_____*wiee weekly by th'e Ļatvian Relķf ,
SocJety of Canada, „BangBvas. Vansfi'^^ Business Office: 491 CJoHegēSt.,
Toronto 4, Ontario, Canada -^-V-. felepliones: 921—7121; 465—7902
Bditor-in-Chief: AliPRĒBS VU^EDS v . . United States Ēditoml Opces: NewYork:ī!aitor —V^-mBil. , •. 4035 Rombonts Ave., Bronx N.Y; 10466, U.Š.A. Chicago: Editor^-U 1«"'MAN®, • 5524 N, Luna Ave.^ {3hicaģo, ĪU^
U.S.A.
SATUEOAT, NOVEMBER 9, 1968,,:
E R _J__K Ā
; ' k NRS SESTDIENA, 1968. GADA 9. NOVEMBRIS 18. GADS
-----m AS Sra)ND CMSS-MAtt B¥ TH^ P^^^
■ AND'FOR PATMEBIT OF POSTAGE IN CASH ■:^^y.^-:--^-^^^^^^^^^
Isnāk divas reizes nedēļā — tresdionfis im ses^ iienas. Izdevējs — Latviešu aprāpes biedrība Kanādā j^angavas Vanagi*^ ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCBLS R<?dakcija: 126 Broadview Ave., Toronta8 Ont., Canada; tāb. 465—7901 Birojs: 491 CoUege St., Tofonto 4,
Ont., Canada tžlr. 921—7123 Ņujorkas redakcijas vadītājs V. IRBE' 4035 Rombonts Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A. Tālrunis 994—7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: L SĪMANI, 5524 N. Luna Ave., Chicago, Bl. 60630, U,S.A., tālrunis 774-5744
Ar šo,.maldinātāju virsrakstu laikrakstā ;,Th© -Telegram" 4. novembra humiirā bija lasāmas baltiešu' studentu Tofōnto Hart
^House 2. im 3. noyembrī rīkotā simpozija ,,Inside 'J Soviet Re-publics: Ēstonia, 'Ļatvia, Lithu-ania" pirmās atbalsis. īsā, 48 rindu rakstiņā šīs avBses lasītājus ie-paastināja ar sekojošiem ,>fak-tiem'^: 1):Amerikāņu vēsturnieks Lipings Imre ieteic B^lkānii valstīm atmest cerības uz neatkāri-bas. atgūšanu, bet cīri^tiei lai par turētu nacionālo identitāti, jo nav ne mazāko reālo iespēju šīm valstīm jebkad apvie: noties vai kļūt patstāvīgām. 2) Tas. pats. Imre ieteic Bal-. kānu valstīm cīnīties . par ) sa-m eksistenci. 3) Prot Ginsburgs no Kalifo'mijas universitātes no^ rāda, k^ pilnīga' neatkarība ir nereāls sapnisl ko varētu īstenot vienīgi brīnums. Balkāniem jāmācās dzīvot krievu virskundzībā un revolūcijas mēģinājums būtu bīstams, asiņains un traģisks, — Tātad,.divu dienu baltiešu simpozijā runāts vienīgi par Balkānu valstu izredžu trūkumu atkratīties no krievu virskundzības. Lieki piebilsti ka minētajos trīs daļēji pretrunīgajos apgalvojumos, bez tiešām kļūdām, rādīta arī pavisam aplama aina par īstenībā spriesto; Uh šo raksta feauadiešu ķuju latviešu
īssitājf vfsvafrSk'isclerifjušl, clt^, un domāļ^ka tās redakcija izprot baltiešu"' problēmas... (Pēcpusdienas Izdevunjā vismaz -BalkSni; bija-„pa2udUšiV, virsr&ķsts,izmainīts . ar citu — „Baltieiļūi ieteic paturēt etnisko identitāti"; - bet raksts atstāts nepapildināts.)
Varbūl mūsu lasītāji pabrīnīsies, kādēļ ziņojumu par baltiešu studentu lielo darbu, pieminot savas verdzinātās tēvzemes, sār kam af atskaijām, nevis ar sākumu; kā pieklātos; Tas darīts nolūkā izmantot Izdevību ar visai spilgtu piemēru norādīt uz tipisku Toronto kanādiešu preses īpar š!bu: izķert kādu apgalvojumu no kopsakaKi; zināšanu: trūkuma dēļ, vai arī kalpojot zināmai ideoloģijai^ sagrozīt faktus un galveno noklusēt, ja tas neatbilst ideoloģijas putriņai, ar ko mēdz T)a-" ŗot masas. Jācer un jāvēlas, lai simpozija rīkotāji nekayētos paklausīt „Telegram" aicinājumam .cīnīties^ par savu-identitāti',: nereaģējot uz šo maldinošo rakstu ar klusēšanu. Ja nu baltiešu stu denti reiz sākuši kanādiešu iepa zīstināšanu ar savu apspiesto val-problēmām^ tad šī ir lieliska izdevība reiz par visām reizēm paskaidrot šim izdevumam (Eiropas ģeogrāfiju, kā arī atgādināt
iibiiVās preses pienākumus.
Revērsīsimies tagad tam, kas patiesībā tika runātsi un spriests baltiešu studentu simpozijā, lai lasītāji paši v'&retu. atšķirt graudus no pelavām,
Pirmās dienks ievadlekcijā ■ ,,Somu un baltu kultūras ap-^ skats" Oklahomas universitātes profesors Ivars Ivasļjs pavēra in^
. teresantus aspektus Baltijas vial-stu kultūras vēsturē; iesaistot šai jomā ari Somiju. Lektors somu uh baltu attieksmes, politisko izveidošanos un kultūras: pa-
rādības pētījis jau vairāk nekā desmit gadUj pirmoreiz' ar: sa-vām idejām iepazīstinādams igauņu studentu kongresā 1^58. gadā ASV. • - ■ • - '
Profesors Iv^ks atzīst, ka Baltijas telpas četru patstāvīgu: valstu izveidošanās liekama šo tau' tu valodu un. kultūras sarežģītības lēsē. Kaut Somijai ar Igauniju liela valodu radniecība, somi vēstures attīstības gaitā nodibinājuši ciešākus sakarus ar zviedriem, bet' igauņi un latvieši ar rViduseiropu, dominējot vācu ietekmei;. -Lietuva arī nekopa savu radniecību ar Latviju, pavērdamās kaimiņu poļu kultūrai; šī .komplicētā kultūrvēsturiskā aina pamatoti spēj radīt sajukumu zinātniekos, jo prasa iedziļina^ šanos, lai to' pilnībā izprastu. Tādēļ arī prof. Ivasks iestājās par vēlamību jaunajiem akadēmi-ķiem vairāk un nopietnāk pievērsties minētiis> pagaidām atskaitot viņu pašu — «nepētītās zemes" problēmu studijām.
Iztirzājot mūsdienu kultūras parādības Baltijas'valstīs, izrietēja, ka Igaunijas komunisti ir modernās mūzikas avangardā visas Pad. savienības mērogā. Igauni* jas robežu dēļ ar Bomiju; Rietumu kultūras" vēsm&n tur vieglāk iekļūt nekā pārējās Baltijas valstīs, jo igauņieju iespējams; So^-miju apmeklēt. Igauņu kultūras
līdzinājuniā.ar t^'^'di^vidu kaimiņienēm.
Pirmās dienas smaguma punkts bija Ņujorkas sociālo,; pētījumu institūta politisko zinātņu prof^ čr. Ginsburga Baltijas valstu politiskā stāvokļa iztirzājums. Interesants tas' bija ne tai ziņā, ka vēstītu ko jaunu un nezi-namu, bet gan kā kompetenta politisko apstākļu pazinēj£ļ objektīvs un bezkaislīgs vērtējums. Ja pārējo smīpozija' runātājiļ tikpat objektīvajiem spriedumiem skanēja līdz arī sirds vēlmes un neapslāpējamas cerības, tai prof. Ginsburgs, kurš gan nāk no Latvijas, bet nav baltiešu ciln es, piešķīra visam notikumam nepieciešamo . vēsā prāta atsvaru. .
Jāpasvītro prof. Ginsburga norādījums, ka no trim v ] Jaltijas valstīm Latvijā krievu, klātiene, industrializācija un ■ pārkdevina-šanas centieni vissmagāk jūtami, šķiet, ka Maskava ' tieši Latviju izraudzījusi pilnīgai un āt rai sov: jetizācijai. Tomēr Baltijas valstis padomju varasvīriem ir im paliek nemiera jautājums i^n neatrisināta problēma, tādēļ 1 Cremlis tajās ari cenšas„rādīt pasaulei pieņemamu seju". Neredzot politiskā stāvokļa drīzu maiņu šai telpā, profesors domāja, ka baltiešiem aiz dzelzs aizkari nebūtu jāatturas no piedzīšanās politikā, dotajās robežās cenšoties iel^ūt; vadītajos ama;os, pat izvirzīties valdības posteņos, lai eventuāli .iegūtu pārstāv:bu Apvienotajās nācijās. Viņš saredzēja šādā veidā iespēju < baltiešiem darboties savas tautas ] abā, ar laiku panākot vēlamus uslaboju mus Baltijas valstīs. Vaiīāki stu-. denti oponēja, iebilzdami, ka pār stājai AN nebūtu pniktiškas : ./(Nobeigums 4. Ipp.' ^;
]?®teris Grods
Latviešu saimniecisko darbiniek u panākumu skatē Toront()puķii!i m tājus laipni saņēma un pasksddro jumus sniedza Ivete Simona,
JUDtus stendā
Foto: J. Liģers
CĪNĪTĀJUS Jau kuro reizi dzeltē Latvijas ozols, ja vien vēl ceļ savu augumu Daugavas krastos un badīgie āziāti nav to pārvērtuši nažu spalos, jo ļaunā vara deldē arī Latvijas bagātības un skaistumu.
Tā grib iznīcināt ari mūsu novembri, lai latviešu dvēselē vairs nebūtu ne mazākas at-spulgas no lielo dienu.spožuma, lai latvieši justos kā zaudētāji, kuriem nekā vairs nav, pat ne cerību.
Bet ļaunajiem centieniem un centībai to īstenošanā nav un nebūs panākumu. Nav to arī šobrīd, kad jau piecdesmitā gadskārta aizrit kopš dienām, kad mūsu zeme, tinusies dūmos un kara dārdu tricināta, izlauzās brīvības gaismā.
Tas bija vīru laiks; to vīra, kuri apjoza zobenus, lai sapņus pārvērstu īstenībā. Tiem piekrita gala vārds.
Viņu cīņai bija principi un skaidra mērķa apziņa. Ne tirgus, ne patigums, nedz kādi poEtiski vai saimnieciski apsvērumi mudināja šos vīrus ziedoties, bet griba, lai tauta iegūtu brīvību unneatkaribu;
Brīvības cīņu norise, kas saistās ar novembri, pietiekami dokumentēta vēsturē. Vīru laiks tajā iegājis ar lielu. spožumu, vēl lobrid atblāzmodams nezū-gaismu. Kaut okupantu vēsturnieki dzimtenē, viltodanii. vai noklu-sedaini TaBus; 'at"" lieātTāldigTi piepūli cenšas izdzēst mūsu bri labas cīņu pēdas, tas pilnīgi nav izdevies. Vecākajai paaudzei, kura piedalījusies cīņās, komunistu okupanti nespēj nolaupīt nopelnus, padarot notikušās cīņas par nebijušām; Šī paaudze joprojām tur rūpi par to, lai jaunaudzei nezustu priekšstats par cīnītāju veikumiem Latvijas atbrivošanas cl-ņās un gūto slavu.
uzvara
SPECIĀĻRĀKSTS „LATVIJAI AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS
Naktī uz. 6. novembri miljoniem amerikāņu velti gaidīja atbildi uz jautājumu, vai jaunais AS"V prezidents būs republikānis Ričards Niksons,, vai demokrāts Huberts Hamfrijs. iPirmos vēlēšanu rezultātus televīzija, un radio ziņoja tūKt pēc pīkst: 7 vakarā, .bet līdz pat nākošās dienas vēlai pēcpusdienas stundai neviena.-zi-ņu aģentūra vai Itomentātors neiedrošinājās zīlēt viena vai otra kandidāta uzvaru. Skrējienā uz Balto namu abi sāncenši turpat 15 Stundu atradās cieši plecu pie pleca. Tikai uz dažiem mirkļiem, pienākot ziņām no viena vai otra lielāka vēlēšanu apgabala, pāris soļu priekšā izrāvās Niksons ■vai Hanifrijs. Pat brīdī, kad abi skrējēji tuvojās mērķa līnijai, viņu laiks bija vienāds. Tas, protams, neizteicās sekundēs, bet iegūto: balsu skaitā: Niksonam 43''/o, Hamfrijam tikpat.
Paktam, ka Niksons gala rezultāta varēja sev pierakstīt'simtdaļu punktā vairāk nekā Hamfrijs, ir vairāk morāla neka praktiska
nozīme; Lai tādēļ skaidrības labā še atzīmēts, ka ASV prezidentu ļ neīevēl tiešās.vēlēšasiās,<bet prezidenta formālā ievēlēšana piekrīt' t.s. elektoru koUēģijai. Tajā no! 538 visu pavalstu pārstāvētajām balsīm prezidenta amata kandidātam ievēlēšanai nepieciešamas vismaz 270' balsis. Lielākās pavalstīs, elektoru koUēģijā pārstāvētas ar lielāku, bet. mazākās ar mazāku liialsu skaitu. Tā, piemēram, Kalifomijai ir 40 elektoru balsis, bet Nevadai tikai 3. Ķan--didāts, kurš atsevišķajā pavalstī ieguvis .'lielāko balsu skaitu, iegūst visas'šīs pavalsts elektoru balsis. Vai šis elektoru kollēģijas iekārtojums ir novecojies un tādēļ atmetams, par to ir daudz šķēpu lauzts, bet to mainīt var, tikai izdarot: grozījumus ASV konstitūcijai šādā kārtībā jau ievēlēti 36 ASV prezidenti, un šķiet, ka līdz šim amerikāņi šo sistēmu atzinuši par derīgu.
Dramatisko vēlēšanu gala iznākumā, kā pēdējiem noskaidrojoties Ohio, Kalifomijas un Ilino
jas pavalstu rezultātiem, Ričards Niksons ieguva uzvarai nepieciešamo vairākumu 290 balsu elektoru kollēģijā, kamēr Hamfrijs spēja sev nodrošināt 203, bet trešās partijas kandidāts Džordžs VoUess 54 elektoru balsis. Ar to Nikso-nam pavērās ceļš uz Balto namu. Viņu kā 37. ASV prezidentu amatā ievedīs nākošā gada 20. janvārī.
Prezidenta ievēlēšanai, tātad, svarīgs ir tikai elektoru kollēģijas nodrošinātais balsu skaits, šai ziņā Niksons ir tālu priekšā Hamfrijam un VoUesam, b.et skaitļi, kuri rāda, cik vēlētāju balsojuši par Niksonu un Samfriju, liecina, ka šajā sacensībā. Nifcsonam ir vēl ma^ks baigu vairākums nekā nelaiķim prezidentam Kene-dijam, kas ar 112.803 vairāk saņemtām balsīm par ,j)uma tiesu" aizsteidzās < Niksonam priekšā pirms Ķ gadiem notiktjšajās vēlēšanās. Kenedija uzvaru izšķīra Ilinojas pavalsts, elektoru balsu, nodrošināšana.
Vēl paies vairākas dienas, ie-
kām būs oficiāli apstiprināti 5; novembra vēlēšanu rezultāti, bet, šīs rindas rakstot, kad paziņoti rezultāti no 94% vēlēšanu iecirkņiem, par Ričardu Niksonu bija nodotas 29.598,783, bet Hamfriju 29.572.567 balsis. Vietnamā e^ošo amerikāņu karavīru balsis le nav ieskaitītas, šīs balsis būs jāieraksta Ņikspna l^ontā, bet tās skaitlisko attiecību daudz negrozīs.
Hubers Hamfrijs bija viens no pirmajiem, kas tūlīt pēc tam, kad bija noskaidrojusies Ņiksona uzvara, apsveica savu sāncensi un apliecināja gatavību amerikāņu vienotības un labklājības labā atbalstot Jauno prezidentu atbildīgajā darbā. Arī prezidents Lin-dons Džonsons apsveica Niksonu un izteica pārliecību, ka ASV pilsoņi no vēlēšanu kampaņas laikā izšķiltajām pretišķībām pāries uz vienotu miera un sabiedriskās taisnības meklēšanas ceļu. „Es darīšu visu, kas manos spēkos, telegrammā'Niksonam apliecināja Džonsons, „lai atvieglinātu jūsu (Nobeigums 8. Ipp.)
GODINOT
Taču visam uzgūlies nepielūdzamais laiks, gan nedzēsdams pašu šo cīņu nozīmi vai mazinādams to, bet nežēUgi ieķēries šo vīru. mūžos.
Tagad, kad jau 49. reizi pē° dējos gadu desmitos gan vairs tikai mūsu gara acu priekšā nodimd 11. novembra parād® dzimtenē, kurā sajūsminātas un pateicīgas tautas priekšā defilē lāčplēši, regulārā armija un kara invalidi, redzam vairs tikai apmēros mazu viru pulku, kura laiks reiz bijis tik slavens un vienreizējs.
Vēl dzīvie Latvijas brivibas cīņu dalībnieki jau iesoļojuši vismaz gadu septītajā desmitā» cīņu un pārdzīvojumu gurdina-, ti, vēsturisko pārvērtību samocīti, bet galvenais — paši kļūdami savas zemes un brīvības zaudētāji, par kuru tie tik varonīgi cīnījās pirms, piecdesmit gadiem. Tā ir traģislka izjūta un apziņa. Bet tādā jau atroda-m'Ies ikviens, kam* vēl Latvija sii'dī.
Bijušajiem cīmtājiem bieži nevēlamos draugos piestājas ari kāds cits likteņa piemeklējums: aizmirstība un tautas uzmanības apsīkums. Karavīrs tā nekad nav alcis vai prasījis» taču ir loģiski un saprotami, ka viņš gluži dabīgi nonāk tautas apbrīnošanas un teneinājumu lokā, jb kā cīnītājs visvairāk upurS tēvzemei, likdams svam kausos āri savu diflvfbu. '
Dzimtenē vēl stalti paceļa» Brivibas piemineklis ar tā pamatnē iekaltajām cīnītāju grupām. To akmens sejās iecirstie vaibsti latvietim verdzinātajā dzimtenē atgādina to pašu, ko mēs iespējam, dzīvodami brīvībā. Varbūt tas šobridļir viens no veidiem, kā mēs vēl varam-pateikties saviem cīmtājiem^ kuri reiz lielu darija savu laik^ metu un uz kuru pēctečiem mēs^ liekam cerības, ka. tie vajadzības bridi sekos savu tēvu pa-raugamr
Vīru laikam bijuši, daudzii posmi, sākot ar strēlniekiem un beidzot ar leģionāriem; Katrs no tiem mirdzējis savā slavas spožumā; un nav tjjjušii brīži vēsturē, kad latviešu ka=-ŗavīrs nebūtu parādījis ne tikai savu morālo stāju,, bet ari lielu tēvzemes mīlestībili un ne^ ierobežotu gatavību upuriem.
Šobrid mūsu skatienam un gbddevībai lai paveras to viru. laiks, kas aptver tālo un vēsturisko novembri, k^a miglas Mik sala naktīs redzam līgojam veļu laivas Daugavā, Lielupei Gaujā un Melnupē. Veļi izkāpj krastā, atkal un atkal pārsira vietas, kurās atstājuši 'savm asins un dzīvības upuri, cirz^ dami ienaidniekam.
Puse gadsimta jau^ nogrimusi mūžības ūdeņos, bet spožs ust varens joprojām ir fp'vīru laiks, kurā izauga mūsu neatka-. rīgā valsts un tās briviba, ku-^ ŗai sevi bez atlikuma ziedoja Latvijas brivibas kara dalib-nieki.
Lai mūžīga piemiņa un ten» cinājums viņu darbiem kaujas laukāl
MTVIEŠU.. TĒLOTĀJAS BSAKSLAS " IZSTĀDĒ Jāņa baznīcas zālē, 200 Balmoral Ave. Atvērta darbdienās no pīkst. 6-9 vak., sestdienās ļin svētdienās no pīkst. 1 dienā llds 8 vak.
DIBINĀŠANAS 50 G. ATCERES
©MĻAMATNIECSBAS UN,: ' SENLIETU IZSTĀDE , Ontario Karaliskajā mīlzejā, Avenue Rd.
Blbbr St. lisstādi 15. nov. pīkst. 8 vak. ātMas Ontario valdības ministrs Jolm Yarenko. Atklāšanā Ieeja ar Mūgu-mien i. Izstāde atvērta publikai ^tm dienu no 16. nov. līdz 7. decembrim.
LNAK RtKOTA VAJLSTSSVSTEU . ■ PIEŅEMŠANA
Ontario Karaliskajā mūz^ā piektdien, 15. nov:, pīkst. 9 vak. Ieeja ar ielūgu-
VALSTSSVĒTKU AKTS UN KONCERTS svētdien, 17. nov., pīkst. 5 p.p. (noteikv ti) Masēja zālS, Shuter un Victoria St. Galvenais runātājs Kanādas transporta ministrs P. Hellyer. Koncertā piedali-, sies: Apvienotais Toronto, Hamiltonas un Londonas latviešu koris, simfoniskais orķestris 50 instr. sastāvā, solisti : a^ga Dežardena, soprāns, un Pēteris: Geistauts, baritons; Diriģents Arvids Fum, Ieeja pret ziedojumiem, sākot ar $2.00.
, RADIORAĪDIJUMII
cm = PM - (98.1)
V 17. nov. no pīkst. 9.30 — 10 vakarā CHFI = AM - (6.30)
18. nov. no pīkst. 10.30 —11 vakarā CHIN = AM - (1540)
17. nov. no pīkst. .7,30 — 8 rīt§ CHIN = EM — (101)
17. nov. no pīkst. 4.30 — 5 pēcpusd.
Rīdbas komiteja
III.....I.....liiiii............■.....I...............imn»
I
I:
■-i
A
■ f; I