S(EsMiens, .18^8. g.  3®. .mavenņlbris, SS. e-js.
A
■
30. NOVEMBRIS mONTO
els. 508 PalmerstoB
1765 Vlctona Park
pil, Von Euiern Str.l9 ļvajadzības isingt. Nff-ļuz vēlēšanos sūta at-ī) -vai starptautlskalis vārdu vai Inidāļiem ļr rakstītāja personiģs redakcijas \dedoklim
l-^ par mēnesi $1.50; lin^. $8.50; par gadu ļiumura cena 20 centu
iaļā? 2.10, bet tekstā ļr 1 collas slejas telpu.
asistente Ausma Med-lā pakavēdamās pie vēs-norisēm, kuras noveda hjas neatkarības deklarā-Elāk norādot: „Valst& ir ; ļrolai darbs, tā nerodas un. bez ipīilēm. Tais ir : sabiedriskās . orgāiiizā-fids. Valsts nevar izvē-savus kaimiņus, nedz ģeogrāfisko novietoju-ļtules kartē." Ruiias tur-A. "Medne: pieskārās ari ■ lokiatiju Praiicijas un veidošanās norisei, kā lo zināmā mērā saistita-ļešu kultūras renesansei . jmtā, kuru ienesa"izglIto- ' ļeši/ kas bija baudījuši |iropas   tautu kultūras lunātājs uzsvēra, ka paš-. [situācijā nacionālā paš-vērtīgākais mantojums Ijas neatkarības laika, pa-ļrunu ar aicinājumu un au:„Mūsu , kul'tūiālajā bmā ir mūsu nākotnes ļādēļ lai novēlam mūsu eimtenē neizsīkstošu spē-[toties: pārkrievināšanas JMūsu, trimdas latviešu; ļo   galvenajiem uzdevu-gādāt, lai sabiedriskā bīdotos tā, ka varmācību ļzajām valstīm Uzskatītu ļat noziedzīgu kā varmā-ļt atsevišķiem individiem. ļam,gaidīt un ilgi gaidīt, ļ nekad nedrīkstam pado-
riesumu daļā piedalījās [Mednis ar J. Vītola kla- :
ŗiacijām par tematu „Ej, ^rīZ::pie Dieva'*, jaimiešu-ļta ar deklamācijām rea.-pulberga iestudējumā un
latviešu apvienotie kori,
y.- Rullim un J. Pui-k Jurjāna kantātes „Tē-ļ^o dziedāja V. Skujiņa,
lieŗpavadījums atradās fs drošajās rokās.
itzinība pienākas dekorā-ļānim Svilānam un Mār-ļobeīgums 6. Ipp.).
jumos pēc oriģinālitā-eni lin vadlīnijām pie ias par savu darbības V šaubii, ka Žēdepōmā i'ismn, ekspresionismu^ itajiem darbiem mums ļi. ko rada •„jau- redzē-jūt izkalkulētas imitā-priekšā.''' No viža, kas es, pārliecības, iļOdīga te būtu satuvināju-ļiļP vienu otru TatvieŠn ļ^ksliniekif, ko pēdējos' ļ^vjāpasvītro mūsu (f; tiēm ļauj. būt perso-reminiscencēm, patie-vērību viņu ikdienas |iztulkošanai.
ižām : nedēļām atrodas I, saprotam Morisa Be-JEs nepazīstu citas ze-. Ipret cilvēku.'..■Patie-lieeinieki šim 'maigu-savas zemes daiļuma
h saistīta ar zemi un ķsas vingrināties patie-ņīāksla nevarēja būt Piājiem bijusi laimīga zināmu skaitu mantu, tās radīšanas paraugi.
divi simt gadu veci; ķkaņā ar aistētiku un Mākslā, varbūt pat aiz-|k un valdzina tīkamā uu izmanīgais ģeomet-
sekos)
Valentīna Hermane
GAIDOT
Pusplaucis zieds Ir mūsu mīla, Slēpj plaksti Sapni skaistāko. Sirds klgu aijās Gaidot reibst Pusnomodā, Pusaizmigusi , ,
Kad nāksi tu? ■ Kad modināsi mani? Vai gaidīts nav Jau diezgan? Ar glāstu soMe Pumpuru vērš ziedā, Es modīšos Ar tavu atnākšanu .
Dzimis v!©nl gsM 2lt brfvo Latviju, arī košā baritona īpašnieks Pēteris Geistauts ^ogad ir jubilārs — piecdesmitgadnieks. Sakarā ar to arī notiek viņa koncerts 1. decembrī Sv. Andreja draudzes baznīcas zālē To-roņto". Būdams īsts latvietis — zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli, Geistauts arī dmvē un mākslS pauž latviešu tautai piemītošo šnagnējo censoņa spēku un nerimstošas daiļuma slāpes. Nav viegli dziedātājam, kas visu mūžu saistīts ikdienas maizes darbā, sasniegt profesionālas kva litātes līmeni savā mākslā, bet Geistauts to ir spējis panākt spītīgi neatlaidīgā augšupejā. Atceros viņu kā bildu zēnu, kas atstāja Rucavas lauku sētu un ieradās Liepājā, lai mācītos mēbeļu galdnieka amatu, bet jau visai drīz līdzās savam maizes amatam sāka studēt dziedāšanas mākslu. Reiz iedegta, dziesmu uguns arī nedzisa. Gadu
CTīDO.BRtVEŖA BARBU, SKATE "TORONTO^
Mūsu gleznotāju aizvien augošajā pulkā ir ddvi Dzeņi, vairāki Krūmiņi, trīs Asmu^i im arī divi Brūveri: Alfrēds Brūveris To-ronto un Gvīdo Brūveris Arģ^-tīnā. ■ ' ' ■
Sad pirms pāris gadiem Berg' donsr. galerijā Toronto G\ādo Brūverte savus darbus rādīja pirmoreiz, bija vērojams brūngani - dzeltenīgs kolorīts m dien^ļdniečišku' temperamentu.
Kopš tā laika, kā vērojams ■paSreizējā izstādē tai pašā galerijā, mākslinieka palete ir pakāpeniski mainījusies un arvien irairāk tagad redzams sarkanais gaišs, blonds, cinobers, a^ jaukdamies gan ar baltiem, mel-:mem un brūnganiem toņiem.
:Nevar noliegt, ka Gvīdo Brūverim ir sava veida parallēlisms ar Toronto dzīvojošo mākslinie^ 1m Eduardu Dzeni: abi ir labi zīmētāji un līnijas kaligrāfiju iisreti izlietā arī eļļas gleznās; abi operē ar krietnu atvēzienu tm lapidāri klāj laukumus, pā^ i^k nerēķinoties ar šo laukumu malām — tās var 'efektīvi atr svērt, palabot, papildināt ar līniju. Abi mākslinieki „iecUpo" savos darbos daudz tvirtu >švīku, lias veido zīmējuma „asafcas". Atšķirība ir galvenokārt sižetos: Eduardam Dzenim ir zirgi, sievietes un zvejnieki; Gvīdo Brūverim donkichotiski tipi, grupas, ļoti resnas sievietes (Eduarda Dzeņa sievietes ir ļoti slaidas un labi veidotas), bērni, un daža laba ainava.
Gvīdo Brūvera darbi ir dzīve-līgi, un, viņa izstādē ieejot, kļūst sEti: mākslinieks mīl sakarsēt savus darbus, kā, piemēram, varēja vērot sarkani zvīļojošajā „Tango-'. Tīkams, labā gaumē traktēts ekspresionisms, kas. patīkami uzkarsē tuvojošās ziemas
aukstajos vējos nosaldētos Toronto latviešus.
• Labs devums no galerijas īpašnieku Bergu puses,. kas izstādes neriko pārāk bieži.
T. Ķ.
.i>ZIEDOŅA PĒTERA GEISTAUTA 5» DZTVESim- m DARBA gadi
skrejS G®istauta maigi tembrē- vieres, ērģeles, vijoU un čeliu un sons u. c. Dzi^ma rni mūzika ir tā baiss skanējusi nerimtīgi kā kuŗiem^ «z^na bija sirdsUete,^ līdzekļi, kas pasarga sirdi, pra-Latvijā, tā svešuma zemēs. Dzie- pierunāja Pēteri iestāties Liepgrļ tu.un dvēseU no sairšanas, kaut doņa sirdsbalss ir garīgā dzies-ļjas tautas^ konservatorijā, -kurā jniies^^^
ma,tonecinaari viņa pirmāska-ļ par skolotāju darbojas Eduards-mu kaloriju. Paļaujoties uz at-ņu plate ,Jteiedu Tev". Tāpat I Ruiga, P^terpls ķeizariskās ope- miņu, viņi lika kopa vecās dzies-baptistu draudžu koŗu^ katru ga- ras solists. Tai pašā laikā P. mas un pievienoja kādu jaunu, rīkotajās  dziesmu dienas pievienoiāR T.i«r%3ia« . .
, Latviešu namā Toronto gleznu izstāžu netrūkst: nule Jānis Krū-miņš-^Krūms, vēl aktīvi darbodamies 85 gadu vecuinā, kopā ar saviem radiem un .pazīstamiem bija kut savas otras patstāvīgās izstādes atklāšanā 23. novembri, kad māc. čpps šo notikumu ^tzWJa ^r ]^i^I?ļā• rotiem vārdiem.
Izstādē bija vismaz 50 darbu, visvairāk ainavu, daudzas ar La^ vijas motīviem, ļieizslēdzot pat Brī\ābas pieminekli. Latvisko sižetu klīsti bija „Rēzeknes ezers", «Daugavas klintis", :,JPēr-se", ,3oja", „Turaidas pis tor nis", i,Kokneses pilsdrupas'' u. c. Bijaari darbi ar literāriem strāv6juiņiem,> piemēram, ,3ai-gā vasara", vadoties no Ed. Virzas pazīstamās poēmas.
Gleznotāja paletē daudz lokālās krāsas un maz pelēcīgo ie-plūddnājumu, kas kopiespaidā ar spektrāli tīriem sabužinājumiem šur tur iekvēlojas. Tie darbi, kais apdarē bija raupjāki un vienkār sāki, patika labāk un vietumis ievirmojās ar kurmet ekspresīvu vaļību.
Kaitrā gadījumā varam, apsveikt sirmo gleznotāju, kas tiešām ievērojamu vecumu sasnie^ dzis, vēl riko tik plašu savu darbu izstādi un kopīgi ar ģimeni, bērniem un mazbērniem pats piedalās savā ,Aiotifeumā".
V, V,
dū
allaž viņu redzam gan kā solistu, gan ari kora dziedātāju. Maz ir - solistu, kas pietiekami paze-mīgii lai dziedātu kori!
Nav viegli māksliniekam, kura vārds saistīts ar garfgu mūziku, iziet koncertskatuvē, kur to bieži sagaida stingrāka kritikas mēraukla nekā citus. Būdams pēc dabas visai jūtīgs^ arī Geistauts dažkārt gatavojies pamest dziedāšanas mākslii. - Tomēr uguns, reiz aizdegta, nav viegli izdzēšama, un Ir labi, ka Geistauts to nav spējis Izdaritj jo tas būtu zaudējums dziesmu draugiem, ari i»šam dziedonim, kas tagad ar gandarījumu var ap sev vi jaust dau(fe dziesmu draugu, viņamākslas oimMļvt; Tftg^, dzīves kalngalā ujsk&pušam, ceļš vēl neved lejup, Jo daudz taku vēl kalna virsotnē, kuras turpmākajos gados izstoigājar mas. Ari daudz neizdzledStu dziesmu vēl gaida. .
Viktors Baštiks^
Rucava im. pdg 23. janvāri Geistautu ģlLuenS piedEiima puisēns, kas dabūja vārdu Pēteris, šis vārds cēlies no petros, kas nozīmē klinti, kaut ko cietu, neizkustināmu, nenovirzāmu. Un tāda ari bijusi Pētera Geistau-ta dzīve, veltīta dziesmai un mū-^ai. N^kas nav varējis viņu no šl mērķa novirzīt, ne kaja gadi, psi nlkš^ bēgļu nometnēs, ne "maizes darbs KeaļftčH,
Dziedoņa tēvs aizgāja bojā pirmajā pasaules karā, un mātei bi-ja lielos rūpes audzināt četrus zēnus, no kuriem Pēteris bija jaunākais, bet latviešu māte neostas grūtību. - Divi no Pētera brāļiem jau pārpēlušies- aizsaulē, trešais ir dzimteni.
Rucavas baptistu draudze, pie kuras piederēja. Pētera Geistau-ta māte, nebija starp izcilajām baptistu draudzēm Latvijā, tomēr tai bija koris un jaimatnes stīgu orķestris. Pēteris ar brāli Rūdolfu, kas krita . otrā pasaules karā, ar lielu centību piedalījās draudzes kori un orķestri, jo patika dziedāt un spēlēt;. Tā viņa dzīve ritēja līdz 1937, da,m, kad marti pārcēlās uz dzīvi Liepājā, cerot atrast labākas iespējas sava talanta izkopšanai. Cerības piepildījās.- Liepājā viņu uzņēma Baštiku ģimenē, kurā dziesma, mūzika un dzeja ieņēma izcilu vietu. Eduards un Viktors Baštiki, mazliet vecāki par Geistautu, kas paSi spēlēja kla-
Geistauts pievienojās Liepājas baptistu Pāvila draudzei un dziedāja tās kori, kurā piedalījās ari Baštiku ģimenes locekļi.
Pienāca 1940. gada rudens, un Liepājas Opera izsludināja konkursu četrām balsīm operas korim. Bija pieteikušies 43 kandidāti, no kuriem izraudzīja vajadzīgos četrus. Viens no izredzētajiem bija Pēteris Geistauts. Viņš tagad dziec^ja divos koros, tomēr atrada laiku turpināt ari mācības kon§ervātoHjā. ^gada augusts šim posmam pmktu pieli&a vācu' okup^ijas vaVa,' kura slēdza Uepājas ope^, vi: sus j&unos dJ?iedātājus iesauca armijā un aizveda už Vācijy. '. ^
Kad pienāca 1945. gada maijs un vācu armija^ kapitulācija, nebija vairs nosjīmes spēlēt Vā^ cijaS' aizstāvja: lomu, tādēļ, F. Geistauts bēga. un patvērumu viņam deva tuvējais mežs. Bet. mežā nav maizes. Bez maizes ii* gi dzīvot nevar. Viņš atrada ceļu uz kādu apdzīvotu vietu, kur bija slimnīca ar kādu latvieti kā slimnieku kopēju. Izklausās kā pasakā, bet šoreiz' tā ir pa-tiesfb^: š] tg'ļitiete ņg tikai pa-ēdinija P. 0§i§t^utu, bet sagā. dāja ari privātas drēbes, lai viņš varētu dzīvot kā cilvēks. Tad amerikāņi vāca kopā visus bēgļus, ari no slimnīcām, un tos izvietoja dažādās nometnēs, "p. Geistautam uzbruka tīfs jo niknā formā, tā fca viņš 4 — 5 diennaktis atradās starp zemes un debess pievilkšanas spēkiem.
Slimību pārvarējis, , Pēteris Geistauts nokļuva Bētenhauze-nās nometnē pie Kaseles, kur satikās' un iepazinās ar latviešu dziedātājiem un mūziķiem. Te bija komponists Norvdlis, dziedonis Zentiņš, čellinieks Adam-
Pirinais gājiens uz ārstu ■ koipisi-
Ju F.' Geisteutam .bija galīg^^^
asko: „Cāurumāinas plaušas"^
bija  pārbaudes  rezultāts. jBri-
nums! Visus gadus nebija 'jU^^
neviens caurums; plaušās! Vēlāk
izrādījās, ka rentgena iizņeiiiu.
mi samainīti... ; f '
: Ta paša gada septembrī Bēte-
ŗis Geistauts, ■ gan bez^ dzlv^-
biedreā. dziļi lin veselīgi elpb;
dams, tomēr kāpa holandiešu ii-
Q5Vōc T,,  V- . -    ^^J'^^^ .,Tabinta", kiiistoja oke-
Sakas braukšana pa nometnēm,       ^ ^^kāpa Kvebekas ostā
PAPILDINiliJUMS
Tālivalža Ķiķaūkas apcerē par Kanādas latviešu tēlotājmākslas izstādi Sv. Jāņa bkanlcas zālē Toronto (skat. LA 20. novembra nu-murā) mākslinieku uzskaitē izlaists 2. Jurševskis. Tādēļ pēc rindām par A. Jāunzemu lasāms šāds papil^ajipns: .
Zigfrīda .Jurševs^ kerpii§kļ§ darinljwni — skulptūras atestēja labu gaumi, formas tīrību un turpat vai klasisku vienkāršību. To vislabāk varēja saskatīt apa^ ļoti apjaustajā ,3ifelī" ar grieķiski -faunisku seju. Turpat vai perfektu novietojumu telpā uzrādīja «Putni", veseli pieci stāvi lieliskā gnīpējipnā.
ar dziesmām un mūziku priecinot izkaisītos latviešus!
• Ko Kaseles P. Geistauta ceļš veda uz Blombergu, kur bija baltiešu nometne,- vairumā: latvieši, še priekša jau bija tautiete Er-mīne. Dzimtenē mums bija laikraksts ^Jaunākās 2iņas'^ kurā kādu laiku sērijveidā ' iespieda rakstu ciklu ,.DzIves dzelzs U-kums", Atminos, ka pats tos ar interesi lasīju: vieni piedzimst, lai ..apprecētos; citi piedzimst, lai-neapprecētos. Tie, ķas ir nolemti kopdzīvei, „dzeiz§ likuma" vadīti,.satiekas, sļrds ar sirdi sa-protasiuņ brīnums notiek. Pēteris uil Emāae satikās Blom-bergā, bet māc. J. Vējiņš viņus saļ^\?lāj§.
Ceļš vijās tālāk uz Detmoldu, kura, Izrādījās, bija īstā vieta P. Geistautam, jo še bija sakoncen^ tŗējusies laba tiesa vecākās paaudzes mākslinieku: komponisti Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Valdemārs Ozoliņš, dziedones Her^ ta Lūse, Ludmila Sepe, Līna Karlsone, tenors Jānis Franks u. c. Še bija arī vijolnieks Ferdi-r^asļ^s Hemŗichsons, pianisti Hu-g9 gtrausg, Anatols , Bērzkalns u. 0, Bija jau noorganizēts arī liels jauktais koris. Detmoldle-' šl brauca, dziedāja un muzicēja tuvākajās un tālākās nometnēs. Mākslinieku rīcībā, ari dzīvošanai, bija nodotas telpas „Gast-hauzē", un katram bija izdevība savu talantu atbrīvot ņg kara laika ļīļjEaņtigm, to nospodrināt un tālāk kopt un veidot.
Bēglis paliek bēglis, un bēgļa dzīve nestāv uz vietas. Arī t, s. pārvietotās personas arvien pārvietojās, kamēr atrada - «paliekamu" vietu, kur apmesties un at kratīties no bēgļa psīcholoģijfis. Getingenas nqm§tn@ bija nāko šais „pie(turas punkts" Pēterim un Ermlnel Gelstautlem. še viņi tikās ar Elmāru un Toniju Krūku, im šī pazīšanās turpinās Toronto. . Pasaules notkumu gaita neliecināja, ka atceļš uz dzimteni varētu drīzumā atvērties, un tā daudzi sāka izjust „jaunā kon tdnenta" pievilkšanas spēku. 1948. gadā nometņu iemītni^ niekiem radās i2ļdevība izceļot U2 Kanādu, ja bija ar mieru vismaz vienu gadu strādāt lauku darbos. Pēterim Geistautam radās Kanādā farmeris, kas galvoja darbu savā saimniecībā, Se koja pārcelšanās uz Pallingbos teles caurlaides nometni, kur šo rindu rakstītājam radās izdevīr ba iepazīties-ar Geistautu pāri,
Kanādā. Ceļš tālāk bija ar vilcienu. Gala punlitā izrādījās, ka farmerim darba rokas vairs nav vajadzīgas, un P. Geistauts trīs nedēļas atpūtās hostell, tad ieradās Hamiltonā, kur iepazinās ar komponistu Imantu Šaksa Viņa dziesma sāka atkal skanēt latviešu sarīko^juinos. Geistauts dziedāja arī kanādiešu baptistu draudzes' kori, arī kā sblists. 1949. gada martā no Vācijas ieceļoja ar! viņa dzīvesbiedre, un dzīve atkal bija pilnīga.
Toronto ir kosmopolītiska pilsēta. Tā pievilka daudzus latviešus, ari abus Geistautus. še P. Geistauts^ bez vilcināšanas uzmeklēja Toronto karalisko konservatoriju un papildinājās dziedāšanā pie Dr.. Vinči un bij.Tallinas konservatorijas docentes Betlemas. Vienu sezonu viņš kopā ar "Jāni Niedru katru nedēļu dziedāja CBL radioraidītāja programmā „Songs of Mv People".
Šai kāpiena dziesmu kalnā liels atbalsts bija dzīvesbiedre Ermīne, kura nemitīgi rosināja un skubināja vīru censties un kāpt tālāk. Rezultātā Pēteris Geistauts iedziedājis sešas skaņu plates: vienu patstāvīgi, divās kopā ar Toronto ev.-lut. pirmās draudzes kori, trīs ar baptistu draudžu kopkori,. Pēdējai dots   nosaukums „Kungs, mēs
Pēteris Geistauts
Tavā priekšā zemojamies", un tā iedziedāta šāgada pavasarī Čikāgā kopā ar vietējās baptistu draudzes kori un solistiem; 'nc mazāk ievērojama ir' Pētieŗa Geistauta koncertu virkne; Toronto, Otavā, Montrealā, Sv. Katrīnās, Cikagā, Grand Rapidos, Saginavā, Milvokos, Linkolnā, Filadelfijā u.c. Nekad Pēteris Geistauts nav atbraucis atpakaļ, ap-: bārstīts ar konfeti, bet visās vietās palikuši tautieši, kuru sirdis sasildījusi latviskā dziesma.
Pašreiz Geistauts dzīvo Gr^nd-Valijā (Grand Valley), ap 70 jūdžu no Toronto, kur nodarbojas ar. putnkopību pEišu sammiecībā. Interese par dziesmu un mūziku tomēr tik liela, ka it sevišķi, garīgā dziesma ievirzījusies Pētera Geistauta interešu centrā.
■    Rūdolfs Ekšteims.
KULTŪRAS CHRONIKA
Necerēti labus panākumus Zviedrijā nesen guvis gleznotljs Imants Sinka. Kopa ar zviedru Mākslinieku Helji Frenderu protestēdams pret Karlstadē rīkojamās . Vermlandes mākslinieku., biedrības gadsļķljrtejās rudens izstādes žūrijas lēmumu, kas savas simpātijas pievērsusi visnotaļ galēji abstraktiem mākslas darbiem, Sinka savus atzītos darbus paņēma atpakaļ un savā mājāLindforsā kopīgi ar Frende-ru sarīkoja izstādi ,3Iāksla mājas apstākļos*'. Par notikumu ziņoja Vermiandes laikraksti un radio raidītājs, pārējo nokārto ja" pati publika, kas apmeklēja ne tikvien oficiālo Izstādi Karlstadē, bet iegriezās ari abu protestētāju skatē. Pāris dienās L Sinkas mājokli apmeklēja ap 1000 skatītāju, iegādājoties 20 viņa gleznu, pie tam sevišķi iekā^ rots Alņā darbs „§aulpuķes", ku
ram. Karistades ievērojamākais mākslas kritiķis abiem māksliniekiem veltījis atzīmju reccnz^-ju.
Veilheimā, Rieiumvācijā IS. novembrī uz 65 mūža un 15 gadiem rakstniecībā atskatījās Vilis Lesiņš. Dzimis Vecgulbsncs pagastā, viņš jau no asras jaunības bijā spiest.s i>ats gādāt pair fiksīstenci un izglītību. 1923. gadā „Kurzemes Vārdā" iespieda viņa pirmo skici „Bez dzīves", bet pirmā stāstu grāmata „Lai-mes untumi" iznāca 1930. gadā. No sākotnējā psTcholo^slp problēmu risinātāja Vilis Lcsiņš pievērsās latviešu karavīra va-roņgara daudzināšanai. Pēdējā šā žanra grāmata «Dzirkstis" sa^ rakstīta 1953. gadā, apcerot oķp-pācijas traģiskos notikumus Latvijā. Par varonību, māti un kia-ŗavīru Vilis Lesiņš rakstījis daudz arī periodikā, īpaši laikā, kad   darbojās  par redaktori^
ŗu pārdevis par 2000 kronām. LI- „Nedēļas Apskatā» un Vācijas dzīgi panākumi bija arī Freiide-'„Latvijā".
Atdosit, kad
Var jau būt, Branis piekāpās, --r Lai gan pats teicāt, ka viņa logā bez kādas vajadzības izŗ ģērbusies. Bet tā nav mana darīšana, un tas neattiecas ari uz jums. Uz jums attiecas, ka jums ir
kārnajā mēnesī.
^ Ir jau labi, — Brunis teica, varēsit.
— Jūs mari ļoti palīdzējāt; es jums to nekad neaizmirsīšu, — Grieze apgalvoja vai desmito reizi.
— šaubos, vai jums palīdzēju, — Brunis īsi paspieda sniegto roku. — Man liekas ^ tieši otrādi.
■ * *    . ■ .
Pēcpusdienā oktobra saule virtuvē pat bija atmodinājusi divas mušas. Tās sīca gar loga rūti un gribēja izkļūt ārā. Bet logs bija slēgts, un mušas palika siltajā, omulīgajā Virtuvē.
akordu; rakstītājs galvā veidoja nākamo teikumu. • ^ Gribu sakārtot tavu istabU; Sestdiena vienīgā diena, kad tas kārtīgi iespējams.
Nevari kādu citu telpu? Tu redzi, ka es
-:Viņš" teikumu nepabeidza, bet sāka steidzīgi rakr stīt; doma bija sakārtota un jāpieraksta, lai ,atkal neaizklīstu! Jo m domām bija tā: tās bija kā ūdens spogulis rāmā' vasaras dienā — gandrīz nemanāma vēja pūsma vienā mirklī spēja sajaukt tā gludo virsmu.
Monika brīdi pagaidīja, tad padevās liktenim. Labi; viņa sāks ar Rudītes istabu. Uldis gan lab-
Ulža- darbistabā klabēja rakstāmmašīna; viņš prāt negribēja, ka sieva uzkopj meitenes telpu;
"?lējāš, lai-Rudīte to dalītu pati,, bet me'*^"' nebija laika. Vienmēr viņa bija aizņemta
dziņa iet viņa skatīties Es vel sapra^^^^^ apcerējumu latviešu jmlstu žurnālam, viņš vēlējās, lai Rudīte to darītu pati, bet meitai
pazīstami, ja viņa būta gudra mteUģentaasprā- ■ J ^g^t^ja dzīvokli - pašreiz viņa darbojās nekad nebija laika. Vienmēr viņa bija aizņemta ar tiga, un ja jus ;aņa butu lemUejiesJas nebūta n ^^^^^ Ļ^^^^^       ^ pienākumiem augstskolā - lekcijas, apcerējumu
(S2. turpinājums)
— Ja jūs mm uztļcētu divus simtus; es junļs būtu ļoti pateicīgs. Man pašam . . , ē . . , tādā gadījumā es varētu iet līdz trīs simtiem. Un jums es atdotu ... ar jūsu atla,uju, protams, — pa piecpadsmit dolāriem mēnesī ...
ssis ~ b;^^^^^^ r^' r -r r^  r " "    ^      '"^-^^ īt
pietno, pētīgo acu. Tajās bija nicināšana un nožē- tagad darāt - ne, tas man nepatīk. Viena no mušām bija parastā mazā, pelēkā; otra maģisks vārds, kas salauza katru pretestību Ja
la. Brunis ilgi neatbildēja. Grieze saslējās un gribēja atbildēt, bet savaldi- _ ievērojami lielāka, tumši ziliem, spīdīgiem spār- students atstāja maju agrāk neka butu ]abut lek-
Grieze vilcināšanos pārprata.. jās. Brunis Leide piecēlās un, strupi atvainojies, iz- niem. Mazā bija mierigāka un slinkāka un vairāk cilas — bibliotēka. Ja naca maļas veļu vakara —
— Iespējams, ikai dabūju algas pielikumu . . . gāja no istabas. .Palicis viens, Grieze saplaka -- turējās uz vietas, brīžiem rāpodama gar loga rūti, ar janvāri, — viņš pakalpīgi teica. — Un ja Ilga sarāvās mazs, iespieda galvu rokās un elpoja dziļi brīžam kādā stūrī mierīgi sildīdamās saulē. Lielā-to neuzzinātu, es'varētu .varētu, varbūt, visus un smagi. bija nervoza. Ik mirkli tā cēlās spārnos un meta divdesmit mēnesī.. .          ^ — Tā, — Leide atgriezās ar čeku rokā un pa- straujus lokus, skali un nepacietīgi dīkdama. Eel-
cijas — DiDiioteKa. Ja naca mājās bibliotēka. Kur tu biji? — Bibliotēkā. Kurp tu steidzies? — Uz bibliotēku.
— Tas nav svarīgi, — Brunis sakustējās. — At- sniedza to Griezēm. — Te būs. Kad jūs pie viņas zēm tā atsitās pret loga stiklu ar tādu sparu, ka dosit, kad iznāks un kā varēsit. Bet šaubos, vai iesit? varēja domāt — tas viņas pēdējais lidojums. Bet dāni pareizi, ja vispār jūsu nodomu atbalstu. Vai — Rīt. Vispims jādabū skaidra nauda, čeku sadursmes viņu ne^^ nebūtu pardzāk, ja jūs parunātu ar kādu prātīgu negribu dot.                                        . leni apmetuši, tā ar vēl lielāku sparu metās lido- skatīt, ārstu? Ar jums, liekas, viss nav kārtībā. Viņš piecēlās, vairījās skatīties Leidem afiis, šau- jumā un ceļa meklēšanā. Neveiksmes to tikai sa-
— Jūs domājat, ka esmu jucis? bījās, ko ar čeku tagad darīt, pagrozīja to pirkstos, niknoja.
— Vai tas ir normāli, ja cilvēks jūsu gados stāv tad izņēma no bikšu mugurpuses naudas maku un    v— Uldi, — Monika bija uzkopusi guļamtelpu un uz ielu stūriem, lai blenztu pusplikās pļiškatās? ielika čeku tajā un, maku atkal rūpīgi noglabā- nostājās vīra istabas durvīs. — Tu ilgi strādāsi?
r-^ Leldes kungs, es izlūdzos! Indrai ē — Han- dams, visu laiku runāja par to, ka Leide tam ļoti    — Un tad? — Uldis neatskatījies jautāja; pirk-
na Meiera jaunkundze nav pļiskata. Viņa ir dejo- palīdzējis.             ļ sti bija pacelti pār rakstāmmašīnas taustiņiem kā ,
tāja, kas godīgi pelna savu maizi.      '^^^^   ' Viņš vēlreiz apgalvota, ka sāks atmaksāt jau nā- pianistam pār klaviatūru, pirms tas piesita pirmo
Arī Rudīte ik dienas, ieskaitot sestdienas, nāca vēlumājās: no bibliotēkas. Un tad vair«s nebija laika mājkopības darbiem, šodien viņa nebija augstskolā, bet bija teikusies ar Vilni braukt rudens la-
, Monika savāca vajadzīgos tīrīšanas rīkus un gāja uz meitas istabu. Kad tā bija uzposta; Monika vairs nepiekāpās, bet ķērās pie Ulža telpas sakārtošanas. Putekļu sūcēja spalgā dūkšana beidzot piespieda Uldi pārtraukt darbu pie rakstāmgalda,
(Turpinājums seifos)
83