ļ NATiOMAl.LlBRART.
JAr 161369 l
Published t^ce weekly.by the Latvian BeW Sčciety of Canada '^Dangavas Vaassi" Business Office: 491 CoUege St.»
Toronto 4 Oatario, Canada Telephonesf 921—7121; 465—7902 Mtor-ia-CMeft ALFRĒDS VINCM
United States Editbrial OfOces: New Tork: Editor — V. lEBB 4035 Rombouts Ave., Broas N. Y. 10466, Chicago: Editor — I.
5524 N. Luna Ave., Chicago, Dl. U.S.A.I
A . M
E R^l K Ā
H. N*RS.
TREŠDIENĀ, 196». GADA 1. JANVĀRIS
19. GADS
AirmORIZĒD AS SECON»CLASSEaAILBYTHE POST OPFICS DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PATOENTS OF POSTAGE IN CASH
^..... ?ebes siedeļā tffeidienās m ses^
dienās. Izdevējs ^ Latviešu aprūpes biedrlb© Kanādā „Daugavas Vanagi." ATB. REDAKTORS: ALFRĒDb VINCELS K^dakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 8, Ont., Canada; tālr. 465—7902 Birojs: 491 CoUege St., Toronto.4, %t., Canada; tālr. 921—7121 Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE 4035 Rombouts Ave., Brons N.Y. 10466. U.S J.. Tālrunis 994^7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: I. ēīMANE, 5524 N. Luna Ave., Chicago, HI. 60630, U.S.A., tālrunis 774—5744
laimīgu un sekmēm
Mudinājums izkustināt
Atskatoties m 1968. gada IpdUtiskajiem notikumiem, visai tālejoša nosome var piekris^ Hāgā notikušajam Eiropas parlamentā-dēšu kongresam, koru „Londonas Ames" 13. decembra numurā izvērtē mūsu poHtiskids darbinieks un šīs konferences dalībnieks Eiropas kustiObas latvieSii komitejas priekšsēdis Pauls Reinhards, kas oķtobi^ Ujotiki,!^ Brīvās pasaules latviešu a^vieid-bas valdes sēdē Vašingtonā pārstāvēja Eiropas IsUvieSus. ViņS raksta:
Ja nesen Rietumeiropu nebūtu No Anglijas bija ieradušies ap piemeklējusi visai nopietna fi-1100 parlamenta loce^u: visai in-
nandāia krize, kura no jauna
teresantas runas teica Konservā-tivo partijas vadītājs HIts un bijušais ministrs Dankans Sendiss, kā arī liberāļu vacUtājs un lords Gledvins. Ārlietu mimstra Stjuarta runas pamatdoma bija Eiropas integrācijas nepieciešamība paSu Eiropais ta,utu interešu laba.
Francijas ārlietu , ministrijas pieteiktais pārstāvis, diemžēl, nebija ieradies, tāpat iztrūka ari oficiālā franču deputātu grupa; klāt bija tikai tie, kas no pirm-
pierādīja, cik ļoti Eiropas valstis . saimnieciski atkārtas cita no citas, iad, varbūt, nebūtu Mela vajadzība' tagad pakavēties pie nozīmīgās Eiropas parlamentāriešu konfelences, kura notika jau 8. U2ļ. 9. novembri Hāgā Eiropais kustības Ierosmē. ^
Eiropas kustības padomes locekļi vēlējās atzīmēt 20-gadu atceri pim^jaiHāgas konferencei,
kurā likalpsanatus Eiropas kustī- - . baitSs pašreizējā veidā im kuras ļ sākuma cieši saistījusies ar Ei
ideju rezultātā izauga vesela ropas kustību. Viņi ari neslēpa virkne starptautisku organizāci- savu nožēlu par savas valcKbas ju nolūkā radīt pamatus Eiropas nostāju pret kongresu, tautu ciešākai saimnieciskai sa- Runātāji jo bieži pieminēja če-darbībai. choslovakijas notikumus, kuri uz-
Pēc Eiropas koptirgus valstu skatāmi pierādīja, cik bezspēcīga nolīguma parakstīšanas Romā un Eiropa Fad; saVilenības draudu pirmajiem praktiskajiem soļiem priekšā. „šaura nacionālisma at-tā iedzīvini^aoaj .m^^ „QiļjJa&L<^Bi^iSana m tiē&am^^^iMi^^^^ -un- kopīgas lai&^to^ībasiKkflļ^s^o^^^t^^ lītikas veidā l^^cija^'$wō3a" a!r ļ vMusl iSt^ stf^^" U2aw5ra , tiaksmē^ uz tālāko attīstību sSka ne viens .ylen-TUidtS3S.vaimat. atšķirties 40 pārējām līguma pa-J^ei ir jādod. .m§rķl.^,feuŗu .dēļjr rakstītājām valstīm' kā polītiskar vērts strādāt un cīnīties, jo «[s Jā, ^ arī saimnieciskajā laukā. S^ba pledaULtJes Eiropas jaunu& Francija savu noraidīgo nostS- p^vl ir neņoUedzsiņa." Tomr ju, īpaši pret Anglijas usEŖcmša- skatāmi apīleclī^ja ar! ga^i,aunu, līdz šim arvien motivēja ar ciekla transparenti, kurus grupa Anglijas kļūmīgo fīnanču stāvok- Jaunu dilvēlsu sēžu l$m bea li, kas, kā visiem sMms; tomēr trokšiņa attina gar p«6tos gale-neradītu nepārvaramus šķēršļus, "Jasmārgām; Tajos Meliemt te: ja Starptautiskais-valūtas fonds h^em varēja lasīt vācu valodā: tas parādus nodrošinātu un pār- »No Itālijas Hdz Zviedrijai -raudzītu. ^Starptautiskie ekono- M^as, runas, runas!'*, vai atkal misti-it lalk saprot situāciju. 2el.fran^ valodā; «Pietiek runāt, ta cena ir noteikta pirms 2(^ ga- Pi® ^arba!" Tele^as un kino diem, bet pasaules tirdznieciskie ^^^'^^ °P®^^^' P^*®*^ apgrozījumi starplaikā ^ārkSJrtīgiļ'^^ uzņēma šos skatus savās pieauguši. Kamēr jauni norēķinā. U*^"^-šsnās veidi vēl nav izgudroti, tik- Vairāki runātāji, it sevdSķi Ita-mēr vienkārši ļ jāturpina Izlldzē- liesi un holandieši, uzsvēra, ka ties līdztekus ASV dolāram ar Eiropas padome Strasburgā vīto pašu ABglijas mārciņu, kas nus vairs neapmierina. Ja Eiro-tūkstošiemļ miljonu vērtībā cdr- pa grib ieņemt sev pieimcīgu stār kulē pa pasauli. ļ vokli, tad pašai jāsj^j sevi aizstā-
Bet Francija sagādā grūtibas vēt visās nozarēs, arī militārajā, saviem.partneriem arī citās saka- Tas prasa kreditu piešķiršanu, ko rības ar saviem savrupgājieniem var izdarīt tikai Eiropas mērogā gan ārpolitikā, gan ar savu inte- vēlēts parlaments, kas vienīgais rešu nelolamo aizstāvēšanu Eiro- ir spējīgs pārraudsāt Eiropas £i-pas . kopības komisijā Briselē, nances visu Eiropas valstu labā. Viss tas brižiem jau sāk likties Kopīgas deklarācijas izstrSdā-pēc tieksmes iegūt» virsvaras- lo^ šsnai prezidijs izraudzīja īpašu mu sešu valstu vidū. . komisiju no visu tautu un no-
Flašas politiskas aprindas dau- virzienu pārstāvjiem. Ifeklarāci-dzās Eiropas valstīs, vērodamas jā cita vidū teikts: šo nevēlamo attīstību un redzē- „ASV un Pad. savienības no-dāmas, ka (intensitāte Eiropas teikšana pieaug, un Ķīna^sāk saliedēšanas virzienā ne vien sāk kļūt par trešo lielvalsti. Eiropas apsikt, bet pat iezīmējas kaut brīvās tautas ir zaudējušas savu Idas līdzīgs norobežošanās tiek- iespaidu izšķirigos starptautiskos smēm, izolScīonismam, pat to lēmumos, un čechoslovakUjas iz-valstu starpā, kuras koptirgus K- varošana ir nepārprotams atgā-giuns bija ietvēris muitas ūnijā, dinājums par pastāvošajiem nolēma ķerties pie demokrātiskā draudiem Eiropas drošībai. Tech-iekārtā pārbaudīta 'līdzekļa: puJi- noloģiskās attīstības starpība ; licitātes un tiešas domu 'izmai- abos. Atlantijas okeāna krastos ņas Eiropas tautu vēlēto parli^- arvien vairāk pieaug, mentāriešu un politiķu starpā!' Kamēr Eiropa paliks sadalīta, Eiropas kongress !Eiropas kus-' tikmēr tās stāvoklis turpinās tības prezidenta prot Halšteina vājināties. Bet vienība neradīsies vadībā šim nodomam bija vispie- pati no sevis vai no gaidīšanas mērotākā vieta. - , vien. Tikai ar poritīvu rīcību un
Piekrišanu kongresā deklarēt gribu spert izšķirīgus soļus varēs savus viedokļus jau agrāk bija panākt vienību. -Labākais un da-devuši Eiropas, kopības pašreizē- bīgālcads ceļš apvienot Eiropu ir . jais prezidents J.Rejs,- kā arī celt to' uz Eiropas koptirgus or-. Anglijas, Rietumvācijas, Itall-ļ ganizācijas pamatiem, tivien-jas, Holandes* Beļģy laicīgi: 1) pabeigt ekonomisko
burgas,, Dānijas,- Norvēģijas, Iri- nm sociālo integrācijas procesu; 4as un Austrijas ārlietu ministri, 2) pakāpeniski. nostiprināt tSs Rietumvācijas bundestāga vicfr institūciju demokrātisko rakstu-prezidents Dr. Mommers un ii-ļ ru; 3) paplašināt locekļu ^tu, nanču ministrs Strauss,. Stras- uzņemot Angliijtt un dtas SSībpas burgas Konsultatīvās asamblejas ļ valstis; 4) attfēciriSt Eiropas ko-prezidents un vairāki ievēroja-ļpības kompetenci uz plaSālto raāko politisko partiju vadītāji politiskām nozarēm, 'i^^l^tnes apvi^fbu pārstāv Valdībām no jauna jāplBas no-
gadu!
II!H|{I!PIIH1»III««™»»S......IIIMil!HlUIIIIIHSļ|llllHllMSM!MIHH3IHII|ļ!lllll«ISHHIIIIIlllllHllim
'Eduards Silkaln&
Iret jaM^^
(Latvijas valstssvētku runas ir izskanējušas, runātajiem galvenokārt kavējoties f>ie'plātnes vēsturiskajiem; notiki^ Runās teiktas arī daudisas šķais tas frāzes, toiējis dz4š patoss un kvēU vārdi, izteikti ,a^ par Latvijas
iMvfbas atjtoošanu un atgādināti^^ svešuma latviešieni uzlikS' pienākumi, bet izteikti iķī nepierādāmi apgalvojuiīu, kuri jau ro-Jježojas air lielību un .^rspnēts optimisms.^^^^S^^ bijis svētku ninu,kujts's^^
šas klausītājiem dzirdētd nopietni pārd^^ ka • vienuV-
no labākajām un interesantākajām svētku runāan teicis Eduards Silkalns iSMbun^^iin^ jas brīi^asm§rļd©tn domā un saka ne^ gušā paaii(tee, to(latoi-ziņām, bet inte^ ķā uz šieni
mērķiem un to īstenošanu skatās tā mūsu paaudze, kiiŗa Latviju saista -tikai ar vecāku nostāstiem un literatūrā, rakstīto; Viens no šādiem /l^^ sava iriūža Jtrlsdeisnaitaj^^ ir arī melburmetis
sabiedrisks darbinieks, nedaudz saīsinā-
tu publicējis ,,Austrāli3asLatvie :20. decemlbŗa immurā. Tā satur daudz tāda, par^iķo būtu jāpadoinā visiem^ to jau no 1969. gadu lizsākōt,^^
Latvijas īieatkailbas pasludināšanas 61; gadā ieejot, ari mūsia lasītājieniv--."^^
'.;•„ VI -> ■" • ■Otrldirt,l8.;E6vemS)^
gada 18. novembris me-ļ saka ticības uzvaru pār neticību: teorole^ki esot atšļarieš noM^ te ir pM ticībti im paļā^ pāris iepriekšējām dienām: kail- «2 pašu spēldein; par^^^t^ sals bijis atlaidies, debesis tiiniļ)^ mērķu taisnīgimaainu^^ šas, apmākušās un biklas vieg-
!as sniega pMas. ī^tvijās iieatr žars bija savā žiņS
Ierības pasludin^anas akts sā-ļ konfliktā ar laika garu, ja jnumš pies pulltsten četros peopusdier ar
nas teātrī, kas v^āķ li^bpjis 1^^^ n^^o^
du Nacionāls _________
.......,____^___ iiEĒB-««lB*kUiBīi:.»«Wkta^
un skatītājiem v® nSčieVisorau- matos flgoju^ pēc gluži tās dzīties, kā skatuves dekorāton šas brīvības un neatkanbas n;^ēf' steigšus stiepuši vītnes un situši ķa, tomēr plašākajās masās, lai-3saglas uz palmām un lauriem kam gan, triilca ticības, ka bagātīgi rotātās skatuves. Stu. mērķi tik skaisti izdosies jebkad denti krāsu lentēs ierādJ^'uši vie- sasniegt. Vismaz tāds iespaids I. — Tās ir dažas ziņas par mums rodas, ja palasāmies līda 1918. gada 18. novembra lielā, šim plašākajā un autoritātīi^ka» svinīgā notikuma, ja tā varētu jā attiecīga laikmeta vēsturē — ieikt, fizisko pusi. Tās un dau- Edgara Andersona grāmata paff dsas citas ziņas, īpaši par svim- posmu no 1914. — 1920. gadam, gs akta norisi, tagad varam la. Tur vMiakās vietās atkārtotus ^t savās vēstures grāma^ vai lasām tādus apgalvojumus, kā» pat roniānos, piemēram, AnSa piemēram: ,,Nebija ticības, ka Gulbja „Fantastos" vai Annas pašu latviešu valdība spēs īste-Brigaderes „Kvēlošajā lokā", not radikālas reformas latvieša īpaši tie no mums, kas esam tautas interesēs. Kara gados na* gados jaunāki. par savas tēvze* cionalā sajiisma un ticība sev mes neatkarību un kam gadu ^ latviešu tautā bija ļoti satricinājumā 18. novembris kļuvis vai- ta." Un tad vēl^ protams, bija at rāk it kā par mūsu tautas brī- sevišķas mazākas ļaužu grupas.
■ UMN^ERITUMS . ILEDUS ROTI
1 "i. - - j jl">«>
iiiSL« nieSkīm skaiAfii 1f>diiK vaM^^^ mtS^iumu. Par ^brSSnA.dabas brmumu nnecaias Mak- , ... . . .1^ j«.u «v» ►v'»» *"«"_f «
nas piešķīra skaistu ledus veidojumu rotājumu. Par šo krāšņo dabas brīnumu priecājas Mak-nmstera universitātes pēdējā gada studente Ieva Neimane no Hamiltonas.
. Foto: J. Liģers
Cilvēki savā ziņkārē jau aplidojuši mēnesi un laimīgi atkal atgriezušies uz mūsu planētas, taču noslēpumi, kas saistās, ar šo de-bess spīdekli un zemes uzticīgo
pavadoni, vēl tālu no atrisinājuma. Pēc ApoUo-8 astronautu at" griešanās no mēness aplidojuma Ziemsvētkos, Nobela prēmijas ieguvējs un debess spīdekļu pētnieks I>r. Harolds Urejs visai skeptiski izteicies, ka mēness sar vus noslēpumus, laikam, cilvēkiem nekad neatklās, ,ļiaudis, kas tic, ka uz mēness ir lāvas izplū dumi, kuri cēlušiesnovulkānlskas darbības, šādus 'izplūdumus' fotokameru uzņēmumos arī atradīs," izteicās zinātnieks, kamēr cilvēki neatvedis no mēness iežu paraU-
tājs; Viņš tic, ka Apoll9 P^°' grammas pasākums Izpletīsies uz vairākām paaudzēm un novedīs cilvēkus uz citām planētām tuvāko ģenerāciju laikā, kad izplatījumā atradīsies starpplanētu stacijas, no kurām varēs taisīt vienu ,lēcienu" pēc otra uz tālā^ kiem debess spīdekļiem.
Pēc 500.000 jūdžu lidojuma uz mēnesi Apollo-8 trīs astronauti 27. decembrī noteiktajā stundā uii minūtē nolaidās Pacifikā, 1000 jūdžu dien^ddrietmaos no Hava-jas salām, kur tps; „izzvejoja"
da reāla notikuma atceri, ar zl- vai nodevības, bet drīzāk aiz ne-
namu fascinējumu var palasīties ticības saviem spēkiem nepār-
1918. gada 18. novembra notiku- traukti gudroja un kombinēja,
ma reālistiskās detaļas. kā Latvijas likteni vislabāk ša-
Bet — pavaicāsim paši sev un saistīt ar vāciešiem vai nupat pie
pameklēsim atbildi už jautāju- varas nākušajiem krievu lielinie*
mu,kasflav gluži tikrokāmtve- kiem. Bija vēl visādi baiļotajies,
pms un par kuru grāmatās ne- un bija ari tādi, kas Latvijas n&-
noslēpumi nav atrisināti
atpakaļ. Raksturīgi/ka Vēma ie- var atrast gluži tik precīzus pa- atkarību uzlūkoja^vairāk par H-domātais ,izplatījuma kuģis" ļo^ skaidrojumus, kā par IĶ novem- džeMi savas partijas mērķu sa-feL līdzinājās tagadējai Apollo-8 bŗa fizisko pusi. Šis jautājums sniegšanai <uri nevis par mērķi : kapsulai, kā tagad pēc amerikār ir: kāds noskaņojums valdīja kā tādu, Tomēr ticētāji 18. nonu astronautu sekmīgā lidojuma tajā latviešu tautas daļā, kaš vembŗa mērķim uzvarēja. Tāpēc ^ atceras žila Vema mazdēls identificēja savus centienus ari ticība tik cieši saistās ar 18. no-
Daudz optimistiskākcļs iļzska-tos ir Dr. Tomass Peine ~ amerikāņu Nacionālās aeronautika im ispļatījuma pētniecības vadi-
atceras žila Vema ii^v»»*.x.vv,j« ----------------- — — -
- pensionēts tiesnesis Tulonā. 1968. gada 18. novembra svi- vembŗa garu. Un ja ir taisnība Verns savam mazdēlam kādreiz nīgo pasludinājumu? , apgalvojumam, ka sākotnējais
teicis: „Tu mani krietni pārdzī- atbildi, varbūt, atradīsim ta- ^ nacionāU nozīmīga, vosi un ieiesi jaunajā laikā. Tad jo^ pašos divos vārdu pāros, «lienā reiz valdījis, atbalsojas šis salīdzini vēlākos atklājumus ar ^as jau bieži lietoti dažādās sa- <^e»as ikgadējos atkārtojumos, lietām, kuras esmu aprakstījis kārībās, un tie ir~„skatiens nā-Pad ^0 V«^^m noteikti varam jau tagad." Mazdēls šo salīdzina-L(jtnē" un ..ticības uzvara», attiecināt uz ticības momentu, jumu tagad izdarījis: viņa vec-U atvijas neatkarība tās pasludi-N» neatkarības gadu skaistākais tēvs nav kļūdījies, žils Verns mi- ^^gg |,rīdī, kā mēs to tik la- valstssvētku atceres veids tacu
—7 - ra 1905. gadā, vairāk nekā pusiKj zJn^nT'vēl-nebija piepildījies I ^Ua svecīšu - ticības simbola
helikopteri un gaioija lielais ame- gadsimta pirms viņa fantastiskā ^et tā drizāk izrādījās nār - dedzināšana logos, rikāņu uztveršan^ !mp .,York- apraksta k^^^ L^tnē izcīi^ms un piepildāms Ne mirkU n^aubīdamies par
• Me jau tagad necenstos iegūt bi- tāpēc nesvinēja bnvas Latvijas aeju piepildīšanos atkal no^jau-
mes astronautu pirmais darbs bi-
tie jau tagad necenstos iegūt 01-1 ■'"1'^*' /^^^^^^^ —• _
letes ceļojumam uz mēnesi. AP dzimšanas dienu tad, kad Latvi-l na, iekiausīsmues savas ^do^
'aģentūra no Miami ziņo, ka ceļo- Ja jau bija piedzimu^, bet dii- mās 18. novembra ^ra otea as-
jumam uz mēnesi pieteitoišies žāk vērsa skatienu uz neatkan- pekta - pa^tisumes nakotae,
jau m naudīgi amerikāņi - i)ēc has panākšanu nākotne. Ja bez tāpat kā nākotnē skatījās Latvi-
tam, kad trīs Apollo-8 astronau- tautas lūgšanas „Dievs, svēti jas neatkarības psludinātaji
ti laimīgi atgriezušies no mē- Latviju", kuru akta dalībnieki jas dienās pinn 60 gadiem. Vi«
gus un matērijas fragmentus, zi- ja skūšanās, mazgāšanās un pār. nātmeki vēl ilgi strīdēsies, vai ģēribSanās. Vēļ esot apakšveļā, vi: mēness^ iekšiene ir karsta vai ^ saņēma īfi^W^ telefpņiskfls auksta. Vai mēness radies reizi" apsveikumus- ai>kaļpe§ ar zemi, „izniests'' no ze'mesi vai uzdevums bija 69 stiļņdās" aizlidot
zemes saffōstītšV?Dr Urek kfts līdzniēnesini, apriņķot to 20 ti Jainugi atgriezusies no me-ļ iw»vvuu , «.u^-^ Trr-T";;:! ^"'"rr *"—
dājuši ari Plūdoņa dz 1 vēlāk sāka dēvēi par
pirmā gaisa satiksmes sabiedrība, vjtt
tS, dod ptieBrofcu auksK mi-afgri«a««s Katrs S WorId Alrosjs paskaidrojusi, veselas četras reiMs, tie Bum koii(„
Sss teorija & 1.5 aplidojams «g& «ivi stMn- ^ «*i«»a paturēs vSrā katru driedSjuS an Pludoņa W kas par musu
atorlgi no ^ letyZ>^ m. /^vietas r«!ierTāclJu cefiM. Sa būs kuru vēlāk sāka de^t par lat- ram, mi yiņn ifeot» nSķotne pie.
nriSZS^ie^lT^ - pirms gaisa satism.5 sabiedrība, | vju Mmnu, tad lofisķSterialoļ pUdijās jau pēc nepHmm dl-
lāk ka „zemes gūsteknis^^ kļuvis par tSš pavadoi^
Frpfiu T^^tņleks žils Vems jau pa^jļišā. ģa^sfaj^tā sapņoja par oBļejumu ua mlaesi un atpa» kaļ. 1896. gadā viņš uzrakstžja fantastisko roniānu „Zme un mēness", ku?S saviem varoņiem lika ra^tl MSi
pixma gaisa satuEsmes saoieuriu», imiuu«, ° ~. j-,. ■ , j
km izkārtos ceļojumus starp Mmnu vajadzētu dziedat ori^- Uiem gadiem, kad no zemi un mēnesi tūristiem ua vel- nālaja ,vārdu _ sakārtojumS_-ļ territorijas bija Jf^ēztas^vacia
kalnieMem.
I ozimīaja iKui^ ASV nacionālās aeronautikas ^gj^era, kādus
un izplatījuma administrācija ļ vēlšk — »Mēs esam m\ Met ilgāk. Un tomēr — raugoties,
^(^gisms lRg).li IkrnijŗL.." i (Hobelgrans 8. Ipp.)