5
Pnblished twice weekl7 by the Latrias M@2 Soeietj of Canada "Daugavas VaaagS" . Business Offiee: 491 Ck)llege St., Toronto 4, Ontario, Canadō Telephones: 921—7121; ^5—790g
Editor-in-Chief: ALPRiDS VINCM
United States Editdrial Offiees: New Tork: Editor — V. IRBE 4035 Rombouts Ave^, Brons N. Y. 10466,
Chicago: Editor — ī. ŠĪMANB, 5524 N. Lnna Ave., Chicago, III 60630, U.S.A.
SATURDAT, FEBRUAR7 IS, 1969
I
19. GADS
M. N-RS. SESTDIENA, 1969. GADA 15. FEBRUĀRIS ____
AIJTHORIZED AS SEGONDGLASS SIAIL BY THE POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PAYMENTS OF POSTAGE IN GASH AfseviSķa numurs cena
LATCffigU LAIKRAKSTS AMERIKA
Imak divas reizes nedēļā:-- trešdienās un sēst» iienās. Izdevējs Latviešu aprūpes biedrība Kanādā ,J)augavas Vanagi." ! ATB. REDAKTORS: ALPRĒDB VINCBLS Eedakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 8, Ont., Casada; tālr. 465—7902 Birojs: 491 College St., Toronto 4^ ^nt., Canada; tar. 921—7121 ' Ņujorkas redakcijas vadītājs: V, IRBE ^35 Rombouts Ave.; Bronx NX 10466. U.S.A. Tālrunis 994r-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: I. ŠĪMANE, 5524 N. L^na Ave., Chicago, Ul. 60630, U.S.A., tālrunis 774-5744
2.
Aleksendss Vilks
Ziemeļamerikas latviešu 2. kokļu svētki paredzēti 30. un 31. augustā Toronto, organizēšanu uz. ņemoties vietējam kokļu ansam-"blim Alsunga,: kUŗu vada Ilze šmite. Svētku programmas centrā būs kbmponista Bruno Skultes jaunā baleta,,KoklētājS un velns" pirmuzvedums, kuŗu sniegs TLB tautas deju kopas Diždancis dalībmeki> bet muzikālo pavadījumu Ņujorkas kokļu' un dziedātāju ansamblis. Ar šo uzvedumu koklēm, kuras tikai pirms nedaudz gadiem atkal celtas gaismā, dotai jauna, no;āmīga loma latviešu mūzikas jaunradē.
sVētku sarīkojumi notiks Latviešu nama telpās, bet galvenais koncerts ērtajā BickSord Park vidusskolas zālē; Svētku norisē vēl paredzēti referāti, pārrunas, kot ļu darinātāju apspriedes, kokļu izstāde, kokļu ansambļu sacensības un koklētāju kopspēle. Tai izraudzītas šādas dziesmas un dejas: „čuči, mana līgaviņa" (V. Vištelis), „Gaŗais dancis' (L.* Ap-kalns), „Ēņģelītis*' (A. Staško), ,.Dancis" Nr. 2" (B. Skulte), „Lak-stīgala kroni pina" (T. Ķēniņš), ,JEs uzkāpu kalniņā" (Ald. Kalniņš), ,3āliņš mane klēti dara", „Kas dimd, kas rib", „Aiz kalniņa mēnestiņis" un ,Ej, saulīte, drīz pie Dieva" (visas A. .Jansona). , Dažas no štm dziesmSm koķļgtS-ji izpildīs, pavadot Hamiitonas meiteņu kvintetu^Tlota. Koklētāju kopspēli vadīs diriģente" A. Skudra-Kārkliņa. Notis kokļu ansambļiem un atsevišķiem koklētājiem uz pieprasījumu . izsutis
rīcības komiteja (sekretāre Sarmīte Butāne, 2707 Yonge St., Apt 6, Toronto 12, Ont., Canada).
Koklētāju gadslālrtējā pulcēšanās, kura kopš 1. kol^u svētkiem 1965. gadā Piladellijš^ kļuvusi par tradīciju, šogad notiks kokļu «lielpilsētā", jo Toronto un tās apkārtnē zināmas pāri par 30 koklēm ^ vairāk nekā jebkurā
citā latviešu kolonijā. Pašā Toronto darbojas divi kokļu ansambļi — Alsunga un Auseklītis, bet netālajā Ošavā nesen izveidojies jauns ansamblis; Tādēļ arī koklētāju piedalīšanās 2. kokļu svētkos paredzama vēl plašāka nekā pagājušajā gadā ļiotikušajās kok^ ļu dienās Cikagā, kur sabrauca 35 koklētāji.
Reizē, ar koklēšanas atdzimšar nu un straujo iesakņošanos īpaši jaunatnes vidū, latviešu sabiedrība sākusi šo kustību vairāk novērtēt un atbalstīt: H tūlīt pēc Čikāgas kokļu dieiūm pagājušajā gadā kokļu informācijas centrs saņēma ziedojumus no Latviešu biedrību: sadarbības centra (150) dol. un M. Pelda Demoinā (50) koklēšanas veicināšanai un jaunu skaņdarbu sagādei. Ar kokļu informācijas centra starpniecību izdevies,, ieinteresēt Smitsoniana institūtuvASV galvaspilsētā Va šingtonā pievienot' latvis kokli
jai tautas insfcruraeiittf i2Btāde.l f^ī nodoma īstenošanai Amerikas latviešu apvienības kultūras birojs piešķīris 100 dol. atbalstu. Kokli paredzēts nodot muzejam šai pavasari. . V. Kārkls
ŽURNĀLISTU UN LITERĀTU KONGRESS NOTIKS JŪNIJĀ KATSKILOS '
Latvleš^ preses biedrības centrālā valde savā sēdē 31. janvāri Ņujorka pr-ka V. Irb^ va^ā nolēma iecerēto žurnālistu un literātu kongresu rīkot laikā no 20. — 22. jūnijam Ņujorkas lat-viešu draudzes lauku īpašuma Katskilu kalnos, ap 125 jūdžu 2iiemeļos no Ņujorkas pilsētas. Domu par Šādu kongresu biedrība risināja jau labu laiku, bēt tagad ar Ņujorkas draudzes laipnu atbalstu to iespējams īstenot. Vēlākā laikā telpas nav pieeja-raaSj jo tad notiek bērnu vasaras nometne. 1
Tris kongresa dienās paredzētas darba sēdes, referāti, pārrunāsim ieteikumi, bet vakaros pa-neļdiskusijas,. literārs sarīkojums, līgošana un saviesīga kop^ būtne. Vēlēšanos kongresā piedalīties izteikuši abu Ziemeļamerikas latviešu laikrakstu galvenie redaktori uri redakciju lo-- cekji, ALAs priekšsēdis prof. P. Lejiņš, viņa vietnieks A. Bērziņš, grāmatu un laikraksta izdevējs H. - Rudzītis, liPB Kanādas kopas pr-ce B, Senkēvlča, Čikāgas preses kopas pr-ks K. Ŗez-bers u. ■ c. Paredzams, ka mašīna ar dalībniekiem ieradīsies no Mlvokiem,: Čikāgas, Kalamazū
un Toronto, neskaitot pašus ņu-jorkiešus.
Kdngresa nolūks ir pulcināt latviešu literātus un žurnālistus, lai pārrunātu pašreizējās rakstī tāju problēmas. Pieteikti referāti par ziņojumu rakstīšanu laik-
kuŗus varēs noklausīties ikviens, kas to vēlēsies. Pa^ kongresā piedalīties varēs tikai Latviju preses biedrības biedri un lūgti viesi.
rakstiem' un latviešu valodu» par presi, ASV likumu skatījumā par latviešu preses brivibu un attieksniēm ar centrālajām or. ganizācjām, par laikrakstu un grāmatu izdošanu, kā arī par literārienļ- jautājumiem. Paredzētas arī paneļdiskusijas, sa^ biedriskā tiesa, un tālāku ce} braukušo literātu darbu la^jumi,
Pāmakšņošana pa^sdzēta Ņujorkas draudzes bērnu vasaras mītnēs, dalībnieku lietošanā būs sarīkojumu un ēdamie/Talcinieki rūpēsies par kongresa dalībnieku pacienāšanu. .
V. Irbe ziņoja, ka Dienvidamerikā pērnā gada 20. novem-; bri miris LIPB goda biedrs Jū-ijs Malvess, kas apglabāts Brazīlijā pie Bolīvijas, robežas. Janvāra beigās Dienvidamerikas kopa rikojusi kultūras dienas San-paulo, bet Vācijas kopai šogad paredzētas vēlēšanas, jauno valdi palielinot uz 5 personām.
LPB biedriem dota iespēja ar atvieglinātiem noteikumiem ie-ādāties Austrālijas kopas izdotās 9 grāmatas, šie noteikumi līdzīgi Austrālijā izsludināta-iem. Tikko iznākusi LPB izdotā dzejniecies Ritas Gāles ierunātā skaņu plate. Tās ievadījumā Nora Valtere iepat^tlna ar dzejnieci, R. Gāle lasa savus darbus. Pasūtinājuml grāmatām im skaņu platei (5 dol.) adresējar mi V. Irbēm, 4035 Rombouts Ave, Bronx,N.Y;v 10466, S. A.
Valde -i^rrunāja arī līdzekļu sagādes iespējas kulturāliem pa. sākumiem un slimo rakstītāju atbalstam. Atzina, ka vajadzētu vākt arī līdzekļus radioraidiju miem latvis valodā no Rietumeiropas uz Latviju; šo mērķu If-tenošanai valde vienojās sākt jaunu marku akciju, cerot uss tautiešu atsaucību.
Ar cerihu uguni
LIETUVAS VALSTSSVĒTKOS
NO trim Baltijas valstīm īie-tuva ir pirmā, kas ieiet savas idejiskas pastāvēšanas otrā gadu pussimtā. 16. fobn^ brīvajā pasaulē atkal plīvos ilietuvas nacionālie karogi, un šo neiznīcināmo simbolu spēks dziļi sakņo jies arī viņu apspiestajā dzimtenē.
Lieki, šķiet, k iedšpnāties mūsu dienvidu kaimiņa pagātnē, no kuras vēl šobaltdien dveš pretim I^ds slavens laikmets. Ir it kā noslēdzies zināms posms visu Baltijas valstu vēsture^ šobrīd nav vairs analizējami vai šljlroja' mi notikumi, kuri jau nogrimuši pagātnē. Bet to - atblāzma uztur mūs modrus un neatkāpīgus darbam tagadnē ipn laikam, kas vēl nāks, '
MontrealasUetuvieiu tautisko instrumentu ausambļa dalīMeoe Ina Lukuševl^ute ar savu kokii. šī nuljw kokle gan ir jaunlaiku daj^ājums im senāk ne^^ \
,DAUD2. SLAVINĀTA
pareģo; DEGOLLA^/DUBČlEKAUK
Kaut kas tomēr ir mainījies mūsu kaimiņa sejā, un no šīs maiņas arī mēs nejūtamies pasargāti Tā ir vecās cīnītāju pa^ audzes sadilšana, ko sāpīgi izjū tam. Dzīvo liecinieku, kas reiz stāvēja pie Lietuvas brīvības šū pu}£^ ar katru gadu kļūst mazāka. Kāda paaudze aiziet. Bet daba necieš tukšumu. Šobrīd an lie-uviešiem, tāpat kā mums, ir sauciens un vēlēšanās^ jaunajai audzei nekavējoties jāstājas aizgā-ušo veterānu 'dņas laukā, iaii nebūtu pārtraulauna uzsāktajā atbrīvošanas rosmē un centienos. An igauņiem ii* līd:āga problēma.
lietuvieši pie šīs problēmas at-risin^anas stājušies ar viņiem piemītošo entu^asmumi neatlai-mvĻ Vswl|iB&:.vqĶii^,p^i)ūt jaunos jspekiis ir vieglāk, jO biivajā pasaulē lietuviešu, it sevišķi amerikāņu ar lietuvisku izcelsmi, salīdzinājumā ar mums un igaur ņiem ir daudz, daudz vairāk. Tātad—rezervju lietuviešiem netrūkst, un tas dod lielāku stipru mu viņu cīņas frontei brīvajā pasaulē. Protams, arī lietuviešiem pastāv pārtautošanās problēma, sevišķi tiem, kas dzīvo anglosakšu zemēs, iset šai ziņā viņi var ierakstīt savu panākumu kontā daudz lielāku nepārtautotu skaitu, jo, pastāvot lielajām kolonijām un koncentrējumiem lielākajās pilsētās, lietuvieši spējuši sa. glabāt gandnz vai neiedragātu savu nacionālo seju, sevišķi attieksmē uz tiem, kufi brīvajā pasaulē ieradušies pēc otra pasaules kara. Tā viņiem izdevies izveidot samērā stipru fronti pret asimiiā*
atkarības paslucūnāšknas 50 gadu atceres gadījumā pērn, viņiem spēcīga cerība un ticība Lietuvas nākotnei dota ar to, ka vēl tagad, kaut no blīvās Lietuvas atlikušas vienīgi fiziskas lauskas, cerību uguns uz brīvību! viņu dzimtenē nav apdzisuši Tieši otrādi Kaut dienvidu kaimiņu ' nospiež tās pats verdzinātājs, kas slāpē mūs un igauņus, lietuviešiem ijr droša informācija par to, _ kas notiek viņu dzimtenē. Tur izveidojusies spēcīgas pretdarbības fronte, kuras stiprumu noteic lietuviešu: jaunatne, kaut tā dzimusi un uzaugusi komunisma jūgā un ter-rorā. lietuviešu jaunās) paaudzes rakstnieki, gleznotāji, komponisti un vispār iutelektuāļi izveidojuši pretestības spēku, kas cīņās par to, lai lietuvieši arī savā okupētajā dzimtenē nezaudētu un saglabātu nacionālo seju.
ciju, paturot gandnz it visii no sava tautiskuma un dvēseles.
Kā redzams no lietuviešu publicējumiem viņu bnnbas un ne
.ULBRIČHTA VARAS .NORIETU
Pasaules presei jau ilgāku ļāikiipadonm^ šie; mūscļie-
prātojot un zīlējot, kas slēpjas nu 'Pītijas ieteikumi ir pareizi, kā
īPar saikamleku ar AMs kultūras biroju valde i8raud2SJ&^ sieri K.'Pēt®rsoai3.
aiz.fakta, ķa jau kopš gada sākuma Maskavā nav redzēts Pad. savienības niinistru prezidents Ķo^ sīgins, kaut bijuši notikumi, kuros v^, ievērojot padomju .„tra-dičijas", nedrīkstētu iztrūkti rodas kārdinājums ļ^ūt ,jmāņtičĻ gam'^ un pašķirstīt gadmijasžu^ nālus, lai paptītu, ķo pasaules ļpolītikā; šimV gadam.;, pareģojuši gaišreģi uri citi ,ygudro zīmju tul-ri". Izrādās, ka tieši Kosīgina aiz. ešaiiu no polītishās skatuves^nav paredzējis neviens, mazāikais redakcijas rīcīiļā esc^jos žurnālos ne, bet vvainuns norāda, ka Kremlī notiks iekšējas cīņas par varu.; To pareģot ņa-v-grūti, jo praiķtiski tādas Maskavas varasvīru vidū notiek vienmēr, tikai paliek pasaules acīm apslēptās Pētījot dažādos- pareģojumus, uzmanību saista Urzulas Kardo-šas paredzētais. Viņa ir viena no visvairāk slavinātajām nākotnes noteicējām, kaut nemīl, ka apzīmē par > pareģi vai gaišreģi Viņa savos zīlējunios nevadās no zvaigznēm, nelieto dažādas ļ„bur vības" vai trikus, neizliek kartes nepēti kristalla bumbas un kafijas biezumus. Kardoša tā vietā ieskatās apmeklētāja acīs un dod
vļBlāk; izrādās. Nav npslēpmns, ka ar viņas padomu pirms nozīmīgas izšķiršanās slepenībā āpģādā-as pazīstami politiķi., lleflrūpnie-ki un firiancisti. Bet Kardošai žr arī redzējumi. UZ pāniata viņa cenšas pavērt nākotnes plīvurus. ?rotams> ne vieniņēr )iriņa visu redzējusi pareizi, bet labs skaits pa-
reģojumu tomēr piepildījies. Urzula Kardoša saka, kas notiks, bet par notikšanas laiku parasti neiz-saiķās, jo viņas redzētās vizijas neesot ar 'kalendāru savienotas. Tātad kas notiks, ir zināms, kad tas notiks, paliek nākotnes noslēpums. Atsevišķos gadījumos Kardoša tomēr min arī skaitļus.
(Nobeigums 8. Ipp.)
jumiem, ka uz Zviedriju atbēgu-šajiem un vēlāk izdotajiem nekas ļauns nenotiks.
Pagājušajā gadā iznākusi kā^ da no^mīga un nepieciešama grāmata „Xntemēto baltiešu traģēdija Zviedrijā". To sarakstījis latviešu rakstnieks Osvalds Preivalds un izdevusi latviešu organizācija Daugavas Vana^
ZVIEDRU RAKSļ^ CEGHU STUDENTU PAIJiCHIJ : AR lATvfe LEITNANTU VABULI
,,25. janvāris divos gadījumos ir ar kauna traipu apidmogots:
čechu jaunekļa Palacha apbedīšana Prāgā šai gadā un baltiešu karavīru izdošana Zviedrijā 1946. gadā," raksta zviedru rakstniece un bijušā sociāldemokrātu parlamenta locekle Sigrīda Gilnera Norčēpingas laikraksta „Oster-gōtlands Dagblad" 1. februāra numurā, četrslejīgā rakstā'viņa cita vidū saka:
,,1946. gada 25. janvārī Zviedrija izdeva baltiešus Pad. savienī-ēī diena baltiešiem Zvi^āri-
jā un visā pasaulē ir sēru diena, šai dienā arī man jādomā par maniem daudzajiem baltiešu draugiem, ko viņi izjūt šai dienā.. Protestēdams pret Pad. sar vienības draudiem savas zemes brivībai tm neatkarībai, jaunais
čechu students Palacbs sadedzi, nājās. Latvis leitnants Vabu-lis pārgrieza sev kaklu, kad viņu kopā ar nelaimīgajiem biedriem Trelleborgas ostā izdeva krieviem mocībām cietumos un spaidu darbu nometnēs cSibirljā. Neviens tad neticēja ārlietu ministra un dtu ierēdņu apgalvo*
(Kāpēc gan ne kāds no lielajiem zviedru apgādiem? ^ jautā rakstniece.) Tā ir grāmata, lieliska ar savu predzitāti, savu skaidro un dzīvo valodu, kas at-tēlo kā atsevišķu, tā visa izdo^ koUektīva likteni šai lielajā traģēdijā.
Ministru prezidents Tage E!r-landers, aizbildināšanās meis-
Komīinisma nolūkos | ir iznīcināt Icatru nacionālu vaibstu um pārkrievināt apspiestās tautas. Ne graša vērts nav viņu apgalvojums, ka tie ļauj tautām veidot tādu dzīvi un stiprināt tradibijaSj ^ kas iekļaujas tautas raksturā. Tieši otrādi: komunisti par katru cenu cenšas nonivelēt sev pakļauto tautu intereses līdz vienam' andartam, kuŗu noteic Kremlis. Bet lietu^ši tam izrāda cietu pretestību^ Par spīti talm, ka no viņu rindām joprojām ,4zkrīt" pa nacionālam cīnītājam un pre-lestibas kustības darbiniekam, jo tenora vilnis^ kaut ,ar mazm spēku, vēl trako Balojas jūras krastā, lietuviešu fronte dsdrate-nē ir saliedēta un pretestība nav apslāpēta. To nekad arī neapslāpēs, kamēr vien lietuvieši dzīvos savā izmocītajā dzimtenē.
Varens vienotājs spēks un uz-icēšanās plūst no brīvās pasaules lietuviešiem uz viņu brāļiem im māsām dzimtenē: lietuviešu sirdis pulsē vienā taktī— pāri tā-lumiem viņi jūtas vienoti kopīgā pienākuma priekšā. Vai tā ir ari ar mums un ziemeļu kaimiņiem igauņiem? Vienības apziņa pa» veic to, ko dažkārt nespēj ieroči. Un kamēr lietuviešos būs un pastāvēs šī garigā vienotība un uzticēšanās starp cīnītājiem svešumā un pašu zemē nospiestajiem, tikmēr nav pamata šaubām par cīņas sekmēm un domāni par tās uzdošanu. Ar katru gadu vairāk cerību uguns pieņemas karstumā. Jo ilgākas mokas, jo lielāks izaug pretspēks to pārciešanai.
Tautas vitalitāte lietuviešos ir spēcīga. Tikai nedaudz ļeskaio. ties Lietuvas atbrīvošanas komitejas darbībā, redzam, ka bez cīņas par brīiības atgūšanu savai zemei lietuvieši daudz dara ari savas nacionālās kultūras uzturēšanā un padziļināšanā. Bagāti ir daudzos gados uzkrātie līdzekļi (šī darbība ir mērķtiecīga un ļoti plaši izvērsta) lietuvieši spējuši atbalstīt savus rakstniekus un sekmīgākos darbiniekus nacionāU
tars, pasniedza literatūras veici nāšanas balvu Enkvistam par „romānu" Leģionāri, kas ir; 1946 gada traģēdijas devalvācija, un mēģinājums sēdēt uz.diviem krēsliem. Tage, lasi Preivaida grāma^ tu, viņš skaidri un patiesi pierār da, ka Zviedrijai nebija vajadzīg izdot baltiešus. Saki savam kul turas fonda šefam Polsonam, lai viņš lielo kultūras; fonda baJ vu izsniedz Preivaidam. Pēc tam
Zentai Mauriņai un Kebi Larete: (izcila igauņu pianlste — ref.)/' nobeigumā aicina rakstniece.
Savā rakstā S. Gilnera vjērsu sies arī pret kreisajiem ekstrēmistiem un kultūrss daves politizēšanu.
politiskās cīņas laukā ar summām, kuŗu apmēriem iņēs un igauņi stāvam tālu iepakaļ. Tādēļ lietuviešu gara darbinieki ari varējuši daudz ko paveikt savas nacionālās, cīņas un kultūras pa» stāvēšanas labā. ļ
Vai ari mums nederētu nopietni padomāt par šo lietuviešu piemēru, radot Latvijas atbrivošanas fondu, kura līdzekļus izlietotu ne tikai nacionālpolītiskajām vaja-
dābām, bet aif latviešu kultūras selunēšanai uri uzturēšanai uz plašākas un dzaļākas bāzes?
Košajā lietuvas nacionālajā karogā raļā krāsa simbolizē tās mežu, lauku un pļavu tāles. Bet zaļajai krāsai tās vispārpieņemtajā nozīmē ir ari ceribu.iekrāso-jums. I
Novēlēsim lietuviešiem viņu svētkos uzturēt jo spožu cerību ugimi kā viņu tēvzemē, tā arī svešuma apstākļos. Šobrid šl uguns ir vienīgais gaišums tumšap jā naktī, kuŗu pārciest un izturēt miu^a mūsu dzīvības in-stings un nesatricināmā ticība brīvības atgūšanai