W UTflAN NEWBPAPiE m OMAM OAHADA AļrDU.S.A.
Pnblished twice weekly by the Latvian- EeKef Society of Canada "Daugavas Vanagi" Business Office: 491 College St., Toronto 4, Ontario, Jķmāa. Mtor-in-Chief: ALFRĒDS™^
Telephones: 921-7121; |65i^6ž^ United Statos Sditorial ^mces:
NAl UJRARV
New Tork: Bditor — 'l. IBBB ma p ļ 9 ļoco 4035 SomboutsAve,. Bronx N.JT. 1066, "u.S.'^'^
Chicago; laitor — I. g V  5524 Nj Lnna Ave., Chicago,
U.SA.
WEDNESDAT,  FEBRUART 22;
ANB,
m. 60680,
BiDL!OT{'iEQUE NATIONAIE
1». GADI fWtfWWAfl
AOTHORISED AS SEGOND CiLASS filAlL    ^ POST OFFICE DEPARTMENT OTTAWA
AND FOR PAIMSNTS OF POSTAGE IM GASH      AtsedSķa TOmoni oo» 2S
Iznāk divas reizes nedēļā — trešdienās un esst-•dienās. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanarā «Daugavas Vanagi" ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINCELS Redakcija: 125 Broadview Ave., Tpronto 8, 1 Ont., Canada; tālr. 465—7902 Birojs: 491 CoUege St., Toronto 4, ■ Ont., Canada; tālr. 921—7121
Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE 4035 Rombonts Ave., Bronx N.Y. 10466. VMA, Tālrunis 994—7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: L ēīMANE, 5524 N. Luna Ave., Chicago, lU. 60630, U.S.A., tālrunis 77^744
<i;e7i kausi Unām
KANĀDAS LATVIESir SKOLOTĀJU 5. k6NFERENCE TORONTO ,
Skolotāji un WecSkl, skaitā ^6, ferences dienai nebija saņemta pļjlt^jfis 212. un  23.  februāri iespiešanā nodotā  jaunā skolu
Latviešu namā, Toronto, lai savā piektajā konlerencē pārrunātu ceļus un līdzdsļus, kā efektiivāk veikt uzdevumu -r sagatavot.latviešu bērnus latviskai davei. Skolotāji toija pulcējušies no Toronto, Hamiltbnas, Londonas, Gvel-ias, Sv. Katrīnām, Montrealas un Otavas. Tālāks viešņa bija E. Uipatniece no Annarboras, Miči-genā. \
Konferenci atklāja LNAK iz-cītības, nozares vadītājs J. Me-žaks, aicinādams dalībniekus ussr kļausit paužamos ieskatus ar uzŗ ņēmigu prātu, nenoslēdzoties jaunām atziņām.
. LNAK valdes pr-sēdis J. Nied-ŗa, uzrunādams konferences dalībniekus,- norādīja uz skolotājiem kā nelielu cīnītāju daļu, kurus kā tādus parasti nemin, jo tf e savu darbu velc klusībā, šiaet, ka sabiedriskais dai^s vieglāks par skolotāju daribu, jo i^ējiem no sevis jādod daudz vairāk nekā jebkuram sabledrii^ajam darbiniekam. Tā kā skola ir latviešu kultūras nozīmīga kopšanas vie. ta, arr šī konference ietilļpln|ta Kanādas latviešu kultūras dienu ietvaros, šis žests gan mazs, tomēr rāda goddevību tiem dnītār jiem, bez kuru pašaizliedzīgā darba trimdas lātvletSba būtu daudz lledākās briesmās nekā jau ir. šo atzinusi ari BŖEiA, slavā pēmga-dft .sēdS' VsSIngtosS pasvltrōttos ma nepied^amlbu koordinēt Ist-. vi^u skolu dartm visā bilvajā pasaulē, i
I^kstveida sveicienus konferencei bija sūtījuši ev.-lut. baznīcas archiblskaps A. Lūsis, latviešu skolotāju seniors Kanādā P. Dreimanis un latviešu skolas Montrealā priekšnieks K. Dek-snis. Konferenci vadīja J. Me-žaks ar tpalldzi A. MarUnsoni (To-ronto) un sekretārēm E. Gulbi (Hamiltona) un E. Zeltiņu (Montrealā).
Pirmās dienas referātu virkni ievadīja J. Mežaka ziņojums, par Kanādas latviešu skolām, | programmām un mācrou grāmatām, ieteicot skolotājiem interesēties par parādībām kanādiešu skolu dzīvē, iepazīties ar attiecī^tai izstādēm un kontroversSlo Hall' . Denis ziņojumu, kas izraisījis plašas pārrunas pres"ē, televīzijā m radio. J.I>»iks norādīja ail uz liNAK pērn izdoto P. Dreimaņa grāmatiņu ,;Latvju tautas attīstība un nacionālisms", skolotāja Ed. Avota praktiskajiem rakstĪT šanas vingrlnājumlem.pamatsko-; 1as. jaunākajām klasēm uc. mate^ rlāllem, kas bija izlikti apskatei konferences telpā.
Kanādā Ir pavisam 14 latviešu ēkolu, īstenībā 17 vienību^ jo Ha-miltonā un Montrealā pamat^o la ar vidusskolu apvienota vienā vadībā, bez tam jāipieskaita neklātienes skola Toronto. Skolēnu skaits pagājušajā mācību gadā bija 796, no tiem 143 ģlmnazist Kaut skolēnu kopskaits samazinājies, ģimnāzistu skaits audzis. Pamatskolās skolēnu skaits rūk, šī parādība arī turpināsies, dk paredzams, pēc 6—7 gadiem radīdama skolēnu samazināšanos ar ģimnāzijās. Izskaidrojums tam varētu būt jaukto laulību pieņemšanās un ^bērnu skaita samazina šanās ģimenēs vispār. Vēlāk šai sakarā A. Ballņš norā,dīja uz statistiskajiem datiem Toronto skolās: bērnu, skaits kanādiešu pamatskolās un bēmdārzos stipr saruciSr l^ēmdārzus slēdz.^' šīs bū tu pirniāsjutaxnās sekas dzimsti bu samazināšanas plāniem; kas bīstami  latviešu. pastāvēšanai trimdā. Kanādas latviešu skolās pērn darbojušies 103 skolotāji, to skaitā pārsvars siefviešū ^68. ALAS izglītība^ biroja valdītāja
programma, kurā paredzamas dažas pārmaiņas. Pamatskolas 8 klasēm; ar bēmdSrzu un pirmskolu, paredzētas 33 māciibu dienas ga-dā. Līdzšinējā 5 mācību stundu diena pagarināta uz 6, stundas garums sarucis uz 3&~40 minūtēm.! Vēsturi turpmāk mācīs 3 gadus. Jauninājums, ko ierosinājusi Anglijas skolu vadība: mācīt latviešu valodu kā sv^valodu bēmdārzā un pirmskolā, lai skolēnus sagatavotu puslīdz vienā-damr valodas zii^šanu līmenim, sākot 1. klasi.
Ģinmazijās mādbu gads saisi^ nāts uz 28 mācību dienām, ar 5 mācību stundām dienā. Paredzēts valrāļk mācīt literatūru, pievēršoties mūsdienu rakstniekiem. Dr. Rutks Zviedrijā iespiež jaunu reģionālās ģeogrāfijas grāmatu vi-dusslcolām. Atjaunos ētisko audzināšanu, ibūs arī ievads salned-rlskajās zinātnēs, apskatot ģimeni, sabiediibu, valsti.
Austrālijā Izdod latviešu valodas grāmata pamatskolu jaunākajām klasēm, sistemātiski ar katru^ nodaļu pavairojot vārdu krājumu. J.Mežaks, sadarbībā ar vēsturnieku P. Dreimani, pār^ strādājis tā vēstures mācības grSr matu pamatskolām, kas Iznāks ap Lieldienām. ALAS Izglītības iblrojs Izdps vēstures un latvi^u llterā-. tūzas, gr^ņa^i i vidusslsf^lām, var-hūt^l;^M^^^^~aņiol6ķ}ii ar salsināliem "HiarBfem, ivar^., kuriem bēmiora būtu jālepa^taS; Pēdē-aisvfl tālāk par ieceri nav ticis. 'Ref^tu un pārrunu kopīgais :ematš bija ,yLatviešu skolas stāvoklis jaunu mekl^umu un pārmaiņu laikā", par ^Jaunajiem vē-
Voldemars Korsts
; lem Ontario skolās" referējot A. : 3āllņcm, kurš pēdējos. 13 gadus darbo. ies dažādās Toronta izgll-.tbas iestādēs. Viņš informēja par i> kas iegūtas, īstenojot iešu skolu darbā vairākus Hall-Dpnis ziņojuma ieteikumus-, pētnieļjfbas metodi, kas liek bēr-nam ^t atziņas ar eksperimentu palīdz^oUi pašdarbības velcināša^ nu, individuālu sekmju izvērtējumu, Msolūto izvairīšanos no bērna apzīmogošanas ar nesekmSbas zīmogiļi, tā vietā runājot par «pastāvīgu progresu", kaut ari tas ļoti lēiis, ļaujot bērnam veidoties m attīstīties viņa paša Individuā^ lajā tempā) formālo liecību atmešanu un uzsvaru uz zinātnisko procesk bet ne faktiem. Pom:ā-lo prlepmetu mācīšanu atll^ uz vēlākiean gadiem, dodot bērnam lielu 'bļrli^u to izvēlē. Nesekmības ga^jumā atļauts priekšmetu sagatavot paša tempā, nekavējot iešanu ļuz priekšu citos priekšmetos. Skolotāju uzdevums būt or-ganizētājam šādā skolā, individuālā i^katljumā veicinot skolēnos dziņu mācīties. Sacensība skolēnu starpā ir nesvarīga, atbalstāma vienīgi, grupām sagatavojot vienādu uzdevumu, šo domu ilustrācijai A. Bāllņš demonstrēja 3 Toronto skolfe uzņemtu filmu „Sēj rītdienu" (Sow tombrrow), rādot atsevišķas bērnu grupas danbojtoiies dažādās nodarbroās un mācoties ,,no pieredzes". A. Bāliņš ktzina, ka šādi mācot resp. pēc 3 gadu šādas eksperlmentēša-nf progress sakumā lēns, bet vēlāk, keķ bērna intereso pamodināta un ievirzīta, tas ātrāks, nekā mācot ļkonvencionālā veidā.
'" ■   ■    ■   ■ -' -'v,. ■ '.; ,
Psīcholoģijas doktore S. Miezī-te, stāstot par ,J»sīcholoģiski pal-dagoģisko pamatojumu jaunajai pieejai bkolu darbā", norādīja^ ka eksperimentālajās skolās paši skolotāk ļoti leinterosēU oksperļ. mentosļ tādēļ ari rodas sekmes. Problēī las sākas> kad šīs metodes. ,iec zļvina parastajās skolās, kuru si Olotāji Hfi visi sajūsminā-
TORONTO VANADSSES AICINA UZ MODES SKATI
Toi?onto DV nodaļas vanadžu kopa 2. marta plkst.i3.30 pēcpusdiena DV namā rīko pavasara modies skati, kurā demonstrēs tikai latviešu gatavotus dSmn tērpus. Uzņēmumā divas no demonstrētājām; modes amētāja im tērpu veidotāļa Asja Grimfea (pa kreisi) im Rudīte Gultos Jau parada divus no tērpiem, kori bfls redzami skatē. Foto: V. Cinis
REFERĀTS ASV DV INFORMĀCIJAS DARBINIEKU SANĀKSMĒ 8. FEBRUĀRI CIKAGĀ
Mēs d^vojam lAne^, kuļ^ vēl arvien notiek vērtību pārvērtēšana. Mēs cenšamies veikt dar
bu, kurā, nenoliedzot esošo un paveikto, arvien jāmeklē jauni ceļi un jaunas iespējas mērķu sa-sniegšanai. Ar to nedomāju ne filozofisku prātošanu, ne arī ga^ ŗas runas ar utopisku pieskaņu, bet gan reālu un praktiski iedso!-vihāmu darbu^ ievērojot jaunos apstākļus un bieži mūsu apmešanās zemju pilsoņu mums reizēm svešo domāšanas veidu. Mēs nedrīkstam visu ska>tīi ar pagāt-nes~ acīm. Arī dziļi cienot vērtības, ktiŗas izaudzējusi un radi. jusi mūsu tauta līdz brīvības iegūšanai, un nacionālo lepnumu, kuru visu glabājam sevi, mums; ir jāsaskata; ka nōtikiuni laika gai tā radījuši jaunu cilvēku un tau tu tiesību izpratnes pamatus, rei zē ar to radot arī jaunus idejiskus un praktiskus līdzekļus mū^ su mērķu iedsavināšanai, kuriem ar pagātnes notilsumiem un tā laika vērtējumiem nav v^ cita sakara ka vienīgi atmiņas.
Mēs varam būt lepni uz sasniegumiem neatkarīgās Latvijas laikā, ari uz trimdā veikto. Ir pāragri meklēt un tiesāt viena vai
kļūdas^ vtrvajib^ Tas mūs ii; kal šķeltu šai laikā, kad vienība un vienprātība ir absolūta nepieciešamība musu mērķu sasniegšanai
Vienu no mūsu vājībām tomēr nepieciešams pieminēt: Latvijas tapšanas un veidošanās laikā
just, līdzdarbojoties pēdējo ASV presddenta vēlēšanu politiskajā darbā. Arvien par jaunu varēju pārliecināties, ka vadošie amerikāņu politiskie darbinieki atzīst, ka maza, bet labi organizēta atse», višķas tautības grupa Ir vērtīgāka un vairāk respektējama nekā Iie> la, bet inerta masa.
Ar gāndanjumu gribu še at° zīmēt atkārtoti dzirdēto^ ka l&t
vieši ir vislabāk organizētā tau-tībaw Tieši šī iemesla dēļ orgaM-zācija Uīdted Citizens for Nison-Agnew^ kuras darbība aptvēra visas ASV, mums, latviešu grupai, kā pirmajai deva iespēju darbojies kā patstāvīgai organizācijjis Amerikas latviešu sekcijai. (Daudzas ievērojami lielākas tautību
irējas septiņas diena
SPECIĀLRAKSTS ,MTVIJAI AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS
Notikumi Parīzē, Londonā, Bri-selē, Bonnā un Salgoi^ aizvadītajā nedēļā atkal iekustlnājastarp-tautiskās  politikas barometra adatu. Tuvākajās septiņās dienās noskaidrosies^ vai gaidāmas jaunas vētras, vai arif draudīgie mākoņi sāks izklīst. Politiskā klimar. ta meteorologi sasprindzinātā uz-manilbā seko ASV prezidenta Nik-sona Eiropas ceļojumam \m ir pārliecināti, ka nākošajās 7 dienās konkrētā foimā izkristalllzē-sies Vašingtonas jaunās ārpolitikas kurss. Pats prezidents labi apzinās, ka ari draudzīgo £^opas sabiedroto metropoļu apmeklēju, mā sagaidītāju pasniegto rožu klēpjos būs sava tiesa ari asu ērkšķu. Eiropa vēl nav aizmirsusi Džonsona valdības tai pagriezto muguru, tādēļ Nlksonam nāk-, sies eiropiešus vispirms pārlieci nāt, ka tagad Vašingtona patiešām vēlas atkal atslēgt ilgi nevirinātās draudzības durvis vecajā kontinentā. Eiropas valstsvīri vēl ar zināmām aizdomām raugās, vai Vašingtona patikām apmainīs savtīgā aizbildņa lomu pret īstu draudalbu, kurā kā līdztiesīgs savu balsi varēs pacelt ari mazais brālis. Kopš Pad. savienl-l>as iebrukuma Cechoslovakijā, Eiropas Ilūzijas par Maskavas miermīlīgajiem nolūkiem nomainītas ar bažām par jaunu kon frontāclju, kura pirmā kārtā var skart Eiropas valstu dro^u.
ti par jauno pidojUvīn5($bSm, no J. Blumberga slimības d^ nebija' ^ ^ az^ cieš panākumi. Bunā^ saņemta informācija, ciktāl par psr latviešu SkolUi I^S.BCio-virzījusies jauno mācību grama-,^te let^ca neradB; se bSmS» se tu saliatavošaRa, tāpat lids feon-'
ceļa mums nav. Vairākums vēlas mieru, tādēļ mieram jābūt tār amj kuru tautu vairākums bez ebildumiem var .akceptēt." Taču eiropieši nav aianirsuši, ka par gātnē niiera d^ Vašingtona Cremļa rijību apmierinājusi ar daudzu brivu Eiropas kultūras autu neatkaribas upurēšanu.
Eiropas ceļojuma pirmajā ^ turas punktā Briselē Niksons atkal runāja par mieru un atkārtoti uzsvēra, ka Vašingtona uzklausīs un ievēros visu savu draugu ieteikumus, kā §is miers Dsteno-jams.- NATO valstu diplomātiem Niksons Briselē Norādīja, ka Var šingtona pēc konnūtēšanās ar saviem sabiedrotajiem; ŗ pēc tam, kad būs uzklausītas visu domas, paredzējusi sēsties pie konferences galda ari ar Kremļa pārstāvjiem, šī konference notikšot tikai pēc rūpīgas sagatavošai^ un piemērotā laikā. Citiem vārdiem, Niksons vēlas saņemt Maskavai garantijas, ka tā patiešām vēlas ari no savas puses bez mazākās viltības pielikt roku pasaules miera nodrošināšanā. Interesanti atzīmēt, ka laikā, kad tik daudz runā par universālu mieru, bailes no negaidi'ta globāla konflikta uzliesmojuma vēl nav izkliedētas. Tā Niksonu ari Eiropas ceļojumā pavada kāds amerikāņu gaisa
Eiropi^ vēlas mieru, bet baidās, ka Vašingtonas miera cen^ tienu rezuīm Maskava varētu lrkau9ēt kaut kādas koncesijas kssŗas Biropai nebūtu akceptējar mas. Niksons, izlidojot no Vašingtonas, gan apliecināja: «MiOrs ir mūsu politikas gala mērķis
jautājums, jo ari daži padomju diplomāti nav nolieguši, ka pārmaiņas nav izslēgtas. Runā par Koiāgina atkāpšanos „slimības dēļ" fbet rui^ arī par to, ka iespējama Brežņeva nomainīšana ar strauji pa varas Mpnēm augšup izvirzīto „brinumbēmu" — bijušo čekistu šeļēplnu. Būtu aplami pieņemt, ka iespējamās pārmaiņas Kremļa varasvīru sa^ stāvā būtu radilāls pagrieziens ar liberālāku Maskavas politisko nostāju. Gluži otrādi. Vīri gaigalā var mainīties, (bet reSms paliks tas pats, ja ne vēl ortodoksālāks. Vašingtonai nav palicis neievērots fakts,^ ka vēl pagājušajā nedēļā Maskavā aiz slēgtām durvīm ar smagiem sodiem notiesāja nevis dumpīgos padomju jaunās paaudzes intelektuāļus, bet vairākus vienkāršus stradnie-kus, pie kuriem uzraudsābas lēstā des bija atradušas dažas kritiskas pašu komunistu pagrides pubļi-IMjas.
spēku virsnieks ar ?ielielu melnu ādas somiņu, kurā ieslēgta šif. rēta ASV prezidenta pavēl© sākt atmaksas uzbrukimiu pret eventuālu atomieroču uzbrucēju ASV vai- tās sabiedrotajiem, Niksone nogaidīšanai,uz satupām ar:Maskavu iemesls var būt ari arvian vairāk dzirdamās vdodas par |^ spējamām pārmaiņām Kremļa is^ plldvaraS' personālajā sastSvi^
mēs nepratām turēties kopā. Pieredzes trūkuma veicināts, pārspīlēts Individuālisms rādija maz^d tautai tik bīstamo šķelšanos, kuru mēs īsti neesam spējuši atmest ari trimdā. Mums šobrid visbīsiamākais Ir grupēšanās un šķirošanās ^sabiedriskās šķlrās'\ Liekas ir ari runas par veco, Vidējo un jauno paandsd. Ne reti vērojama parādība, kuru varētu izteikt: ,Ja tu neesi manā draudzē vai biedrībā, tad ar tevi man nav pa ceļam."
Mums ir jāapzinās, fca ciņa par brivības atgūšanu pēc zaudētās patstāribas gadiem turpinās citā formā, jo mūsu centieniem jābalstās nevis uz ieroču spēka, bet gan uz neatlaidīga naclonālpoii-tiska darba, kura sekmes atka^ rigas viemi^ no mūsu nacionālās pašapriņas un upurēšanās gatavības, bet ari uz organizētas vienotībai un visu trimdas „Sķim" atbalstu jebkuram praktiskajam asāknmam, kas sola panākumus. Tai pašā laikā nebūtu jāaizmirst, ka vissd mūsu. darbībai jābūt labi koordinēta, lai atsevišķie pasākumi, organizācijas un uzsāktie darbi cits citu nekavētu, nedz ari tos veiktu parallēli, bet viss, ko darām, sekmētu mū su lielo kopīgo mērķi — brivī bas atgūšanu Latvijai
Niksona sarunas or Anglijas premjeru Vilsonu nesola nekādus pārsteigumus, jo Londonā ASV prezidents tikai no jauna apzīmogos tradicionālo Lielbritānijas rni ASV draudzību. Sanmas ar Francijas prezidentu DegcUu tomēr nebūs tikai divu valstsvīru ceremoniāla tikšanās. Degollam par Eiropas nākotni ir savi ieskati, un viņa doktrīnu var izteikt ciivos vārdos: «Eiropu europie-šlem!" Kā šl Degolla doktrina iekļausies Vašingtonas jaunajā ārpolitikas kursā, par to valda dāffijas domas. Eiropaa saimnieciskā uzplaukuma periods saistīts ar poUtiskSm ambīcijām, ku-
Par spīti mūsu tieksmēm būt neapmierinātiem un kritiskiem par paveikto, mums būtu ar lepnumu jāapzinās, ka mūsu trimdas d^ves strukturālo uzbūvi apskalo daudzas citas tautības. Nepieskaroties jautājumam, vai mūsu centrālās organizācijas būtu varējušas darboties efekttvāk un veikt vairāk, jeb vai tām Ir skaidri saredzamas vā^as, Ir jākon statē, ka mums ir kopīga Brivās pasa^es latviešu apvienība un pa htviešn centrālai organizācija' trīs kontinentos un atsevišķās lielvalsiīsr/Kaut šīs apvienības ne katrreiz aptver absolūti visus mņ-su trimdas slāņus, šai vienotibas
grupas šādu atzīšanu vispār neieguva, un šo tautību darbu ari nekad nepieminēja sakarā ar viņ^ izcelsmes tautu.
ļ
Jābūt politiski ļoti naīvam, lai nesaskatītu, I^das priekšrocības tas dod mūsu kopīgajiem mēir-ķiem. Bet vēl naivāk ir neapzina^ ties, ka runas pašu starpā vicu un pat lieli sarīkojumi ir nepiiN ciešami mūsu nacionālās apziņas un cīņas gribas uzturēšanai, bet praktiski nedod gandrīz nekā ci« ņā par Latvijas brī^ibas atjauno-šaļsļi.. Milsis. gcļbai ua ņigaamm. tikai tad'm ļ?aijsū^^ sim savas vēlmes projicēi Un:/ nodot to personu sunāšanai, | no', Icuŗu domāšanas, nostājas uh.r!- ' čības veidojas pasaules poHtIskSi pieeja un virziens.
Lai to panāktu, mums Ir nepieciešamas spēcīgas un visu respektētas centrālās organizācijas, j kuras labi pazīstamas ne vien kā teicami organizētas un aktīvas, bet ari kā tāda», kuras reprezentē visus latviešu slāņus, tā vajar dzības gadījumā esot tiesīgas un spējīgas runāt visu latviešu i& celsmes pilsoņu vārdā.
Lai to panāktu, bez augstāk/ tellctā nepieciešams, ka miisu centrālo organizāciju iesniegumus vai Ierosinājumus vajadzības gadījumā atbalsta visas, ne tika! tajās apvienotās organizācijas, bet ari specifiskiem uzdevumiem radītās vienības, kādas ir baltiešos koporgauizācijas BATUN, organU» zācija Americans for Congresslo-nal Action to Free the Baltie States, ari pašreiz veidojamās lat. viešu nacionālās sekcijas pie mūsu apmešanās zemju politea^ jām pariijām. ,
Tieši pie šo pēdējo Iespējām m darba vēlos pakavēties mazliet tuvāk. Mums tieši ASV Ir pavērušās plašas Iespējas. Tās nav radušās pēkšņi, bet Ir visa līdzšinējā darba rezultāts, še svarigs ir bijis mūsu darbs kulturālajā un skolu laukā, vēl nozīmīgāks bijis Amerikas latviešu apvienīlias! darbs. Nevaram nepieminēt' ari Daugavas Vanagu nopelnus, un sava nozīme piekritusi ari BA TUN pastāvēšanai un darbībai/ Bet tiešās saskares radīšanā, I^ kas, vislielākā nozīme bijusi/ šl tagad mazliei pagurušās f nizācijas Americans for Go/^
sionai Action to Free the/ States, kura panāca sasļ^ kontaktu ar ASV politiŗ^ ^-^auk-dības aprindām, liekot-v^ ' T kā 8 gadus diendienā atslck-.-^ Baltijas valstu un reizē ar to ar| Lat\ijas vārdam un atkārtoti atgādinot baltiešu tautām nodarīto un vēl šobaltdien neizlaboto pārestību, šīs organizācijas darbība ar visu latviešu organizāciju atbalstu darba pēdēja posmā spilgti apliecināja ari mūsu kopīgu labo organizētību, un tieši tas amerikāņos radīja respektu pret
izpausmei tomēr ir liels nozīme, ^    . -
mūsu apmešanās Eemju poUtis» ^^^^
ras iezīmējas ar vēlēšanos atrai- ko vadītāju ads, dodot mūsu na. "^^ff rēlunaties ka vu"
fiJtles no lielo varu alzbildmecl-jdonālajai grupai pdnitu respek-1 faktoru.