Ints 100, V. Vičs 100. N. Zālitis 100 (Skaņu plašu atskaņotāja ie-' gādei),-A. Stāls 100, J. Ezergailis 50. J. Jubass 25, K. Draule 25, A. Krūmiņš 20, R. sērs 18.50 vai K. Millers no Otavas 10 dol. Sa-j ņemti ari vairāki anonimi ziedo-] jumi, to devējiem nevēloties vār. du publicēšanu.
• Rīgas skautu uri Gaujas gai-I du vienību dalībnieku vecāku ģa-I da sapulcē darbības ziņojumu i sniedza vecāku īpadomes pr-dis IA. Lucs un abu vienību priekšniek'. U.^Amoliņš un Inta Kalniena. Skautu vienības kasē uz sa-nāksmes dienu bija 154, bet gaidu    440 dol. Skautu vienībā ir-137 dalībnieki ar 21 vacKtāju un vadītāju vietn'ekUi Pēdējā lalkš jūtamL pieaudzis 'roveru skaits; kufus vada L. Luksts, dižsk&utus A_ L. Goba, skautus    V. Ezers un mazskautus — J. Līvītis. Nākošajā vasarā roveri kopā ar liel-gaidām iecerējuši plašāku salido. jumu. Vienība īpaši pateicīga savam. i,krusttēvam" DV Toronto nodaļai par sniegto materiālo atbalstu. Gaujas gaidu vienība apvieno 61 dalībnieci Gimtiņu pulciņu vada M... Budrēvica, gaida
- V. Zobena, bet Uelgaldu — M. Vilka. Abu vienību kopīgais ga-dasvētku sarīkojums notiks 15. februārī Sv. Andreja baznīcas telpās, bet Ziemsvētku laikā likos eglīšu vakarus brīvā dabā. Jaunievēlētā vvi^iību padome vēlāk pienākumus s^allja šādi: priekšsēdis A. Lucs, viņa vietnieki abu vienību priekšnieki U. Amoliņš im I. Kalniņa, sekretāri £ Šiliņa un G. Kārkliņš, kasieri J. Vaivare. un R. Gaile, transporta pārzinis S. Vasarājs, mantziņi A. Grtvīte; un G. Kārkliņš, saimniecības vadītājs B. Jansons ar palīdzēm M. Ratnieci un J. Stagavu. Bez minētajiem padomē guntiņas pārstāvēs I. Grāvleja, skautus A.Jur. ševskis un roverusO, livītis.
• TLMM kluba /biedru grupa
— K.,gvems, A. Kvēps, G. -Pļav-nieks, M. Holcmanis un P. Ru- / dzTtis ~ bija devušies tiz Nors--bejas apkārtni briežu niedlbās; apmetoties kluba biedra A. Osīša vasarnīcā.^Četru dienu ilgās me-, dibas tomēr bija nēškmiģas* da-!; žādu likstu dēļ: uz laiku pazuda suņi, noklīda arī kanādiešu medību līdzgaitnieks. /Ar laika apstākļi afvlen pasliktinājās, mudinot atgriezties mājās. Turpretim otra kluba grupa, kuŗāTbija A. Smāns. N. Ģēģeris, E. Brencis, K. Krieviņš, A. Zilgalvis, 3. Zā-lītis, P. Leitrants, M.'Aviks, T. Ķeņģis, J. Atkauķisi Z. Rudatis u.c, izrādījās laimīgāka.un pēc nedēļu ilgām medībām pārveda 1.5 medījumus, pa briedim nošau-jot A. Zilgaivim, Ķ. Krievi^.
IJ; Zālītim, E. Brencim un Z. Ru-Izītim.
ļlabi) un komponists Imants ļ Dziedoņa 50 miiža un 30 darba i decembri pīkst. 5^0 pēcptisdie. hnto.
Foto: J. GaiHtis
ŅA. KRŪMA
IZSTĀDE
ļo (491 CoUege St.)
ŗBRī! BŪS SLĒGTA, hu svētdien, 1. decembri, ļenā līdz 9 vakarā. _
ļagarināmi līdz 1969. gada p pazeminātas.
f/ces kundzes ansaniblis
KARS
ramma
5as Amerikas) SJA
itviešu namā, Toronto, ^ ?e ielā '
EIETUMVA.CIMŠ DAUGAVAk"TANAGU SALIDOJUMS MļNSTERĒ
RietuiEvacijas Daugavas Vanagu, ļl. saUdojums, kas nroilka Latvijas neatkarības proklmiēšanas ^ gadu atceres zīmē, iezīmējās ar apņēmau cinīg^^ar UtWJas iriva^ atgūšanu visiem iespējamiem līdzje^ih; tāpat., tas bija ņiūsii nacionālā ga-ra un vienotības demonstrējums, kas Uepķā vai mazākā mēifā norādīja uz trimdirato Mimbas spēEa^^^.^^^^^ rezer-vēm. ' -
Salidojums 9, novembra priekšpusdienā latviešu - ģimnāzijas aulā sākās ar svinīgu Latvijas karoga ienešanu. Svētbridi luterāņu mācītājs R. Bērziņš no Ķslnes teica liigšanu un svētīšu nas vārdus, bet katoļu kaplāns . A. Smelters no Dīpholcas garīgo ievadu, norādot, ka uz DV-organizāciju, kiiŗa rūpējās par vl^ :smagāk cietušajiem; raugās visa .sabiedrība. „Tādēļ jums jābūt zemes šālim — ceļa rādītājiem uz ļfcēva mājām," uzsvēra kaplāns.
Mājastēvs, vietējās DV nodaļas valdes pr-diš P." Strante, apsveicot salidojuma dalībniekus cita. vidū norādīja: „Nav sagadī-:šanās, ka salidojumsVolikts novembrī — mēnesī,, kad mūsu domas vairāk nekā citkārt kavējas l)ie mūsu tēvzemes, Latvijas, šīs domas divos vārdos skaisti forr TOUlējis rakstnieks Jānis Jaun-sudrabiņš — Piemini Latviju. Bet mēs vēlamies Latviju ne^ tikai pieminēt, bet ari strādāt un (darboties, lailtā būtu atkal bri-va. vai suverēna citu valstu vidū/' Rietumvācijas PV zemes valdes pr-dis J. Cīrulis atklāšanas' runā pieskārās 18. novembra vēsturiskajiem notikiuniem, uzsverot, ka Latvija vēl dzīvo ne tikai latviešu sirdīs, bet arī starptautiskajā forumā tās vārds nav izdzēsts.
Pēc kopīgi nodziedātās DV dziesmas, organizācijas centrālās valdes pr-dis V. Janums, izteicot novēlējumus gan no Eiropas valstu, gan , ASV, Kanādas im tālās Austrālijas DV saimēm, pasvītroja: ,,Kaut mūs šķir tūkstošiem kilometru lieli attālumi.
IJemonstrēsim; savu cīņas gata-j vības garu. Ja mēs kā Daugavas vanagi gribam un atzīstam savu gatavību cīnīties par Latviju ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tad viens jau lir skaidrs: mēs ceram, ka 'l^tvija būs atkal briva. Vēl vairākmēS: ticam Latvijas brīvības rītam! Latvijas valsts idejas apspiedējiem nav izdevies iznīcināt nacionālos centienus un. ceribas uz neatkarības atjaunošanu; jo tiesiski Latvijā pastāv vēl šodien. Pašeizējā situācija ir tikai militāra okupācija — pārejoša nebrivas reāleksis-tences stadija, no kuras mums jāaiziet kā iizyarētājiem. Tādēļ lieki nedomāsim uii nešaubīsi-miesj jo mūsu galvenais uzdevums 'trimdā ir "protestēt pret dzimtenē valdošo komunisma režīmu un tautas nacionālā gara apspiešanu. To prasa no mums Māte Latvija." •
Otrs runātājs bija vācu prof leso'rs Dr. M. HeUmans; kas sīki izsekoja Latvijas valsts, tapšanas gaitai un notikumem, ku-l:^s.;tQre^ izraisīja clņa^par ne-atkaritou. Pēc katra referenta runas salidojuma dalībnieki nodziedāja Latvijas resp. Vācijas himnu.
Programmas . turpinājumā dziedāja 'ĶelneSi Minsteres un Menchengladbachas apvienotie kofi. Diriģenti L. Apkalns un T. Estere nebija taupījuši pūļu, lai balsis arī labi un tālu skanētu;; No deviņām dziesmām J. Graublņa ,3^azs bij' tēva, nova-diņis" atkārtoja. Aktā bija ap 300 dalībnieku. Salidojuma i^irmā diena izska-
mSs tomēr "esam vienota I>V ;nēja ax Jballi^rJD^mera restorā-
saime, jo mūsu kopīgs pienākums ir palīdzēt vissmagāk cietušajiem cīņu biedriem. Un ci-ņa par Latvijas brivību mūs vie-. no par stipru DV saimi." No Minsteres pilsētas vecākā sveicienus nodeva R. Hollands, no evaņģēliskās misijas — Hofmei-' ers, no latviešu ģimnāzijas .— prof. Z. Vītens, bet no' Latvijas Sarkanā krusta gālvenSs valdes
— Ad. šilde. Rakstveida sveicis ņus bija sūtījuši atsevišķo zemju DV valžu priekšsēži V. Haz-ners (ASV), E. Krūka (Kanāda), J. Frišvalds (Anglija), K. Lobe (Zviedrija) un V. Māliņš (Austrālijā), Latvijas diplomātiskais pārstāvis Rietumvācijā R. Lie-piņš, Latvijas ev.-lut. baznīcas vadītājs Vācijā prāv. E. Rozītis Igauņu centrālās komitejas pr-dis J. Vestriks,. Minsteres lielvecā-kais, bēgļu ministrija Bonnā u.C;
Rietumvācijas DV valdes pr-dis. J. CJīrulis pasniedza piešķirtos zemes valdes atzinības rjak-stus Vācijas vanadžu priekšniecei T. Gūtmanet un BrivāS'Latviešu Balss radioraidījumu redaktoram V. Skultānam. Jaunatnes nozares, vadītājs Dr. J. Platais savukārt apbalvoja ar grāmatām DV rīkotās jaunatnes rakstu darbu sacensības Vācijas mēroga dalībniekus ^ Hariju Riekstiņu, Riltu Riekstii^u, Lilitu Lazdāni; ^ Jāni Lazdānu (visi no Eslingenas, nebija ieradušies), Valdi Miķelsonu, Anitu Biķij Rudīti Kļaviņu, Andri Aukmani-un Ojāru Rozīti (visi no Minsteres). Pēdējais saņēma arī balvu visas organizācijas mērogā. Sa lidojumā atklāšanas nobeigumā jaunā 'pianiste Marija Vintere iejūtīgi atskaņoja Longīna Ap^ kalna ,yEpisko klavieŗsonātu", bet šī darba ļ komponists" nb"d2le< dāja četras J. Mediņa dziesmas
- .3irzēm rotāts"; ,;Jaunā mīla", „Aizsmaržojaļ baltās ievas" un ,3irztaliņa".
Pēcpusdienā ŠiUera ģimnāzijas aulā Latvijas dibināšanas 50 gadu atcerei veltītu svētku runu teica dzejnieks Alberts^ Spogis; runājot par tematu „Mūsu ceri-bā un uzticība Latvijai"; Konstatējis, ka visā pasaulē vēl 4zTvo ap 2 milj. latviešu un pamatojoties uz dažu filozofu atziņām, . viņš savukārt atzina, ka vārdā ..cerības" atrodas visas mOšu nākotnes izredzes. vai > mēs paši nekā nevaram darit, lai šis mūsu cerības piepildītos?" ■ jau-
"nā;; kur līdz vēlai naktsstundai priecājās tiklab jaunie, kā vecie.
Otrā dienā latviešu ģimnāzijas aulā; Rietumvācijas DV valdes ārējās informācijas nozares vadītājs J. Leitītis' saistošā referātā pakavējās pie .pašreizējiem politiskajiem notikumiem/ atzīstot, ka mums jāinteresējas un jāseko visam, kas notiek pasaulē; jo Latvijas brīvības atgūšana atkariga no šīm: norisēm;, īpaši Eiropas likteņa. ,yPasaules iekarošana joprojām ir komunisma galvenais mērķis," uzsvēra runātājs, ..tādēļ nav pamata ticēt sludinātajai koeksistencei: vienā pašā Vācijā darbojas 18.000 komunistu aģentu un propagandistu. Tādēļ: kamēr pasaulē nav brīvības, nebūs arī miera." Pārrunās referentam- nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem, tad salidojums beidzās, tā dalībniekiem, nodziedot DV dziesmu. : 1 Kopīgā sarīkojuma ietvaros savā 2. salidojupiā pulcējās ari Vācijas vānadzes no Menchengladr bachas,-01dent)urgas, Hamburgas,
ASV tautas vietnieku nama ārlietu komisijas loceklis'u^^^^^ apakšķbini^jas priekš-
sēdis J. S. Monagans 13. novembri Vašingtonā pieņēma Amerikas latviešu apvienības konsultantu S. Rudriti un ģenerālsekretāni    Albātu, kup Latvijas 50 gadu aizuīības meda-
ļu »Pro Merito". Monagans vienmēr interesējies paj Baltijas valstīm un solīja ari turpmāk uzturēt tuvu kontftktu ar 4merifeaslatwešu apvienību, izsakoties: i,Grūti pašreiz pateikt, kādu Imiju ieturēs jaunS valdība, bet Jāsappot, ka Eiropas valstis mums ir tuvas. Mēs gan bieži raudam par citiem kontinentiem un jaunajām valstīm^ bet kaut kā aigniiŗstam saites. kuŗ»s inūs saista ar Eiropu.'! Pateicoties par medaļUrViņS iztēles^ cei^^ brīvību. Uzņēmumā no kreisās —Ŗ^^^^^^^A^^ un S. Kudzitig,
m 2. Ipp.) '
īstais kungs un noteicējs.) Bet kādu palīdzību saņēma no sabiedrotajiem Ulmanis? Mazu. Visu cīņu un upuru smagumu vajadzēja iznest mums .pašiem, Ja to nebūtu darījuši, no draugu žēlastības neatkarīgas Latvijas neblStu.
To pašu rāda ari tālākie gadi un trimdas pieredze. Katrai valstij pietiek pašai savu rūpju uti interešu. Gita labā lielus upurus neviens, neuzņemas. Mācībā skaidra: negaidīt daudz no citiem. Pirmais un svarigākals riofei-kums Latvijas brīvībai esam nļēs paši. Ja degsim Latvijai, vajadzības gadījumā uzņemsimies
Kaizerslauternas, Osnabrikas, Frankfurtes un Minsteres, kopskaitā 25, noklausoties vanadžu pr-ces T. Gūtmanes ziņojumu un pārrunājot vanadžu: darbības un tās aktivizēšanas jautājumus. A. Liepiņas (Anglijā) referātu par vanadžu (piedalīšanos nacionālo jautājumu kārtošanā nolasīja A. Lēmane, bet O. Trauciņa sniedza priekšlasījumu «Latviešu valodas kļūdas", kuru nolēma pavairot un piesūtīt, visām DV nodaļām^ iSanāksmi vadīja V; Bērziņa, bet protokolēja M. Lesiņa;
Apnieklētāji bija ieradušies no Hamburgas, Frankfurtes, Oldeii-burgas, Ķelnes im citām vietām. Abas dienas ģimnāzijas internātā varēja skatīt izstādi „Latvija padomju okupācijā". Bija patīkami, ka šajā salidojumā redzēja dau4z jauniešu, vairumu gan no pašas Minsteres. .
Jānis Sudrabiņš
upurus, būsim redzīgām acīm, tad izdevīgā situācijā to giišim. C!iti mums: tO nepienesīs. ■
Par drāuģiiem domājotr nosāp sirds. Mūsu dabīgie sabiedrotie lin draugi ir rtiūsu, kaimiņi un likteņa■ biedri-v- lietuvieši un igauņi. Žēl, ka patstāvības gados neizveidojam ciešu sadarbību. Tad nebūtu gļēvi jāpadodas var-niākti pārspēkam. Savu brīvību varētu ;ef^ktīvi' šarģSt.
Te ir viens no nākotnes uzde^ vumiem — izkopt sadarbību ar saviem dabīgajiem; draugiem. Jau trimdā šai ^ virzieM ■ vdaiudz ■darāms.-"'   -^i^-j:.ŗ^^   ,■ -'i'^p
Par sakariem ar dzimteni pēdējos gados esam daudz (iiskutē-juši un strīdējušies, dažkārt pat saceldami kaitīgus trokšņus im putekļus. Savus viedokļus ir deklarējušas arī mūsu centrālās organizācijas.
Lai Sargātu savu .impēriju nO buržiiazisl^ nacionālisma un citām kaitīgām brīvās pasaules ietekmēm, Pād. savienība norobežojusies ar dzelzs aizkaru. Ja nu šai aizkarā tā ir pavērusi šaurus vārtiņus sakariem ar ārpasauli, tad .protams, tiķad savu savtīgo interešu labad: lai ie-ievāktu vērtīgo ārzemju' valūtu Tin lai šoš; sakarus izmantota vai propagandai.
Ja nu tā, \v£d tad konsekventi nenoraidīt jebkādus sakarus ar turieni? Vai šinī pusē dzelzs aizkaram neaizvilkt otru —; mūsējo? Ir'ibezkompromisa latvieši, kas tilpām tā neej klāt nešķīstībai, ka pats nekļūs-
falstssvētku pieņemšana Ņujorkā
Latvijas neatkarības pasludi- sieviešu padomes ASV .priekšsS-nāšanas 50 gadu atceres svinīr de H. Ozoliņa un citi. bas Ņujorkā beidzās 19. novem- latvijas 50 gadiem veltīts bri ar Komitejas Latvijas brivī- dievkalpojums noUkais. novem-bai rīkotu pieņemšanu cittautu. bri Bētlemes bazmcā Bruklinā. un latviešu viesiem .Igauņu na- Par spīU lietainajam laikam, ma telpās. Viesus sagaidīj^ KLB, baznīcas pamatstāva telpās vi-priekšsēdis V. Hazners ar ko- sas vietas bija aizņemtas, daļē-mitējas locekļiem P. Ramanu, ji ari balkons. Altāris bija de-V. KUvi un A. Bērziņu. No Va- korēts ar baltu drānu un Latvi-šingtonas bija ieradies Lietuvas ļ jas karogu, bet ērģeļu telpās no-
sūtniecības vadītājs Kajeckas, kas iepriekšējā vakarā bija-piedalījies. Latvijas sūtniecības ri-kotajā līdzīgā pieņemšanā., Vier su vidū bija ACEN priekšsēdis Dr. J. Letrichs, ģenerālsekretārs F. GadomsķiSj Starptautiskās zemnieku savienības ģenerālsekretārs Biegals, Kristīgo demokrātu Centrāleiropas pārstāvis prof. Prohazka, Igaunijas ģenerālkonsuls E. Jāksons. konsuls Linkhorsts, Lietuvias ģenerālkonsula Simutis, kādreizējais ASV sūtniecības vadītājs Rīgā Paķers, kādreizējais amerikāņu žurnālistu pārstāvis Rīgā Volfs, ungāru, poļu, albāņu, igauņu, lietuviešu un citu tautu pSrstāv> ji, kā arī Brivga Eiropas komitejas pārstāvji un preses darbinieki, »
No latviegiem bija ieradušies Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdis K. Balodis, Ch. Stank^vics, ALAs vice-priekšsēdis A. Puķīte, Baltiešu
vietots 45 pēdas liels Latvijas karogs. Dievkalpojumā piedalījās 14 organizāciju ar karogiem, bet bazūnes solo atskaņoja SibeUusa ^ ..Finlandiu", kura 1904. gadā bija atskaņota RīgS paša komponista vadībā, tikai ar citu nosaukumu, jo cara laikā šī konipozicija bija aizUegta. Svētrunu teica raSc. O. Gulbis Ņujorkas draudzes koris jBr. Skultes vadībā nodziedāja divas dziesmas, kuras Ņujorkā dzir- . dēja pirmo reizi.
Ņubransvikā 15. novembrī notika Ņudžersijas latviešu organizāciju kopīgs dievkalpojums Ratgera universitātes baznīcā. Sprediķoja māc. R. Zariņš, pi$ ērģelēm bija A. Lagzdiņš, solo dziedāja V. Gedulis. Priedainē. 16. novembri Ņudžersijas latvie-šu organizāciju apvienība bija rikojusi svētku aktu, kurā runāja vēsturnieks pmf. E; Ander sons.    • ■ ■ ■'■.r; ■
V. l
SAVENOTAJĀS VALSTIS
..Protams, mēs varam darit un mums jādara. Tldēļ tukši necerēsim, bet gan rikosimies paši;
tāja runātājs un pats atbildēja: .ZilSkalna (^.) gaidu vienības dalībnieces ar savā labajā darba
sagatavotajiem mācību Hdzekļiem, kurus Latvijas valstssvētku aktā Ņujorkā nodeva Ņujoriiaš un Ņudžersijas latviešu skolu pār-
drīkst atļauties?
Tas . rūpīgi. apsverams atsewšķā punktā un gatiījumā. Apsverams bez sentimenta un emocijām, ar vēsu, nosvērta pratu. Tad no šiem Sakariem mūsu apspiedēji gūš iespējami niāz, bet mēs — iespējami daudz. Tad tie bagātinās dzimteni im trimdu un uzturēs mūsu tuvību.
Runās im rakstos bieži minam cīņu par Latviju, Latvijas ļ^bS; lielāko tiesu toņiēr nevietā un nepamatoti. Mūsu cīņā norisinās drošībā un ērtībās. Tai ziedojam brivo laiku, enerģiju im nedaudz dOlaņi. Riskējam rie ar kādiem lieliem upuriem; bet vienīgi ar sāvii labsajūtu — ja kāda opozīcija mūs sarūgtina. Mūsu cīņas, neņemiet ļaunā, dažreiz ir mietpilsoniskas vētras ūdens glāzē.
Bet ir ari lieliski panākumi, parasti labi izdevies sarīkojiuns. Tas dod pelnīto gandarijumu; :jūtamies veiksmīgi latvietības Cīnītāji. Tas viss jauki un labi, tikai — kas no tā ticis Latvijai? Diezgan bieži ^ nekās. Tas viss tikai pašu patēriņam.
Atkal paraiidzīsimies, kā bija toreiz.
iT.-^^iiovembŗa vates Tautas padome nolēma jau nākamā dienā pasludināt tatvijas li^atkari-bu. Nebija laika un iespēju sar post krāšņu aktu, kāds Šim vienreizējam notikumam piederētos Bet tas jau nebija izšķirigais. I^ķirīgāis bija patiesa patriotiska degsme lih apņēmība. 50 gadu atceri gatavojām tur-ti nešķīsts. Mazs, raksturigspii^ cen-mērs -r divīt tautiešu sarimā:; ļ trālās   organizācijas, gatavoja ,iJa no Latvijas atbrauktu ne- vietējās. Ieguldīja milzīgu ener-p'ārprotams komunists, vai tu. ar ģiju ūn līdzekļus. Bija jau ar tādu runātu?" daudz krāšņuma, aizrautības un
Otrs: ,Jlunātu. Runātu pavi- jūsmās. Un labi, ka tā. Bet
cik no visa tā: tika cietējai Mātei
Latvijai? Padomāsim par to.
šodien mūsu tautai tā pati sā-le, kas toreiz. Tas pats lielais, skaistais mērķis briva^'L^^^ ja: Arī ceļš uz to tas pats vecvecais — godīga, apgarota cīņa, gatavība ziedoties. Un saprātīga cl-ņa, M ar ie^janal maziem upuriem gūtu īespējāmi lielus pai^-kūmus, šai ziņā 50 gadu dod. bā-gātīgu .pieredzi. Ņo tās' mācīties un'likt šo mācību lietā ir mūsu
ŅUJORKA 0 Ņujorkas IfttvleSu baptistu draudze 10. novembrī atskatījās uz 63 pastāvēšanas gadiem. Jubilejas dievkalpojumā piedalījās Bukskauntijas latviešu baptistu koris, soliste L. Rence, vietējais Ņujorkas koris ar solistu M. Ābeli un Tabita Jaunzeme duetā af M. Augstrozi, bet svētku runu teica Amerikas latviešu baptistu apvienības pr-dis F. Cukurs. Apmeklētāju bija vairāk nekā : 100.
Uz 85 mūža gadiem 11. no-
lasījumu ar diapozitīvu demonstrējumu. Izstādē piedalījās 1? gleznotāju aŗ TO darbiem uņ 6 daiļamatnieki. ■ DV apvienības protektorStā Kllvlendā viesojās arī DV teātris Kanādā ar lugu „Pieci stabi". Jānožēlo, ka izrāde bija vāji apmeklēta.
'i. ^ '3., E.
.'.KAĻAMA
0 Kālamazū Sv. Jāņa draudzes pērminderim Jānim Balodim. novembrī piepildījās,pensijas ga-® Uz 85 mūža gadiem 11. no-     (65): Viņu s^lkt Ieradās drau-vembri atskatījās' Marta Skopā;-       sans pi«v. J. Turks, drau-ne, kurai godināšanu bija rīko-        P^'Ķ^ ^- Gi^^^^gs, dāmu. jusi Latviešu pensionāru apvie- komitejas pi--ce E. Jansone un vi-nība.^ Gavilnieci ar sirsnīgu uz- sa pērminderu saime, • dāvanai runu sveica māc. K. Briedis, bet pasniedzot jauno dziesmu grāmtt-grāmatu velti pasniedza, apvienī-:; tu. ,,Darbu fabrikā vēl turpināšu bas pr-ks V. Rubovskis. Jubilā-ļlīdž Ziemsvētkiem," izteicās jubi. re saņēma daudz sveicienu un'lārs. ziedu. Savu skaisto dzimteni zilo ezeru zemi — viņa dziļi ieslēgusi sirdī, un tai pieder visas viņas dbmas;
® DV apvienība 9. novembrī savā mītnē atldāja gadskārtējo gleznu un daiļamatniecības izstādi. Par moderno abstrakto mākslu referēja māksliniece Lilita Krūmiņa^ papildinot priekš-.
9 Mednieku un makšķernieku kluba rīkotajās makšķerēšanas sacīkstēs Rietumu im Austiņa ezeros-piedalījās 12 ^censoņu. Pirmo vietu par smagāko zivi izpelnījās H. Vimge, 2. vietu par, sma^o līdaku — A. Millers, bet 3. vietu par lielāko zivju kopskaitu — V. Rinkušs. Uzvarētājus apbalvoja kluba pr-ks A. Tralmak^.
Ko jaunībai lai saka sirmais?
lem
sam cilvēcīgi un
Pirināis: „Un ko tas dotu?"
ptrs: ..Varbiit hekā, bet, va^t būt, mazu nieku tīri cilvēcīgas saprašanās. Katrā ziņā ne es viņu, ne viņš mani samaitātu." ;
Pirmais:; ..Nui vai zini — eis tevi turēju par apzinīgāku latvieti. Nedomāju, ka tu esi komunistu; līdzsķrējējs." V;
komūrilstu aģentā vai Udz-skrējēja apzīmējumu pie Biem cilvēkiem var viegli gūt.
Ja turamies, pie šī viedokļa, ļ uzdevums tad trimda un dzimtene būtu unļ paliktu divas galīgi šķirtas pasaules, katra dzīvotu savu atšķi-rigu dzīvi. Bet jau iepriekš redzējām, ka tādu stāvokli nevaram atļauties. Ja trimda grib būt kaut cik nozīmīga nākotnes Latvijas liktenī, tad sakari ar dzimteni nepieciešami. Tad jāizmanto ierobežotās iespējas, lai gūtu informāciju no turienes ūn sniegtu tādu par šejieni un pasaules notikumiem.
NO šejienes sūtām vēstules, saiņus un naudu, braucam ciemos arī paši. No viņiem saņemam vēstules, g]^matas. skaņu plates un vēl kādas dāvaniņas, Brauc ari demJņi no turienes. Ko no visa tā drīkst un ko ņe-
iPfimesums no I. Iņ^.) to ari dara, un panākumi neizpaliek. Ari plašākā mērogā — jaunatnes kongresos — notiek tas pats. Ir bijuši labi kongresi un ir bijuši ari neizdevušies, jo triicis koordinācijas starp darbu un izpriecām.
Miisu jaunatne cenšas pēc iz-gUtības. Kaut vai fakts, ka šogad Sidnejā vien universitātes beidza uhziiūtniskos padus icf guva 25 jaunieši, jau pierāda latviešu jaunatnes nostāju
Hermanis Eretcers
^    LATVIETIS SKAUTU AUGSTĀKO KURSU VADĪBA
Skautu vadītājs A. Artmanis^ no Kalamazū ir pirmais latvifrj tis, kurš 1^ ASV skautu organizār' cijas loceklis nu jau divus, gadus aicināts piedalīties pasaules skautu augstāko kursu vadībā Gilve-IS, Anglijā. Sos kursus savā lair kā dibināja skautu idejas īstenotājs Bēden - Pauls. Kursos katru gadu piedalās ap 30 - skautu vadītāju no dažādām vaJstīm, kurās pastāv, un darbojas skautu organizācija. Gik zināms, no lat-vidiem līdz šim šos kursus ap-meklējuši un.beigsi vadītāji K
Dzirkalis, V. Klētnieks, T. Balt purviņš, B. Radziņš, E. Duns-dorfs un A. Artmanis.
A. Artmanis ir amerikāņu skautu organizācijas augstāko vadītāju kursu loceklis un vietējā Fruit Belt apgaMla kursu vadītājs. Viņš ilgāku laiku bija ari ASV latviešu skautu jendās priekšnieks. Jautāts par latviešu skautu darba vērtējumu, viņš avīžniekam izteicās: „Apstākļi, kādos pašreiz aug latviešu zēni, prasa no vadītājiem daudz pašaizliedzīgāku darbu nekā -agrāk Latvijā vai ari bēgļu nometņu laikā Vāci jāļi Jauniešiem mātes valoda pamazām Sāk aizmirsties, tāpat vis£ cits, kas saistās ar miisu nacionālo vidi. Tādēļ nedrīkstētu atslābt skautošana tieši kā latviešu skautiem. Lai šī darba līmeni uzturētu, vadītājiem jāveltī daudz pūļu ne tikai zēnu audzināšanai, bet ari jaunu vadītāju sagatavošanai. Vēl nav par vēlu skautu darbu atdzīvināt ari tajos latviešu centros, kur tas līdz šim palicis 'iiiemirsts'. kā amerikāņu skautu organizācija latviešu skautu darbību neierobežo, mums ir lielas iespējas un priekšrocības darboties kā latviešiem. Izmantosim tās." J. Boķis
bas vajad^obas novērtējumā. Ir ari zināms, ka da}^ no šiem sd-nātnisko grādu ieguvējiem darbojas latviešu akadēmiskajās organizācijās, daži pat visai aktīvi Miistt Svešumā drimušā jaunatne, kura savam acīm nav redzējusi ne Daugavu^ ne Rīgu,' par tām raksta sacerējumus latviešu valodā tā, ka tos būtu vērts godalgot. Neatkarigās Latvijas pēdējos gados vai Vācijā dzimušie, paldies Dievam, šodien latviešu valodā uzsējas akadēmiskām runām, šīs runaS un referāti pierāda vēl to, ka mūsu jaunatne interesējas ari par politiķu un šociiļļAjām proV lēmām. Kādē} nepamu^Unāt dalīties aktīvāk ari vie^jā polli tikā? T5 rādīsies Ueļākas iespl. jas popularizēt latviešu Uetsj un latviešu domi4 vietējā Saftlei» riba. ' k^'': ■ "■■
Gandriz viss ir iespējām^, 5i sevišķi j^mmtnel Galvenais ir, prast atšķirt graudus no pēla» vānu Batu bēdīgi, ja, piemēram/ ari latviešu studenti atritu, universitāšu dedzināšana un de> molēšana ir laba lieta. Ja lAt^e> su jaunatne gribēs, lai par to ne tikai runā, bet ari uzklausa, tai biis jāierāda savais spējas un griba, jāparāda savs < rak» sturs un sava īpati latviskā seja, kuru varēs viegli atšķirt no) miisdienu bezr&kstura pO]a se*
Pabeidzot ^ pārdonias Bsk&-rā ar Latvijas dibJnSšanas&O. g& du, gribas ticēt ne pašas tic^ nas dēļ, bet pamatojoties uz faktiem, ka Latvijas 1100 gada jnbSf> leja tie sirmgalvji» kas šobrid ir bērni, domās tikpat latviski, xSk latviski Aomž
1