gramma
TORONTO' ZINAS
tik pazīstamā ma-ļnodotos darbus, vē^;: kūru Ieskati ir āstot mūsu etno-' ļamatniec^as isav-?ie^a novērtēšanai gadities, ki dafe i dai]amatni^' ļrērē isscils darbs pa^?
Tas tomēr nevar -leapmierlnātibai, jd itl iepadties ap Bjumu. Paredzams^ ;
ļosies art ka--radio un televīajS. diriģents A. Purvs;/ svētku galvena sšK i Srtojumu. liatvijas lakts 17. novembri fāksies precīzi plkstj tādēļ apmeMētāj! laikā. Ieejas mak-Bt ziedojumiem, sS-\ ļiriem, par. ko katrs i au un svētku že-aktu ievadīs a^ [iLūša svētbridis. Pēc >jaspr^ j.Niedras ļku nmu teiks Ka-ļ)rta ministrs P. Hel-apvienotals koris sastāj, piēdalo-ajam orķestrim ua; prānam Maigai De- ^ I baritonam Pēterim cta laika ari pa- V Latvijas jubile-[medaļas par nopel-brivfbas centienu [cittautiešiem ~ vai-^kolu un organlzS-5m. to vidū art di-^u žumfiilistiem. Sa-strātora pienār B. Rozēm, kārtī-Jpārzinās S. LetaiB-[Kalniņa ar Gaujas rji^pSsies par ko-
|infdraēja ari par radioraidījumiem itājs CHPI 17. no-pn garuma PM 98.1 ļt. 9.3(V-10 rttā, bet i-vijņu garuma EM ļpļkst. 10.30-11 va-(ašu Latvijas dibinā-atcerei veltītu r&i-' informāciju ļ ziņojumiem par; jjumiem Toronto.
svētku sarīkoju-ajiem un īsviļņiem ' tk(^ notiks ari 11., 15, novembri, bmltējas pziekSsēže iKrūka savukārt in-iecerētajiem raidi-latvi^a centros ^ mdonS, MontreaJR, Klčenerā, Vinipegā, Iramptonā; Sūsenma^ I, Albertā un OSavā.
DV nodaļBm jau cigle materiāli, to ioraldljumu vaja^ ivotā skaņu lente ar ievadvārdiem par ļobeigumā par Latvi-latviešu dziesmām, ļi-aidljums no Toron-ļdītāja 17. novembri ^
ritā uz viļņu gar ļ, bet^no pīkst. 4.30— V līz viļņu garuma
ļriekšsēža J. Niedras
Krūka, R. Roze, I, * ļSkrastiņs, L Purva, 1 Gugāns, J. 2untaks, le, S. Leimanis un
IILTONA
draudzes svinīgais ; stssvētku dievkalpo-oties prSv. B. Fedde-i. Skrodelim un māc. 1, notiks 17. novem- ; dienā draudzes baz-ļŗī iesvētīs piemiņas ŗušajiem karavīriem em tautiešiem. Diev-Er saviem karogiem [Hamiltonas latviešu bet to kuplina ioris diriģentes A. Srkliņas va^ā.
lovembri
}^e paņforfli)
® Latviešu kara invalidu apvienības Kanādā tradicionālais ru-- dens sarīkojums ar mantu loteriju 2. novembri DVv namā bija pulcinājis ap 100 apmeklētāju. «Tā norisi vadīja V. Krūgers, bet apvienības dāmu pārzināto bufe-ti A. Strazdiņa. Mantu loterijas izlozi, kurā bija 85 laimesti, vadīja apvienības pr^^ks J. Grin-. vaids (laimējušo ložu numuri izziņoti sludinājumu daļā), bet" VB-Imra loterijas laimestus ieguva M. Tlkiņa (zoss), J. Grīhvalds (spilvens),, A. PaviJona (vīns), J. Sīpols (glezna) un N.- Zālītls (glezna). Sarīkojimis deva atlikumu.
® Toronto DV nodaļas 18 gadu darbības atceres sarīkojums ar lāčplēšu godināšanu notiks 9. novembri pīkst. 7.30 vakarā DV na-. m§. Dziedās vīru koris Viesturs diriģenta" J. Bāruša vļadībā. Pēc tam MSrtiņballe, kurā spēlēs iegauņu deju kapella Arro.
<D LPB Kanādas kopas pirinals internais biedru vakars, kādi turpmāk notiks regulāri dažādu profesionālu jautājumu pārrunāšanai, 5. novembri bija pidci-nājis 16 dalībnieku, šis pirmiais diskusiju Vakars bija veltīts preses jautājumiem, par tematu „Prese trimdā un tās kaites" referējot redaktoram^ M. čulītlm, bet koreferentam esot r^dakto-ram A. VInčelam. Pēc spraigām debatēm par skartajiem^jautājumiem vakara dalībnieki vēl -vienojās, ka nākošā Preses balle, kurā būs apvienota, ar kopas 20 gar du darbības atceri, rīkojama 1969. gada 1. novembri. -
0 Argentīnas latviešu gleznotāja Gvido Brūvera dkrbu izsēdi Bergdona galerijā (l«o Daven-port Rd., tālr. 924-3865) atklās 21.
novembri pīkst; 8 vakarā. Izstā-(de turpināsies līdz 14. decembrim.
® Sv. Andreja draudzē pēc dievkalpojumā lo. novembri—pīkst. 12.30 paredzētas ari jauniņu grupas nodarbības.
' ® Toronto korporāciju kopas literārā komisija, atzīmējot Latvijas dibināšanas 50 gadu,atceri, 3. novembri Sv. Andreja baznīcas zālē bija rikojusi publisku literāru vakaru, kura ievadījumā ap 50 apmeklētāju uzrunāja komisijas vadītājs J. Rubenis (Frat. Lataviensis), norādot, ka La-tvi-jas jubilejas gadā āri kopa vēlējusies "sniegt šim vēsturiskajam notikumam piemērotu referātu^ tad aicinot visiem kopīgi nodzie-či&t „Daugaviņa, māmuliņa", kuru vadīja A. Rubenis. LNĀK valdes pr-dis J. Niedra uzruna savukārt aicināja visus tautiešus apmeklēt Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres sarīkojimius, jo sevišķi valstssvētku aktu I&seja ^llē, lai tā būtu pilna un kana-'diešu viesiem liecinātu, ka neesam aizmirsuši nenokārtoto Latvija^ jautājumu. Rūpīgi sagatavotu, faktiem bagātu un uz dokumentiem pamatotu apm. 2 stundu ga^ ŗu referātu par tematu ,,18. novembra nozīme latviešu nacionālās domas un uzskatu veidošanā" sniedza J. Mežaks (Beveronija), izsekojot latviešu tautas nacionā. 1ās domas attīstību kopš „paša sākuma" 17. gadsimtā līdz mūsdienām politiski vēsturiskā skatījumā, tāpat latviešu politisko partiju attīstībai un to uzskatu maiņai. Debatēs pēc referāta pie-dalījāsr arclīibīSkaps A. Lūsis, rakstniece B. Senkēviča, T. Pui-sāns. u. e. Vakars beidzās, visiem klātesošajiem kopīgi nodziedot „šie kauli, šl miesa". '
Delegācijas tomēr sutīs
MIERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS SVĒTKU ' -KONGRESS .VAŠINGTONA (NOBEIGUMS)
—tālr. 787-6265. IIGIBAS KOMITEJA
Darbības ziņojuma turpinājumā ALAs valdies priekšsēdis prof. P. Lejiņš pakavējās pie Latvijas fi» gadu ceJojoSās izstādes, k^ tieši kongresa laikā bijā ;4efāaū-sies" Vašingtonā, un iekārtota turpat šeratoņa viesnīcā, Izstādes noorganizēšanai ALAs plānojumos bija paredzēti 121000 dol. bet praktiskie izdevumi jau pārsnieguši 10.000 dol. Dziesmu svētkus Kllvlendā priekšsēdis novērtēja kā labi izdevušos, tikai laiks nav bijis izdevīgs politisku panākumu gūšanai, jo amerikāņu politiķi tieši šai laikā visu uzmanīr bu veltīja preadenta vēlēšanu kampaņai. P . Lejiņš atzina, ka pasaules latvi^u jaunatnes kongresa aizliegšana Rietumberlīnē (ALA tam atvēlējusi -3000 dol.) i Latvijas likteņa atgādināšanā devusi daudz vairāk nekā jebkurš cits pēdējā laika pasākums vai panākums., Tam pašam mērķim ļ ļoti lietderiga jau izrādījusies Latvijas 50 gadu atzinības medaļa, kuras izgatavošana izmaksājusi 3000 dol, un tās pasniegšanu kopā ar diplomu cittautu pārstāvjiem, kuri sekmējuši Latvijas brivībasidejU; Tieši uz kongresa laiku iznākušā informācijas brošūra angļu valodā ,,Lat-• via" savukārt izmaksājusi ao.OOO dol.,-bet šai summā ieskaitīti arī brošūras izdevumi franču un spāņu valodā, kuri būs gatavi ne^ daudz vēlāk. Kopīgais metiens brošūrai ir .20.000 eksemplāru.
Jaunatnes gada ietvaros 5000 dol. piešķirti latviskās izglītības veicināšanai un izlietoti pamatskolu un vidusskolu audzēkņu sacensības darbu godalgošanai ar nosaukumu „Nopelnu stipendija". Sagatavošanā atrodas skaņu lentes radio raidījumiem, bet A. Jekstes uzņemto dokumentārfil-mu, kurā iekļauti ari dziesmu .svētki Klīviendā, ALA financē ar 9000 dol. Neizlemts vēl ir ierosinājums izgatavot vēl otru filmu tikai par dziesmu svētkiem vien. Konstatējis, ka apvienības biedru skaits pieaudzis, pfol P. Lejiņš ziņojuma nobeigumā" pateicām valdes locekļiem, -reyīzijas komisijai, padomniekiem un citiem darbiniekiem par veikto darbu, bet presei un Amerikas Balsij par Šī darba sekmēšanu.
Debates pēc darbības ziņoju-pļa aizņēma 18. oktobra sēdes fespusdlenu. Delegāti visvairāk ieteicās jautājumā par delegāciju sūtīšanu uz Dienvidamerikas, Āfrikas un Asjijas valstīm, lai ta-: Jas meklētu atbalstu Latvijas brīvības atgūšanas centieniem. ?rof. P. Lejiņš bija ziņojis, ka šis Jautājums kļuvis visai apstri-dets, bet valdei nav tiesību to no
darba plāna svītrot, jo delegāciju sūtīšanu nolēmis iepriekšējais ALAs kongress. Kaut delegācijas vēl naviSūtltas, jautājums tomēr nopietni pētīts, - radot -fāriieclbu, ka šalcam delegācijām tomēr būtu it liela nozīme, jo apliecinātu, ka esam visā brivajā pasaulē visos iespējamos veidos iestājušies par latviešu tautas tieābām, apmeklējuši dažādu valstu ;galvas Latvijas interesēs un pierādījuši, ka spējam veikt ari šāda veida akciju..
Daļa delegātu (A. Bolšteins, J. Ruģēns, P. Upītis U; c.) debatēs aizrādīja, ka sabiedribā delegāciju sūtīšanas jautājums ir ļoti ne^ populārs, bet citi (V. Lainbergs, L. Linauts, V. Haznersu.c.)i atzina, ka šīs delegācijas Latviju gan neatbrivos, bet to nozīme var kļūt ļoti liela. Uaži delegāti savukārt pārmeta latviešu presei, ka tā sabiedrībai šo delegāciju nozīmi nav pietiekami izskaidrojusi... Nobalsojumā ar 52 balsīm, 2 delegātiem balsojot pretim: un 19 atturoties, kongress atkārtoti nolēma, ka delegācijas tomēr sūtāmas, gan iepriekš noskaidrojot to iespējas, bet sūtīšanas laiku atstājot ALAs valdes ziņā. E. Dundurs ierosināja vienai delegācijai vispirms doties uz Dienvid-vietnamu un Izraēlu, jo šajās valstīs pašreiz visvairāk saduras Rietumu un Austrumu intereses.
Revīzijas komisijas pr-dis Ādolfs Lejiņš savā ziņojumā-uz-. svēra, ka Latvijas neatkarības pasludināšanas 50.gadu atceres plānojumu īstenošanā jau ieguldītas tūkstošiem darba stundu. No ziņojuma izrietēja, ka ALAS budžets izpildījies. lielākā apmērā nekā, paredzēts, vienīgi biedru maksājumi neienāk pietiekami kārtīgi, kā rezultātā šis budžeta postenis nav īstenojies: A. Lejiņš ari paziņoja, ka revīzijas komisija nepiekrīt lielāko ziedojiimu devēju vārdu publicēšanai.
Kongresa darba turpinājumā
19. oktobrī V. Jankavs ierosināja atzīt Garezeru, kuru izmanto ne tikai: ASV vidienes latviešu jau-inieši, bet arī attālāku vietu tautieši, par pasākumu, kuru ; jāaļ> balsta visām organizācijām, ari pašai ALAi "iegādājoties tā aW jas. šo ierosinājumu kongress nodeva valdei- apsvēršanai. šai l^ongresa dienā apsprieda ari latviešu dokumentācijas centra m 'dišanas jautājumu, par ko a^ūsu laikrakstā jau zlņote.
ALAs svētku kongresa darbs
20. oktobra: pēcpusdienā, kad bija izlemts valdes budžeta papildlhār jums līdz nākošajam kongresam, ļ vienojoties, ka turpmāk budžets /izstrādājams kalendāra gadam.
Latviešu saimniecisko darbinieku apvienības EsmM gpda viesi un skates atbUdīgie rīkotāji: no kreisās — ri«ības komitejas kasieris E. Sproģis, Toronto pilste galvas pārstāvis F. Biviss <Bea-vis), Latvijas konsuls Montrealā ¥. T®msons, (hitario provinces sociālo un ģimenes lietu ministrs Dž. J^aremko, ricības komitejas priekšsēdis V. Budrēvics, rīcības komitejas sekretārs A. Svenne un Latvieša saimniecisko darbinieku apvienības valdes priekšsēdis P. Rasiņš.
Foto: JAK
'auns fonds latviešu
Dīrbomā pie Detroitas 2. novembri pulcējās dažādu latviešu paaudžu pārstāvji, lai apspriestu plaša mēroga jauna fonda dibināšanu. Par fonda vispārējo mērķi deklarēta latviešu kultūras veicināšana. Sapulces dalībnieki, kas bijā ieradušies no Kanādas un ASV, reprezentēja 101.000 ^ol. spr li jumu fonda paniata fcapitālaiņ, kā informējaf viens iļo g^vena-jiem pasākuma inieļātorienļ V. Muižnieks,
Sapuici ar īsiem lūgšanas vārdiem ievadīja māc. l. Gaide, izlūdzoties Dieva svētību „mūsu šodienas vajadzībām un mūBu rītdienas sapnlm'\ Pēc sapulces va^ dības izraudzīšanas (V. Gulēns, J. Jauntirāns, R. GSle, M. Romāne) klausītājus ar fonda idejas rašanos, darbības iespējām un even tuālajiem mērķiem iepazīstināja trīs īsreferāti.
V. Gulēns, minot vairākus piemērus no pieredzes, aizrādīja, ka, pat krājot nelielas, taču rē-gulāi^ summas, iespējams tikt pie kapitāla, af kuru var veidot lielākus pasākumus. Vē jo vairāk panākumu varētu gūt, ja krātās summas būtu lielākas,
V. Muižnieks uzsvēra: Notikumi pasaxUē rāda, ka latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību atgūšana var būt ilgs un lēns process. Tādēļ mums jārūpējas, lai šai laikā latviešu tautas etniskā eksistence būtu ^ pēc iespējaļs nodrošināta. Līdzšbējiem latviešu pasār kūmiem šai virzienā arvien trū-
cis vai nu pietiekamu līdzekļu, vai arī pietiekama ideālisma un ideju. Jaunveidojamais pasākums vēlētos apvienot abu iegū-; šanu. .'■, . ;■
J. Peniķis atsūtītajā īsreferāta. bija pakavējies pie trim visizplatītākajiem kultūras darba atbal-stīšanas fondņ veidiem, pie latviešu līdzšinējās pieredzes ar fondiem, ķā aŗļ īsi skicējis nā-kotngs perspektīvas jaunam latviešu fondam. 1) Daļa fondu piešķir atzinību par jau paveiktu darbu. 2) Citi fondi gādā līdzekļus 'kādam jau pasāktam, bet vēl nenobeigtam darbam; šos varētu dēvēt par „ugunsdzēsēju funkcijas" fondiem. 3) Vēl citi fondi aktīvi meklē jaunas idejas, kuras veicināt un rosināt; šie fondi pelnītu sēklas funkcijas" fondu apzīmējumu. Naudas došana šiem pēdējiem saistīta ar vislielāko risku, bet reizē ar vislielākajām iespējām ietekmēt sa-biedribu un nākotnes notikumus. Latviešu fondi līdz širtt. veikuši visvairākvai gandrīz vienīgi pirmās divas funkcijas — atzinības izteikšanu m palīdzību pasāktajiem darbiem, bet bijuši konser^ vātivi ar „sēklas naudu". Tādēļ, atbildot uz jautājumu, kas bīītu darāms vēl vienam latviešu fondam, J. Peniķis konstatēja: „Vis--lielākā nepieciešamība nākošajos gados būs kombinēt pēc kādas pārdomātas fonnulaS;,sēklas nau-ļ das' un .ugunsdzēsēju' funkcijas
Ģenerāļa Goppera fonda Jaunā marka, kuru ōmējis Imants Bite (Londonā, Anglijā), velēta lĀčplēša kara ordeņa dibināšanas (1919. gada 11. novembrī) 50 gadu atcerei un mudina neaizmirst vēl dzī* vos un jau mirušos varoņus, kas cīiūjās par Latviju un nodrošināja tai brivību.Majrka arī atgādina, ka cīņa vēl nav galā un lāčplēšu saraksts noslēgts^ Latviskā teksta markai uzrakstā ir ordeņa devīze „Par Latviju", gada skaitļi 1919—1969 im ,JLĶO piecr desmit gadi"; angļu teksta markai ^ uzraksts „Latvia'\ gada skaitļi un paskaidrojums ,,For conspicuous braveŗy"v Mark^ izgatavotas divkrāsn iespiedun^.
Sēdes.pēdējā dienā kongresa % llbnieki pirmoreiz pieminēja izsludināto jaunatnes gadu, V.hM- ': ķelsoiiam atzīstot, ka ALAs izglī-' tības biroja rīko^ sacensība par, t.s. nopelnu stipshcUjāņļ #yusi. audzēkņu pieaugumu latviešu' skolās, mazākas kalamagū un da^. žās citas vietās, kādēļ Šis pasā-kiims būtu turpināms, varbūt pat kāpināms. Delegāti pēc tam atzina, ka apbalvojumi skolēniem pasniedzami Latvijas valstssvēt-ku svliiTgajos aktos. ALJAs valdes pr-dls V. Daiga tuvāk informēja par jaunatnes kongresa aiz^ lieguma norisi Rletumberilhē, A. Gulbe lūdza Latviešu sieviešu ap-, vienības starptautiskajai darl^^ bai atvēlēt līdzekļus no kāda AL-V. Aparjods ieteica
jaimatnes daļai saskaņot. dažādo kursu, darbību, bet kultūras daļai vairāk sadarboties ar lokālajam pašdarbības grupām. U. Bluķis iesniedza rezolūciju, prasot atgādināt Apvienotajām nācijām 1955. gada baltiešu brivības sapulces prasību attiecināt tautu pašnoteikšanās tiesību deklarāciju ari uz Baltijas valstīm. Delegāti šo rezoūciju nodeva par materiālu paredzētajai ALAs Latyijas valstssvētku deklarācijai.
Kongresa daībnieki • nostātajā brīdim piemērotas telegrammas ASV prezidentam Džonsonam un ārlietu ministram Baskani, bet Latvijas sūtniecības vadītājam pr."A. Spekkeiii vēlējumu drīz atgūt veselību. Kongresu pabeidza V. KKve ^dievvārdiem.
veicināšanai
ar uzsvaru uz pirmo. Svarigā-kais abos gadījumos būs izšķirties, cerams ar lielāku izdomu nekā līdz šim, kuru ēku glābt no uguns un kurā laukā sēt sēklu."
Noklausījušies §os ievadreferā-tus, sapulces dalībnieki 8 stundu darba sēdē iztirzāja statūtu uzmetumu, visvairāk šoreiz pakavējoties pie tonda materiālās bāzes izveidošanas noteikumiem.. Pagaidām fonds plānots kā bezpeļņas organizācija (tās biedriem), kas darba paveikšanai un dažādu pasākumu atbalstam izlietotu ieguldītās naudas nestos procentus. Par toiedru fondā var rētu iestāties ikviens, kas samaksā neatmaksājamu 50 dol. iestāšanās naudu un tūlīt vai īpaši noliktā laika spridī (iespējami arī daļu maksājumi) 1000 dol dalības maksu, šos 1W>0 dol., eventuāli no fonda izstājoties, var atprasīt. Pagaidām fonda dalībnieki komplektētos no Kanādā un ASV dsavojošajiem latviešu kultūras darba atbalstītājiem. Vēlāk tiem pievienotos, cerams, ari ārpus Ziemeļamerikas dāvo-joši interesenti.
Bez šiem pilntiesīgajiem ,,1000 dol. dalībniekiem" pagaidu sta-tūtos minētas vēl tris citas'dalībnieku grupas: 1) studenti ar 10 dol. nodevu gadā; 2) īpaši uzaicināti dalībnieki, kas fondam nepieciešami „ar savu darbu, ideālismu, pieredzi"; 3) ziedotā-, ji, kas fonda rīcībā nodod atsevišķas summas, šīm trim pa-pildgrupām bīītu dažādi ierobežojumi fonda mērķu realizēšanā resp. balss"^ tiesībās.
Aivars Ruņģis iesniedza papildinājuma projektu resp. minēja vēl vienu iespējamu dalībnieku: kategoriju — l.s. „gadskārtējo iemaksu" devējus, šīs gadskār^ tējās iemaksas atbilstu fondā ieguldīto ik ļOOO dol.peļņai un nebūtu atmaksājamas. Tādējādi fondā varētu piedalīties ari tautieši, kas nespēj sagādāt 1000 dol. lielu kapitālu, un fonda vadība, lai iegūtu šīs iemaksas, butu stimulēta strādāt pēc iespējas efektīvi. Pagaidām sapulce šo ierosinājumu noraidīja, atstādama to kā apsveramu ieteikumu nākošajai statūtu komisijai.
Tā 'kā foņd£^ darbības līdzekļi veidotos np ieguldītā aizdevuma procentiem, tad E. Auzenbergs kodolīgā referātā iepazīstināja sapulces dalībniekus ar dažādiem naudas iegulcĶjumu veidiem, īsi aizrādot ūz katra procentu jeb augļii iegiļšanas veida pozitīvajām uņ negatīvajām pusēm.
pārrunās par nākotnes plāniem un pagaidu• :<larbības noteikumiem sapulces dalībnieki šoreiz vēl izvairījās no definītīyiem lēr mumiem. Atzīmējams J. Jaunti-rāna aizrādījums,' ka darbības noteikumi pēc iespējas vienkāršojami, lai mūsu apstākļos iegūtu maksimālas sekmes.
Statūtu komisijas pētīšanai nodeva J. Peniķa referātā ierosināto un vēlāk Aivara Ruņģa atkar-toto domu, ka jāatrod, ,kāda pārdomāta formula", kā naudu ra-_ cionāli sadalīt „sēklas" un ..ugunsdzēsēju" funkcijām, to pārāk nesaskaldot dažādu sīku pasākumu atbalstīšanai. Sapulce šai jautājumā bija atturīga, baidoties; ar kādiem definitīviem noteikumiem fonda valdei „pā-rak sasaistīt rokas".
Fonda pagaidu valdē,, kas strā^ dās līdz dibināšanas sapulcei un kurai par galveno pienākumu
SAVIENOTAJĀS VALSUS
Ņ1[JJ0ŖKA; šai vakarā būs goda viesi, bet vi-^
© moTkas latviešiem -pašreiz "S^^ ^^^l"^ P^^'
daudz izdevību skatīt kviešu 1^''!^°^°^ ^ w ^^"^^ "2"
mākslinieku gleziiu skates. Dau- ff^,^' ^^^^f^, ^^gf^'
gavas vanagu namā 9. un lo. no- fJ^Z""^^ 'ZT^^^..^^^ vembri būs V. Avena darbu izste- «^^^ ^'^J''
de, bet Jonkeru dievnama sarīko- ^^^^ ^ ^f^'
jumu zālē no 9. -17. novembrim JfJ?!,^^ ^^^^ piekritusi.
A. Skultes darbu skate. Pēc tam f ^^"^^1, ^^^f P^i DV namā 23. novembri atklās K pHsetas^lva 18. no-
čemoka skati, kura turpināsies ^^mbn var pieņemt latviešu p^-
vienu nedēļu, Jāņa Audriņa dar- fvjus lai medaļu saņemtu. īp^
bu skate paredz^te 7. un 8. de- komisija amerikāņu mfonneša-
ceņibri, bet Argentīnas viesa Gvi- ^'^^Z^^^ do Briivera izstāde no 14. - 20. J^^i paneļdiskusiju WrAQ radio
raidītajā, kas to uz viļņu garumfe 1300 pārraidīs 20. novembrī pīkst, 12.30 diena. No latviešu puses diskusijā ? piedalīsies māc»: V» Lžmdmanis, prāv. B. Baginsķiš un V. Vīka^š^j__; Aug. V,
darbu skate. Lai šo skaitu Vēl pa-; -—"^^^Sm^im pildinātu, tad 30. novembri no- ® Hēstingā pie Grand Rapidiem dek arī vanadžu Ziemsvētku tir-, 86 gadu vecumā miris lugažnieks ižiņš, ku^ ari būs iespējams ie-; Kārlis Plinte, kas neatkarigajā iādāties gleznas un citus māk-, Latvijā strādāja uz dzelzceļa Vaislas priekšmetus. Pieāmējams. rajoim par vilcienu sastādi-ka šai rudenī jau bijis l^ids pus. tāju, iegūstot lielu pieredzi un lucis latviešu mākslUueto iastā-' priekšniecības atzinību. Aizgājē-ziH. ' ." ju 25. septembrī guldīja zemes
klēpī Vūdlauna kapsētā, izvadīšanu no Hēstingas bēru nama uņ kapos vadot māc^ K. Henn?«iim.
.decembrim Ernesta Priedīša izstāde savukārt paredzēta no 14. — 24. janvārim. Bez tam Jonke-ros lai^ no 30. novembra līdz 8. decembrim būs Bostonas vieš-iias Anitas Asbergas—Sisenes
ČIKĀGA
(D Lai iesaistītu vairāk jaunatni Latvijas dibināšanas 50 gadu at^ oerei veltītajos pasākumos, svēt-lu rīcības Honiiteja nolēmusi apzināt jauniešus, kas apmeklē Ci-.^agas augstskolas un vidusskolu.
ČECHOSLOVAKI PROTESTĒ
čechosļovakiias republikas; d^^ bināšanas 50 gadu atceres dienā aicinot tos atrast piemērotu vei-.' 28. oktobri vairāki Cechoslovakl-du, kā mācību iestādes direkto-j jas sūtniecības darbinieki Apvie-ram vai kādam citam mācību notajās nācijās bija apsējuši mfil-spēkam pasniegt ALAs izdotģ in-' nas kaklasaites, bet viens atbrau-xormācijas brošūru „Latvia". bo ca uz darbu automobili, kura ieceri īstenot saziņā ar jaunatnes aizsargstienim bija piestiprināts
pulciņu un citām Čikāgas latviešu organizācijām uzdeva A. Vanagam. Atzīstot LNAP Zviedrijā
lipeklis „Russia, get out ct Oze-choslovakia!" šī lipekļa teksts lielā mērā atgādina baltiešu lipek-
izdotās grāmatas ,,'Latvia — li, kuru jau sen pirms Cechoslo-Country and People" izcilo Vērti- j vaMjas krizes sāka izplatīt BA bu, ricības komiteja vienojās to jTUN birojs. Tā teksts ir: „Russia, nodot vietējām augstskolām, bet get out of Estonia — Latvia — iegādājamo eksemplāru skaitu, Lithuania." Daļa baltiešu līdz, kas atkarigs no rīcībā esošajiem šim attieksmē uz šiem lipekļiem līdzekļiem, izlems pēc Latvijas izturējušies noraidīgi, citi aizDil-valstssvētku svinībām. Sēdē ari dinājušies ar bailēm. BATUN cer, pārrunāja draudzības pusstundu, ka drosmīgā čechoslovaka pie-kura paredzēta pēc svētku akta; mērs liks noraic^gajiem un bailī-. un koncerta 17. novembri Latvie- gajiem pirms mūsu pašu Latvijas, šu nama Viestura, zālē, kurā; ik- dibināšanas 50 gadu atceres diev vienam būs iespēja pārrunāt da- nas pārdomāt. Baltiešu lipekļi,. žādus jautājumus ar viesi ~ kas pieprasa okupācijas izvaķša--ALAs priekšsēža vietni^u A.'nu no.mūsu tēvzemes, saņemama Bērziņu. Kora dalībnieki, kup' pret 1 dolāra ziedojumu BATUN dziedās ari visu konfesiju kopi- ļ birojā, 2789 Schurz Ave., Brpnx^ gajā dievkalpojumā dienu vēlāk,' N.Y. 10465. ». V.:
AIZ TEĀTRA KULISĒM
BEIGUŠĀS JUBILEJAS IESTUDĒJUMA ISMDES;
Amerikas latviešu teātra Vašingtonas un Ņujorkas apvienotā ansambļa Latvijas 50 gadu un latviešu teātra 100 gadu jubilejas atzīmēšanai iestudētās R. Blaumaņa lugas „Ugunī" (režisors O, Uršteins) izrāžu cikls beidzās 3. novembrī Ņujorkā ar divām izrār dēm. šoreiz tās nenotika parasti latviešu izrādēm lietotajās telpās Bruklinā, bet Technoloģijas augstskolas zālē Manhatenā. Dienas izrādē visas 800 vietas? papild-krēsli un arī nedaudz papildstāv-vietu bija izpārdotas, bet vakara izrādē apmeklētāju skaitu varēja vērtēt pāri 500 personām. Tā šo jubilejas iestudējumu kopā noskatījās ap 1400 apmeklētāju, kas arī Ņujorkas apstākļos ir neparasti liels skaits. Abas izrādes notika Ņujorkas DV apvienības sarīkojumā.
Dienas izrādes nobeigumā ALAs kultūras biroja vadītājs Dr. P. Norvilis nolasīja un pasniedza ansamblim par iespaidīgu latvie^ šū teātra mākslas apliecinājumu AĻAs valdes piešķirto atzinības rakstu. Vēl sirsnīgāki aplausi sveica izrādes dekoratīvā ieterpa gatavotājam Ēvaldam Dajevskim Kultūras fonda goda balv£p pasniegšanu, kura viņam šogad piešķirta tēlotājmākslā. Arī' izrādes
formulēja Ģ. Kaugara ierosinājumu nākošā gada laikā meklēt dalībniekus, kas būs fonda dibinātāji, sapulce apstiprināja V. Muižnieku, V. Gulēnu, O. Pav-iovski, Ģ. Kaugaru, L Gaidi, J. Peniķi, L. Streipu, M. Romāni un E. Saviču. Valdei tiesības, ja nepieciešams, kooptēt papildlo-cekļus. Pagaidu revīzijas komisijai nominēja, E. Āpši, R. Skrup-šķeli un A. Legzdiņu. Bez tam V. Muižnieka ierosinājumā apstiprināja ari dažu speciālu komisiju locekļus vai vadītājus, šīs komisijas pētītu īpašus jautājumus ūn nodotu valdei vai sapulcei savus atzinumus. Statūtu komisijā aicināja A. Ņepartu, J. Jauritirānu un I. Arumu, nomi-nācijas komisijā - A. Olti, jauno biedru komisijā— L. Kalniņu.
laikā skatītāji atkārtoti aplaudēja skatuves dekorācijām, netrūk-^ stot arī piekrišanas aktieru sniegumam.
Ansamblis viesojies 8 lielākajos, latviešu centros ASV . un Kanādā. Dekorāciju izveidojuma dēļv izrādi varēja sniegt tikai uz liela; apmēra skatuvēm, tādēļ apmek-^ lēto latviešu koloniju skaits tik: mazs. Bet visur, kur ansamblis ar/ šo iestudējumu viesojies, bijusi: liela piekrišana, visas izrādes iz--pārdotas, bet dažās vietās (Klīv^ lendā un Ņujorkas dienas izrādē); visi interesenti nevarēja dabūt lējējas kartes. <
Tā varētu likties, ka panākumi! bijuši lieliski. Pēc izrādes Ņiijor*-kā aiz skatuves pārruimjot ar d^S tieriem gūtos panākumus, - tomēr atklājās, ka morālie panākuiņl; tiešām bijuši lieli, bet ar mater& lajiem ienākumiem tikai samak-1 sāti visi parādi, kas radušies par tērpu gatavošanu un skatuves iekārtošanu, kā ari segti ceļojumu izdevumi.
šai sakarā ansambļa administrators K. Ķuzulis izteicās: „šo izstādi nogatavojām peļņas dēļ, bet tā bija veltīta latviešu teātra-ilOO gadu un Latvijas neatkarības pasludināšanas 50 gadu atcerei. Izdevumi bijuši milzīgi. Daudz līdzekļu vajadzēja tērpiem, daudz maksāja ari braucieni, it sevišķi uz ōikagu un Kalamazū, kur autobusam bija nepieciešami divi šoferi. Bet esam priecīgi, ka skatītāju novērtējums bijis labs. Ar to esam svau mērķi sasnieguši."
Apmierināts un smaidīgs bija ari režisors, Osvalds Uršteins, vēl tērpies kučiera Sutkas tērpā; Apmierināti likās ari Ņujorkas latvieši, kas atstāja izrādes . telpas, dedzīgi pārrunājot gūtos iespaidus. Skatītājos bez pierasta^ jiem apmeklētājiem šoreiz bija redzama ari latviešu skolu jaunatne, kas ieradās skatīt Blauma^ ņa lugu iespējami labā latviešu aktieru uzvedumā. Vecie latviešu aktieri spēlēja kopa ar Ziemeļamerikā izveidotajiem talantiem, tāpat kā Latvijas laika skatītāji vēroja izrādi kopā ar svešumā izaugušajiem jauniešiem. |