i-
spbles ieroču' bmudos
studentu nemieri Meksikā pie- pievienojušies ari strādnieki.
ņēmušies tādos apmēros, ka pastāv bažas, vai necietīs 19. olimpiskās spēles, kuras 12. oktobrī sākas Meksikositijā. Nemiernieku vadītāji gan apgalvojuši, ka spēļu norisi netraucēs, bet 3000 dumpinieku sapulce nozvērējusies varmācīgās demonstrācijas pret ,4mpe.riālistisko un militāro valdību"- un prezidentu Gustavu Diazu turpināt ,3dz galīgai uzvarai". Nemiernieki izteikuši ne^ pieņemamas prasības, piemēram, atcelt sodus par nelegālām masu sapulcēm, kuras notikušas apvērsuma gatavošanai, -atbrīvot no amata Meksikositijas policijas šefu ar visām policijas vienībām, kuras piedalījušās nekārtību apspiešanā, atbrīvot apcietinātos politiskos noziedzniekus un dumpiniekus u. 1.1.
JNieksikas iekšzemē ll.ooo' stu-; dentu izmaršējuši cauri Pueblai, I
Biitu brīnums, ja ari Kanādā garmaši nesāktu kaut ko līdzīgu pārējiem pasaules • ..spalvaina-'jiem". Prančuasinis daudz karstākas par angļu „zilajām"'Vun tā pirmie sākuši rīkoties Montre-alas studenti, paši īsti nezinādami, kas būtu prasāms un darāms. Ar .500 pret 300 balsīm studenti Ste. Therese de Blainville priekšpilsētas kolledžā pieņēmuši rezolūciju, ka ,Jādodas akcijā". Karstgalvīgo studentu _ pārstāvis žens Brils izteicies, ka barikādes necelšot, bet koUedžas durvis* nobloķēšot.
KoUedžas direktors paskaidrojis, ka studentu izrīcības netraucēs. „Esmu izšķīries atļaut skolu okupēt, ja tāda bijusi viņu vēlēšanās. Nedomāju saukt policiju. Mēs vienkārši izvāksimies, tas viss," paskaidrojis direktors. „Mēs esam noorganizējuši pašu
lai pievienotos Meksikositijas ,.. .. ^ , ,
dumpiniekiem. Studentu alcdjas 1°^"
No kreisās
•RAKSTURĪGAS STILU STUDIJAS TĀIJLĒĶŠANAS MIKĀ ZIEMEĻAMERIKAS BALTIEŠU. MEISTARŠACiKSTĒS Juris Zivtiņa, GaMs Eoze, Andris Lakstīgala» Aicl?a Ulmasiam Anita Jaunzeme.
Foto: J. Liģers
gatavota
BOSTONAS REDAKTORA IPATAIS SECINĀJUMS PAR STUDENTU NEMIERIEM
Līdztekus i politiskajam saspī-: lējumam, kas.kopš dažiem mēnešiem Centrāleiropā ^pieaudzis gandrīz līdz militārai eksplozijai, pasauli pārstaigājusi arī kāda cita fantoma ēna^ — studentu nemieri, kuri auguši plašumā > Eiropā, ASy, Dienvidamerikā, Japānā u.c. Politiskos nemierniekus līdz šimļ uzskatīja par saistītiem . ar sociālistisko kustību, I par to vadoņiem izmantojot galvenokārt kapitālistisko valstu rūpniecības strādniekus un neapmierinātos zemākos iedzīvotāju slāņus, lai:.pastāvošās iekārtas vietā nodibinātu sociālistisko resp. komunistisko. Šāgada studentu nemieriem ar šādu vispārinātu jēdzienu liekas maz kopī-: ga, jo tie izcēlušies arī komūnis-tiskās valstīs.
.Visos studentu nemieros biju-. ši kūdītāji ar. vārdiem, kuri it kā aizlienēti. no Vecās derības. ASV parādījušies tādi kūdītāji, kā Marks Rude, Abe Hofmans un : Heidens, Beļģijā - Mendels, bet . Francijā Kons. Bendits. Pēdējā izcelsmi vairākkārt dokumentējuši pasaules laikraksti, ziņojot par studentu akcijām Francijai
- Anglijā un Rietumvācijā.
. Sapnis par pasaules virskundzību, iegūstot bez saimnieciskās dominācijas arī politisko varu, t^gad iecerēts studentu nemieros, kuru norise rāda, ka to nolūks ir valsts iekārtas pārvēršana anarchijā, nesolot nekā jau-
. na, ķp Hkt -noār4itā^-',viets. šie centieni s^toiēžaijiēj^ l^i^c
' '-«r^tedeatir^ neffiieros:#a$&e,^
, 1^ b^a' pasvītroti ar'anarehis-tu melno karogu izkāršanu starp sarkanajiem karogiem virs universitātes ēkām.
Tā sauktajiem studentu nemieriem nav nekādas konstruktīvas politiskās platformas. Bet anarchijā jau arī nav nekas paliekošs un pastāvīgs, kāda satversmē noteikta valsts forma. To drīz no-
, maina kāda jauna kārtība, kuras pamatā ir vara — pašas, tautas
. nodibināta vai diktatora uzspiesta, atkarā no tā, kas šo anarchl-jas atstāto «mantojumu": pirmais pasteidzies un varējis sagrābt. Dabīgi, ^ Pekingas; Havanas vai Masļcavas vadoņi ļoti labprāt redzētu pasaules demokrātiskās valstis: pārvērstas, anarchijā, lai
■ tajās nodibinātu savu varu-.
Katram organizētam un uz kār du noteiktu mērķi vadītam kol-lektīvam, lielam vai mazam, ir savas vienveida pazīšanās zīmes, kuras uz ārieni atklāti pauž kopīgo piederību. Regulārajai valsts
1 armijai tāda ir uniforma, studentu nemierniekiem — gari mati, „peizaki" no deniņiem pāri pus-vaigam un bārdas, piedevām vēl nevīžīgi apģērbi lin spītēšana tī-rībai. Ķomplektējoties no dažādu tautību pēcnācējiem» kā tas ir ASV, šī', studējošā jaunatne ar to, bieži Yīen pat neapzināti, pasvītro piederību pie pasaules virs-kund23bas idejas lolotajiem, kuru
- interesēs tie cīnās.
Interesantu novērtējumu par studentu; nemieriem devis laik-: raksta „Boston Sunday Adverti-ser" galvenais redaktors Viljems Rūdolfs HT'i-sts 22. septembra numurā. „Kad varmacī^e studen-
tu nemieri šai pavasarī izvirda pāri visai Amerikai un Eiropai, biju diezgan nJūvs un pievienojos vispārējam liberālajam uzskatam, ka |;ā ir neapmierinātās jaunatnes spontāna manifestaciija," atzīstas Hīrsts, kurš, sekojot šai attīstībai, tagad mainījis savas domas un runā par „īpaša veida sociālu fainoraenu",. kas atbildīgs par «slepenajām armijām", kuru frontē iesaistītas ne vien lielās ASV universitātes, jstuden-tu nometnes un barikādes Pari-zē, bet' ari Spānijā, Itālijā, Anglijā, Rietumvācijā, Beļģijā, Žvied-rijāi Polijā, !Cechoslov®Mja un Dienvidšlaviijā: Studentu nemle^ ri. izpaudušies visur, vienalga, demokrātiskā, komunistiskā vai fašistiskā zemē — norāda Bosto-nas laikraksta redaktors. Nav šaubu, ka šīs akcijas bijušas ilgi plānotas. To plānotāji, kūdītāji .galvenokārt ir pašreizējā atom-^gadsimta jaunatnes pārstāvji, kuri paši visumā nav komunisti; komunisms viņiem ir. par lēnu. Tie ir anarchisti.
: „Tagad skaidrs ir fakts, ka jauno nihilistu vaļīgi organizētais aparāts DID pēdējā laikā pārvalda tālejošus studentu nemierus', kādi notika augustā Cikagā, tāpat pašreiz gatavotās sacelšanās ne vien daudzās amerikāņu:kolle-džās, bet arī visā Eiropā," raksta Hīrsts.
Kolumbijas' universitātē septembra vidū bija izsludināta t.s.
revolucionārās studentu kusti- SDS. Abe Hofmans un citi barve-bas starptautiska.konference, ku-ļži atgrie^s pie sava Čikāgas ŗu atbalstīja «Kolumbijas streika' „triumfa", un preses konferen-komiteja" un «demokrātiskās sa- ļ cē paziņoja, ka turpmāk traucēs biedrības" studenti. Tajā piedalī. ļ katra ASV prezidenta amata kandidāta kampaņu „ōikagas garā".
jās kūdītāji no visām ASV ma-'
1ām un daudzām ārvalstīm — Itālijas, Meksikas, Kanādas, Rie-
DumplnielU no 1.—5. novembrim plāno rīkot «nacionālo Gī nedē-
tumvācijas, Francijas un pat ļu", lai ASV prezidenta vēlēšanu Šveices. .«Konferences 'nolūks bi-ļlaikā organizētu demonstrācijas
un radītu nekārtības, apmeklējot ari armijās bazeš, tai pašā laikā
ja radīt nekārtības, cerot, ka tās rezultēsies "«chaosā/' konstatē HIrstš.
Līdzīgas studentu sapulces notika 6. un 7. septembri Ņudžersi-jas universitātē. Kā goda viesis bija ieradies beļģu sociālistu nedēļas žurnāla redaktors Ernests 'Mendels no Briseles. Viņš pazīstams kā galvenais studentu kūdītājs maija un jūnija nemieros Parīzē. Mendels teica sayai entu-
aŗ «sēdēšanu" traucējot lielākos
lidlaukus, dzelzceļu un autobusu stacijas.
Laikraksta „Boston 'Sunday
Advertiser" galvenais redaktors Hīrsts savu rakstu tomēr beidz ar gaišu izskaņu, ka pašreizējie kūdītāji uz studentu nemieriem tomēr nepārstāv mūsdienu nopietnās, ideālistiskās, un izglītības
bijušas arī daudzās citās provinces pilsētās. „Liberācijas armijas" ziņojumā attieksmē uz olimpiskajām -spēlēm teikts; ,^ēs atsakāmies no katras atbildības par tiem, kuri iebrauks Meksikā, jo viņi iekļūs pilsoņu . karā." Olimpisko spēļu va^a to uzskata par aizplīvurotu draudu traucēt spēļu atklāšanu un norisi.
Starptautiskās olimpiskās komitejas priekšsēdis Everijs Bran-dedžs izteicis raizes par šo nemiernieku brīdinājumu, bet cer, ka spēles tomēr risināsies gludi* Jau aizvadītajā nedēļā Meksikositijā uz spēlēm bija ieradušies vairāk nekā 50.000 viesu. Visos stratēģiskajos punktos valdība novietojusi karavīrus un smagos ieročus, - lai ierobežotu tālāku studentu nemiernieku iespiešanos.
Studentu nemieri uzliesmojuši arī trīs lielākajās Japānas pilsētās. Cīņā ar policiju piedalās 13.5'00 nemiernieku. Ap 500 perso-
alkstošās jaunatnes vairākumu, ti^ ^ kai piešķir tam nepelnīti sliktu' nas ievainotas, apcietināto skaits slavu. ) sniedzas simtos. Nemierniekiem
• 1—
tjm etaps
as sovjebzesana
BEIDZOT BŪS JĀAIZIET AR! ALEKSANDRAM DUBCEKAM čechoslovaldjas sovjetizēšana
notiek pēe «plāna un grafika", ziastiskajai bumbu sviedēju au-' Svarigākā bija valsts okupēšana, ditorij^: «Galvenā stratēģija, lai'^^ tālāko rīcību Maskava nestei-satriektu neoKapitalismu uz , _ . „. , ,
priekšu izvirzītajās rapniecības f"^"' "P^^f^srabts ķetnas,
valstīs, šodien ir - organizēt ma- *° Visgrūtāk su streikus un kustības ar prasi-
bām, kuras nav pieņemamas un ^J^f ^rs Dubčeks, kas reizē ir
nav iedzīvināmas. Vienīgais ie- l'f ^echoslovakija, jo tautas at-
mesls, kādēļ pavasari neizdevās L^^f J?'"" j,^^^^'."^ ""^""T^''
revolūcija Francijā, ir tas, kā ^^^f^"^ īi^^ioeku «ārstēties" pie
strādnieku iņasa nāca ar prasi- ^^^^s «speciālistiem", kuri
bām, kuras valdība bija spējīga ^'^^ ^^^^^ "«abeig-
izpndlt." nervus", neizdevās. Tā vifetā
pamatīgu ārstniecības kūri saņē-
Pieaugošais anarchisms ASV ma kāds cits — Aloizs Indra, kas
producējis tādus barvežus, kā pārņēmis Maskavai uzticīgās kon-
Marku Rudi Kolumbijā, Abi Hof- servātīvās grupas vadību. Tā to-
manu «jipijos" un Tomu Heidenu mēr ir tik niecīga, ka Indrām
bīstamais SIENilZHS m MEEUMIILEGMS Smms
Hd. Keiša karikatūra
gandrīz ar sveci rokā jāmeklē atbalstītāji, kuriem piešķirt valdības amatus. Indra izteicies, ka sirds lēkmi, kuru viņš pārcietis augusta sarunās. Maskavā, krievu, ārsti izārstējuši tik labi, ka darba prieks - atkal atgriezies.
Partijas vadītāja Dubček'a un valdības galvas Oldricha čerņi-ka „labprātīgā" atteikšanās no pienākumiem ir vairs tikai laika jautājums. Ikbrīdi gaidāma: Dub-čeka -atkāpšanās uzruna tautai. Liekas, viņam cita ceļa arī nav. Būt par paklausīgu Maskavas kalpu Dubčeks nevēlas, bet če-ehoslovakijas brīvības, tagad tā apcirptas, ka palikšanai partijas vadībā nebūtu vairs nekādas nozīmes, ja nevēlas kļūt "par beztiesīgu Kremļa marioneti. Ministru prezidents O. čerņikis un Dubčeks izteikušies, ka Maskavas sarunās bijuši .spiesti atteikties no tik daudzām iecerētajām reformām, ka atkāpšanās ir vieni gais godīgais ceļš.
Slovaku komunistu partijas vadītājs Husaks, k'uŗš arī piedalījās Maskavas sarunās, pašlaik izdara stingru spiedienu uz DubČe-ku un čerņiku, lai tie savus amatus neatstātu, jo tas varētu radīt chaosu un pat varbūtēju asins izliešanu. Husaks uzsver, ka atteikšanās līdzinātos nodevībai. Pieņemams, ka kopā ar Dubčeku un čerņiku no saviem amatiem aizies arī valsts prezidents Svo-boda un nacionālsapulces priekšsēdis Smrkovskis. Tas nozīmētu pilnīgu varas izlaišanu no rokām un čechoslovaku tautas nodošanu Maskavas izmantošanai un verdzībai. :
Jau tūlīt pēc Maskavas apspriedēm, kurās Kremlis, j izteica savu diktātu, reaģēja lielās Ceske Lo-deniče rūpnīcas strādnieki, kas gatavo lielos upju zemes smēlējus Pad. savienības vajadzībām, apliecinot, ka viņi uzticas vienīgi saviem , legālajiem pārstāvjiem, saviem „6etriem. lielajiem" — Dubčekam, Svobodam, Cerņikam un Smrkovskim, soloties atbildēt ar streiku, ja pret tiem vērstos Maskavas spiediens.
Nedēļas sākumā no Prāgas pienāca ziņas, ka uz Maskavu izbraukusi čechoslovakijas valdības delegācija, lai: parakstītu līgumu, kas legalizē padomju karaspēka atrašanos čechoslovakijā resp. okupāciju, šīs delegācijas brauciens bijis jau noformēts ie-
priekšējās Maskavas saruiiSs, tādēļ tam ir vairs tikai formāla nozīme. Pastiprinājies arī spiediens pret čechoslovakijas ziņu dienestu, iesēdinot Prāgas radio raidītāja Maskavas „padomdevēju". Sastādīts arī saraksts par 50 žurnālistiem, kuru aiziešanu pieprasījusi Maskava.
Pad. savienības sūtnis Prāgā červņenko aicinājis čechoslovakijas tieslietu ministru Kuceru revidēt valsts juridisko sistēmu. Krievi jau sen vēlējās rīkot tiesas procesus pret t.s. kontrrevo-lūcionāriem un demonstrantiem, kas traucēja padomju okupācijas spēku kustības čechoslovakijā. Tas noticis trīs dienas pēc čechoslovaku delegācijas atgriešar nās no Maskavas, kur notikušo apspriežu komunikē bija minēta pastiprināta cīņa pret «antisociā-listiskajiem spēkiem čechoslovakijā". Tieslietu ministrijas darbībai būs cieši jāpakļaujas' Maskar vas kontrolētajai iekšlietu minis .trijai, kura savukārt padota slepenajai policijai, čechoslovakijas liberālā valdība noliegusi, ka okupācijas laikā būtu darbojušies kādi „kontrrevolūcionārie spēki", kUŗiem tagad rīkojami tiesas procesi.
čechoslovalm tautas noskaņojumu pret okupācijas spēkiem par jaunu apliecina Pad savienības komunistu partijas oficiozs „Pravda", aicinot čechus un slo-vakus izrādīt draudzību padomju karavīriem pirms tie atstāj okupēto valsti.
čechoslovakijas pagaidu pārr stāvis Apvienotajās nācijās PJes-kots aicinājis izbeigt „rietumuimr periālistu" iniciatīvu, kura paudu-sies pēc Čechoslovakijas okupācijas, šāda iniciatīva neesot ne Apvienoto nāciju, nedz čechoslovakijas interesēs, bet tikai vairojot „aukstā' kara" atmosfairu. «čechoslovakijā ir un paliks sociālistiska valsts, un tās • sistēma nemainīsies," uzsvēra Pleskots.
uzdevums aizkavēt katru vandālisma mēģinājumu,: jo. šī galu galā ir mūsu skola, un mēs nevēlētos, ja.kaut kas tāds. notiktu."
SĪKĀS ZIŅAS
® Paredzams, ka Kremlis . plā- : noto pasaules komunistu partiju konferenci, kura Jbija paredzēta 24. novembrī Maskavā, atliks, lai izvairītos no katastrofāla fiasko.: 46 komunistu partiju delegātos, kuri piedalījās sagatavošanās apspriedē Budapeštā, nebija vienprātības par Maskavas konferences sasaukšanu tuvākajā nākot-, nē. Itālijas, .Francijas un Rumānijas delegāti atklāti pretojās šā-, dai pasaules konferencei, bet arī Ziemeļvietnama un Kuba, kuras nenosoda Pad. savienībās iebrukumu čechoslovakijā,. izrādīja ^ nevēlēšanos. Nākošā sagatavošanas sanāksme Budapeštā paredzēta 17. novembrī © Anglija apstiprinājusi jauno Bahamas satversmi, garantējot salas pašnoteikšanos. Anglija gan paturēs atbildību par Bahamas aizsardzību un 'ārlietu attiek-v smēm.
© ASV ārlietu ministrs Rasks un Pad. savienības ārlietu ministrs Gromiko pārrunājuši pasaules problēmas tris stundu garās pusdienās Ņujorkā. Gromiko pēc tam žurnālistieiļn.izteicās,' ka sarunas bijušas lietišķas, .bet nav notikusi nekāda vienošanās. Pārrunāts stāvoklis Vidējos austrumos un Vietnamā, atbruņošanās jautājums un Eiropas drošība, kā: arī ASV un Pad. savienības attieksmes, žurnālistu jautāts,, vai panākts kāds progress Vidējo austrumu jautājumā/ Gromiko izvairigi atbildēja: . ^Negribu teikt ne jā, nedz nē." © Austrālijas piedalīšanās Viet-namas karā pieaugusi uz SOOO vīru lielu kaujas spēku iepretim 100 padomdevējiem pirms sešiem gadiem. Jaunzēlandei. Vietnamā atrodas 550 vīru. ® Rietumvacijas ļkanclers Kī-zingers kristīgo demokrātu partijas jaunatnes konferencē izteicies, Ica miers Eiropā panākams, vienīgi sāprototies ar Pad. savienību. Borinas politika pret Austrumeiropas valstīm neesot mainījusies. :
ŠPEDKO AIZIET
Pad. savienības sūtnis Otavā Ivans špedko, kas šai amatā bija kopš 1963. gada, tuvākajā laikā savu posteni atstās. Maskavas diplomātiskajā dienestā tagad 50 gadus vecais sūtnis darbojies jau kopš 1941. gada. špedko atsaukšana uz Maskavu paredzēta vēl šai mēnesī. Ar viņu pēdējā «sa-
GRAND RAPIDI
© Saulstaru sanatorijā 27. septembrī' 72 gadu vecumā miris Fricis Ginters. Viņš pagājušajā gadā zaudēja dzīvesbiedri, bet pirms dažiem mēnešiem apprecējās par jaunu. Aizgājējs agrāk piederēja pie Vienības draudzes, darbojās tās padomē un veica pērmindera pieākumus. Nelaiķim veltīts aizlūgums notika Edžebl-nes bēru namā i. oktobrī, zemes klēpī Vūdlavna kapos viņu guldīja dienu vēlāk. © Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.-lut. draud25es pr-ks O. Jirgensons informē, ka līdz 24, septembrim nav ienācis neviens lūgums piešķirt prāv. J, Ozola neatmaksājamo stipendiju 200: dol. apmērā, tādēļ tā pagaidām paliek draudzes ricībā, šisir pirmais gadījums, kad uz stipendiju pretendentu nav. ® Voldemārs un Vera Fricsoni ziedojuši Mežvidu izbūvei un Izdaiļošanai 100 dol., Dr. Zigfrids. Zadvinskis 50 dol, bet vairāki citi mazākas summas.
ķeršanās" Otavā ; demonstrantiem bija pagājušajā rudenī boļševiku oktobra revolūcijas 50. gadasvētku banketa laikā. §ogad Spedko ēls varbUtējSs nepatikšanas būs aiztaupītas.
.j