., -ii
MTOM AMERIKA S
O ZINA
ga4u atceres sarīkojums, kā arī TLB galveno nozaru darbība un sarīkojumi. .
• Latviešu nama dām\i komitejas gadskārtēji rikotā,JPan!kūku bWle'.' ar jautru programmu notiks i. februārī pīkst. 7 vakarā Latviešu namā. Apmeklētāji" var rēs nogaršot vismaz 15 dažādu šķirņu: pankūkas, tāpat dažāda veida un stipruma tējas. Darbinieces iecerējušas arī jaunu loterijas veidu, kurā ikviens savu laimi varēs„atslēgt" ar Ipažu laimes atslēgu. Ieeja brīva.
, • TLTA sestdienas ģimnāzijas skolotāju- un vecāku sanāiksmi dažādu audzināšanas jautājumu " pārrunāšanai 19. janvārī Latviešu namā vadīja direktrise V. Sla-vieša, piedaloties ap 50 dalībniekiem, toreiz galvenais pārrunu temats bija,, kā uzlabot praktiskās latviešu' valodas zinSSanas un to lietošanu ikdienas sarunās, lādz šim ģimnāzijas vadība bija ieskatos, ka praktisko sarunu valodu audzēlašii jau apguvuši ģimenēs, vasaras nometnēs, svētdienas skolās un jauimtnes organizācijās. Tomēr arvien biežāk jākonstatē, ka dažu jauno audzēkņu valodas  zināšanas Ir pat nepietiekamas/lai sekotu mācībām. Pēc plašākām paminam saipulce atzina, ka nākotnē bērni jau no mazatnes kā ^me^ nēs, tā arī visos jaunatnes par sākumos pieradināmi sarunāties ļ, vienīgi latviešu valodā> to ieviešot par zināmu tradīciju. Sai ziņā tieši gados vecākie varētu radīt priekš2ami im miidii^t jaia-nālkos sarunāties latvisiki. Pārrunās, skāra ari jautājumu par ticības, mācības atzīšanu kā obligātu mācību priekšmetu, tāpat nacionālpolītiskās audzināšanaa paplašināšanu. To tagad veic da-žādo interešu  pulciņos, kā arī dzīves mācības stundā. Visrosīgāko darbfbu izrāda ^dramatiskais pulciņš režisora H. Miķet i sona vadībā, tagad jau ap 40 *ds- ! lībnieku, atsevišķu - grupu' vadot Hedvigai Pētersonei. Pulciņš pēdējos gados iestudējis vairākas • iļīgas, to pirmizrādei • snle&zot" Draudzīgā aicinājuma sarBsoju--mā, bet atkārtojumus arī ārpus Toronto,   parasti viesojoties Montrealā, Hamiltonā un Londonā. Arī šogad iestudētās K. ; Binkas lugas „Jaunaudze" pirm-izrāde notiks ģimnāzijas rīkotajā Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā 26. janvārī pīkst. 5 pēcpusdienā Latviešu namā. Ģimnāzijas saime cer; ka labvēļi ari šogad to atcerēsies ar ziedojumiem, kurus varēs nodot arī Draudzīgā sarTr kojuma laikā. Gad^ārtēji tiek"; izdots arī Ģimnāzijas audzēkņu žiunāls, kuru sagatavo abittinen-tu klase: šogad žurnāla redaktors ir Dāvis Maksiņš.
• TLMM kluba gadskārtējā Za-; ķu balle 18. janvāri Latviešu namā bija pulcinājusi ap 160 ap-v rtieķlētāju. Paredzams, ka tā dos vairālc nekā 600 dol. atlikumu. Balles loterijā izlozēja arī 3 za-ķi^s. — Kluba biedru gada sapulce notiks 26. janvārī pīkst. 10 rītā Latviešu namā. Visiem biedriem ierašanās obligāta.
• Andreja draudzes lauku īpašuma JSidrabene vasaras mājiņu un zemes īpašnieku gada sapulci, 19. janvārī, piedaloties 23 dalīb-sniekiem, vadīja R. Eoze, bet protokolēja. Z. Birne. Iepriekšējā gada\ rakstveida darbības pārskats visiem bija piesūtīts iepriekš, bet papildziņojumu sapulcē vēl sniedza pārvaldes pŗ-; ksP.Plīsis. Paveikti vairāki plašāka apmēra pārbīives un uzlabošanas darbi, kā ari piepirkta zeme. 4 akru platībā> galvenokārt bērnu vasaras nometnes paplašināšanai. Tā izdevumi (4344 dol.) pārsniedz ienākumus (3925 dol.), bet no iepriekšējo gadu atlikuma kasē vēl palieik 264 dol. Sid-rabenes izbūves komisijas, pr-dis A. Rāviņš sniedza plašāku ziņojumu par nākotnes plāniem, kuri iesniedzami Burlingtonas pilsētas valdei apstiprināšanai lin saskaņošanai ar pilsētas izbūves plāniem. Pārrunāja arī iespējas Sidrabenei algot pastāvīgu' pārvaldnieku, bet plašākus uzposa-: nas im uzlabošanas darbus ari turpmāk veiks talku vei,dā. Sid-: rabenes pārvaldē ievēlēja Ingri-dtTBirni, Jāni Kalniņu, Gunārus Lūri, \Prici Pavasaru un Pauli Plīsi. jPārvaldē darbosies ari 6 draudzes padomes izraudzīti locekļi, no kuriem jau zināmi «Ta-nis Cers, Jānis Ozoliņš, Kristaps Ozols un Alberts Šiliņš. Pārvaldē darbojās ari draudzes mā«ā-tājs A. Coļps.
Dramatiska izšķiršanās Bostonā.
DV apvienība Bostonā ārkārtas biedra sapulcē nolēmusi pārdot &avu namu Roksberijā (23 Kenil\vorth St.), kurā latviešu valoda skanējusi kpt)š 1916. gada. Šo namu apvienība kā pirmā ASV 1955. gadā nopirka no Bostonas latviešu strādnieku biedrības par 21,000 dol. Nama pārdošanas iemesli ir ne vien saimnīeeiska rakr stūra, bet ari nedrošība nēģeru Jelenktajā" Roksberijā, kur baltajiem dzīve vairs nav patīkama. Namu par 42.000 doL ari pārdos kādai nēģeru organizācijai. Reizē ar šo lēmumu beidzas kāds posms Bostonas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Notikušā izšķiršanās ir skumja, jo nama uzturēšanā un izveidošanā ieguldīts ne vien daudz līdzekļu un puļu, bet tajā vairāk nekā pusi gadsjmia pulsējusi latviešu sabiedriskā dzīve, tautas deju, koru uri skautu nodarbībās pulcējoties arī Iat^'iešu jaunatnei, kas augusi un pat dzimusi svešumā.
DV ļnamā 19. janvārī ārkārtas sapulcē sanāca' 56 Bostonas DV apvienības biedri, lai apspriestu valdes ierosinājumu namu pārdot. Viņu vidū bljsļ arī kādreizējie apvienībjļis priekšnieki V. Antiņš un F. Hervarts, kuri pirms 14 gadiem bija nama pirkšanas iniciatoru vidū> toreiz neparedzot, ka latviešiem būs atkal jāšķiras no„vecās Roksberijas", ai kuru saistījusies daudzu latviešu dzīve jau' iepriekšējās emigrāci. jās.   . ■.
Pēc kopīgi riodziedātās DV dziesmas apvienības pr-ks V. Ru-dzuroga atklāja sapulci, apsveicot neparasti kuplo dalībnieku skaitu, kas ieradies šai vēsturiskajā sanāksmē. Par sapulces vadītāju ievēlēja T. Dreimani, kas tikko bija nosvinējis savu 65. dzimšanas dienu, bet par sekretāriem Baumani un Kažu. No valdes locel^u J. Zariņa, R. Liepiņa un A. Treizes ziņojumiem par nama. stāvokli i2a'ietēja, ka tautieši to maz izmanto, bet DV apvienībai vienai pašai iiams nav vajadzīgs. Nama tālākai apsaim-niekošanai arī būtu nepieciešimii jauni remonti, kuri izmaksātu ap 10.000 dol., bet sarīkojumu ienākumi aizvadītajā gadā rādījuši deficītu. Sevišķi vāji apmeklēts bijis Jaungada sarīkojums, kad bostonieši sirga,gripas epidēmijā. Apvienības ļdarbinieks Lincis rūgti piebilda: „Es šai namā pazīstu katru skrū^ti un naglu, kuru esmu iesitis. Mums ir žēl no šī nama šķirties, jo tajā ieguldīts mūsu. nesamaksājams darbs, bet —Jco.-Jai darām J3 vai ^ vajdes locekļi vien vairs nespēj iznest nama saimniecību uz saviem pleciem ;.."
SAVIENOTĀJĀS VĀLSnS
ŅUJORKA" :kenburģe,,A. Zuika un A. Mass-
® Latviešu ev.ļut. draudzes pr-, krists. Bez rakstveida novēlēju-ks M. Kļaviņš ziņo, ka reizē ar .miem kori sveica R. Zuika: un Amandas Libertos  dāviiiātajām.P. Austriņš no .Kalamazū, vīra
NlSS prot Ludolfa Liberta glez-ļ kora Priekšnesumu d£4ā D. nām draudze saņēmusi 20.000 ;Vizule, S. Kajaka, M. Skrupšķe-dol. muzeja iekārtošanai. Tā pa-! le un D. Aistare sniedza Ma^^e-plašināšanai vai īpašas ēkas cel- ru solo, A, Balka skandināja sa. šanai muzeja vajadzābām nepie-ļvu dzejoli ..Divējāds nemiers",
'ciešamo  līdzekļu   pavairošanai D. Jumiķe un A. Sīle dziedāja
vienības saime, bet visa Bostonas latviešu sabiedrība nostādīta jaunas un neparedzētas • situācijas priekšā. Dažiem liekas, ka nama pārdošanas ' lēmums pieņemts mazliet sasteigti, jo sabiedrfoa par šo nodomu nebijā tikpat kā informēta, jo vienīgi apvienības biedri bija saņēmuši attiecīgu apkārtrakstu. Ko DV apvienība tagad daris? Pirks jaunu īpašumu? Kas turpmāk domās par latviešu jaimatni, kā to līdz šim pašaizliedzīgi darija DV apviei^a? Ir jau gan vēl Amerikī^ latviešu tautiskās savienības nams Džamadka Plēnā, bet ari tas nav gluži tas, ko vēlētos latviešu sabiedrība, ari tā rajonā sāk arvien vairāk iespiesties nēģeri. Un ari latviešu ^ vairākumam; šķifet, ka dzive kopā ar melnajiem ir neiespējama un nepanesama.
DV nams bija labi izbūvēts. Tajā ir divas lielas zāles, skatuve, latviskas emblēmas. Varētu teikt — īsta latviešu māj a. še. notikusi. Preses balle, plašas rakst nieku dienas, studentu kongresi, Kultūras fonda izstāde, koncerti, latviešu skolas eglītes sarīkojumi u.c. Nama apkārtnē agrāk dzī-
F. Hervarts nama pārdošanu salīdzināja ar bērēm, kurās stāv pie mīļa .bērna zārdņa. ,^Kad namu pirkām^ mums bija daudz sapņu un cerību," viņš sacīja. „šodien šie sapņi mums jāaprok. Tomēr mums jādomā ari vairāk nekā tikai par atbrīvošanos no šī . nama. Sakiet, kUr paliks mūsu skauti, gaidas, koris, bibliotēka? Kur noliksim savas daudzās grāmatas; inventāru?"
V. Antiņš stingri iestājās par nama pārdošanu un aicināja izbeigt debates, lai stātos pie nobalsošanas. T&s noteikumus skaidrojot, sapulces vadītājs paziņoja sēdes pārtraukumu, kUŗa laikā sanāksmes dalībnieki stiprinājās ar vanadžu gatavotajām maizītēm un' kafiju, taču debates turpinājās arī še^ Jau pirms nobalsošanas' rezultāts likās skaidrs, vairumam domājot par pārdošanu. Dažiem gan piedāvātā summa šķita par mazu, bet P. Her-' varts vēlāk paziņoja: „Ja cena kristos līdz 35,000 dol., tad ziņojiet man. Es pāts tad pirkšu šo namu!" Skautu vadītājs . I. Oga savukārt atzina: ,,Mēs ar skautiem še nevaram palikt. Vai, jūs sūtītu šāvu dēlu vakaros uz šo rajonu?" Nav nekāds noslēpums: nama tuvumā vairākas latvietes jau aplaupītas, nozagtas automa šinas. Tas viss ra^jis nedrošības izjūtu, negribu, apmeklēt namu Bet bija arī Junātāji, kas norādīja, ka automašīnas zog ari labos rajonos un uzbrukumi sievietēm nolaupot rokas -somiņas, notiek arī pilsētas- dārgajos rajonos.
Atklātā nobalsošanā . tad-, arī par nama pārdošanu nodeva 53 balsis/tikai 2 biedriem baisojo pretim, bet 1 atturoties, šis no balsošanas rezultātsnz brīdi te pā ieviesa klupumu, skumjas • tām kļūstot it kā par. ardievām kādam emigrācijas vēstures pos mam. Bet šāds balsošanas, iznākums bija droši paredzams, sevišķi pēc tani, kad apvienības ' priekšnieks pirms' nobalsošanas it kā brīdinājuma nolasīja izvilkumu no statūtiem: „Katrs biedrs nes materiālu atbildību Pie tā V. Rudziiroģa vēl piebilda „Tagad jūs ziniet, kā rikoties, ja, piemēram, te kaut kas notiek Nama pārdošanas formalitātes jānokārto un tas jāatstāj. līdz jūlijam.
voja daudz latviešu, tagad palikušas vairs tikai dažas ģimenes: pārējie izvākušies. Netālajā Higb-land ielā kā maza vientuļa saliņa vēl ir Bostonas latviešu Trīsvienības draudzes pašu celtā baznī-ciņa. Cik ilgi tā ie vēl paliks?
Lai šķiršanās no nama nebūtu pārāk skumja, DV apvienības priekšnieka vietnieks R. Liepi^iš aicināja: «Atnāciet vēl uz pēdējo masku balli 8.; februāri Tai moto būs ^oŗi 'dumpojas*, bez tam tris labas godalgas." 1. un 2. mar ā namā vēl notiks austrumu piekrastes DV apvienību informāci-as darbinieku sanāksmes. Vēsturiskās sapulces nobeigumā P. Hervarts vēl teica dedzīgu uzrunu, aicanot iegādāties Latviešu kultūras centra pajas, lai Bos-onas latvieši varētu iegādāties apnu kopīgu namu.
■    O. Akmeiffiftiņš
Jaundfl)inātās Amerikfe latviešu republikāņu apvienī^ priekšā no kreisās prof. Dr.T.
Šmits, A.Matuzele-Korbeta un priekšsēdis V. Korsts; aizmugurē Dr. L. Streips un Dr. I. Spil-ners. Iztriilsst Dr. J. Bungs, E. Dundurs un.K. Balodis. Foto: O Upatnieks
Detroita^ DV godina vecos cMtājus
DV apmembasDetroil» 4. janvārī rīkotais eglītes vakars, kurā pieminēja arī veco strēlnieku Ziemsvētku kaujas, bija pulcinājis kuplu apmeklētāju skaitu. Mācītājs Uventāls svētbrīdī svecīšu gaismas mirdzumu eglītes zaros salīdzināja ar svecītes liesmiņu strēlnieku nosalušajās plaul^stās ziemsvētku naktī sniegotajā purvājā vācu frontes aizmugurē. Apvienības. pr-ks A. Tī-demanis pateicās visiem vanagiem, vanadzēm un vanadzēniem par sadarbību un pašaizliedzīgu darbu organizācijā, bet pārējiem tautiešiem par DV mērķu izpra^ šanu, .materiālu uņ morālu sekmēšanu, kā arī paziņoja, ka 1969. gads DV organd^cijā Izsludināts par karavīru gadu, tādēļ šlai vakarā-pieminami mūsu vecākie" cīnītā)!—^ Jatviešu strēlnieki; un to leģendārās Ziemsvētku kaujas.
Vietējās Strēlnieku kopas pr-ks J. E. Bērziņš pateicās DV apvienībai par atzinību un strēlnieku godinājumu:viņu ievērojamāko kauju ateres dienā, norādot, ,ka strēbiiekiem bijušas tās pašas vēlmes un centieni, kurus vēlāk īstenoja Latvijas atbrlvoša-
otrā pasaules karā. Ne personīgu ieguvumu un slavas dēļ savu dzīvību kauju laukos ziedoja latviešu karavīri, bet viņu varonības un slavas spožuma ir un paliks visas tautas daļa.
Strēlnieku Ziemsvētku kauju dalībnieks O. Eliņš stāstīja par veco strēlnieku 2. brigādes Ziemsvētku kauju norisi, pārvarot stipri nocietinātās vācu pozicijas Tīreļpurva rajonā un ielaužoties ienaidnieka aizmugurē pirmās kauju dienas rītā —1916. gada 23.
rakstus. • Vanadžu kopas pr-ce A. Tīdemane piesprauda organizācijas nozīmes jaunuzņemtajām vanadzēm Vēsmai Baumanei un Ve-i-onikai Trapikai.
Pēc tradicionālās Ziemsvētku apdāvināšanās vakara dalībnieki vairākas stundas pakvējās pie vanadžu klātajiem galdiem.
Nākošajā dienā, 5. janvārī, māc. Inventāls Sv. Pāvila draudzes baznīcā Zvaigznes' dienas dievkalpojumā ari pieminēja aat-viešu strēlniekus un viņu leģendā-
draudze saņēmusi A. Libertes \ atļauju pārdot vai izlozēt dažas ' no dāvinātajām gleznām. Kopā ar . agrālk dāvinātajiem darbiem 160 gleznu būs novietotas; Salas • .īpašumā, bet' vēlāk iekārtotajā 'muzejā, 34 draudzes, dievnamā Jonkeros, 3 draudzes namā Bruk-linā, bet. i draudzes svētdienas skolas telpās Džamaikā. © Pagājušā gada 14. jūnija ziedojumu vāļāšanas akcija beigu-sies ar visu ASV DV apvienību kopīgo savākumu 5719,37 dol. apmērā. Visvairāk līdzekļu savākusi DV apvienība Ņujorkā --1015 dol, seko Kllvlenda ar 570 dol.. Bostona 562 dol. un Ņudžer-sija ar 475 dol. ^Lielāko atsevišķo ziedojumu Ņujoaikā nodevis J.
ētersons — 35 dol., bet 35 ziedotāji devuši 10 — 25 dol. ® A. Graubiņa ziedojusi DV apvienības bibliotēkai 300 grāmatu, kuras novietotas DV namā Kvīn-sā.
© DV apvienības, biedru gada sapulce notiks 1. februāri pīkst 7 vakarā DV namā, bet vanadžu kopas gada sapulce tai pašā dienā un vietā pīkst. 4 pēcpusdienā. Apvienībā pēdējā laikā iestājušies 4 jauni biedri, bet miruši 2. Laikā no 18. —.25. janvārim DV namā notika gleznotāja S. Priedīša darbu izstāde, bet .8. februāri pīkst. 7 vakairā Modes institūta telpās (227 W. 27 St. Manhate-riā) DV teātris Kanādā izrādīs ietuviešu autora Ar Landsberģa uģu „Pieci stabi".
decembrī (pēc jaunā stila 19l7.h^s ciņas Ziemsvētini laikā pirms gada 5. janvārī). Godināšanas no- gadiem, kad aiz viņiem stāvē beigumā A.'ndmanisstrēlniekus|j^^isa latviešu tauta.      O. E.
salīdzināja ar tērauda vīriem; kas
nebaidījās sala, sniega un ienaid- Iesniegums brivo Valsttl nieka uguns, bet traucās Pretīļ^^^^^^^^^^:^^ j^^^
pārspēkam, lai atbrivotudaim-^^^^^^^^^^ tās sētas : Tikai iepazīstoties ar latviešu
.   Vv- *      ; skautu organizē ;tagad,sa-
Sarīkojuma turpiiiŠjUmS A. 11-demanis pasniedza l Kovaļenko'jām, kļūst zināmsrrka aizvadīta-pv.. centrālās valdes atzinības jā gadā, 'kuru AiJvieņofcās. nācijas rakstu, kas viņam piešķirts par bija izsludinājušas par Oilvēķa sekmīgu darbu kā" ilggadējam tiesību gadu, latviešu skautu šaušanas- kopas dalībniekam un priekšnieks Fricis Sīpols piesūtītās bijušajam vadītājam, tāpat Jls brīvo valstu vadītājiem šāda pateicās Lidijai un Leo Zariņiem satura iesrleģumu: par izkārtoto radioraidījumti Lal> ,,Apvienotās nācijas 1968; gadu vijas dibināšanas 50 gadu atceres deklarējušas par Cilvēka tiesību nas cīņās un par kuriem cīnījās dienā, pasniedzot abiem apvienl- gadu. Tādēļ ir īstais brīdis uz-ļeģionāri un Kurzemes aizstāvji'bas valdes piešķirtos pateicības! svērt, ka cilvēka pamattiesības
joprojām pārkāpj Igaunijas, Lat-
Austrālijas latviešu kultūras dienu atskaņas
(Ftoiesums no 1. Ipp.)       augsti vērtējamo muzikāli mm enis ironiski spēlējas: viņai jā-' sliniecisko sniegumu." glābj virs, kuru tā nicina, bet.  še prasās pēc piezīmes,.ka sa-ar kuru viņa pie altāra, solīju-! vā laikā ,3.ustrāUjas Latvietī"
sies dalīties bēdās. Ja viņa to ne- daži lasītāju vēstuļu rakstītāji darītu, viņa saceltos pret die- „taisīja diezgan, lielu traci", ka višķīgo kārtību un viņai nebūtu jaunatne šajās kultūras dienās kalpā miera. -No otras puses, vi- it kā esot aizmirsta. Te nu bija!
Atklāšanas koncerts tikpat kā jaunatnes koncerts, pi^evāņi vēl speciāls bērnu, un jaunatnes
ņai izgaist arī visas ilūzijas par ^ Gīzi. Savu jauno vientulību viņa nes ar cēlu lepnumu. Tāpēc' vīnu apbrīno pats nāves pārstāvis — bende. Gars' ir stiprāks par nāvi. M. Zīverts savu lugu Izzīmējis ar traģisku pieskaņu: tur ir liktenīgā kļūda, cīņa starp divām taisnībām. Bet no otras puses, te ir daudz ironijas, kārātar vu humora un maz ciešanu ua nopietnības." ; šo K. Preimaņa lugas iztirzā-umu var vārda pilnā nozīmē uzskatīt par, M. Zīverta lugas ,31-ga dimd" recenziju, tādēļ -domāju, ka tā dažiem var labi no-
vijas un Lietuvas territorijās, kurais okupējusi valsts, kas ir Apvienoto nāciju locekle un pārak-
trūcīgo klavlermMas Uteiata-I        ^««^n'" ™t
ma toc Y%s/ļsiK x«   ; VI^ein^l Ielīgotajiem šīs tiesības,
kas pedeja laiks I» ļott^fe^p^^ti ^u^gt,, organizāciju
modē.
vidū ierindojuši arī Igaunijas,
Iecienītajam dziedonim Dzin-latvijas un Lietuvas šk^ tarām Veidem, šķiet, bija uzlikts g^
par pienākumu programmas pir- Kā, skauti visā pasaulē, tā arī majā daļā , dziec^t patriotiskas Latvijas skautu organizācija bija noskaņas dziesmas, kas, kaut ari bez jebkādām saistībām ar mili nevainojami atskaņotas^ nevisas tārismū vai polītiku. Tā visur rīts nemaz neruriāiot nsjr lielo ^^^^ klausītāju sir- uzsvēra uzticību,  laba pilsoņa
tautas Te^ sS^ r"^' ^^^^^ programmas ot- pienākumu veikšanu un starptau
tautas deju sarīkojumu. L,ā daļā Dz. Veide guva  visu tiskā skautisma brālības ideju
Tālāik K. ^Nīcis^ atzina: „Kon- klausītāju nedalītu atsaucību un Padomju okupācijas iestāžu no
cērtu ievadīja Māra Biiszaite ar A. :^toliņa ,J»rologu un ei>ilo-gu fclavierēm". šo skaņdarbu klausījos pirmo reizi un dzirdētajos pērkona grāvienos un strautiņu burbulošanā vai putnu čivināšanā nekā vairāk nevarēju saklausīt,  ne arī  uzminēt, ko
ROČESTRA
DV apvienības rīkoto veco strēlnieku cīņu atceri 4. janvārī ievadīja vainaga nolikšana uz strēlnieka un apvienības biedra Antona Leonova kapa Riversai-des kapos, apvienības vārdā runājot strēlnieku cīņu līdzgaitnie-feam Žanim Mit^berg^. Strēlniekiem un Zvaigznes dienai vel-tāto dievkalpojumu Miera baznīcā vadīja Krusta draudzes mācītājs T. Zīraks. Pēc tam baznīcas sarīkojumu telpās notika veco cīnītāju atceres vakars, kuram kafijas galdu bija klājušas va^ nadzes. Vakaru atklāja apvienības pr-ks A. Izaks, bet klātesošo strēlnieku E. Bergmaņa, J. Dzeņa un ž. Mitenberga svārku atlokus ar nacionālo krāsu lentīt un baltu neļķes ziedu rotāja va-nadžU' kopas pr-ce N. Krēsliņa ar to izteicot pateicību strēlniekiem par viņu devumu Latvi'jai. Priekšnesumu daļā M. Pavasara deklamēja . .strēlniekiem veltītus dzejoļus. Rīkotājiem pateicās Ž Mitenbergs, bet atmiņas par strēlnieku laikiem stāstīja K Serdāns un R. Zaļups. Ar šo sa rīkojumu DV apvienība ievadīja latviešu karavīru gadu, par kādu .1969. gadu izsludinājusi .DV organizācijas centrālā" valde.
piedevām vēl nodziedāja divas stāju pret skautisma garu visla-dīzesmas. .Dzintara Veides balss, bāk ilustrē fakts, ka pirma^ kā arvien, plūda brīvi un izteik* upuris, kas ar savu dzīvību sa-smīgi, un Sidnejā viņš arvien ir maksāja par savu pārliecību, bi-mīļl gaidīts viesis. [ja Kārlis Goppers, Latvijas skau
..  „ , tu organizācijas prezidents.
Man]a Svilāne spēlēja H. Pg^ ^ēs, latviešu skauti trimdā, lū-vasara ..Concertino" trīs daļās.        jūsu atbalstu cilvēka tiesī-
duetus, bet' s jaunākās koristes — J. Cīruļa ,3idrabiņa upi bridu" un „Mežma^", kuras vēlSfe uz publikas, vēlēšanos vajadzēja . atkārtot. Pārsteiguma priekšne-smni ar meiteņu tēlojumu im V. Aistara lasījiunu ventiņmēlē sekoja azaida laikā. Bija ari' paš-apdāvināšanās, skaņu plašti mū- , zika im kopīga dziedāšana. ,
© Latviešu mednieku uii makšķernieku kluba gadskārtējo ša-' pulci 5. janvāri va<Kja R. Ozols, protokolēja J. Strautkalhi|, Klubs apvieno 70 biedru, bet sapulcē piedalīijās tikai 20. šogad ; aprit 10 gadu kopš Muba dibināšanas; Arvien tas veicis aktīvu darbu savu mērķu īstenoSanai. Pagājušajā gadā kluba biedri reizes piedalījušies ari draudzības sacens^jās Kanadfe. Valdē par priekšsēdi ievēlēja līdzšinējo A. Tralmatoii viņa vietnle-loi V. šmitu, sporta daļas, vadītāju H. Strepu, kasieri A.Mille-ru un seketāru V. RinkuSu, bet revīzijas komisijā L. Sk^pšķe- ^ i, A. Balceru un J. Strautkalnu.
MILVOKI .
® DV apvienības un sporta kopas Auseklis Jaungada sagaidīšanas sarīkojums notika Eagle kluba tikko izbūvētajā augšstāva zālē. Pateicoties kluba saimniecības vadītāja tautieša J.Ciekurža jretimnākšanai, latvieiši vienā no kluba daudzajām zālēm A^enmēr atrod vietu saviem sarīkojumiem. Jaungada sagaidīšanā piedalījās ap 200 tautiešu, to vidū daudz jaunās un vidējās paaudzes pārstāvju, l^s sarīkojumam piešķīra svaigu un priecīgu noskaņu. Daudzi viesi, par spīti sniegputenini un aukstajam laikam, uz. sarīkojumu bija mērojuši garu ceļu no Vlskonsinas tālākajām pilsētām, • pat no: Rokfordas Ilinojā. Sari-kbjums izdevās labi,'no jauna apliecinot, ka latvieši joprojām, meklē tautiešu sabiedrību un labi jūtas savējo vidū.
komponists   ar   to    gribējis Komponists savu da«^bu izpildi-atjaunošanā Igaunijas, Latvi-
teikt... Viss, ko M. Biezaite šai gabalā spēja parādīt^ bija spēks
derēt. Tālākais jau  lasītājiem un vieglums. Toties programmās
zināms no Ņ.: Luces kritikas ši laikraksta:, slejās, kura, kā jau. minēts, visumā sakrīt ar K. Preimaņa ieskatiem.
No teātra tagad mazliet pievērsīsimies mūzikai.
Jau iepriekš rakstīju par IS. kultūras dienu atklāšanas koncertu un sniedzu īsu Artūra Egles recenziju. Manuprāt būtu tomēr interesanti arī lasītājiem, kuri par Austrālijas latviešu, dzīvi interesējas, zināt mūsu ek- jās pretim mākslinieciskajai pll-sīperta un seniora mūzikas jau-' nībai, pēc kuras īstam māksli-
otrā daļā spēlētajā V.,' Ciemiņa „Sonātā klavierēm" jaunā, apdāvinātā māksliniece visā pilnībā spēja parādīt sava talanta plašo apjomu, kā mākslinieciski izjustā,' tā āri techniski briljantā izpildījumā. Viņas Eiropā pavadītie pāds studiju gadi to nenoliedzami tuvinājuši mikslinie^ ciskajai gatavībai. Atliek tikai ' no sirds novēlēt viņai vislabākās sekmes turpmākajās studi-
tājumos K. Nīca domas par šo koncertu. Tādēļ sniegšu dažus no viņa vērtējumiem:
nieikam jācenšas.: Visu mūžti.
V. Cieniiņa komponista vārds līdz šim man bijis pilnīgi svešs, šo koncertu Var ari nodēvēt un jāatzīstas, ka pirmā iepazl-par 18. kultūras dienu jaunatnes šanās, kaut ari tikai vienreizēja, koncertu, jo, izņemot baritonu ar viņa ,,Sonātu klavierēm" čet-Dzintaru Veidi,' pārējie izpildi- rās daļās Māras Biezaites māk-
Atkal uzbraknimi baltiešiem Zviedrijā
tajus — vijolniekus - nežēlo, jo jas un Lietuvas iedzīvotājiem." uzliektiem diezgan sarežģītas prasības. M. Svilāne techniski tās godam pārvarēja, bet pie iz-ļ® pildījuma vēl krietni daudz jāpiestrādā, ļ   Stokholmā   iznākušais arod Zane   Volkova-Rītere  mū^-l?!?'^^   laikraksts ,,Aftonbla-kāli ļoti piekļāvīgi spēlēja D^lft" ziņo, ka Ventspils zīds Hirss Veides mi M. SvUānes klavieŗ-P'^*'^'""   Jakobsons piesūtījis pavadījumus, bet ^ programmas 5;""^^^^ ministru prezidentam pirmās daļas nobeigumā ļoti i^, Erlanderam^ vēstuli ar lūgumu justi un ar muzikālu izpratni at- h^^^*  tiesāšanai  kadu tagad Skaņoja E. Preimaņa variācijas Pvifdrijā    dzīvojošu Jatvie_ti. par tautas dziesmu „čuči, guH Laikraksts nemin izdodama var-līgaviņa", valdzinot  klausītājus ļ ■ ; ar. apvaldītu lirismu un toņu siltumu." —
KALAMAZŪ 9 Koris Dziesmu Vairogs janvārī Latviešu biedrības namā pabeidzis vietējo latviešu Ziem^ svētku eglīšu sarīkojumu virkni Māc. A.Pi6balga svētrunas sākumā un nobeigumā koris: dziedāja Ziemsvētku dziesmas, bet uzrunu teica kora pr-ce A. Sīle, pasniedzot balvas uzticīgajiem jau-: najiem koristiem S. Kajakai, L. -Puriņai un D. Vizulei, bet'gadu jubilejas balvas saņēma O. Blan-
Jakobsons esot kara laika dienējis sarkanarnaijā un, pēc kara atgriezies Ventspilī, konstatē-Ar šiem vērtējumiem tad ariļ jis, ka visus viņa 78 radiniekus būtu beigusies Austrālijas latvie- kopā ar citiem 120 žīdiem iznīci-šu ;18. kultūras dienu galveno nājūsi kāda. latvi^u .„pašaizsar' sarīkojumu «aprakstīšana". C&-. dzības vienībā". Tagad "dņš esot ru, ka ,Jiatvija Amerikā" lasītā- ieguvis pierādījumus, ka" šīs lat-ji; no visa tā būs guvuši zināmu -vi^u vienības vadītājs dzīvojot ieskatu par to, kā latvi^i Aus- Zviedrijā. Viņā ģīmetne.esot pub-tralija pabeidza Latvijas dibina- licēta kādā * latviešu laikrakstā,
tāji— pianistes Māra Biezaite slinieci?kajā atskaņojuniāsa^^^
un Zane Volkova—Rītere un vi- dāja pārsteigumu uri
jolniece Marija Svilāne—^ pie- košu  iespaidu. Ar šo vērtīgo šanas 50. atceres gadu^ Ja tā ir, Ventspilī saņēmis no
der pie mūsu jaunākās paaudzes, skaņdanrbu V. Ciemiņš ir papil- tad savu usdevumu esmu veicis. Zviedrij^. šis bijušais sarkan-
Ar šo lēmumu ne vien DV ap^ Patiešām jāpriecājas par dinājis mūsu trimdas :diesgaa ; J?^ šnmgajsl annietis Jakobsons esot Brlan
4.
deram nodevis lielu daudzumu pierādījumu, droši vien, falsificētus uzņēmumus un neeksistējošu liecinieku liecības. .. —_ ■ Zviedru laikraksts piezīmē, ka uz privātpersonas pieprasījumu nevienu nevar izdot; bez tam Zviedrijai ar Pad. savienību nav arī izdošanas līguma. Apsūdzētā eventuālos nodarijumus kara laikā varot gan pārbaudīt zviedru tiesa. /
Tallinas laikraksta publicēta gara safantazēta apsūdzība pret baltiešu bēgļiem un to aizstāvjiem Zviedrijā. Padomju preses birojs to tulkojumā piesūtījis zviedru laikrakstu . redakcijām. Raksts: galvenolārt vērsts ptet prof.' Nērmanu un viņa vadīto Baltijas komiteju. Tā esot nodibināta 1943. gadā. ASV slepena dienesta ierosinājumā un gribot
GRAND RAPIDI ® Vienības draudzes skolas eg-. lītes vakaru 22. decembrī baznīcas sabiedriskajās telpās ievadīja māc. J. Lazda  ar svētbrīdi. Priekšnesumu daļā klavieres spēlēja Roberts Eriņši Sellija Blan-čarde, Ramona Poga un Ēriks Zušmanis, flautu — Ingrida Bir-'; ze, vijoli. — Ēriks Zušmanis un • akordeonu Ramona Poga, Ķla-vieŗpavadljumus veica Vita Liepi-. ņa un Richards Bacāns. Deklamēja Š. Blančarde, R. Eriņš un Valdis Zušmanis, kopīgu Poruka „Ziemas svētku" skandējumu saskanīgi paveica 8. klases skolēni. L. Caukas ludziņu „Pārsliņa" ar skolēniem bija iestudējusi Elvīra Brūna, bet dekorācijas bija gatavojusi J. Rumberga, sen. Nobeigumā visus iepriecināja E. Pa- v egles baleta studijas audzēknes., Ieradās ari Ziemsvētku vecītis — Gunārs Liepiņš, kurš šo uzdevumu veica jau 10. gadu, bet nelikās nemaz vecāks kļuvis. Veltes saņēma arī skolotāji un draudzes mācītājs. :
©Jaungada sagaidīšana Latviešu biedrības namā bija pulcinājusi. ap 200 dalībnieku, kas aizņēma abas zāles. Spēlēja arī divas deju kapellas; Bija neliels humoristiska satura priekšnesums. Gadu  mijā klātesošos uzrunāja biedrības priekšnieka vietnieks A. Grīnbergs, novēlot labākos, panākumus un • veselību jaunajā gadā. Loterijā Linda Rudzīte „iz-vilka" prof. A. Annus gleznu Vilnim Meieram.
panākt Baltijas padbmju republiku „atbrivošanu"i kā arī esot mēģinājusi izjaukt jaunatnes festivālu Helsinkos.
Rakstā minētas vārdā ari vairākas baltiešu trimdinieku vadītājas personas, apvainojot tās par ASV aģentiem, kas algu sa^ ņemot no Zviedrijas valsts ksr ses (domāti t. s. archīva darbi-nieki). 1968. gadā vien esot izmaksāts 426.000 kronas. Bez tam Igauņu komiteja tekošajiem izdevumiem no kāda zviedru institūta esot saņēmusi vēl 75.000 kronu.