Anglijas DVF meķte
DEIiEGĀTU SAPULCE OWQMtS^hCiSĀS MSMSNISKA &MMm Wm ĶmīmAtV M023!Nfi IJIKI
Dai^avb ^aaagu .Āz^ŗli^ Si^ skatīaes DVF Birmlnghaisias, Les-1ās ievītas ligzdas ar kstru gadu teras, Loodonas, Notinghamas,
paplašin^. Atsefvišps DVP nodaļas iegādājušās savus Ipaāu-mus> visas organizācijas nams Londonā tagad deibūjis sev brāH — otru namu, un, atm šo īpašumu icļpvērtīfcia ir 37.082 mārciņu, Ibet tirgus vērtība būs vismaz
divkārša. Nodaļu namos parasti iekārtoti kāubi, bet divas nodaļas sanros namos izbūvējušas sa-rlkojumuf zāles — Bradlorda, ar 300. sēdvietām, bet Koventrija savās Mūsmājās ceļ zāli ar 700 vietām. Daži skeptiķi gan vaicā, kas šīs krēslu rindas aizpildīs.
Londonā 8. Un 9. martā notika
DVF nodaļu delegātu sapilce, kuru vadīja A. Abakuiks un. A. Tauriņš. Sapulcei Ibija ne vien jāiZ' lemj dažādi jautājumi par organizācijas dāvi un dari)!bu, bet ari jāpieņem jauni statūti, jo līdzšinējie, gadiem ejot, vais neatSiUda plašajam darba vērienam. Jaunos statūtus ari pieņēma. Tie būtlibā neatkāpjas no 4§delgemas pirnir statūtu principiem, tikai pieskaņojās AngUjas likimiiem im organizācijas vsjadzībtm:
dVp valdes pr-sMs J. PriS-valds ziņojumā konstatēja, ka aizvadītajā gadā biedru skaits pieaudzis par 57, uz šāgada 1. Jsa-vāri- 26 nodaļās un 7 kopās Anglijā pulcinot 21% biedrus. J. Prišvalds uzsvēra, ka DV organizācija atbalsta Brivās Latviešu Balss radioraidījumus uz okupēto Latviju, paredzot zinSmu summu raidāmlaika pirkšanai. Arī raidījumu redalccijā pi«3alās DV organizācijas pārstāvji — ģenerālsekretārs A. J. Bērziņš un centrālās valdēs loceklis J. Cīrulis, Redakcija materiālus raidīju-
MansfSdas, PIterborovas, Stokoo-trentas un Vulvearbamptonas no^ daļas, kā' ari Sitebur^as, celms-f ordas un Salkirkas kopas.
Aizvadit&jā daxbībasfad& ienākumi bijuši 4816/16/ 8 mfirc. izdevumi 4389/2/6 mfirc., dodot 427/ 14/2 mšsc. atlikumu. PaJfd:^ aiz dzdzs aizkara izdotas 500 marc. Pi& raJsstnieka A. Apses tumsas pa Angliju nfides pie-mak^t 18 mārc. Uz jaunās Londonā iegādātās mSjas hipotēkas parāds ir 19.3^ mSrc. Budžetu šim darba gadam pieņēma 4400 marc. apmēiS, partedzot biedru
maksājumos ieņemt 3400 mārc., bet ziedojumos un saimniecisko pasākumu peļņā 950 māro. Vecais nams Londonā pagājušajā gadā devis 1909 mārc. peļņu, šai gadS no paplašinātā un felātpie-pirktā nama Londonā, feas ir dzimtiļpašums, paredzēts ieņemt māre., no pārnakšņotajiem 1200 no pastāvīgajiem īrniekiem 6200 mārc. un no kluba ziedojumiem 2400 mārc. Par dzd»»umu jaunajam namam maksājaai^ hi-
potēkas deldējums un 1740 m&re. gadā. Aizdeivums ņemts uz 15 gaidiem. Klulbs Londonā bez ziedojumiem DVF valdei 2(Ķ)0 mārc. apmērā vēl pdnijis 357 mārc. DVF grāmatnīca pehilļ}usi 89 mārc., bet zaudējumus radījis ceļojošais veikals — 5 mēneSos 356 mārc.
Aprūpes laukā pabalstos Anglijā izmaksātas 1157 mSrc, bet Zviedrijas DV. vaUdes palld^bas nozarei nosūtītas 600 mārc. Bēru kase dallbnielkiein miršanas gadS-
DVF valdes kiStOres i^s&s^lss^ ŗu vada A. Finstmanis, bijuši apņemta LaitviJss jubilejās 1^ Hr valstssfvētka s^^nibSm. RScotas afi kārtējās Leģiona un Ka^;»ka āiiceres, Jāņu sa^kojums Latviešu mājā Almelijā d^ 75 mflrc^ atlfkumu, bet pie Ņujoite kok-lētSju ansamfbļķ turnejas piemaksātas 147 mSro., kaut b^is 600 Mauisltāju. IMidonāl&jām DV dienām, kuras pērn notika Lēsto-rāi par galveno nostāju &ija aicināts plkv, A. Plensaeŗs m Zviedrijas, ičĒ& viesojās utt lasīja referātus ari Londona, Koventrir jā, Boitonā, Hdifsksā. BradfOf-dā un līdsā. Okto»bri Ai^lijā viesojās dzieddne Antoniņa Vaivode no ASV, koncertējot Londonā. Notingbamā, Korbijā, Birmin^ia-mā, lidsS, Biz^ejā un Boitonl Ari pie šis ticnejaa DVF piemaksājis 23 mārc. Ai2nradit&!|S gadā pie DVF nodaļām daibojušies 4 kori, 9 drēmatii^ kopas, 7 tautas deju kopas, 9 sporta kopas» 3 grSmatu klubi un 20 bS>lotSeas/ Pavisam DVF nodaļu iekārtojumā notikuSi 40 koncerti^ 10 teātra izrādes, 46 svētiku dkti, 30 priekšla^umi un 247 dažāda rak* stūra sar^ojumi, kurus kopa mekl^uši 22.411 tauttešS.
l It^pdņš ieteica valriķ usaaa- Mķ^tS (selčretSrs), X Ptsreaiņu s^te TOHit ae vian jauaataea ma-*
^j&i. $»et ari idsoldSi^j» itbalstSBaaal
Vaaadžu kop«^ dart>o>{68 1^ JUmdonas, U^as, Boltonas, Brad fondas, Bitmisishamss» EoĶt)SJas, Ķoventrijas, testeras, Itotinghar masr^toAdāles, Mančestras, pon^ kfisteras. Stoikportas. SvonsliAs, HaliCaksas, HudersfDdas. Stokon-trentas un V^verhamlptooas nodaļām. Vanadiu pagāju^ fads salidojomS Sto^portā referātus nokasījušas A. Li^ii^ un V. Rul' liņa. AngUjfis un tesaS: asf gior bālā v&oadžu pr-ce M. Ķeņģe piedalījusies ar! Zviedrijas vanadžu s^ojumS l^lā.
Del^tu sapulce par Anglijas DVF vald^ priekšsSdi ievēli HdzšiaSjo J. Frišvaldu^ bet valdē G. Ritinu (prietfSsēža vietnieks un saimniecības daļas va^js). .1.
(^ministrfitMs daļas vadītājs). A.ļT&uri^tt (teksejSs infonnādjas daiļas vaditijs). M. Ķeņģi (vanadžu de4asTadIt^&).A.?refanani
(kultdras un sporto daļas vadi tStjs). L. Osriņu (jaunatnes daļas vadītājs) un K. Snddsni (aprū pes d^ vsd^js un biedrzinis);
Sfik<4ot A. Abakuka un G. Ritina ieteikumam, ssipuitoe par vienV go kandidātu DV centrāilās vaildes prieUcšsēža resg^. oig^Jzādjas priekšnieka amatam vienprā^ nommSja Jāni Frišivtaldu. Viņš, cik saprotams. kandidSs visu Eiropas vainagu atbalstīts. Lldsšinē^ jais centrālās valdes priekšsēdis ViUs Janums.kas (Mrganizādju va-dSjis kopē tSs dibināšanas, šoreiz vairs nekendidfis, bet DVF dete-gātu sapūlos viņu ievēlēja par gO' da priekšsēdi.
UTVIJA
SESTDIENA, 1869. GADA 22. MARITS
mi/mi& mB&MSUA roBomo
^ļ^^tP^pOm MdaktoM — A I f g 8 d fl ViBIčels, 568 PtimersUm Blvd. Torosto 4 Ont; tālr> 5^4533. Soifcgfeia sedsktosB — a S d 0 H 8 Noritis, SS CSsfiOdviUe Ave./Toronto 9. ()at; tSIr. 76&^ REDAKCIJA BpK>PA: VS$|pf^ifiols Stni^ Von Einem Str. 19
R^tokdjti tiesības mamsskriptus pēc vajad^as īsināt. Neiz* lietotos inasmskrtļp^ vSēšanos sĢta atpa-
kaļ. Jft pl0«1enota pastm^ ^ starptautiskais
pssta kiONms (oitfis zemēs). Ar autora vārdu vai ^ciāUem parakstītajos ralsstos izteiktās domās ir rakstītāja personīgs ieskats un nakatrfi gadījumā BibHsi ad redakcijas viedoklim.
ūibovSbmā maksa Eaansdš un ASV —
- psnnSoesl $2.00. 3 mēn. ^50. 6 m^ $10.00, l gadu $18.00^ AtosviBķa mmuus^ oen& 25 beati. SfiodbiajiUEm mOmi shsdinfijumu daļā $2.20^ bet tekstā $120 - $6.40 par 1 collas slejas telpu.
esi bada streika
jumā kopā izmaksājusi 192 mSro. Iekšējai informācijai ižxiod „M&-miem gaida ari no visu zemju at- su Balsi", Koventrijas latviešu
sevišķo DV nodaļu informācijas nozaru vāktajiem, šos raidījumus; ievada dažas taktis no A. Jurjāna kantātes „TēviJai'^ mežraga izpildījumā, tad seko, ievad-teksts: „Seit ir Brivā Latviešu Balss. Mūsu raidījumi, notiek katru dienli no pīkst. 9—9.10 vakarā, ar diviem atkārļtojumiēm līdz pīkst. 9.30 "Vakarā. Mūsii.viļņu garums ir 26 un 46,9 metri. Lai dzīvo brīvā ~ Latvija!" Visu lentē ierunāto tekstu pārraida bez iebildumiem, nekādas cenzūras' nav.
Tālāk; J. Prišvalds informēja, . ka Minsteres Jatviešu ģimnāzijas atbalstam DVF nodaļas ziedojušas 102 mārc, (bet DVF valde 45 mārc. Ari nākotnē paredzēts ģim-na^ju ne vien materiāli atbalstīt, bet arī dot iespēju kādam Anglijas latviešu jaunietim vienu gadu šai skolā mācīties.
DVF valde norādījusi, ka, nodaļu un kopu atsevišķajiem darbi niekiem (mainoties, pārņemot amatus, dokumentiis un naudu, jāparaksta attiecīgs raksts. Vispa^ rējie dokumenti uzglabājami 5 gadus, līdzekļu dokumenti 10 gadu, bet vēsturiskie dokumenti 25 gadus. DV mēnešraksta abonentu skaits Anglijā gada laikā samar zinājies no 432uz 392.
Uz 20 gadu darbību šogad at-
organizāciju biļetenu. Stokontaren-tas nodaļas „Vēstnesi'* un Sils-denes nodaļas ,^iņot§ju". Arējās informācijas laukā labākos panākumus guvis daļas rteferents J. Rolavs, bet sekmīgi biju!^ arī P. Radiņš Halifaiksā. A. Liepiņa Londonā, J. Misiņš Londonā, J. Pē-tersons Londonā un A. Gailis Lesterā. Ar DVF līdzekļiem atbalstīts ABN. un EFC kongress Londonā pagājušā gada rundenl. tāpat latvis pārstāves S. Ro-dzes-^pseles-^sūtišana uz pret-komūnistisko konfer^i Saigonā.
fkkmm,im, gadu M. smstS. vasarā siņoja par 7 jaunu latvie-
Novārtā pamests nav bgss m sports. Notikušas sacensības šaušanā, šautriņu^^ vies^at-lētikā, novusā un -vole)bolā. ar! DVF sporta darbinieku mOksttud Nbtin^iamā.
L. C^iņa vadītā DVF jaunatnes daļa rC^jusies par jauniešu piesaistEI&sm organizācijai, lai rastu jauno inaiņu. Jauniešu sa-gaitās dalUbni^ deibatējuši par latviešu titerātOru un glezniedbu dzimteoē un^TisSuml. par latviešu valodas izcelsmi un tās nepieciešamību. Vanadzēnu kopas darbojas pie 6 nodaļām. Delogitu sapulcē; Jaunatnes daļas referents 1. Kažociņš aiciioSja vairāk uzklausīt jaunatnes domas. Jaunajai maiņai nedrīkst noklusēt mūsu vēstures notikumus, ar! tad ne, ja tie vecajiem liktos mazsvarīgi. Nevies jatiniešu jautājums
gmpa latviešu politisko i^^odiS* to sāka bada streiku. — ēfida ziņa pienākusi no pamti labi Isa-forraētiem avotiem.
Vieta: MonSIvijas oomeitnes 17. „l8i;punķt8'*. Adrese: Mordanmkaja A^. St. Pofana, P./0. OraraM, P. Ja.. 385/170.
Streika m&^: polSUslsajiem ie&llod2!taji0m. atšķirība no kriminālajiem, piešķirams speciāls st&TOlclis, pie^ama ptešito un biežāka koresipondcoce sr psi»l^ r^iem. kS ori tiesSbas tuviniekiem r^itilSri apmeklēt iesl^^ tos.
Kcpā &r latTiašiem streikā pisd^ JMjs Danieds. Jurijs (tolasskovs. Aleksandra Crins-bur^gs un Valerijs Ronkins. trīs pirmie ir plaši piudst&mi ar s&vu literāro darbību, op»^ņju pret padomju pe^mu un dsfosml^ ia-turēšanos tiesa» privSs.
nedrikst palikt bez a^iides. Jau,
natne nevēlas darboties organizS-; ao viņiem -^(eotea^rovs. djā, kuras biedri sevi uzskata par kuŗMU' piespriesti 7 gadi ieslodzT-
jumā par ^agrfdes žuraāl& ,.Fe-
veterāuiem. jo jauniešu acis mek ;ē nākotnes ai»rāršņi^, tai p& domā mūsdienās ir tāli mērķi
KALEIDOSKOPS
r Atbildot uz jautājumu, vai starplaiks līdz nākošajiism' Eiropas latviešu dziesmu svētkiem 1973. gadā nav |^k garš. Lun-das latviešu kora diriģents J. Zanders norSdIjis. ka pārāk bieži rīkoti svētki (kā Amerikā un Austrālijā) ar laiku var „nobru-žāt" interesi un dzisdSitāju enerģiju. Pēc pērnās vasaras dziesmu svētkiem Hanoverā atslābums pārņēmis prof. A. Norisa vadīto Viduselropas latviešu kori StokholmI, diriģentam pat šauboties^ par darba turpināšanas iespēju dziedātāju tr
un jaunatnes vienaldzības •k Melburnas latviešu operešu ansan^lis ssvam nākošajam iestudējumam izraudzīs F. Lehā-ra opereti ,,ōi^umlla^ kuras pirmizrāde gaidāmā šāgi»ia augustā. Režiju vada LOcija Kalniņa, galvenā loma uzticēta V; Liepiņai—Zaķei
šu ifitellektuāļu no^e^nu RI^. no klēriem vienim Viktoram lO^niņam pļe^ <bēt dzeji^ekam^^l^ niekam 8 gaifi spaidu darbos. V^ t^ j^rniņa vārdu ineltiētņupat izzii[^iaj& jLatvi^ļas PSR iiiazar jā esMšiklop^ā^r^v^^ par 1^ taujāt RIgiks redakcijās, t^ saukto tndtOir&s sakaru komžtejā^ pie Stoil^lmas un X^3!iidoniS8 ataše-jieŗiv l»e
R^ ajKHembtSUiei^ sakaHrnie. idem un 1 tBtu būv^tJ^ism;^.^ tojdzbieks Kl^iiņ^      ar Skuje-ai®ku im 99^
ļD2os!<dia Orveda vārdiem runājot, ;paŗ >,ne^^ kas xi8^ iiav bijis, iiijMjies,^^^r^ jis, <^iJlji^# c^lšj^ d^ Vn toBiēr v^:eM^
pSc
vfeSm vēstlin s^ežot ~ Viktora KSraiņS kopē ar pMem dtiem pc^tii^iem^^;
v^ ar jau iiiinē^ Dsaiielu uh Ro»kinu/ar t^ p^ ka j^lldatou p^
•t »  ^'U^ . ^ «      . metaes jrežfcniL Desmitajā strei-
nto" temim m '^^f ^ dtei «taintetrādja, ianaa-stonsar        ««ti : protestētājus sSka te-
nometnes «tinnsb9aja «^Ju- „t ^,t^^js
ilT "° turpmāk neUegt sastapSa-
pavada ModtOumā 5 gach. b p* nav sp.^
plašākas. Streika daUbnieku skaits ielāks un organi^ija, ievērojot agrāko pieredzi, labāka^ Zīmes liecina ari to, ka latviešu gruo;>ā, ja pat ne tās vadībā, atkal ir Viktors Kārniņš.
Ko atli^ darīt mums, trimdiniekiem? Pieņemsim rezolūcijas? Teiksim patriotiskas nmas? Rakstīsi skaistus ievadrakstus un uzsaukumus?
Palasīsim vispirms ĀdoKa šil-des grāmatu „The Profits of Sla-very" (Stockhohn, 1958), kura sfr karā ar pašreizējiem notikmnieb Potmā gūst jaunu aktualitāti. Tur
mats jautāt, vai viņš izturēs; Amerilsa*
Sacelieties visi kā viens! Bez kavēšanās! Jau šonakt!
. šķiet, šai rakstā pieminēšanu būtu pelnījuši' vēl trīs vīri starp tūkstošiem, miljoniem citu,
Pagājušiļā vasarā dzirdējām p^ Krāslavas' rajona kolchoza ,.Jaunā gvarde" bijušā priekšnie^ 'ka un bijušā partijas bi^ra Ja-Mmoviča nesaudzīgo vēstuli ^ Sus-lovam, Viļiš bija ieradies ari Ce-choslovakijas sūtniecība Maskavā, iai latvi^ tautas vārdā izteiktu morālisku atfealstu čechu ūn dovaku tautām cīņā par neatkarību. Jakimovičs t^d dzīvo
68. un sekojošajās lappusēs aprakstīti katordznieku dzīves ap-.bezdarbā un galīgā nabadzībā Rī-stākļi MordāvijS, stāstīts par pos- gasjūrmalā^ Bulduru projektā tīgo klimatu, turienes invalidiem 18. Vai viņš ir krievs, polis, balt-
iin tuberkulozes slimniekiem, par medikamentu trūkumu, neiedomājami pārpildītajām barakām un epidēmijām, šai grāmatā mēs iegūstam informāciju par kriminālistu postu, kas pēc īsa pārtraukuma, sākot ar 1958. gadu, Pot-
krievs, latvietis? Mēs skaidri nezinām. Zii^ tikai to, ka viņš ir drosmīgs; vīrs.
Ari par padomju ūdeņraža bumbās „tēvu", akadēmiķi^ Sacha-rovu, un viņa memorandu mūsu laikrakstā  vairākkārt rakstīts.
mā atkal piemeklē poUtiskos ie- ļ Pēc pēdējām ziņām, viņš atbrī-
Austrālijā mirusi rakstnieka Andreja Kurcija meita Latvija Kur-Sinska. Nelaiķe bija dzimu^ tieši Latvijas proklamēšanas dienā — 1918. gada is. novembri.
ciāli devis iīw)kv^ pati prokurora sankcija iiepiēdeš^^ sacCTēfcu rafetii konfisķādjā.
^^T{yc >ada^ s ^ auttmmtisr ki uzskatīja par režīma pārkāp-itr Lasīt naferStu par tematu šanu, kam neii/bēgamas sekas bl-,JKo ncsdmē biit kristietim Pad. ja ieslodzījums karceri, drausmi-savienSbā'* bļja aidaāts pŗiv. «.IgajS p&mācības ba^ MužJks LonAmS. Aa^i. PrieiEšŗ|sai&tajā ^UR**), vai Vladimiras lasījumu tebŖsari izlsārtojft Kris- '■ cietumā. (Potma atrodas ap 400 tlgo ier^u apvienSba, palcteot;fen dienvftiauatrumos, Vladimira te6hnok>ģ:ijas ministrijas telpāa i— ap 1^ imi austrumos no Mas-liehsklausltftju saimi. Prftv. B.'kavas.)
Mužikži infoimēja eiS par kristiešu vajāfiaoSm Lat9^
Tagad — 13 mēnešu vēlāk, kā visas sSmes liecina, i»'asības ir
slodzītos (74. Ipp.). Atkal pret bri^nbas veļa lauzējiem laista darbā sensenā boļševiku metode — noziedznieku. Kremļa īsto sabiedroto, iejaukšana staip politiskajiem. Pēc mūsu ricibā es<^ in-formādjas s^iks, kurš sākās 14. martā un kura rezultātu mēs nezinām, lielā mērā vērsts arī pret šo ļeņiniski-staļinisko sistēmu ie-dodzljumu vietās. Lai iegūtu vēl plašākus apvār-
vots no visiem amatiem un pie^ nākumiem. Laikam ari tāpēc, ka savā memorandā bija pieminējis lO-rlo milj. cilvēku; kas gājuši bojā aiz čekas mūriem, kā arī iestājies par čechoslovakijas brīvību. To darit ir bīstami.
Savu darbu Zinātņu akadēmijas vēstures institūtā zaudējis arī vēsturnieks ļ^ēteris Jakirs, jo iestājies par Dānieļu, Golahskovu un pret Maskavas vardarbību Ce-
šņus, palaslsini Ad. šildes grama-ļchoslovakijā. Jakirs ir 46 gadus tā ari par saceilšanos Noriļškā, vecs. Viņa tēvu — armijas ko-Vorkutā, KingirS (211. un turp- mandieri Jakiru Staļins lika no-SMikajās lappusēs). Palasīsim ari -šaut 1937. gadā. 14 gadu vecumā slimā katordznieka Golanskovaļ Pēteri Jakiru apcietināja, 17 gadu žun^ā „Feniks" ievietotās vār-' viņš pavad^a koncentrācijas no-smas (Rolfa Bkmaņa tulkojumā, metaē līdz pat Staļina nāvei.
,^aunā Gaitā" Ņr. 59) (Telties!
,J»adoihju savienības komūnis-itiskS partija ir mūsu vadošais, Ak, sacelšanās purpura asinis! progresīvais spēks" (Politisko zi-Uz priekšu, lai grautu nāšanu pamati,. 472, Ipp., Rīgā,
Valsts satrūdējušo serdi!       1963.).        ■ V. Sk.
Bes tam—- kam bija limitēt" Vlamenks ziemas, ja Latvijā, bija savu siemu atli'kām!... Ar pelēkajām debesīm un apsnipisajiem jumtiem, mdniem dūm^^ vadiem un tieksmēm par katru cenu kaut kur saskatīt arī kādu gajsāku, spilgtāku plankumu. Bet tā nebija Vlameaka imitācija,     bija Latvijas dabas
(95. turpinājums)
Labākie, tīrākie, cildenākie, bruņinieki garā un tevf< jas mrīestībā bija ziedojuši savu jauno dzīvību, un dzīvi palikupe nesaprata, kam šie upuri nesti. Pat Krievijā nebija labāk, jo cerētā un tik lieliem upur ŗiem pirktā revolūcija nebija nesusi atpestīSami, brīvību, bet jaunas mokas, jaunu verdzību.
, Tā nu Eiropas intelldttuālā pasaule sāka arvien vairāk,un vairāk liekt galvu un lūkoties savā „nabā", sava es, savā no visas sabiedrības, no tautas, no nāci- -jas, no ģimenes atraiit:ajā „esCilvēks kļuva vientuļāks, dzīve šķita aizii'ieu bezjēdzīgāka. Bija situsi lielā nīākslinieķu eksistenciālisma stunda, un vairums grima līdz un ražoja tobus, kas raksturoja šo ^ izim^ nu, liejēdfeibu un ch'aosu, šo pilnīgo morālisko dc" gradāciju un straujo sapūšanu un liezintegrāciju. Ka-kofonija sāka valdīt ne tikai mūzikā un glezniecībā, bez arī dzejā un drāmā. Te patiesi notika kaut kas paradoksāls — komponisti, kas bija mācījušies harmonijas likumus, pūlējās, lai noārdītu Dieva un cilvēka dziesmu un mākslas vārdā radītu plirkšķus un blarkšķus, kas'apvainoja ne tikai dzirdi, bet* ari veselo ^saprātu. Lai kā, tā-ds bija intellektuāiisma vispārējais virziens, kam nesekoja tikai zinātnieki, kaut gan viņiem būtu bijis iemesls ar relativitātes teoriju un atomu skaldīšanu iegrimt šaubās im bezcerībā j Jo kādreizējie ,,Iiknmi" vairs neatbilda īstenībai.
Un Moriss de ¥3amenks? Moriss Flāms? Viņa ie. grieza savu ceļu pretējā,virzienā, tādēļ atrada piekritējus tikai pie konservatīvajiem angļiem.
. Ielūkosimies kādā no lī laikmeta Vlamenka dar^ biem. Kādu sniegotu dabas sikatu; Parasti šē darīšana kādu ciema ielu. Balts sniegs, melnas ēnas. Balti jumti, melnas sienas, debesu nomalē >- šoreiz jau ee. kojoit krāsu perspektīvai parādās gaSāka svītra zem smagām, tumši pelēkām debesim. Vienmulrbas pārvarēšanai gleznotājs iemet šur tur pa safkaaam plan* kamam — tā var būt izkārtne, dūmvads... Tāds, piemēram, izskatās viņa 1932. gadā gleznotais audekls Neige (Sniegs).
Kā nu ir ar šo trešo Vlamenku? ¥ai te nevarētu atmst kāidu parailēli, kādu ārēju līdzību starp vii;ia un vienu otru latvju gleznotāju ? Kategorisks nē te vairs nebūtu gluži vieitā. Iespējams, ka kādam no jau-^ najiem latviešu gleznotājiem ari iepaticies Vlamenka \otas platais vēziens un faktūra, tacu par vienu mam būt pilnīgi droši — neviens no viņiem nesekoja Via» menka receptei. Neviens netiecas gleznot tiksi sirdi un gurniem".
Kāds itāliešu gleznotājs teica: L^artenon imjta, interpreta    māksla neimitē, tā jātulko. - Un iztulkošanai vajadzīga ir intuīcija ir intellekts. Nebūs latvju gleznotāja, kas būtu no sava mtelMta atteicis ki . imitētu Tlamenku,.,
Nevar būt ne maiāko šaubu par to, ka latviešu
gleznotājam bija dziļāka, nopietnāka dabas izjūta nekā Vlamenkam, arī tais brīžos, kad tas jnevērsās tām pašām t«mām, tiem pašiem sižetiem kā Vlamenks. Vienu tomēr nenoliegsim: llri ārēji, krāsu klāšanas veidā Vlameaka reālistiskā posma gleznās un atsevišķā latviešu gleznotājā varētu saskatīt arī savu līdzību. Nezinām, vai nodarPtu pāri Jāliim Liepiņām, ja Aina \darbus , pietuvinātu kādai Vlamenka ekspresio-nistiskai un reālistiskai audeklu izlasei. Tomēr ar at-šķiribu, ka Liepiņā ir vairāk individuālisma, Vlamenka — vairāk personības.. .
še" nu vēlreiz Jāatgriežas pie jēdsieaa „persona-tin jēdziena „jnd!r^d6V. Vlamenks bija ieinteresēts tikai savā personā. Latviešu mākslinieks bija ieinteresēts savā personā ua savā latviskajā Ipatlbā, tātad ari savā individullismā, kas tam bija kopīgs ar savu tautu.
Latviešu mātolinieks, kas bija palīdzējis savai tautai kļūt par nāciju (lai atceramies kaut tris vārdus: Barai, Kuģu un Kaktiņu Uguni un nakti), pēc 1918. gada IS. novembra varēja justies tikai kā savas tautas un aācijas lepns l(yceklis, daļa no tautas, kauls no viņas kaiola. Latvidlu mākslinieks pieslēdzas savas t&utas tantiņās mā'kālaa anonīmajiem meistariem, lai. turpinātu viņa darbus citā veidā un citiem līdzekļiem. Latviešu mā'b^huekā n^eBja konflikta starp indivīdu
nai, un ja šai sadarbībā ātrāku rezultātu sasniegšanai vienam otram licies Meti aizgūt no kāda ārzemju meistara kādu „jaunu'* paņēmienu, netiesāsim viņu par to, izsakot tikai nožēlu, ka tie nav sapratuši visu ciilvēcis^ko pasākumu likumu likumu: Laiks aizmet nebūtībā visus tos darbus, kas veikti bez viņa līdzdalības.
Pesimisms un zvērīgais niknums, ar kuru laba tiesa mākslimeku pēc I pasaules kara metās deformēt dabu un cilvēkus, šķiet patiesi attaisnojam Osvalda Špenglera (1880-1936) pesimistiskos pareģojumus, ko -viņš izteica savā pasaules vēstures tā sauktajā morfoloģijā ar virsrakstu Der Untergang des Abendlandes (1918). *)
Bija laikij kad kāds grieķu filozofs apgalvoja, ka visskaistākais mērķis arvien v^l būs neglītāks par visneglītāko cilvēku. Bet tad nāca Pikaso „Aviņonas jaunavas" un pierādīja pretējo. Viņš izmantoja māk-glu, lai pierādītu, ka viņa rādītais „Babūns ar mazuļiem" ir glītāks par viņa paša bērniem, tik ļoti viņš
tos ar otu bija deformējis. Un publika viņam aplaudēja...
Šai piemērā mēs nepārprotanii saskatām aso, nežēlīgo koņfl&tu starp personu un indivīdu. Pikaso bija un ir stipra persona, kam pilnīgi trūkst indivīda saistības un atbildības sajūtas. Viņg ir neapšaubāmi oriģināls. Gribēti oriģināls. Vienreizējs. Vienreizējs un destruktīvs, ja vien to ņem nopietni. It kā iznīcība un skandaloza, apvainotāja deformācija būtu mākslas ' is un "
Rtetunm bojā ©jas.īdaļa — Oestalt und Wirklichkeit iznāca vmi un Lelpciģfi Bramillera apgādā.
(TTuzpiidUiana sekos)