g īATTUk
LNAK
Vairākos ,Mtvija Amerika" numuros, bet sevišķi 8. un 1%. oktobra izdevumos (Eedaktora piezīmēs) par NTS raidījumiem un latviešu organizāciju nostāju pret tiem izteikti apgalvojumi, kas, diemžēl, neatbilst patiesībai.
Pilnīgi nedibināts ir apgalvojums, ka BPLA valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš. USAK padomes ārkārtas sesijā Toronto būtu teicis, ka BPLA par NTS raidīju miem lēmuma nav. To prol P. Lejiņš neteica. I^at atkārtotā, it kā. uz DV centrāl^ valdes priekšsēža plkv. V, Januma informācijas dfoinātā ziņa, ka 3PM latviešu raidījumiem no NTS raidītāja piekritusi, droši i vien, ir neiaimīp pārpratums, ko liecina sekojošais:
BPLA valdes sēdē Vasin^nā 1056. gada septembri, kurā daudzu citu pārstāvju vidū piedalījās prof. P, Lejiņš. pārstāvot^ ASV Un Dienvidameriku, plkv. V. Janums, pārstāvot Eiropu, J. Masidājis, pāfstavot Austrāliju, un Niedra, pā'-stāvot Blanadu, tātad — klātesot vairākiem vadošajiem DV organizācijas amatvīriem ■ (V; Janumam, V. ļHazne-ram" J, Masulānam n. c). kā trešo darba kārtas punktu apskatīja radioraidījumus uz Latviju. Debatēs par 50 svarigo jautājumu pllcv. V. Janums izteicās.: „..pēc viņa informācijas.un ieskata, lat viešu valodas raidījumi no Mad-rides netiks atjaunoti Spām'jas valdības/ politisku apsvērumu del. Latviešu valodas raidījumi
no Vatikāna radio notiek, bet tie ir tikai reliģiska satura raidījumi. Ir vairākkārtīgi pētītas iespējās dabūt latviešu valodas radioraidījumus no Vācijas, bet sekmes) un panākumi pagaidām nav saskatāmi Frankfurtē darbojas krievu organizācija NTS, kurai ļ ir savs raidītājs. NTS ir monar-clīistu : organizācija, kas labprāt atzītu iatvljas: autonomiju Viskrievijas mērogā, Cik zināmls, NTS būtu ar mieru pārdot raidījumu laiku mūsu* latviešu vajadzībām- Patlaban vēl nav bijusi Latviešu centrālās padomes sēde Vācijā, un ari LAK EC delegātu sesija sanāks tikai -15. oktobri, bet pārrunās Eiropas latviešu vadošie darbimdd. šai jautājumā ii sstipri rezervēti. Nav no svara, kādu iesildu šī saistīšanās ar NTS atstātu šeit, trimdas pusē. bet ir svarigi, kādu iespaidu šie kontakti atstātu latviešiem okupētajā Latvijā, kur viss krieviskais tiek nīsts, ja no kāda krie^ vu raidītāja atskanētu mūsu balss. Mēs. visi cīnāmies pret krievu imperiālismu, bet: kādu iespaidu atstās apstāklis, ja sāksim runāt ar vai no krievu imperiālistu raidītājā? Pašlaik^ faktiski vienīgais plašākais raidītājs uz okupēto IJatviju ir lAnierikas
protokolā lasāms: ,.Pēc plašākām pāmmān valde vienbalsīgi pieņēma sekojošus lēmumus: 1) BPLA valde uzskata, ka radioraidījumiem uz okiQ>ēto Latviju ir ļoti liela noāme un to paplašināšana ir nepieciešama. 2) BPLA valde uzskata, ka pašreizējos apstākļos saistīšahās ar NTS rai dītāju nebūtu vēlama. 3) BPLA valde lūdz LNAK valdes pr-di J. iNledru sadarbītā ar pārējam latviešu centrālajām organizācijām turpināt skaidrot raidīšanas paplašināšanas i^pējas latviešu valodā uz dzimteni no Vatik^ia raidītāja."
Kā šādos apstākļos kāds var runāt vai rakstīt presē, ka BPLA nav lānusi par NTS raidījumiem? Jā kāds to dara, tā ir klausītāju vai laatāju maldināšana. Kā izrādās, LNAK, pieņemdama līdzīgu lēmumu tikai šāgada vasara, ir ļoti nokavējusies, un tai šai gadījumā varētu pārmest neko citu, kā tikai gausu sekošanu augstāko organisaciju ieteiku-miemi .
lālāk:: apgalvojums, ka LNAK savu lēmumu dibinājusi tikai uz šauras grupas sniegtiem materiāliem, ari neatbilst .patiesībai. LNAK valde pirms lēmuma pieņemšanas plaši un vispusīgi ievāca informāciju par NTS pašreizējo nostāju un tās raidījunņi
saturu. Izrādījās, ka NTS Joprojām ir tā pati krievu monarcliis-tu un nedalāmās Krievijas fanātisku aīzstāiģu organizācija, kas neatzīst kādreizējā, Krievijā verdzināto tautu, ari latviešu, tiesības uz brivību un neatkarTou. Par to liecina IhTS vadītāju raksti, viņu pašu izdevumos, NTS nostāja pret komunisma verdzināto tautu brivības kustību RietumoSj NTS ļoti lidagā valoda ar komunistiem krievu imr periālisma jautājumos, šo jautājumu skaidrošanai .Latvija Amerikā" redzei ja nekad nav griezusies ne pie LNAK, ne pie BPLA, neatlaidīgi turpinot asus, iiz vienpusību dibinātus uzbrukumus centrālajām organizācijām..
Bez tam, kā raidījumus uz Ijat' viju uztvērēji Zviedrijā ziņo, NTS raidījumi ļoti vāji uztvēra-nai un sadzirdami. Ja tas tā ir ! Zviedrijā, bez sauMm nav cit^ ' di ari turpat pāri jūrai Latvijā, ļ Tas, liekas, ^skaidrojams ar to, ka NTS nav sava kārtīga raidītāja. NTS raidījumus izdara no sma-i gai automašīnai uzbūvēta provi-! zoriska raidītājs, kas attiecīgo ie-■ stāžu rīkojumu rezultātā bieži : maina savu apst^anās vietu, šā-^ dos apstākļos nav brinun^, ka līdz šim nav sastapts \Sās ie-
braucējs no Larriias, kas NTS raidījumus būtu dzirdējis. "
Ievērojot visu leikto, LNAK i^euzskata par poiīns^ vēlamu sadarboties ar NTS vai tās raidītāju, šai jautājumā mAK simtprocentīgi piekrit pikv. V. Januma BPLA gada valdes sede teiktajam, ks. nav no svara, kādu iespaidu šī saistīšanās ar NTS atstātu šeir, irimdas pusē, bet ir svarigi, kādu iespaidu šie kontakti atstātu ijz latviešiem okupētajā dzimtenē, kur viss krieviskais tiek nīsts.
. .^Izklausās parisam naivi, ja kāds saka, ka ■ runāšana no NTS raidītāja ir tikai veikalniecisks darijmns un tam nav; nekā' kopīga ar NTS negatīvo nostāju oij. Krievijas mazo tautu brīvības jautājumā. Gandrīz kā vecajā" teicienā, ka tas n^sas,, ja „Telns tiek izdzīts ar belcebula palīdzTou". .Tā ietei-, cējam būtu jāmēMna, kaut uz mirkli iedzīvoties klausītāju situācijā Latvijā, kur, ja NTS raidītāju vispār v9.r saklausīt, .visu dienu jāklausās nedalāmās Krie-' vijas idejas, bet ^lenā īsā latviešu raidījumā pretējais: Kam tad īsti klausītāji lai tic? Tādēļ kaut ari tīri veikalniecisku saistīša-; nos ar idejisku pretnw(3ku LNAK ieskata par nevēlamu. Sevišķi
pašreiz, kad okupēs dziintenes iedzīvotāji nezina, kur krievu ira^ periālisnis beidzas m komunistu imperiālisms sākas. Liekas, tie abi viens otru papildina un abi latviešu tautai x ir nāvējoši blsta-mL
Lasot rakstus ,JLatvijā Amerikā" par NIS raidījumiem, bez minētā vēl paliek iespaids, ka it
kā citu raidījumu latviešu valodā uz okupēto dzimteni nebūtu. Paliek iespaids, ka šis būtu pēdējais salmiņš, pie kura mums būtu ar visiem līdzekļiem jāturas. Patiesībā Amerikas Balss raida uz Latviju katru dienu divas reizes, pa pusstundai katru reizi, sniedzot aktuālākas ziņas
par pasaules notikumiem un latviešu dzīvi brivajā pasaulē. Šos raidījumus veido piedzīvojuši latviešu ziņu darbinieki. Tāpat Vatikāna, raidītājs regulāri raida uz Latviju, sniedzot gan reliģiska satura, gan ari nacionālas ziņas. Abi raidītāji Latvijā ļoti lar bi sadzirdami* tos ari. neapšau-bāmiplaši klausās. Kāda veida raidījumi Latvijai pašreizējā situācijā ir vairāk vēlami, to gan vajadzētu izšķirt ļoti nopietnās un dziļi pārdomātās diskusijās šim nolūkam radītajās institūcijās, bet ne pie redakciju darba galdiem. LNAK valde
LATVIJA
85. n-EB TSESDIENA. GĀBA 23. OMOBRITS
GALVENA KEDAKCIJA TOEļdJNTCli ■
AtbiMJfļrfB redaMora - AUreds Vin&ls. 508 Palmersion Blvd. Toronto 4. Ont.; tālr. 531—1533:
Minnite
leisšJie&š McSa&losa «». JSSMoKs Noffias 1765. Victoria "Pāru AvB., Apt. 3(7?, ScariJorougli, Ont r tālr: 758—8076-
rel>AKC1JA eiropā •
VScjJā — PaaaSs Stente, 44 Mtinster/Weštf.i Voa Sinem Str.19 Redakcijai tiesība mamiskriptui pēc vajaddbas isinSt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšaaos sūta atpakaļ, Ja i)ievienots.pastmarka (KanadS) vai starptautiskais pasta kupons (Citās Bemes). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ifissats un ņe katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim.
abojs^siap ma&sa: ASV un Kanāda— par mSaesi $1.50
3 māo. $.4.50; 8 mēn. $8.56; par gadu $16.00 Atsevišķa numura cena 20 centu.
jgludMājomn ms&isa: sludiBSjfsmu daļā $2.10, bet tekstā
$4^20 — $ 0.^ par 1 collas slejas telpu.
Balss, kura, bez šaubām, reprezentē ASV valdioas viedokli un nostāju politiskos jautājumos.:." (skat. BPLA 1966. gada 19. septembra sēdes' protokolu).
Līdzīgā garā vēl izteicās ari citi BPLA valdes locekļi. Tālāk
šai laikr^ta numurā sniegts LNAK paskaidrojums UTS radioraidījumu lietā kā atbilde uz it kā nepatiesajiem apgalvojumiem «Redaktora pieāmēs" 8. un 12. oktobra izdevumos. Gribas pie^ ņemt, ka mūsu lasītāji šo paskaidrojumu gaidījuši un ir pateicīgi, ka LNAK valde tādu nu dC; vus-i. Diemžēl, šis paskaidrojums par. jaunu pauž vienpusēju pieeju un vatrālm faktu, ari i^riek-šējās ,;redaktora piezīmēs" minētu, ignorēšanu. Tas liek šo paskaidrojumu komentēt jaunās «redaktora piezīmēs", jo nepieņemams ir apgalvojums, ka paužam nepatiesltju im sagrozām faktus.
Varētu jau LNAK paskaidrojumu ari nekomentēt, ja tajā rui^ par NTS raidījumiem, kuipretim ,JRedaktora pieāraes" bija veltā-tas BLB raidījumiem. Tātad, varētu likties, ka runa par diviem dažādiem raidījumienL.. Tā tomēr nav. jo LNAK paskaidrojuma saturs liecina, ka runa ir par BLB radioraidījumiem. Bet šis paskaidrojums ari vēlreiz apliecina LNAK vienpusējo nostāju šo raidījumu Jautājumā — stūrgalvīgo iecirtību, ka tie ir NTS raidījumi, un konsekvento izvairīšanos runāt par Brīvās Latvier šu Balss raidījumiem. Tlidēļ sekojošie komentāri nepieciešami. Jāievēro tikai viens:; Šie komentāri attiecināmi vienīgi uz publicē-
to LNAK valdes paskaidrojumu, neievērojot, kas par šiem apstri-dētajiem BLB radioraicHjumiem spriests un eventuāli arī lemts nule Vašingtonā notikušajā BPLA valdes sēdē. šo piezīmju rakstīšanas bridi šie iespējamie lēmumi mūsu redakcijai ari vēl nav zināmi.
Vispirms ļoti pārsteidz pa- ^ skaidrojuma teikums: «Tāpat atkārtotā, IT KĀ (izcēlums mans, A. V.) iiz DV centrālās valdes priekšsēža plkv. V. Januma informācijas dibinātā ziņa, ka BPLA latviešu raidījumiem no NTS raidītāja piekritusi, droši vien, ir nelaimīgs pārpratums.. Pirmkārt, tas nav nekāds nelaimīgs pārpratums, bet fakts; otrkārt, nekas nav rakstīts IT kā uz V. Januma informācijas par mata, bet teiktais IR V. Januma informācija, ko apliecina norāde uz DV centrālās valdes sēdes šāgada 6. un 7. augusta protokolu. Tā VIII punktā, kurā protokolētas debates par radioraidījumiem, rakstīts : „V. Janums: Brīvās Pasaules Latviešu Apvienība ir piekritusi raidījumiem no NTS raidītāja." Kāds še var būt pārpratums? Uz kāda pamata iespējams apgalvot, ka šī ziņa sniegta IT Kā uz V. Januma in-formācij as pamata?. Ja LNAK savai argumentācijai par pierādījumu at2āst BPLA 1966. gada sēdes protokolu, tad ir savādi,.
ja DV centrālās raldes sēdes protokols nav līdzīgs dokuments, ,U2 kuru drīkstētu aisaukties!
Par LNAK paskaidrojumā sniegto izrakstu no BPLA protokola nav ko šaubīties. Tā toreiz BPLA valdes loceklis. V. Janums teicis. Tomēr toreiz teiktais, ņe-noāmē, ka V. Januma DV centrālās valdes sēdē. teiktais ir pārpratums, ko ' apliecina . šis izraksts. Vajadzētu, ievērot, ka kopš minētās BFLA valdes sēdes pagājuši divi gadi, kuros daudz kas var mainīties, arī ieskati. Jautājums aizvadīto dirn gadu laikā ir rūpīgāk skaidrots, iegūti j aUr ni materiāīi, m^^jiišies apstākļi, radušies lietderigāki apsvērumi. Tas viss var būt iemesls,ieskatu maiņai Un ieskatu maiņa nav nekas negatīvs, drīzāk pozi^ tivs, jo liecina par demokrātisku pieeju: ne katrs spēj mainīt savus sākotnējos ieskatus, ja; vi ņam ar pretargumentāciju un faktiem pierāda; ka tie nepareizi. Bez tam šl protokola norakstā ari skaidri pateikts, ka V. Janums savus ieskatus izteicis pirms LCP Vācijā un LAK EC sesijas. Lai kā būtu, šī protokola daļa ir novecojusi; vērā joprojām liekami tikai protokolā mi-; netie 3 lēmumi. Tie: ir -si^kā. Tas gan nenozīmē, ka ari lēmumus nav iespējams kādreiz la"bot, ja kļuvuši zināmi cjti fakti, kas liek tos grozīt.
Tikai starp citu: runājot par šiem trim lēmumiem, rodas vis-, maz divi jautājumi. BPLA valde atzina, ka radioraidījumu paplašināšana ir nepieciešama un lūdza LNAK valdes; priekšsēdi turpināt skaidrot raidīšanas paplāsi nāšanaš iespējas no Vatikāna. Kas šai zinā divu gadu laikā pa^ veikts?, .
Paskaidrojumā teikts: ..Pilnīgi' nedibināts ir apgalvojums, ka BPLA valdes priekšsēdis ļjrof.P.Le-jii^ LNAK ārkārtas sesijā Toronto būtu teicis, ka BPLA par NTS raidījumiem lēmuma nav." No BPLA 1866. gada valdes sēdes protokola i nepārprotami redzams, ka šāds lēmums ir, proti: pašreizējos apstākļos saistSanas ar NTS raidītāju nebūtu. vēlama. ,.Pašreizējie apstākļi" bija 1966 gads. Vai tagad nevarētu būt kaut kas mainījies? Vai tagad nevarētu būt radušies apstākļi, kas liek šo lēmumu mainīt? Attieksmē uz prof. P; Lejiņa paskaidrojumu LNAK padomes sesijā Toronto jāsaka, ka šai sesijā mūsu laikrakstu pārstāvēja iekšlietu redaktors, tādēļ savās piezīmēs vadījos no tā, kas teikts sesijas atreferējumā mūsu laikraksta 5. oktobra nrnnurā, kurā lasāms: „.. .Uz E. Krūkas jautājumu, vai BPLA atbalsta Brivās Latviešu Balss radioraidījumus uz okupēto Latviju no Rietumeiropas, P. Lejiņš atbildēja, ka šāda lēmu-
ma nav." No rakstītā izriet, ka prof. F. Lejiņš teicis, ka nav BPLA lēmuma par raidījumu atbalstīšanu. Tā kā LNAK paskaidrojumā uz citēto rindu pamatā teiktais atzīts par nedibinātu apgalvojumu un pielaižot iespēju, ka ati*eferējumā attiecīgā vieta neskaidri formulēta, lūdzu pa^id-rojumu no E. Krūkas, kas attiecīgo jautājumu prof. P. 'Lejiņam sesijā vaicāja. Atbilde bija, ka, norādot uz V. Januma DV centrālās valdes sēdē paskaidroto, kā BPLA. piekritusi raidījumiem no NTS raidītāja, E. Krūka |au-tājiSj vai BPLA šos raidījumus atbalsta, uz ko prof. P. Lejiņš at bildējis, ka labi neatceras, bet domā, ka šāda lēmuma nav. — Kur tad še ir tas nedibinātais apgalvojums? Un kur „Redaktora pie-āmes" ir apgalvots, ka BPLA nav lēmusi par šiem raidījumiem? Bija vienīgi jautāts; kā izskaidrojama kontroversija, vienam BPLA valdes loceklim izsakoties, ka BPLA piekritusi raidījumiem no NTS raidītāja; bet otram, ka šāda lēmuma nav.- Vai nepastāv iespēja, ka par to rakstveidā kaut kas spriests pēc BPLA 1966. gada sēdes? BPLA valdes darbība jāu galvenokārt notiek rakst-veicĒ. Nav nekida pamata pieņēmumam, ka V. Janums DV centrālās valdes sēdē kaut ko teicis bez jebkāda pamatojuma, tādēļ ir tikai dabiski, ja prese interesējas par raduSos kontroversiju; Jābrīnās tikai, kur LNAK valde še saskatījusi lasītāju maldināšanu. . ■ ■ ' " ^ ■:
Nav šī raksta nolūks diskutēt par NTS organizācijas būtību.un par vēlamību ar to sadarboties vai ne, bet vienīgi runāt par BLB raidījumiem. Tomēr jānorāda, ka LNAK valde un ,mūsu redakcija domā katra savu NT§ organizāciju, jo varētu domāt, ka tādas ir divas. LNAK valde plaši un vispusīgi ievāktā informācijā ir no-sk^drojusi, ka NTS ir ,3aievu monarchistu, nedalāmās Krievi-
jas fanātisku aizstāvju organizācija, kas neatzīst kādreizējā Krievijā verdzināto mazāko tautu,: ari latviešu, tiesības uz brīvību un neatiarību". Mēs turpretim domājam t-o NTS organizāciju, kuru apkaro kā krievu monar-chisti, tā komunisti: organizāciju, kufa tiecas pēc demokrātiskas Krievijas republikas, iestājas par Krievijas nedalāmību, bet atzīst Baltijas valstu tiesības uz neatkarību, ^ēl, ka LNAK valde nav savos pētījumos atklājusi šo NTS organizāciju, kaut par to bijuši sniegti materiāli arī mūsu laikrakstā. Laika trūkuma dēļ nav iespējams tos laikraksta komplektā sameklēt im uz tiem še norādīt, bet LNAK valdei nebūtu ne ma:^o grūtību saņemt autentiskus materiālus kaut vai no Hietumvācijas DV zemes vai-des, ja tādus vēlētos, nevis tos vienkāji ignorētu, lai vadītos vienīgi no novecojušamies mate riāliem un pieņēmumiem.
K'oraidāms ir =LNAK valdes apgalvojums, ka mūsu laikraksts neatlaidīgi turpina asus, uz vienpusību dibinātus' uzbrukumus centrālajām organizācijām. Mēs atāstam centrālo organi^iju nepieciešamību un vēlamies ar. tām sadarboties, taču pirmajā vieta tomēr liekam mūsu lasītāju intereses, atāstot, ka laikraksts kalpo lasītājiem, ne centrālajām organizācijām, kādēļ lasītājiem tiesības saņemt pilnīgu informāciju. Mūsu redakcija nav domājusi centrālajām organizācijām uzbrukt un to ari nedara, tikai norāda uz DAŽU centrālo organizāciju vienpusēju nostāju dažos atsevišķos ■ jautājumos.
Taisnība toties LNAK valdei, ka mūsu redakcija nekad nav griezusies^ne pie LNAK, ne pie BPLA, ^drotu šo radioraidījumu liietu. Jau iepriekš zinot LNAK negatīvo un vienpusējo
(Nobeigums 5. Ipp.) -
m RrHiHlļBBgB
(53. turpinājums)
Viņš sasniedza mākslas kalna galu, kaut par to samaksāja ar savu veselību un pāragro nāvi.
Bxperto credite! — būtu teicis Virgilijs. Uzticību veicējam, uzticību un| mīlestību, jo veicējs palīdz visai tautai celties tautu saimē.
Eārlis Hūns bija pirmais latviešu mākslinieks, "kas izstādījās Parīzes slavenajā Salonā, kas — kā jau 'redzējām savas gaitas bija- sācis Luvra pils lielajā' Kvadrāta zālē Francijas monarcha Luija XIV laikāj tā monarcba laikā, kuru padarīja lielu ne tik daudz franču karavīru apstrīdētie panākumi, kā franču māksli-ideku neapstrīdētie darbi. Ne ķēniņš padarīja māksli-aiekus lielus, bit. mākslinieki, padarīja ķēniņu lielu.
Jā, Kārlis Hūns bija pirmais latvietis vēsturiskajā Salonā. Pirmais. Ne cienīgais.
JĀNIS CIELAVA HUNA PĒDĀS
Parīzes Salonā 1949, gadā, šoreiz jau 162. pēc : kārtas, savus darbus izstādījis vēl viens latviešu gleznotājs—Jānis Cielava. A
Salona kataloga 89. Lappusē zem Jāņa Cielavas vārda un dzīves vietas Parīzē (54 rue Mazarine) lasām : ļ
Nr. 3273 Portrait de ma femme; Manas sievas portrets;
- Nr. 3274 Au matin; No rīta (modelis pie mazgāja-mās bļodas aizslaica^ nakts miegu pēdējās žāvās). •' šai 162. galoaā— 79 gadus pēc HūnaBērtuļa
na'kts ainas izstādīšanas 88. Salonā — bija pārstāvēti 4,524 mākslas darbi. .
Būdams Parīzē, Jānis Cielava saņēma no Francijas nacionālās mākslas biedrības priekšsēža šādu vēstuli: „Le Presideut de la Societe Nationale des Beaus? Arts invite Monsieur Jean Cielava a exposer deux etoiles au Salon 1949. a la Societe Nationale des Beaux-Arts. Paris, le 7 Avril 1949. (Nacionālās mākslas biedrības priekšsēdis ielūdz kungu Jāni .Cielavu izstādīt' ■ 1949. gada. Salonā divi audeklus Nacionālās mākslas biedrības telpās. Parīzē. 1949. gada 7. aprīlī). ,*)
lelūgmns nāca no Elizeju lauku Lielās pils... no vietas, kur kādreiz savus darbus bija izstādījis ari Kārlis Hūns. *
Tas atkal bija latvieša panākums! īpaši, ja atceras, ka starp vairāk nekā eetrarpus tūkstoš darbiem mākslas laikraksta Beaus Arts kritiķis bija redzējis un ievērojis Cielavas aiudeklu No rita, atzīmējot darbu ne vien tekstā^ bet publicējot savā laikrakstā arī šīs gleznas attēlu. No 4,524 mākslas darbiem, franču bargais mākslas kritiķis savā kompetentajā, mākslai veltītajā laikrakstā publicēja tikai 10 darbu attēlus, ~
viens no tiem bija Jāņa Cielavas.;
Piemetināsim vēl, ka sT glezna mums par prieku uāi latviešu mākslai par godu bija izstādīta arī Latvijas 50 gadu ceļojošajā izstādē Amerikas Savienotajās Valstis starp 21 izcilākiem latviešu mākslinieku dar-vbiem., ■ ■ ■ ' ■■,
Arī šis panākums nebija dāvana, arī šis panākums l)ija stūrgalvīgas neatlaidības, stingras gribas un vīk-nas otas sniegums. Arī uz to pilnā mērā attiecas Jau citētie klasiskie vārdi::
Sic itur ad astrai Tā, tikai tā sasniedz zvaigznes! ^ilAKSLAS KRITIĶI PAR HŪNU , (Krites — grieķu valodā tiesnesis, iztulkotājs.)
Eo par Hūna veikumu teica viņa laika biedri?
Pievērsīsimies vispirms Le Gaulois — vienam no tā laika izplatītākajiem franču laikrakstiem, ar metienu, kas reizumis pārsniedza pussimttūkstoti, pār-^ spējot lepnos .seniorus Le Siede (Gadsimts) un La -Presse divi vai pat trīskārt.
Le Gaulois mākslas kritiķis bija gleznotājs Olivjē Pišā (Piebat}, Pikō (1786—1868) audzēknis, kurs debitēja Salonā 1881. gadā.*)
Dienā pēc 1870. gadā Salona vernisāžas**), 2. maijā, kritiķis publicēja savu vispārējo, vērtējumu par šo 5nāk.>las manifestāciju.
,.1870. gada Salons (glezniecībā):
Kabanels, Tonī, Flerī, Reno, Žiro juniors. Vibērs Bugei'o, Žils Bretons, Kurbē, Karolus Dirāns. PallizI, P^vl de Šavāns, DobiņI, Munkači. H. Bulanžē. Apiāns, Vollous, Ribo, P. C, Konts, Žils Bidjē, Siiitejs, Brions, Karls šloesers, Devaldroms, Steiuharts. Sežē.-Zarna-kuā, Pelieija Šneidere. J. Bertrāns;..
=■) 1881. gadā valdība uzticēja Salona lietas pašiem māksliniekiem, kas šim nolūkam apvienojās biedrībā:
. Societe des. Artistes Prancais. Daļa no tiem vēlāk atšķēlās, nodibinot jaimu biedrību: Societe Nationale des Beaux-Arts. šis abas tad arī bei^ pārņēma Salonu savā ziņa. -
*) Pišā mira 1912, gada 30. septembr!
**) Vernisāža, no franču vārda vemir — lakot. Pēc tam M visas gleznas izkārtas, gleznotājiem, pirms durv» ju atvēršanas publikai, atļauts šur tur pielabot savus darbus un' tos vēl pārlakot, šais TOrnisalās parasti ielaiž srl mākslas kritiķus.
Tie ir ievērojamāko mākslinieku vārdi, kas ipūs pāi^steiguši šai pirmajā apmeklējumā, ko izstādes administrācija atļauj māksliniekiem izstādes atklāšana'^ priekšvakarā. Bet mums te vēl butu jāmin citi, jo talantīgu gleznotāju mūsu laikmetā ir drūzmu drūzmrnn.
Mūsu laikos mākslinieki isteno savus darbu.N ar tādu vērā liekamu pilnību, ka pirmajā skatījumā vairs nav iespējams sazīmēt izlolota, nobrieduša, gribēta darba augsto kvalitāti. Darbi īstenoti ar tādu ugiiņoša-, nu. ar tādām veiklām otas eksplozijām. tādu pārdro-V^šu, jaunu veiksmīgu gaismas detonāeiju. krāsu gammas svelmainību.. mākas spozmi tm žilbīgumu. ka vi-pirms drusku jāatpūtina acis, pirms mēģina atklāt nopietnās tonalitātes, pareizas vērtības, harmoniskos toņus, viedās kontūras un līnijas, kas suverēni vaJda meistaru darbos.
Kad pirmais saviļņojums pārvarēts un skatītāju nav sagrābusi briesmīga migrēna, var mierīgi stātie-pie katra darba rūpīgas apskates un analizēs..."
Xo šiem ^-ārdiem mums mostas izpratne, kādas grūtība, kritiķim tais laikos bija cik necik objektīvi novērtēt izstādītos audeklus, tēlus, akvareļus, zīme-;ļumus. litogrāfijas. ^
Jau minētais laikraksts, Le Sieele, 1870. gada 9. mai.ia_atklāja nsu problēmu smagumu: ..ĪSTO. gada W' 'f'f^' '^^^ ^^'^''^ ^-194 vairāk nekā
- ^^^^«^ 1^^-^- gada Salo-
na im >(>^9 vairāk nekā .1.%T. gada Salonā." .
_ Kritiķim nav lielu grūtību, ja izstādē ir daudz va.-)u darbu, un tikai daži izcili audekli, bet kā ir tad. .la labu verā hokamu darbu ir daudz, un ja tie kā .a, ŗuigunui, smed^as vairākos tūkstdos? Kā tad lejutigi un be. steigas vētīt un vērtēt ? Īpaši, ja paši darbi vai nu ar savām krāsām vi^i ap„,ēriem tieli 'ne-loc skatītajam am. ^
Laikraksta .ļ, maija numurā kritiķis minēja goM-gotos darbus., rakstīdams:
4.
■i
I
aizsila zīlītes stāsts, OTrO krolla ķu izdevums, 1968. gada. vāku un lU zbiējis egils krolls
Ja pagājušā gadā Kārlis Ķez-bers^publicēja (apgādā Tilts) sa-vu lielo pasaku ,,Brencītis", bet šogad Aizsila Zīlīte stāstu „Min-nlte'V tad tas nenozīmē, ka mūsu rakstnieki jau pārāk bieži būtu sākuši rakstīt par kaķiem. Tikai | par kaķiem jau viņi arī nemaz; neraksta! Kaķu pasaule bez pelēm, suņiem un cilvēkiem būtu gaužāni vienmuļa. Jā, un kur tad vēlv žurkas! Tā nav pasaule, kas sakonstruēta nd tērauda, betona - un gaismas reklāmām, kurā dzīvo daudzi no mums, kurā bērni neredz sauli un aug par pūļa cilvēkiem. Tā ir īstā, dabīgā pasaule; kurā pat kaķi izaug par „indi-vidiem'* ar savu „es", kur nu vēl cUvēki!
^ «Minnite" ir stāsts par Minni-ti, tās bērniem un cilvēku bērniem. Minnīte ir ne vien laba māte saviem mazuļiem, viņa visai labi sadzīvo ari ar cilvēkiem. „Tā Miniute ar savu labo uzvedību iemantoja sev labas dienas" (8. Ip.). Bet vai labajām mātēm ^arvien izaug arī labi bērni? Diemžēl, ne! Ne cilvēku, ne kaķu mātēm. Kaut vai pats Minniteš dēls Edžus, „Ed^ neklausīja ne šo, ne to. Viņam bija pašam sava niķu pilna galva...I Kad ļaudis Edžu apbrīnoja kā skaistu runci, viļ^ glaudās, kūkumu izcēlis. Glaimi, apbrīnošana un uzslava viņam patika. Nu Jāj kam tad tas nepatīk? Spalva viņam bija spīdīga un gluda. Augums liels Un gaita iznesīga. i»ēc izskata īsts runču ķēniņš. Uzvedība gan nebija tāda kā ķēniņam" (14., 15. 1p.). Niķības un neuzvedības dēļ Edžus zaudē savas „ķēniņa dienas" pie.skolotājas,.nokļūst pie pastnieka,: tad pie svešiem , ļaudīm, bet. arī tie viņti ilgi nepatur. Te nu tiešām vietā jautājums: „Vai tad labi uzvesties ir tik grūti?" (16. Ip.); Ģaŗākš, bet ne tik dēkains ir stāsts par Minnītes meitu Ēduli, kūŗai Namelīšu Anna māca ,,cirkus trikus". Ēduliš ir • mīlīgs kaķis,\ kas pacieš pat Dūjas (pieradināta baloža) „des-potismu", tādēļ žēl, ka ņem tik nelāgu galu: viņu atrod kartupeļu laukā nošautu. Laikam kāds mednieks noturējis par zaķi ^^^tāstā netrūkst arī peļu un žurku, un par tām Aizsila. Zīlīte stāsta a;tjautīgi — kā savas pasit-kās: „Man nav bail no pelēm kā Pratinu Marijai, kas, pankūkas cepot, ieraudzījusi peli virtuvē un tā pārbijušies ņo peles kā no kādas meža cūkas, vai lāča, vai vilka. Marija bailēs uzlēkusi uz krēsla un tur tupējusi visu lai ku, kamēr izcepusi: pankūkas' (20. Ip). Bet no žurkām gan jau nā skolotāja baidījusies! „Bija vasaras skola. Bērni sēd solos un raksta. No garderobes iznāk vle na žurka. Aiz viņas otra, treša un ceturtā. Iesaucos: „žurkas!" un uzlēcu už krēsla. No krēsla uz galda." (27. Ip.).
Aizsila Zilītt raits un glezn da un diezgan-teikuma gan.' ..Klētsaugšā, lie viņa bija ietai Ip.)-. Vai lizdas kaķi netaisa ini na mazais iei skaita. Ja Otto atkārtoti pārmc tās grāmatas i iespieduma kļū lētāji šoreiz bū Kaut nu „Mi vienreizējs Ižņi noteikti autobi gan atstāstītāji Ja — cita \'arē Aizsila Zīlīte? T lai viņa saraks savu mūžu. AIzj gadus ^Ijijusi b( un ar savām "gr gad. Ari dzivnie ķu mīļotāja'un tagad. CirSmat; būtu visai inter Jo vai tad nu nieki bija ml Gan jau bija ,.Edži'M ,
Stāstu par M niem der izlasi jauniešiem,, be jiem, kuriem s Gojušās. Jo sev izlasīt visiem' redzējuši dzīvu žurkas, žēl, ku tikai 500' eksoi
(51. turpinājums)
^ Mēs Inesi pieņēmām tāpēc, ka mun jās bērna. Mēs gribējām savai dzīvei sati gribējām, lai mūsu laulība pārvērstos par Mēs gribējām bērnā but atkal jauni.
Brunis neticīgi grozīja galvu. — Viss jau var būt. Bet vai tadj kad mums šiem savs, mēs spēsim pret abiem Izturētie di? Man liekas, mēs vienmēr saskatīsim a mūsu bērns un adoptētais. Nekad.
Ērika to izteica tik nopietnā pirllecībfi Brunis apklusa. Viņš nebija pilnīgi pārliec sievai taisnība, bet no otras puses — ej, vieši dažās lietās gudrāki.
♦ ♦
Kopš kopīgā gājiena pie. Ilgas, Bin daudz kas bija, pārvērties. Arēji viss bil cam^ Uldis un Monika viens pret otru iztui pat pieklājīgi un laipni kā parasti, un arī kārtībā nekādu pārgrozību nemanīja, bet pieklājības bija manāms saspīlējums. Da žāk nekā agrāk tie apvainojās par otra āt mestUj neapdomātu vārdu un bieži vien^ apslēptus dzeloņus, kur otrs tādus nemj domājis ieaust.
64