a-srs.
ŗO ZINAS
ras al-ba-ļet pie Be-pa Ev-ļai
k
P Ik-
lu-
ps liz
lvii bs
Andris Rubenis, Māris Pcne Egils Pogels \m dtl.
• _ TLB sestdienas skolas Ziemsvētku egli^s saiJOiojums notiks 1^ 5. janvārī pīkst. 3 pēcpusdienā Koluiņba zēlē (582 Sherbourne St.). Paredzēts svētbrīdis, audzēkņu priekšnesumi, skolēnu špdāvir nāšana, tautas dejas un rotaļas
• Janvāri sevišķi rosīgu darbii paredzējis Toronto latvi^u mednieku un makšķernieku klubs 2 janvāri pīkst. 8 vakarā DV nainā notiks- kārtējā biedru sanāksme ar kultūrfilmas izrādi. M. jan-vāri paredzētas žibulēšanas sār
fjā censības, par kurām interesenti ^i- aicināti sazināties ar sekcijas va-ļo datāju J. Veckeru (tālr. 259— 9070). 18. janvārī .pīkst. 8 vakara >d- Latviešu namā notiks gadskartē-^ jā „Zaķu balle", bet kluba bied-lie ru gada sapulcfe 26. janvārī pīkst. qa 10 rītā Latviešu-namā. Eluba st. biedri var pieteikties ari Ontairio
ra- provinces, šaušanas sacensībām, kuras notiks 5. janvārī Hamilto-' m nā; tuvāka informācija pie spor-
aē ta daļas vadītāja K.švema (tālr 'a- 463-2912). Viņam pieteicami ari iv- visi lielmedijumi pēc iespējas tu-ķu vākā laikā,, ja tas vēl nav darits. lu- Kluba gadskārtējais Ziemsvētki! ļts eglītes vakars notiek 28. decehi-)g. bri pīkst. 7 vakarā-DV namā. 'a- • DV Tpronto nodaļas biedru t. gada sapulce paredzēta 16. februārī pīkst. 12 "dienā DV naniā. No-10 daļas valdes un DV nama pārval-in des kopīgais sarīkojums riama [u. pirmā gada izmantošanas atzīmē-10- šanai notiks 18. janvāri, bet no-jz daļas gadskārtēji rīkotais karne-:o. vals paredzēts 8. februāri Vēl ne-īli- daudz brīvu vietu ii" Jaungada as sagaidīšanas sarīkojumam, kas ļiī-spv namā 31. decembri sāksies il, pīkst. 8 vakarā. Tuvāka inforn^k 1u cijja un pieteikšanās pie M. Dum-pes (tālr, 889—3885). W Ap 400 apmeklētāju bija ie-radušies Valmera ielas bazmcā kur 22. decembrī notika baptistu draudzes gadskārtējais koncerts Ziemsvētku ieskfeņal. īsu meditāciju par Ziemsvētkiem teica māc. R. Ekšteins, bet koncertā piedalījās draudzēs koris diri-ģenta- A. Purva vadībā, stīgu 3a kvartets,, soprāns Maiga Dežar-ņo dēna, baritons Pēteris Geištāuts ad un ērģelniece Anita Rundāne. Pla^ b šākais darbs bija V. Viljamsa au kantāte „Pirmie Ziemsvētki" ar ļā. kora un solistu piedalīšanos. Pēc ā- ^oncera. baznīcas sarīkojumu tel. ^i. pas notika koristu un viesu drau-ļis dzības vakars. Draudzes Ziem--P svētku dievkalpojums notiks 29 0. decembri pīkst. 4 pēepusdiehā p valmera ielas bazm^cā. Pēc diev-l^alpojuma sarīkojumu telpās pa- ^ redzēta svētdienas skolas eglīte ar pnekšnesumiem un bērnu ap-davmāšana. Vecgada vakarā 31 decembrī, pīkst. 8 vakarā Valme^ ra ielas bazm-cā paredzēts māc. R. Ekšteina vadīts svētbrīdis;
• DV Toronto nodaļas vanadžu kopas kārtējā sanāksme 5. janvāri pīkst. 4 pēcpusdienā DV n^ ma būs. veltīta Ziemsvētku izsk^ Pai unjaunā gada darbības ievadīšanai. Visas interēsentes aicinātas'piedalīties, neatkarīgi no pie-derības vanadžu kopai i
• Latvisko tradīciju kopoji Burtnieki Saulgriežu daudzinājušu rīko 29. decembri pīkst 3 pēcpusdienā Latviešu namā.
• Dainas kora eglītes vakarā 21. decembri Latviešu namā pW dalījās ap 65 koristu ar piederiga. Jiem. Sarikojuma organizēšanai īpasa ncibas komitejā .bija izrau-v dziti Emma Dzeguze, Gmidega ^Pite, -Herta, Višņevska un Ečr gars Skujevskis. Jautro program- ^ mas daļu vadīja E. Dzeguze, ap-2;cot ari visus sarikojuma da: ^bniel^s un kora diriģentei AI-. l^^^/^^^d^^i-Kārkliņai pasnie-ļdzot Ziemsvētku velti. Apsveiku-.n^avf^us Vēl teica bijušais diriģents Jānis Pālens mi kora: .te māte" Biruta Senkēviča. ^ar 15 gadu piedalīšanos kori zel-ta nozīmi saņēma Zenta.Rācene. m l»-gadnieku vārdus piestipri-' naja kora karoga kātam, katram pasniedzot Tozes ziedu. Tādus saņēma Gaida Āpše, Arvīds Āp-
r; f^'^S-^^'^^'^"^ Va^^a Skuja,' ,Gunte Stiebriņa, Alberts Šiliņš
^ Skaidnt^ Tērauda. Priekšneslt daļā Jautrā duetā dziedāja Rasma un AuseMis Pērkons, trio 7 ^^^^^^ Pērkone, Vizma Mak-s-ŗta un Ruta Ezerkalne, bet vīrieti «muzikālajā ansamblī" Alberts Butāns, Auseklis Pērkons, Rfi.. dolfs Ceinovskis mi Valdemārs Karkliņs.
ļā-
ik
ANDREJSONS
APDROŠINA l«3-7313
musu preses
ELGA RODZE-PSELE DEVUSIES TJZSAIGONU ^ MŅA MEDIŅA DARBUS l^VAR KATRS IESKAŅOT © LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU RAKSTNIEKU VAKARS © LATVIJAS VALSTS PROKLAMĒTAJU GODINĀŠANA © PIEMĒRS- BALTIEŠU IZDOŠANA © JAUTĀJUMS ZVIEDRIJAS ĀRLIETU MNISTRAM
Ansis Sirmais savās
kārtējās
„Nedēļas pieķamēs'V ziņojot par DV organizācijasl centrālās valdes izraudzītās pārstāves E. Ro-dzesŗ^pseles izbraukšanu uz Saigonu, „Austrālljas Latvieša" 20. decemt^a numurā raksta:
Politiskā darbiniece Elga Ro-dze-^Ķīsele 13. decenubrl pīkst. 12 no Sidnejas aizlidoja uz Saigonu, Vietnamā, lai tur kā bri-vSs pasaules 'latvleSii pārstāve Austrālijas oficiālajā dele^ijā piedalītos Āzijas prētkomūnis-tisko nāciju līgas konferencē. Uz Saigonu lidojot, viņa pāris dienu uzturējās arī Singapūrā. Saigōnā neviens cilvēks šodien nevar justies īsti drošs. Tāpēc E. Ro-dze-iĶīsele nesen' sarunā ar DV Sidnejas nodaļas vanadžu priekšnieci Skaidrīti Zaķi ieminējās, ka, varbūt,; no Sai'gonas misijas nemaz neizdosies atgriezties. S. Zaķe tad izbrinā iepleta acis un izsaucās: ,3et tev ir re-tūrbiļete — viņi taču nevar tevi paturēt!"
E. Rodze-^psele saka: „Pēc S. Zaķes minētajiem vārdiem drūmās domas izrādījās aizdzītas un smiekli bija vareni.'^
Dziedonis un komponists Lōn-gīns Apkalns Vācijas «Latvijas" 24. 'de,cembra numurā sniedz šādu interesantu paskaidrojirniu:
Jāņa Mediņa piemiņas komiteja starp citu ziņojusi par komponista skaņdarbu Ipopulārizēša-nu, izsūtot tos bibliotēkām, pētniecības institūtiem u. c. Kāds svarīgs apstāklis, kas visai ne-, labvēlīgi ietekmēs komitejas pasākumu, no minētā ziņojuma (bija publicēts arī,;Latvijā Ameri^ kā", — red.) neizriet. Jāņa Mediņa skaņdarbus nevar ieskaņot skaņu platēs. Pareizāk: škāņu plates ar Jāņa Mediņa dari>iem drīkst laist klajā tikai viena firma — Latvlan Music (Zviedrijā, — red.).
Uz šo šķērsli nācās i atdurties, kārtojot materiālus gaidāmajai skaņu platei, kas fragmentāri
.dokumentēs Eiropas latvieSu 2. dziesmu svētku Hanoverā apvienotā kora koncertu. Kad radās nodoms platē uzņemt J. Mediņa komponēto himnu „Tev mUžam dzīvot, Latvija", ar kuru Hanoveras koncerts beidzās,
. tika lūgta attiecīga atļauja Me-diņa kundzei, apsolot autora honorāru. V. Mediņa kundze atļauju tomēr, nedeva, atsaucoties uz kādu līgumu, ko nelaiķis komponists noslēdzis ar apgādu Lat-vian Music. Tai pašā laikā apgāda Latviari Music 'vadītājs informēja dziesmu svētku rīcības komitejas pārstāvi Zviedrijā, ka „Tev mūžam dzīvot, Latvija" ieskaņošanai atkristu visi šķēršļi, ja nodomātās skaņu plates pār-
. došanu nodotu firmai Latvian Music.
Paredzams, ka šī situācija radīs nākotnē vēl daudzus sarežģījumus. Visai jāšaubās, vai ārzemju māksliniekiem, kas" iestudēs J. Mediņa skaņdarbus' un gribēs tos ieskaņot skaņu platēs, būs pieņemama ierindošana Latvian Music katalogā. Nezinot nekā par augšminēts neparastā līguma pastāvēšanu, viņi nonāks Latvian Music atkarībā vai pat konfliktā ar to. Tas nelabvēlīgi ietekmēs J.' Mediņa skaņdarbu popularitāti un ; nebūt nevairos simpātijas pret latviešu mūziku vispār.
Vācijas „Latvijas" tai numurā lasāma šāda ziņa:
Trimdas PBN klubs Londonā 30. novembri Lietuviešu namā bija rīkojis latviešu un lietuviešu, autoru darbu vakaru. Vakaru atklāja. Trimdas PEN kluba An^ glijas nodaļas priekšsēdis J. Jos-tens, norādīdams, ka, tikai iepa bīstoties tuvāk vienai ar otru, tautām ir iespējama ciešāka sa^ darbība. Tādēļ .^psveicams latviešu un lietuviešu autoru vakars, kas. abu šo tautu literāros darbus, gan tulkbjumoSj atklās arī citu tautu klausitājieiņ.
Par latviešu un lietuviešu sav starpējo ietekmi valodā un Ute-rātūrā runāja T. Lazdiņa, sniegdama ieskātu abu valodu līdsā-bās un atšķirībās, kā ari pārskar tu par lietuviešu mitoloģijas un vēstļires tematiem i latviešu rakstnieku darbos.
dzejas un prozas darbu tulkoju^ mi angļu valodā, kurus tad lasīja SiJodra Zvaigzne^-^Parkere un poļu aktieris Urbanovičs. Latviešu dzejoļu autori bija Pēteris Aigars; Velta Sniķere ,Andrejs Eg-lītis un Zinaīda Lazda, bet prozu pārstāvēja J. Jaunsudrabiņa tēlojums no „Baltās grāmatas". Lietuviešu dzejnieki un rakstnieki bija tāpat pārstāvēti gan ar vecāku laiku, gan arī tagadējo autoru dart>lem.
,,Londonas Avīzes" 20. decembra numurā lasāma ziņa par mirušo Latvijas valsts prddamētā-'ju godin^nu Zviedrijā:
Stokholmā ir iekopta tradiciv ja, .liel6s ^ notikumus' pieminot, ierasties ar ziediem kapsētās un godināt Latvijas valstsvīrus, ka-ra^nrus un kultūras darbiniekus. Tā kultūras daifbinieku kongresa laikā ievērojams svētceļojums notika uz daudzām Stokholmas kapsētām, .apmeklējot aizgājušos kultūras darbiniekus, kuru skaits ir prāvs,
Tagad I^atvijas valsts 50 gadu svinībās tris 18. novembra komitejas locekļi — A. Padēls, L Preimariis un J. Ritums nolika ziedus pie vēsturiskās Tautas padomes dibināšanas 17. novembra" sēdes dalībnieku kapiem.
Heselbljas kapos atdusas Klāra un Pauls Kalniņi. Delegāciju kapos sagaidīja Dr. Bruno Kalniņš ar dzīvei^iedri. A. Padēls teica piemiņas vārdus, aprādot K. un P. Elalniņu nopehius, smar gos apstākļos pievēršot latviešu strādniecību neatkarīgās valsts idejai un tā atbrīvojot no lielinieku ietekmes.
Meža kapos pie J. Vār^erga kapa J.: Ritums cildināja mirušo kā nesavtīgu zemniecības cīnītāju pārstāvi un nešaubīgu Latvijas •idejas nesēju.
Ādolfa Prederlka kapos atrodas Leģiona vlrsfil^tr J. Valbuļa im 0. Lapas pelnu urnas. Viņi izdošanas laikā izdarija pašnāvību, tā^ protestējot pret nelikumīgo rīcību un mūsu tēvzemes okupāciju, L Preimanis. uzrunā atgādināja, ka cīņa par Latviju vēl nav beigusies un šie latviešu virsnieki simbolizē šo cīņu.
Abas sekojošās interesantās ziņas sniedz Vācijas .Mtvlja" savā Ziemsvētku numui^: •
Zviedrijas radiofona 7. decembra preses konferencē žurnālisti iztaujāja eksporta" savienības" direktoru Jonasu Nūrdensonu (Noniēnson), lai diskutētu problēmu par tirdzniecību ar dažār dām diktatūras valstīm, šai gadījumā gan, protams, visvairāk don^jot par fašistiskām diktatūrām vai autoritāriem reS-miem Rietumos. Aizstāvēdams neierobežotus tirdzniecības sakarus, direktors Nūrdensons raidījuma beigās klausītājus pārsteidza ar vērā liekamu, repliku: ..Zviedrijas ārpolitiku un tās ricību bieži nosaka saimnieciskas aplēses, kā to atceramies, piemēram, sakarā ar baltiešu (kara^nru) izclošanu."
Nav mums zināms, cik informēts ir eksporta savienības direktors par apstākļiem, kādos pēc kara Zviedrija izšķīrās par baltiešu karavīru izdošanu, bet zīmīgi, ka kāids zviedru saimnieciskās" dzīves augstāks pārstāvis apstiprina to aprindu viedokli, kas valdības ricību m5./46 gadā vērtē kā kauna traipu. Ar direktora Nūrdensona vārdiem ir ari noraidīts rakstnieka En-kvista apgalvojums viņa grāmatā „Leģionāri", ka nekādu tirdzniecisku apsvērumu toreiz neesot bijis.
★
^Zviedrijas riksdaga 3. decembra sēdē centra partijas deputāts ^ilss Nilsons griezās pie sava vārda brāļa ārlietu ministra Nilsona ar ^-
akas Divreizdivi ziemā
Decembra pēdējās dienās pie,sijās, gan lekcijās. Daļa no minētajiem lektoriem darbosies ari politiski'vēsturiskajā; puduri, ku
Latviešu filmu producents Leo G. Ozols pārbauda kameras iestādījumu pirms filmēšanas Ohio pap valsts United Appeal aklo bērnu vasarās nometnē. Neredzīgie bērni šai dnā ar taustes paUddbu iepazīstas ar zaķi. šo filmu, kas apvienības Unīlted Appeal d&rbam ienesa gandriz Vi milj. dolāru, Klīviendā godalgoja. Poto: R. Plčke
Pēdējā gada laikā Kanādas un ASV televīzijas raidījumos bijušas redzamas vairākas latvieša filmu producenta Leo-G. Ozoloa zgatavotas filmas un programmas, ibet jo sevišķu ievēriibu izpelnījušās divas ~ viena Kanādā, otra ASV.
Televīzijas stacijas: visā pasau-cenšas sniegt saviem skatītā-iem labu programmu par iespē-ami zemāko' pašizmaksu, taču dažreiz — galvenokārt prestiža uzturēšanai    sagatavo t. s. speciālās  programmas, kuram 11-(zekļu netaupa. Tā ari Kanādas OBC raidītājs šāgada nobeigumam vēlējās i viemi • šādu „^eci-ālo programmu" krāsās sava ral-cUjuma ,ļ»ublic  Eye" ietvaros. Šīs programmas produkciju uz-icēja Leo Ozolam, kurš tad par vadīja   gandrīz trīs mēnešus Dienvidamerikā, uzņemdams filmu par Venecuēlu, šo latviešu producenta darbu viss CBG televīzijas tīMs sniedza skatītājiem l!l. decembri. Ļoti labās atsauksmes par raidījumu ļauj pieņemt, ka to šai ziemā vēl atkāros. Piebilstams, ka šīs Leo Ozo-a sagatavotās programmas stu-diļjas uzņēmumiem dekorācijas bija gatavojis otrs latvietis gleznotājs E. Krūmiņš, kurš par stāvigi nodarbināts OBC raidītā-
ASV daudz izrādīta televīzijā un arī kinoteātps Leo Ozola pa-
dū jautājumu: .,Vai Zviedrija ir atzinusi Pad. savienības Baltijas valstu okupāciju? Pēc starptautiskajām tiesībSm un Tautu savienības 1932. gada lēmuma, kāda nācija patur savu suverēnitl r ti ari tad, kad tā okupēta. Pa vi sieni šiem gadiem neviena no rietumu lielajām demokrātijām nav atzinusi Baltijas valstu pie-
vienošanu Pad. savienībai. Ja Sekoja latvis m lietuviešu Zviedrija okui^ji^ ^ Msm,
iesu filmproducenta panlkum
LEO OZOLA FILMAS KANĀDAS UN ASV TELEVĪZIJA % ANŠLAVA EGLTSA ROMĀNA PĀRFILMĒJUMS «NOLIKTS UZ LEDUS", BET DOMĀTS FAE-
BAŽĀM FILMĀM UTVIEŠU VALODA
Skaidrā ezera Mičigenā, ap 45 jū džu no Kālamazū, sāksies 5. Div reizdivi nometne. „Clear; Lake Camp" ir nometnes oficiālais nosaukums, tā pieder Batlkrlkas
Battle Creek) izglītības valdei, un tajā uzturas bērnu • grupas cauru gadu ^ gan ziemu, gan vasaru. Nometnē ir prāvas zēnu un meiteņu mītnes, katrā var izvietot ap 80 iemītnieku. Centrālajā ēkā atrodas nometnes birojs, vin-grotava un vairākas nodarbību
elpas. .Ēkas augšstāvā parasti dzīvo audzinātāji. DivreizAvi vadītājs Dr. Ģirts Kaugars šīs telpas nolēmis izlietot lektoru var
adzibām.
Dalībnieku skaitu semināru un puduru vadītāji šogad vērtē starp 60 un 70 (kaut pieteikšanās laiks sen beidzies, vēl pienākot telefoniski pieteikumi!). Visai prāvs r arī lektoru skaits. Tā,' piemēram, politisko zinātņu un vēstures semināi^, kuru vadīs čikagie-is Uldis' Streips, piedalīsies šār di lektori: prof. P. LejiņŠ, prā/. N. Trepša, Voldemārs Korsts, Dr. V. NoUendorfs, Dr. L. Streips, Dr. J. Peniķls, Dr.V. Muižnieks, uris Jauntirāns, Viktors Upes-lācis. U.C. Semināra vadītājs ieskata, ka dalrbnlekam būtu jāapgūst technika, kā ASV un Kanādas pilsoņi var veicināt Baltijas valstu atbrīvošanu. Pamatā būtu minimālas zināšanas par apstāk-iem Latvijā, kam semināra dalībnieki arī pieskarsies gan disku-
es vēlos zināt šīs ricības iemes-u un to, vai riksdagam ir bijis iespējams šai jautājumā ieņemt savu stāvokli."
Kā tas parasts, ārlietu minis-, tra atbilde uz deputāta Nilsona jautājumu ari šoreiz gaidāma tikai pēc laika. Piebilstams, ka ir dzirdētas, valodas par juridisku neskaidrību Zviedrijas nostājā. Proti, it kā neesot neviena dokumenta, ar ko tā 1940. gadā būtu oficiāli deklarējusi Baltijas valstu inkorporācijas atzīšanu. Ja par tādu varot runāt, tad, formāli ņemot, tikai de facto>' nevis de jure.
Nāk(^ā dienā riksdags noraidīja iesniegumu, ko bija parakstījusi deputāļtu grupa no visām piecām partijām, par Zviedrijas tirdzniecības kameras nodibina' šanu Austrumvācijā, kas n(^mē-
tu krietnu soli virzienā uz Aus-trumvācijas diplomātisku atzīšar nu. šis iesniegums bija radies jau pavasarī, un nu, kad par to debatēja, vairāki savu parakstu atsauca, norādot, ka, kaut Austrumvācijā vēl pagājušā vasarā pieņēmusi rezolūciju par neie-jaukšanos citu valstu iekšējās lietās, pēc tam tā piedalījusies Oedioslovakijas okupācijā, šāda ricība jāvērtē M izaicimjums Zviedrijai, uz ko jāatbild ar iz^ vairīšanos no attieksmju paplašināšanas ar. Austrumvāciju, 1^ kā iesniegums tika noraidīts bez balsošanas, tad ar to tika demonstrēta Zviedrijas viiksdaga vienprātība Cechoslov^jas oku-
līdzības un laibdaribas organizāciju apvienības United Appeal uzdevumā sagatavota filma, kuras panākumi bijuši tik lieli un kvalitāte tik. augsta, ka producentam personīgu vēstuli atrakstījis United Appeal prezidents, pateicoties par šo filmu un izsakot pārliecību* ka apvienības līdzekļu vākšanas akcijas labās sekmes pamatojamas galvenokārt ar šo filmu. Tikai Klīviendā. un tās tuvākajā apkaimē vien savākti gandriz 17 miJj. dolani'.
Par nule Kanādā izrādīto Venecuēlā uzņemto filmu Leo Ozols izteicās: „Tās sagatavošana bija visai sarežģīts un reizēm pat bīstama. tTīrfu^ies BidpHddame-rikā gandrīz trīs mēnešus, uzņēmu trīs filmas — vienu kā t.s. speciālo programmu Kanādas OBC televīzijas raidītājam, otru Apvienotajām, nācijām, bet trešo Venecuēlas valdībai- Sevišķi pēdējās uzņemšana izvērtās visai dēkaina: nācās tikties pat ar Kdela Kastro iefiltrētajiem sarkanajiem partizāniem."
Uz jautājumu par turpmākajām iecerēm Leo Ozols paskaid-roija, ka viņa rīcībā vēl atlicis daudz safilmēta materiāla, kurš nav izmantots CBC programmā: .^Nopietni domāju par iespēju izgatavot vēl vienu vai divas pilna garuma filmas par Venecuēlu, dimantu meklētājiem, pasaules augstāko ūdentetumū, Velna kalnu uri primitīvajiem indiāņiem. Domāju šo filmu ieškar; ņot latviešu valodā, ;jo^ trimdas preses spriežot, latviešiem ir visai liela interese par džungļiem, to iemītniekiem un manām gaitām: sākot ar„Ozo-la pazušanu" ekspedīcijā uz pasaules augstāko ūdenskritumu, mūsu prese diezgan regulāri sekojusi manām^ gaitām. Tas tad manī modināja domu parā(Ht latviešu . filmā savus piedzīvoju mus džungļos."
Jautāts, vai tagad izšķīries palikt uz dzīvi Kanādā, Leō'Ozols atbildēja: ,;Par to esmu izšķīries jau labu laiku, bet tas nenozīmē, ka neizkustēšos no Ķaiiadas Pihnu producēšana vienkārši ir saistīta air nemitīgu ceļošanu, ar dažādām valstīm un ,vietām, tādēļ jautājums par ' .mājām' ir gandrīz vai akadēmisks. Mājas ir tur, kur atrodas : personīgās mantas, kaut ari tajās iegrieztos tikai pāris reižu gadā;" Tālākajā sarunā noskaidrojās, : ka Leo Ozols arī nule aizvadāmā gada lielāko daļu pavadījis ārpus „mājas", gan ceļodams pa Kanādu, gan ari. braukādams pa ASV un Dienvidameriku. Rezultātā radusies vesela sērija filmu da^ žādām valstīm un organizāci-
timore - Ohio Ranway sabiedrībām, kā ari. Kanādas banku apvienībai. Mazākas filmas, piemē-ram, raidījuma „Tommy Hunter Show" daļas Leo. Ozols sarunā nemaz nepieminēja, kaut CBC nedēļas, izdevums „Closed Circuit" 12. septembra numurā ie vietojis viņa uzņēmumu un atzīmi par filmas 'gatavošanu minētajam raidījumam.
Ijām, bet producents n^ēlaspa^ tām tuvāk izteikties, jo ataāst ka lielākā daļa šo filmu Ibijus ieaudās darbs", t. i. tās sagatavotas galvenokārt peļņas, ne mākslinieciskā satura vai ,;paš-izteiksmes" dēļ. Par spīti tam, viņš tomēr likās apmierii^ts ar filmām, kuras sagatavojis amerikāņu General Hsctri© im Bal-
Saruna atkal nosvērās uj^ nār kotnes jautājumiem-. „Kā jau teicu, ņākoŠaljā gadā gribu izga-avot pilnas programmas filmu par savām gaitām Dienvidamerikas džungļos latviešu valodā Otrs ar latviešiem saistīts pro-ekts ir-iilma par'latvieSu itm slinlekiem — gleznotājiem, dejo-ājiem, skulptoriem, dziedoņiem rakstniekiem, aktieriem u. c. Bet šī ideja vēl nav īsti i2kristallizē-usies, pie. tās vēl krietni jāpiedomā un jāpiestrādā. Tomēr M doma man liekas ļoti interesan-a. Jau agrāk esmu izgatavojis 20 minūšu krāsu filmu par kādu Kanādas ukraiņu gleznotāju, kurai bija un turpinās labi panā-mmi — tieši šīs filmas mākslinieciskās vērtības dēļ. Tā iedomājos, ka līdzīga filma par la^ viešu māksliniekiem būtu ne tikai interesanta mūsu kultiirālās dzīves  trimdā dokumentācija bet reizē man dotu iespēju no^ dariboties ar filmu, kuru mākslinieciskajā ziņā varētu izVeidb ļoti augstvērtīgu — pretstatā parastajām, ~ kuras  mēdzu sauk par naudas filmām, jo tās kalpo tikai peļņai."
Mūsu laikrakstos' pirms vairāk nekā gada bija lasāma ziņa, ka Leo Ozols iecerējis  filmu pa latviešiem angļu valodā, scēnari jam pārstrādājot Anšlava Egl ša romānu ,;Nav tak dzimtene" bet tad par so projektu nekas vairs nebija dzirdams, šo ieceri atgādinot, Leo Ozols paskaidro Ija: .^Pagaidām esmu šo iecen .nolicis uz ledus', jo radās dažādas grūtības. Izgatavot šādu pi na garuma filmu latviešu valo dā un tikai  latviešu ■ publika saimnieciski  neatmaksājas, be producēt to  pasaules tirguiņ angļu valodā nav tik vienkārši Bijii optimists un tomēr mēģināju, bet nepanācu vi^ošanos ne ar filmas financētājiem, nedz ari sadalītājiem, kurus še sauc par distributoriem: viņi atzina, ka temats nav pietiekami interesants un pievilcīgs, jo vienas atsevišķas etnisl^ grupas r problēmas nesolot ,labu. kasi'. Viņi gan to izteica  ar jēdzienu — good boz Office... Ti; nu šo projelrtu atliku, vismaz pagaidām."
Leo Ozols vēl pastāstīja, ka nākošā gada projektos ietelpot vairākas filmas CBC televīzijas raiMjam, tāpat ASV raidām-staciju vajadzībām un reklām-filmas. Tomēr šie uzdevumi esot vair^ rutīnas darbs, kam ar latviešiem nav iiekāda tieša sakara. Bet filmas latviešu valodā
■ ROČESTRA ■ ® Pirmajās Ročestras latviešu rīkotajās bumbošanas sacīkstēs piedalījās 7 vīrieši un viena dāma, -vairākiem dalībniekiem u& rādot teicamus rezultātus. Ar 586 punktiem uzvarēja J. Meļ-ķis, 2. vietā ierindojās E. Ritenis ar 578 p., 3. A7-Ķaune ar 539 p., .4. J. Rūdolfs ar 503 p., 5. M; Cubiņš ar 477 p.,6. Lilo Ri-tene ar 394 p., .7. V. Bergmānis 319 p. un 8. Ā. Pāliņš ar 813 pimktiem.
A. K,
«APSEDZIET ROZES
(Pārnesums no 2. nezinām paši, taujāsim draugiem taujāsim paziņām, vaicāsim svešiniekiem, kuri vēlas mūsu vaicājumus uzklausīt. Tikai neļausim savām rozēm nosalt, neat-svešināsimiēs cits no cita, no radiem, no draugiem* vienalga, kur tie būtu un kādos svārkos staigā tu. Neba goda svārki mums līdzēs notvert pasaku putnu, be neremdināmas.ilgas to iegūt, neapslāpējamā ticība savam spēkam. ,,Apsedziet rozes pirms sniega — vasarai jaunai par ^ ķīlu," mudina Skalbē. ,
tautā". Lai nu tā patiešām notiktu! Ar to intervija ar filmu producentu Leo Ozolu un viņa panākundem Kanādas un ASV televīzijas un kino ekrānos beidzās.
ru vadīs Juris Dreifelds.
Tautisl^ mantojuma puduri vadīs Liena Kaugare, bet semināru Edīte Āpše (rakstu nozare) un Zigurds Miezītis (tautas mūzika). Latviešu literatūras pudura vadī-;āja būs Baiba Kaugare, semināra darba koordinētajā — Anda Ubere, lektoros ī. Cēbere, Ernests Aistars, Dr, V. NoUendorfs, ■ Dr. L. Streips; Aina Zeiļndega, redaktors Maksis čulītis, režisors Osvalds Uršteins u.c. Abas vadi-ājas joprojām neskaidrībS, vai Olafam Stumbram izdosies dabūt atvaļinājumu un referēt par jau-. najiem. dzejniekiem Latvijā.
Latviešu valodas semināru vadīs Dr. Valdis Zeps, bet latvieSu skolotāju semināru -r- Dr; Solveiga Miezīte. Pēdējais, līdzjbās runājot, būs tāds kā „Trojas zirgs" Divrelzdivi struktūrā, Tfi )rogrammu apstiprinājusi MJ^ zglītibas daļa un pēc Dr. Ģirta Kaugara informācijas sagādājusi arī dalībniekus ar savu skolu tīklu. Skolotāju seminārs bijis arī iepriekšējos gados, bet tā darbība ' samērā nesekn]^a i niecīgā dalībnieku skaita dēļ. '
īpaša vieta paredzēta lekciju un diskusiju sērijai ^Personības un dejas". Tajā piedalīsies referenti prof. A. Spekke, prof. P. Lejiņš, 3r. V. NoUendorfs, Dr. J; Peniķis un komponists Tālivaldis,Ķēniņš.
Dienas gaita būs īpaši piemērota ziemas tumšajam laikam. Celšanās paredzēta pavēlu — pUcst. 8. Pēc brokastīm divi noflarbību posmi,- viens stundu, otrs (pusotras. -PUtst. 12.30 — pusdienas, pēc tam trešais nodarbību posms, pusotras stundas ilgs. No pUsst. 3—5 pēcpusdienā brīvprātīgas no-darbības: sUdošana, slāpēšana, prievīšu aušana, koklēšana u.t.t.. Pēc vakariņām no pU&t. 6—7 pēdējais darba posms. Tad sekos tautas deju stunda, bet.no pUsst 9^11 vakara programma. Pusnak-
ti sāksies nakts miers.
Vakara programmā bez iepazīšanās un nobeiguma sarīkoju--miem paredzēts Uterārais^ mūzikas un Vecgadā tautiskā ļmam-tojuma vakars ar dažiādām izda-ilbam. un dancoSanui īDdvos vator ros paredzēja paneļdiskusijas. Viens paneUs izvērtēs Latvijas dibināšanas 50 gadu atceres programmu, bet otrs diskutēs par tematu „Latvija un latvieši 1985. gadā". Nobeigumā kamīna vakars' 4. janvārī. Tajā varēs piedalīties arī dalībnieku vecāki un viesi.
Pašreiz Skaidrā ezera nometnē vēl. mitinās Batlkrlkas pubUsko skolu sporta sacensību dalībnieki, bet tūUt pēc viņu aizbraukšanas amerikāņu administrācija nor dos ēkņ atslēgas Divrelzdivi saimniekam Ulvdm Giŗīnvaldam. Tad sāksieS: 5. Divrelzdivi, pinripreis ziemas laikā> ar sUdeniem ceļiem, sniegputeņiem un Hongkongas gripas briesmām. Kad nākamgad citi rīkotāji gudros pat 6. jaunatr nes semināru rietumu krastā, no ziemas nometnes būs palikušas tikai .atmiņas un, kā jau parasti, viss nepatīkamais būs piemir-
sies.
A. ^ļinskis
par viņa gaitām džungļos un pie Velna kalna ūdenskrituma nākošajā gadā katrā
Stoidrā ezera nometee, kura pulcēsies Diviekdivi dalībnieki.
Foto: L. Kaugare