4
BrBLIOTHEOUE NATIONALE
AND 1J.S.A.
Published twice. weeķly by tb@ Latvian Eelief Society of Canada „Daiigavas Vanagi" Business Office: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Canada Tfilephones; 921—7121; 465—7902
Bditor-in-Chief: ALPRĒBS VINCELS United States Editoml Offices: New York: Ēditor — V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466, U.SĀ Chicago: Editor — Z. Kēlere, 2511 N. Eimball Aye., CMcago,
U.S.A.
WEDNESDAY,  OCTOBER 23,
85. N-RS.
TREŠDIENA. 1968. GADA    23. OKTOBRIS
18. GAI^S
tautiešiem
9 ■ «an
imtene
Brīvās pasaules latviešu apvienības valdes sēdē 16. oktobrī Vašingtonā, kurā piedalījās priekšsēdis prof. P. Lejiņš, ASV latviešu delegācija ar AMs priekšsēža vietnieku A. Bērziņu, Latviešu apvienības Austrālijā prezidija pr-dis J. Ritenis, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes pr-dis J. Niedra un V. Upeslā-cis, Eiropas latviešu pārstāvis P. Reinhards no Anglijas un Dienvidamerikas latviešu pārstāvis māc. J. Mekšs, pieņēma šādu vēsv iījumu tautiešiem dzimtenē:
Blīvās pasaules latviešu- apvie-Bīļja, kurā apvienojušās brīvās pasaules latviešu centrālās organizācijas dažādos kontinentos — Amerikas latviešu apvienība, Latviešu apvienība Austrālijā, Latviešu nacionālā: apvienībā Kanādā, Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centrs un latvieši Dienvidamerikā ~ ar mērķi vienotiem spēkiem cīnīties par latviešu: tautas atbrīvošanu no. nīstā Maskavas komunistu jūga un' ne-atkarigās Latvijas atjaunošanu, Latvijas neatkarības pasludināšanas 50 gadu atcerē pieņēma sekojošu vēstījumu tautiešiem tēv-aemē: i
.1) BPLA apliecina svešumā dzīvojošo 120.000'latviešu vārdā dziļas ūn patiesas simpātijas tautiešiem tēvzemē, apzinoties, kādas briesmas, pazemojumus un ciešanas tie pārdzīvojuši un ar kādām tiem jāsastopas vēl tagad ilc dienas, atrodoties Maskavas kōmīinistu terrora varā.
2) Latvieši svešuma ar «evišķu lepnumu Un gandarījumu seko tautiešu sīkstajai pretestībai okupācijas varas neatlaidīgajām pūlēm izdzēst no apspiesto latviešu sirdīm apziņas brivās Latvijas divus gadu desmitus ar aprēķinātu nodomu pārkrievināt un intemacionālizēt sevišķi jauno paaudzi. Maskavas nepārprotamais mērķis ir ar terrora un propagandas palīdzību likvidēt vai vismaz mazināt latviešu tautas pretestību okupācijas varai un ilgas, atgūt nacionālo un individuālo brīvību, lai iznīcinātu latviešu tautu kā etnisku' vienību, šajā Maskavas pārkrievināšanas politikā, kas pastiprināta ar latviešu izsūtīšanu no Latvijas uz Pad. savienības novadiem, atvietojot izsūtītos latviešus ar tolevu un citu Pad. savienības tautu kokonis-tiem, saskatāmas latviešu nacio-nālāsi eksistences lielais bries-
šo apsvērumu vadīta, BPLA aicina vēl ciešāk saslēgt; latviešu rindas kopīgā pretestībā okupācijas varas ļaunprātīgajiem nodomiem, sevišķu vērību veltījbt jaunatnes aud^āšanai ģimenēs nacionālās un kristīgās morāles garā.
3) Brivās.pasaules latvieši apzi^ nās, ka īstie tauta^ nākotnes kopēji, sargātāji un ilgotās brīvības
izcīnītāji ir un paliks tauta tēvzemē, kas, būdama. fiziski saistīta ar senču zemi,. tautas tradici-jām un. kultūru, sevī nes lielāko atbildību nākotnes priekšā. Izgājusi pa ilgajiem apspiestības gadiem, cauri nacionālā pazemojuma un cilvēcīgo ciešanu bezdibeņiem, viņa būs tā, kas noteiks tautas un- valsts jauncelsmi tad, ķad tauta un zeme būs atbrīvota no Maskavas okupācijas varas.
4) Brīvās pasaules latvieši apliecina, ka ilgie svešniecībā pavadītie gadi nav mazdnājuši viņu interesi par tautas likteni tēvu zemē un vēlēšanos darit iespējamo, lai sekmētu latviešu tautai ar varu 'laupītās brīvības pēc iespējas drīzu atgūšanu. Brivās pasaules latviešu uzdevums ir apellēt pie pasaules brīvo tautu sirdsapziņas par netaisnību, kuru mūsu tautai nodara varmācīgā Maskavas okupācija, atgādinot atkal un atlcal, ka tautas brīvības apspiešana ir krasās pretrunās ar Apvienoto nāciju deklarētajiem tautu pašnoteikšanās tiesību .principiem: Mēs to esam darījuši līdz šim un solāmies nō šī _musu pienākuma nenovirzīties ari nākotnē, kam^r mūsu tauta nebūs atguvusi tiesības pati noteikt savu 'likteni, ierindojoties citu brīvo tautu saimē kā pilntiesīga locekle.
5) Piecdesmitajā Latvijas neatkarības pasludināšanas dienā, 18. novembris ir pārdomu bridis par to, kas mūsu tautai dārgs un kas vieno mūs visus, lai kur kurais latvietis atrastosun lai ikāda ijūtu viņa pārliecība. Tas ir ari brīdis, kad mēs visi no jauna savās sirdīs svinīgi apliecinām uzticību Latvijai, lielajiem brīvības un taisnības ideāliem, apņēmībā šo cīņu turpināt, kamēr iiebūs atjaunota pilnīga Latvijas neatkarība. Mēs izsakām pārliecību šajā svinīgajā brīdī, ka kopā^ ar jums, tautieši tēvu zemē, agrāk vai vēlāk tauta nokratīs Maskavas apspiedēju jūgu un sagraus Pad. savienības taiitu cietuma mūrus, jo bez mums vēl daudzas citas tautas cīnās par brivību.
Pārkāpjot valsts neatkarības pasludināšanas 50 gadu slieksnim, darīsim to apņēmībā un ticībā, ka taisnība uzvarēs un Latvija, mūsu kopīgā tēvu zeme, būs atkal briva. -Dievs, svētī Latviju!
VĀCIJĀ MEDAĻAS NEDAUS
MTVIEŠU CENTRĀLAS PADOMES^SESIJA MANHEIMI :
LGP sesijā 8252. latviešu būvrotas telpās Manheimā 5. im 6. oktobrī pieflsdījās 17 padomes locekļu, kas atzina Amerikas lai viešu apvienības izkalto Latvijas 50 gadu atzinības medaļu par Vācijas apstākļiem nepiemērotu, tādēļ to neiegādāsies usi nevienam vācii politiķim nepasniegs. Sesijas dalībnidd pieņēma īpašu uzsaukumu Vācija$ un dzimtenes latviešiem, kuru publicēs 18. novembrī, unl izteica atzinību jaunatnei, kura vairumā i^āda nacionālu
Sesiju ievadīja katoļu prāvests M. Lizdiks ar lūgšanas vārdiem, bet atklāja ĻGP prezdija pr-dis O. Mazarkevics, aicmot ar klusuma bridi piemmēt nesen mirušo LCP locekli un LCK pārstāvi Bavārijā Teodoru Grasi. Mājastēvs, 8252. būvrotasļ komandieris K. Siljakovs, sveica sesijas dalībme-kus un novēlēja būt vienotiem, veltīt lielākiļi vērību jaunatnei, sevišķi Minšteres latviešu ģimnāzijai. Rakstveida novēlējumus bija sūtījusi Rietumvācijas DV ze mes valde.
LCK pr-dis V. Janums darbības ziņojumā informēja, ka kartotēkā reģistrēti 10.&25 latvieši, bet uzsākta to pārreģistrēšana, kas pra^ sīs ilgu laiku. LOK nosūtījusi protestu Rietumvācijas kancle-
_ - -       " ""^ 1" u M ■ m B a a u o O g^^Tff-B-BTI-mzni m H ■ ū 1
AS SEOOND CLASS MAIL BY THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA MD FOR PATMENT OF POSTAGE m CASE
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un sestdienas. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Ŗanadā «Daugavas Vanagi." -ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCBLS Redakcija: 125 Br6adview Ave., Toronto8 . Ont., Canada; tāb. 465—7902. Biroja:     491 College St., Toronto % Ont., Canada tāb. 931—7121
Ņnjorkas redakcijas vadītājs V. IRBĒ ' Rombouts Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A.
Tālrunis 994—7917 ' C^ikagas redakcijas vadītāja Z. KĒLERE, 2511 N. Kimball Ave., Chieago, III, 60647, U.S.A., tālrunis 486-5975
Voldemārs Korsts
ram Kīzingeram sakarā ar pasaules latviešu jauniešu kongresa aizliegšanu Rietumvācijā, norakstus piesūtot Rietumberiīnes liel-vecākajam, Francijas, Anglijas un ASV vēstmekiem Bonnā. Saņemtajā atbildē no kanclera biroja teikts, ka aizliegumu nožēlo, bet tas bijis nepieciešams saspīlētā politiskā stāvokļa dēļ. V. Ja^ nums vēl ziņoja, ka vācu — baltiešu biedrība 16. un 17. novembrī Diseldorfā rīko baltiešu kultūras dienas, kuras sāksies ar preses konferenci. Paredzēta Ilzes Soikanes keramikas izstāde baltiešu filatēlijas Skate, lietuviešu kokgriezumu izstāde, Baltijas institūta karšu skate un ķon certs; kurā dziedās Ķelnes un
I.)
Sšiliniiihl
ir.llīīiUlM-i
VEIDOJAS LIELĀ. IZSTĀDE
Latvijas dibināšanas 50 gaāu atzīmēšanai Kanādas latviešu daiļamatnieku saime pielikusi iespējamās pūles, lai savāktu jubilejas izstādei, kuru KaraUskajS Ontario muzejā Toronto atklās 15. novembri, retas senlietas un izcilus etnogrāfiskus un daiļamatniecības izstrādājumus. Savāktos darbus īpašā ,,žūrēšanas vakarā'VļSv oktobrī lAtvielu^ izvērtējot, par izstādāmiem atzina 37 zināmu autoru 2^6 darbus, bet izstādē būs redzami arī seni darbi no tautiešu privātajām kpllekcijām, kuru gatavotāji nezināmi. — Augšējā uzņēmumā redzama vācele ar sudrabā kaltu vāku un lielu dzintara gabalu, kuŗii gatavojis Kanad^ latviešu daiļamatnieku savienības pr-dis A. Gugāns (uzņēmumā pa labi), bet apakšējo daļu kftfcā; veidojis daiļāina,tnieku savienpias vieiugais goda biedrs koktēlnieks H, Merčs (pa kreisi). Fonā pa kreisi viens no izstādes ievērojamākajiem darbiem indigo krāsā darināta latgaļu sakša ar 7800 metalla gredzeniem, kuras malas veido ceļu auduma ap-auds un ceļu bārkstis. Šīs sakšas oriģināls atrasts 1|98. gadā Stāmerienes pagastā, un tas tiešs atdarinājums daiļamatniecei Aleksandrai Dzēn^ei prasījis 500 darba stundu. — Vidū: Retas Kurzemes saderību saktas, kuras saglabājušās no 1804. gada. — Apakšā: Mākslinieka L; Kalniņa (iMtontr reālā) baltā mālā veidotas un ar rolni izkrāsot^^^ tautu meitu tērpus.
' . .FGto:.J.-.Liģefs
Tā būtu ilūzija^ ja kāds cerētu saliedēt visus latviešu trimdiniekus un emigrantus Apēnotā un vispārējā tautas kopībā. Mūsu vidū arvien būs jaunieši, kuļi peld pa straumi. Mūsu vidū arvien būs ari vidējās un vecākās paaudzes pārstāvjij kUŗl jau izšķīrusies pagriezt Latvijai muguru vai domā, ka svinot jubilejas un darot visu tā, kāc darija pirms trīsdesmit un vairāk gadiem, galvenokārt visas mūsu problēmas pārrunājot vienīgi pašii starpā, jau ir veikts pienākums pret dzimteni. Mūsu vidū ir ari daudzi, ķuŗi baidās Maji parādīt sa\'u stāju un domā, ka, paliekot .neitrāliem", mēs it kā spēsim panālct kādus reālus rezultātus Latvijas labā, vienalga, kāda novirziena politiķi vadītu un noteiktu pasaules likteni.
Tā ir maldīšanās, bet man nav nodoma šos cUvēkus nosodīt^ jo daļa no viņiem ir egoistiska pašlabuma meklētāji, bet citi vOušies dzīvē, tādēļ netic vairs ne sev, ne citiem. Tā kāds latviešu sabiedriskais darbinieks, kuru pazīstu kā īstu patriotu, sakarā ar ASV prezidenta vēlēšanām raksta: «Esmu, nolēmis šajās vēlēšanās nepiedalīties, jo neticu, ka jel viens no kandidātiem pildītu dotos solījumus, jo mūsii dēļ jau neviens karu nesāks!" B'aļēji šim tautietim ir taismba, jo sevišķi attieksmē uz kara sākšanu. Es tomēr nešaubos, ka jebkurš latvietis, kas domJi- nopietni
reizējos apstākļos nevēlas Latvijas atbrivošanu panākt ķaŗa ceļā, jo tas noiīmētu ne tikai Latvijas ženieš, bet ar! dzimtenē esošas latviešu tautas nenovēršamu iznīcināšanu, Ir tomēr citas iespē jasbrivības atgūšanai, jō sevišķi tagad, kad Pad. savienības impērija, sāk ļodzīties un tikai ar bru-tāu'ļ varu vairs spēj apspiest ar-vieja i vairāk pieaugošās cilvēku iJgttautu ilgas un centienus pēc .i^rīvības un nacion^as patstāvī
Pašreizējais komiuīisma un krievu imperiālisma sabmkiima process neapšaubāmi jjaīi butu ša sniedzis daudz lielākus apmērus un mūsu cerības liz Latvijas brīvības ritu atrastos daudz tuvāk piepiidījumain> ja tieši pēdējos astoņos gados pasaules brīvo vai-stti vadītājā Amerikas savienotar jās valstis liebūtii valdījusi par tija un politiķi, kuri ceļ „sapraša^ nās tUtus" uz apspieiiējiem, bet pilnīgi aizmirst apspiestās tautas, kā ari neievēro faktu, ka vienīgi tad, kad. draUļdzēšanās .vietā ar apspiedējiem tirivība būs atdota apspiestajām tautām, pasaulei un reizē ar to arī ASV, Kanādai, Anglijai, Francijai un citām brīvajām valstīm būs nocbrošinātā patiešām briva augšanas iespēja un gaiša nākotne.
Piedevām tieši pēdējos astoņos gados aplamas poUtikas rezultātā ari pašās ASV radies cbaotisķs stāvoklis, tiesām un valdībai vai-
rāk aizstāvot likumu pļārkāpējus neltā to sargus. Aŗ to ASV zaudējušas respektu pārēio brivo valstu acīs, kā i^ltātā neiespēja» ma kļuvusi kopīga rīcība vispārējās brivībaslabā^ Ja šāds stāvoklis turpinātos vēl četrus gadus, rezultāts varētu būt viemgi t^ds, ka komunismam dota iespēja pārvarēt vājuma brīdi, bet bri» vajāņi valstīm ar neapzinigu vai neapzinātu ķon^ūnisma atbalstīšanu arvien vairāk zustu ieppē' ja arī nākotnē kaut ko darit, lai pasaulē -beidzot valdītu tiesības Un katra lauta varētu brīvi izšķirties, kādu valjlības f pnhu un dzīvesveidu vēlas.
Ir zināma Makkārtija deklarācija, ka Cechosļovakijas okupācija ii* komūdstu iekšēja lieta, tādēļ par to nav jābažījas. TSpat, ir zināms, ka ASV prezidenta amata kandidāta Hamfrijs savā laika jain ietdciš oficiāli atzīt Baltijas valstu iekļaušanu Pad. savienībā, jo drJmdzibas un saprašanās labā jādarai iespējamais, lai i^ildītu Maskavas vēlēšanās un prasības; Tikpat labi zināms, ka Hamfrija nostāja ari tagad nav daudz mainījusies: viņš vairāk vai mazāk apslēptā veidā sludina, ka Vietnama Uņ reizē ar to ari pārējā vēl brīvā A^ ļa atstājama komunisma ziņā. Bet mēis arī zinām, ka republikāņu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Ričards Niksons arvien bijis stingrs savā pretkomūnistiskav ļiS, nosēja mx nav gatiSjuma, k&a viņš, lūgts atbalstīt Baltijas vaK stu brivības centieiiiis un kaut ko darīt to labā, būtu atbalštii liedzis. ■
Pēc iļBprieks izdarītajām aptaujām šķiet, ka apzinīgo latviešu vidū šai jautājumā lielu domstar-Ņi nav, jo vairāk nelw 90% ASV latviešu atzīst, ka Niksons mums vispiemērotākais kandi-'dats, ja vēlamies kaut kb reālu da^t mūsu apspiestās tautas labā. 4 , šo atziņu vien tomēr h tiefe #Umis^ n^^ tikai aktīvi jāpiedalās ASV prezidentā vēlēšanās, kurās, par spīti pašreizējai Nik-Sōnam tjklabvēilgajai pilsoņu noskaņojuma statistikai, katra balss tomēr var būt ļoļi izšķiriga, bei mums arī hepārprctaņii jāapliecina, ka esam organizēti, politiski nobrieduši un pilntiesīgi ASV pilsoņi kuri nebaidās,^ bet ir lep-ni savu pārliecību apstiprināt ne tikai sarunās pašu tautiešu vidū, bet ari atklāti visas pilsoņu kopības priekšā. Ja mēs to spēsim parādīt darbos, ār mūsu organizētu atbalstu, tad^ piienākot labākam laikam jaunā preziderita vadībā, mUnis būs atvērtas durvis, mūs uzklausīs, un tā mēs spēsim' patiešām^ reāli kaut ko darit mūsu apspiestās tautas labā, iekām vēl nav par vēlu. To mēs nedrīlt-stain aizmirst atlikušajā īsajā laikā līdz ASV prezideinta vēlēšanām, kurās tukšu runu vietā ari mums jāapliecina pilsoniska dros° me un griba uz labāku nākotni.
SPECIĀLRAKSTS ,MTyiJAļ; AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS
Par negaidītu notikumu un pārsteigumu trūkumu Vašingtona nekad nav -varējusi sūdzēties. Tā pagājušajā nedēļā pavisam negaidītu pārsteigumu ASV. galvaspil: sētai un visai pasaulei sa^dāja. «nekronētā karaliene'', prezidenta Kenedija atraitne Žakelīna. Vēl arvien ļoti populāra kādreizējā Baltā nama pirmā, dāma paziņo-: ja, ka dosies laulības ostā ar baT gātāko pasaules kuģu īpašnieku
mentīgā grieķu operdziedone Marija Ķalasa, patiesībā, ņeesbt nodzīvojis; 62 gadus, bet, pēc pases datiem, drīz varēšot svinēt ■ 69: dzimšanas dienu, žakelīnas un Aristoteļa laulības gludākas nepataisa ari tas, ka viņa ir katoliete, bet jaunais vīrs: pareizticīgais. Par: to visvairāk norūpējusies Ķe-nediju: ģimene, jo; var; gadīties, ka nelaiķa prezidenta bērrius tai-ģad uzaudzinās ne vien svešā ze-
— grieķi Aristoteļu Oriasi. Sabied-' raē. >'9t ari citā ticībā. Lai kā bū-
rības reakcija uz Zakelīnas Keiie-dijas laulībām ar vecīgo grieķu miljonāru ir dalīta.: šķiet, amerikāņiem ne sevišķi imponē .vēl 39 gadus vecāl iemīļotā pr^ideņ-ta atraitnes aiziešana pie 23-gadus vecākā vīra, kas savus miljonus sarausis ar diezgan apšaubāmiem paņēmieniem. Runājot par Kenedljas izvēlētā vīra gadiem, ļaunas mēles jau melš, ka Aristo-tels, pie kura sāniem pēdējos 10 gadus uzticīgi turējusies tempera-
tu, amerikāņi sevī mierina, ka mīlestībā, tāpatkā polītil^, velti meklēt loģisku ricibu, tomēr ža-kelīnas: apprecēšanās ar Onasi tiem sāp; ^āp t^at kā bērnam sāp. sirds par kādas mīļas rotaļlietas pazaudēšanu;: Varbūt, ka materiālistiskajiem amerikāņiem tomēr. iŗ; pavisam jūtīga- sirds kas nemaz ii&;:^idās reaģēt, ja aizkārts, viņu pašlepnums. Žake-līnas Kenedijas nogaidīto laulību pārsteiguma raķete lēnām nozu-
dīs no amerikāņu avīžu pirmajām lappusēm, lai: dotu vietu jaunām, daudz nozīmīgākām lietām. ' Kamēr Vašingtoriā vēl mēļo par žakelliau, trīs amerikāņu as-;ronauti, Apollo 7 raķetē izžauti, jau tuvojas mīisu gadsimta vēš-tuīiskā veikuma nobeigumam. Viņu 11 izplatījumā pavadītās- dienas ir pēdējais ģenerālmēģinājums ceļojumam uz mēnesi, šajā; lidojumā uz spēles nav tikai amerikāņu prestižs, jo tagad amerikāņi' var droši apstridēt krievu panākumus pasaules telpas iekar ŗošanā.
' Nav jābūt iiaīvam, lai iedomātos, ka amerikāņi un krievi skriešanās sacensībā uz mēnesi iegulda pasakainus līdzekļus tikai tādēļ, lai viens no abiem varētu kā pirmais uzspraust kāda mēness krātera malai zvaigžņoto vai sarkano karogu) Kuģošana pasaules telpā patiesībā pavērusi jaunu lappusi lielo valstu uzbm-
k'uma un aizsardzības: ieroču: attīstībā. Nav nemaz tā, ka nākotnes karu ; izplatījumā, pagaidām saskata tikai izdomu bagāti fantastisku romānu autori. Pentagons labi -apzinās, kādas iespējas paver. izplatījumā raķ^u pievienošana stratēģiskajam maUtāra-jam arsenālam. Pad. savienības aizsieigšanos priekšā jasaules telpas lidojumos ameri^ņi vienkārši nevar atļauties savas valsts drošības dēļ nākotnē. Par raķešu uzbrukuma vai aizsardzības kara nozīmi atklātībā pagai(Mm maz ruiū vienīgi tādēļ, ka šie jaunie ieroči vēl atrodas tikai veidošanās stadijā. Slepenajā ķaŗā-r- iz^ lūkošanas dienestā — raķetes tor mēr jau aizstājušas neskaitāmu labāko slepeno aģentu redzīgās aicis un dzirdīgās ausis. Ar raķetēm jau izsūtītas pasaules telpā riņķot ap zemi ar elektromagiiē-tiskām kamerām apgādātas ieri-ces, kuras ziņo par katru pretime-ka militāro spēku kustību. Tā kaut vai cechosļovakijas okupāci-
jas gadījumā. Pentagons} par spīti tam, ka;krievi bija paralizējuši radara novērošanas ierīces, no izplatījumā lidojošajiem elektroniskajiem spiegiem tomēr: saņēma nepārtrauktu informāciju par padomju tanku masu kustībām. Kā tagad kļuvis zināms, ar citām, vēl lielākā slepenībā ^toētāmie ricēm amerikāņi noklausījušies pat samulsušo sarkanarmiešu runās okupācijas spēku nomefc-nēs dziļi cechosļovakijas.iekšienē, pie tam. čechoslovaku patrioti liebūt nebija tur amerikāņu uzdevuma nostādījuši kādus slepenus mikrofonus; virs cechosļovakijas tai. laikā neatradās ari. neviena amerikāņu lidmašīna.
Vašmgtonā nebeidz runāt, ka lielāko pārsteigumu amerikāņiem pirms aiziešanas no Baltā nama var sagādāt prezidents Džonsons. Pamatoti pieņem, ka prezidents, kas pēc Ķehedija nāves tik dramatiskos apstāl^os piedzīvoja sa-vas politiskās karjeras kulnināci-(Nobsigoms Ipp.)