S UTOJl AMEEIIA  «^«Sdieasli, 1» g.     novembris, a tt-ss.
Latviešu nedēļas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kā daudzi apzīmēja Amerikas latviešu apvienī-. bas Latvijas dibināšanas 50 gadu atcerei veltīto kongresu ar ta atsevišķajiem sarīkojumiem, nu jau pieder pagāntei, bet par kongresā pārrunātajiem tematiemj ieteikumiem» lēmumiem un nākotnes nodomiem vēl ilgi debatēs tautieši, kā mēdz sacīt, no krasta līdz krastam. Ir svarīgi, ka šo Latvijas jubilejai veltīto latviešu organizāciju pārstāvju sanāksmi, ■kuru mēdz ari dēvēt par ASV latviešu parlamentu, tik ātri neaiz-mirst. Kaut jubilejas kongress daudz: kavējās pie reprezentātav vāmun ceremoniālām izdarībāmj tomēr atlika arī laiks praktisko problēmu aplūkošanai, n^otnēs ieceru iezīmēšanai un plašām, vispusīgām debatēm.
No jautājumiem, kuriem kongress veltīja visvairāk laika savas darba sēdēs, gribu pieminēt divus, manuprāt vissvarigākos, kas vēl atrodas ieceres stadijā. Pirmie visai spēcīgi pauž mūsu nacionālo sparu darboties savas tautas labā,- lai Latvijas vārdu un, traģisko likteni arvien par jau^ nu atgādinātu visām brivajām .tautām pasaulē. Otifs pauž gribu latviešu trimdā iesākto darbu* saglabāt un pēc iespējas pilnīgu nodot nākamai paaudzei. Nav ideālāku mērķu un svētāka pienā-l kuma trimdiniekiem par i-abiem niinētajiem, lai kurā zeme tie vadītu ieilgušos svešniecības gadus. Lielus inērķus un cēlas ieceres ti-ķai tad spēsim, mērķtiecīgi realizēt mūsu . interešu labā, ja tās ietversim praktiskā, lietišķā; formā, izmantojot dotos apstākļus mūsu labā un vadoties no mūsu Tloībā esošajiem līdzekļiem, lai. par tiem iegūtu maksimāli labākos rezultātus.
1967. gadā ALAS kongress nolēma Latvijas dibināšanas 50. atceres, gadā sūtīt uz Dienvidamerir kas, Āzijas un Āfrikas valstīm latviešu delegācijas, kuras paustu traģisko Latvijas likteni un censtos apmeklēto valstu vadītājos gūt atbalstu Latvijas un pārējo Baltijas valstu brīvības centieniem, ja kādreiz mūsu probiē-mas skartu Apvienotajās nācijās vai citos pasaules forumos. 1967. gada ALAs kongress, neiedziļinoties rūpīgāk izteiktajos ierosinājumos, nolēma, ka šādu delegāciju sūtīšana izkārtojama ALAs valdei.
Par šo jautājumu daudz rakstīts miisu presē un diskutēts organizāciju sanāksmēs, ieskaitot ALAs valdes sēdes. Tautiešu vairākuma domas nosvērušās par to, ka šādas delegācijas visai maz ,. pakalpos, jo sevišķi ievērojot faktu, ka par šādu propagandas braucienu jāizdod 20.000 dol. Par spāti ■ tam, ALAs valde no šī plā^ na nedri[kstēja atteikties, jo to bija uzdevis kongress, kuram, valde atbildīga par lēmumu īstenošanu. Aizvadītajos vasarās un rudens mēnešos rakstāts vairāku valstu valdībām, vai tās-būtu lab-
gātieni, l)ēt 19, bāidīda^ atklās ti pāradīt šāvu n^^ nep6pulā;r6 projektu, hd balsošanas'atturējās.;-
: Tā ALAs valde nu otru f^M sā-ņēļriusi kongresa ļēmuinu, kiiŗii šoreiz lizi^ieduši 52 delegāti> iespējami ātri realizēt šim plānam paredzētos: aŌiM)0 doĻ, par spiti fakbni, ka vēl nav : atsaukusies nevieiia valsfeSi, kas mūsu delegā-: ciju vēlētos piiBņemt.:^^^^^ gresā piedalījās 91 delegāts,- balsojuma laikā par šo svarigo^^^^^^^ tājiuriu sēdes telpa atradās tikai 73 delegāti... Ir grūti saprasti vai ALAs valde nav pietieka informējuši kongress delegātus liii to pārstāvēta organiz^^^ par tebhniskajāņi ^grūtībģim, kā-^dās radušās,- meklējot iespējās delegāciju sūkšEmāi, jā 52 sabied-ribas pārstāvji^ cenu pastāv, kā delegācijas tomēr jāsūta. Jāapbrino ari šo 52 delegā-gācīju sūtīšanas jautājums jau! tu enerģija ar visu varu lauzties kļuvis nepopulārs plašākajā sa-ļ vaļējās durvīs, neizprotot lietas biedrībā, kongresa  delegāti no- būtiskos apstākļus, balsojumā par to nodeva 52 bal-ļ  Ka mūsu tautas  centieni pēc sis, pretim balsojot tikai 2 dele- brīvības   palaikam jāatgādina
vēlīgas latviešu delegācijas pieņemšanai. Ir saprotams, ka ALAs pārstāvji nevar ierasties kādā valstī, M tūristi un prasīt vizīti pie valdības galvas, lai runātu par Latvijas problēmām, šādam braucienam jānotiek diplomātiskajā kārtībā: jāpieteic delegācija, jāsagaida labvēlīga atbilde un tikai tad savstarpēji sarur^taja laikā delegācija var doties ceļā.. Diemžēl, no valstīm, kurām rak-. stīts delegācijas lietā, līdz šim vēl nav saņemtas piekrišanas atbildes. Kādreiz uz tām nākas gaidīt il^i. Kādreiz atbildes nekad ne-se^gaida. Diplomātijā neatbildēsār na nozīmē nevēlēšanos par attiecīgo lietu runāt.
Tikko aizvadītajā ALAs kongresā Vašingtonā Oglegaciju sūtīšana atkal bija darba sekā par šo jautājumu debatēja
un
vairāk nekā par. ālām problēmām.
citām Kaut
aktu-dele-
mums draudsīgajim pretkomū^ nistiskajām valstīm ir skaidra, pati par sevi saprotama lieta. Tas noteikti jādara, un tas ir viens no mūsu trimdas dsāves galvenajiem uzdevumiem. Bet nekādā gadījumā par tik dārgu cenu, vienā braucienā izšķiežot 20.000 dol, ja rastos valstis, kuras mūsu delegāciju vēlētos pieņemt. Latviešu vadošajām organizācijām nepārtraukti jāinformē draudzīgo valstu valdības par mūsu tautas dāvi dzimtenē un par mūsu darbu un mērķiem trimdā. Vienreizējs apmeklējums pie dažu valstu valdībām, par kuru draudzīgu noskaņojumu pret mums vēl paši neesam. skaidribā,; nelsā, nedos: Ir gan nepieciešams, ka dr-audzigo valstu valdības locekļus apmeklē to mūsu organizāciju pārstāvji, kuri jau gadiem dzīvo attiecīgajās zemēs un atrodas pastāvīgā kontaktā ar vietējiem politiķiem.
Attiecīgo valstu valdības locekļiem nav svarīgi, vai par Latvijas likteni viņus informē Bri-vās pajsaules latviešu apvienības priekšsēdis, bijušais Latvijas ministrs, kāds jauns politisko tiesi bu doktors vai augstāks garidz-nieks» kas.runātu visas latviešu trimdas saimes vārdā. Tiem, kuriem mūsu liktenis ir tuvs, nav vajadziTgs augstas instances yadl-
mja personīgs kontakts, t®l pilnīgi pietiek ar vietējo latviešu organizācija darbinieku apmeklējumu. Bet to valstu valdības, kurās mūsu'tautas likteni nevēlas vai ari nespēj saprast, nekāds apmeklējums nepārliecinās, lai cik ieispaadīgs latviešu sabiedriskais darbinieks tās informētu.
Mums jānostiprina draudzība ar tām valstām un tautām, kuras mums tuvas pēc būtības un gara. še var minēt Vāciju. Meklēt jaunus līdzjūtības apliecinātājus mūsu tautas traģēdijai un iespējamos palīgus Dienvidamerikā un bijušajās koloniju zemēs Āzijā un Āfrikā, tur stāstot, ka mēs, mazā tauta pie Baltijas jūras, pirms 2i8 gadiem, komunisma nomākta, zaudējām brivību, būtu tas pats, kas tikko neatkarību ieguvušas zemes ļaudīm stāstīt par krusta kariem vai teitoņu cīņām. Bez tam lielākā ūaļZ: ņo bijušajām koloniālajām zemēm, kuras ieguvušas neatkarību, jau ir draudzīgas pasaules komunismam —vval nu pret Maskavu, vai ari Pekingu.
Ko darit ar sakedribas saziedotajiem 20.000 dol., kuri atrodas uz ārzemēm sūtāmo delegāciju fondā? Izlietosim tos regulāras informācijas brošūras piesūtlšar nai demokrātiskajām rietumu orientācijas valstīm gadu pēc gada. Raudzīsimifes/ lai mūsu sabiedriskas dzīves vadītājiem būtu pastāvīgs kontakts ar attiecīgo valstu politiķiem^ zinātnie-
LATVIJA
89. N-
1888. OĀDA 6.
GAbVBNfi REDAKCIJĀ mmmo
AtbOdlsfiSs redatrton ~ mOčā VinSds. Blvd. Torooto 4, Oai; tUr »l-4«8:
lekdlie&s rodAkSoīs • BMm NositSs 1185 Vtotom Parīc Ave., Apt     Scasrirarougli, Ont; tālr; ISO—m^;
ŖmAKCm EIROPA:
Vācijā - S»auls štiante, 44 MUn8ter/Wc8tf.. V«Ja mmm Str.l9 Redftkdjei tiesības manuskriptus pie vajadzības Isinlt. Ne-izUetotos nvuiuskriptus oeuzslabS, bet U2 vēlSšanōa saU at-pakia}, Ja pierleBota pastmarka (Kanādā) vai staiptautiskals pasta fiiupons (citās aornēs). Ar aut(»a vārdu vai InioUļlem paraicstltE^os rakstos izteiktSs domas ir rakstītāja penonlKs īssK&ts un ne katrā gadījumi atbilst ari redakcijas viedoklim,
AtHHļēSaoae fsakm ASV un Kanādā - par mineai f 130;
3 m&D. 6 nrfin. ĶĶJBO; par gadu $16.00 Atsevišķa numura cena 20 centu;
^MdiolSjumiu siu&bsa:. sludinājumu daļā 9 2.10, bet tekstā
$4,20 - Ķm par 1 ooUas slejas ieipu.
kiem m saimnieciskās dzīves kārtotājiem. Ja AiLAs valde būtu līdzīgā garā un plašāk informējusi kongresu, tad, liekas, 82 delegāciju sūtīšanas atbalstītāju vietā bīitu^ijuši tikai nedaudzi, bet ALAs valde būtu atbrivota no \iz^ spietā nereālā lēmuma un vārē-
tu izlietot šai vajad^ai paredzētos līdzekļus daudz selui^gākai un mērķtiecīgākai mūsu centienu propagandēšanai ārzemēs. -i.
Otrs lēmums, kuru pieņēma Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres kongresā, liekas tikpat-maz (Nobeigums 6. Ipp.)
lasītāju vēstules
Indra Ŗiesnere, pārstāvoli gavu mācības iestādi — Applewood Heights vidusskolu, sacensībā ar Misisaugas pārējo 10 vidusskolu izraudzītajām daiļākajām un piemērotākajām skolniecēm, ievēlēta pār Miss UNIGEF Misisaugas distrlktā. Sasikojums notika Hurona parka a^tpūtas centrā 26. oktobri. Minētās Apvienoto nāciju palīdsōbas organizācijas jauna i,Miss" apmeklē 12. klasi un ar saviem 17 gadiem ir visai aktīva skolas sabiedriskajā davē. Par Indras popularitāti liecina ari viņas vecākās „urrā saucējas" (Senior Cheerleader) goda amats svarīgas vidusskolas sporta sacensībās. ^ Foto: JAK
MUMS ZUDUŠIE ' DIVI SINATI
Domāju, ka mums, trimdiniekiem, ir pienākums godbijībā atcerēties tos aizgājušos, kas ar savu spēku un spēju robežās bagātinājuši tagadējo literatūru. Lik" teņa spēle, ka pie tādiem piede^ rēja ari vienādie uzvardhieki, bet dažādās ASV malās mītošie Si-nāti. Pirmais ir Dr, r; Sināts, kas dzīvoja Tenesijā, otrs — nesen mūžībā aizsauktais' karavīrs un dzejnieks Eduards Sināts, kas dzīvoja Berkelejā, Ķalifomijā.
Esmu dzirdējis kā ārsta priekšnesumu, tā lasījis r. Sināta publicēto nelielo, bet dabas draugiein un medniekiem interesanto grāmatiņu ,iKad;d'ežš mostas", kuru sarakstījis ne jau kādā sacensībā ar agr. Zītaru, medniecības lietprati (tagad : Austrālijā), bet kā medību nūļotājs, tēlojot paša pieredzi zaļajā dabas valstībā. Lasītājiem, droši vien, vēl būs atmiņā komiskais, kad medņa dzies: mas intervallar izmantošanai ārsts jau mājās ar aprautiem, nedaudziem soļiem vingrinājās, dzi vesbiedrē radot aizdomas par savu garīgo veselību.".. Dzīvodams tuvu slavenajai Ploridai, Dr. r. Sināts bija iegādājies zemes ga balu vasarnīcas celšanai. Traucētāju krūmu promdabūšanai viņš pats bija pielicis rokas, aizmirstot, ka, fiziskā darbā nepieradušam, tas var būt liktenīgi. Un tā arī notika...
Dzejnieks Ed. Sināts jau Latvijā no dienesta brivajā laikā dzejoja un paguva izdot Tmazāka apmēra grāmatiņas. Arī ASV
viņš turpināja dzīt iemīļoto vagu, izdodot pāris grāmatiņu. Viņš ieguva vāidu un uzmanību, tādēļ iekļuva ari bibgrafiju kopojumā «Pašportreti" (l&es. g.!). Gribu te tikai pieskarties viņā ipienesumam tematikas ziņā, proti, ar neparasto vielu ~ zemes tricēm. Latvijā no tām bijām par sargāti, bet ne tā, esot izkaisītiem svešumā kā Austrālijā, tā Dienvidamerikā, ASV un dažās joslās ari Kanādā. No nelaiķa krājuma „Saules un ēnu dārzos" atrodamā dzejoļa„Zemes trīce" lai še sniegtas dažas vārsmas: «Apakšzemes, spēcīgs grūdiens,/ Sadreb nama stāvi,/ Zemes baiļu trisās šķembas,/ Jumta ķie-ģels atnes nāvi./ &o otrs jau stiprāks grūdiens,/ Sagrūst, deg jau nami,/ Ielās kņada. Skrien bez mērķa/ Ļaudis vaidēdami."
J. Mierkalns, ĪJnkolnā
KOPŠ KURA LAIKA „WALTER»? Grimsbijas laikrakstā „Inde« pendent" 10. septembra numurā bija ievietota Valža Tetera gleznas reprodukcija, kura šāgada pirmajā pusē rotāja arī «Latvija Amerikā" pirmo lappusi. Zem tās (brivā tulkojumā) bija lasāms: „šis ir atspoguļojums, ziemas ai-
nava, kuru gleznojis Valdis Teteris, viens no māksliniekiem, kas piedalīsies Grimsbijas loi. mākslas festivālā 14. septembri; Dzimis Latvijā, V. Teteris studējis mākslu Latvijas universitātes Rīgā architektūras fakultātē un Darmštates universitātē Vācijā. Viņš ieradās Kanādā 1951. gadā un devis vairākas patstāvīgas (one man) izstādes. Viņa gleznas nodotas komisijā vairākās Torōnto mākslas galerijās, ari Mohtrealā uii Okvillē! Augšā redzamā viņa gleznas reprodukcija uzņemta aii 1968. gada Ziemsvētku kari;īšu sērijā^ kuru izsūtīs uz visām pasaules  valstīm, kurās dzīvo latvieši."
Nopratu, ka fioiņātas Ziemsvētku kartītes, kuras katru gadu izdod Kanādas DV. Tādēļ ar interesi gaidīji! to parādīšanos tirgū. Tagad tas noticis. Un patiešām, to vidū ir arī Valža Tetera Grimsbijas laikrakstā parādītā reprodukcija. Tikai — kanādiešu laikraksts rakstīja „Valdis Teteris", bet zem DV izdotās kartītes lasāms, ka. gleznotāja vārds ir „Walter Teteris". Kā tas iespējams? Pazīstu Valdi Teteri personīgi, tādēļ zinu, kā viņš nekad nav savu latvietību, slēpis, tieši otrādi centies uzsvērt. Tādēļ grūti ticēt, ka viņš tieši latviešiem domātā kartītē vēlējies «maskēties", ne vien mainot priekšvārdu, bet jauno lietojot pat angliskā rakstībā xm bez lat-
viskās galotnes ! Kā šī „metamo?. foze" izskaidrojama ?
j. k., Toronto Redakcijas piezīme: Valdis Teteris joprojām ir un paliek Vai-dis. Kļūme būs kaut kur radusies paviršības rezultātā kartīšu izgar tavoSanas procesa.
patīkams .PĀRSTEIGUMS Bija patīkams pārsteigums „Latvija Amerikā" 23. oktobra numurā lasīt par latviešu delegācijas apciemojumu pie asv arodbiedrību apvienības (ah#-cio) prezidenta Džordža Mnija Vašingtonā, pasniedzcM; Latvijas 50 gadu atzinības medaļu m ar; to pateicoties par atbalstu cīņā pret komunismu.
šis notikums, šķiet, liecina, ka latviešu centiĀlās organizācijas mainījušas savu līdz šim konservatīvo noslieci un atzinušas organizēto strādnieku un to vadītāju spējas un nozīmi kā iekšpolitikā; tā ari ārpolitiskajā laukā. Pēc daudziem gadiem ar to beidzot pagriezts laika rats vesela gara virzienā un atmests skeptiķu uzskats vpaT organizētajiem strādniekiem. Tas dod ari man gaa-darljumu kā arodbiedrības darbiniekam strādāt un cīnīties strādniecības labā, jo brivibas princips ir rakstīts visos arodbiedrību parakstītajos līgumos kā darba, tā politikas laukā. ;
K. K. Zenaitis, Toronte
(57, turpinājums)
Francijas izglītilbas ministrs atklāj izstādi Atklājot izstādi, Francijai izglītības un mākslas ministrs teica runu, ko (turpat vai vārdu pa vārdam atreferēja l)eļģii laikraksts Infoi^n'ateur de Bruxelle3 (30.1 1939.):
„Latvija ir viena no vēsturiski jaunajām zemēm, ļoti veca ar savu ģēniju, tā tikai Kopš neilga laika pa-•rādījusies: uz Eiropas kartesy bet savu iedzīvotāju^s^^^^^ dīs'tā pastāvējusi arvien. Viņai bija sava raksturīga vide, pagātne, savajeģenda, sava dziesma, sava varo-'.nība, — īsi, viss; kas veido tautu un visu to, kam ir tiesības izveidoties valstī. Šīs tiesības latviešu mākslinieki šeit lieliski parādījuši, atklājot nuimsj kādā veidā izsakās viena no izcilajām baltu tautām, kas tik bagiļtas ar ,sa\^i oriģinālo un krāšņo folkloru un kās tai pašā laikā prot ar tādu apbrīnojamu autoritāti runāt arī eiropisko valodu.
• ; to jūtam, dziļi spēki, kurus glabā teik-
smamo''mežu slepus enerģija. Kāda stīga allaž ir gatava ietrisēties atbildei uz šo svešatnējo un ilgu pilno Ziemeļu saucienu. Hēs tad nu būtu pārsteigti, ja mākslinieki, kas dzimuši šais pievilcīgajās zemēs, mums neatnestu poēzijas kairo aromātu. : Mēs apmeklējām šo izstādi, būdami droši, ka te ieelposim, ka te atradīsim kaut ko pirmatnēju (tarou-clie) un spēka pilnu. Bet mūsu tīksme pieaug, atklā-; jot'tajā ārkārtēju franču modernās mākslas nemiera ;uii tikumu pazi^ani Un ne be sava likumīga lepnuma mēs redzam parādāmies līdz pašiem Baltijas kras-
tiem šī panākuma atspulgu, kas pievilkusi Parīzei tik daudz jaunu mākslinieku no visām pasaules zemēm.
Man tomēr jāsaka;: ja latviešu mākslinieki piedalījušies šai plašajā un pārdrošajā kustībā, ko sauc par dzīvo mākslu, viņi tajā ienesuši spēku, vaļsirdību un noskaņas, kas piemīt tieši viņu rasei un kas nāk no viņu klimata. Var apgalvot, ka te ir sava oriģinalitāte, kas izstādei piešķir sevišķu vērtību un pat it kā sevišķu skanīgumu (sonorite).
novēlu laimes māksliniekiem, kas ikviens pēe sava īpatā temperamenta sekmējuši francu-latvju draudzības manifestācijas spožumu. Es apsveicu organizētājus-Dr. Gihteru un prof. Sveicu, kas var būt lepni, ka spēj mūsu vidū pārstāvēt brīvu im apgarota tautu, un es lūdzu nodot Kārlim Ulmaņa kungam, kas vada tās likteņus. Republikas valdības atzinīgu godbijību."
Latvijas sūtņa pateicības vārdi '     Pēc pieklājības aplausiem Latvijas sūtnis Gim vaids pateicās ministram:
„Es: jums sirsnīgi pateicos, ministra kungs, ka jums labpaticis atklāt šo latviešu izstādi, un esmu jums ļoti pateicīgs par laipnajiem un labvēlīgajiem vārdiem, kurus veltījāt manai zemei un mūsu mākslai.'
Es tanī pašā laikā izsaku godbijīgu pateicību' Francijas valsts galvām, kuram labpaticis piešķirt savu augsto aizbildniecību šai izstādei, tāpat arī citām izcilām franču personībām,; kas neatteicās piedalītik Goda komitejā.*) *) Goda: komiteja Francijā sastādījās no Francijas ārlie-
tu ministra, izglītības ministra. Pola Bastida, bijušā ministra un Pranķo-baltiešu centrālās komitejas priekšsēža, Francijas mākslas ģenerāldirektora. Nacionālo muzeju direktora un prof. Anri Ozēra (Hau^ ser)v InteUektualās franču-latviešu tuvināšai^ komitejas priekšsēža un Latvijas sūtņa Francijā. Izglītības ministrija, parādot mums savu viesmi^ lību šeit, pašā^ Parīzes sirdī, un visādi veicinot mūsu ^ pasākuma īstenošanu, ir lielā mērā tiesīga uz mūsu atzinību. Es arī dzīvi pateicos Nacionālās bibliotēkas ģenerāladministrātora kungam, kuram labpatika mums aizdot tik vērtīgu dokumentu. Un kā lai es atrodu pietiekami daiļrunīgus vārdus, lai cildinātu šī muzeja konservatora, mana drauga AndrēDezaruā (Dezarrois) ■ nopelnus, kura labvēlīgais un lojālais gars, dziļā modernās mākslas pazīšana un nenogurdināmā aktivitāte mums^ bijušas tik vērtīgs atbalsts.
Brīdi, kad šī izstāde atver savas durvis, lai man būtu atļauts ar gandarījumu atzīmēt, ka pēc dažām nedēļām Rīgā atklās tādu modernās franču mākslas izstādi. Par šo gara vērtību apmaiņu, kas tuvina nācijas, var tikai priecāties.
Tā ir pirmā reize; ka modernās latviešu mākslas ansamblis nostājas parīziešu publikas priekšā, kurai tik liela pieredze mākslas lietās un kura, tik viesmīlīga ārzemju civilizācijas manifestācijām. IMani tautieši, sūtot ar sajūsmu savus darbus, uz Parīzi — miermīlīgo cīņu arēnu un nemaldīgo areopagu*) — labi apzinās šīs pārbaudes svarīgumu. Cerēsim, ka Jūsu spriedums par tiem būs labvēlīgs.
Latviešu modernā māksla, protams, tikusi Rietumeiropas inākslas ietekmēta: tie ir galvenā kārtā franču gleznotāji, modernās skolas neapstrīdētie meistari, kas devuši mūsu māksliniekiem impulsu, mācību, par kuru mēs varam būt tikai apmierināti. Dau-
; *) Atēnu augstākā tiesa; ^Areopags, ar saviem taisniem, viediem spriedumiem guva tādu slavu,: ka ar to vēl šodien apzīmē augstu, objektīvu, taisnu un suverēnu spriedēju koUektlvu. Tas bija runātājs atjautigs kompliments Parīzes mMas kritiķiem.;
dzi no mūsu jaunajiem māksliniekiem nākuši mācīties Parīzē. Taču jūs-atradīsit mūsu gleznotāju darbos^ nacionālu elementu, "īpatu līniju un krāsu ritmu, kas pieder viņiem un kas atšķir viņu mākslu no kaimiņtautu mākslas.
Lai ati^^ atpakaļ tuvāk šīs straumes avotiem, mums licies lieti pievienot modernajai glezniecībai un-skulptūrai ievērojamu senās tailtas mākslas priekšmetu kollekciju, ko aizdevis Rīgas vēsturiskais muzejs. Tā ir sava veida, tautas mākslas paplašinājumg, ko kopā ar pārējām Baltijas valstīm rīkoja Trokade-ro muzejā 1935. gadā. Šie anonīmie, pašas tautas gara radītie darbi jums parādīs, ka latvju nācija, paif spīti visām ārzemju virskundzības mijām, saglabājusi neskartu savu nacionālo māksliniecisko mantojumu; par laimi politiskās neatkarības zaudēšanai svešām virskundzībām nekad nav sekojis latvju tautas kultūras neatkarības sabrukums.
Beigās, vēsturisku dokumentu izlase atgādina ap-meMētājam, ka latvju zemes attieksmes ar Franciju bijuša» ļoti senas, senākas nekā to parasti domā.
Atļaujiet man, ministra kungs, izteikt ceribu, ika šī izstāde gūs panākumus un ka tā tādā veidā veicinās tautu tuvināšanos, uzdevums, kas ir svarīgāks nekā jebkad.» I
Staltais sūtnis nevainojamā franču valodā teica šo runu, par kuras toni un pacēlumu varētu lepoties kaut lielvalsts vēstnieks, še tā tulkota in eztenso, ne tikai lai atmodinātu ari šb apklusušo balsi, bet lai pēc tris gadu desmitiem izteiktu pateicību Latvijas oficiā-lajam pārstāvim, Latvijas mākslas izstādei ceļu līdzinot un to tik cienīgi pārstāvot.
Izstādes oficiālais nosaukums bija Sxposition d'Art republikas prezidenta un Latvijas valsts prezidenta goda aizsardzībā,' ar to bija>oficiāU atklāta. Lsstādei vajadzējailgt līdz februāra beigām, bet to uz publikas pieprasījuma nācās pagarināt līdz marta vidum.-No-tikums, kam būs grūti sameklēt precedentu.
H^kstnieku cēlienā Milvokos Latviešu preses bic( tiņu sakarā ar ņule piešķirto Kul turas fonda balvu | Semdega, Viktors Irbe, Alfrēds - Vinžels un Elza
Izdevušas Preses
ōikagas-Milvoku preses kopas sarīkojumā, bet vietējo preses ļaužu un rakstnieku praktiskajā izkārtojumā Mllvokos 26. un 27. oktobri notika visai plaša apmē^ ra Preses dienas, piedaloties viesiem no Ņujorkas, Toronto un Milvoklein tuvākajām latviešu kolonijām un dzpelnoties laJbu atsaucību vietējā- latviešu sabiedrībā.  , .j.
Labi izdevušās Preses dienas 26. oktobra priekšpusdienā sākās ar gleznotāja un dzejnieka Voldemāra Avena gleznu izstādes atklā-
■ šanu, kas bija skatāma abas dienas un pulcināja labu apmeklētā-, ju skaitu, kaut atklāšanas brīdī ieradušies bija tikai pārdesmit. Izstādi atklāja Dr. A. Karps, referātā pakavējoties pie abstrak tSa mākslas (probļ§m5m, paķbi* atre skatljuftiīt' mažSk'^pie paša mākslinieka un viņa dai<biem. Pie
' zīmējams, ka šai skatē, tomēr ne bija tikai abstrakti darbi, bet tā vairāk rādīja mākslinieka attīsti bas šķērsgriezumu:
Gan bez oficiālas atklāšanas bet tāpat abas dienas interesent varēja iepazīties ārī ar latviešu preses vēstures skati, kuru, iz mantojot o. Akmentiņa atsūtītos, galvenokārt j. Zīberga fonda materiālus, bija iekārtojis .E.Pe-niķis.
īsā internā sanāksmē pulcējās ari Milvokos sabraukušie Latvieša preses biedrības bledr centrālās valdes pr-Ža y. ītbes vadībā pārrunājot aktuālos dar
bības ja\itļājumus. mēju'par nākotnes nadas kopas pr-ceļ un čikagaS'Mllvokļ K. Ķezbers snie par savu kopu d:iļ viedokli dažos j£ nālcsmes dalībnieki rālās valdes lecei ama biedrības biļ Vārds" izdošana, dabīgi, ka tieši pr(ļ rakstniekiem na^ žurnāla. Vienojās, etens iznāks četi'] pušu apmērā, taji oģlskus, profesior rakstus, kā ari darbības chroi spiešanu bez maksļ ;a apgāda Ipašniel Biļetena atblldlgoj ^lausaeft tetaudzt db  un- 'maW priekšdarbus, ma, ka jaunu blļ nopietnāk; levē^roļ kācija. Sanāksmj atzina, ka noteikļ ses darbinieku k| rētu notikt n&kl
jorkā vai tās tu\
Sādakon^resE jo spilgti -apUecļ publiskās pāri problēmām, kuŗļ par apskatāmaji ievadīja Dauga\ raksta redaktors kuslju paneli "p^ Karps, Dr. V.
(55. turpinājudis)
— Betkāpēc?! — sekretārs neatlaidās, gājušajā reizē vēl viss bija kārtībā, un ar stākļit Kam mājās nav apstākļi?
— Es neminēju mājas apstākļus, — Gri paskatījās sekretārā. Mani mājas apstāl mām kārtām, ir pilnīgā l^rtlbā, bet otrām
tā ir mana privātā dzlve> par ko neviei daļas. Apstākļi, kas mani spiež šo solī spert,! visam citas dabas.
— Es jau nekā . . . sekretārs ierāvās, bēju jau nekā ļauna ...
— Griezes kungs, — Kalnups teica, — jļ reizi sakāt, ka mēs jau ilgus gadus esam juši kopā. Tas mums dod arī zināmas tiesibž cik mēģināt nojaust, kas ir jūsu aiziešanas it Ja tam pamatā kādi pārpratumi kopigajl
bā... • •■ • ... .J
— Nēl — Grieze iesaucām. — Ne mazākoļ
—... tad tos varētu noskaidrot, — Kalm ļāva teikumu pārtraukt. — Jūs sakāt, ķa.nļ bi. Tad tas atkrīt. Ja tā ir jūsu veselība, tad niriāt par jūsu aiziešanu uz zināmu laiku nājumā.
Runājot Kalnups skatījās Griezē, un vii kās, ka ar atvaļinājuma domu atradis par(
0'