Ričarda Ņiksonā uzvara
■ (FSmesums no 1. Ipp.) atbildīgos pienākumus." Arī „tre-šais ritenis" Džordžs VoUess no Alabamas, kas ar 9 milj. vēlēšanas iegūtajām balsīm i ir jauns fainomens i amerikāņu polītiska-jā dzīvē, steidzās apliecināt, ka vēl Niksonam tikai labu.
Zīmīga bija jaunievēlētā ASV prezidenta Ričarda. Niksona pirmā intervija presei. Baži komen-tātori tajā saskata Nilfsona drau-dzfoā izstieptu roku sadarbībai ar demokrātiem. Valda pārliecība, ka Niksona atzinīgie vārdi Huber-tam Hamfijijam un Lindonam
Niksona kabineta ārlietu resoru vadītājiem. Niksona uzticības personas tikšanās-ar ģenerāli De-goUu var atjaunot tradicionālo ASVuii Francijas draudzību..
Miera un kārtības atjaunošanā pašu niājāsNlksonam paredz sekmes. Lielākos panākumus, jau pirmajos valdīšanas mēnešos viņam pareģo saimnieciskajā laukā. Vašingtonā valda pārliecība, ka' Niksons ir īstais vīrs arvien vairāk pieaugošās dzīves dārdzi' bas un - inflācijas apturēšanai Zem lielas jautājuma zīmes ir Niksona panākumi rašu pretišķī-
Džonsonam nav tikai tukšas fra- izlīdzināšanā. Ar likumdošanu
zes.
Kaut vēlēšanās ieguvis iespaidīgu elektoru kollēģijas balsu man-aātu, Niksons nenoliedzami ir dziļi vīlies pār pavisam niecīgo tiešo vēlētāju saņemto uzticību. Pirms vēlēšanām. Niksons runāja par 3,5 vai pāt 6 milj. balsu, vairākumu. Tagad šim iecerētajam skaitlim jāatņem vairākas nulles.
■: Šūs vietā jautai, ko ASV:lat^e-ši no ļša^ - jaunā; prezidentia Var gaidīt mūsu tautas uh okupētās valsts ] jautājumā;> ī^iksonS; par Latviju un latviešiem ir labi in-Ja atskaita VoUesa 9 milj. lielo ļformēts. Viņš zinā arī to, ka nu-atbalstītāju skaitu, kas arī nav pat notikušajās prezidenta vēlē-ignorējams,! tad tikai puse ameri- ganās \lielais aSV latviešu vai-
vien še nekādi brīnumi nav sagu-dāmi. Ir skaidrs, ka tikai laiks rādīs, vM Ričards Niksons patiešām nācis īstajā, stundā kā savas tautas vadonis.un
gil delegācija
kāņu vēlētāju - dāvājuši uzticību Niksonam, kamēr i otra puse ar gandrīz tikpat lielu nodoto balsu skaitu bijusi pārliecināta, ka valsts vadība Hamfrija, rokās būtu labākās rokās. NiksOnam nāksies iegūt Hamf rija atbalstītāju uzticību, un tas nebūs viegls uzdevums.
Ir labi, ka Niksons to apzinās. Fēcvēlēšanu dienā viņš apliecināja :„Viens no maniem svarīgākajiem uzdevumiem būs atjaunot vienotību mūsu tautā. Jaunā vai-dība būs pieejama jaunām idejām, tā uzklausīs katru amerikāni, vai tas būtu republikānis, vai arī demokrāts. Tā uzklausīs kritizētājus, un tā uzklausīs tos, kas mūs atbalstīja. Tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim izlīdzināt paaudžu plaisu un atrisināt rašu pretišķības" ,
Tagad, kad Niksons vēlēšanās ir uzvarējis, pamatoti: jautāt, ko jaunais prezidents sola dot amerikāņu tautai un pasaulei. Vai Niksons būs valstsvīrs, kas ievedīs ASV Jaunā mirdzumā? Jeb vai viņš būs tikai ārsts, kas ap-ārstēs' vienu otru nelāgu kaiti, kura-tieši tagad piemeklēju»
rums nobalsojis par republikāņiem. Tieši šīs vēlēšanas no jauna pierādīja, ka katra nodotā balss ir ļoti svarīga. Tādēļ latviešiem nebūtu jākaunas Ričardam Niksonam; atgādināt, ka stāvējuši par viņu.' Latviešiem ari turpmāk jābūt politiski aktīviem, Nav domājams, ka Niksons iedomāsies apslāpēt Amerikas Balsi, kura skan arī latviešu valodā. Gluži otrādi, ja latvieši prasītu, un uz to mums ir visas tiesības.
jaui^ un mūsu centieniem labvēlīgākā ASV valdība- spētu atrast iespējas palīdzēt mums noorganizēt jaunus raidītājus tur, no kurienes ' tie labāk sadzirdami tiem, kuriem raidījumi domāti. Latviešiem arī turpmāk jaunais ASV prezidents jāatbalsta, jo var gadīties, li& brīdī, kad īstais laiks būs pienācis, Baltajā namā mūs uzklausīs. Nav nemaz izslēgts, ka mūsu vietā starptautiskajā fom--mā savu bailsi paceļ pasaules lielākās un varenākās demokrātijas prezidents.
Protams, karu Vietnamā izbeidzis, Niksons mūsu zilo acu un vēlēšanās saņemtā atbalsta dēļ nesāks „jaunu Vietnamu" Balti jas jūras krastos. Bet — kas gan var apgalvot, ka pilmbā vēl nenor vērtētajiem notikumiem ' ōecho-Slovākijā jau uzi:akštltā"pēdējā lappuse? Vai nav pamata ticībai, ka kādu dienu arī Polijā, Ungārijā,: Austrumvācijā un Rumānijā arī reiz notiks prezidenta vēlēša^; nas un kaut ar vienas balss vairākumu ievēlētais vadītājs tad būs pašas tautas,vēlēts? '
Ja mēs zinātu, cik ilgs laiks paiet, kamēr vanrāku apspiestā, tautā nobriest apņemšanās no-; kratīt sv^u varu, ja mēs «inātu, cik ātri jau saslimušo neganto milzi no kājām nogāž tautas zemapziņā izauklētais brīvības" «bacilis", tad mēs varētu atcerēties 37. ASV prezidenta ievēlēšanu un-sākt domāt par kādām; vēlēša-nāiņi kuras būs vēl-dramatiskākas tālajā zemē, kur tās jau ai&-kavējušās gadu desmitus.
Aleksandrs Ķeguiņnieks
ASV prezidenta Džonsoīm vēlēšanu kampaņas triku ar bumbošanas pārtraukšanu Siemeļviet-namā Hanoja uzskata par savu lielāko politisko panākipiu, kaš drīz var novest arī pie galīgās mi litājās uzvaras. Par tādu iznākumu ir pārliecināts Žiemeļviena-mas prezidents HoČiminSi 'kiiŗš jau; tagad jūtas kā uzivarētājs' un pieprasījis izvākt no Dienvidviet-naiiias visus' amerikāņu un viņu «satelītu" militāros spēkus. Tai pašā laikā Hočimins mudinājis Vietnamas tautu stiprināt sara apņēmību cīnīties līdz «galīgai uz varai" pret amerikāņiem. Tāda paša mude adresēta ari vietkon-giem.
amerikāņus? Vai vļņš būs tikai sauss advokāts, kas cita vidū pēc savas'profesijas ir nākošais prezidents, kas ar likumiem un politiskām kombinācijām aizlāpīs vienu nelaimi un tās vietā radīs divas jaunas?
Niksona tuvs draugs un apbrīnotājs — pazāstamais evaņģēlists Bilijs Grēms saka: „Ričards Niksons ir vienīgais vīrs, kas mūsu zemei var patiesi mīlestībā kalpot laikā, kad svaru kausos likta paaudžu nākotne. E& viņam ticu. Viņš mūs nepievils." ,
Pesimisti apšauTia Niksona vadoņa talantu. Tie apgalvo, ka Niksons ir gan lielisks techniķis, bet nespēšot tautu aizraut. Bet, atceroties Trūmenu, pat pesimisti norāda, ka atbildīgo prezidenta pienākumu veikšana par lielām personībām padarījusi pat daudz mazāka kalibra cilvēkus nekā Niksons. • '
Vietnamas konflikta izbeigšanā Niksons runās noteiktāku valodu nekā Hamfrijs vai Džonsons. šo karu arī Niksons nevēlas, bet :viņš nepiekritīs izlīgumam, kas praktiski nozīmētu amerikāņu Kapitulāciju vai ipienvidvietnamas nodošanu.
Niksona pretkomūļīistiskā nostāja gan: pazīstama, bet saasināt attieksnies ar komunistu .valstīm tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ viņš nevēlēsies., Apzinoties,. ka spēks ir vienīgais, pret ko komunistiem ir : respekts, Niksons centīsies stiprināt valsts drošību un panāks ASV spēka pāratumu pret jebkuru eventuālu agresoru. Ar! ārpolitikā Niksons centīsies visr pirms stiprināt NATO valstu at-;tieksmes un speķu; ■ bst līdztekus meklēs iespējas atjaunot sairušās ' draudzības saites . ar bijušiem ASV di^uģiem^'Eiropg un citos kontinentos," Gūbeiiiātom Nelso-nu RokefeHeru un gubernatoru
Rietumvācijas uņ čechoslova-kijas attieksmes draud pasliktināties sakarā ar čechu žurnālista Otakara švereinas pratināšanu Bonnā jaunākās spiegu afēras lietā, švercina, kas darbojās par ōechoslovakijas ziņu aģentūras CTK korespondentu Bonnāi pratināts 5 stundas, pēc tam atbrīvots. 10 detektīvu pārmeklējuši viņa četristabu dzīvokli un biroju, pievācot dažus dokumentus, švercina, tiekoties ar ziņu aģentūras Associated Press pārstāvjiem, izteicies: „Tā ir provokācija. .. spiegošanas mānija..." .
Prāgas oficiālā CTK ziņu aģentūra sakarā ar tās pārstāvja pra-
AMEEIKĀŅS IEGUVUŠI
VISAS NOBELA : PRĒMIJAS ZINĀTNĒS Nobela prēmijas fizikā un ķī-: mijā 1968. gadam nule piešķirtas diviem amerikāņiem — 57 gadus vecajam Luisam Alvarezam no Kalifornijas universitātes Berke-lejā (fizikā) un 64 gadus vecajam Norvēģijā dzimušajam Laram Onsageram no Jēlās universitātes (ķīmijā). Trīs ,citi ameriiMņ
jau oktobra sākumā dalījās medicīnas prēmijā — bioķīmiķi Ro bērts Hollejs (46 g. v.) no Kor-nella universitātes, indiešu izcelsmes H. Gobinds-Korana {4&)no Viskonsīnas universitātes un Maršals Nirenbergs M.
Prēmija literatūrā šogad ple^ spriesta Rietumos visumā ma^a-zītajam 69 gadus vecajam japāņu rakstniekam Jasunāri Kavaba-tam.
Katra prēmija šogad ir rekōrd-summa — ar mazām ap 70.000 dol.
tināšanu norādījusi, ka šis ģadī-' ums var radīt nopietnus sarežģījumus abu tautu .attieksmēs, izmeklēšaiia pret švercinu sākusies pēc agrākā Austrijas sūtniecības Bonnā preses atašeja Joze-f a Adameka izteicieniem nopratināšanā. Adameks nesen apcietināts Vīnē uz aizdomu pamata, ka viņš ir komunistu aģents. Jautāts, vai švercina rīkojis vācu politiķiem alus vakarus, lai ievāktu no tiem ziņas, Rietumvācijas valdības preses • referents Konrād*; Ālers atbildējis: ,iTā ir taisnība. Vienā šādā vakarā es pats esmu piedalījies."
Kanclers Klzingers pēc atgriešanās no' Spānijas apmeklējuma kopīgi ar ārlietu ministru Brantu turpina pārbaudīt' valsts drošības jautājumus.
Atrazdamās komunistisko vai stu tiešā tuvumā> Rietumvācija vienmēr bijusi izspiegošanas ob^ jekts. Cik vācieši ir disciplinēta tauta; tikpat stipri tie uzticas cilvēku godīgumam. $1 uzticība ļāvusi izveidoties vairākiem spiegu tīkliem, kas noziedzīgi izdevuši valsts noslēpumus ienaidniekiem I-ēdējā spiegu afēra Rietumvācija izsaukusi vairāku augstu ierēdņu pašnāvību, mīklainus nā-
Vietkongu ra^ib paziņojis ,,nacionālās atbrīvošanas frontes" piecu punktu programmu Parizes miera sarunām, kurās tie aicināti piedalītie^ ŠI programriia paredz ASV un citu ārvalstu militāro spēku izvāišanu no. Dienvid-vietnanias, koalīcijas valdības nodibināšanu un abu Vietnamu apvienošanu bez iejaukšanās no ārpuses. Kā jau agrāk ziņots, Pien-vidvietnamas valdība atteikusies sūtīt savu delegāciju uz paplašinātajām Parīzes miera saruimm, ja tajās kā pilntiesīgi locekļi piedalās arī vietkongu pārstāvji. Va^ šingtona ir nopietni norūpējusies par Dlenvidvietnamas prezidenta Vantjū nostāju boikotēt miera sarunas, bet atturas savu viedokli oficiāli komentēt. .„Mēs paredzam nepatikšanas ar Saigo-nu, bet tās nebūs lielas," izsakās oficiālās aprindas.
Ziemeļvietnamas delegācijas var dītājs Parīzē preses konferencē, uzsvēris, ka ASV piekritušas pielaist,Aiaci6nāIās atbrīvošanas frontes." pārstāvjus kā pilntiesīgus locekļus miera sarunās. ^Ja Saigona nevēlētos sarunās piedalīties, tas nozīmēju, ka lUenvid-vietnamas valdība negrib meru, un ameril^ņiem par to piekristu pilna atbildība.
Dlenvidvietnamas prezidents nacionālsapuleē paskaidrojis, ka Saigona piedalīsies miera sarunās tikai ar ziemeļvietnamieši'em, bez „nacionālās atbrīvošanas frontes" jBb vietkongu pārstāvjiem kā atsevišķu delegāciju. Saigona ar mieru akceptēt vietkongus tikai kā Hanojas delegācijas daļuv Dlenvidvietnamas valdība, oficiāli paziņojusi, ka noraidīs visas vienošanās, kuras būs panāktas paplašinātajās miera sarunās Pari-zē bez tās pārstāvju piedalīšanās.
Ričards Niksons ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā paziņoja; ka uzvaras gadījumā gatavs doties uz Saigonu vai Parīzi, lai veicinātu miera sarunas; ja prezidents Džonsons viņu lūgtu to darīt. Niksons izteicās, ka viņš nedomājot, ka prezidents Džonsons būtu pārtraucis Ziemeļvietnamas bumbošanu, lai pavairotu demokrātu kandidāta Huberta Ham-frija izredzes prezidenta vēlēšanās.
Par spīti Saigonas pretestībai, vietkongu delegācija jau iekārtojusies Parīzē uz ilgāku palikšanu.
mos no centra, iepretim Vērsa;-ļai. Villu nesen; atstājuši bagāti amerikāņu veikalnieki, kuru vietā tagad apmetusies komunistu jaunā aristokrātija;'Vispār, komunistu vadoņi.vienalga, no kurienes tie. nāk -r- mE lielas personīgās ērtības» šai ziņā pārspējot pat visizlutinātākos kapitālistus; Tā Ziemeļvietnamas delegācija, Parīzes miera saninām sākoties, par savu apmešanās vietu izrau-dSja mirušā franču komunistu vadoņa Morisa Toreza lepno namu. I^gad greznībā un personh gās ērtībās ar viņiem sacenšas arī vietk'ongi, piekarinot pie savas, mītnes vietkongu zilisarkano karogu-ar zelta zvaigzni. Ārējais simbols -r pūķis, kas izelpo uguni, it kā pasvītro viņu delegācijas uzdevumu miera sarunās — iz-spļaut.uguni pret visiem saviem pretiniekiem \m aprit Dienvid-vietnamu.
■ PraaSu poUcisti ar baltām ķive-rēih sarkanos aristokrātus pavadīja no lidlauka līdz apmetnes durvīm un raudzījās, lai tiem ne mats nenokristu no galvas. Hanojas delegācijas. yadītājs ieradās pie saviem vietkongu sabiedrotajiem:-melnā „Gitroen" limuzīnā
ar savu šoferi. Viņš apjautājās par savu pīpi, kuru aizmirsis iepriekšējā šampanieša vakarā, bet saņēma apmiermoSu atbildi, ka pīpe jau nosūtīta uz viņa apmešanās vietu. Visu to ārzemju žurnālisti novērojuši un sīki aprak-
stījuši, lai raksturotu sarkano varasvīru tieksmi pēc ērtas dzīves, kūru tie vēlas baudīt aizgūtnēm visur un ikvienā gadījumā, žurnālistu vērtīgajām acīm nav pali cis neievērotsarī skotu viskijs, kas pasniegts franču motocikle-tistu vada.policistiem, kuri „aug-stos" viesus pavadīja uz apmešanās vietu.
Kas būs sarkanais pūķis, kurš paplašinātajās miera sarunās spļaus ugum uz amerikāņiem un dienvidvietnamiešiem? Tā ir veca un rūdīta komunistu plintniece, kuŗad revolucionārajai darbībai pievērsusies; jau 17 gadu vecumā, bet pašreiz ir '41 gada veca, vārdā ■Hbina. Kā vietkongu delegācijas va(Mtāja viņa nedēļas sākuma ieradās Parīzē no Hanojas, savā lidojumā apstājoties arī Maskavā, kopā ar 5 citiem vietkongu delegācijas locekļiem,, lai piedalītos miera sarunās jau pirmajā paplāsi nātaji sēdē. Militārajai aktīvitā-
SliUS ZINAS
O Ar
lem un ,t. s. Molo- cais
tova: kokteiļiem radikālie vācu ļ studenti atkal uzbrukuši pdlici-jas apmetnēm Rietumberliriē, ievainojot ap l&o .personu;' galve-nokārt policistus. Ap 400 policistu, kā viduslaiku bruņinieki, Jiē-sāja galvā ķiveri ar smagiem plastikas sejas un kakla aizsegiem. Policiju, cīņās atbalstīja „ūdens lielgabali". © Anglijas galvaspilsētā Londonā uz 21 gadu notiesāts 36 gadus vecais Dugla?,s Ronalds Britens, kas .darbojās; par technisko var cUtāju karaliskajos gaisa spēkos, bet Jau 6 gadus, spiegoja Maskavas labā. Uz 5 gadiem cietumā notiesāts'ari karalisko jūras spēku dienestā espšais 29 gadus ve^
ves gadījumus, arestus un cilvē- . ^„ , -
ku pazušanu civilo un miUtāro .f^^uf ties greznu vUlu viena no amatpersonu .vidū. . ^tf lajiem Francijas galvaspU-
,, sētas rajoniem, 12. judžu rietu-
MASKAVAS «PADOMDEVĒJI" ARS ĒĢIPTĒ UN SIRIJA Izraēlas valdības aprindas Jeruzalemē sūdzas, ka padomju flotes lidotāji izdarot regulārus spiegošanas lidojumus TU-16 tipa bumbvedējos,- kuri paceļoties no savām bāzēm Kairo, šīs lid-mašīnasesot padotas tiešai. Pad. savienības jūras spēku kontrolei. Vidusjūrā, pašreiz atrodoties 40 padomju kuģu, to vidū 25 moderni kara kuģi. Ēģiptē novietoti 3000 padomju militāro „pa-
Slrijā
. domdevēju", bet -pa 1000 Skrantonuļ'mm par; iespējamiern\un citās arābu valstīs.
ELZAS PĒRKONES
preparāti „AMARYLLIS" un grāmsia ^SKAISTUMA NOSLĒPUMI" tagad Toronto dabūjami pie Loiiis Florists, \ 792 Bathurst Str,
Elzas Pērkones pašreizējā adrese ir
214 Dalhousie Str., Peterborough, Ont., tālr. 745-3106
mmK ASV GAISMAS SPULDZE AECIARANTIJO
tEīmm GMmm ■ -m. Kelša ^arlkatGra
UZIETA'^NOGRIMUŠĀ AMERIESŅU ZEMŪDENE Pēc piecu niēnešu rūpīgas meklēšanas bez vēsts pazudušās amerikāņu atomenerģijas dzītās zem-ūdenes „Scorpion" atliekas tagad atrastas dienvidrietumos no Azo-ŗu salām, iepretim Vidusjūras savienojumam ar Atlantijas oke^ anu. Ar speciāliem zemūdens instrumentiem tās atliekas uzietas 2 jūdzu dziļumā, kur ūdens spiediens sasniedz 440iO mārciņii xiz kvadrātcollās, pret 14,7 mārci-ņām uz kvadrātcollās jūras līmeni. Pieņem, ka zemūdene saspiesta kā olaĢ čaumala, pirms tā nogrimusi tādā dziļūnā. Uz tās a^ radās 99 cilvēku liela' apkalp©. Pēdējās radio ziņas no zemūdenes 'Sžķīēma 21. maijā, kad tā at^ radās āp 250 jūdžu dienvidos no Azoru salām, pēc ilgākām operām cijām Vidusjūrā atgriežoties uz savu bazi.
Pieņem, ka zemūdene skārusi kādu zemūdens klinti un nav bijusi vairs spējīga iznirt. Jūras dziļumā nofotografētas , tikai zemūdenes £ļtliekās.: Potouzņēmu-; mi nosūtīti uz Vašingtonu un Norfolku, 1^ izpētītu, vai nofotografētās dajas patiešām ir „Scor-pion" atliekas. . '
Imŗš
Robins Duglass Klaude, nodevis Maskavai slepenu
aktu noslēpumus, kuriem tomēr nebija sevišķas nozīmes. Britens atzinies, ka no Maskavas saņēmis ap 2000 dolāru. Domā tomēr, ka atlīdzība bijusi lielāka.
® Ziemeļrietumos. no Spānijas krasta nogrimis 13.000 tonnu lielais Libērijas tankkuģis ,,Spyros Lemos", kas vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ pāršķēlies divās daļās. 10 apkalpes locekļu uzņēmu si kāda angļu zemūdene, bet da žus citus somu tvaikonis j^agn Paulin". Domā, ka 13 jūrnieki vēl atrodas glābšanas laivās kau kur jūrā. Par pārējiem, nav nekādu ziņu. Jāpieņem, ka tie gā' juši bojā.
i y 9 Novērota lielāka padomju okupācijas spēku kustība čecho-slovakijā. Domā, ka ^Sarkanarmi-ja sākusi no okupētās valsts iz-vākties. No pusmiljona varu lie-jiem okupācijas spēkiem čecho-slovakijā uz - nenoteiktu laiku paliks 75.000 padomju kaŗa^rtru.
tei ši plintniece pievērsusies kopš gadiem, darbojoties partl^ 2ānu organizācijā un palaikam baudot ari „cietuip akadēmijas" izglītību. Viņa Jau otru reizi atradās franču arestā no 1951.—19SS. gadam, kad pēc ženēv^ vienošs-nās izbeidzās, karš' starp iras-6iem un Hočimina spēkiem. ^
Būdama rūdīta komuniste, 3i(fe matu galiem, ITbina būs miera sarunu «cietais rieksts". Viņu apzīmē par sievieti „ar dzelzs ner^ viem". Dzimusi Saigona, viņa jau kā vidusskolniece turpat darbojusies par komunistu aģitatori, mu^ sinot skolu jauniešus. Uzturot ciešus sakarus ar Maskavu, Tī-bina piedalījusies arī Pad. savienības komunistu partijas 23. kongresā 1966. gadā, kad izlielījusies, ka vietkongu ietekmē atrodi au četras piektdaļas Dienvidviet-namas territorijas. Daudz no W' vas dzīves viņa pavadījusi vietkongu galvenajās nometnēs un ssr gatavošanas centros Vietnamis džungļos. Pēdējo divu gadu laikā viņa tagad ieradusies Parīzē jaū otru reizi. Pirmajā reizē viņa bija vietnamiešu delegācijas vadītāja komunistu ietekmētajā 'franču sieviešu ūnijas kongresā.
Sakarā ar vietkongu pielaišaiii? Parīzes miera sarunās^ Saigona ; jau sākušās demonstrācijas, kti- \ \ rās nepārprotami izpaužas asa nostāja pret ASV prezidenta Džonsona Vietnamas poUtik^ maiņu. Pie ASV sūtniecības pa-;' stiprināta sardze. Prezidents Van. tjū aicinājis tautu- atturēties no varmācibām. Dienvidviatnamas drošības padome sanāca speciāli sesijā, kiq:a jautājumu (par pi^^^^ dalīšanos paplašinātajās miera sarunās Parīzē atstāja atklātu, kamēr noskaidrosies, kas b^s jaunais ASV prezidents. Vantjū joprojām uztur spēkā savu atteikšanos piedalīties sarunās, j^-tajās pielaiž vietkongus kā ats^ Višķu delegāciju.
Piezīmējams; ka pēdējās pret-amerikāniskās demonstrācijig Saigona uzliesmoja 1986. gadS^ kad budisti izgāja ielās un protestēja pret amerikāņu politikiai Vietnamā.
Saigona atzīst, ka jebkāda ko^ licija ar vietkongu parti^finiejļa būtu pašslepkavlba, jo vietkon^ cīnās par tādu politisko'noķārĶi-jumu Dienvidvietnamā, kādu & mūnisti panākuši vairākās A% trumeiropas un Āzijas valstis, nodibinot tajās savu varu; i
Al^TUĀLAIS
•PAPMŠINATAS MIERA SARUNAS PARĪZĒ ATLIKTAS.
Kā jaii varēja paredzēt, paplašinātās miera sarunas Parīzē ar vietkongu piedaKšanos, kurām vajadzēja sSkfcie&_ 6. novembri, sar karā ar Dlenvidvietnamas boiko^^ tu, atliktas. Ziemeļvietnama ierosinājusi sākt sarunas bez Dien-vidviēthamaš pārstāvju piedall-šanāf, ko ASV ndraidljušas. Jauns datums paplašināto sarunu sākumam vēl nav' noteULtš.'Ziemeļ-vietnamieši savukārt noraidīju"-ši amerikāņu piedāvātās kontaktēšanās sarunas,-'kamēr visi par-tibiis piedabūti * pie - viena apspriežu galda. ^ '
Vietkongu dele^ijas vadītāja Tībina preses koiiferiencē izteikusies, ka piekrit tris partu saru-nāin bez Saigonas piedalīšanās, jo ASV varot reprezentēt ari Dienvidvietnamu. šo īsti komunistisko morāli amerikāņi norai-dlju^iVjo nevar runāt par Dien-vidvietoamas nākotni bez tās valdas pārstāvju piedalīšanās. ^
ASV pārstāvji izteikušies, ka Vašingtona spiedis Saigonu sūtīt savus pārstāvjus uz Parīzi un čer, ka tie Francijas galvaspilsētā ieradīsies Jau tuvākajā nāko^
iiļ Finanču ministrs Bensons noraidījis Kvebekas un Gntario provinces lūgumu paredzēto 2°-4 nodokļa ienākumus no šūn provincēm nodot ^viņu lācībā. Pēc federālās un provinču galotņu konferences konstitūcijas grozījumu pieņemšanai decembri tomēr paredzēta arr apspriede, kurā atkal reiz pārcilās jiodokļu naudas sadalījumu Kanādas federālās un provinču valdības starpā. ^
^ Toronto nodibināts atskurb-šanas centrs dzērājiem, kura 4 pastāvēšanas niēnešos jau apkopti pāri par'\400 alkoholiķu. Centrs, kuru' iekārtojis Ontario pēlājumu fonds,: darbojas policijas departamenta pārziņā, ar 57 darbinieldem, un spēj uzņemt 22 personas. Alkoholiķiem, kurus policija uzlasa uz ielas, dod iespēju izšķirties par centru vai nakti aresta tepās un tiesu otrā ritā. Ja cietējs izvēlas centru, viņu nesoda un neatzīmē arī ,,re-ģistros". Centra mērķis ir izpētīt, vai šādā veidā iespējams alkoholiķus atturēt no dzeršanas uz ilgāku laiku nekā ar sodiem un cietumu. Tā vadība gan vaļsir-ōīgi atzīstas^ ka vēl nav atrasta atbilde^ uz "jautājumu, vai alkoholiķis ir policijas vai medicīniska problēma.
Siidzība par neslavas cplšan^, ko 19^5. gadā iesniedžs Britu Koltmībijas tiesā valdības ierēdnis Džoržs Džons — kidreieējais šīs provinces apgādes komisija direktors pret proviiices ynļfļj^ tru prezidentu V. A. Benetu, pēo 3 gadiem nokļuvusi lld? K^iiadas augstākajai tiesai Džonu ar īrt tu Kolumbijas val^baļs Ipa^ w mumu atstādināja no amata par kukuļņemšanu, bet vēlāk šis apvainojums izrādījās nej^matots.
Sakarā ar jaunajiem noteikumiem lietoto automašīnu tirds-
niecībā, kas prasa no tirgotāja kārtīgu mašīnas pārbaudi, pimis darijums tiek reģistrēts, sākušās tirgotāju vaimanas, ka šie ni> teikumi spiežot mazajiem tirgp-tājiem bankrotēt. Raksturigsno-rādījums,; ko pasvītrojis lsS4ņ Brauns no Kičeneras: < Neesot iespējams stundas laikā izdarīt lietota auto pilnīgu pārbaudi. J& pārdevējs atdodot 1962. gada mo-deli par 200 dol., bet pēc tam pārbaudē konstatē, ka tam nepieciešami remonti 150 dol. vēr-tābā — ko tad viņš var nopeļ» nīt?!... šāda argumentācija da, liekas, vienigļ to, ka līdz šim pircējiem'daudzos gadijumļos apzināti «iesmērēti" lietošanai nedroši spēkrati, un „mazajiem tirgotājiem", kuriem nu jāpaļaujas pircēja aizsardzības noteikia-raiem, nebūs vairs iespējams gluži tik viegli iedzīvoties uz ci» tu lēses kā līdz šim. iļ Iekšlietu ministrs Pelletjē, runādams Kanādas universitāšu kolledžu apvienības gadskārtēji banketā, ieteicis «salauzt aristoĶ-ratiskās universitātes barjeru lia celt jaunu — tautas universitāti*'. Lai to panāktUj, nepieciešams mācībspēku, administrācijas liii studentu lielāka vienlld^a, pa^ mataga akadēmiskās prograiņ-mas, ieskaitot pat akadēmls^ grādu, pārvērtēšana, un jaunu sakaru izveidošana ar rūpniecību* — Vai kaut ko līdzīgu mēs nelasījām presē agrā rudeni par i,ķuļ* turas revplĢcijas" toisItaJSpļ. pašreizējām pārvērti^ saF}(& najā_^^? Tādā ga^Jmpā taisi^ ba studentu radikālim, kuļī Pelletjē nma^ nĢklausīŠanSs i& teicies, ka tā idejas esot par vš-selu gadu novecojušās. Bet vaŗ jau ari pievienoties cita, vecāka aMēmiķ^ iesikatiem, ķu^ dom|> ja, ka ministrs viņii „ii}telektuā}iļ apvainojis" un idņa ieteikumi nie&albibs.