar vēsturisku noEfmi ne tikai trimdas tautiešu, bet visas mūsu tautas dzīvē, šie svētki cienīgi attaisnoja Latvijas dibināšanas 60 gadu atceri. Kļūdas ir bijušas, bet bez tām tik grandiozs sarīkojums nemaz nav iespējams, jo neviena cilvēka darbs nav absolūti - pilnīgs. Pilnīgs savos darbos ir tikai Dievs: Katros dziesmu svētkos mūsu tautas lūgšana ir dziedāta tikai vienu reizi. Trīs reizes to dziedāja 1940. gadā Daugavpilī, kad pār Latvijas robežu jau brauca Pad. savienības tanki, šajos svētkos to dziedāja divas reizes. Kam patīk pārmest un pat noniecināt mūsu darbu, lai to dara, ja tas sagādā prieku. Pacelsim galvas 'un raudzīsimies tam Visam pāri! Svētku organizēšanā esam ar degsmi strādājuši tris gadus un centušies visu veidot pēc labākās sirdsapziņas. Esam ne (tikai strādājuši, bet arī uzupu-. Tējušies, ziedodami ne vien laiku bet daudz arī savus personīgos līdzekļus. Neviens nav skaitījis jūdžu simtus unjūkstošus, kuras nobrauktas, svētkus organizē-
jums ir, lai
jotj tāpat neviens nav skaitījis maizes darbā nokavētās dienas, šie bija grandiozākie svētki no visiem līdzšinējiem, un mans vēlS-
lieli un kupļ ki par nule lai Dievs pļ pabeidza rīc K. Avens, īpl zaru vadītājf tējas locekļiļ bību^ kura "if 'Par aizvāc teicās arī ka pārrunāsi tumiem un rgtu tikai sjļ darbu. J, ūc priekšsēdimi bilda, ka „c T. Cirķelis teikt, kas bet J. JurJE kos ļaudis mMūsu kopī^ zējs!" Ē. 88 jānovāc, spi Ar lielu ir Jas locekļi K. Miškes mu summas dēļ pagaida! aptuveniem bijis vairāk izdevumi šs līdz". Vēl nel kurnu kont? eventuSUi atl izšķirt tieslg ju un drauļ komiteja nājumus. daļa ienākuj jaundibināts vienībai, ap I zējas un -ūdris^ ieifeioj plati,'bet rīcības koi jo tādā gadļ rēs izbeigt mitējas loce lai svētku, latviešu koi
Vasara ārpus piļ
ņujorkas draudzes vasarai bija 457 dalībnieki
Ap 120 jūdžu no.Ņujorkas pilsētas ziemeļu robežas, skaistajos KatsfcUuicainos, atrodas Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzes lauku īpašums, kurā vasarā iekārtota bērnu nometne. Jūnijā draudzes palīdzības fonda izkārtoju-^ mā atpūtā bija ieradušies 25 gados vecāki draudzes, locekļi, bet oktobrī paredzēts izbraukums rudens lapu zelta skatīšanā, Ziemā īpašumā ciemojās ziemas sporta cienītāji, bet šobrīd apmeklētāju skaits nav liels. Visu gadu īpašumā dzīvo pārzinis M. Laiviņš. ,
Visvairāk dzīvības ir bērnu nometnes laikā jūlijā un augustā, kad aizņemtas ne vien visas telpas viesu un t. s. ezera mājāj kā arī bērnu barakās, bet saslietas vienā vai vairākos īpašuma stūros teltis, aizņemtas kaimiņu — LK-M veterānu mītnes Rotas telpas un arī privāti iekārtota viesu - uzņemšanas vieta BSrzaine. Kad visas telpas aizņemtas, "vēl Vienmēr atliek iespēja Sarunāt naktsmājas apkārtējos moteļos.
Katru vasaru notiek četri divu nedēļu ilgi bērnu,nometņoša-.nas posmi. Piedalīties var ne tikai Ņujorkas draudzes bērni, bet arī citu draudžu un konfesiju piederīgie, kā ari ārpus draudzēm esošie. Tā kā Ņujorkas draudze ar saviem maksājumiem šo nometni iekārtojusi, tās bērniem nometņošanas maksa ir mazāka* citu draudžu piederīgiem tā paaugstināta, bet vislielākā ir ārpus draudžu bērniem, jo Ņujor kas draudzesvalde domā, ka SI grupa š vismazāk piedalījusies kristīgi latviskajā audzināšanā.
šovasar nometņoja 304 bērni pavadot nometnē kopā 457 nometņošanas periodus. Visvairāk nometņotāju bija trešajā (augusta sākumā) posmā — 140, otrā — 135, pēdējā — 93, bet pirmajā, tūlīt pēc mācību beigām - 89 dalībnieki. No Ņujorkas draudzes piedalījās I86 nometņo^ tāji, pārējie dalībnieki nāca no 18 latviešu un 3 amerikāņu draudzēm, bet 6 nometņotāji bija ārpus draudzēm. No Leikvudas Ņubransvikas draudzes piedaJ jās 19 nometņotāji un 3 audzinā-' tāji, no Mančestras 18, Filadelfi jas Jāņa draudzes 11; bez tam no 10 citām pavalstīm ASV un 3 Kanādas provincēm. Tālāko ceļu braukušie nometņotāji bija Lars Bodnieks nO t'ort - Lauder dēlas, Ploridā, un Dace štauvera no Vinipegas Kanādā. Apmēram 20% nometņotāju nebija apmek lējuši latviešu skolas. Jaunākais dalībnieks bija nepilnus B gadus
vecs, vec vecums v jā posmā, tas pieaugs
Nometnē latviskas ai nas grupas,! tu vakarā, un gleimo^ sporta spēl| meža un nās, kalnā tīt tautiskai mu skates: cākle nomc divu dienu' lu kalnu a^ pārnakšņoji
Nedēļu sarīkojumi; ļ sojas meit samblis Rol teātra Ņuj( vieslzrā^, Longailenc Baloža v£ austrumpiell sporta, saclļ bi bija apr italpojumi; kari, atse\ mam beic
Nometnes latviešu, tāj Izdevumus nes laikā bi lietot kožļāj laikā noc jo nometnei kojumu vasaras sai vušl 1111 d|
Nometne kārtota tall darbus izdol nu dzīvojat Višķi drauc zācijas. Tai du veic arīļ ļošanas da^ iekārtoti uzlaboti spļ labotas bai
Vasarā ir aizņemts cekļi še rē nājunius, renu atlldāl mā varot vai pavasaŗ ziemā. Sniel šumu parasļ
Nometnei! teriālie līc Izbūves maļ šis Ņujorkļ kalpo- latvieļ šaiias uzdc