6
TītMmsi, tm. g. 12. februāris, M. mts.
PIEMINEKĻ'I
' Igsuņu usņēmniM lONGiiS MEMORMIiS SOM Tonfffl §fc, Toronto 7- (starp Eglinton un m 4187-2147, valuuros M?—12S6. Kvalitātes darSsa od eiropieža meti.
LŪDZU, kIlAUSIETIES Toronto Latviešu misijas radio raidījumu 13. GADA OAJUMĀ BRĪDIS'AR BfEVV kairu svētdienu, no pli 10.30-11 . Aiax GHOO raidii^js . (vilnis 1390) Informācija: tālr; Toronto' 261-4218.
11CANADA8 BAZNĪCAS
TORONTO
Arclīibiskaps A. Lūsis, 5 VaUey> mede Rd., Toronto S, Ont., tlOi. 7«7-281d. Sv. Jāņa draudze, teL 8S1-S827, 2(iO BalmoraI ļAvenu9 Toronto 7./
Dievkalpojumi notiek . svētdienās plkšt. 11 no rīta, '../^
Māfi. A. Cops, 7Q Scarboŗo Rd., Toronto; Ont., tel. 0X9^1, Sv. Andreja draudze, tabunis 9S4-1568, Carlton St. un Jarvis St. krustojumā, Toronto ^9.
16. .februārī, pikst. 8 dievkal» pojuins. Svētdienas skola; pīkst. 1.30' iešvētes mācība. Pēc dievkalpojumā pīkst. 4 draudzes gada sapulce, '
23. febružrl, pīkst. 3 dievkalpojums. Svētdienas skola. ' Pīkst. 1 iesvētes mācība. Pēc dievkalpojuma dāmu ļ komitejas gadskārtējais bazārs. ,
Māc. A. Briedis, 44 Marilyn Cr. Toronto 1«, teL PL. 7—«789.
Toronto Austnunu evi-lut latviešu draudzes dievkalpojumi notiefe^'Sv. Bamaba bznlcl, m O&nforith Ave. ^
23. februāri, pīkst. 2 pēcp. dievkalpojums un svētdienas skola.'- Pēc dievkalpojuma draudzes" sapulce' baznīcas zālē,
BRAMPTONA
16. februāri, pīkst. *1.30 pēcp. dievkalpojums Grace United baz-nTcā. Pirms dievkalpojums, pl. 12.45 mācību stunda ļ jauniešu grupai,
HAMILTONĀ
Sfāc. E. Pavasars.
Maiņiltona, lAtvieSu > lut. iStristōs ds«iadže 18 'Vtetoria Ave; South.
16. februāri, pīkst. 10.30 dievkalpojums bērniem ar svētdie. nas skolu; pīkst. 11 dievkalpo-' Jiuns pieaugušiem; pīkst. l6.15 stunda abām Bībeles 'klasēm. LONDONA
Māc. 3. Prauliņs -=88 Martin-dale Rd., St. CIaiherines, Onta-do. Tāļr. ļ
Londonas tatvi^u ev.-lui. drauv dze: Trisvienibig lut. baznīcā, Oxford un Golborsē St ' ^ SV. KATRĪNAS ■
Sv. Katrīnu latvl^u ev. - lut. draudze Kristus lut. baznicā, 14A . -Kussel Ave. ■. - ' i. . ■
16. februāri, pl, 3 pēcp. dievkalpojums; Māc. J. ī^auliņš. NDiGARA
Niagara Fails (Ont.) lattieSn ev.-Iut. draudze anglikāņu Sv. Jāņa baznīcā 580 Portage Eoad:
2. martā, pl."2 pēcp. Kristus ciešanu ' laika' dievkalpojums. Māc. J. Pfauliņš.
MONTRĒALA
iPrāv. yi^turs SSfers. 471 Cool orook Ave, Montreal 29. P. Q. m. 484.88«4. Sv. Pāvila ev.-lut. latvieSu draudze Montrealā.
,23. februārī, plķst. 2 p.p. Lielās Lūdzamās. dienas dievkalpojums ar dievgaldu. :
Māc. A. Voitkus, 84S8 Ŗosedale Ave, Montrea] 28 P. Q. Tel.
HU9-8224.
Mfontrealas latviešu ev. - lut. Trīsvienības draudze Sv. JSņa lmnlcā,':43l5 Marcil Ave. -
• 18. februāri, pīkst. .1.30 p.p. ■ dievkalpojums 1 un Bībeles stun-
tiks Sv. Ansgara basanīcā, 4020 Grand Blvd.
2. martā Lielās Lūdzamdienas dievkalpojums; Svētdienas skola un. jaunatnes stunda.
.• OTAVA ■ iMlac. Mg. Laiige, m il'ieasant rK SULim. msm, otavas latv tiv.4tit, iVIierSd draudze Sv iūt. bazmcā 400 bparks ielā. TORONTO MlSlONt Toronto latviešu mision^ tcjie dievkalpojumi notiek ses^p dienās, pīkst. 8 vakarā 106 Oop set Road, ScarborOi Stop 19..
VASARSVĒTKU VĒSTS Radioraidījumi katru svētd. pL 2.45 p.p. m viļņiem 1270 D. Miķel sona vadībai Adrese: P» 0. BOX 285 Statidn „K» Toroniio 12. Oaati jaunatne.
TORONTO BAPTISTI) ^^Aiaudzes dievkalpojumi svētdie-iias pifest. 4 p. p. un trešdienās «UKSt. 8 Bībeles vakari Walmer iioad baznīcas telpās.
of tbe Gobd' S^pherd, 301 te» ingame Ave.
Santa RoiS,BeUemes besni» cā, Tmppesr M 7^.'
Sarikojumu ksieņdisis
TORONTO
15. februāri — pl. 7.30 yak. Sv. Jā^ ņa bazn. sarīk. zālS uzvedīs izvilkumu no A.;Srigaderes jautrās .spēles „Li^ais loms" V. Pukata vadībā. '
16. februāri - pīkst.- 2 p.p; Latviešu namā TLB sestdienas skolas vecāku padome rīko.basāru pār labu skolai.
APVIENOTAS NACaiAS NO'itKSRJOTS
Ti kā mfisu laitoalota EdsSio^ offieSSa akiediiastt^ ySM* ve Apvienotajās nādjSs Inta F^egte j»^ k|inni8i ftŗfsMe^es» ganizScijas dariMsee. tbļU 'ģ^^ wām Sfid*
m Čikāgas redaktrlse Dc^mSr» ^MSm ka^mmim^
Labi, ka ķSniņain no dzirtkviņām-' nav jldsStfo fiAM^ alkfi: vai viņa sirds, ps» «lld
6 vak. Lat^ Straumaņa le-
23. februāri, pīkst. 2.30 p.p draudzes 20 gadu pastāvēšanas dievkalpojums un draudzes dar-binieku svinīgais solījums: Spre diķos Ņujorkas latv. dr. mactājs Osvalds Gulbis. Pēc dievkalpojuma azaids. Dievkalpojums no-
ŅUJORKA 16. februārī pl. 10.30 Salas baznīcā māc. 0. Gulbis; pl. 11 Jon-keru baznīcā māc. A. Ozols, ie-svētesmācības sākums (Vasar svētkiem); pi. 2 Betlemes bazni' cā māc. R. Zariņš; pirms tam pl. 10.30 konfirmandu mācība draudzes namā.
23. februārī dievkalpojumi: pl 10.30 Sala^ bazmcā, māo. 0. Gulbis; pl. 11 Jonkeru baznīcā māc A. Ozols, skautu un gaidu 20 gadu atcere; pl. 2 Betlemes baznl cā māc. R. Zariņš.
CIKAGA Latvijas ev.-iut. baznīcas Svētā Pāvila draudze ~ 18 W. 641 Fo-le st Prezme Drive, Wooddalc. lUinois (dienvidriet. no Irving Park Rd. un Addison Ave.).
Mācītājs Māris JJLirsons 803 DesPlaines Ave, Forest Parb, IIL 60130, tel. 866^847. ^Dievkalpojumi katru, svētdienu pīkst. 11 np rita. Svētdienas skolas sākums pīkst. 9.30. \.
(iriBiudze &»16W. Ferdinand Št. DETROITA
Sv, Pāvila latviešu ev.plut.dtas* dzes dievkalpojumi notiek svēt» dienās, pīkst. 11 no rita dievus^ mā, 10711 VVest Outer Orive nn Stout Ave. stūrī (starp EveiP' green un Lahser avēnijām). M& citājs Valters Līventāls. — ģelnieče Aina Raits.
ANN ARBORA
Dievkalpojumi Redeemer baznīcā 1889 Pauline Blvd.
AURORA (!LL.) m Dawners Place, Mūsu Pe* baznīcām
Latviešu skolas un draudzes bērnu dārza nodarbību sākums svētdienās pļkst. 9:15. Telefoni: baznīcā un grāmatnīcā 532r-170®, mācltājamājā 538—7647.
BOSTONA Bostonas latv, ev.-lut. Trisvie» nības draudze. Māc. K. Kampci, 62 Mozart St., Jamaica Plaih, Mass. 02130; telef. 523-9310.
Dievkalpojijmi notiek katru svētdienu plkšt. 11 rita draudzes baznīcā 41 HigMand Si, Rox' bury.
KALAMAZŌ Sv. Jāņa ev.-ilut. latv. baziuča — ĪSS Cherry HUl Dr., Kalamazoo Mich., 48097.
LOSANDŽELOSA Dienvidkalifomijas latviešu drsu» dze — 2450 Griffin Ave, L. A, Cal. 90031. draudzes tālrunis CA-59403, māc. E. Canne, tšlr, ll'09 - 8879..
OKLANM . Gentrālā luterāņu bazmcā. Sll> Rtdgeway Ave;
■' SAGRAMENTO Sacramentoi Sv. Krusta ev.-lui baznīcā, 46 uņ H iela. BURLlNGEMA (KAL.) Burlingemā, Lutheran Ghurcb
16. februārī — viešu namā viencēlieni A. studējmnā un dumS.
17. februāri - pl. 5 p.p. Anitas Grigales - EuņdSns Si^eļu koncerts Convocation Hall, St. Ge-orge Cempus.
21. februāri — pīkst. 8 vak. Mākslinieku vienības Latvis slēgts karnevāls ,;Joka pēc" Kolum-bus zālē 36 Linden. St., To ronto.
22. februāri — pl. 8.30 vāk. Uni-tarian Oiurch auditorijā (175 St. Clair W.) koncertapvieni bas sarīkojums: referāts - ķon certs - dialogs „Dr. Gundaris Fone un viņa mūzika". Pieda 1ās Dr. G. Pone, prof. H. Jen-sens un prof. T. Ķēniņš.
22. februārī — pl. 4 p.p. Čikāgas Piecīšu koncerts liitvieSu namā.
22. februāri pl. 7.30 vak. Čikāgas Piecīšu kabarets King Ed« ward Sheraton, Grystal Ŗall room telpās.
22. februāri — pīkst. 7 vakarā DV namā kārtējais „Ventiņu var kars' ar jautru, un -nopietnu programmu.
23. ^februāri ~ plikst. 5 pēcp. 1^ TA sestdienas ģimnāzijas au dzēkņu talantu vakars Latviešu namā.
bu «un dtiL. SiMb^ H^T^Stm s«8M.p» liliir'SfiiS^M ko (iDīgaaifoidJii, kofa ir ma» pBBĶflB pfcrsifir
^ri8i!£l^^:i5t^.pš^
27. februāri ^pl. 8 vak. Latviešu namā Pārdomu vakars par tematu, ^,^aŗkss, Nīčše, Dosto-- jēvskis V un Kristus", māc. R.
mteins^l'^Mezikālā daļā Pēteris C^ktauts, bsirŗitons:
1. maijā — pl. 7 vaik. Dainas koris rīko Sm, Dārziņa vakaru Latviešu namĀ.
2. martā — pīkst 3.30 p.p. Pavasara modes skate DV namā, 125 Broadvlevv Ave. Vanadžu sa-rlkojunis.
2. martā — pl..4 p.p. Plkv. 0. Kal paka bataljona sarikojums, ziedu nolikšana Joi^kas kapos; pl. 6 vak. dievkalpojums Sv. Jāņa baznīcā.
.8. martā — pl. 7.30 vak.. balle (pret ielūgumiem) Seaway • To-wers, 1926^Lake^ore_Blvd. W. 23. martā V pīkst. 5 p.p. Latviešu jaunatnes mūzikas pēcpusdiena Latviešu^namā. 10. aprīlī pīkst. 8' vak. Ģirta Tiltiņa gleznu izstādes atklāla-na Sv. Jāņa baznīcas zālē.
NIAGAKA 26./27. jūlijā — Jaunatnes un draudzības dienas Niagarā. HAMĪLTONA 15. februāri - pl. 7.30 vak. Pig-bridžas karnevāls ,,Melns un balts" Roberts restorānā King St. E. Ebony zālē.
OSAVA
8. marts - pīkst. 7 vak. DiV nodaļas 1 gada dibināšanas atceres vakars Grandview Golf kluba zālē.
LATVIEŠU APEIŅĶIS 1. martā — pīkst. 8. vakarā Set bumā, Leģiona zālē, DV Druvas nodaļas kopīgi ar Latviešu lauksaimniecības biedrību riko saviesīgi jautru vakaru ar deju. Programmas daļā piedali sies V. Adlera vokāli muzikālais trio.
stīpām apstīpota, vaiS^ isctettt tos nedienu plii^r te ress^-trauķi^ gāžas pār- pBS&m Njl^ pat acuminkļa^ kad kaut ksirpa-saulē nekristu jsimas dsli^bs»^ par itptttt kara uginffin^ veseU apgabali neciestu badti un nepa' tieši apvainotus cilvēto nesa* mestu cietconos; šobrid^ pasault ir daudz vairāk bēs^ neļ^ toreiz, kad mēs dzīvojāmies pa <&-pīšu nometmm.
Viena vieta, kur visas šis bi^ das un netsdsnlbas lielākā vai mazākā mērā atbalsojas, ir Ap^ vienoto nāciju ēku komplekss ŅujorkāMr gandriz jābriidCs par to. mūļu stiprumu, ka tie ncie-brūk aiz tik liela smaguma.
Katru dienu tur Iet cauri tūk-stošiem tūristu, bet ti® redz tikai virspusi: pievlklgas meitenes ar svešzemnieoisku akcentu izvadā viņus pa skatām gridsegām izklātām sēSu zālēm un gaiteņiem, kur' dažkārt vēl patvērusies pasaules vareno elpa cigāru smaržas veidi. Oitreiz var nopirkt biļeti publikas galdrijS un noklausīties kfittu ģenerSI* asamblejas vai drošības pador mes sēdi. Taču tur dzirdētais parasti izklausās tik sarežģīti, ka paiet ausīm garām nesaprasts. Par to nav jābrinās: gadiem il gie dialektiskie dkstiņa palīdzējuši attīstīt Apvienoto nāciju i^er derīgajiem pašiem savu žargonu, kas prasa caurmērā pusgadu, lai taj5 iiBlausītos. Bez tam Apvienoto; i^iju pārstāvji jau a?f pēc amata ir diplomāti un nebūt nav atteiknšies^no savas gadsimtos koptās vārdu žonglēšanas Kuslas, piemēram, pfeasjās ģef nerālasamblejas . atklāšanas'lai< k& neiesvaiditsj mitfttiii^, būti
dienas; bez kŗ<a£iŗdētu runājam par kaut ko .'citu, kS dsrtoa kSi^
1^ m }SS^ stāsti labi. pa, ^stssA mūsu ssbieil^ st^-stiidami domu, ka AprieQDt8frD&^
cijas ir tikai tāds: diibi^ li^a»^ pie tam pašļ^... m&emt
3Sf ar komŪ»i{^isļiir alStt ņ&zm,vizrSda gall^^in^areseslsfr kurnu. Baltijas, va^.li«t&^ p»i ja interes» būtu m attied^ le^ zolūdju pieņemtu; tas neko mū su stsvokir negrozseu, jo Apvienotajām nācijām nav neldEaas: varas, kfipisspiest lēmumus ia|>il-dlt
Taču mūsu laikmetā modē teikt, ika katram naudas gabalam ir divas puses. „Ja nelīdzēs, tad neskādes!" teica grupa cilvēku pirms: apmēram 3 gadiem un nolēma papētSt Apvienoto nSciju darbību no dažādiem aspektiem. Tā radās MPUN. (Drošības pēc še vēl lieku reizi gribas atgādināt ka BATDK neuzskata Apvienotās nācijas par Dieva aizstājēju zemes virsū, nedz ari cer ar lielu lū^anos tajās kaut ko pa. nākt. Drizlk jau tas pagaidām ir sava veida.kaujas laiis— vienīgā vieta Šaipus dasslsss aizkara, kur rodams tiešs cīņas kontakts ar ienaidni^ un vēl citas iespējas.) Zžrādi;iās nepieci^ami Apvienotajās nfidjās akreditēt kādu žurnālistu, kas ikdienas kotu notikumiem šai pasaules organizāicijā un raudzītu iespējami ātri atrast „punktu5 un pāra. grafus" tajā saražotajos dokumentos, kups batti^i varētu iz^ mantot savā labā. Palīgā ņica .jLafcviJa AmerlkS^Jredaļasija, P^
paegleL Mūsu pinnajai kores^ pondentei par lalbu nāca fakts,
bija vairākus gadus strādājusi Apvienoto nādju sekretāriStii un personīgi ptztaa daudsBus darbiniekus. Ta-— no otm puses — varbūt tiflirtāe^ viņa vēl skaudrSk izjuta nostājas maiņu: kā uz viņu skatijās tad, ted viņa bija cienījama Apvienoto nāciju ierēdne, raivaāk, kad kļuva par atstumtas tautas laikrt^ta pārstāvi. SfiSSiOltl^Vfimies vaiga sviedros a!p dažādiem citiem darbiem un īsšMiāa. speciālu uizmanSbu viņai ņevelfijSm. Pēo nepikia giada īn-ta-pas^ja, ka nei^j šo uzdevu mu- ilgSk veikt, lai meklējot vi. ņai aizstājēju. To nu bija vieg-m pateikt n^ izdarit: kuram tad mOžam st^dzlļgajā Ņujorkā Mtttt laika' regulāri apmeklēt Apvienoto nāciju preises konferen-oes un rakties pa tur saņemto papīru kalniem, kurus vais neskaita lappusēm, bet drīzāk mā^
Iznākumā jūsu padevīgāDag-ToSā^ Vallena 6. janvāri akredl-
tējSs pie Apvienotajām nācijām
1^ „La«^ja Amerikā" korespondente, un pie maniem 8 amatieni t&gad var pieskaitīt ari devīto. Tā kā līdz šim biju interesējusies tikai par pavisam specifiskiem Apvienoto nāciju darbības jautājumiem, tad mani pagalam iztrūcināja atklājums, cik briesmīgi liela organii^ija Apvieno tās nāfeijas īstenībā ir, ar tik daudz komitejām/ apakškomitejām, apakškomiteju speciālām koriiitejām, padomēm, palļgor^ ganizādjām un palīgorganizāci-ju speciālo komiteju padomēm, ka,nācās cieši piespiesties, lai bezcerībā ..nepiesistu pēdu". Nelīdzēja ari dzirdētais joks.ka apr mēi-am; tāpat jutifjs arī Apvienoto nāciju ģenerālsekretārs Utants, pirmo reizi šo vietu apcienio-damsi kuļ* izteicies, ka tikai tagad atskārstot, ka zinot labi ja vieoEiMiesmito daļu Apvienoto i^-ciju darba. Palīdzēja spīts: uz ^dkāpnēm gadījās novērot, grupu krieviešu. Vienai bija līdz spi digumam novalkāta melna sāda kleita un dzintara krelles. Kleita jau droši vien līdz no Pad. savienības, bet — krelles?
Atjaunotā apņēmībā devos uz pMo preses konferenci. Tādas kotm dteiu faotMJc^Apvļenoto nā^ ^ preses ~sM*W gensifilšeiķre^
teta preses asistenta va<M)ā, kurās piedalīšanās samērā obligā-
ta, bet reti ko jaunu dabū dsS?^ dēt -ari preses šefi ir diplomāti un, lai izvairitos no kontroversi-jSm, uz akti^em jautājumiem atbild izvairigi. Todien paziņoja^ ka nākošajā dienā apvienotās nā-cijas_ apmeklēs mēnesi apēnojušie amerikāņu astronauti. Kā daždien cilvēki, kurus nontfķ) neatrisināmi smagas problēmas, labprāt pievēršas sīkumiem, tS arī konferences telpa atdsffvojās un visi sirsnīgi pārsprieda m minūti izplānoto apciemojuma norisi. Atklājās, ka neviens nav padomājis, kur astronauti noliks savus mēteļus. Nu bija liels uztraukums. .. Bet jautājumi, kur palicis Apviwioto nāciju speciālais sūfnis Vidējos austrumos CSunārsJarings, kādas ziņas nāk no Biafras un.ko daris ar indiešiem, kurus met ārā no dažām Āfrikas val^Sōi, tā mi neatbildēti...
Ne visai produktīva konference, jūs teiksit? Tieši tā. Bet nāiķošajS dienā uzzinājām, ka astronauti uzdāvinājuši Apvienotajām nācijām bildi, uzņemtu no mēness, ari pašrocīgu parakstu ,jKā mūs redz no citurienes: nepārprotami — viena pasaule". Neviļus jāatzīst— viena pasaule gan. No šāda aspekta Apvienoto nāciju būšana, lai cik bagāta kļūdām, neizskatās tik nevajadzīga.
Iedzīvojoties Apvienoto nāciju ikdi«iā, rodas, klāt arvien Jaunli ieskati un pamazām atklājas, kā radušies un kā; izskaidrojami dar žādie mums nepieņemamie uz-skati Apvienotajās nācijās. Varbūt pēc kāda laika visi kopā atradīsim ceļu un veidu, kā tos malmt par labu mums. īeprieikš ■ gan gribas brīdināt, ka tas n®-var būt vienas dienas pasStoims un, manuprāt, dikti alojas tie, kas sevi apmierina teikdami, ka Apēnoto nāciju adresi jau zina un, kad„tā; diena nāks^ tad arī durvis atradīs, tādēļ pagaidām, kamēr „tā diena nāk", viss, kb labs latvietis savas tau-. tas nākotnes labā var darit, ir iemācīt saviem bērniem latviešu gramatiku. Ja tas tā būtu, kāpēc tad pat Valstis^ kuras pieder pl© Apvienotajām r nācijām, savus priekšlikumus sagatavo gadiem Ilgi. Izšķiežot daudz lldzel^u un isnerģīŅas; -iekSm tie parādās atklātībā šai pasaules forumā?
Dagmāra Vallena
No Kaukāza lidz ziemelu Baltijai
Laikrakstam LATVIJA AMERIKĀ
^ 491 College Street, Toronto 4, Ont..
LūdEU sūtiet nnan laikrakstu LATVIJA i AMERIKĀ
Udz
mēnešiem uz Sādu admfi t
Eādus 500 gadus krievu rak&tu valoda bija sml baznīcas slavu valoda. Tā bija priesteru rakstība, kas stāvēja diezgan tālu no tautas valodas. Tad, ap 1480. g., Maskavā parācūjās kāds Atosas mūks Pachomijs liOgofets (Pa-chomios Logothetes). sāka rak-stlt dzīvajā tautas valodā un kļU' va ne vien pirmais krievu profesionālais rakstnieks, bet ari krievu modernās valodas tēvs. Vēl vairāk — savā krievu izcelsmes vēsturē Logofets pirmais apgāza pastāvošo ieskatu, ka krievu valsts nodibinātāji rūsi būtu nākuši no Skaiidiņavijas, un pierāf dlja, ka patiesībā tie nākuši no Bābeles • Asīrijas un to galvenais kodols Ijijis baltu ciltīm pie-derigie prūši. ;
šīs iLogofeta idejas ar lielu sar jūsmu uztvēļra jaunais Krievijas lielkņazs Ivaņs IV, kas 1647. ga. dā lika sevi' kronēt par caru. Viņš bija ģeniāls valdnieks, bet bērnībā (bajSru valdīšanas lai^ kā) iegūtie ļaunie iespai^ to no^ veda ird2! gandriz vteiem diktatoriem raksturigajai lielums un vajāšanas mānijai.
OPTIĶIS
Atvērts no pL9.30^ 6 v&b. Ar iepriekšēja pieteik&nM 470 College St., ..^rontd. TSlT, WA 1-3924
RIt, Mrs. Miss
Adrese:
■i
Pievienoju Money ļOrderi, čeku var skaidrā naudā $.
r
... abonementa ozsākšsinaā/pagarināšanai. (Nevajadzīgo svītrot)
Paraksts ; .......
Abonēšanas maksa $2.00 par 1 mēn., $5.50 par 3 mēn., $10.00 ļ par 6 mēn., $18.00 par gadu.
. toat ccfii cnsD ilw cxxs . gssd oai.
a'j.n .0^31 uiUJi yļyTļ
KĻŪDAS LABOJUMS V -Alberta Kalniņa K^kģ^ .^Baltija — Kaukāzā.mūsu l^ak. sta 29.' jan"^^ numurā ieviesusies kļūda: raksta beigu daļā KŪ< ras upes nosaukums pāris reižu nepardzi iespieste>kS ,iRflra",-ko iespējams sajaukt'ar Relnas apgabalu. Kūras' upe atrodas Dien^ vldkaukazā,tS ietek Kaspijas jūrā, un tSs nosaukums palicis negrozīts, gluži tāds pats M senatnē. ■ '
Un tā 1558. gada 22. jānvārt monosovs pUnIfei dibināti apgs-
Jaunais valdnieks ideju par „trešoRomu", par kār du bija jākļūst Krievijai, i^rņe-mot. turicu jūgā kritušās „otrās Romas" — Bizantijas misiju un uzņemoties kristīgās pasaules aizsardzību pret islama varas izplešanos. Ivana skati^ vērsās uz rietumiem, bet viņa padomnieki kņazs Krubskijs un Adaševs — ieteica vispirms nodrošināt austrumu uh dienvidu spārnus. Tādēļ krievi 1552, I^rsteidza visu Eiropu ar to, ka sagrāva spēdgo tatāru zaņā un 1556. gadā ari Astrachar ņa. AtUka vēl Kripias tatāru valsts dienvidos, bet Ivans, pratēji ^vu padomnieku ieteikumam, nolēma vērsties pret Ittt-tumiem, lai kā pirmais kriavu valdnieks, vēl 150 gadu pirms Pēte?^ Lielā, izcirstu MSskavas zemei logu uff Eiropu. Caru vadīja ari dslļi sentimentālā atziņa, ka viņš ir prttSu virsaišu pēc^ nācējs, un tā uzdevums ir „a^ brivot ne vien Livoniju, bet asi no
tris asiriski un mongolisM veidotas krievu armijas ielauzās Vidzemē. SSkis drausmīgs karš, kurš turpiniiās 37 gadus. livo-mjas ordenis sabruka jau I5ei2. gadā^bet kad 1559. gada 18. maijā parakstīja ^ģo miera Ilgumu, izrādījās^ ka zlem^u Balti, ju iegūst zviedri, diexwidu daļu — poļi, bet Maskavas «ariste paliek tukšām rokām. Kara bsisu |x)sm& ijv^nam Btiesmlgs^sm bija jāatzīst ari lielā kļūda, ka nebija kļSļUSljis padomu vispirms nodrošisSt savu dienvidu robežu: 1571. gada maijā Krimas chans Devlets II iebruka Krievijā; nokļuva pat līdz Maskavai un nodedzināja Kremli. Tā Tvanam, par ^ti veiksmīgajam k&r pirmajam posmam, neizdevās ,42cirst logu tB Eiropu".
So ,4ogu izcirta" tikai Pēteris Lielais, kas Jau Uelā ziemeļu kara sākumā — 170*3. gadā nodibināja Pēterpili un aidnāja m krievu zemi ārzemju lietpratējus, to vidū ari profesorus. Kaut senajās krievu dironi^ par rūsu vadoņa Rūrika un varjagu ierašanos Krievijā m. gadā tiksi
^a vācu profesoru uzskatus un pierādīja^ ka RŪriks ar savu ka-'aspēku nav ieradies no Skandi-narijas, b^t gan no Baltijas jūras dienvidu krasta, kuru tolaik no īSibas rietumos līdz Ventai austrumos pārvaldīja: venti,^ rūgi, prOši, sārni, nalri un kūri. Lo-monosova lielā kļūda bija tikai tā, ka viņš šīs tautas uzskatīja par slāviem piederigām. Bet, varbūt, tas bija nepieciešams, lal pierādītu rusu slavisko izcelsmi.
Patiesībā rusi nebija slāvi, bet to kungi jau pirms ierašanas Krievijā. Rusu dinastija -apmēram 200 gadu valdīja spēcīgajā Urartas valstī, Kaukāza dienvidos: Rusa I no 733. -r- 714. dam, Eusa II no 685. — 650. gadam un Rusa III no 625. — 612. gadam pirms Kristus. Tad šo
teikts, ka tie nSkuši no jūras, bet nekas nav minēts par viņu skandinavisko vai vispār ģermfir nisko izcelsmi, profesors Gotlībs Baijers, no Meijas ieradies P6-terpilī, tomSr izveidoja visai plašu tm ticamu teoriju, ka šie krievu valsts nodibinātāji bijuši nor-maņi. šo teoriju vēlāk pārņēma kāds cits, vācu profesors— Mil-lers un nolēma PSteŗa lielā meitas Elizabetes kronišanas svinības 1749. gadā 6. septembri P6-terpūs zinātņu akadēmijā nola-^t uz tās pamatiem savu svin!' go runu par krievu tautas un tSs nosaukuma ismlmd.
ll«kas vieifliato vai viens no ne-
daudzajiem visas Eiropas augstr skolu vestuif. Pret Baijera un Miltera teoriju par Rūrika dinastijas un ar tā visas krleytt valsts noimanisko izcelsmi 8a«^ lās kāds jauns akadēmijas profesors — paSu krievu ijOJijs Bfi. chailsLomonosovs, un prot. Mii-
to runa
valsti iekaroja mīdiešl un vēlāk pārņēma pērsi — slavenā ķēniņa Kūra (Cyrus) vadSbā. ši lielā ķ&iiņa ^ peršu impērijas nodibinātāja — vārds daudzos vēstures rakstos iegājis ne visai par relzā rakstTM un Izrunā. Tā kā grieķiem burta „u" nebija, viņi tā vietā lietoja „y"; tā iznāca
,ĶyTOs", bet latiņi to pārņēma kS ,,Cyrus"i Ķēniņš Kūrs nāca no Kūras upes krastiem dienvidu Kaukāzā ar albSņu un iberie-šu karaspēku. Viņa tēvs Kam-blzs (Cambyses) savukārt bija dzimis Kambizas upes krastos, kas nav visai tālu no Kūras gultnes un ieplūst Kaspijas jūrā.
Pēc armēņu avotiem, ari Rusu dinastija («lusies šai apvidū— tā nākusi no Abras ciema. Sanskritu valodā šis nosaukums no-amā ,4:aža", bet latvis valodā trauku, kuŗS ievieto mīklu maizes rūgšanai. TS ir ļoti simbolls^
ka, bet patiesa un visai Eiropai liktenīga vārdu spēle: rusi, sar grābjot TTrartu (ari Bijalnu) gōvtt lielisku ,ja2u" jau 8. gadsimtā pirms Kristus. Bet nākošajā gadu tūkstoti, kad šī ,^īkla" jeb i,raža" jau Melnās jūras ziemeļu krastos bija,;norūgusi"un rusi ļoti spēcīgās avāru armijas priekšgalā atņēma baltu cUti; dulebiem antu (slavu) vadību, tie drfe vien ^uvs visas Viduš-
Dienvidvāciju pēc avSru nosaukuma — tie nodēvēja par Bavāriju un apdraudēja pat Kārļa Lielā ģermāņu impēriju viņpus Reinas. Kārlim gan izdevās ru-sus (avārus) pie Reinas atsist, 'bet atņemt tiem Bavāriju jau 2S gadsimtā viņam vēl neizdevās. Tas bija laikmets, kad vēl nekādas vācu valsts tās. tagadējā territorijā nebija, bet tikai va. renā veņtuCvendu) ķēniņu Z6-me. Bet kad ventiem usabruka ai3 dāņi, kādus loo gadus vēlāk, cīnīties „divās frontēs" pret- tik spēcīgiem pretiniekiem tie vairs nespēja, un dāņu ķēniņš Valdemārs n paņēma Pomerāniju, b®t , vācu valdnieki pievāca rietumdaļu. .
Daļa rusu jau agrāk nokļuva Baltijas jūras dienvidu piekrastē, kur saucās par abritiem pēc savas dzimtenes Abras nosaukuma — un ari rugiem. Kad daļu rūgUj kurus vadīja Rūrika senči, no piekrastes padzina un tie nokļuva Rūgu salā, viņiem S® kļuva. „par biezu" — trūka dzīves telpas. Viņi sākot plānot pārcelšanos uz kādu citu zemi. CM rusi jau bija pārņēmuši Skandināviju, tā kā brivi vairs atlika tikai .austrumi. Uz tiem tad 'Rū-riks 8e2. gadā ari devās un ar baltu cilšu daļas atbalstu kļuva par lielas krievu valsts nodibinātāju.
Svarigi atzīmēt, ka šajā krievu valsts^ veidošanā piedalījās arī krivieši (krlvlči, galvenokāri; prūši), lati (Polateskā jeb PolockS), nairi un venti (Novgorodas apgabalā), kūri u. e. šīs un citas baltu ciltis iekļāvās Rusu federācijā jau sen pirms Rūrika ierašanās. Tā, piemēram, Polates-kas ķēniņš Rūgvaldis (rūgu vaid--nieks) jau 770. gadā savu zemi sauca par Rusāru. Tādēļ nav ne|. kāds pārsteigums, ka šiem Po-lockas kņaziem piederēja ari Jersika im citi atbalsta punkti Baltijā im ka tiem, nodevas maksār ja liela austrumlatvju daļa, jo šie „rusāri" (rusu ārieši) taču ibija mūsu pašu radi, jau sākot, no Kaukāza Baltijas (Albānijas),
Alberts KalnlņS