4
l n-i
īretoties
(Fāraesiuns no 1. Ipp.) lietderibas, bet Ginsburgs izskaidroja, ka šāds panākums pats par sevi nozīmīgs, arī ^ psī-choloģiski> un vairotu apspiesto baltiešu pašcieņu, kas nepieciešams, lai efektīvi darbotos sava stāvokļa uzlabošanai. Nekas nebūtu zaudēts, arī ja tūlīt nepanāktu nekā taustāma, tomēr ar šādu soli būtu nodibināta nacionālā identitāte pasaules forumā.
Baltijas valstu stāvokļa iztirzājumu ar statistiskiem datiem un sīkdaļām papildināja Oklaho-mas universitātes politisko zinātņu profesors S. Vardīss, norādīdams, ka kopš laSG. gada Latvijai jau ir pārstāvis padomju augstākajā padomē — Arvīds Pel-še, bet nav dzirdēts, ka tas savu posteni izmantotu latviešu necienīgā stāvokļa uzlabošanai. Prof. Vardīss runāja par jaunatnes audzināšanu komunistu ideoloģijā, kurā galvenā vērība likta uz skor 1as ietekmii'jo tai visefektīvāk ie-iespējaras apkarot vecāku .maldu mācības'. Tas, ka Pad. savienībā ir vairāk nekā 4^% nekrievu, rada problēmas jaunatnes ieaudzināšanā krieviem vēlamajā lojalitātē, kaut krievi to cenšas panākt gan ar integrāciju, gan izmanto-. jot. vietējās valodas un Iniltūru, lai ietekmētu zemapziņu, ka pa-- domju virsvaldība ii* dabiska un negrozāma. Ievērojamākā komunistiskā režīma īpašība — kontrole visās nozarēs, iesaiktot pilsoni valsts mērķu sasniegšanā. Vairāk nekā ģimenēm (it īpaši baidoties no vecmāmiņām), padomju varaiizticas sabiedriskām organizācijām, kurās piedalīšanās vai nu obligāta, vēlama vai arī brīvprātīga (dažādos nodaif bību pulciņos). Reti kāds jaunietis brīvs no pielikuma iestāties vienā v£ii otrā organizācijā. Ja mākslinieks nepieder pie kādas apvienības, viņam nav iespējas izstādīt savus darbus. Visvairak Latvijā cenšas iznīcināt ināividu-ālismu un nacionālismu.
Prof. Vardīss pasvītroja, ka ļoti maz baltiešu tiek pielaisti augstākos valsts amatos. Pievēršoties dzimstībai, dati rāda,ļ ka latviešiem un igauņiem okupētajā dzimtenē vismazākais dzimstības pieaugums pasaulē. Turpinoties slavu ieplūšanai Latvijā un Igaunijā tādā pašā mērā kā līdz šin^, latvieši un igauņi drīzumā Ipus minoritāte paši savā zemē. Interesanti atzīmēt, ka prof Vardīss, tāpat kā prof. Ginsburgs, atzina, ka pārkrievināšanas drauds Baltijā nav necik nopietns resp. paliks bez panākumiem, jo nav iespējams iznīcināt baltiešu indivi-. dualitāti.
Pirmās dienas paneļdiskusijas, piedaloties igaunim, latvietei (Valda Briedē), lietuvietim un kanādietei, kiiŗi pēdējos gados viesojušies okupētajās Baltijas valstīs, vadīja Vello Sots. Igaunis informēja par milzīgajiem propagandas plūdiem, kas katram apmeklētājam duŗoties acis. Tallinā liekas esam 50% krievu. Krievu valodu ' veicina tik lieā niērā, ka, piem., krieviski runātāji architekti saņem lielāku algti par tiem, kas. krieviski nerunā. Igaifi:d par savu dzīvi tomēr ne^ sūdzas, bet lepojas ar sasniegumiem. Viņš atzina, ka vērot tādu vitālu kultūras dzīves izpausmi tik bēdīgos apstākļos, kādos dzīvo apspiestajā Igaunijā, stipri pazemo pie dzīves ērtībām pieradu-§0 kanādiešu apmeklētāju.
Valdai Briedei "šāsvasaras apmeklējumā Rīgā šķitis neparasti, ka ne viesnīca, nedz veikalos oficiālie darbinieki nepratuši latvis-
par irisizdovigākVun cer
AiNDREJSONS
AFDEOŠĪNA 4(53-7313
ki, tā ka viņai bijis grūti sapras-tiesiatvieši rādot Helu interesi par visu, kam sakars ar Ameriku, priecājoties, ka trimdas jaunatne prot latviešu valodu un cer, ka ļ tā neaizmirsīs savu tautU;
Lietuvietis novērojis, ka propaganda par ,,brīvo". padomju pilsoni pēcfsaŗa gados izaugušajos jauniešos tā iepotēta, ka nereti jaunieši savā naivumā nokļūst situācijās, kad spiesti - atzīt; ka nav ne brīvības, ne vienlīdzības ar krieviem. Tas iedzīvotājos,rada neapmierinātību un apjukumu.
Kanādiete, kura Lietuvā nokļuvusi, dodamās līdz ceļabiedrei aiz ziņkārības, vai ^mežonīgie" stāsti par apstākļiem apspiestajās zemēs taisnība, liecināja, ka tiešām tā ir. Salīdzinot Austrum-berlīni, Ungāriju un Lietuvu, vis-stingrāk režīms izpaužas Aus-trumberiīnē, visvairāk relatīvas „brīvības" ir Lietuvā. Arī saimnieciskais stāvoklis tur labāks. Manījusi neuzticību pret iebraucējiem (to pieminēja arī V. Briedē). Viņa dzirdējusi, ka kaut kur Padomijā esot jau nodibināta pilsēta, ķuŗā eksperimentējot ar. īsto komunismu — bez naudas, algas, katram dod, cik nepieciešams, — bet nezināja nekā tuvā-ka. Lietuviešiem esot kopības sajūta ar ukraiņiem^bet tie nicinot krieviLS un m msu lu*ievisko raugoties „no augšas", kas krieviem visai nepatīkot. Viņa pieskārās arī baliļiešu studentu Kanādā sagatavotajām informācijas: lapiņām, aizrādīdama, ka nebūtu vēlams sveštautiešiem domātajā informācijā lietot tukšas, vispārējas frāzes, bet sniegt faktus. Tas^ kas lasāms baltiešu polītiskajā informācijā, ļoti Meži skanot tāpat kā frāzes, kuras lasāmas aiz dzelzs aizkara...
Kopsavilkumā paneļa dalībnieki vēl teica „pēdējo vārdu": Latvijā absolūti neticot krievu informācijai, bet tic visam, ko raida Rietumi. Igauņi lūdz Voice of America neraidāt Igaisnijas vietējo notikumu ziņas, kuras viņiem daudz labāk zināmas, jo viena kļūda var iedragāt ticamību arī Pļārējām ziņām. Lūdz ari nemoralizēt un nerāt..,
Pirmās dienas simpozijs negaidīti ļzskanēja mazliet trokšņainā „sadursmē", kad kāds igauņu veterāns, neapmierinātībā par paneļa dalībnieku spriedumiem, paceltā balsī „sauca jauniešus pie kārtības", aizrādīdams, ka viņu tēvi un citi cīnījušies un lējuši asinis, lai viņi varētu dzīvot brir vībā* tādēļ sarkasmam nebūtu vietas, runāj ot par okupēto dzimteni. Pārējie klausītāji gan neatzina, ka kāds būtu bijis sarkastisks, tādēļ daļa atbildēja ar smīnēšanu un smiekliem, un paneļa dalībnieks — igaunis pat atvainojās par sava tautieša „rupjIbTi*^ kas bija gluži nevajadzīga piepūle.
S. AncSne
0
eias programma Toronto
TORONTO ZINA
I^TVIEŠU SAIMNIECISKO DARBINIEKU SKATĒ TORONTO
Augšā: Apmeklējot plašo skati Latvieši namā, Ontaŗio province s sociālo un ģimenes lietu ministrs Dž. Jaremko (pa labi) sevišķi interesējās, kā top krāsu uzņēmumi. Viņa interesi aar paskaidrojumiem apmierināja Benjamiņa filmu laboratorijas direķt ors E. Lejiņš (pa krei^), „asis-tējot" R. Kapņai, -.Apakšā; Skats u2?atseviš|:o uzņēmumu stendiem,. Foto; J. Liģers
Latvijas neatkaribas pasludināšanas 50 gadu atceres Toronto rīcībās komitejas sēdē 4. novembrī Latviešu namā priekšsēdis J. Niedra informēja par aizkavējumiem, kuri radušies atsevišķo pasākumu izkārtošanas gaitā. Tā, piemēram, Latvijas valstssvētku aktu bija paredzēts rikot agrā pēcipusdienā, bet . Masēja halle šai laiJ^ aizņemta, tādēļ sākumu nācies atlikt uz velto stundu.
Rīcības komitejas locekļu ziņojumos mākslinieku vienības Latr vis pr-ksJ.Zuntaks informēja, ka paveikti visi priekšdarbi māksdas izstādei, kura būs iekārtota Sv. Jāņa baznīcas telpās laikā no 8.—'18. novembrim, piedaloties 22 nmksliniekiem ar 66 darbiem, to vidū 12 skulptūrām. Izstāde darbdienās būs atvērta tq pīkst. 6—9 vakarā, bet sestdienās un svētdienās no pīkst. 1-8 vakarā.
"^ta Purva ziņoja par daiļamatniecības un etnogrāfijas izstādes kārtošanu, kuņi 15: novembri pīkst, 8 vakarā Ontario karaliskar jā muzejā atklās provinces valdības, sociālo un ģimenes lietu ministrs Dž. Jaremko. Izstādes atklāšanā piedalīsies tikai lūgti viesi, bet pārējās dienās līdz 7, decembrim skate būs pieejama visiem interesentiem. Atklāšanas vakarā priekšnesumus sniegs TLB tautas deju kopa Diždancls, Hamiltonas meiteņu kvintets Rota un Toronto koklētāju ansamblis Alsunga,
Latviešu daiļamatnieku šāvieni' bas pr-dis A. Gugāns informēja, ka Ontario karaliskajam muzejam nodots 291 eksponāts, bet muzeja žūrija izstādīšanai Szvēlē* jusies 150{ A. Gugāns atzina par lielu panākumu, ka izstādi iespē-
Ilgi neredzēta rosība 2. un 3. Ontario provinces sociālo un ģir novembrī valdīja Latviešu namā Toronto, kur visās telpās bija ie-
menes lietu ministrs Dž. Jaremko. Viņš uzsvēra, ka novembris
kārtota Latviešu saimniecisko 1 ļi^ŗ^j^^-^ ļŗ jg^.g latviešu jeb vis-
darbini^u apvienības Kanādā pirmoreiz rīkotā latviešu uzņēmēju panākumu un pasākumu skate. Tā bija domāta Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres sarīkojumu ietvaros im pilnā mērā attaisnoja cerības. Bez tiešās izstādes 3. novembrī jau.no pīkst. 10 ritā gandriz nepārtrauktā virknē mainījās ^dažādi referāti, modes skates un skaistumkopšanas demonstrējumi," turpinoties līdz pīkst. 9 vakarā. Arī apmeklētāju skaits bija jo kupls, pavir-,§i lēšot, vairāk nekā 1500. Atsevišķo „programmas. numuru" starpbrižos tie varēja iebaudīt maltītes vai stiprināties LSDAK dāmu komitejas iekārtotajā bufetē nama pagrabstāvā. Skate guva arī labu putolicitāti vietējos radio un televīzijas raidījumos, kā arī presē.
Jau skates atklāšanas , brīdī Latviešu namā pulcējās tuvu pie 200 apmeklētāju, kurus uzrunāja
pār baltiešu mēnesi$,.._kuŗu šogad it īpaši iezīmē daudzie sarīkojumi sakarā ar Latvijas dibināšanas 50 gadu atceri. Skate liecina par latviešu neatlaiclību, centību un saimnieciskajiem panākumiem, bet tajā var saskatīt ari Toronto pilsētas augšanas uii veidošanās vēsturi. Patreizējo: uzplaukumu ievērojami sekmējuši ieceļotāji, to vidū ari latvieši. Kaut latviešu vārds bieži pieminēts, daudzi tomēr neziņa, kur Latvija atrodas, jo pēdējā laika ģeogrāfiskajās kartēs un citos izdevumos atzīmēta tikai Pad; savienība. Tādēļ ikvienam latvietim vai baltietim ieteicams šīm izdevniecībām rakstīt vēstules un sniegt patieso informāciju. Arī mūsdienu jaunatne zina, kas pašreiz notiek Vietnamā, Biafrā vai citur, bet nezina, kas notiek okU' pētajā Latvijā. ,iLatvijas^ vārds ir gan izdzēsts mūsdienu ģeogrāfiskajās kartēs, bet tas nav\zdzēsts
Kā pacienāt skates apmeklētājus, jo sevišķi kanādiešu viesus, ar kādu latviešu specialitāti? Saim^ nieci^o darbinieku panākumu skates saimnieces šoreiz bija izvēlējušās rupjās maizes ml^Iā ceptu šķujiķi. Tā sadalīšanā porcijās talkā nāk dzērienu pārzinis Jānis Greizis, Vera ĪB^bre, Edīte Rasina un Ausma Miķelsone. poto: J. Liģers
brīvību mīlošo cilvēku sirdīs," runas nobeigumā teica ilggadējais baltiešu draugs, savu novēlējumu i?sakot latviski: „Dievs, svētī Latviju."
Skates atklāšaiiā piedalījās arī Latvijas konsuls Mohtrealā V. Tomsons, uzrunājot dalībniekus un viesus angļu valodā. Latviešu saimnieciskā uzņēmība guvusi teicamus panākumus, un daudzi pasākumi jau guvuši vispārēju atzinību. Par ilggadēju darbu un sevišķiem panākumiem' konsuls V. Tomsons īpasniedza LSDAK: goda diplomus Elzai Pērkonei, Ādolfam iKristapsanam, Jēkabam Kreilim un Pēterim Pavasa-ram.
Toronto pilsētas galvas tm valdes sveicienus teica kontrolieris T. Bīviss, norādot, ka pilsētas iedzīvotājos pārstāvētas vismaz 27 dažādas tautības, katrai dodot ievērojamu pienesumu saimnieciskajā rosībā un kultīīras dzīvē Latviešu ^vārds šai ziņā vie-mēr minēts 'kā viens no pirmajiem.
Plašāku pārskatu par skates.ri-cības komitejas darbiniekiem un uzņēmumiem, kas skatē pieda,; 1ās vai to atbalsta, sniedza riet-bas komitejas pr-dis A. Budrē-vics. Skates organizēšana prasījusi vairāk nekā 6- mēnešu neatlaidīgu un mērķtiecīgu darbu.
Skates atklāšanas oficiālo daļu raiti vadīja A. Rolavs. Rīcības komitejā ;bez priekšsēža A. Bud-rēvica vēl darbojās, sekretārs A. Svenne un kasieris E. Sproģis, bet speciālu uzdevumu veikšanai Elizabete; Svenne, I. Jankovskis, A. Kristapsons, T. Kronbergs, P. Rasiņš (jun.), P. Rasiņš (sen.), V, Turķis, A. Jaunzems, A. Kaktiņš, A. Rolavs un M. čuUtis. Goda priekšsēži , bija ministrs Dž. Jaremko lin konsuls y. Tomsons. .
Skates dalībnieku sarakstā bija minēti 48 dažādi latviešu uzņēmumi un, saimnieciskie pasākumi, no tiem tiešajā skatē savus stendus gan bija iekārtojusi nepilna puse. To vidū izcēlās Grest Florists (E. Gulbe) no ziediem darinātā tautu meita, sim-bo'uzējot Brivibas pieminekli ar nacionālo krāsu lentēm un uzrakstu „Tēvzemei un brivībai," bet dzīvā tautu meita Lotus Flo-
rists (Ar\āds, un Ināra "nrumi) stendā ar ziediem apveltīja ska-tes apmeklētājus. Ilmāra JankoV' ska nekustamo IpaSumu pirkša nas un pārdošanas birojs skates apmeklētājiem izlozei bija nodevis televīzijas aparātu, kuru vēlāk laimēja J. Seibris no; Toronto Benjamiņa iilmuvlaboratorija apmeklētāju skatienus saistīja ar krāsu uzņēmiunu 4emOnstr^u-miem. Pirmās Ziemsvētku :egli. fce^i gan mākslīgi ražotas, varēja skatīt J. Bērziņa firmas Astrāli-te Ltd. stendā. lādāgā veidā bija iekārtoti- ari visi pārējie stendi c?pulārizējot savus ražojumus un pakalpojumus. Kā viesis savu stendu skatē bija iekārtojis Amerikas latviešu palīdzības fonds. Daudz un ilgstošu darbu bija veltījis P.Pavasars, no laik-rskstu izgriezumiem savācos bagātīgu ^koUekciju, par latviešu jauniešiem, kas beiguši augstākās mācību iestādes.
Daudzo priekšlasījumu un de^ monstrējumu vidū sevišķu atsau-ōbu izpelnījās, modes skates, pie-lialoties SIs nozares latviešu pasākumiem S. Svennes vadībai tāpat ari S. Pērkones skaistumkopšanas demonstrējumi. Priekšlasījumus sniedza (T. Andrejsoris, A. Budrēvics, V. Upeslācis, a! Zutis un E. Savičs. "
Skates saimnieciskais pārskats vēl nav pabeigts, bet domājams, ka tas liecinās par sekmēm ui atbildīs labi izdevušamies sarīkojumam. Skates laikā bija atvērta arī DV grāmatnīca un birojs, tāpat apmeklētāji vartja. iq>azī-ties ar Toronto latviešu kreditsa-biedriJbas biroja darbu. Toronto latviešu biedrības telpās savukārt bija iekārtota skate -par biedrības un tās sekciju 20 gadu darbību,' galvenokārt' fotouzņēmumu, laikrakstu iegriezumu un diagrammU; veidā, . . Ar pirmais šāda veida skates par nākumiem Latviešu saimniecisko darbinieku apvienība Kanādā ir apmierināta. Kā izteicās valdes priekšsēdis P. Rasiņš, skates īstenojums ievērojami pSrshie-dzis iecerēto. R, N.
jams iekārtot tik paastšK^ xaū-zejā, kaut ari nodotos darbus vērtēja kanādieši, karu ieskati ir atšķirigi, nepazīstot mūsu etoo^ grafijas un daiļamatniecības savdabības, ari pieeja novērtēšanai cita. Tā var gacKties, ki da& abs ievērojams daiļamatnieks vai mūsu uztverē izcils darbs pa-icis neatjāts. Tas tomēr nevar būt iemesls neapmierinātībai^ jo tieši interesanti iepažties ^r canadiešu vērtējumu. Paredzams, ka izstāde atspoguļosies ari kanādiešu presē, radio un televīzijā.
J. Niedra un diriģents A. Purvs Informēja par svētku galvenā sa-rikojuma irfairtojumu.' Latvijas valstssvētku akts 17. novembri Masēja hallē sāksies precīzi pīkst. 5 pēcpusdienā, tādēļ apmeklētāji ūgti ierasties laikā. Ieejas mak» su noteica pret ziedojumiem, sakot ar 2 dolāriem, par ko katrs
saņems programmu un svētku žetonu. Svinīgo aktu ievadīs ar-chiblskapa. A. Lūša svētbridis. Pēc ricibas komitejas pr-ža J. Niedras uzrunas, svētku runu teiks Kanādas transporta ministrs P. Heļ-jers. Dziedās apvienotais koris 150 dziedātāju sastāvā, piedaloties simfoniskajam orķestrim un solistiem r- soprānam Maigai De-žardēnai un baritonam Pēterim Geistautam; Akta laikā ari pasniegs piešķirtās Latvijas jubUe-jas atzinības medaļas par nopelniem latviešu brivības centienu sekmēšanā 18 cittautiešiem — val^ dību, pilsētas, skolu un organizāciju darbiniekiem, to vidū ari diviem kanādiešu žurnāilistiem. Sarīkojuma administratora pienSr kūmus uzdeva R. Rozēm, kārtības dienestu pārzinās S. Leimar nis, bet Inta Kalniņa ar Gaujas vienības gaidām rūpēsies par koristiem.
J. Niedra informēja ari par paredzētajiem radioraidījumiem Toronto. Raidītājs OHH 17. novembri uz viļņu garuma FM 98.1 laikā no pīkst. 9.30-10 ritā, bet 18. novembrī uz viļņu gājuma EM 630" laikā no pīkst. 10.30—11 va-karā sniegs īpašu Latvijas; dibināšanas 50 gadu atcerei veltītu rai'' dijumu ar mūziku, informāciju " par Latviju un ziņojumiem par svētku sarllsojumiem Toronto. Raidījumi par svētku sarīkojumiem uz garajiem un īsviļņiem nenoteiktos laikos notiks ari 11., 12., 13,, 14. un 15. novembri.
Rīcības komitejas priekšsēža vietnieks B. Krūka savukārt informēja par iecerētajiem rai^-jumiem citos latviešu centros t Hamiltonā, Ijondonā, Montreali, Sv. Katrīnās, KiCenerā, VinipegI, Vankuverā> Bramptonā, Sūsenmar ri, Bdmontonft, Albertā un OSavS. Minēto pilsētu DV nodaļgm jau nosūtīti attiecīgie materiāli, to vidū īpaši radioraidījumu vaja^ dzibām sagatavotā skaņu lente ar V. Uipeslāča ievadvārdiem par Kanādu un nobeigumā par Lat^vi-ju, kā ari ar latviešu dziesmām. Izkārtots ari raidījums no Toronto ŌHIN raidītāja 17. novembri no pīkst. 7.30-8 ritā uz viļņu garuma AM1510, bet no pīkst. 4.30-5 pēcpusdienā uz v^u garuma FMlOl.
Sēdē bez priekšsēža J. Niedras piedalījis E. Krūka, R. Roze, I. Kalniņa, J. Skrastiņs, L Purva, A. Purvs, A. Gugāns, J. ^untaks, A. Martinsone, S. Leimanis un A. Grebže. o .K.
■SET
HAMILTONA
® Kristus draudzes svinīgaiE Latvijas valstssvētku dievkalpojums, piedaloties prSv. B. Fedde-ram. piūv. A. Skrodelim un māc. E. P^vasaram, notiks 17. novembri pīkst. 11 dienā draudzes bas-mcā, kad, ari iesvētīs piemiņas plāksni kritušajiem karavīriem un zudušajiem tautiešiem. Dievkalpojumā ar saviem karogiem piedalīsies Hamiltonas latviešu organizācijas, bet to kuplinās draudzes koris diriģentes A. Skudra^-Kārkliņas vadībā.
DR. JURIS PRIEDms Jaunā adrese ar šāgada 4. novembri
DAUGAVAS VANAGU
ZIEMSV
d} Latviešu kara invalidu apvie^ i^bos Kanādā tradicionālais rudens sarīkojums ar mantu loteriju 2. novembri DV- namā bija pulclni^is ap 100 apmeklētāju. TS norisi vadīja V. Krūgers, bet apvienības dāmu pārzināto bufeti A. Strazdiņa. Mantu loterijas izlozii kurā bija 83 laimesti, vadīja apvienības prks J. ;Grin-valds (laimējušo ložu numuri izziņoti sludinājumu daļā),! bet vakara loterijas lalmestusi ieguva M. Tlkiņa (zoss), J. Grīnvalds (spilvens), A. Pavilona (vīns), J. Sīpols (glezna) un N. ZāUtis (glesna). Sarīkojums deva atlikumu. °
O Tdronto DV nodaļas 18 gadu darbības atceres sarīkojums ar lāčplēšu godināšanu notiks 9. novembri pīkst. 7.30 vakarā DV namā. Dziedās vīru koris Viesturs [ diriģenta J. Bāruša vadībā. Pēc tam Mārtlņbalie, kurā spēlēs iegauņu deju kapella Arro.
9 LFB Kanādas kopas pirmais internais biedru : vakars, kādi turpmāk notiks regulāri dažādu profesionālu jautājmnu pārru-i^anai, 5. novembri bija pulcinājis 16 dalībnieku. Sis pirmais diskusiju vakars bija veltīts preses jautājumiem, par tematu ^,Piese trimdā un tās kaites" referējot redaktoram M. Culltim, bet koreferentam esot redaktoram A. Vinčelamv Pēc spraigām debatēm par skartajiem jautājumiem vakara dalībnieki vēl vienojās, ka nākošā Preses balle, kura būs apvienota ar kopas 20 gadu darbības atceri, rīkojama 1969. gada 1. novemībrī. /
® Argentīnas latviešu gleznotāja Gvido Brūvera darbu izstādi Bergdona galerijā (l^o Daven-portRd., tālr. 924-3865) atklās 21.
novembrī pīkst, s vakarā, de turpināsies līdz 14. de brim.
® Sv. Andreja draudzē pēc kalpojuma lo. novembri — pl 12.30 paredzētas ari jauniešu pas nodarbības.
• Toronto korporāciju kops terārā komisija, atzīmējot jas dibināšanas 50 gadu at 3. novembrī Sv. Andreja b£ cas zālē bija rikojusi publiski] terāru vakaru, kura ievadīji ap 50 apmeklētāju uzrunāja misijas vadītājs J. Rubenis,(] Latavieņsis), norādot, ka jas jubilejas gadā ari kopa jusies sniegt šim vēsturiskaj notikumam piemērotu refei ted aicinot visiem kopīgi noc dāt i,Daugaviņa, māmuliņa", | ŗu vadīja A. Rutienis. LNAK deš pr-dis J. Niedra uzrunā kārt aicināja visus tautiešus] meklēt Latvijas dibināšans gadu atceres sarikojumus,j( Višķi -valstssvētku aktu halle, lai tā būtu pilna un k| diešu viesiem liecinātu, ka nc aizmirsuši nenokārtoto Lat^ļ jautājumu. Rūpīgi sagata^ faktiem bagātu un uz dol tiem pamatotu apm. 2 stundiļ ŗu referātu par tematu ..isj vembŗa nozīme latviešu nac . 1ās domas un uzskatu veidosi sniedza J. Mežaks (Beverot izsekojot latviešu tautas nac 1ās domas attīstību kopš , sākuma" 17. gadsimtā līdz dienām politiski vēsturiskā tījumā, tāpat latviešu polīļ partiju attīstībai un to uzs maiņai. Debatēs pēc referfit dalījās arctiibīskaps A. rakstniece B. Senkēviča, T. sāns u. c. Vakars beidzās, vl klātesošajiem kopīgi ^ noc „gie kauli, šī miesa",
Delegācijas tomēr siitis
AMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS SVĒTKU KONGRESS VAŠINGTONA (NOBEIGUMS)
darba plāna svītrot, jo delq ju sūtīšanu nolēmis ieprlel ALAS kongress. Kaut dele vēl navisūtltas, jautājums liopfetni pētīts, ^tadōtfrāHlJ ka šādām delegācijām torni tu it liela nozīme, jo apliecļ ka esam visā brivajā pasai SOS iespējamos veidos iestājļ par latviešu tautas tiesIbJ meklējuši dažādu valstu Latvijas interesēs un pieri ka spējam veikt arī dfida akciju,.
Darbības ziņojuma turpinājumā ALAs valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš pakavējās pie Latvijas
( &o gadu ceļojošās izstSdea,]suŗa ' tieši kongresa 1^ l}tjā ;46rādii-sies" Vašingtonā un iekārtota turpat šeratona viesnīcā. Izstādes noorganizēšanai ALAs plānojumos bija paredzēti 12.000 dol
I bet praktiskie izdevumi jau pārsnieguši 19.000 dol. Dziesmu svēt-' teus Kllvlendā priekšsēdis novērtēja kā labi izdevušos, tikai laiks nav bijis izdevīgs politisku panākumu gū^ai, jo amerikāņu politiķi tieši šai laikā visu uzmani-
,bu veltīja prezidenta vēlēšanu sabiedrībā del
panākums. Tam pašam mērķim ļoti lietderiga jau izrādījusies Latvijas 60 gadu atzinības medaŗ ļa, kuras izgatavošana izmaksājusi 3000 do,l., un tās pasniegša^ '^nu kopā ar diplomu cittautu pārstāvjiem, kuji sekmējuši Latvijas brivības idejUi Tieši uz kongresa laiku iznākušā informācijas brošūra angļu valodā „Lat-via" savukārt izmaksājusi 20.000 dol., bet šai sumnm ieskaitīti arī brošūras izdevumi franču un spāņu valodā, kuri būs gatavi nedaudz vēlāk. Kopīgais metiens brošūrai ir 20.000 eksemplāru.
Daļa delegātu (Ai BolŠtelļ Ruģēns, P. Upītis u. c.) de
notiks š. g\ 30. NOVEMBRĪ no pl. 10 — 8 vak. un 1. DECEMBRĪ no pl 10 — 5 pēcp. DV NAMĀ\.-r^fl25 Broadview Ave. Toronto.
Uzaicinājums māksliniekiem, daiļamatniekiem un citiem novietņu interesentiem pieteikties lldz 15. novembrim daifb^''-feā ^0V Grāmatnīcā, tair, 921-7121, im Vateņos pie
Jaunatnes gada ietvaros 5000 dol. piešķirti latviskās izglītības vel cinfišanai im izlietoti pamatskolu un vidusskolu audzēkņu sacensi bas darbu godalgošanai ar nosaukumu „Nopelnu stipendija". Sagatavošanā atrodas skaņu len 'tes radio raidījumiem, bet A. Jekstes uzņemto dokumentārfIlmu, kurā iekļauti ari dziesmu svētki Klīvlendā, ALA financē ar 9000 dol.i Neizlemts vēl ir lerosi nājums izgatavot vēl otru filmu tikai par dziesmu svētkiem vien Konstatējis, ka apvienības bied m skaits pieaudzis, prot P. Lejiņš ziņojuma nobeigumā patei cās valdes locekļiem, revīzijas komisijai, padonmiekiem un citiem darbiniekiem par veikto darbu, bet presei un Amerikas Bjļslslj pār šī darba sekmēšanu.
Debates pēc darbības ziņoju ma aizņēma 18. oktobra sēde ^gcļjusdienu. Delegāti visvairāk isiteioās jautājumā par delegāc: 1u sūtīšanu uz Dienvidamerikas, Afrifeas un Āzijas valstīm, lai ta-meklētu atbalstu Latvijas Ijrivlbas atgūšanas centieniem
kārt pārmeta latviešu presļ tā sabiedrībai šo delegāclji ml jnav pietiekami izskaiļ si... Nobalsojumā ar 52 2 delegātiem balsojot pretļ 19 atturoties, kongress' atl nolēma, ka delegācijas toi tāmas, gan Iepriekš noskaiļ iespējas, bet sūtīšanas] atstājot ALAs valdes zlf Dundurs ierosināja vienai cljai vispirms doties uz Dļ vietnamu un Izraēlu, jo valstīs pašreiz visvairāk sj Rietumu un Austrumu Int
Revīzijas komidjas Ādolfs Lejiņš savā ziņoji svēra, ka Latvijas neatl pasludināšanas 50 gadu )lānojumu īstenošanā jw dītas tūkstošiem darba. No ziņojuma izrietēja," budžets izpildījies lielākā' nekā paredzēts, vienīgi maksājumi neienāk pietļ kārtīgi, kā rezultātā šis ļ postenis nav īstenojies: AJ arī paziņoja; ka revīzijas ja nepiekrīt lielāko zied devēju vārdu publicēšs
RiaBAS KOMITEJA
Kongresa diwrba^^^t^
19. oktobrī V. Jankavs iei atzīt Gaŗezeru, kuru tikai ASV vidienes latvlel niešl, bet arī a.ttālāķu vl tieši, par pasākumu, ķt balsta visām organlzācijļ pašai ALAI Iegādājoties jas. šo ierosinājumu nodeva vaidēt apivērše kongresa dienā apsprieda] viešu dokumentācijas cei dīšanas jau^jumu, par laikrakstā jau ziņots.
, ALAs svētku kongresa |
20. oktobra pēcpusdienā, izlemts valdes budžeta p^
Prot P.LejlņS bija ziņojis, ka Šis jums līdz r^koSajamkoi jautājums kļuvis visai apstri-ļ vienojoties, ka turpmāk dēts, Iset valdei nav tiesību to no [izstrādājams kalendāra
c