Published twiee weekly ļby the Latvian Society of Ganada „Daugavas Vanagi BusinessļOffice: 49!. CollegeSt., Toronto 4, Ontf rio, Canada Telephones: 921—71211; 465—7902
Bditor-in-Chief: ALEfRĒDS VINClLS Umted States Editorfel Offices: New York: Editot — V. Irbe, ■4035 Kombouts Ave., Brottx N.Y. 10466, , Chicago: Editor — Z. Kēlere, 2511 N. Eimbail Ave, Ghieago, Īli,
- ^ Vi •■•■v.'mi.
SATUkDAY, OCrOBER 12, 1988
U.S.A.
82. N.RS. SESTDIENA. 1968. GADA 12. OKTOBītlS 18. GAim
AUTHOEIZED AS SECJOND CLASS MAIL Bf TO POST OFnCE DEPARTMEIOT OWAWA
AND POR PATMENT OF POSTAGE IN CASH
īsnāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs — Latviešu aprāpes biedriba Kanādā «Daugavas Vanagi." ATB, REDAKTORS: ALFRĒDS VINCBLS Redakcija: 125 Bmdview Ave., TorontoS ... Ont., Canada; tālr. 465—7902:
Birojs: 491 College Stl» Toronto 4, ^ Ont., Canada tālr. 931—7121
Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE 4035 Rombouts Ave., Bronx N,Y. 10466. U.S.A. Tālrunis 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja Z, KĒLERE, 2511 N. Kimball Ave,, Chicago, III, ?0647, U.SA., tālrunis 486—8975
i izvMe
ļ ■ CKANĀDAS LATVIESU KATOĻU APVIENĪBAS ■ \<xkUS.A w
KONGRESS TORONTO
Latvijas neatkarības pasludi nāvšanas 50 gadu atceres zīinē 5. un 6. oktobri Latviešu nami Toronto notika Kanādas latkriešu katoļu apvienības ^divgadējais .togress, kas norisinājās naci-onaRr^fornu un kristīgas siderī-bas garā j un- bija viens no līdz šim īsākajiem, kaut darba lārta nebija īsāka, par iepriekšējos kongresos paveicamo. Tik ii 5 stundās kongresa norisi juvadī^ ja J. Grozīs ar palīgu J. čaukstu un sekretāriem A,: Gej-tma-ni uri J. Svilānu, Prezidijā bija ari Amerikas latviešu katoļu apvienības valdes i?r-dis. I^ D: luga-vietis, prāv.i A. Pekšs un tēv j- Jānis no Montrealas un prāv. St. Mozga no Londonas. Kong :esā bija ^ieradušies 58 Idelegāti.
Kongresu atklājot, apvienības valdes pr-dis S.. Gabrāns aimā-ja katoļticīgos saslēgties vē: ciešākā vienotībā, uzsverot, kž, šis ir Latvijas dibināšanas 50. atceres gads, kuram, veltījamas visas dōmasi un darbi. Ar klus urna brīdi godināja pēdējos divos gados (kopš iepriekšējā kongjesa) mirušos 13 Kanādas v latviešu katoļus, to vidū aktīvos dari inie-kus Aleksandru Batņu, Kon Jtan-tīnu Deki?ni un Dr. Nlnu Rundā-
Pēc prāv. A. Fekša lūgs mas kongresa dalībnieki vienojās Latvijas katoļu himnā: Apvienī-I>as kapelāns prSv. Dr. B.,JgOK ■Idns^svētbrīža runā aicināja būt vienotiem kā kristieSiem un lat^ viešiem^ paturot goda prātu un pašlepnumu. ^KMiadiešL, teikuši labus vārdus par latviešiem [gan
šumā izkliedētajiem tautiešiem un kongresa gaitai. Pēc TAtvijas himnas LNAK val-
darba""^etāšž gai kaimiiai_siidzī-"I vi, tomēr nav jāaizmirst, kž, at-! sevišķu cilvēku panākumus vai nodarījumus mēdz pieraksti; attiecīgās tautības grupai. Tādēļ visur :Un vienmēr ievērojami R. Blauniaņa j.Tālavas taurētājā" rakstītie vārdi: „Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods r" Runātājs pakavējās aiī pie pārmaiņām katoļu baznīcā šai laikā, kad veidojas jaimas tradīcijai un jāsaduras ar pretestību. „Nenoliedziet, bet cieniet līdzatvestās tradīcijas ur no vērtējiet pareizi Jaunās idej as," aicināja Dr. B. Kokins. ..Kristieši pašreiz pārdavo lielāku vieni bu nekā iepriekš, arī mēs vaļirāk atzīstam citas konfesijas un nebaidāmies uzklausīt citu uzskatus.'' Dr. B. Kokins vēl vdltīja atzinības vārdus tēvam J2nim par ļeguldītajām pūlēm ga rīdz-niecības darbā, tad izlūdzās Dieva svētību cietējai dzimtenei, sve-
des priekšsēdis Jānis Niedra au-5iieikumā cildināja KĻKA^ak^ tīvitāti sabiedriskajā un baznīcas darbā, aicinot ciešāk sadarboties ar' citu konfesiju piederīgajiem un noraidīt atsevišķu cilvēku centienus nodalīties ar īpatām tradicijām .un atšķirīgu valodu. Amerikas latviešu katoļu apvienības pr-dis P. Daugavietis, nododot ari korporācijas Lacu-ania sen. K. Znotiņa sveicienus, aicināja kongresa .darba problēmas ri!5ināt 18. novembra garā. Kanādas DV saimes novēlējumus teica I. Zamlovskis, no LPB Kanādas kopas sveica B. Senkē-viča^ no Toronto latviešu biedrībās — V. Galdiņš, no Latviešu katoļu studentu apvienības Dzintars Toronto kopas — L. Rudāne, no katoļu jaunatnes pulciņa— D. Užule, bet Latvijas konsula Mont-realā V, Tomsona sveicienus nodeva S.Gabrāns. Liels bija rakstveida sveicienu skaits, to vidū no katoļu bīskapa J.'Rancāna, Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapa A. Lūša, raonsiņora Dr. K. Ruča u. c. Apvienības pr-dis S. Gabrāns, kongresa dalībniekiem sveicot ar aplausiem, pasniedza aploksni prāv. S.-Moz-gam, kam 30. oktobrī piepildīsies 50 mūža gadi.
l^ākot kongrļssB d^a gaituļ S. Gabrāns sniečSa atskatti par,darbību aizvacHtajos 2 gados. Kanā-
dā dari)ojas^atoļu draudzes^j. kopas un 12 pārstāvību; apzināti 1600. latviešu katoļticīgo^, bet to kopīgo skaitu jālēš uz 20O1O. j(J
vēl nav' pilnībā sekmējies atpalikušos ticības brāļus iesaistītļ kopīgā dzīvē un darbā. Lielākā draudze ir Toronto, kuras gari-go aprūpi vada prāv. B. Kokins.
bet dievkalpojumus tēvs Jānis no Montreai^. Sevišķi aktīva ir skaitliski' mazā Londonas draudze, kuru aprūpē^prāV;^St_Moz-ga, kā pārziņā atrodas ari katoļticīgie Hamiļtonā,. Kičenerā, JJi^ a^rā, "vīndzorā uīT^TJetroltā. Žrāv. A. PeSš aprūpē Montrealas draudzi, bet prāv. A. Bečs Kanādas rietumkrastu. Apvienībai ir labas attieksmes ar citām latviešu draudzēm un prganizā-i cijām. Liela vērība veltīta Latvl-^ jas dibināšanas 50. gadskārtai, atbalstītas skolas un LMJK. kā arī apkopti karavīru kapi. Noorganizēta sabiedriskā un politiskā darbinieka A. Budžes 70 mūža gadu atzīmēšana, Rēzeknes kon-(Nobelgums 4. Ipp.)
Pēteris Grods
loddevibu, ne lāstus
Ar katru trimdā nodavotuga* šādus vīrus cienīt un no viņu l8\-du ^ mēs vairāk attālināmies no bajieni darbiem mācīties, ejoft notikumiem, kuri risinājās ap lai> pašreizējo ceļu un veicot savnii ku, kad tapa un veidojās neatka- darbu gaišākas nākotnes labā. ; rigā Latvijas valsts, §0 notikumu Daudz un dažādu publicējumu atcerēšanās un godināšana ceļ jūk ap mums, kas vienā vai otra mūsu pašlepnumu un latvi^o veidā vēlāk pieskaras Latvijas pašapziņu, jo tie pierāda, ka ŗ neatkarības laika posmiem, bidS esam bijuši spējīgi pārvarēt īpaši meklējot tajos negatīvo, pie daudz un dažādu šķēršļu, lai pa- tam to darot ar sevišķu kāri um nāktu savu ilgu un sapņu īsteno-' nosodīšanas prieku, bet^ ignorē-jumu — pašu valsti. Ja tās pJi§.'jot vai pavilsi garām paejot S® reiz vairs nav, tad tas nenozīmē, posmu un to veidotāju pozitīvEr ka mums jāizmet no atmiņas ce-'jām veikumam. Oeķas, ka mSs Ii un veidi, kādos toreiz realizē- esam cietušies daudzus gadus, jām savas ieceres. Vēl vairāk: lai tagad* tūkstošiem jūdžu afc. Tagadnes tumsā nn bieži vien ari tāluma no savas zemes un tan-bezceribā mums jauzkvēlina kād-' tas, ļautu vaļu savām it kā ap-reiz spilgtie notikumi, jāizceļ no spiestajām tieksmēm, ta padarot šldetamās aizmirstības vīri, bez saivu neziņā ejamo ceļu vēl sma-ķufTi enerģijas, ticības un upu- gāku un drūmāku un citu tautu ļlem mums nebūtu pšķīries ceļš priekšā sodītos par savu kādŗei-
LATVISKO ZINĀŠANU SEMINABS JAUMEŠOSiī
DIVREIZDIVI
ZIEMAS NOMETNE
No 28. dec. Kdz 5. janv. Miēigenas vidienE Pieteikšanās līdz 30. «|0v. Tuvākai informācijai lūdz nosūtīt šo zirni: Dr.G. Kaugars, 5209 Douglas, Kalamazoo, liich.,480W Vārds -v. . - •
Adrese
Preses dienas Milvo
kos 26. un 27. oktobri!
Eagle klubā, 2401 W. Wisconsin Ave.
1. V. Avena gleznu izstādi; un Latvijas preses vēstOTSS skate. Atvērs 26. okt. 2 pp.
2. A. Virsnieka dokumenti rfilmas „Sv^ zemēs" pirmizrāde pl. 3 pp.
3. Pārrunas par preses pr sblēnto (PPPP) pl. pp. 4i Preses balle pl. 8 vak.
5. Rakstnieku cēliens 27
Sekojiet tuvākai informācijai presē 1
o&t., pL 1
\ \^\l\KANADAS LATVIEŠU KATOĻU APVIENĪBAS KONGRESĀ TORONTO
Augšā: kongresa prezidijs (no kreisās) V. Korolkevics, A. Badže, B. Logins, Dr. P. G^suSs» Gabrāns, tēvs Jānis, prāv. B. Kokins, B^ Senkēviēa, prāv. A. Pekšs un A.Gertms!filŽ5;-^h^dik
^ Dau^le^
avics (uz Foto; i. Liģers
delegāti un viesi (pirmajā rindā no kreisās) M.Gabrāna, A. Vaivj tis un J. Niedrau — Apakšā pa kreisi: prāv. St. Mozga, tēvs labi: kongresa telpas ar ksiiioļu mālsslinieku gleznam rotā V* kāpnēm). j
Austrālijas latviešu ietosinājumi
Vašingtonā 16. oktobrī sāksies Brivās pasaules latviešu apvienības valdes sēde. Pēc 1966. gadā izstrādātajienī un starplaikā visās zemēs pieņemtajiem jaunajiem statūtiem EPLA valdi veido 14 ASVj Kanādas, Austrālijas un Eiropas latviešu centrālo organizāciju pārstāvji, šai sakarā Austrālijas latviešu informācijas osi-tra vadītājs A. Baltiņš mībsu redakcijai piesūtījis Latviešu apviemiī-bas Austrālijā (LAA) prezidija locekļa A. Auziņa sniegta informāciju par to, ko vēlas Austrālijas latvieši un kādus ierosinājumus BPLA valdes sēdes darba kārtai nosūtījusi L^A.
Latviešu apvienība Austrālijā deleģē Brīvās pasaules latviešu apvienības valdē 1 vicepriekšsēdi un 2 valdes locekļus. LĀiA;prezk dijs Austrālijas delegātu .^iedošanos BPLA valdes sēdē Va^g-tonā uzskata par ļoti sya3āģUi bet nedz LAA, nedz BPLA mv līdzekļu, lai samaksātu ceļa^^Mevmmis visiem aizjūras val'i*^: Ibcek^'*^ LAA prezidijs tādēļ;^imis uz Vašingtonu sūtīt tlkaltf^U delegātu — prezidija pr-di Riteni, kuram (tāpat kā Eiropas pārstāvim) ceļa izdevumus apņēmusies segt BPIiA (līdzekļus praktiski dodot AIiAi, — red.), pašai LAA
no kopīgiem izdevumiem maksājot tikai 300-400 dol.
•Lai BPIA valdes sēde Vašingtonā neizvērstos tikai par vispārējām pārrunām; bet kļūtu par auglīgu darba sedi, LAA prezidijs jau jūnijā BPLA sekretāram nosūtīja konkurētus darba kārtas
Ideoloģiskās cīņas prioritātēm, sadarbību ar. citām apspiestajām tautām, nostāju pret nacionālko-mūnistiem, politisko akciju ^ un dažādu iesniegumu koordinēšanu
faktu un informācijas kopošanu kā arī par iespējamu nesaskaņu izmantošanu pašu komunistu starpā. O svarīgu punktu turp mākajā darbībā LAA ierosināja sīki un reāli iztirzāt baltiešu sadarbību ^ un konkrētus pasākumus, to vidū baltiešu pasaules organizācijas un kopīgas demo grafiskas komisijas (ar^uzdevu-
mu pētīt mūsu: tautas iznīcināšanu un pārkrievināšanu) vai pa _ baltiešu fonda vai akadēmijas ra-priekšlikumus un Memjamo jau- dīSanu. Tāpat svarigi pieņem
tājumu uzskaiti kopā ar sīkākiem paskaidrojumienL LAA lē-mumus šajos jautājumos uzskata par ļoti svarigiem. šo priekš-likumu kodols ir BPLA turpmSr kā darbība ideoloģiskajā un poH-tiskajā laukā: cita veidu būtu pieņemami lēmumi par mūsu
principiālus lēmumus par sakariem ar dzimteni — attieksmē ar rakstniekiem, māksliniekiem zinātniekiem, sportistiem, jaunatni u.t.t., par radioraidījumiem un cita veida ziņu iepludināšanu
Sekojot LAA lūgumam, BPLA
m smu valsti.
zējo neatkarīgo valsti, tās cinī»
Raugoties savā apkārtnē un *5jlem un vadItSjiem.1 Vai ir tSda
vairāk vai mazāk sašaurinās sabiedriskās dzīves ritmā un notikumos, kas pulsē ap mums, jā-atāst, ka nereti no godiiā' ājiem pārvēršamies nenovīdības un ļaunas kritikas paudējos, vai ari ; goddevīgo atcerēšanos samazinām Udz minimam. Tā visās mūsu apmešanas zemēs, lai sur tās atrastos, bija tikai dažas latviešu kolonijas, kurās pērn atcerējās pirmā Latvijas ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa deviņdesmito. dzimšanaSv dienu. Vai tas izskaidrojams ar dažu autoru pubKcēto nosodīgo atmiņu grā^ matu ietekmi, vai mēs paši apmāti griba*^. svītrot 'kSdu laikmetu no savks atmiņas? Vienādi vai otrādi, bet laba liecība tā nav.
Jo vairāk tuvojamies bridim, kad atcerēs ieslēgsim pusi gad-simta kopš notikumiem, kuri mums deva savu neatkarigu vai-sti, jo spēcīgāk uz āru laužas jautājums: vai kaut ko neaiz-mirstam, lai vēl nepasakāmi ga-rajā trimdas posmā justu sevi spāku un stiprinājumu pārciest likteņa sitienus? Kur tad daļēji slēpjas mūsu garigā izturiba un mundrums, ja ne goddevībā uri labu piemēru cildināšanā, kuŗl no tālas pagātnes raugās uz mums? Vai nebūtu jāaizver tās nicinošās grāmatas, žurnāli un citi iespiestā vārda izdevumi, kas ninā ar dzēlīgu un aizvainojošu muti?ļ;.,Cik gan daudz un ko la^ ttpi^ autori devuši Latvijas valktlj? Vai vinl šoķŗīd spēj iz-saukties^un apliecināt, lai iorel^ kād Latvijas ^ \i^t» tapa, vlgn sirds un dvēsele, ^dļļai'poHtisiElf^ pārliecība bija vērsta uz neatka-rigu un pilsonisku Latviju? Nav liela māka mētāties ar lāstiem un nicināšanu. Tā ir zemiska n-čība, lai neteiktu vairāk.
Dievs vēl nav radļjis nevienu valstsvīru, arī karavīru ne, bez kļūdām. Bet ar to nav teSkts, ka pozitīvais viņos nebūtu bijis pārsvarā. Un tieši tas liek mums
selsretārs šos iesniegumus ir izsūtījis visām pārējām centrālajām organizācijām, no kurām ALA tos jau rūpīgi iztirzājusi un zinusi par lietderigiem un vērā ņemamiem. Ievērojot Šo ALAs atzinumu im to, ka no pārējām centrālajām organizācijām nav saņemti iebildumi ne pret ierosināto darba kārtu, -ne pārruiiāja; majiem jautājumiem, LAA prezidijs formulēja savu viedokli lai Austrālijas pārstāvim; BPLA sēdē runājot par šiem jautājumiem, būtu noteiktas un skaidras vadlīnijas.
LAA ieskata, ka nepietiek vienoties tikai par mūsu ideoloģiskās un politiskās darbības mērķiem un veidu, kS ari par to, kas un kā jādara, bet jārada ari var . (Nobeigums 5. Ipp.)
valsts zem šīs saules, vai Ir tāda valsts vadība kaut kur pasau* lē, kurā viss būtu ritējis gludi un bez mazākās v^as? Kļūdīties ir cilvēcīgi. Arī mēs no ta nebijām pasargāti. Bet mūs^a valsts stiprums, au^upeja un progress slēpās tieši tai daļā un notikumu nosomībā, kurā domir neja labais darbs un labā cīni-šanSs.
Tādēļ sāpīgi atkal un atkal U-sīi nopelšanas un nosodīšanas rakstus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašreiz dzīvojam savas valsts ne-atkarības p^ludināšanas lieU^ atceres ramē, kad mums būtu uzsver viss po^tīvals. kJis bijis dzinējspēks un rošiuā^js ~ mūsu-
tautas sasniegumiem pirms piecdesmit gadiem.
Tā vietā tui^iinās pelšana un noniecinājumi kā notikušajiem faktiem, tā ari tiem vīriem, kuri savā darbā un cīņās apliecinājuši ari lielu pozitīvu spēkiļi un guvuši panākumus, bez kuriem daudz kas varēja notikt citādi un ievirzīties mums nevēlamā virzienā.
Manā priekšā gadījuma dēļ ir kāds izdevums, kas ļ;ikai reizi gadā apciemo tos, kas tb lasa. Kaut šogad mūsu neatkarīgajai valstij un notikumiem, kuri ar to saistīti, pietuvojies noāmīgais un vēsturiskais atceres brīdis, šajā izdevumā nav neviena raķ»; sta, kam būtu kāds sakars ar Latvijas valsts likteni, jo; sevišķi ar neatkarības, pirmajiem posmiemj, kuri i>ija visjgrūtākie. (^.o^, a^tijl.fttkst atkirto^Hpo^.^
vījasivlair&'^ aprindi^as trtjt līdzcīnīiājas par neatkarīgu valsti. Izdevumā Ievietota |ari ftada lasītāja vēstule, kuras autors lielo cīņu laikā varēja būt ,^ūpuļa*' vecuma. Sajā vēstulē, kuras „sti]s" vislabāk patiktu mūsu dzimtenes okupantiem, autors ar negantu niknumu ieķēries kāda karavīra mēteļa krokās, neminēdams ne pušplēsta vārda par viņa darba nn uzupurēšanās pozitīvo daļu, bet is^ākdams vienīgi žulti, ko jau paveids viena otrs viņa priekšgājējs.
Vai tā ir poritīva ricība, ātro-, doties lielās atceres' priekšvakarā? Mēs labi zinahi, kā komunisti ir ņirgājušies (un.vēl Sobrid to dara!) par neaticarigās Latvijas valsti i tās cīnītājiem un valstsvīriem, vssu nopeļot, visus nomelnojot un cenšoties padari^ Latvijas valsts tapšabu par ļaunu murgu. Viņu nolūks Ir izdzēst mūsos atmiņas par savu valsti un mazināt mūsos cīņas spana un neatlaidību tās 1 atjaunošanai Jānožēlo, ka sarkano raganu sar-kurtajā sārtā na pagalei iemet aif viens otrs no tiem, kas paši meklējuši celn 117 brvīhn. atstādami savo dzimteni, lai sevms savām ģimenēm paglābtu davl-bu.
DAUGAVAS VANAGU TRADICIONĀLAIS ZIEMSVĒTKU
TID r%71 ļVT^ ^' NOVīMBRī no pl. 10—8 vak. un 1. DEC EMBŖĪ no pl. lo _ 5 p^n i>v NAMA —125 Broadview Ave. Toronto. ļ iJK^JL^Z.^ daiļamatnieklem un citiem novietņu interesentieai pieteikties Hdz 15 novembrim darba laikā - DV Grāmatnīcā, tālr. 921-7121, on vakaros pie A, Stema tālr.ļm-626g.
A M^Jl^A^A^ļ^M' RiaBAS KOjklTElA