TORONTO ZINĀS
1.. •«
■^\Sv.'i&idrejā draudzes' gada
sapulci 1. februāri atklāja valdes pr-<iMs B; I^iņŠ,:uzrunā aicinot ar :ltfužuina bridi .piei^^ pērn mirušo' nodaļas biedru K. Āboliņu. P^r sapuloĢS-vadītāju izraudzīja' j.cMti, bet protokolētā-ju E. Darkfvicu,
jPĒC „MUNAtJIM5ES" PIRMIZRĀDES.
TOTOnto laMešu-tautaš augstskolas sestdienas ģimnāzijas dfāmatisl^ pulciņa dalībnieki pēc lietuviešu rakstnieka K; Binkai lugas ,^aunaudze" pirmizrādes Toronto: priekšā no kreisas — Zane feera, Pēteris Ancāns, Valdis Pālens, Raimonds Rfifitis, Arnis Rozitis, Imants Ķivlis, Velta Kupere uii Sandra Leimane; 2. rindā — Uga Mārsone, kostīmu konsultante V. Jansone, Sandra Indzere, Rita Gribasta, Andrejs Eaers, Skaidrīte Leja, Maija Kupere, apgaismotājs D. Maksiņš un Ine-se Ezerkaliia; aizmugurē — Pēteris J»nšons,I])®ini^ Guntis Šiliņš, Amdiris Grants un re«
Ssors H. Miķelsons. Foto: J. Liģers
Jot ap 40.000 šāviņu. '
Pēc revidenta J. Pubin^ 4- nte Kāimc^ gada sapulce nife. ņojuma, kurā Mdes darMba W. Uiijsļg; februāri pU^^ ja atzīta parrļoU seķm^, sapu^ ļ ^jjgjji^^^^^ ces vadītājs norādīja, ka. sakarā h^e^ pi.;^^^^^" ' ar-i^riekšējās gada sapulces lē- ^ -j^ģ^ ' bibliotēka Latviešu m valdes pr-ža  E. Pulciņa mumu turpmāk valdi ievēlēt    Lams grāmatas lasīšanai i?sniedz siiiegts ziņojuma par aizvadītā   iisdiem, šogad izraugāmi       jjatnisvētdienu; līevis ses\;dienu,
divi valdes locekļi. Valdē palie- L    ^^^s ; iepriekšēji numura, kot B. Pulciņam, V.-DSbol^ ^j^^ jji^^a'i^ un A. Adītājam, no 5 kandidār^^
tieni .«t pie^Sja-; I. ^W | r^^|f^^
T^f-\ ^r'?^ kluba^^i^ evēleja^JJMttns^ A, L ^^g;^^^^^^
gu un A^ Roatt, b^ PajJ^ iiiā^^eto^^ ^.^iBudl^a:^ pārstāvjiem Kanādas DV
pīkst. 3.ao pēcpusdienā Latviešu namā. Nesanākot vajadzīgajaia
Vairāk neka tikai
ATSKATS UZ TORONTO LATVIEŠU ĢIMNĀZIJAS IESTUDĒTAS «JAUNAUDZES" PIRMIZRĀDI
Būtii aplami izcelt kāduatseviš-ķu tēlotāju, jo šai gadījumā Izšķirīgais ir kopīgais sniegums, kurā patika visi, katram arī sniedzot labāko, ko spēj. Bet būtu arī nepelnīti nenorādīt, ka Skaid-rite Leja, līdzīgi iepriekšējo gadu izrādēm, arī šoreiz Keraiša kundzes lomā atkārtoti apliecināja neapskaiižamus skatuviskus dotumus, un tā vien liekas,, ka viņu redzēsim sekmīgi spēlējam ari mūsu pieaugušo ansambļos, ja; vien viņa izšķirsies par teātra gaitu turpināšanu arī pēc ģimnāzijas beigšanas..
Pēc pērnā gadā parādītā snieguma nepārsteidza, ka ar abām lomām teicami galā tika Pēteris
An<*ns, :kas, manuprSt; sevišķi pārTllecii^ja skolas inspektora, tēlā (otra 1^ ■— drēbiiiekzellis Matīss)., klases skatā, pnatinbt skolēnus pazudušās naudas Hetā, viņš bija ,Āsts" inspektors, skkid ri izceļot autora šim tēlam dotās raksturīgās iedabas — varas [apziņu audzēkņu priekšā un pārsteidzību spriedumos, bet dziļu pazemību pret direktoru. Pēdējo īpašību gan būtu derējis vēl vai rāk izcelt skolotāju istabas ainā.
PatUsaans pārsteigums bija Sandra Indzfifre vēstures sikolo-tājas un čigānietes dubulUomā Kādā LPB Kanādas kopas literārā sarīkojumā viņa jau bija ap^ liecinājusi labu deklamētājas ta
■l*QEontO;latviešu tautas augstskolas sestdienas ģimnāzijas dramatiskais piildņš, kas darbojas reMsofa.īī.Miķelsona vadībā, šai māoību'iftd^ iestudējis lietuviešu autora Kaža^Binkas lugu,/Jaunaudze", kuras piniuzrādi sniedza skolas rīkotajā .Draudzīgā aicinājuma atceres vakarā 26. janvārī Toronto.'.Starplai^ ģimnāzisti šo iestudējumu' izrādījumi arī jaii MOntrealā un Londonā, bet 16, februāri sniegs. Hamdltonā. Pare-dz'ēfca'arī atkārtojuma izrāde Toronto.
•Gribētos at2āt, ka ai „Jaunau-dsd'*' ģimnāzisti devuši labāko. iestudējumu pēdējos trīs gados ap parādījuši lielāko ledrošināšanos, izMoties lugu ai; tik lielu personu i&aitu; kāds skolas -visai mar zai4lit' dramatiskajam* pulciņain. nav "^vie^i sakomplektējams. Da-žsis nenozīmīgākās personas lugā svītrojot un vairākiem tēlotājiem (P. Aacānam,M.Kuperei, R; GrJbustai un S. Indzerei) iedalot dubultlomas, tēlojot ari pašam un=• pieaicinot skolas absolventu G;- Šiliņu, režisors ar šo uzdevumu tomēr tika galā, pie tam slavējami.   Neviena ansambļa pirmizrāde nav atzīstama par labāko sniegumu, jo katrā nāķū šajā .izrādē tēlotāji labāk saspē-lējušies; Tādēļ nav šaubu, ka atkārtojuma izrādē Toronto ģimnar zistu sniegums būs vēl teicamāks, uzmanīgs vērotājs, droši ivien,
manl^- ari dažu labu atšķirību! skatuviskie dotumi vētiieļSM. Pa spēles niansēs. Tādēļ uzsverams, tiešām efektīvs bija viņas ,Ano-
nologs" skolotāju istabā, un ja tā nobeigumā publika aplaudēja (vienīgo reizi cēliena vidū), tad šis suminājums ari bija pMts. Vļ5^ bija arī koķetiģa čigāniete, taču vēstures S!kolotā,jas lomā pārliecināja vairāk. .
Hita Gribusta, kura piedaHjū-sies ari iepriel^ējō gadu ģimnāzijas izrādēs, šoreiz ļjija redzama (Hvās" ma:^ — vingrošansis skolotājas un Plu^^ mās, abas pasdedzot ticami. Sevišķi patika viņas divspēle ar Šk. Leju pēdējā cellei^. Arī māsas Velta (ģeogrāfijas skolotāja) un Maija Kupere (Zogas kundze un botānikas sikolotāja), kuras ^rl piedēt jau i5de skolas ansambļa «dzelzs inventāra", apmierinājās ar mazāķžtoi blakus lomām^ bet pasniedza tās sirsnīgi, izjusti uņ jau ar zināmu rutīiiū. Visām trun minētajāņi tēlotājām režisors noteikti var uzticēt arī lielākus uke\&us, tādēļ jānožēlo, ka nākošajā gadā viņas jau būš skolu beigušas, reizē ar tOj liekas, vairs nebūs dramatiskā pulciņa rīcībā, jaunu lugu iestudējot, še piebilstams, ka pēdējo gadu ^pimnaziju apmeklē ari Skaidrīte Leja, tādēļ režisoram meita^ ņu lomas nākošajam .iestudēju-nļam, šķiet, saģādja zināmas grūtības. Bet — igrūtības jau pastāv tikai pārvarēšaiiaii un šī izrāde ari liecināja," ka pašreizējām abi-tūrientēm aug talantīgas aizstājējas. ../"-K^;--^^^^
Arī par Andri ^Grantu jāsaka, ka viņš patīkami paj-steidza di-rekotra lomā ar vajadzīgo stāji^^ nepieciešamo nosvērtJbii un vispār pārdpmāto'un labo spēli, fas pats sakāms par psIcliol(^ijaš
līdzinājās mūsu pazīstamajam literātam P. Vasariņam, bet vispār bija izteikts psīchologs, kurš spēj domāt tikai psīcholoģiski..
Galvenie lomeļ^ tēlotājs Raimonds Rūtitis inženiera Keraiša brāļa dēla lomā prata būt pietiekami smagnējs un ,,kokains", lai abi parādītu pabiklu lauku zēnu ar augstiem ideāliem, kas vēl nav .eaudzls pilsētas smalkajā sabiedrībā, kādēļ, audžu mātei viņu pa. matīgi,Jādresē", gan pārspī^ti; ko Pēteris arī izjūt un labi. parāda. Tāpat Andrejs Ezers (inženieris Keraitis) veiksmīgi iejutās „tupeles varoņa" lomā, -kurš vienmēr pakļaujas sievas kaprisēra un tikai pēdējā cēlienā sasparo
gada darbību varēja secināt, ka tā bijusi rbsīģa.^otikušo daudzo sarīkojumU'""'vidŠ'nozīmīgākais bija latviešu-.- kanādiešu balle, kuru organizēja V. Tiiklers, kas izkārtoja ari Latvijas dibināšanas 50. gadskārtai veltītu radioraidījumu l«.*ļ6vembrii bet Ilga Breikša uņ T. 'Ķiķaukā runājuši tai pašā ;šakay§ televīzijas "raidījumā. Etopā ar ■ citām" baltiņu organizācijām  iaodaļa rikojusi Baltijas -vāļātu, .dibināšanas. 50 bdū atceri im' 14. jūnijā deportēto piemiņu. Nodaļas, biedri piedalījušies cl/atvijāiv^lstssvēttoi riolbas kc^itejas"darbā, jaunatnes^ im sporta svētku organizēšanā 'Sldraberiē," varoņu piemiņas sariķojumā Saulainē : un divās demonstrācijās/ izplatot pr©tko-mūņisma Uterātūru. Nodaļa, pie kuras selmi^i ' darbojas sporta kopa Sparta L.Lejas vadībā un šaušanas kopa N. Ozoliņa vadi-bā, materisii; atbalstījusi vietējo atviešu skolu, gaidas un skautus, ķā ari Minsteres latviešu ģimnāziju Vādjā, isniegusi mate^ riālujitbalstu DV namam Toron to, nodevusi .ziedojumu vietējai atviešu ev.-ļut. Kristus draudze kritušajiem, cīnītājiem veltītas piemiņas pisksnes uzstS^šana
nāt pretim..R. Rūtiša un A. īteera divatā 1..cēlienā spilgti aplieci-nājās vispārējais; fakts, ka igfūti pilsētā augušiem zēniem iejusties lauku davē: viņu „atmJņās" par pavasara darbiem savā lauku sā džā trūka šādam brīdim vajadzl gās sapņainibas, bet — kā lai tā-du attēlo bez paša pieredzēts priekšstata?
Arnis Rodtis, tēlojot Jasi, doto uzdevumu paveica, bet ne vienmēr pārliecināja. Likās, ka režisors pagrūtu lomu pārāk paļā^ vīgi atstājis: viņa paša izveidojumam. Vairāk norādījumi un lielā
ka šīs -izrādes novērtējums rakstīts, vadoties no pirmizrādē Toronto redzētā.
Rakstīt skolēnu izrādes novērtējumu ir grūts, faktiski neiespējams uzdevums, jo trūkst attiecīgas mērauklas salīdzinājumam. Dsbiski> ka ģimnāzistu sniegums nav salīdziimms ar profesionāļu spējām, bet gaidīt no skolēniem to, ko prasa' no amatieru ansambļiem, ari būtu par daudz, jt sevišķi vēl ievērojot, faktu, ka izrādes sagatavo ar samērā mazu mēģinājumu skaitu. Bet tl^ šī iemesla dēļ jāuzsver, ka tas, ko ģimnāzisti parādīja «Jaunaudzē", . .bija daudz vairāk par tOi ko ešam raduši redzēt skolēnu izrādēs, un tas pats par sevi jau ir ļoti 'liels panākums. Tas ir arī attaisnojums mēģinājumam izrādi uņ tās tēlotājus vērtēt parastā pačalo juma vietā, jo liekas, ka jannie teātrinieki ar savu sniegumu šoreiz to pelnījuši.
Izrādes kopiespaids bija patiešām, labs un, kā jau iteikts, ievērojami pārsniedza parasto skolēnu izrāžu līmeni. Atceroties, šīs lugas izrādi Rīgas Dailes teātri, nācās konstatēt, ka režisors vairākas skatuviskās ainas izkārtojis citādi; jaunā uztverē, it sevišķi klases ainu," liekot skolē-niem^,sēdēt ar muguru pret skatī-. tājiem: Likās, ķa efekts bija li.> lāks nekā Dailes teātra izkārtojumā, rādot klasi no sāniem; kaut pirmizrādē dažbrīd ne visi tēlotā-ji j,lampu drudzi" atcerējās at-tjiecīgi pagriezt galvas,, kad direktors un inspektors runāja skatur ves priekšplānā, tātad — aiz skolēnu , mugurām. Vlsun^ tomēr jāatzīst, ka režisors H. Miķfelsons
ka piestrādāšana būtu bijusi vie-lantu, bet tagad parādīja, ika tās tā. Teiktais nemazina A. Rožīša
sniegumu, kas visumā bija atzls-taiņs, tikai būtu varējis būt krāsaināks. Pārējo skolēnu lomas, kuras nedeva iespēju vaifāfc iz-1 celties, gludi nospēlēja Valdis Pār. ļeris, Imants ^vlis, Zwie Szera, Inese ©serkalna. Līga' Mārsone un Sandra Ijōlmane. Vairā^^ sevi parādīt dŗēbniekzefla 4uža loma deva Išspēju Dainim Mārsbnam; Visi savu uzdeyumu paveica, izrādes līmenini^^^^
No kopvērtējuma ,,ižņemami'' Guntis Šiliņš-un pats režisors Hugo Miķelstais,, jo nav ģimnar zisti, kādēļ „uzskatāmi" par skolās drāinatlskā pulciņa pieaicinātiem papildspēkiem. G. Šiliņš, kad vēl^ apmeklēja ģimnāziju, bija ieguvis zināmu, rūdījumu tās sagatavotajās izrjMēs, savu. labo iejušanos lomā un tās sekmīgu pasniegumu apliecinot ari ,^aun-audzē^. Viņš bija labs un rakstu, rigs drēbnieks Zogas lēnīgs, mier^>- labsirdīgs, labi^^^^ļ^ ne vien savu ,,normālo" balsi, bet protot to arinoturēt līdz gai^^^^^ Režisoru Huga: Miķelsoņii kla-ses audzinātāja Tijuna loinā jār vērtē ar ; citii - mēraļiklu,:. jo^^^^^^^ ņam ir bagātīga skatuves, piere* dze un rutma. Tā nu iznāk, ka viņš vienīgais, kas pakritizējains. Ievērojot, ķa līdzspēlētāji, ir skolēni -ar mazu skatuves pieredzi un sagatavotību, varēja vēļēUes mazliet liidāku H. Miķelšona at-
skatuviskos izkārtojumus paveic | skolotāju Pēteri Jansonu.kiiŗš ^ cis labi un panācis ari teicamu' sevišķi patika ne tikai tādēļ, ka kopspēli ūn ansamibļa saliedēju- ārējā izskatā, žļsstos iļn pat. bālam.  ■ ", sl
mīiSekmējusi viena jaunieša piedalīšanos Eiropas latviešu dziesmu svētkos Hanoverā; Ziņojuma nobeigunm E. Pulciņš jo sevišķi pateicās vanadzēm par veikto darbu organizācijas mērķu īstenošanā. Par kases stāvofc li ziņoja A. Adītājs, bet biedrzi-pds V. DāWliņš norātajā, ka no daļā pašreiz ir 152 iļdedri, no kuriem i8.atbrīvotiJio, biedru īpak-sājumiem.        '. " <
^. VanadžUr k^As jpr-cs N. Puld-jja saviikari^^ola, ka vanadzes bez citiem sartkojumiem izkārtojušas jaurio 't^^fentu pirādi un; Annas Dārziņas v gleznu .Izstādi, tāj^at palīdzējušas saimniedbas darbos LNJAK organizētajos jaunatnes kurdos. Latvijas dibi nāšanas 50 gišiclu atceres ietvaros vanadzes pagatavojušas divas tautiskas lelles 'ceļojošajai izstādei Hamiltonā, bet; vienu dāvinār jušas starptauti^ajai skatei Kvebekā, kā ari izgatavojis īpašu tautisku galdautu, tā darināšanai simboliski izmantojot 60 prievīšu Latvijas nacionālajās krāsās ar trim zvaigznēm centrā un gada skaitļiem 1918.— ms. šim gaļdautani metu bija izstrādājusi Astrīda, lobežgrunt-niece;
V Sporta kopas Sparta vadītājs I leja ziņoja par gūtajiem par nākumiem volejbolā un aicii^ja nodaļu atbalstīt iLatviešu sporta apvienības Kanādā iesākto: pro jektu - sporta laukuma izbūvi Sidrabenē, bet šaušanas sekcijas vadītāja N. Ozoliņa ziņojumu no^ lasīja E. Puiciņš. No tā izrietS-ja, ka šāvēji  piedalījušies 3 sacīkstēs, izcīnot 47 balvas citu tautu, bet 53 latviešu orgĶiizē-tajās sacensībās par 35 .iizvar^m 42 otrām im 23 trešajām vietām;
gātu sapulcei izraudsāja E. Eo:
bežgruntnieku un V. Tukleru. ■ ,
\% Sv. Jāņa draudzē, 4iristīts,
Parunās par turpn^o darbi- Mārtiņš Troijs Priede, Mārtiņa bu dibināmās spiestuves sabied- un Eliza^tes dēls. rības Amber pagaidu valdes pr- © sy. Andreja, draudzes dāmu dis .V. Tuklers -Sdņoja, ka drīzu- hjomitejaš tradicionālais: bazārs mā rarēs uzs^tt akciju pārdoša- Lotiks 23. februārī jākst 4 pēc-nu; JDebatēs pārrunāja šogad Ha- pusdienā baznīcas sarīkojumu niiltonārikojamās Kanādas DVļzālē.^ Draudzes 20 gadu pastāvē-dienas, ;kuŗasi paredzētas 4. un 5. ganās atceri 16. martā plklst., 3 oktobri, Sidrabenes sporta lau- pēcpusdienā ievadīs ar dievkalpo-kiuma ijibūves at/balstīšanu, otru jumu, pēc kura notiks draudzes „lĀeltā dukāta" balli Toronto un vakars ar koncertu, piedaloties iespējas jaunatnes iesaistīšanai arī aicinātiem viesiem. DV organizācijā. ^ Austrumu .draudzes gada sa-
Sapulci pabeidza ar kopīgi no- P^^e notiks 23. februāri pīkst. 3 dziedātu- DV dziesmu. s©koja Pusdienā (pēc dievkalpojuma) biedru vakars, kurā par mūziku P^- Bamaba baznīcas zālē. gādāja, un dssiesmas vadīja akor- ® Latviešu nama dāmu komite-deonists A. Grinbez^, ja 2^^^
BSKlzMo pēcpusdienu, kāda notikusi: jau trīs gadus; Dalībnieki piē^ teicami dāmu komitejas pr-ce E, Gddiņai (Tālr ■ 48^^
• Stutetu ;k0rporād^ kdpas rīkotajai tradicionālajai Kalpāka ,>Kā katru gadu, ari 1^8. gadāļballei;<kura notiks 8. martā pl nodaļas darbība risinājusies. DV. 7.30 vakari divās savienotās zā-organiizācijBs mērķu . un idejņ lēs Seaway Towers viesnīcā, gai-sekmēšanai,. stiprināšanai un Is-da-kartes pasūtināmas pie kopas tenošanai," sniedzot d?abības at- prezidija sekretāra': A. Joinas skatu, DV Londonas nodaļas ga-(tālr. 225—4203) un jau tagad•i(ne da sapulcē 26. janvāri noriuma pēc^24. februāra, kā iepriekš zi-vaļdes pr-dis T. Žandersons. .   ņdts)rpret ielūgumiem iegādāja-
kodaļa: W darbojas g,-^a-^^f. nagi, 36 vaMzes, i biedrs veici- £ ^^f^ slimnīca ^..janvāri nātājs uh"3" vanadzēni, aizvadīta- ^ • ^adu vecpmā mirusi Alvīne jā'gadā noorganizējusi 9 sariko-P^^f     ^t?^» Iļikeringā.pie
biedru skaitam, sapulce būs piin: tiesīga pusstundu vēlāk pie jebkura ieradušos dalībnieku skai. ta. ^
l .      ' NIAGARA ļS). DV Ņ:iagaras nodaļas biedm gada sapulce notiks 23. februāri, plkšt. i^a: pēcpusdienā R. Koļeš' > nikova linājā" (s-iio Drummond Rd.)..Pēc sapulces, apm. pīkst. ' 5.30, .-turpat notiks biedru ys-1 kars ar vairāku filmu izrādi,   ; I
LATVIEŠU APRIŅĶIS ' ©-.DV'Druvas nodaļas un Lat-viešu-'lauksaimniecības biedrības kopīgi rīkotais jautrais saviesi-gais vakārs.arfdeju notiks 1. martā pīkst. A vakarā Leģiona ?m šelburiiā. Programmas daļā pie-dalīsies V. Ādlera muzikāli vokā-ais trio no Toronto.
MOŅTREAU Karnevālu ar motto „Selts un sudrabs man. ir pūrā, nāciet, ņemiet,, cik jums tīk" 22. febru' iri. Viktorijas zālē (4626 Sher-brooke St. W.); rīko Montrealas latviešu biedrība.
jiahuš un materiau atbalstījusi J?®^^ ^^J^f- Wi g?<>^ Rūdolfa jauniešu piedalīšanos Divreizdl-p^^"^-^*.^ gājēju sēro 2 maz-vi nometnē. Ļoti aktīvas bijušas ^ ^ masjma^bēmi, ka ar un labas sekmes guvušas noda- dzim^nē..Nelaiķi i. J^ebni-ļas. „krustmeitas" ^ E.' MiUcas P^®^* ^. ^^Qrkas kap vadītās gaidas, tāpat „krustdēU" r®*" izvadīja māc. Bi. "Bkštedns. — K. Senkēviča vadītie skauti. ® birusi ar sirdstrieku, 5. feb-Nodaļas apgrozījums bijis "^.^rī savā mājā atrasta 63 ga-61448,08 dol., bet aprūpei un ci- vecā Alma Viļumsone. Viņai tām vajadzībām izlietoti 1068,5$^^ viru, kas mira ^l'9«3. gadā, dol. pandalkā piederēja lauku saim-
TU > niecība, bet pēc dzīvesbiedra na.
Per vanadžu darbību ziņoja      fu-^izirr^sr^v^ ^
šogad _val<K dartjojas viņas yieU^ Zviem& S^i^^t niece &. Admine un sekretSre - Aina Nelaiki SrLrf ^ mantelne E. Glinava. Vanadzes Zku kuf ™iHr     ^ S^. sekmsjušas visu nodaļas saflko- ZI^I? ^
jumu Mrtošanu,^patsZ. K
30 dalībniekiem, kuru vada T. ;Bērziņš. Aizvadītajā gadā rīkoti makšķerēšanas un mēdfcbu izbraukumi, bet-5āgada- 22J februāri paredzēta „,Mednieku balle", kufā gaida viesus 'āri no citiem latviešu centriem: • Revīzijas   komisija • nodaļas
valdes darbu atzina par sekmīgu m aicināja izteikt tai patei-
cību. Budžetu šim darbaas gadam pieņēma 3423,8 doi. apmērā. Nodaļas valdē ievēlētie amatus šim darba gadam vēl^ sada-Hja šādi^ priekšsēdis G. Brilana-nis,, viņa vietnieks 'R. Aliksiiis; sekretārs .B. .ūdris, kasieris O.-Zers, biedizine A.: Admine ^un' valdes loc.eklis T. Liniņš. Re^-
KO GRIB, KO VAR . . .
(Pārnesums no 3. ipp.) un parodēt. Tāpat vecmeistari, kuri šai kontinentā vēl darbojas skatuvē, droši vien, nevarētu ne tik laipni smiet, ne slavēt kā to-reiz.
Toreiz un tagad... Reāli domājošais, ar gribu un spējām ap^ veltītais teatrinieks var soļol; tam gaŗāin. Viņam/ bez „toreis un, tagad":ir vēl citi vārdi - rit, vēlāk, pēc gadiem... Jaunajiem sļcatuvas teorētiķiem pārmet runu plūdus un papīru kaudes par eksperimentiem m jauniem virzieniem, kas'nav saskatāmi pretrunu jūklī, M šie . pārmetumi nav .vietā., Bez eksperimenta rezultāts nav zilums, bez nieklSji&. nia'nav atradunia. Neviena māk-slanedāvo ar „toreiz" vārdu.
•Dzimtenes kapsētās ir krusti uņ kapu akmeņi ar uzrakstiem - .Gustavs žibalts, Jūlija Skaid-nte, Berta Rumniece. Tie ir lieli vārdi latviešu teātra vēsturS. Bet. jāievēro,'- ka' ari <Sīs slavenības savu darba gaitu sākumi bija amatieri.
DV teātris Kanādā vienmēr īsinājis, ko 'grib. Vai arī to, kas paveicams, par to varētu debs^ tēt. Kas tam pieder, tā ir maza daļa teātra "nīākslas turpinājuma iespēju svešā zemē, bet savā valodā. Uri tas jau ir kaut kas. šis „kaut kas" teātri ari mudinājis šīs ziemas sezonā tik drudžaini strādāt. Kā lielais darbs veicies, rādīs Dr. A; Straumaņa iestudētie tris viencēlieni — A. Cecho-va «Bildinājums" un Ž.
Peido „Kad sievasmāte mirst'V kurus izrādīs 16. februāri pīkst. 6- vakarā Iiatviešu namā Toronto. Atkārtojums paredzēts 18. martā turpat.
E. S.
jas komisijā darbosies A. Lie. piņš, T. Bērziņš un H. Laivlņš. Par nodaļas pārstāvjiem Kanādas DV delegātu sapulcei izraudzīja- G.'Brikmani un R. Alksni.
Sapulci; kuŗ& piedalījās 27 biedri, vadīja A. Llepiņš, bJ t protokolēja R. Alksnis.
: '• A.
liekot šaubīties par .piemērotību pilsētas. ģimnāzijai, šādu skolotāju vieglāk iedomāties nomaļā pagasta tautskolā. Citādi.H. Mi-ķelsonāsniegunis kā kustībās uii mīmikā, tā ari saspēlē uņ balss modulācijās bija klase par sevi.
Katrā ziņā ši >,tmunaudžes'V ii-rāde apliecināja, ka ģimnāzijas dramatiskajā
latviešu teāļ;rinieku audze, Vairā-kiera jaunajiem tēlotājiem ir labi dotumi. Paliekot skatuvei uzticīgiem un talantu nopietnā darbā izkopjot, dažs labs no':„Jaunau-dzē"- redzētajiem drīz- vien spēs jūtami; papildināt mūsu trimdas teātra ansambļus, kuru. vadītāji, , ^ ,   . liekas, būs rupigi sekojuši. tam,
turību lomas pasniegumā, jo brī- ko ģimnāzisti rādīja uz skatuves, žiem neviļus radās iespaids (jā. Vērojuši un redzēto ari attiecīgi
cer, maldīgs), ka viņš ,4zspglējas" Uz pārējo rēķina. Ir labi saprotams, ka viņa spēle un lomas traktējunjs jūtami pārsniedz jauno tēlotāju spējas, bet tieši šl iemesla dēļ vietā, šķiet, būtu bijusi maza- ātturībs. Likās ari, ka H. Mlķelsons sniedza mazliet'par daudg. kariķētu skolotāja tēlu. Skolotājs var būt vecs un aizmāršīgs, bet šoreiz tas brīžiem ij^te tizls m vif^ aprobežots.
novērtējuši.
Vēl atsējams, ka izrādei de. korācijas bija gatavojuši V. Va-re un ž. Šiliņš, kostīmu konsultante bija V. Jansone, bet apgaismošanas uzdevumus paveica ?.a-ši ģimnāzisti D. Maksiņš un D-. Mārsoņs, .ari-insplcenta panāku-mus veicot ģimnāzistam A. Ro^-tim, Ari tas,bija teicami paveikts darbs.
DV HAMILTONAS NODAĻAS VADĪBA im. GADA Priekšā no krmās ^ I. Kj^zlņl, vanadSu kopas priekSniec- w i^,,^ ^ , ,3 . x -dis E, PuIdņS, V. DSboliņš un A. Adītājs; aizmuguiē J^^t ?^1?S' ^^^^ valdes loceais R ReiZ revīzijas komisijas lo^ A^^^T^"^ loceklis J.l)ubinskis^ .        .. _.       _ . _ _ - -    v«ui8 A. untibeŗgs m aodaļas^rstāvji Kana-
ASV DV valdes pilnvarotie 28. Janvāri parakstīja ļ derilai darbībai visu ASV mēirogā. Darbības not trimdas saimē. ASV DV valde turpinās meklēt iesj d^ts ASV attieksmē uz labdaribbas organizācijā Eižens Kemo. UzņMumā inkorporācijas parakst Frdja» A. Valters, F. Lucis un D. Mi^inovskls.
Beidzies daw
Rakstot šīs piemiņas rindas mūžībā aizsauktajam kultūras un' sabiedriskajam daifclnie-kam Otto KroUam, nākprār tā prof. A. Svābes kādreiz teiktie vārdi: j,Mēs staigājam kā pa celmiem. Visur, kur raugies, ap mums ir tikai celmi." Pats profesors ari jau pārvērties šai simbolā, kam tagad pievienojies ato Krolls.
Vairāk nekā .60 no saviem 80 gadiem Otto Krolls kā varens ozols latviešu tautas kultūras laukā ir plētis savus zarus pār
GADA APGROZĪJUMS . . .
(Pārnesums no 1. Ipp.)
Draudzes palīdzības fonda da--Kbnieku .skaita-nedaudz samazl-x^jles no 606 uz 699. Gada, laikā liiiruši 14 dalībnieki, izstājušies 3, bet iestājušies 10. Miršanas gadījumos piederīgajiem izmaksā 400,450 un 500 dol, atkarā no dalībnieka sastāvēSanas ilguma fondā. Fonda ienākumi pērn bijuši 7433,39 dol., bet Izdevumi 7176,36 dol., Uzkrātie līdzekļi ir 12.118,08 dol, nd tiem draudzes padomei aizdoti 7000 dol Fonda pārvaldi vada E. Kronis.
Draudzes koris diriģenta A. Purva vadībā (pr-ks J. Petzalis) piedalījies visos svinīgākajos dievkalpojumos, arī vairākos vispārējos' sarīkojumos, kS 14. jūnija aizvesto piemiņas akta un Latvijas valstssvētku koncertos, 1^ ari sniedzis gadskārtējo patstāvīgo koncertu, veltītu garīga^ jai mūzikai. Bez tam notikuši vairāki interni kora vakari un saviesīgi sarīkojumi, šāgada, jau 17. gadskārtējais koncerts pa.v-dzēts 12. aprīlī pīkst. 8 vakarā Sv. Andreja baznīcā. Koris ieņēmis 2473,19 dol, izdevis 2376,77 dol; gada aUikums 96,42 dol. Koris ari izdevis savas skaņu plates, kuras var iegādāties Sv. Andreja baznīcā. ,
Garigas literatūras izplatīšanai pie draudzes pastāv ^grāmatu galdisE.Namgaudas vadībā. Kristīgās dzīves žurnālam „Oeļa Biedrs" bijuši 65 abonenti, bet grāmatu galda apgrozījums bijis 1157,58 dol; peļņa Ir tikai 18 dol, , jo daudzas grāmatas iJārdotas par iegādes cenu.
Draudzes padomes un visu no-, zaru kopīgie ienākumi bijuši 73.576,06 dol, bet iepriekšējā gar da atlikums 29,879,02 dol Tā aizvadītā gada kopīgais apgrozījums bijis 103.455,08 dol, izdevumi 80.628,77 dol. un atlikums 22.826,31 dol
Martā Sv. Andreja draudze' at-skatīsies uz 20 pastāvēšanas gar diem, kurus paredzējusi atzīmēt 16. mari:ā ar svinīgu dievkalpojumu uii tam sekojošu draudzes vakaru. Visi draudzes locekļi aicināti talkā šīs dienas cienīgā at-āmēšanā un organizēšanā, sazinoties ar dāmu komitejas pr-ci A. Ķikuli (tālr. 463—5586). Draudzes gada sapulce notiks 16. februāri plkSt. 4 pēcpusdienā Sv. An-dreļja baznīcas zālē, kad apt^rie-disciiozapiun: padomes: darbību; turpmākos uzdevumus un Izraudzīs amatpersonas padomei un dtlem draudzes pasākumiem.
- B8, N.
tautu un iLatvijas Latvijas ozols sēj Ies laukos, tā Ottt kultūras vērtības gātigi kā laukos, mūs-i trimdas dzīvi rumos.
Otto Krolla vaii rens celms viņš st kultūras darbi Par viņu runās lat vēsturnieki; viņš ļ paaudzes atmiņās,| dzīvosim, un par ņa grāmatas un Laupacis reiz izt mūsu sabiedriskie darbinieki par stitu vēstures li( laiku. Reizē ar Jdj ieSanu, mums »i
vēstures ni( nlek^ kā sen< vēsturi pēc savi Krolls, it kā pare grāmatai Skrēji vei"Uci8 tnotto':
traucu, steidzu, ves gaitu beidiu*] ari" notika — vi kas apstājās I spedēšanas dari 2. februāri Ott jā sirds atteic pot. Viņš sava ja par atpūt :uut dos vēstulēs pi tikai par darbu, centās vēl pabeļ bagātīgās ati ralis gaida" un dzīvi". Pēdējai jis vēl otru dal uzraks.tīt' vēl c mūsu kultūras niekiem,, bet, Šļ paspēja.
Kā jau teicu, dzīvē veicis diži tam bijis tik kādam, bet vie
550731